1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dabas resursu lietošana ir:

a) tieša dabas resursu ieguve (iesaistīšana saimnieciskajā darbībā),

b) piesārņojošo vielu ievadīšana vai noplūde vidē,

c) videi kaitīgu preču un produktu patērēšana,

d) jebkura darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai dabas resursus;

2) dabas resursu lietošanas atļauja ir īpašs dokuments, kas nosaka dabas resursu ieguves, vides piesārņošanas vai videi kaitīgu preču un produktu realizācijas vai ievešanas (importa) kvantitatīvos un kvalitatīvos ierobežojumus, kā arī uzliek papildu saistības tā saņēmējam. Dabas resursu lietošanas atļauju normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas;

3) dabas resursu lietošanas limiti ir dabas resursu ieguves, vidi piesārņojošo vielu ievadīšanas vai citi šo darbību kvantitatīvi ierobežojumi, kurus noteiktam laika periodam noteikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas;

4) videi kaitīga prece vai produkts ir tāda izejviela, ražojums, patēriņa priekšmets vai to iepakojums, kas savā dzīves ciklā izraisa vides piesārņojumu vai degradāciju. Preces vai produkta dzīves cikls ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, preces vai produkta ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju;

5) dabas resursu lietošanas licence ir īpaša veida licence, kuru izdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (vai tās pilnvarota institūcija) un kura tās apmaksātās (dzēstās) daļas apjomā ir līdzvērtīga dabas resursu nodokļa nomaksai;

6) saimnieciskā darbība ir preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida par atlīdzību veikta darbība;

7) iepakojums ir visu to precei vai produktam pievienoto materiālo līdzekļu kopums, kas nodrošina noteikta preces vai produkta daudzuma drošu un ērtu transportēšanu, uzglabāšanu vai realizāciju, bet nav tieši saistīts ar preces vai produkta lietošanu;

8) tara ir iepakojuma veids, kas saglabā atkārtotas izmantošanas vērtību arī pēc tam, kad ir atdalīts no iepakotās preces vai produkta, neatkarīgi no tā, vai tas tiek atkārtoti izmantots vai ne;

9) iesaiņojums ir iepakojuma veids, ko preces vai produkta kvalitātes saglabāšanas, pircēja ērtību, estētiskā vai reklāmas noformējuma nolūkā iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

3. pants. Nodokļa ieņēmumu izmantošana

(1) Visi no nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi (nodokļa ieņēmumi) izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.

(2) Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā likuma 11. pantā noteiktajam sadalījumam.

4. pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju (ja spēkā esošie normatīvie akti paredz nepieciešamību saņemt šādu atļauju) veic kādu no šādām darbībām:

1) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;

2) Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;

3) ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;

4) Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības, ja attiecīgās personas tās veic bez nepieciešamās atļaujas, ir uzskatāmas par nelikumīgām, un šajos gadījumos pret nodokļa maksātājiem piemērojami šā likuma 19. panta noteikumi.

(19.12.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

5. pants. Ar nodokli apliekamie objekti

Ar nodokli apliek:

1) jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus, kas minēti šā likuma 1. un 2.pielikumā;

2) vides piesārņojumu — atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas, kas minētas šā likuma 3.— 6. pielikumā;

3) videi kaitīgas preces un produktus, kas minēti šā likuma 7.pielikumā;

4) importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu atbilstoši šā likuma 8.pielikumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

6. pants. Nodokļa likmes

Nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm un papildlikmēm. Pamatlikmes dabas resursu lietošanas veidiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteiktas šā likuma pielikumos. Par dabas resursu lietošanu virs limitos noteiktajiem apjomiem nodokļa aprēķiniem vienlaikus piemēro pamatlikmes, kā arī papildlikmes, kuras ir trīs reizes augstākas par attiecīgajām pamatlikmēm.

7. pants. Dabas resursu lietošanas limitēšana

(1) Dabas resursu lietošanas limitus nosaka, izsniedzot attiecīgajam darbības veidam paredzēto atļauju.

(2) Jebkuram nodokļa maksātājam visu veidu dabas resursu ieguvei un piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē ir jāsaņem atļauja. Atļauju, izvērtējot dabas resursu krājumus, vides stāvokli un konkrēto ražošanas (ieguves) tehnoloģiju, izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.

(3) Atļaujas dabas resursu ieguvei (arī ūdeņu izmantošanai), piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā vai ūdenstilpēs, videi kaitīgu preču un produktu realizācijai vai ievešanai (importam) piešķir uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar šiem dabas resursu lietošanas veidiem. Atļaujas atkritumu uzglabāšanai poligonos piešķir tiem uzņēmumiem, kas ar Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu noteikti par poligonu apsaimniekotājiem.

(4) Atļauju piešķir uz pieprasītāja iesnieguma pamata uz ierobežotu laiku. Iesniegums par atļaujas piešķiršanu jāiesniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kārtējās atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Atbildīgajai institūcijai jauna atļauja jāizsniedz četru nedēļu laikā vai divu nedēļu laikā jāpaziņo par motivētu atteikumu piešķirt atļauju. Par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu dabas resursu lietotājiem, kas uzsāk jaunu darbību, jāpaziņo sešu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

(5) Atļauja nav nepieciešama dabas resursu lietotājiem, kuri lieto dabas resursus sava nekustamā īpašuma robežās, ja lietošana nav saistīta ar šo resursu realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā (resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā), kā arī ja šī lietošana nerada nelabvēlīgas vides pārmaiņas ārpus nekustamā īpašuma robežām. Šā noteikuma ierobežojumus nosaka likums “Par vides aizsardzību” un likums "Par zemes dzīlēm".

(6) Ja dabas resursu lietotājs tehnisku (procedūras) iemeslu dēļ likumā paredzētajā kārtībā un termiņos nav saņēmis nepieciešamo atļauju, atbildīgajai institūcijai ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem, pagarināt iepriekšējās atļaujas derīguma termiņu.

(7) Ar atļaujas piešķiršanu saistītos strīdus izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai arī attiecīgā pašvaldība - gadījumos, kad atļaujas piešķiršana ietilpst pašvaldības kompetencē. Ieinteresētā persona strīda izskatīšanā pieņemto lēmumu ir tiesīga pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

8. pants. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm par katru dabas resursu vai piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma apjomu, pamatojoties uz maksātāja dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma uzskaites datiem un atļaujā noteiktajiem limitiem.

(2) Par dabas resursu lietošanu limitos noteiktajos apjomos nodokli aprēķina pēc pamatlikmēm.

(3) Par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu, ja tie uzrādīti pārskata dokumentos, nodokli aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

9. pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)

(1) Nodokli aprēķina pēc nodokļa likmēm pa preču un produktu veidiem atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajai klasifikācijai.

(2) Nodokli par pašražotu videi kaitīgu preču un produktu realizāciju aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču un produktu ievešanu (importu) aprēķina latos par katru preces vai produkta fizisko vienību vai procentos no to muitas vērtības.

(4) Nodokli par preču un produktu iepakojumu aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm pēc vienas no šādām metodēm atkarībā no nodokļu maksātāja izvēles, ja tam ir dokumenti attiecīgās nodokļa likmes piemērošanai:

1) pēc nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla fizisko vienību (svaru), ja iepakojuma materiālu daudzums atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajai klasifikācijai ir pamatots ar kravas sertifikātu importētām precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotām precēm;

2) pēc nodokļa likmēm par katru iepakotās preces vai produkta fizisko vienību (svaru vai tilpumu) atbilstoši ievedmuitas deklarācijā uzrādītajiem datiem par importētām precēm vai uzskaites dokumentiem iekšzemē ražotām precēm;

3) pēc nodokļa likmēm procentos no importēto preču iepakojuma muitas vērtības (ja iepakojums muitas iestādēs tiek deklarēts ar atsevišķu deklarāciju) vai procentos no iepakojuma ražošanas izmaksām (uzņēmumos, kas nodrošina izmaksu dalītu uzskaiti);

4) pēc nodokļa likmēm procentos no importēto preču muitas vērtības vai iekšzemē ražotu preču realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

10. pants. Nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtība

(1) Dabas resursu lietošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu uzskaites, nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārskats par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu un nodokļa aprēķins pirms iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm maksātājam jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotu institūciju. Nodokļa aprēķiniem izmantojami tikai tādi dabas resursu ieguves vai piesārņojuma dati, kas pamatoti ar noteiktā kārtībā akreditētu (atestētu) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novērtētu un atzītu laboratoriju analīžu rezultātiem vai standartizētām aprēķinu metodikām.

(3) Maksātājs nodokli aprēķina un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam. Nodokli par videi kaitīgu preču vai iepakojuma ievešanu (importu) aprēķina un maksā brīdī, kad preces tiek ievestas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā. Maksājumu sadali pa budžetiem veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes pēc nodokļa maksātāja reģistrācijas vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

11. pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 40 procentus - valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 60 procentus - to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

3) (izslēgts ar 19.12.1996. likumu).

(2)  (Izslēgta ar 19.12.1996. likumu)

(3) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

(4) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

12. pants. Licencēšanas ieviešana nodokļa administrēšanā

(1) Latvijas reģionos ar nelabvēlīgām vides stāvokļa izmaiņu tendencēm, reģionos ar nelīdzsvarotu saimnieciskās darbības un vides pašatjaunošanās potenciāla attiecību, kā arī atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, kas ir kaitīgi vai potenciāli bīstami videi, nodokļa administrēšanā var ieviest licenču tirgus mehānismu. Licenču izdošanas, apmaksas (dzēšanas) kārtību un darbības ar licencēm reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja nodokļa administrēšanā ieviests licenču tirgus mehānisms, tas izslēdz citu nodokļa administrēšanas metožu piemērošanu attiecīgajam ar nodokli apliekamajam objektam (izņemot šā likuma 13.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus). Maksājumus par licencēm ieskaita budžetos atbilstoši nodokļa maksāšanas vispārējai kārtībai saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Licences izdod regulāros un ierobežotos laidienos. Licencēšanu var noteikt atsevišķiem dabas resursu vai piesārņojuma veidiem vai to grupām noteikta reģiona robežās vai noteiktiem uzņēmējdarbības veidiem. Licencēšanu var noteikt arī atsevišķu videi kaitīgu preču vai produktu realizācijas un ievešanas (importa) regulēšanai. Dažāda veida licences nav savstarpēji aizstājamas.

13. pants. Licences funkcijas

(1) Iegādātā licence ir līdzvērtīga nodokļa nomaksai par tiem ar dabas resursu nodokli apliekamajiem objektiem, kuriem šī licence paredzēta, un tādā apjomā, kādā šī licence ir apmaksāta (dzēsta). Licenču turētāja rīcībā esošo licenču kopapjoms uzskatāms par dabas resursu ieguves vai vides piesārņojuma limitu.

(2) Ja faktiskie dabas resursu ieguves vai piesārņojuma apjomi pārsniedz ar apmaksātām (dzēstām) licencēm nosegto apjomu, tad dabas resursu lietotājam par pārsniegumu jāmaksā nodoklis pēc pamatlikmēm un papildlikmēm vispārējā nodokļa administrēšanas kārtībā tāpat kā par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma vai par virslimita piesārņojumu.

(3) Licencēšanas sistēma neatceļ un negroza spēkā esošo vides piesārņojuma normēšanas, projektu saskaņošanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

14. pants. Licenču izdošana, realizācija un dzēšana

(1) Licences izdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (vai tās pilnvarota institūcija). Licence ir derīga tikai tajā reģionā un/vai tam uzņēmējdarbības veidam, kuram tā izdota. Licenču veidus un to atbilstību atsevišķiem dabas resursu ieguves un piesārņojuma veidiem nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Licenču realizāciju to izdevējs veic ar attiecīgā reģiona pašvaldību starpniecību.

(3) Dabas resursu ieguvēji un vides piesārņotāji licences apmaksā (dzēš) pakāpeniski saskaņā ar grafiku, kuru katram licenču laidienam nosaka tā izdevējs.

(4) Licenču turētājam desmit dienu laikā pēc licenču iegādes tās jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā.

15. pants. Licenču brīva tirdzniecība

(1) Licenču turētājam ir tiesības realizēt neapmaksātas (nedzēstas) vai daļēji apmaksātas (daļēji dzēstas) licences, kuras tam kļuvušas nevajadzīgas uzņēmējdarbības virziena, tehnoloģisku vai citu pārmaiņu rezultātā. Licences realizē par cenu, ko nosaka, pusēm vienojoties. Licenču brīvo tirdzniecību organizē attiecīgā reģiona pašvaldības.

(2) Licenču pirkšanas un pārdošanas fakts desmit dienu laikā jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotā institūcijā.

(3) Zemes dzīļu izmantošanas licences (atļaujas), kas izsniegtas likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajā kārtībā, nav pārdodamas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

(Nodaļas nosaukums 06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

16. pants. Nodokļa atlaides

(1) Nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, var saņemt nodokļa atlaidi par summu, kas nepieciešama šā projekta realizācijai.

(2) Nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu, var saņemt nodokļa atlaidi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta — attiecīgā pašvaldība, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.

(3) Nodokļa atlaidi var piešķirt uz visu projekta īstenošanas termiņu, bet ikgadējo atlaidi — par tādu maksimālo summu, kādu veido nodokļa maksājumi šajā gadā pēc pamatlikmēm par projektā paredzēto piesārņojuma apjoma samazinājumu.

(4) Nodokļa atlaides saņemšana neatceļ dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma limitus. Nodokļa maksājumi par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un par virslimita piesārņojumu maksājami šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Pēc ikgadējās nodokļa atlaides termiņa izbeigšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē projekta īstenošanas kvalitāti un sagatavo atzinumu Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai. Ja projekts nav savlaicīgi un kvalitatīvi īstenots, atlaide jāatmaksā pilnībā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

16.¹ pants. Nodokļa atvieglojumi un atlaides uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus un atlaides uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta (brīvprātīga uzņēmumu apvienība sadarbībai ar valsts un citām organizācijām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā) darbības principiem. Ministru kabinets nosaka nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtību un Iepakojuma apsaimniekošanas padomē pārstāvētās institūcijas, kā arī apstiprina šīs padomes nolikumu. Iepakojuma apsaimniekošanas padomi izveido vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iekļaujot tajā ieinteresēto ministriju un citu institūciju pārstāvjus.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

17.pants. Nodokļa atmaksāšanas kārtība

(1) Maksājumi par videi kaitīgu preču un produktu patēriņu ir daļēji atmaksājami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzņēmumiem, kuri atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču utilizāciju vai pārstrādi.

(2) Atmaksājuma normatīvi noteikti šā likuma 7.pielikumā.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

18. pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pilnvarotas institūcijas. Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienesta iestādes.

(2) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajam iedalījumam nosaka:

1) konkrēto dabas resursu un piesārņojošo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) dabas resursu ieguves ikgadējos apjomus un ieguves tehniskos nosacījumus atsevišķiem resursu veidiem;

3) vides piesārņojuma normatīvus un ikgadējos apjomus atsevišķiem piesārņojuma veidiem;

4) to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikāciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jāmaksā nodoklis.

19. pants. Atbildība par datu slēpšanu vai sagrozīšanu

Par nelikumīgo, pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves, vidē ievadītā piesārņojuma, realizēto vai ievesto (importēto) preču apjomu papildus noslēptajai nodokļa summai no maksātāja tiek piedzīta soda nauda divkāršā nenomaksātā nodokļa apmērā.

20. pants. Nokavējuma naudas

Nokavējuma naudas aprēķina un iekasē atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajai kārtībai.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3. un 23.nr.; 1992, 1.nr.).

(Numerācija 06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

2. Grozījumi 4.pielikumā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2002.)

3. Grozījumi 9.panta ceturtajā daļā un tiem atbilstošie grozījumi 7.pielikuma 1.punktā, kā arī grozījumi 8.pielikumā stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.10.2000.)

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2000.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.188 "Kārtība, kādā nosakāmi dabas resursu nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)