Nr.

Priekšlikumi, komentāri, jautājumi

Juridiskās nodaļas darbinieka atzinums, priekšlikumi, atbildes

Citu darbinieku atzinums, priekšlikumi, atbildes

1

R.C.

(saņemts 2026. gada 2. jūnijā, e-pasta sūtījums)

"Pārskatot jauno redakciju Talsu novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 39 vēlētos, lai tie tiktu papildināti ar punktu, kas nosaka dzīvžoga augstumu starp zemes gabaliem ne augstāk kā 2 metri."

Aigars Šturms

Talsu novada pašvaldības domes 2022. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 14 "Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumu 43.6. apakšpunkts nosaka: "Prasības žogiem pilsētās un ciemos: zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,0 m, izvietojot to gar

zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai rakstiski

saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju).

Dzīvžogu nedrīkst izvietot uz inženiertīkliem;"

Teritorijas plānošanas likuma 23. panta otrā daļa, kas nosaka teritorijas plānojuma saturu, atsevišķos gadījumos pārklājas ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punkta, kas nosaka pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus par teritoriju un būvju uzturēšanu, saturu.

Iepriekš minētais nozīmē, ka priekšlikumā ietvertais jautājums jau noregulēts citos saistošajos noteikumos.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

2

I.P.

(saņemts 2026. gada 3. jūnijā, e-pasta sūtījums)

"Rosinu mainīt šādus saistošo noteikumu projekta "Teritoriju un būvju uzturēšana" punktus:

* 2.1. puntā definīcijai "kūla" precizēt, vai garums centimetros ir par iepriekšējā gada izaugušajiem zālaugiem, vai esošā gada (līdz ar to arī skaidrojot, kurā brīdī pašvaldības policija ir tiesīga kontrolēt). Izvērtēt, vai 30 centimetri ir atbilstošs garums ainaviskajās pļavās, ņemot vērā, ka ir augi, kurus būtiski nepļaut pavasarī līdz to ziedēšanai."

Aigars Šturms

Par "precizēt, vai garums centimetros ir par iepriekšējā gada izaugušajiem zālaugiem, vai esošā gada" - kā jau norādīts definīcijā, runa ir par iepriekšējā gadā izaugušie zālaugiem.

Par "kurā brīdī pašvaldības policija ir tiesīga kontrolēt" - tekošā, kārtējā gadā, tas ir, tad, kad konstatē kūlu, kuras garums pārsniedz 30 cm.

Par "Izvērtēt, vai 30 centimetri ir atbilstošs garums ainaviskajās pļavās, ņemot vērā, ka ir augi, kurus būtiski nepļaut pavasarī līdz to ziedēšanai." - saskaņā ar saistošo noteikumu 2.1. apakšpunktu un 5.1.2. apakšpunktu ainaviskajai pļavai nav noteikts pļaušanas laiks un nav noteikts zālāja (zāliena) augstums, tas ir, to var pļaut kad īpašnieks to vēlas. Īpašniekam tikai jānodrošina, lai tad, kad zālaugi nokaltīs, to (kūlas) garums nepārsniedz 30 cm.

Iepriekš minētais nozīmē, ka priekšlikumā ietvertais jautājums jau noregulēts saistošajos noteikumos.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

3.

I.P.

(saņemts 2026. gada 3. jūnijā, e-pasta sūtījums)

"2.6. punktā nav skaidra atsauce uz konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem (pieļauju, ka 2007. gada MK noteikumi "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem")"

Aigars Šturms

Ja Ministru kabinets nosaka zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijus, tad to noteiks vienos noteikumos, tas ir, nebūs pārpratumu, kuri noteikumi to nosaka.

Ministru kabineta noteikumu datums, numurs un nosaukums netiek minēts, jo var tikt izdoti citi Ministru kabineta noteikumi un līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem. Lieka birokrātija būtu saistošos noteikumus grozīt tikai tāpēc, ka izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.

Turklāt šāda juridiskā tehnika ir vispāratzīta, piemēram, skatīt Pašvaldību likuma 25. panta pirmo daļu, 44. panta pirmā un otrā daļa, 51. panta otrā daļa, 52. panta trešā daļa, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta piektās daļas 5. punkta e) apakšpunkts, 3. panta piektās daļas 8. un 9. punktā u.c.

Iepriekš minētais nozīmē, ka saistošo noteikumu projekta 2.6. apakšpunktu nav nepieciešams papildināt vai precizēt.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

4

I.P.

(saņemts 2026. gada 3. jūnijā, e-pasta sūtījums)

"16.4. dzēst šo punktu, paredzot, ka visām būvēm saistošie noteikumi tiek piemēroti no 2027. gada 1. septembra. Manuprāt, gads ir pietiekams laiks, lai ieplānotu un novērstu nepilnības. Īpaši, ņemot vērā, ka jau šobrīd daudzviet būves tiek nepilnvērtīgi uzturētas"

Aigars Šturms

Tas ir politiskas izšķiršanās jautājums.

No tiesību viedokļa vēršu uzmanību uz šādiem apstākļiem: a) sabiedrībai (arī pašvaldībai) dodams pietiekams laiks sagatavoties saistošo noteikumu prasību izpildei; b) apspriedēs izskanēja vismaz pirmšķietami pamatots viedoklis, ka prasību izpilde ir sarežģītāka būvēm, kas ir valsts aizsargājami vai valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kas atrodas valsts aizsargājama vai valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā; c) "jau šobrīd daudzviet būves tiek nepilnvērtīgi uzturētas" - arguments, ka ir slikti, neattaisno slikta pārejas perioda noteikšanu.

Nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē pauž viedokli, ka saistošos noteikumus nepieciešams piemērot no to spēkā stāšanās brīža, tas ir, no to publicēšanas brīža, nav nepieciešams pārejas periods.

Būtiskākais arguments - tā kā būvēm noteikto prasību ievērošanu nodrošinās ar administratīvo aktu, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67. panta otro daļu 4. punktu tiks uzklausīti arī administratīvā procesa dalībnieka viedokļi un argumenti, tas ir, tiks noskaidrots arī administratīvā procesa dalībnieka viedoklis par termiņiem, kādos iespējams nodrošināt prasību ievērošanu. Turklāt, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 6. pantu pašvaldībai būs pienākums ievērot vienlīdzības principu (pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, - atšķirīgus lēmumus)).

5

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 5.1.1. punktu

Aicinām pārskatīt 5.1.1. punktā noteikto prasību, kas paredz, ka pilsētvidē, izņemot pilsētvides ainaviskās pļavās, zālāja garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Mūsu ieskatā šāds regulējums ir pārāk vispārīgs un neņem vērā dažādo teritoriju raksturu, mūsdienu pieeju bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kā arī dažādus labiekārtojuma risinājumus, kas arvien biežāk tiek izmantoti gan publiskajā, gan privātajā ārtelpā.

Vienlaikus nav skaidri saprotams, kā praksē tiks piemērots izņēmums par pilsētvides ainaviskajām pļavām. Noteikumos nav noteikta kārtība, kādā teritorija tiek atzīta par pilsētvides ainavisko pļavu, vai šāds statuss ir jāsaskaņo ar pašvaldību, kurš pieņem lēmumu un pēc kādiem kritērijiem tas tiek vērtēts. Lai nodrošinātu vienveidīgu un objektīvu regulējuma piemērošanu, aicinām noteikumus papildināt ar skaidru procedūru un kritērijiem.

Tāpat aicinām izvērtēt, vai vienots 20 centimetru ierobežojums visām pilsētvides teritorijām ir samērīgs un ilgtermiņā praktiski izpildāms gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Šajā sakarā rodas arī jautājums, vai pašvaldība pati spēs nodrošināt visu tai piederošo un apsaimniekošanā esošo teritoriju uzturēšanu atbilstoši noteiktajai prasībai visas sezonas garumā. Uzskatām, ka prasībām, kuras tiek izvirzītas privātpersonām, būtu jābūt reāli izpildāmām un vienlīdz piemērojamām arī pašvaldības īpašumiem. Tādēļ aicinām izvērtēt elastīgāku regulējumu, kas vienlaikus nodrošinātu sakoptu vidi, bet ņemtu vērā arī teritoriju funkcionālās un ainaviskās atšķirības."

Aigars Šturms

Par "Aicinām pārskatīt 5.1.1. punktā noteikto prasību, kas paredz, ka pilsētvidē, izņemot pilsētvides ainaviskās pļavās, zālāja garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Mūsu ieskatā šāds regulējums ir pārāk vispārīgs un neņem vērā dažādo teritoriju raksturu, mūsdienu pieeju bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kā arī dažādus labiekārtojuma risinājumus, kas arvien biežāk tiek izmantoti gan publiskajā, gan privātajā ārtelpā."

Kā jau skaidrots pie 2. priekšlikuma - Īpašniekam tikai jānodrošina, lai tad, kad zālaugi nokaltīs, to (kūlas) garums nepārsniedz 30 cm.

Iepriekš minētais nozīmē, ka priekšlikumā ietvertais jautājums jau noregulēts saistošajos noteikumos.

Neatbalstu.

Par "Vienlaikus nav skaidri saprotams, kā praksē tiks piemērots izņēmums par pilsētvides ainaviskajām pļavām. Noteikumos nav noteikta kārtība, kādā teritorija tiek atzīta par pilsētvides ainavisko pļavu, vai šāds statuss ir jāsaskaņo ar pašvaldību, kurš pieņem lēmumu un pēc kādiem kritērijiem tas tiek vērtēts. Lai nodrošinātu vienveidīgu un objektīvu regulējuma piemērošanu, aicinām noteikumus papildināt ar skaidru procedūru un kritērijiem."

Šobrīd tiek pieņemts, ka ainaviska pļava ir tā, kas šobrīd šādām pazīmēm atbilst, tas ir, pilsētvide + savvaļas puķes + neaug invazīvas citzemju sugas. Tas ir, ierodoties pārbaudīt zālāju, ja konstatē šīs pazīmes, tad tā ir ainaviska pļava. Ja nepieciešams plānot, kur šādas pļavas noteikt, tad jautājumu var risināt ar plānošanu, piemēram, nosakot šo saistošo noteikumu pielikumā, kāda domes lēmuma pielikumā vai teritorijas plānošanas dokumentos (šobrīd neskatos atbilstošāku risinājumu, kamēr izšķiršanās par šādu vēlmi nav veikta).

Iepriekš minētais nozīmē, ka priekšlikumā ietvertais jautājums jau noregulēts saistošajos noteikumos. Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās.

Nav iebildumu pārskatīt regulējumu.

Par "Tāpat aicinām izvērtēt, vai vienots 20 centimetru ierobežojums visām pilsētvides teritorijām ir samērīgs un ilgtermiņā praktiski izpildāms gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai. Šajā sakarā rodas arī jautājums, vai pašvaldība pati spēs nodrošināt visu tai piederošo un apsaimniekošanā esošo teritoriju uzturēšanu atbilstoši noteiktajai prasībai visas sezonas garumā. Uzskatām, ka prasībām, kuras tiek izvirzītas privātpersonām, būtu jābūt reāli izpildāmām un vienlīdz piemērojamām arī pašvaldības īpašumiem. Tādēļ aicinām izvērtēt elastīgāku regulējumu, kas vienlaikus nodrošinātu sakoptu vidi, bet ņemtu vērā arī teritoriju funkcionālās un ainaviskās atšķirības."

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās.

Nav iebildumu pārskatīt regulējumu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, neuzskata, ka šobrīd nepieciešams grozīt saistošo noteikumu projektu

6

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 5.2. punktu

Aicinām pārskatīt 5.2. punktu, kas paredz nokritušo lapu, zaru un citu augu atlieku novākšanu līdz katra gada 30. novembrim.

Uzskatām, ka šobrīd piedāvātais regulējums nepietiekami diferencē dažādu teritoriju raksturu un apsaimniekošanas mērķus. Vienā kategorijā tiek ietvertas privātmāju teritorijas, publiskie parki, dabiskas ainavu teritorijas, mežmalas un citas zaļās zonas, kurām var būt atšķirīgas uzturēšanas prasības.

Nokritušās lapas daudzos gadījumos ir dabīgs augsnes uzlabošanas un bioloģiskās daudzveidības elements. To atstāšana zem kokiem, krūmiem un ainaviskās teritorijās veicina augsnes auglību, mitruma saglabāšanu un dabisko ekosistēmu funkcionēšanu. Tādēļ nebūtu lietderīgi noteikt pienākumu visās teritorijās pilnībā savākt visas augu atliekas.

Aicinām izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgas prasības:

• publiskām un intensīvi lietotām teritorijām, kur nepieciešama regulāra lapu savākšana;

• dzīvojamo māju pagalmiem un dārziem, kur pieļaujama lapu kompostēšana vai atstāšana zem stādījumiem;

• parkiem, dabiskām un ainaviskām teritorijām, kur lapu un sīko augu atlieku atstāšana ir pieļaujama un pat vēlama.

Vienlaikus uzskatām, ka drošības apsvērumu dēļ būtu lietderīgi noteikt pienākumu savākt lielos nolūzušos zarus un novērst situācijas, kad augu atliekas traucē pārvietošanos, rada aizsprostojumus lietus ūdens novadīšanas sistēmām vai apdraud sabiedrības drošību.

Papildus aicinām izvērtēt šīs prasības praktisko izpildāmību pašvaldības īpašumos. Nav skaidrs, vai pašvaldība pati spēs nodrošināt visu tai piederošo teritoriju uzturēšanu atbilstoši šādai prasībai un kādas būs šā regulējuma ieviešanas izmaksas. Uzskatām, ka pirms šādu pienākumu noteikšanas privātpersonām būtu lietderīgi izvērtēt arī pašvaldības spēju tos izpildīt savās teritorijās un informēt sabiedrību par paredzamo finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu un nodokļu maksātājiem."

Par "Aicinām pārskatīt 5.2. punktu, kas paredz nokritušo lapu, zaru un citu augu atlieku novākšanu līdz katra gada 30. novembrim.

Uzskatām, ka šobrīd piedāvātais regulējums nepietiekami diferencē dažādu teritoriju raksturu un apsaimniekošanas mērķus. Vienā kategorijā tiek ietvertas privātmāju teritorijas, publiskie parki, dabiskas ainavu teritorijas, mežmalas un citas zaļās zonas, kurām var būt atšķirīgas uzturēšanas prasības.

Nokritušās lapas daudzos gadījumos ir dabīgs augsnes uzlabošanas un bioloģiskās daudzveidības elements. To atstāšana zem kokiem, krūmiem un ainaviskās teritorijās veicina augsnes auglību, mitruma saglabāšanu un dabisko ekosistēmu funkcionēšanu. Tādēļ nebūtu lietderīgi noteikt pienākumu visās teritorijās pilnībā savākt visas augu atliekas.

Aicinām izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgas prasības:

• publiskām un intensīvi lietotām teritorijām, kur nepieciešama regulāra lapu savākšana;

• dzīvojamo māju pagalmiem un dārziem, kur pieļaujama lapu kompostēšana vai atstāšana zem stādījumiem;

• parkiem, dabiskām un ainaviskām teritorijām, kur lapu un sīko augu atlieku atstāšana ir pieļaujama un pat vēlama."

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās.

Nav iebildumu pārskatīt regulējumu.

Par "Vienlaikus uzskatām, ka drošības apsvērumu dēļ būtu lietderīgi noteikt pienākumu savākt lielos nolūzušos zarus un novērst situācijas, kad augu atliekas traucē pārvietošanos, rada aizsprostojumus lietus ūdens novadīšanas sistēmām vai apdraud sabiedrības drošību."

Jau izriet no saistošo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktiem, tāpēc neredzu nepieciešamību šo atsevišķi vēl regulēt. To, ka visur zarus nevajag novākt, tad regulētu saistībā ar iepriekšējā priekšlikuma ieviešanu.

Neatbalstu.

Par "Papildus aicinām izvērtēt šīs prasības praktisko izpildāmību pašvaldības īpašumos. Nav skaidrs, vai pašvaldība pati spēs nodrošināt visu tai piederošo teritoriju uzturēšanu atbilstoši šādai prasībai un kādas būs šā regulējuma ieviešanas izmaksas. Uzskatām, ka pirms šādu pienākumu noteikšanas privātpersonām būtu lietderīgi izvērtēt arī pašvaldības spēju tos izpildīt savās teritorijās un informēt sabiedrību par paredzamo finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu un nodokļu maksātājiem."

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta 2. punktā - aprēķini nav veikti. Papildus paskaidrojams, ka pašvaldībai nav precīzu datu par tās īpašumā esošo teritoriju un būvju stāvokli, turklāt precīzus aprēķinus par ietekmi uz budžetu iespējams veikt tikai tad, ja ir skaidrs, kādas prasības tiek noteiktas - šobrīd jebkura saistošo noteikumu redakcija tiek grozīta un papildināta, nav informācijas par to, kādu gala versiju vēlas redzēt un kāda tā būs.

Ja aprēķinu nav, tad to sniegšana nav jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka 5.2. apakšpunkts precizējams, nosakot, ka prasība attiecas tikai pilsētvidē no publiskās ārtelpas redzamās vietās

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka šajā priekšlikumā minētais šobrīd jau risināts saistošo noteikumu 5.4. apakšpunktā

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

7

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 10.2. punktu

Aicinām precizēt 10.2. punktu, jo tajā lietotais formulējums "vienveidīgi materiāli atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" nav pietiekami skaidrs un var radīt atšķirīgu interpretāciju.

Praksē īpaši problemātiska šī prasība var būt attiecībā uz vēsturiskām mūra ēkām, kurām nav saglabājušies oriģinālie logi vai durvis. Šādos gadījumos nav iespējams viennozīmīgi noteikt, kāds materiāls vai risinājums uzskatāms par atbilstošu ēkas arhitektoniskajam stilam. Piemēram, daudzām 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma ēkām nav saglabājušies ne oriģinālie logi, ne vēsturiskā dokumentācija, tādēļ objektīvi nav iespējams noteikt, kādam būtu jāizskatās logu vai durvju aizdaram. Tas rada situāciju, kurā viena un tā pati ēka dažādu speciālistu vērtējumā varētu tikt interpretēta atšķirīgi.

Uzskatām, ka noteikumos būtu jānosaka objektīvi un viegli pārbaudāmi kritēriji. Piemēram, prasība varētu paredzēt, ka logu un durvju ailas tiek aizdarītas ar vizuāli sakārtotiem, vienādas krāsas un vienāda materiāla paneļiem vai citiem tehniski kvalitatīviem risinājumiem, kas nerada vidi degradējošu iespaidu un nodrošina ēkas aizsardzību pret nepiederošu personu iekļūšanu.

Papildus aicinām izvērtēt, vai kultūrvēsturiskajās teritorijās nav nepieciešams paredzēt atsevišķu pieeju, jo vēsturisko ēku pilnvērtīga logu un durvju atjaunošana bieži ir saistīta ar ievērojamām izmaksām un ne vienmēr ir iespējama īsā termiņā.

Vienlaikus vēlamies norādīt, ka vēsturiskajos centros ēku uzturēšanu un atjaunošanu jau regulē citi normatīvie akti, teritorijas plānojums un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, kas nosaka pieļaujamos materiālus un arhitektoniskos risinājumus. Tādēļ nav lietderīgi vienā un tajā pašā punktā piemērot identiskas prasības gan kultūrvēsturiskā centra apbūvei, gan ēkām ārpus vēsturiskajām teritorijām. Vēsturiskajās teritorijās materiālu izvērtēšana būtu veicama atbilstoši attiecīgās teritorijas speciālajam regulējumam.

Ierosinām 10.2. punktā atteikties no subjektīvi interpretējamā formulējuma "atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" un aizstāt to ar skaidrāku prasību:

"Neapdzīvotās un saimnieciskajā darbībā neizmantotās ēkās logu un durvju ailas aizdara ar vienveidīgu, tehniski drošu un vizuāli sakārtotu risinājumu."

Šāda redakcija precīzāk atbilst punkta mērķim, kas nav ēkas restaurācija vai arhitektoniskā stila interpretācija, bet gan drošības nodrošināšana, ēkas aizsardzība un vidi degradējoša iespaida novēršana. Vienlaikus kultūrvēsturiskajās teritorijās nepieciešamās prasības attiecībā uz materiāliem un arhitektoniskajiem risinājumiem jau būtu vērtējamas atbilstoši speciālajiem kultūras mantojuma aizsardzības nosacījumiem."

Par "Aicinām precizēt 10.2. punktu, jo tajā lietotais formulējums "vienveidīgi materiāli atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" nav pietiekami skaidrs un var radīt atšķirīgu interpretāciju.

Praksē īpaši problemātiska šī prasība var būt attiecībā uz vēsturiskām mūra ēkām, kurām nav saglabājušies oriģinālie logi vai durvis. Šādos gadījumos nav iespējams viennozīmīgi noteikt, kāds materiāls vai risinājums uzskatāms par atbilstošu ēkas arhitektoniskajam stilam. Piemēram, daudzām 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma ēkām nav saglabājušies ne oriģinālie logi, ne vēsturiskā dokumentācija, tādēļ objektīvi nav iespējams noteikt, kādam būtu jāizskatās logu vai durvju aizdaram. Tas rada situāciju, kurā viena un tā pati ēka dažādu speciālistu vērtējumā varētu tikt interpretēta atšķirīgi.

Uzskatām, ka noteikumos būtu jānosaka objektīvi un viegli pārbaudāmi kritēriji. Piemēram, prasība varētu paredzēt, ka logu un durvju ailas tiek aizdarītas ar vizuāli sakārtotiem, vienādas krāsas un vienāda materiāla paneļiem vai citiem tehniski kvalitatīviem risinājumiem, kas nerada vidi degradējošu iespaidu un nodrošina ēkas aizsardzību pret nepiederošu personu iekļūšanu."

Saistošie noteikumi nosaka prasības dabā reāli esošām ēkām, ja šādām ēkām nav iespējams noteikt arhitektonisko stilu un attiecīgi prasības būvei, tad var apspriest citus prasību formulējumus. Ja iebildums saistībā ar prasību "atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" ir problemātisks, tad pirmšķietami tikpat problemātisks ir piedāvājums, jo "vizuāli sakārtots", "nerada vidi degradējošu iespaidu" ir tik pat atvērti jēdzieni, lai viena un tā pati ēka dažādu speciālistu vērtējumā varētu tikt interpretēta atšķirīgi.

Nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Par "Papildus aicinām izvērtēt, vai kultūrvēsturiskajās teritorijās nav nepieciešams paredzēt atsevišķu pieeju, jo vēsturisko ēku pilnvērtīga logu un durvju atjaunošana bieži ir saistīta ar ievērojamām izmaksām un ne vienmēr ir iespējama īsā termiņā."

Nevaru paust viedokli, jo nav priekšlikumu par atšķirīgo pieeju (kāda tā varētu būt).

Nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Par "Vienlaikus vēlamies norādīt, ka vēsturiskajos centros ēku uzturēšanu un atjaunošanu jau regulē citi normatīvie akti, teritorijas plānojums un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, kas nosaka pieļaujamos materiālus un arhitektoniskos risinājumus. Tādēļ nav lietderīgi vienā un tajā pašā punktā piemērot identiskas prasības gan kultūrvēsturiskā centra apbūvei, gan ēkām ārpus vēsturiskajām teritorijām. Vēsturiskajās teritorijās materiālu izvērtēšana būtu veicama atbilstoši attiecīgās teritorijas speciālajam regulējumam."

Kā jau minēts pie 1. priekšlikuma - Teritorijas plānošanas likuma 23. panta otrā daļa, kas nosaka teritorijas plānojuma saturu, atsevišķos gadījumos pārklājas ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punkta, kas nosaka pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus par teritoriju un būvju uzturēšanu, saturu. Noteiktos gadījumos pārklājas arī ar citu normatīvo aktu regulējumu. Priekšlikumā nav minēts, kāds tieši saistošo noteikumu projekta regulējums jau ietverts citos normatīvajos aktos.

Nav iebildumu pārskatīt regulējumu.

Par "Ierosinām 10.2. punktā atteikties no subjektīvi interpretējamā formulējuma "atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" un aizstāt to ar skaidrāku prasību:

"Neapdzīvotās un saimnieciskajā darbībā neizmantotās ēkās logu un durvju ailas aizdara ar vienveidīgu, tehniski drošu un vizuāli sakārtotu risinājumu."

Šāda redakcija precīzāk atbilst punkta mērķim, kas nav ēkas restaurācija vai arhitektoniskā stila interpretācija, bet gan drošības nodrošināšana, ēkas aizsardzība un vidi degradējoša iespaida novēršana. Vienlaikus kultūrvēsturiskajās teritorijās nepieciešamās prasības attiecībā uz materiāliem un arhitektoniskajiem risinājumiem jau būtu vērtējamas atbilstoši speciālajiem kultūras mantojuma aizsardzības nosacījumiem."

Ja iebildums saistībā ar prasību "atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam" ir problemātisks, tad pirmšķietami tikpat problemātisks ir piedāvājums, jo "vizuāli sakārtots", ir tik pat atvērti jēdzieni, lai viena un tā pati ēka dažādu speciālistu vērtējumā varētu tikt interpretēta atšķirīgi.

Nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs jautājums.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

8

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 10.3. punktu

Aicinām pārskatīt 10.3. punktu, kas paredz nepieļaut un likvidēt uz fasādēm zālaugu un kokaugu augšanu.

Uzskatām, ka šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un nepietiekami nošķir gadījumus, kad augi rada bojājumus būves konstrukcijām, no gadījumiem, kad apzaļumojums ir vēsturiski raksturīga vai ainaviski vērtīga pilsētvides sastāvdaļa.

Sabiles vecpilsētā, tāpat kā daudzās citās Latvijas vēsturiskajās pilsētās, vīteņaugi tradicionāli izmantoti dzīvojamo māju, saimniecības ēku, žogu un pagalmu apzaļumošanā. Vīteņrozes, mežvīni, aktinīdijas un citi līdzīgi augi daudzos gadījumos bagātina pilsētvidi, uzlabo ēku vizuālo kvalitāti un veido raksturīgo mazpilsētas identitāti. To klātbūtne pati par sevi nav uzskatāma par vidi degradējošu faktoru.

Vienlaikus piekrītam, ka būtu novēršama tādu augu augšana, kas rada konstrukciju bojājumus, apdraud ēkas tehnisko stāvokli vai ilgtermiņā veicina mūra, apmetuma, jumta vai citu būvkonstrukciju degradāciju. Tāpat pamatoti būtu ierobežot nekontrolētu koku un krūmu augšanu uz ēku dzegām, jumtiem, notekām vai sienu plaisās."

Par "Aicinām pārskatīt 10.3. punktu, kas paredz nepieļaut un likvidēt uz fasādēm zālaugu un kokaugu augšanu.

Uzskatām, ka šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un nepietiekami nošķir gadījumus, kad augi rada bojājumus būves konstrukcijām, no gadījumiem, kad apzaļumojums ir vēsturiski raksturīga vai ainaviski vērtīga pilsētvides sastāvdaļa.

Sabiles vecpilsētā, tāpat kā daudzās citās Latvijas vēsturiskajās pilsētās, vīteņaugi tradicionāli izmantoti dzīvojamo māju, saimniecības ēku, žogu un pagalmu apzaļumošanā. Vīteņrozes, mežvīni, aktinīdijas un citi līdzīgi augi daudzos gadījumos bagātina pilsētvidi, uzlabo ēku vizuālo kvalitāti un veido raksturīgo mazpilsētas identitāti. To klātbūtne pati par sevi nav uzskatāma par vidi degradējošu faktoru.

Vienlaikus piekrītam, ka būtu novēršama tādu augu augšana, kas rada konstrukciju bojājumus, apdraud ēkas tehnisko stāvokli vai ilgtermiņā veicina mūra, apmetuma, jumta vai citu būvkonstrukciju degradāciju. Tāpat pamatoti būtu ierobežot nekontrolētu koku un krūmu augšanu uz ēku dzegām, jumtiem, notekām vai sienu plaisās."

Saistošo noteikumu projekta 10.3. apakšpunktā ir palīgteikums, kas nosaka: "izņemot būvniecības ieceres dokumentācijā un normatīvajos aktos paredzētos gadījumos". Palīgteikuma mērķis ir nodrošināt, ja, piemēram, teritorijas plānojums vai kāds cits teritorijas labiekārtošanas normatīvais akts akceptē zālaugu un kokaugu augšanu uz fasādes, tad tas ir pieļaujams. Ja šis nepalīdz, tad iespējams izskatīt priekšlikumus par citu regulējumu.

Nav iebildumu pārskatīt regulējumu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

9

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 11. punktu

Aicinām precizēt 11. punktu, nosakot, ka vidi degradējošas būves statuss piemērojams nevis jebkura atsevišķa 10. punktā minēta trūkuma gadījumā, bet tikai tad, ja konstatētie trūkumi ir būtiski, ilgstoši un rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi, kultūrvēsturisko vidi vai drošību.

Ierosinām vārdus:

"kurai konstatēts vismaz viens saistošo noteikumu 10. punktā minētais trūkums"

aizstāt ar:

"kurai konstatēti būtiski un ilgstoši saistošo noteikumu 10. punktā minētie trūkumi, kas negatīvi ietekmē pilsētvides kvalitāti vai rada apdraudējumu drošībai"."

Par "Par 11. punktu

Aicinām precizēt 11. punktu, nosakot, ka vidi degradējošas būves statuss piemērojams nevis jebkura atsevišķa 10. punktā minēta trūkuma gadījumā, bet tikai tad, ja konstatētie trūkumi ir būtiski, ilgstoši un rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi, kultūrvēsturisko vidi vai drošību.

Ierosinām vārdus:

"kurai konstatēts vismaz viens saistošo noteikumu 10. punktā minētais trūkums"

aizstāt ar:

"kurai konstatēti būtiski un ilgstoši saistošo noteikumu 10. punktā minētie trūkumi, kas negatīvi ietekmē pilsētvides kvalitāti vai rada apdraudējumu drošībai".

Tas novērstu situāciju, kurā nelieli un nebūtiski defekti automātiski rada vidi degradējošas būves statusu."

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts cita starpā nosaka, ka būve ir vidi degradējoša, ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Iepriekš minētais nozīmē, ka par vidi degradējošu būvi uzskata, ja neatbilst izvirzītajām prasībām. Ja prasības ir tādas, ka tomēr negrib atzīt par vidi degradējošu, tad jāmaina ir prasības, nevis no jauna jādefinē, kas ir vidi degradējošs.

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās.

Tiktāl, ciktāl runa ir par citu prasību noteikšanu, jautājums nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

10

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 16.1. punktu

Aicinām16.1. punktu papildināt arī ar saistošo noteikumu 10.2. apakšpunktu, nosakot tā piemērošanu no 2026. gada 1. septembra.

Atšķirībā no citiem 10. punktā minētajiem pienākumiem, logu un durvju aiļu aizdare neapdzīvotās ēkās parasti neprasa sarežģītus būvdarbus vai ievērojamus finanšu ieguldījumus. Izsistu logu aizstiklošana, logu aiļu aizdare ar vienveidīgiem vairogiem vai durvju atjaunošana ir samērā vienkārši un ātri izpildāmi pasākumi, kas būtiski uzlabo pilsētvides kvalitāti un novērš nepiederošu personu iekļūšanu ēkās. It īpaši vēsturisko centru teritorijās.

Tādēļ uzskatām, ka 10.2. punkta prasības ir pamatoti ieviešamas jau no 2026. gada 1. septembra, negaidot ilgākus pārejas termiņus. Izņemt no saistošajiem noteikumiem punktu "saistošo noteikumu 10.2. apakšpunkts tiek piemērots no 2027. gada 1. septembra."

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās. Atbilde jau sniegta pie 4. priekšlikuma.

Tiktāl, ciktāl runa ir par citu prasību noteikšanu, jautājums nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam. Kā minēts pie 4. priekšlikuma - pārejas periods netiek piemērots

11

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 16.3. punktu

Aicinām precizēt 16.3. punktu, jo no pašreizējās redakcijas nav skaidrs, kāda kārtība tiek piemērota valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un ēkām, kas atrodas kultūras pieminekļu teritorijās. Nav saprotams, vai šīm būvēm prasība tiek attiecināta citā termiņā, tiek vērtēta individuāli vai netiek piemērota vispār. Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas, aicinām šo regulējumu precizēt.

Vienlaikus aicinām izvērtēt 10.1. punkta piemērošanas termiņa pārcelšanu no 2027. gada 1. septembra uz 2027. gada pavasari. Fasāžu remontdarbi, apmetuma atjaunošana, krāsošana un citi ārējie būvdarbi pārsvarā tiek veikti siltajā sezonā, tādēļ prasības stāšanās spēkā pavasarī būtu loģiskāka un ļautu īpašniekiem izmantot visu būvdarbu sezonu noteikumu prasību izpildei. Savukārt termiņš 1. septembrī sakrīt ar sezonas beigām un neveicina noteikumu praktisku izpildi."

Par "Aicinām precizēt 16.3. punktu, jo no pašreizējās redakcijas nav skaidrs, kāda kārtība tiek piemērota valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un ēkām, kas atrodas kultūras pieminekļu teritorijās. Nav saprotams, vai šīm būvēm prasība tiek attiecināta citā termiņā, tiek vērtēta individuāli vai netiek piemērota vispār. Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas, aicinām šo regulējumu precizēt."

Saskaņā ar saistošo noteikumu 16.3. apakšpunktu prasības no 2027. gada 1. septembra tiek piemērotas būvēm, kas nav valsts aizsargājami u.tml. 16.4. apakšpunkts nosaka, ka no 2028. gada 1. septembra attiecināms uz visām būvēm, tajā skaitā uz valsts aizsargājamām u.tml.

Neatbalstu.

Par "Vienlaikus aicinām izvērtēt 10.1. punkta piemērošanas termiņa pārcelšanu no 2027. gada 1. septembra uz 2027. gada pavasari. Fasāžu remontdarbi, apmetuma atjaunošana, krāsošana un citi ārējie būvdarbi pārsvarā tiek veikti siltajā sezonā, tādēļ prasības stāšanās spēkā pavasarī būtu loģiskāka un ļautu īpašniekiem izmantot visu būvdarbu sezonu noteikumu prasību izpildei. Savukārt termiņš 1. septembrī sakrīt ar sezonas beigām un neveicina noteikumu praktisku izpildi."

Rudens tika paredzēts, jo tiek dots laiks vasarā vēl veikt darbus. Ja darbu pabeigšanu nosaka pavasarī, tad pirmšķietami bezjēdzīgi, jo tad varēja noteikts iepriekšējā ziemā, jo tāpat no ziemas līdz pavasarim nekādus darbus nebūs iespējams veikt.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam. Kā minēts pie 4. priekšlikuma - pārejas periods netiek piemērots

12

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Par 16.4. punktu

Aicinām izvērtēt 16.4. punktā noteiktā termiņa saīsināšanu. Mūsu ieskatā pilna 10.1. punkta piemērošana no 2028. gada 1. septembra ir nesamērīgi vēla, īpaši ņemot vērā, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas vēl tiek piemērots 90 dienu termiņš lēmuma stāšanās spēkā.

Faktiski tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos noteikumu prasību izpilde var tikt atlikta līdz 2028. gada beigām vai pat 2029. gadam, kas neatbilst noteikumu mērķim uzlabot pilsētvides kvalitāti saprātīgā termiņā.

Aicinām izvērtēt iespēju pilnu 10.1. punkta piemērošanu noteikt jau no 2028. gada pavasara vai paredzēt diferencētu pieeju atsevišķām prasībām atkarībā no to būtiskuma. Piemēram, drošību apdraudoši vai vizuāli būtiski fasādes bojājumi varētu tikt novērsti agrākā termiņā; savukārt mazāk nozīmīgi trūkumi - vēlāk. Šāda pieeja ļautu ātrāk sasniegt noteikumu mērķi, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā pret īpašniekiem."

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās. Atbilde jau sniegta pie 4. priekšlikuma.

Tiktāl, ciktāl runa ir par citu prasību noteikšanu, jautājums nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam. Kā minēts pie 4. priekšlikuma - pārejas periods netiek piemērots

13

Sabiles iedzīvotāju padome

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"Sabiles iedzīvotāju padome aicina skaidrot, vai būves klasificēšana par vidi degradējošu būvi var radīt sekas nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā saskaņā ar citiem Talsu novada saistošajiem noteikumiem vai normatīvajiem aktiem.

Ja šāda saistība pastāv, uzskatām, ka tā būtu skaidri jānorāda saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā vai pašos noteikumos, lai nekustamo īpašumu īpašnieki jau iepriekš būtu informēti par visām iespējamajām sekām, kas izriet no būves klasificēšanas par vidi degradējošu.

Savukārt, ja šobrīd Talsu novadā nepastāv paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana vidi degradējošām būvēm, aicinām to skaidri norādīt sabiedriskās apspriešanas laikā, lai novērstu dažādas interpretācijas un bažas sabiedrībā.

Ņemot vērā, ka saistošo noteikumu projekts paredz iespēju būvi klasificēt par vidi degradējošu jau pie atsevišķu 10. punktā minēto prasību neizpildes, īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai šāda statusa piešķiršanas sekas būtu skaidras, saprotamas un prognozējamas ikvienam īpašniekam."

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.⁴ daļa nosaka:

"Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:

1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;

2) būves kadastrālās vērtības."

Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 30. septembra saistošo noteikumu Nr. 26 "Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Talsu novadā" 3. punkts nosaka:

"Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:

3.1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;

3.2. būves kadastrālās vērtības."

Iepriekš minētais nozīmē, ka vidi degradējošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā (pretēji citām būvēm, kurām piemēro 1,5 procentu likmi).

Saistošajos noteikumos un tā paskaidrojuma rakstā nav jāskaidro citu normatīvo aktu regulējumu. Turklāt saistošos noteikumus, kas nosaka 3 procentu likmi pašvaldība var arī atzīt par spēku zaudējušiem un tad skaidrojums saistībā ar paaugstinātu nodokļa likmi būs maldīgs. Vispārīgie būvnoteikumi arī neskaidro, ka vidi degradējošas būves varētu tikt apliktas ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Turklāt, ja nav zināms saistošo noteikumu, kas nosaka 3 procentu nodokļa likmi regulējums, tad nav pamata domāt, ka šo regulējumu meklēs un atradīs šajos saistošajos noteikumos.

Ja ir vēlme nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem, tam ir piemērotāki risinājumi, piemēram, skaidrojošu materiālu gatavošana un publicēšana.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

14

E.G.

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"1. Papildināt fasāžu uzturēšanas prasības

Projekta 10.1. apakšpunkts paredz bojājumu novēršanu, taču neaptver būtiski nolupušu vai vizuāli degradētu fasādes apdari.

Priekšlikums papildināt 10.1. apakšpunktu vai izveidot atsevišķu normu: "Fasādei jābūt uzturētai vienotā vizuālā kvalitātē, nepieļaujot plašus krāsojuma bojājumus, nolobījušos apdares slāņus vai būtisku krāsu nevienmērību.""

Ja nolupusi vai vizuāli degradēta fasāde ir bojāta fasāde, tad saistošo noteikumu 10.1. apakšpunkts aptver šo jautājumu. Saistošo noteikumu 10.1. apakšpunkts nosaka, ka būvei jānodrošina fasādes bojājumu novēršanu, iekavās minēti piemēri, bet piemēri nav izsmeļošs uzskaitījums. Ja ļoti nepieciešams minēt "nolupusi" vai "vizuāli degradēta", tad piemēru sadaļā to var noradīt kā vēl vienu piemēru. Vēršu uzmanību, ka "vizuāli degradēts" ir atklāta satura jēdziens, tas ir, to piemērošanas procesā būs jāpiepilda ar saturu. Plus ir risks, ka prasība ir pārāk nenoteikta, tas ir, pastāv risks, ka piemērotājs nespēs pietiekami argumentēti pamatot, kāpēc fasāde tiek uzskatīta par vizuāli degradētu.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā

15

E.G.

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"2. Iekļaut atsevišķu regulējumu kultūrvēsturiski vērtīgām būvēm

Ņemot vērā Talsu, Sabiles un citu novada vēsturisko centru vērtības, būtu lietderīgi noteikt papildu prasības kultūrvēsturiskajai apbūvei.

Priekšlikums papildināt noteikumus ar normu: "Kultūrvēsturiski vērtīgu būvju uzturēšanā nodrošina autentisko arhitektonisko elementu saglabāšanu un bojāto elementu savlaicīgu atjaunošanu.""

Pirmšķietami kultūrvēsturiski vērtīgu būvju uzturēšanas prasības ir noregulētas speciālā regulējumā, piemēram, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5 pants + Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" III.nodaļa. Ja ir kaut kas, kas vēl papildus regulējams, tad apspriežams.

Ja nepieciešams cits regulējums, tad nepieciešama darba grupas vai politiska izšķiršanās.

Tiktāl, ciktāl runa ir par citu prasību noteikšanu, jautājums nav tieši jurista kompetencē ietilpstošs.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā. Ja tomēr praksē tiks konstatētas problēmas, tad būs iespējams vērtēt papildu regulējuma ietveršanu.

16

E.G.

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"3. Noteikt preventīvu pienākumu fasāžu tehniskā stāvokļa uzraudzībā

Pašlaik noteikumi galvenokārt regulē sekas (piemēram, sniega un ledus krišanu), nevis preventīvus pasākumus.

Priekšlikums noteikt, ka būvju īpašniekiem jānodrošina regulāra fasādes elementu vizuālā pārbaude un vaļīgu elementu savlaicīga nostiprināšana."

Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka varam noteikt prasības, ciktāl tās saistītas ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Tas ir, prasības vērstas uz to, lai novērstu radušās sekas, nevis noteiktu prasības, kādā sekas neiestājas. Turklāt no piemērošanas skatpunkta - pirmšķietami nav veidā, kādā pārbaudīt, vai īpašnieks ir pārbaudījis būvi.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

17

E.G.

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"4. Noteikt termiņu lēmuma par klasifikācijas atcelšanu pieņemšanai

Lai nodrošinātu procesuālo skaidrību, nepieciešams noteikt konkrētu termiņu būvvaldes rīcībai pēc īpašnieka iesnieguma saņemšanas.

Priekšlikums papildināt 11. punktu: "Būvvalde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas veic pārbaudi un pieņem lēmumu par būves klasifikācijas atcelšanu vai atteikumu to atcelt."

Lūdzu izvērtēt minēto priekšlikumu iekļaušanu saistošo noteikumu galīgajā redakcijā, jo tie veicinātu skaidrāku būvvaldes kompetences īstenošanu, samērīgāku administratīvo procesu un efektīvāku pilsētvides kvalitātes nodrošināšanu."

Iesniegums par vidi degradējošas būves statusa atcelšanu būtībā ir iesniegums par paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes atcelšanu, jo arī lēmums par vidi degradējošas būves statusa noteikšanu ir tikai starplēmums, skatīt Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-576/2015 8. punkta trešo rindkopu (publiski pieejams: https://www.at.gov.lv/files/files/576-ska-2015-.doc).
Tā kā iesniegums par vidi degradējošas būves statusa atcelšanu būtībā ir iesniegums par paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes atcelšanu, tad šis jautājums ir izlemjams termiņā, kāds noteiks Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā, tas ir, pēc noklusējuma viens mēnesis.

Neatbalstu.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam

18

E.G.

(saņemts 2026. gada 8. jūnijā, elektroniski parakstīta vēstule)

"5. Noteikt konservācijas pienākumu būvēm, kuru maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir iztecējis.

Šobrīd pastāv situācija, kad ilgstoša būvniecības procesā būvdarbi netiek noslēgti ar ekspluatācijas stadiju, bet nepabeigtas būves bojā ainavu. Kamēr nav iestājušās nopietnākas sekas, kā būves nedrošība, būvvaldei nav tiesisku instrumentu iejaukties apkārtējās vides sakārtošanā. Līdz ar to, būtu nepieciešams paredzēt kārtību, kad pēc maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma iztecēšanas ir jāveic būves konservācija, lai novērstu apkārtējas vides un ainavas bojāšanu."

Apspriežams. Iespējams vēlāk, kad primāri tiek nodrošināts process, kas jau šobrīd paredzēts.

Papildus paskaidroju - likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.⁶ daļa nosaka:

"Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:

1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;

2) būves kadastrālās vērtības."

Iepriekš minētais nozīmē, ka ir paredzēts instruments, bet tas lietojams, izdodot citus saistošos noteikumus - atbilstoši būtu, ja šis instruments tiktu izmantots Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 30. septembra saistošajos noteikumos Nr. 26 "Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Talsu novadā" - izdošanas pamatojums grozāms (nosakāms, ka izdošanas pamatojums ir arī likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.⁶ daļa) un saistošie noteikumi papildināmi ar vienu punktu, kurā nosaka, ka šādas būves apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā.

Liekas, ka atbilstoši būtu sākt tieši ar šo risinājumu.

Apspriežams darba grupā.

Darba grupas pārējie klātesošie locekļi 2026. gada 25. jūnija sanāksmē piekrīt Juridiskās nodaļas darbinieka atzinumam, uzskata, ka saistošo noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt un izteikt citā redakcijā. Ja tomēr praksē tiks konstatētas problēmas, tad būs iespējams vērtēt papildu regulējuma ietveršanu.