1. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants aprēķina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus šādiem regulējamiem siltumapgādes pakalpojumiem:

1.1. siltumenerģijas ražošanai, izņemot siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās, ja energoapgādes komersants ražo elektroenerģiju arī kondensācijas režīmā vai ja energoapgādes komersants ražo siltumenerģiju koģenerācijas iekārtās ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata un ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tās izmanto;

1.2. siltumenerģijas pārvadei un sadalei;

1.3. siltumenerģijas tirdzniecībai.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo visu lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Komersants saņem enerģijas maksu par pārdoto siltumenerģiju un jaudas maksu par lietotāju pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no lietotāju patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.2. gada vidējā kopkapitāla vērtība – kopkapitāla vidējā vērtība atbilstoši iepriekšējā perioda gada pārskatā iekļautajām vērtībām iepriekšējā perioda sākumā un beigās;

2.3. komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence vai kurš ir reģistrēts siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai;

2.4. kopkapitāls – uz regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem proporcionāli attiecināma daļa no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistībām, par kurām ir noslēgti līgumi par siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem, atlikuma summas, to samazinot par pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas un to pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības). Kopkapitālā neietver pašu kapitāla pārvērtēšanas rezervi. Kopkapitāla vērtība nevar pārsniegt siltumapgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību vairāk kā 1,6 reizes;

2.5 kurināmais – no fosilajiem vai atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls vai elektroenerģija, kuru izmanto siltumenerģijas iegūšanai;

2.6. pašnoteiktie tarifi – siltumapgādes pakalpojumi tarifi, kurus komersants aprēķinājis un noteicis saskaņā ar šīs metodikas V nodaļu;

2.7. siltumavots – vienā katlumājā uzstādītās siltumenerģiju ražojošas iekārtas ar viena veida kurināmo;

2.8. uzstādītā siltuma jauda (bruto siltuma jauda) – siltumenerģiju ražojošo iekārtu kopējā siltuma jauda atbilstoši iekārtas izgatavotāja norādītajām iekārtu siltuma jaudām;

2.9. viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Komersants saņem maksājumus par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patēr3ēto siltumenerģiju.

3. Komersants iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu (turpmāk – tarifa projekts) elektroniska dokumenta formā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu. Tarifa projekta parakstītu oriģinālu papīra formā komersants var iesniegt izņēmuma gadījumā, ja komersants nevar noformēt tarifa projektu kā elektronisko dokumentu, pievienojot tarifa aprēķina elektronisko formu. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz tarifa projekta aprēķinā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar Regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

4. Iesniedzot tarifa projektu, komersants norāda administratīvo teritoriju, kura iekļauta tarifu projekta aprēķinā.

5. Komersants izvēlas tarifa veidu (viendaļīgais siltumenerģijas tarifs vai divdaļīgais siltumenerģijas tarifs). Komersants, kurš izvēlējies divdaļīgo tarifu, var piemērot jaunajiem siltumenerģijas lietotājiem, kas pieslēgušies pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, viendaļīgo tarifu pirmajā pakalpojuma lietošanas gadā.

6. Siltumenerģijas ražotājs, kurš aprēķina tikai ražošanas tarifu, divdaļīgo tarifu var izvēlēties pēc vienošanās ar siltumapgādes sistēmas operatoru.

7. Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām kurināmā cenām ar kurināmā cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja komersants visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju ražo pats. Komersants, iesniedzot tarifa projektu, var pamatot citu kurināmā cenas soli. Ja komersants izmanto dažādu veidu kurināmo, kurināmā cenu nosaka kā vidējo svērto kurināmā cenu par lietotājiem nodoto siltumenerģijas vienību saskaņā ar tarifa projektā iekļauto lietotājiem nodotā un no attiecīgā kurināmā saražotā siltumenerģijas apjoma īpatsvaru.

8. Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām iepirktās siltumenerģijas cenām ar iepirktās siltumenerģijas cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja izpildās viens no šādiem kritērijiem:

8.1. komersants iepērk visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju;

8.2. komersanta iepirktās siltumenerģijas cena piesaistīta paša komersanta ražotās siltumenerģijas izmaksām par vienu vienību.

9. Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem. Komersants, kas atbilst vienam no 8.1. vai 8.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, piemērojot siltumenerģijas tarifu, saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto tarifu piemērošanas kārtību ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo kurināmā cenu, iepirktās siltumenerģijas cenu un pārdotās elektroenerģijas cenu.

10. Komersants var iesniegt Regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

11. Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam var dot uz noteiktu termiņu atļauju komersantam pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku, ja ir mainījusies kurināmā cena, kurināmā akcīzes nodoklis, iepirktās siltumenerģijas cena, iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas cena vai komersantam ir izveidojušies mainīgo izmaksu neparedzētie ieņēmumi vai izmaksas vai pastāvīgo izmaksu novirze, nemainot citus tarifa aprēķināšanā izmantotos rādītājus. Atļaujā Regulators nosaka atskaites periodu komersanta iesniedzamajai informācijai par izmaksu un ieņēmumu izmaiņām.

12. Komersants iesniedz informāciju Regulatoram par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām. Vērtējot iesniegto tarifa projektu, Regulators ir tiesīgs pieprasīt iepriekšējo gadu datus par tarifu veidojošām izmaksām.

13. Tarifa projektu aprēķina, pamatojoties uz izmaksām viena pilna gada laikā.

14. Komersants tarifa projektu aprēķina atsevišķi katram siltumenerģijas apgādes pakalpojumam – siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai.

15. Iesniedzot tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai, komersants iesniedz arī katra atsevišķa siltumavota siltumenerģijas bilanci un kurināmā aprēķinu saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu.

16. Ja komersants siltumenerģijas pakalpojumus sniedz vairākās tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās, komersantam ir tiesības aprēķināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai atsevišķi. Komersants iesniedz visu plānoto pastāvīgo izmaksu kopsavilkumu un to sadalījumu, attiecinot izmaksas uz katru centralizētās siltumapgādes sistēmu. Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes un izmaksu virzītājus.

17. Komersants tarifa projektā izmanto saimnieciski izdevīgāko kurināmā un elektroenerģijas cenas piedāvājumu, to pamatojot. Kurināmā un elektroenerģijas iegādes procesā komersants nodrošina publicitāti un konkurenci neierobežojošus nosacījumus piegādātājiem. Komersants pievieno tarifa projektam attiecīgā kurināmā piegādes vai elektroenerģijas tirdzniecības līguma kopiju, tehnisko specifikāciju un piedāvājumu izvērtējumu.

18. Ja komersants kurināmā vai elektroenerģijas darījumus plāno veikt par mainīgu biržas cenu, komersants tarifa projektā iekļauj pēdējo trīs mēnešu kurināmā vai elektroenerģijas vidējo cenu biržā. Ja komersants kurināmo iegādājas biržā un tarifu apstiprināšanas brīdī ir zināma biržas darījuma cena, komersants to iekļauj tarifa projektā. Ja tiek izmantoti citi prognozēšanas principi vai slēgts līgums kurināmā vai elektroenerģijas iepirkšanai par fiksētu cenu, tad komersants sniedz ekonomisko pamatojumu šādas pieejas izvēlei kā saimnieciski izdevīgākam piedāvājumam.

19. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāla un sociālo izmaksu vērtēšanas principi noteikti Regulatora personāla izmaksu vērtēšanas vadlīnijās.

20. Ja siltumavotā saražotā siltumenerģija tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli enerģijas apjomiem. Tarifa projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kas attiecināma uz siltumenerģijas lietotājiem nodotās siltumenerģijas daļu, kurai rēķina konkrēto tarifu.

21. Ja komersants sniedz arī citus regulētus vai neregulētus sabiedriskos pakalpojumus vai nodarbojas ar citu komercdarbību, gūstot ieņēmumus, kas nav ietverti šīs metodikas 22. un 23. punktā, tad, nosakot uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem netieši attiecināmās izmaksas, komersants izmanto izmaksu attiecināšanas metodes, ievērojot:

21.1. ja komersants izmanto ieņēmumu īpatsvara attiecināšanas metodi, komersants, aprēķinot ieņēmumus no siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanas iepriekšējā periodā, samazina tos par kurināmā iegādes un iepirktās siltumenerģijas izmaksām un par šīs metodikas 22. un 23. punktā ietvertajiem ieņēmumiem. Koriģētos siltumenerģijas ieņēmumus proporcionāli attiecina pret kopējiem ieņēmumiem, lai aprēķinātu netieši attiecināmo izmaksu daļu;

21.2. ja komersants izmanto citu izmaksu attiecināšanas metodi, komersants metodes izvēli un atbilstošos izmaksu virzītājus pamato ar aprēķiniem un pamatojošiem dokumentiem;

21.3. ja saskaņā ar šīs metodikas 21.1. vai 21.2. apakšpunktu aprēķinātā netieši attiecināmo izmaksu proporcija ir mazāka par 1%, to neņem vērā, aprēķinot tarifu.

22. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, tajās iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar koģenerācijas staciju, un no kopējām ražošanas izmaksām izslēdz ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas, kas reizināti ar koeficientu, kurš nav mazāks par 0,94.

23. Tarifa projektā izmaksas samazina par citiem ieņēmumiem, kas gūti, tieši izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas pamatlīdzekļus vai vienlaicīgi ražojot siltumenerģiju un radot citus ieņēmumus, kas reizināti ar koeficientu 0,93. Komersantam ir tiesības tarifa projektā ietvert ekonomiski pamatotas izmaksas, kas radušās saistībā ar iepriekš minētajiem papildu ieņēmumiem.

24. Tarifa projektā neietver izmaksas šaubīgo un neatgūstamo debitoru parādu norakstīšanai un uzkrājumu veidošanai, izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos noteiktajos gadījumos, kad komersantam ir pienākums samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja komersants ar dokumentiem pierāda, ka savlaicīgi ir veicis visas darbības, lai nodrošinātu parādu atgūšanu un ierobežotu parādu apjomu.

25. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma uzskaiti un aprēķināšanu veic saskaņā ar Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku. Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikā noteiktos aktīvu minimālos lietderīgās lietošanas laikus un nolietojuma aprēķināšanas metodi siltumapgādē piemēro pamatlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2026. gada 31. decembra.

26. Komersants tarifa projekta aprēķinā neiekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu tiem pamatlīdzekļiem, kuri pēc pēdējā finanšu pārskata gada beigām izslēgti no uzskaites, kā arī tiem pamatlīdzekļiem, kuriem līdz tarifa spēkā stāšanās dienai beidzas lietderīgās lietošanas laiks. Komersants var ietvert tarifa projekta aprēķinā nolietojumu pamatlīdzekļiem un nemateriāliem ieguldījumiem, kas ņemti uzskaitē pēc pēdējā finanšu pārskata gada beigām, un aprēķināt visu regulējamo aktīvu bāzes vērtību uz datumu pēc šo jauno aktīvu nodošanas ekspluatācijā.

27. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

28. Tarifos iekļaujama tikai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa, kas nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Pamatota nomas maksa veidojas no nolietojuma un kapitāla atdeves. Nomas maksā papildus var ietvert apdrošināšanas izdevumus un ar nomas objektu saistītos nodokļus. Pamatotas nomas maksā iekļautās kapitāla atdeves aprēķinā izmanto Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi attiecīgajam siltumenerģijas apgādes pakalpojumu veidam.

29. Regulators var piemērot līmeņatzīmes izmaksu salīdzinošai novērtēšanai. Izmaksu līmeņatzīmes nosaka Regulatora izdotās vadlīnijās.

30. Emisijas kvotu izmaksas tarifa projektā uzskatāmas par ekonomiski pamatotām, ja komersants atbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti 26. pantā un no minētās direktīvas izrietošajos normatīvajos aktos.

31. Ja izmaksas, kas norādītas šīs metodikas 2. pielikumā vai 4. pielikumā, nepārsniedz 3% no kopējām izmaksām siltumenerģijas gala tarifā vai siltumenerģijas ražošanas tarifā, ja komersants nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, bet minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja attiecīgo izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

32. Ja komersants tarifu aprēķina, izmantojot kopkapitāla rentabilitātes aprēķinu, tarifa projektu sagatavo saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu un 2. pielikumu.

33. Komersants, izmantojot tarifa projektā kopkapitāla rentabilitātes aprēķinu, tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu izveidei.

34. Maksimāli pieļaujamo kopkapitāla rentabilitāti aprēķina saskaņā ar formulu:

k – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: k = H/6500 koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu no 1 MW līdz 4 MW, k = H/3000 koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW un k = H/1200 citiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējiem; ja aprēķina rezultātā iegūtā k vērtība ir lielāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto k=1. Aprēķinā neietver bezemisiju siltumavotus, piemēram, elektrokatlus, siltumsūkņus un saules kolektorus. Siltumapgādes piegādes drošībai un maksimālās siltumslodzes pieprasījuma nodrošināšanai uzstādītos siltumavotus neietver maksimāli pieļaujamās kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā, ja to saražotās siltumenerģijas apjoms ir mazāks par 10% no kopējā siltumenerģijas daudzuma, kas saražots nodalītajā siltumapgādes sistēmā;

z – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: z = Qzud% /17; ja aprēķina rezultātā iegūtā z vērtība ir mazāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto z=1. Ja aprēķina rezultātā iegūtā z vērtība ir lielāka par 1,346, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā izteiksme (-0,289z+0,389) ir vienāda ar 0;

A_R – uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_PS – uz siltumenerģijas pārvadi un sadali attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_K – kopējā uz siltumenerģijas apgādi attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība, ko nosaka kā

A_K = A_R + A_PS.

35. Ja komersants siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu sniegšanai izmanto dažāda veida ražošanas iekārtas, šīs metodikas 34. punktā minēto peļņas aprēķina koeficientu noteic kā vidējo svērto attiecīgā koeficienta vērtību, vadoties no attiecīgo pamatlīdzekļu bilances vērtības.

36. Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

37. Aprēķinot kopkapitālu un pamatlīdzekļu nolietojumu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

38. Tarifa projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme:

38.1. ir pamatota ar faktiskajām kredītiestāžu līgumos norādītajām procentu likmēm vai

38.2. ja aizņēmums nav no kredītiestādes, nepārsniedz jaunāko Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmi (bez termiņa sadalījuma).

39. Komersants var iekļaut tarifa projektā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei izmantotā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts ar attiecīgo kredītu finansētās pamatlīdzekļu daļas nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti pa izmantotā finansējuma veidiem.

40. Ja komersants tarifa aprēķināšanai izmanto kapitāla atdevi, kapitāla izmaksas un to sastāvdaļas uzskaita un aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku, ja šajā metodikā nav noteikts citādi. Ja tarifus aprēķina, izmantojot kapitāla atdeves aprēķinu, komersants tarifa projektu sagatavo saskaņā ar šīs metodikas 1. pielikumu, 3. pielikumu un 4. pielikumu.

41. Regulējamo aktīvu bāzi aprēķina atbilstoši Regulatora noteiktajai kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikai. Vispārējas nozīmes pamatlīdzekļiem regulējamā aktīvu bāzē ir iekļaujama uz siltumapgādi attiecinātā atlikušās vērtības daļa.

42. Aprēķinot tarifus ar kapitāla atdevi, tarifa projektā var ietvert krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtraukta un drošības prasībām atbilstoša pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu gada vidējo apjomu, piemērojot komersanta faktisko īstermiņa aizņēmumu likmi apgrozāmiem līdzekļiem. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot Latvijas Bankas likmi.

43. Ja kapitālieguldījumiem pamatlīdzekļos un nemateriālajos ieguldījumos izmantoti ilgtermiņa (5 gadi un ilgāk) kredīta līdzekļi, par kuriem noslēgts aizņēmuma līgums līdz 2029. gada 31. decembrim, attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksu var iekļaut tarifu aprēķinā, aizvietojot ar kredītu finansētās aktīvu daļas aprēķināto nolietojumu ar gadā atmaksājamo kredīta pamatsummu. Regulējamo aktīvu bāzē ietverto ar kredītu finansētās pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu daļas atlikušo vērtību aprēķina, samazinot sākotnējo kredīta finansējuma vērtību par atmaksātā kredīta apjomu, līdz kredīts ir atmaksāts. Komersants nodrošina šādu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atsevišķu uzskaiti pa izmantotā finansējuma veidiem.

44. Ja nav pieejama informācija par aktīvu patieso vērtību 2021. gada 31. decembrī, komersants var aprēķināt regulējamo aktīvu bāzes vērtību, pārvērtējot aktīvus un indeksējot atpakaļ aktīvu vērtību par periodu no pēdējās aktīvu pārvērtēšanas līdz 2021. gada 31. decembrim, piemērojot patēriņa cenu gada vidējo (janvāris–decembris) pārmaiņu vērtības. Regulators saskaņo pārvērtēšanas darba uzdevumu un vērtē šā darba uzdevuma izpildi.

45. Aktīvu pārvērtēšana, kas minēta šīs metodikas 44. punktā, attiecināma uz regulējamo aktīvu bāzē iekļautajiem aktīviem, kas izveidoti līdz 2020. gada 31. decembrim un pārvērtēšanas brīdī tiek izmantoti siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai, izņemot tos aktīvus vai to vērtības daļu, kuru izveidei izmantoti kredīta līdzekļi un kredīta pamatsumma iekļauta spēkā esošā tarifa aprēķinā. Pārvērtētiem aktīviem atlikušo lietderīgās lietošanas laiku nosaka, ievērojot Regulatora noteikto kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodiku.

46. Ja komersants ir saņēmis šīs metodikas 11. punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē un publicē savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:

46.1. tarifu aprēķinu elektroniskā ("Excel" formātā) formā, kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas, kurināmā akcīzes nodokļa izmaksas, iepirktās siltumenerģijas izmaksas, elektroenerģijas izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas, kurināmā akcīzes nodokļa likmes, iepirktās siltumenerģijas cenas un iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām;

46.2. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, kurināmā akcīzes nodokļa izmaksas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu, iepirktās siltumenerģijas apjomu un iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas apjomu;

46.3. pamatojumu kurināmā cenas, kurināmā akcīzes nodokļa izmaksu, iepirktās siltumenerģijas un iepirktās vai pārdotās elektroenerģijas cenu izmaiņu pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;

46.4. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

47. Regulators 21 dienas laikā pēc pašnoteikto tarifu un pamatojuma saņemšanas izvērtē pašnoteikto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu pamatojumu. Ja komersants paziņojumu atsauc un publicē jaunu paziņojumu, 21 dienas izvērtēšanas termiņš sākas no jauna pēc jaunā paziņojuma un pamatojuma saņemšanas Regulatorā.

48. Ja Regulators 21 dienas laikā pēc pašnoteikto tarifu un pamatojuma saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par pašnoteikto tarifu spēkā stāšanās atsaukšanu, tad:

48.1. tarifi stājas spēkā komersanta noteiktajā laikā, bet ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", neieskaitot publicēšanas dienu;

48.2. komersanta publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir pietiekama komersanta noteikto tarifu piemērošanai (noklusējuma saskaņojums);

48.3. informāciju par komersanta noteiktajiem tarifiem un to spēkā stāšanos Regulators publicē Regulatora tīmekļvietnē, paziņo komersantam un nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

48.4. no komersanta noteikto tarifu spēkā stāšanās dienas komersants nepiemēro ar Regulatora lēmumu apstiprinātos tarifus vai komersanta iepriekš noteiktos tarifus.

49. Ja Regulators 21 dienas laikā pēc pašnoteikto tarifu un pamatojuma saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida iesniegto tarifu pamatojumu vai tarifus, jo komersants nav ievērojis šajā metodikā noteikto procedūru vai termiņus, Regulators atsauc pašnoteikto tarifu spēkā stāšanos, un tarifi nestājas spēkā komersanta noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta komersantam, publicē lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē.

50. Regulatoram pēc savas iniciatīvas ir tiesības atcelt šīs metodikas 11. punktā minēto atļauju gadījumos, ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas apjoma rādītāji (aprēķināti kā pēdējo trīs gadu vidējie apjomi) vai par 5% mainās tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās patstāvīgās izmaksas vai ir būtiskas izmaiņas komersanta tehniskajā nodrošinājumā. Atļaujas atcelšanas gadījumā komersantam ir pienākums iesniegt jaunu tarifa projektu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Regulatora lēmuma par atļaujas atcelšanu.

51. Komersants tarifa projekta aprēķinā iekļauj iepriekšējā perioda, kas nav ilgāks par diviem gadiem no tarifa projekta iesniegšanas brīža, mainīgo izmaksu neparedzētos ieņēmumus un ir tiesīgs iekļaut mainīgo izmaksu neparedzētās izmaksas. Mainīgo izmaksu neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus veido kurināmā, nodokļu un emisiju kvotu īpatnējo izmaksu izmaiņas (izmaksu dalījums ar saražoto siltumenerģijas apjomu), kā arī iepirktās siltumenerģijas un elektroenerģijas īpatnējo izmaksu izmaiņas (izmaksu dalījums ar lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu), pārdotās elektroenerģijas cenu izmaiņas un citu ieņēmumu starpība starp faktisko un tarifā ietverto. Neparedzēto ieņēmumu un izmaksu aprēķinam, uzsākot iepirkt siltumenerģiju, iepirktās siltumenerģijas cenu salīdzina ar pašu ražotās siltumenerģijas mainīgajām izmaksām konkrētajā siltumapgādes sistēmā vai aizstājošā katlumājā. Iepriekšējā perioda neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus komersants sadala uz laika periodu, ne ilgāku par diviem gadiem, aprēķinot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa projektu uz attiecīgo laika posmu. Vienlaicīgi komersants aprēķina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa projektu bez neparedzētajām izmaksām vai ieņēmumiem.

52. Komersants reizi gadā atbilstoši šīs metodikas 53. punktam aprēķina novirzi starp Regulatora apstiprinātajā tarifā ietvertajām atgūstamajām pastāvīgajām izmaksām un faktiski atgūtajām pastāvīgajām izmaksām (pastāvīgo izmaksu novirze, ietverot nekustamā īpašuma nodokli un peļņu), ņemot vērā tarifā ietverto un faktiski lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu.

53. Ja komersants ir saņēmis metodikas 11. punktā minēto atļauju pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku gadījumā, ja komersantam ir izveidojušās mainīgo izmaksu neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 51. punktā minētajām izmaksu pozīcijām, vai pastāvīgo izmaksu novirze saskaņā ar šīs metodikas 52. punktu, tad:

53.1. komersants iesniedz Regulatoram aprēķinu par mainīgo izmaksu neparedzētajām izmaksām un ieņēmumiem par iepriekšējo finanšu gadu, ietverot informāciju par faktiskajiem ieņēmumiem un izmaksām un atbilstošos pamatojošos dokumentus, un pastāvīgo izmaksu novirzes aprēķinu, ne vēlāk kā esošā gada 1. maijā;

53.2. Regulators izvērtē šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minēto saņemto informāciju. Ja Regulators konstatē neatbilstības iesniegtajā informācijā, Regulators par to informē komersantu ne vēlāk kā līdz esošā gada 31. jūlijam;

53.3. ja, izpildot šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minēto pienākumu, komersanta mainīgo izmaksu neparedzēto izmaksu un ieņēmumu un pastāvīgo izmaksu novirze summāri pārsniedz no tarifu maksājumiem atgūstamās komersanta izmaksas, komersants iesniedz Regulatoram siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinu, kas ietver mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un izmaksu un pastāvīgo izmaksu komponentes, ne vēlāk kā esošā gada 15.augustā vai, ja Regulators ir informējis komersantu par aprēķina neatbilstībām šīs metodikas 53.2. apakšpunktā minētajā kārtībā, ne vēlāk kā 14 dienas pēc šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minētās informācijas saskaņošanas ar Regulatoru. Komersants nosaka siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu ar mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un izmaksu komponenti un pastāvīgo izmaksu novirzes komponenti 12 mēnešu periodam. Vienlaicīgi komersants nosaka siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu bez mainīgo izmaksu ieņēmumu un izmaksu komponentes un pastāvīgo izmaksu novirzes komponentes;

53.4. ja, izpildot šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minēto pienākumu, komersantam mainīgo izmaksu neparedzēto izmaksu un ieņēmumu un pastāvīgo izmaksu novirze summāri ir mazāka par no tarifu maksājumiem atgūstamajām komersanta izmaksām, komersantam ir tiesības iesniegt Regulatoram siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinu, kas ietver mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un izmaksu un pastāvīgo izmaksu novirzes komponentes, ne vēlāk kā esošā gada 15. augustā vai, ja Regulators ir informējis komersantu par aprēķina neatbilstībām šīs metodikas 53.2. apakšpunktā minētajā kārtībā, ne vēlāk kā 14 dienas pēc šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minētās informācijas saskaņošanas. Komersantam ir tiesības noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu ar mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un izmaksu komponenti un pastāvīgo izmaksu novirzes komponenti 12 mēnešu periodam. Vienlaicīgi komersants nosaka siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu bez mainīgo izmaksu ieņēmumu un izmaksu komponentes un pastāvīgo izmaksu novirzes komponentes.

54. Regulators var piešķirt šīs metodikas 11. punktā minēto atļauju, ja komersantam ir izveidojušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 51. punktā minētajām izmaksu pozīcijām vai pastāvīgo izmaksu novirze, līdz ar jauna tarifa apstiprināšanu.

55. Regulators var piešķirt šīs metodikas 11. punktā minēto atļauju, ja komersantam ir izveidojušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 51. punktā minētajām izmaksu pozīcijām, bez pilnas tarifa projekta izvērtēšanas, ja izpildās abi šādi nosacījumi:

55.1. spēkā esošais tarifs apstiprināts pēdējo 36 mēnešu laikā;

55.2. komersanta faktiskie darbības rādītāji neatbilst šīs metodikas 50. punktā minētajiem nosacījumiem.

56. Ja Regulators piešķir šīs metodikas 11. punktā minēto atļauju saskaņā ar šīs metodikas 54. punktu, Regulators var noteikt speciālu kārtību attiecībā uz mainīgo izmaksu neparedzēto izmaksu un ieņēmumu aprēķinu un pastāvīgo izmaksu novirzes aprēķinu par iepriekšējo finanšu gadu pirms atļaujas piešķiršanas.

57. Komersants nodrošina mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un neparedzēto izmaksu un pastāvīgo izmaksu novirzes uzskaiti. Ja lietotāji vai komersants ir atguvuši šīs metodikas 53.3. vai 53.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā tarifos iekļautās mainīgo izmaksu neparedzēto ieņēmumu un izmaksu un pastāvīgo izmaksu novirzes kopsummu un komersantam ir piešķirta šīs metodikas 11. punktā minētā atļauja, komersants pats nosaka tarifu atbilstoši šīs metodikas V nodaļā noteiktajai kārtībai, izslēdzot attiecīgās komponentes. Pretējā gadījumā neatgūto starpību komersants ietver nākamajā šīs metodikas 53.1. apakšpunktā minētajā aprēķinā.

58. Komersants, iesniedzot tarifa projektu vērtēšanai, kopā ar attiecīgu pamatojumu var iekļaut neparedzēto izmaksu aprēķinā iepriekšējo divu gadu periodā siltumapgādei nepieciešamo aktīvu vai to atlikušās vērtības daļu norakstīšanu izmaksas, ja šo aktīvu nomaiņa vai likvidācija pirms minimālā lietderīgā lietošanas laika ir nepieciešama un tehnoloģiski un ekonomiski pamatota. Aktīvu norakstīšanas izmaksas tiek koriģētas, atskaitot ieņēmumus no norakstītā aktīva atsavināšanas. Norakstīšanas izmaksas neietver pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātu. Šādas neparedzētās izmaksas, izteiktas EUR/MWh vērtībā, nevar pārsniegt 10% no apstiprinātā siltumapgādes tarifa bez neparedzēto mainīgo izmaksu ieņēmumu vai izdevumu komponentes un pastāvīgo izmaksu novirzes komponentes.

59. Ja komersants veic darbības apstiprinātas speciālās regulatīvās vides ietvaros, komersants tarifa projektā vai aprēķinot neparedzētos ieņēmumus un izmaksas aprēķinā ietver ieņēmumus un ir tiesīgs iekļaut izmaksas saistībā ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu.

60. Ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir izsludinājusi enerģētisko krīzi vai citu pielīdzināmu ārpuskārtas stāvokli siltumapgādes vai ar siltumapgādi saistītā nozarē un radušos apstākļu rezultātā ir pamats uzskatīt, ka komersantam īslaicīgi jāveic papildu pasākumi kurināmā pieejamības nodrošināšanai, komersantam ir tiesības, sniedzot atbilstošu risku un izmaksu izvērtējumu, lūgt Regulatoram par neparedzētām izmaksām šīs metodikas 51. punkta izpratnē atzīt tādas ekonomiski pamatotas izmaksas, kas radušās, veicot kurināmā pieejamības nodrošināšanu.

61. Ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas apjoma rādītāji (aprēķināti kā pēdējo trīs gadu vidējie apjomi) vai par 5% samazinās tarifa aprēķinā iekļautās pastāvīgās izmaksas, komersants iesniedz jaunu tarifa projektu, kas balstīts uz koriģētajiem siltumenerģijas apjomiem un izmaksām.

62. Ja apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar šīs metodikas 39. punktu vai 43. punktu, komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu vērtības daļas nolietojumu.

63. Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc jauna siltumavota vai katlumājas nodošanas ekspluatācijā komersants iesniedz jaunu tarifa projektu, ja izpildās 61. punktā noteiktie nosacījumi.

64. Pirmo reizi aprēķinot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus ar kapitāla atdevi, komersants var piemērot mazāku kapitāla atdeves likmes vērtību. Ja komersants tarifa projektā piemēro mazāku kapitāla atdeves likmes vērtību par Regulatora noteikto, tad komersants kopā ar tarifa projektu iesniedz Regulatoram izvērtējumu, ka izvēlētā kapitāla atdeves likmes vērtība nodrošina komersanta spēju finansēt nepieciešamās investīcijas, segt kapitāla piesaistīšanas izmaksas un nodrošināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

65. Tarifa projekts, kuru komersants iesniedzis Regulatorā līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai un kura izvērtēšana nav pabeigta, tiek izvērtēts saskaņā ar šo metodiku.

66. Komersants, kurš ir saņēmis atļauju pašam noteikt tarifus pirms šīs metodikas spēkā stāšanās dienas, turpina ievērot saņemtajā atļaujā noteiktos pienākumus un var izmantot atļaujā noteiktās tiesības atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010. gada 14. aprīļa lēmumam Nr. 1/7 "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" līdz dienai, kad stājas spēkā atbilstoši šai metodikai piešķirta atļauja komersantam pašam noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus.

67. Komersantam, kurš ir saņēmis atļauju pašam noteikt tarifus pirms šīs metodikas spēkā stāšanās dienas, ir tiesības pašam noteikt tarifus arī kurināmā akcīzes nodokļa izmaiņu gadījumā.

68. Komersantam, kurš ir saņēmis atļauju pašam noteikt tarifus pirms šīs metodikas spēkā stāšanās dienas, ir tiesības veikt aprēķinus par mainīgo izmaksu neparedzētajiem ieņēmumiem vai neparedzētajām izmaksām par iepriekšējo finanšu gadu saskaņā ar šīs metodikas 51. punktā minētajām izmaksu pozīcijām.

69. Komersantam ir tiesības veikt pastāvīgo izmaksu novirzes aprēķinu par iepriekšējo finanšu gadu saskaņā ar šīs metodikas 52. punktā minēto, ja tarifu projekts izvērtēts un apstiprināts saskaņā ar šo metodiku un saņemta šīs metodikas 11. punktā minētā atļauja.

70. Komersants var iesniegt tarifa projektu ar kopkapitāla rentabilitāti, kas aprēķināts atbilstoši šīs metodikas III nodaļai, ja tarifa plānotā spēkā stāšanās diena nav vēlāka par 2029. gada 31. decembri. Ja komersants ir iesniedzis tarifa projektu ar kopkapitāla rentabilitāti un tā izvērtēšana 2029. gada 31. decembrī nav pabeigta, komersants precizē tarifa projektu, aprēķinot to atbilstoši šīs metodikas IV nodaļai.

71. Ja komersants aprēķina tarifa projektu ar kopkapitāla rentabilitāti, komersants piemēro kopkapitāla rentabilitāti saskaņā ar šīs metodikas 72. punktu un šādas maksimāli pieļaujamās kopkapitāla rentabilitātes robežvērtības: 2026.gadā iesniegtam tarifa projektam – desmit procenti, 2027. gadā iesniegtam tarifa projektam – deviņi procenti, 2028. gadā iesniegtam tarifa projektam – astoņi procenti, 2029. gadā iesniegtam tarifa projektam – septiņi procenti.

72. Ja komersants aprēķina tarifa projektu ar kopkapitāla rentabilitāti, komersanta tarifa projekta aprēķinā piemērotā kopkapitāla rentabilitāte nedrīkst pārsniegt mazāko no šīs metodikas 34. punktā vai šīs metodikas 71. punktā noteiktajām maksimāli pieļaujamām kopkapitāla rentabilitātes vērtībām.

73. Komersants pirmo pastāvīgo izmaksu novirzes aprēķinu saskaņā ar šīs metodikas 52. un 53. punktu veic par pilnu finanšu pārskata gadu, kas sākas ne agrāk kā 2026. gada 1.oktobrī.

74. Komersants, kura tarifu projekts izvērtēts saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un apstiprināts no 2025. gada 15. augusta līdz 2026. gada 14. augustam, var iesniegt līdz 2026. gada 31. decembrim Regulatoram iesniegumu par atļaujas piešķiršanu aprēķināt un piemērot pastāvīgo izmaksu novirzi saskaņā ar šīs metodikas 52., 53. un 73. punktu.

75. Regulators līdz 2028. gada 1. oktobrim izvērtē šīs metodikas 23. punkta piemērošanu un ietekmi uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, tai skaitā, pieredzi komersantiem īstenojot speciālo regulatīvo vidi.

76. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 1/7 "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2010, 62. nr.; 2011, 97. nr.; 2012, 53. nr.; 2013, 193. nr.; 2017, 68. nr., 136. nr.; 2022, 217. nr.).

77. Metodika stājas spēkā 2026. gada 15. augustā.