Grozījums Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Ministru kabineta rīkojums Nr. 368

Lūznavā 2026. gada 29. jūnijā (prot. Nr. 34 10. §)

Grozījums Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai
2025.-2027. gadam"

Izdarīt Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2025, 15. nr.) šādu grozījumu:

1. Papildināt ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Atbalstīt Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam konsolidēto redakciju."

Ministru prezidents A. Kulbergs

Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministrs E. Tavars

(Ministru kabineta
2026. gada 26. jūnija
rīkojums Nr. 368)

Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam

Rīga, 2026

Saturs

Saīsinājumu saraksts

Ievads

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

2. Plāna mērķis un rīcības virzieni

3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Pielikumi

1. pielikums. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem

2. pielikums. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā

Saīsinājumu saraksts

AiM	Aizsardzības ministrija
ANM	Atveseļošanas un noturības mehānisms
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES	Eiropas Savienība
ESPON	Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls
FM	Finanšu ministrija
IeM	Iekšlietu ministrija
IeM IC	Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
IIN	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
JC	Jaunsardzes centrs
JSPA	Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
KEM	Klimata un enerģētikas ministrija
KLP SP	Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam
KM	Kultūras ministrija
LATO	Latvijas Transatlantiskā organizācija
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LEADER/SVAA	Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervence "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LM	Labklājības ministrija
LPR	Latgales plānošanas reģions
LTRK	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LVC	VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
LVRTC	Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
MAF	Mediju atbalsta fonds
MFF	ES daudzgadu finanšu shēma
MK	Ministru kabinets
MPK	Militārais pamatkurss
MVU	Mazie un vidējie uzņēmumi
NAP2027	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
NATO	Ziemeļatlantijas līguma organizācija
NBS	Nacionālie bruņotie spēki
NĪN	Nekustamā īpašuma nodoklis
NMPD	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskā organizācija
OECD	Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija
P&A	Pētniecība un attīstība
PMLP	Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PPP	Publiskā - privātā partnerība
RŠV	Robežšķērsošanas vieta
RTA	Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
RTU	Rīgas Tehniskā universitāte
SIA	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SEZ	Speciālā ekonomiskā zona
SM	Satiksmes ministrija
TAP	Tiesību aktu projekts
TPF	Taisnīgas pārkārtošanās fonds
UIN	Uzņēmumu ienākuma nodoklis
VAD	Valsts aizsardzības dienests
VAM	Valsts aizsardzības mācība
VARAM	Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VK	Valsts kanceleja
VM	Veselības ministrija
VNĪ	VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
VP	Valsts policija
VPR	Vidzemes plānošanas reģions
VRS	Valsts robežsardze
VRK	Valsts Robežsardzes koledža
VSC	Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VVA	Visaptveroša valsts aizsardzība
ZM	Zemkopības ministrija
ZPR	Zemgales plānošanas reģions
ZS	Zemessardze

Ievads

Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam (turpmāk - plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam¹ ietvertos mērķus un uzdevumus.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) plānu ir izstrādājusi, ņemot vērā Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 23. augusta sēdes protokola Nr. 41 39. § 2. punktā doto uzdevumu^2,3, kas ir sniegts, ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.-2014. gadam, 2015.-2017. gadam un 2018.-2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem.

Uzsākot plāna izstrādi 2022. gadā, tas galvenokārt tika vērsts uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību, mazinot reģionālās attīstības atšķirības, līdz ar to iekļaujot pamatā VARAM pārziņā esošos pasākumus. Bet, ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Austrumu pierobežas reģioniem, jautājums ir vērsies plašāk.

2023. gada 12. maijā VARAM organizēja starptautisku konferenci "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem", kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju - Polijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēc šīs konferences Austrumu pierobežas drošības jautājumi tiek daudzkārt analizēti kā kopējais izaicinājums visām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, un ES kopējās drošības kontekstā (sk. par aktuālajiem starptautiskajiem projektiem nodaļā "Esošās situācijas raksturojums").

Apkopojot konferencē izskanējušo citu valstu pieredzi un nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, tai skaitā ņemot vērā drošības aspektus, izkristalizējās nepieciešamība pēc visu politiku, kas ietekmē Austrumu pierobežu, kopīga piedāvājuma un plašāka starpinstitucionāla sadarbības modeļa Austrumu pierobežas attīstībai. Tādējādi 2023. gadā un 2024. gadā⁴ plāns papildināts ar nozaru ministriju sniegto informāciju par pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti Austrumu pierobežā, sekmējot tās attīstību un nostiprinot tās drošību.

Līdz ar to izstrādes procesā plāns ir pārveidots par dokumentu, kas vērsts uz plašākas teritorijas - Latvijas Austrumu pierobežas (kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju) - attīstību, un tam ir paplašināts tematiskais tvērums, aptverot arī pasākumus drošības stiprināšanai.

Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.

Plāna projekta izstrādē un apspriešanā tika iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks.⁵ Tas vairākkārt apspriests arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā, t.sk. pieaicinot nozaru ministriju pārstāvjus un citas ieinteresētās puses. Īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, savu redzējumu par plāna pilnveides nepieciešamību 2024. gada 13. martā sniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par pilnveidoto plānu tika diskutēts MK Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskajā komitejā⁶ 2024. gada 2. maijā, 11. jūnijā un 17. septembrī.

Izstrādājot plānu, tika ņemta vērā arī citu ES Austrumu pierobežas valstu pieredze - arī Igaunijā⁷ un Somijā⁸ ir izstrādātas īpašas atbalsta programmas Austrumu pierobežas teritoriju atbalstam. Šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, tāpat kā Somijā, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Būtiska tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību.

Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga - uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā. Papildus Igaunijā tiek aptverti arī sociālie pakalpojumi. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā atbalsta ietvaros Austrumu pierobežai aptvertas arī vides un zaļās tehnoloģijas, atjaunīgā enerģija, dabas resursu izmantošana (īpaši jaunu tehnoloģiju ieguvei un kritisko zemes metālu ieguvei), aprites ekonomika, ūdeņraža ražošana un tūrisma nozare.

Plāna struktūra veidota, ievērojot MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 4.nodaļā noteiktos nosacījumus plāna saturam.

Kopš plāna apstiprināšanas ir būtiski pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija Latvijas Austrumu pierobežā. Krievijas izvērstā kara Ukrainā ilgstošā ietekme, pieaugošie hibrīddraudi un regulārie bezpilota lidaparātu (dronu) incidenti Baltijas reģionā ir radījuši jaunus drošības riskus, kas tieši ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, uzņēmējdarbības vidi un reģiona attīstības perspektīvas.

Vienlaikus novērojama negatīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti pierobežā. Drošības risku uztvere ir mazinājusi investoru interesi par ieguldījumiem Latgalē un citās austrumu pierobežas teritorijās, kā arī būtiski ietekmējusi tūrisma nozari, kurai pēdējos mēnešos nākas saskarties ar rezervāciju samazināšanos un apmeklētāju piesardzību drošības apsvērumu dēļ. Tas palielina reģiona ekonomiskās atpalicības un iedzīvotāju aizplūšanas riskus.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams aktualizēt plānā paredzētos pasākumus⁹, stiprinot atbalstu uzņēmējdarbībai, investīciju piesaistei, tūrisma attīstībai, kā arī civilās aizsardzības un drošības kapacitātei. Plāna grozījumi nodrošinās efektīvāku reakciju uz aktuālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un veicinās Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko noturību un ilgtspējīgu attīstību.

Pašvaldību sniegtā informācija¹⁰ liecina, ka Latvijas Austrumu pierobeža papildus ģeopolitiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem saskaras arī ar ilgstošām strukturālām problēmām, kas ietekmē reģiona attīstību un noturību. Kā būtiskākie izaicinājumi identificēti investīciju un uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās, darbaspēka trūkums un iedzīvotāju aizplūšana, ierobežota mājokļu pieejamība, nepietiekama drošības un civilās aizsardzības infrastruktūra, kā arī mobilitātes, pakalpojumu un elektronisko sakaru pieejamības problēmas.

Vienlaikus pašvaldības norāda uz būtisku tūrisma un ar to saistīto nozaru negatīvu ietekmēšanu drošības risku uztveres dēļ, kas samazina apmeklētāju plūsmu, investīciju aktivitāti un uzņēmumu attīstības iespējas. Tādēļ nepieciešami papildu pasākumi uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai, drošības un kritiskās infrastruktūras stiprināšanai, pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, darbaspēka piesaistei un reģiona atpazīstamības veicināšanai.

Kopumā pašvaldību sniegtie priekšlikumi apliecina nepieciešamību īstenot mērķētu un diferencētu atbalsta politiku Latvijas Austrumu pierobežai, ņemot vērā tās īpašo nozīmi valsts drošības, ekonomiskās noturības un apdzīvotības saglabāšanas kontekstā.

Kopsavilkums

Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā  jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā MK doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.

Būtiskākie izaicinājumi, ko nepieciešams risināt Austrumu pierobežā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmē, kas kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā:

- pastiprināta jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus;

- negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību;

- negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.¹¹

Plānā ir ietverti pasākumi un aktivitātes, kas papildina/paplašina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kas tiek īstenotas vai nu tikai austrumu pierobežā vai Latgalē, vai cita starpā arī Austrumu pierobežā vai Latgalē, kuriem ir piešķirts finansējums vai tie tiks īstenoti esošo resursu ietvaros, vai arī finansējums tiks rasts atbildīgās nozares ministrijas budžeta ietvaros - 75 pasākumi¹², no kuriem 65 pasākumu kopējais piešķirtais finansējums ir 680 695 103 euro (nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji").

DROŠĪBA

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu Austrumu, šī virziena ietvaros piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēta:

• infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē)¹³;

• Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem;

• sešu militāro bāzu (Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novads), Preiļos, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novads), Alūksnē) darbības nodrošināšana un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā;

• valsts un pašvaldības iestāžu infrastruktūras noturības stiprināšana, valsts un pašvaldību iestādēm apzinot un aprīkojot 62 objektus, kuros iespējams iedzīvotājiem patverties apdraudējuma situācijās;

• divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas;

• pasākumu īstenošana informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) sektora spēcināšanai;

• Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājuma virzīšana un finansējuma piesaistīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada;

• tiesiska un skaidra mehānisma noteikšana bezpilota lidaparātu un citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu izraisīto zaudējumu segšanai no valsts;

• četru krīzes mācību organizēšana, izspēlējot dažādu mācību scenārijus un pārbaudot koordinācijas mehānismus praksē.

EKONOMIKA

Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.:

• 1 800¹⁴ jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, t.sk. eksportējošos uzņēmumos, Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas instrumenta darbības ietvaros, industriālajā parkā u.c.;

• investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpils valstspilsētā, kā arī citās Austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 46,7 milj. euro privāto investīciju;

• Latgales un Rēzeknes SEZ atbalsta turpināšana un robežu paplašināšana (iekļaujot Alūksnes novadu), paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti, kā arī jaunas atbalsta pieejas SEZ izstrāde;

• atbalsta sniegšana vismaz 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju klāsteru programmas ietvaros;

• aizdevumu sniegšana ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem vismaz 36,5 milj. euro apmērā;

• atbalsta sniegšana ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām;

• atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu vismaz 674,25 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā;

• publiskās privātās partnerības modeļa ieviešana mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām;

• vismaz 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība;

• ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, samazinot primārās enerģijas patēriņu 1 390,65 MWh gadā;

• energoneatkarības veicināšana un energoresursu ietaupījums, samazinot primārās enerģijas patēriņu pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz par 1 218 856 kWh gadā, īstenojot vismaz 160 privātpersonu projektus apkures sistēmu nomaiņai, nodrošinot papildu 2,8 MW atjaunīgo energoresursu jaudas un energoefektivitātes pasākumus vismaz 5 308 m² platībā;

• investīciju ieguldīšana mobilitātes veicināšanai, t.sk. valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, nodrošinot novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamību¹⁵, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija;

• uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. ceļu infrastruktūra un viedie risinājumi rindu mazināšanai;

• 19 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām, uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei, veicinot skolu tīkla sasniedzamību, kā arī citu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai;

• ieguldījumu veikšana publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 471 m² platībā;

• viedo pašvaldību attīstības sekmēšana, izveidojot vismaz vienu viedu risinājumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā;

• atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām;

• investīciju veikšana platjoslas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā, 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu;

• 0 % likmes aizdevumu programmas ieviešana uzņēmumiem Austrumu pierobežā, nodrošinot atbalstu 20 uzņēmumiem investīciju projektu īstenošanai;

• dabas kapitāla izmantošana vietējā un reģionālā tūrisma attīstībā, izveidojot reģionālas nozīmes dabas izglītības centru, attīstot dabas tūrisma potenciālu trīs Latgales pašvaldībās un īstenojot dabas aizsardzības, atjaunošanas un tūrisma pasākumus 1 675 ha platībā;

• vietēja un reģionāla līmeņa aprites ekonomikas infrastruktūras attīstība, izveidojot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru trīs pašvaldībās un attīstot infrastruktūru divos aprites ekonomikas centros;

• kritiskās infrastruktūras attīstība saimnieciskās darbības un sabiedrības veselības nodrošināšanai, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un efektivitāti 90 538 iedzīvotājiem;

• gaisa piesārņojuma mazināšana, ieviešot emisijas samazinošus risinājumus un uzlabojot dzīves kvalitāti 16 030 iedzīvotājiem;

• Klimata un enerģētikas ministrijas klātbūtnes stiprināšana Latgalē, izveidojot ministrijas pārstāvniecību Rēzeknē un sekmējot investīciju piesaisti reģiona attīstībai;

• publisko investīciju piesaiste notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstībai un energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai;

• biometāna ražošanas un izmantošanas veicināšana, nodrošinot atbalsta intensitāti līdz 65% Austrumu pierobežas komersantiem un izveidojot vienu biometāna ievades punktu Rēzeknē, ieguldot 2 milj. euro infrastruktūras attīstībā.

CILVĒKRESURSI

Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās attīstības jautājumi ir cieši saistīti ar teritorijas apdzīvotību, Austrumu pierobežas pievilcīgumam īstenojot šādus pasākumus:

• uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana;

• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija¹⁶ Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem;

• Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu;

• reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgās Malnavas koledžas darbības turpināšana koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas, kā arī vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolu (t.sk. Kārsavas vidusskola, Kaunatas vidusskola, Dagdas vidusskola un Tilžas pamatskola) nodrošināšana;

• šķēršļu mazināšana vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā;

• vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī;

• slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas;

• Veselības ministrijas (turpmāk - VM) līdzdalības nodrošināšana Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem;

• remigrācijas veicināšana, nodrošinot vismaz 95 atgriezušās personas gadā;

• jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) tīklu - t.sk. Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18);

• izglītojamo fiziskās drošības un mentālās labklājības sekmēšana, tostarp Austrumu pierobežā ieviešot elastīgus un ārkārtas situācijām pielāgotus izglītības risinājumus;

• kultūras mantojuma objektu, bibliotēku un vietējo kopienu noturības stiprināšana Austrumu pierobežā, pilnveidojot kultūras mantojuma objektu gatavību krīzes situācijām un sekmējot kultūras nozares profesionāļu ilgtspējīgu attīstību;

• jauniešu līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes veicināšana, īstenojot pasākumu ciklu "Rēzekne - Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2026";

• ilgtspējīga reģionālā multifunkcionālā centra "Latgales vēstniecība "Gors" darbības modeļa nodrošināšana, stiprinot valsts, reģiona un pašvaldības nozīmes kultūras centra darbību.

Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturu, attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada, norādāmas:

- atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;

- atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;

- ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem;

- rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.

Plāns pašlaik paredz tiešus ieguldījumus un to sasniedzamos rezultātus, vienlaikus plāna ieviešanas ietvaros jāveic monitorings par ieguvumiem plāna pasākumu ieviešanā (netiešā ietekme) - ietekme uz uzņēmējdarbību/nodarbinātību un pakalpojumu sniegšanu, ar infrastruktūras izveidi un pasākumu nodrošināšanu saistīto netiešo ieņēmumu analīze. Plāna īstenošanas uzraudzībai VARAM aicinās Latvijas Bankas ekspertus veikt šo izvērtējumu.

Plāna ieviešana notiks, strādājot partnerībā ar nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un ieinteresētajām pusēm.

1. Esošās situācijas raksturojums

Laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP) uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem visstraujāk pieaudzis reģionos ārpus Rīgas reģiona - Latgales reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25% (sasniedzot 8 833 euro), Vidzemes reģionā par 23%, Zemgales reģionā par 22%, Kurzemes reģionā par 18%, Rīgas reģionā tikai par 13%:

1. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos 2018.-2021. gadā. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem samazinās, piemēram, ja 2018. gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 3,1 reizi lielāks nekā Latgales reģiona, tad 2021. gadā tas ir samazinājies līdz 2,8 reizēm.

Divi galvenie aspekti, kas raksturo izaicinājumus Austrumu pierobežā, ir:

• reģionālās attīstības atšķirības¹⁷ salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un valsts vidējiem rādītājiem (nelabvēlīgas tendences teritorijas sociālekonomiskajos rādītājos¹⁸, kas pastāv ilgtermiņā);

• Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītā ietekme.

2. attēls. Galvenie statistikas dati, kas raksturo Austrumu pierobežas/ Latgales plānošanas reģiona izaicinājumus. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kā jau minēts ievadā, plāns tā sākotnējā izstrādes posmā bija vērsts galvenokārt uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un reģionālo atšķirību mazināšanu. Taču, izvērtējot ģeopolitisko situāciju, ko pamato arī zemāk norādītie pētījumi, būtiska loma plānā tika iezīmēta Latgales reģiona un visas Austrumu pierobežas drošības jautājumiem. Sadarbībā ar nozaru ministrijām pilnveidotā plāna pašreizējā redakcija saturiski ir daudz plašāka, nekā tās sākotnējais priekšlikums, ietverot arī tādus jautājumus kā uzņēmējdarbība, mobilitāte, mājokļi u.c.

Ņemot vērā cita starpā Somijas pieredzi, nepieciešams padarīt Latvijas Austrumu pierobežu par pievilcīgāku vietu gan tautsaimniecības attīstības veicināšanai un investoru piesaistei, gan iedzīvotāju noturēšanai un piesaistei Austrumu pierobežas teritorijai. Robežas aizvēršana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties cita starpā pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums un vienlaikus arī stimuls Austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus. Cita starpā, iedvesmojoties no Somijas piemēra, arī šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Dominējošā tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību. Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga - uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā.

No pētījumiem, kas veikti pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanas, Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (turpmāk - ESPON) pētījuma "BusDev - Uzņēmējdarbības attīstības iespējas pie ES ārējām robežām" ziņojumā¹⁹ norādīts, ka robeža izjauc ekonomisko telpu un slēdz tirgus tās otrā pusē. Apvienojumā ar perifēro atrašanās vietu un reto apdzīvotību tas negatīvi ietekmē reģionālo ekonomiku. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar problēmām, kas saistītas ar piekļuvi visu veidu tirgiem, jo īpaši darbaspēkam un finansēm. Uzņēmējdarbības atbalsta finansējuma apguve bieži vien ir krietni zemāka par vidējo rādītāju valstī. Nepietiekami attīstītā pieejamība/sasniedzamība tiek uzskatīta par izšķirošu šķērsli Austrumu pierobežas attīstībai. Austrumu pierobežas atrašanās vieta palielina izmaksas, kas padara uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk lielākajiem transporta tīkliem. Reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā.²⁰ Attiecīgi plānā tiek piedāvātas rīcības uzņēmējdarbības veicināšanai (piemēram, Latgales un Rēzeknes Speciālo ekonomisko zonu atbalsta pilnveidošana), mobilitātes uzlabošanai (piemēram, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana).

3. attēls. Izaicinājumi Austrumu pierobežā pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.

No pētījumiem, kas veikti pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās, izriet - iepriekšminētie aspekti kavēja Austrumu pierobežas attīstību miera laikos, kad arī šīs teritorijas saskarās ar tādiem nozīmīgiem izaicinājumiem kā depopulācija un zema ekonomiskā aktivitāte, taču ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies līdz ar Krievijas pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu.

4. attēls. Jauni izaicinājumi Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.

Pēc VARAM iniciatīvas SIA ERNST & YOUNG BALTIC sagatavoja pētījumu par Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi²¹. Pētījumā tika identificēta ietekme - izaicinājumi tādos aspektos kā drošība²², ekonomika²³, energoapgāde²⁴, bēgļu krīze²⁵ un transports un infrastruktūra²⁶.

5. attēls. Izaicinājumi un attīstības iespējas Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.²⁷ (Avots: izaicinājumi pēc iepriekšminēto pētījumu informācijas, attīstības iespējas pēc ministriju sniegtās informācijas)

Kā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk - NATO) tīmekļvietnē raksta bijušais Polijas diplomāts un NATO amatpersona Roberts Pzcels (Robert Pszczel), "Krievijas neizprovocētais, nepamatotais un barbariskais iebrukums Ukrainā ir ne tikai milzīgu drošības briesmu izpausme, kas sagrāvusi mieru Eiropā. Tas ir salauzis visu kontinentā pacietīgi daudzu desmitgažu laikā uzbūvēto drošības arhitektūru, ieskaitot starptautiskās saistības, par kurām panākta vienošanās pēdējo 30 gadu laikā. Ar kodoldraudu dimensiju vai bez tās Krievijas kaimiņiem jau ir pamatoti iemesli baidīties no Krievijas. Viņi jūt, ka, ja to neapturēs Ukrainā un pie tās, tad Putins var vērst agresiju pret citām teritorijām. Uz šo draudu smagumu norāda gan Somijas, gan Zviedrijas vēsturiskais lēmums pieteikties dalībai NATO. Mazās valstis, piemēram, Moldova un Gruzija, bet arī Maskavas formālie sabiedrotie, piemēram, Kazahstāna, var baidīties kļūt par Putina nākamo mērķi. Kremlis nav mēģinājis šīs bailes kliedēt, bet tā vietā pastiprinājis tās ar tiešu draudu, propagandas un iebiedēšanas sviru palīdzību. Krievija ir sākusi izbaudīt savu plēsēja lomu, un tā izmanto brutālu spēku savu imperiālistisko mērķu sasniegšanai. Pat novājināta Krievija joprojām spēj nodarīt smagus zaudējumus citiem. Apturēt to spēs tikai spēcīga atturēšana un uzticams spēks NATO pusē. Būtiski, ka sabiedrotie beidzot ir piedēvējuši atbildību tur, kur tā slēpjas, jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā nosaucot Krieviju par "būtiskāko un tiešāko apdraudējumu sabiedroto drošībai"."

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (izskatīts MK 2023. gada 28. novembrī, protokols Nr. 59 56. §), ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, infrastruktūras attīstībā būtu jāpiemēro jauna plānošanas pieeja, piedāvājot divējādas lietojamības risinājumus, nodrošinot objektu militāro un civilo pielietojumu, piemēram, mobilitātes un pretmobilitātes infrastruktūra, kas reizē var nodrošināt būtisku potenciālo ietekmi reģionālai attīstībai (saistībā ar reģionālo mobilitāti, ekonomisko aktivitāti un pakalpojumu pieejamību) un klimata pielāgošanās pasākumiem. Līdzīgi divējādo lietojamību var skatīt jebkurai pakalpojumu infrastruktūrai, kad, to izveidojot vai sakārtojot, var nodrošināt gan pakalpojumu pieejamību, gan reizē var rast risinājumu civilai aizsardzībai (piemēram, bumbu patvertnes u.tml.) (par divējādā lietojuma risinājumiem sk. plašāk 2.pielikumā).

Papildus nozīmīgs izaicinājums Austrumu pierobežā ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (2023. gadā 22,7% saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktu pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2023. gadā"²⁸).

Vienlaikus, izpildot augstāk minētā informatīvā ziņojuma protokollēmuma 3. un 4. punktā noteiktos uzdevumus, plāna 2.pielikumā atspoguļoti vērtēšanas kritēriji, uz kā pamata tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi par aktuālām infrastruktūras izveides un atjaunošanas vajadzībām mobilitātes un pakalpojumu jomās, kas apkopoti augstāk minētā informatīvā ziņojuma 1. un 2.pielikumā, nodrošinot divējādas lietojamības infrastruktūras attīstību Austrumu pierobežas reģionā. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiks sagatavots divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējums un informācija par šo projektu ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu.

Starptautiskā dimensija

Papildus starptautiskā mērogā ir īstenotas vairākas pētnieciskas iniciatīvas Eiropas Austrumu pierobežas stiprināšanai, kas var sniegt pienesumu plāna izstrādē un pasākumu īstenošanā:

• ESPON CHANEBO projekts "Izaicinājumi pie ES ziemeļaustrumu ārējām robežām" (Challenges at EU's North-East External Borders)²⁹

Projekts norisinājās no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada maijam. Tas aptver Latviju, Lietuvu, Igauniju un Somiju (to austrumu pierobežas reģionus, Latvijas gadījumā Latgales reģionu). Šīs analīzes mērķis ir iegūt pierādījumus par reģionu attīstības iespējām pie ES ziemeļaustrumu ārējās robežas, ņemot vērā to, ka ir apturētas pārrobežu sadarbības programmas, un palīdzēt pārorientēt cilvēkkapitālu un politikas instrumentus uz jauniem starptautiskās sadarbības ģeogrāfiskajiem virzieniem. Šis pētījums palīdzēs iesaistītajiem reģioniem stiprināt to noturību pret nākotnes izaicinājumiem saistībā ar kohēziju un drošību.

Kā norādīts ESPON CHANEBO projekta sākotnējā ziņojumā³⁰, Austrumu pierobežā drošība un stabilitāte ir ekonomikas attīstības atslēga, piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus un saglabājot cilvēkkapitālu. Līdz ar ES valstu reģionu pārrobežu sadarbības programmu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, pēc ESPON aplēsēm tika pārvirzīti prom no pierobežas reģioniem kopā 257 miljoni euro finansējuma, nepiedāvājot neko citu vietā, kas ir bijis nozīmīgs zaudējums attiecīgajām teritorijām.

Projekta gaitā sagatavots gala ziņojums, detalizētas politikas rekomendācijas, vīzija un scenāriji līdz 2035. un 2045. gadam, kā arī reģionu profilu analīze, t.sk. par Latgales reģionu.³¹

• EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku (turpmāk - PB) "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei" (Baltic States Catching-up Regions Initiative Estonia, Latvia & Lithuania: Strengthening Border Regions for Resilience and Growth)³²

EK Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāts (turpmāk - DG REGIO) ir parakstījis līgumu ar Pasaules Banku par šo iniciatīvu, kas veltīta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reģionu, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, noturības stiprināšanai. Iniciatīva uzsākta 2024.gada sākumā, aptverot Latviju, Lietuvu un Igauniju (to austrumu pierobežas reģionus, Latvijas gadījumā Latgales reģionu).

Iniciatīvas mērķis ir sadarbībā ar vietējām un reģionālajām ieinteresētajām pusēm un Pasaules Bankas ekspertiem sagatavot priekšlikumus ilgtspējīgām ieguldījumu iespējām, ko varētu izmantot, plānojot turpmāko valsts un ES Kohēzijas politikas fondu atbalstu.

2024. gada septembrī VARAM saņemts projekta ietvaros sagatavots Tvēruma ziņojuma projekts (Draft scoping report) izvērtēšanai. Tajā identificēti šādi izaicinājumi Latgales reģionā:

o kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā Latgale ir zaudējusi gandrīz 100 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir kritiska problēma, un turpmākajās desmitgadēs tiek prognozēts, ka tā joprojām būs aktuāla;

o Latgale saskaras ar izteiktu ekonomisko izolāciju, atrodoties vistālāk no valsts ekonomiskajiem centriem. Transporta infrastruktūra un sasniedzamība ir kritiski Latgales attīstības jautājumi. Piekļuve un attālums līdz galvenajiem transporta mezgliem rada papildu izmaksas Latgales uzņēmumiem, kas samazina to konkurētspēju. Latgalē ir autoceļu un dzelzceļu tīkls, kas to savieno ar lielākajiem pilsētu centriem, taču, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi, ir jāuzlabo šīs infrastruktūras kvalitāte un pārklājums;

o tautsaimniecības attīstību kavē neatbilstoša rūpniecisko jaudu izmantošana un darbaspēka nepietiekamā profesionālā kvalifikācija, Latgales ekonomiskajā struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes;

o darba tirgum Latgalē raksturīgs augsts bezdarba līmenis un ierobežotas iespējas, starp reģionālajām izglītības iestādēm un darba tirgu ir nepietiekama sinerģija;

o neskatoties uz potenciālu, reģions saskaras ar ierobežojumiem tūrisma infrastruktūrā un izmitināšanas kapacitātē, kas kavē šīs nozares izaugsmi;

o Latgalē energoefektivitāte joprojām tiek risināta nepietiekami;

o mājokļu trūkums kavē pozitīvas remigrācijas tendences Latgalē³³;

o finansiālās grūtības pašvaldību līmenī Latgalē izpaužas īpaši spilgti;

o ierobežota piekļuve sabiedriskajiem medijiem un ierobežota uzticēšanās tiem veicina sociālo plaisu Latgalē.

2025. gada 2. pusē iniciatīvas ietvaros sagatavots t.sk. Latgales reģiona ekonomiskais profils un rīcības plāna priekšlikums izaicinājumu risināšanai.

2025. gada nogalē PB informēja, ka projekts, kuru bija plānots noslēgt 2026. gada sākumā, ir pagarināts līdz 2027. gada beigām, paplašinot tā aptvertos jautājumus un teritoriālo tvērumu. VARAM sniedza priekšlikumus projekta turpināšanas ietvaros aptveramajiem jautājumiem sanāksmē ar EK 2025. gada 5. novembrī un ES fondu Uzraudzības komitejā 2025. gada 6. novembrī³⁴.

Saskaņā ar aktuālo informāciju PB plāno likt galveno akcentu uz cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem, veic konsultācijas ar Latvijas ministrijām u.c. iesaistītajām pusēm un EK.

Plānotās aktivitātes iniciatīvas ietvaros:

o Nodarbinātības, bezdarba, prasmju un vakanču pieprasījuma īstermiņa darba tirgus prognozēšana dažādās nozarēs, profesijās un uzņēmumu un darba devēju veidos;

o Pieejamo vietējo publisko un privāto programmu kartēšana;

o Esošo un turpmāko darbavietu un saistīto profesiju/prasmju identificēšana šādās divās reģionālajās "augstas ietekmes" (t. i., augstas pievienotās vērtības, augsta nodarbinātības potenciāla) vērtību ķēdēs: (i) optoelektronika un (ii) koksnes ražošana. Vērtību ķēdes darbs ietvers reģionālās klasteru analīzes, izmantojot iepriekš minēto 2. punktu.

Prasmju pakts ir ES iniciatīva, kas tika uzsākta 2020. gadā, lai apvienotu publiskās un privātās organizācijas kopīgām saistībām uzlabot un pārkvalificēt darbiniekus, izmantojot zaļo un digitālo pāreju. Reģionālās prasmju partnerības ir daudzu ieinteresēto personu sadarbība, kas rada prasmju pilnveides iespējas darbspējīgā vecuma cilvēkiem konkrētā reģionā, apvienojot uzņēmumus, iestādes, izglītības sniedzējus un sociālos partnerus. 2026. gadā ir izveidota Latgales Reģionālā prasmju partnerība. Mērķis ir atbalstīt jaunu sistemātisku koordinācijas pieeju starp iestādēm, uzņēmumiem un arodbiedrībām, kā arī izglītības iestādēm. Svarīga būs reģionālo galveno dalībnieku identificēšana un koordinācija abās darba tirgus pusēs - pieprasījuma un piedāvājuma pusē -, lai uzlabotu izpratni par reģionālo darba tirgu, tā darbību un sniegumu.

• Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (turpmāk - OECD) sadarbībā ar EK īsteno projektu "Apsverot reģionālo pievilcību zaļai un iekļaujošai globalizācijai" (Rethinking regional attractiveness for green and inclusive globalisation), kas cita starpā aptver Latgali kā Austrumu pierobežas reģionu.

Ar EK DG REGIO atbalstu OECD palīdz 11 reģioniem 6 Eiropas valstīs (Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Polijā, Portugālē un Spānijā) pārskatīt savas pievilcības stratēģijas. OECD misijas (īstenota 2024. gada maijā) Latgalē mērķis bija mācīties no dažādu internacionalizācijas un pievilcības politikas veidošanā iesaistīto dalībnieku pieredzes. Tas ir jautājums par labāku izpratni par galvenajiem uzdevumiem, iespējām un labo praksi, tieši runājot ar praktizējošiem speciālistiem uz vietas. Rezultātā apkopoti statistikas dati, izveidojot Latgales pievilcības kompasu atbilstoši starptautiskai metodoloģijai, identificējot reģiona stiprās un vājās puses, veikta situācijas analīze un sniegti visaptveroši ieteikumi politiku pilnveidošanai ilgtspējīgai Latgales attīstībai. Rekomendācijas ir saņemtas 2024. gada IV ceturksnī.³⁵

• INTERREG Eiropas politikas mācīšanās platformas projekts, kas risina reģionālās attīstības problēmas Eiropas austrumu pierobežas reģionos, kurus visvairāk skāris Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tam sekojošā robežu slēgšana (Regio-Silience: Targeted policy learning project addressing the regional development challenges for Europe's Eastern border regions most affected by Russia's aggressive war on Ukraine and the subsequent closure of borders)³⁶

Projekts uzsākts 2024.gadā. Tas aptver Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Projekta ietvaros, piedaloties ieinteresētajām pusēm no skartajām valstīm un to reģioniem, diskutēts par Austrumu pierobežas reģionu kopīgajiem izaicinājumiem un plānots nodrošināt politiku savstarpējas mācīšanās procesu. Projektā 2025.gada sākumā sagatavots gala ziņojums, balstoties uz notikušo līdzdalības procesu, sniedzot pārskatu par Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumiem un rekomendācijas politikas veidotājiem³⁷.

2. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu.

Šī plāna mērķis ir specifiski fokusēts uz Austrumu pierobežu, vienlaikus esot saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaru - Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm³⁸, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā.

Plāns paredz arī Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu, daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada panākot finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.

Šī plāna rezultatīvie rādītāji 2027. gadam Latvijas Austrumu pierobežā:

6. attēls. Plāna galvenie rezultatīvie rādītāji.

Plāna trīs rīcības virzienu - drošības stiprināšana, ekonomiskā attīstība, cilvēkresursu attīstība^{39 40} - ietvaros īstenojamie pasākumi detalizēti apskatīti 3. nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji".

Plāna 3.nodaļā ietverti 75 pasākumi, no kuriem 65 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā ir 680 695 103 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269 562 702 euro un ES fondu un cits ārvalstu finansējums 411 132 401 euro.

Attiecībā uz ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu norādāms, ka VARAM pārziņā īstenojamo pasākumu finansējums pa reģioniem ir sadalīts saskaņā ar teritoriālo pieeju⁴¹, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, līdz ar to novirzot Latgales plānošanas reģionam lielāko finansējuma apjomu (77,3 milj. euro).

Līdz 2025.gada beigām visos reģionos jau ieguldīts vairāk par divām trešdaļām no plānotā finansējuma saskaņā ar teritoriālo pieeju⁴² (sk. 15. attēlu).

15. attēls. Plānotais un ieguldītais ES finansējuma apjoms pa reģioniem pārskata periodā attiecībā pret plānoto (269 505 374 euro) saskaņā ar teritoriālo pieeju.

Plāna pasākumi 2025. un 2026. gadā īstenojami atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju budžeta resursu ietvaros, savukārt jautājumu par papildu finansējumu nepieciešams risināt ES fondu ietvaros vai papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā turpmākajos gados (no 2027. gada) skatīt MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, un, ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad atbildīgās institūcijas nodrošina, ka tiek īstenoti tie rīcības plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plānā paredzētie pasākumi, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tiks ieviesti, piemērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no attiecīgā regulējuma tiesiskā ietvara.

3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji^{43, 44}

Plāna mērķis

Latvijas Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā.

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

Politikas rezultāts: uzlabota reģiona konkurētspēja un uzņēmējdarbības vide

Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam rādītājs: reģionālā IKP starpība - četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % (no 47% uz 55%) - šī plāna ieguldījums, rēķinot pēc plānotajām jaunizveidotajām darbavietām un piesaistītajām privātajām investīcijām - 2 procentpunkti no 8 procentpunktiem.

Rezultatīvie rādītāji:

- Drošībai piesaistītas valsts un ES fondu investīcijas Austrumu pierobežā 283,4 milj. euro apmērā

- Drošības jomā radītas vairāk kā 100 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem

- Radītas vismaz 1 800⁴⁵ jaunas darba vietas uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%

- Piesaistītās privātās investīcijas vismaz 56,9 milj. euro apmērā

- Iedzīvotāju skaita krituma gadā samazināšana no 2% uz 1,5%⁴⁶

1. Rīcības virziens - drošības stiprināšana^{47, 48}

Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz ES valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, plānojot Austrumu pierobežas attīstību, jāparedz pasākumi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.

Papildus divējādas lietojamības risinājumu īstenošanai plānā paredzēta sešu militārās infrastruktūras bāzu/poligonu attīstība Latgalē; aizsardzības industrijas attīstība Latgalē, t.sk. attiecībā uz divējādā lietojuma precēm; ietverts Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; kā viena no rīcībām ietverta 550 jauniesaukto VAD karavīru izvietošana Latgalē.

Tāpat šī rīcības virziena ietvaros tiks uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. attīstīti viedās robežas risinājumi (tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai), kā arī tiks veikti trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi.

Attiecībā uz iekšējās drošības stiprināšanu Austrumu pierobežā tiks izbūvēti 11 katastrofas pārvaldības centri (šobrīd finansējums ir pieejams 8 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība) - Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē.

Papildus iecerēts apzināt un ierīkot indikatīvi 62 patvertnes⁴⁹ esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.

Papildus paredzēta tiesiska un skaidra mehānisma noteikšana bezpilota lidaparātu, citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu izraisīto zaudējumu segšanai no valsts, stiprinot sabiedrības un uzņēmumu noturību krīzes situācijās.

Tāpat paredzēta Latgales Civilās aizsardzības komisijas un Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbības stiprināšana, organizējot četras krīzes mācības un praksē pārbaudot koordinācijas mehānismus dažādu apdraudējumu gadījumos.

Visbeidzot, drošības jomā plānā paredzētas rīcības, kas ir papildinošas ārējo un iekšējo drošību veicinošajām rīcībām. T.sk. ietverta informatīvās telpas stiprināšana Austrumu pierobežā, palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.

Plāns ietver arī pasākumu īstenošanu informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.

Skatoties plašākā perspektīvā, paredzēts starptautiskos forumos iestāties par Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājumu un papildus finansējuma piesaistīšanu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ES daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada. Kā liecina OECD, EK un Pasaules Bankas aktivitātes, kas aprakstītas iepriekš, jautājumu jau ir izdevies aktualizēt starptautiskā mērogā.


Nr. p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs⁵⁰	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums
1.1.	Informatīvā telpa Austrumu pierobežā: Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams: (1) palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē; (2) atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO⁵¹; (3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību	(1) Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē (2) stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa Veicināta Latgales reģionā dzīvojošo viedokļu līderu un iedzīvotāju izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm (3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību (4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī	(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali* (2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību* Regulāri sadarbojoties ar medijiem un NVO, stiprināta informatīvā telpa* Visaptverošas valsts aizsardzības (turpmāk - VVA) reģionālo semināru cikli - 3-4 pasākumi gadā Latvijas reģionos* (3) Regulārs (vairākas reizes gadā) tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu* (1) Izveidota Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla studija Daugavpilī (2)-(3): 50% sabiedrības uzticas sabiedriskajiem medijiem 35% pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību 50% sabiedrības uzticas komerciālajiem medijiem	KM, AiM	VK, IZM	31.12.2027.	1. punkts tiks īstenots VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" esošā budžeta ietvaros - 2025. gadā 350 000 euro, 2026. gadā un turpmāk - 315 000 euro gadā. Kopējais plāna perioda finansējums: 980 000 euro 2. un 3. punkts tiks īstenots AiM esošā budžeta ietvaros⁵² (valsts budžets)
1.2.	Komunikācijas aktivitātes - krīzes vadība: (1) Komunikācija ar Austrumu pierobežas pašvaldībām⁵³. (2) Regulāra sabiedrības informēšana par aktualitātēm Austrumu robežā: regulāra sadaļas "Robežas stiprināšana" papildināšana AiM mājas lapā, informatīvie materiāli un video par Austrumu robežas stiprināšanu, Sargs.lv portāls un AiM sociālie tīkli, diskusiju tēmas AiM organizētos pasākumos, piemēram, Lampa festivāls. (3) Sabiedrības informēšana par rīcību krīzes situācijās un gatavības kultūras veicināšana. (4) Ikgadēji nodrošināts lekciju cikls skolām 7.-9 klasēm "Kā mēs sargājam Latviju?, kur lekcijas tiek sniegtas arī Latgales reģionā. (5) Regulāras tikšanās ar pierobežas medijiem.	Veicināta pašvaldību vadītāju, viedokļu līderu, mediju, skolēnu un sabiedrības kopumā izpratne un informētība par aizsardzības nozares aktualitātēm Veicināta sabiedrības gatavības kultūra un informētība, kā rīkoties krīzes gadījumos	Rezultāti Latvijā kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm (Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāmi): Semināri "Rupors" - 4 semināri Latvijas reģionos un mācības "Pilskalns" atbilstoši NBS plānam* VVA reģionālo semināru cikli - pasākumi 3-4 gadā Latvijas reģionos* Lekciju cikls "Kā mēs sargājam Latviju?" - tiek izsūtīts mācību gada sākumā visam skolu sarakstam, lekcijas pēc pieprasījuma (100 - 200 gadā provizoriski)* Regulāri nodrošināta informācija medijiem preses relīžu un klātienes tikšanos formātā* Stiprināta informatīvā telpa un veicināta gatavības kultūra⁵⁴ Informēta un izglītota sabiedrība	AiM		31.12.2027.	Finansējums Latvijā (pasākums tiek īstenots kā daļa no nacionālā mēroga aktivitātēm, Austrumu pierobežā atsevišķi nav izdalāms): AiM esošā budžeta ietvaros⁵⁵ (valsts budžets)
1.3.	Sniegt atbalstu reģionālajiem un vietējiem Latgales medijiem, kas nodrošina reģiona iedzīvotājiem sabiedriski nozīmīgu saturu	Latgales iedzīvotājiem pieejams kvalitatīvs sabiedriski nozīmīgs saturs	Mediju atbalsta fonda ietvaros ik gadu Latvijā 70 projekti, t.sk. Latgalē apstiprināti vismaz 7 projekti**	KM	SIF	31.12.2027.	Finansējums Latvijā: 4 599 558 euro Latgalē: 200 000 euro ik gadu, plāna periodā kopā 600 000 euro (valsts budžets)
1.4.	Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas⁵⁶	Nevalstiskajām organizācijām un kopienas pārstāvjiem stiprinātas spējas veicināt sabiedrības noturību	Katrā pašvaldībā tiek īstenotas vismaz 5 praktiskas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai*	KM	CFLA	2025. gada IV cet. - 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 3 663 679 euro pieciem reģionālajiem NVO atbalsta centriem kopā (tai skaitā Latgalē) (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
1.5.	Militārā infrastruktūras (bāzes/poligonu) attīstība Latgales reģionā: o Daugavpils militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām; o Rēzeknes militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām; o Lūznavas militārā bāze: Militārās bāzes l labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām; o Preiļu militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām; o Poligons/Militārā bāze "Meža Mackeviči": Poligona un bāzes attīstība NBS apmācību nodrošināšanai; o Alūksnes bāzes attīstība: Lāčusils poligona infrastruktūras attīstība; o Lūznavas un Daugavpils militāro bāzu infrastruktūras pielāgošana Latgalē izvietoto VAD karavīru vajadzībām (sk. arī 1.8.pasākumu).	Plānotā infrastruktūra līdz 2027. gada beigām: VAD vajadzībām plānots izbūvēt 2 kazarmas, pielāgot esošo izmitināšanas infrastruktūru, atjaunot un izbūvēt labklājības infrastruktūru, izbūvēt jaunu ēdnīcu un pielāgot esošo ēdnīcu infrastruktūru. Uzlabotas karavīru kaujas spējas Pielāgota infrastruktūra militārās tehnikas, ekipējuma uzglabāšanai	Tiks palielināta VAD iesaucamo karavīru uzņemšanas kapacitāte līdz 550 karavīriem* Militārajos poligonos plānota šautuvju izbūve, nesprāgušās munīcijas zonas, mācību lauku, kā arī granātas mešanas laukuma atjaunošana* Militārajās bāzēs plānota 3 individuālā ekipējuma noliktavu un bruņojuma noliktavas izbūve, kā arī vairāku transportlīdzekļu novietņu izbūve militārajai tehnikai un jaunajām spējām* Izbūvēta izmitināmā infrastruktūra, kas ļaus palielināt karavīru skaitu Latgales reģionā Uzlabota infrastruktūra, kas ļaus palielināt materiāltehnisko līdzekļu (turpmāk - MTL) un kaujas tehnikas izvietošanas kapacitātes Tiks stiprināta kaujas spēja, uzlabojot un izbūvējot infrastruktūru militārajos poligonos**	AiM		31.12.2027.	57 600 000 euro (valsts budžets) NATO Drošības investīciju programma 2 983 916 euro (cits ārvalstu finansējums)
1.6.	Aizsardzības industrija Latgalē / divējāda lietojuma preces: (1) Uzņēmumu kartēšana ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālu: AiM plāno reģionālos seminārus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī 2024./2025. gadā.⁵⁷ (2) Lai celtu divējādās pielietojamības preču ražošanas kapacitāti, EM sadarbībā ar FM virzīt priekšlikumus Eiropas Savienības līmenī par Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu un Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, valsts atbalsta intensitātes palielinājumu divējādās pielietojamības preču ražošanai.	Kartēšanas rezultātā tiks izveidots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciāls	Sagatavots katalogs ar uzņēmumu spējām, kam ir divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciāls* Sagatavots katalogs par vietējās industrijas spējām ir pieejams ārvalstu uzņēmumiem lielo spēju iepirkumos**	AiM	EM	31.12.2027.	AiM esošā budžeta ietvaros⁵⁸ (valsts budžets)
1.7.	Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns (apstiprināts MK 2024. gada 5. martā), kas ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides⁵⁹ Plāns ietver sekojošus pasākumus: o lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, tiks īstenoti pretmobilitātes pasākumi, piemēram, esošo ceļu pārrakšana, izveidojot prettanku grāvjus, dažāda tipa šķēršļu izvietošana; o pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai; o tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību. Plāna ieviešanas gaitā plānots sekmēt vietējās industrijas un darbaspēka iesaisti robežas stiprināšanas darbu īstenošanā, līdz ar to daļu no plānotā finansējuma būs iespējams apgūt Latgales uzņēmumiem.	Meliorācijas grāvju pilnveidošana un pielāgošana par prettanku grāvjiem, turpmāka uzturēšana / sakopšana, iesaistot vietējos iedzīvotājus / uzņēmējus No jauna izbūvējamajos ceļos, tiltos iestrādāti pretmobilitātes pasākumi (piemēram, nišas ātrai bloķēšanai)	Pretmobilitātes pasākumu ieviešanā ir nodrošinātas vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem* No pretmobilitātes materiāliem ir izveidotas šķēršļu grupas A-pierobežā, kas ierobežo mobilitāti / strauju iekļūšanu Latvijas teritorijā ar militāro tehniku** Tiks iegādātas un izvietotas 30 km zonā no austrumu robežas munīcijas un bruņojuma noliktavas* Ir izveidoti pretmobilitātes materiālu parki, kopā 25 vietās**	AiM, ZM, SM	EM	31.12.2027.	21 500 000 euro⁶⁰ (valsts budžets)
1.8.	Programma "NVO fonds"⁶¹	Sekmēta iedzīvotāju sadarbība, solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās Nodrošināts atbalsts aktivitātēm, kas ietver pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās izglītības, interešu aizstāvības un sabiedrības izpratnes par demokrātiskiem procesiem valstī, brīvprātīgā darba, filantropijas un citu svarīgu demokrātisku un sociālu kopienu veicināšanas pasākumus Veicināta pilsoniskās sabiedrības attīstība un ilgtspēja	Katru gadu NVO fonda ietvaros sniegts pielāgots atbalsts (atbalsts, kas pieejams dažādām mērķa grupām un dažāda profila organizācijām) vismaz 75 nevalstisko organizāciju projektiem Latvijā, tostarp projektu īstenošanai Austrumu pierobežas teritorijā* Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai**	KM		31.12.2026.	2 500 000 euro/gadā jeb 7 500 000 euro plāna īstenošanas periodam⁶² Austrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts, jo finansējums tiks piešķirts konkursa kārtībā (valsts budžets)
1.9.	Jauniesaukto Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgalē un VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gada	Plānots, ka 2025. gada jūlijā Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā 11 mēnešu ilgu dienestu uzsāks 150 VAD karavīri. No 2027. gada plānots, ka VAD apmācības tiks īstenotas arī militārajā bāzē "Daugavpils"	550 karavīri, kas būs izvietoti Latgalē, pēc VAD pabeigšanas tiks ieskaitīti NBS augstas gatavības rezervē* Izveidots un nokomplektēts augstas gatavības rezerves bataljons**	AiM		31.12.2027.	AiM esošā budžeta ietvaros⁶³ (valsts budžets)
1.10.	Atbalsts ES Austrumu pierobežas drošības⁶⁴ un konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot iespēju piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, kas sekmē pieejamību sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību - sagatavošanās darbi programmas izveidei	1. Sagatavots kartējums ar divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstību Latvijā ES Austrumu pierobežas drošības un konkurētspējas stiprināšanai, iekļaujot tajā šo projektu ieviešanai nepieciešamo finansējuma apjomu 2. ES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada ir nodrošināts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu pierobežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveidei	ES daudzgadu budžetā pēc 2027.gada sniegts atbalsts ES Austrumu pierobežas attīstībai, t.sk. divējādas lietojamības infrastruktūras izveidei* Piesaistītas privātās investīcijas Latvijas Austrumu pierobežā, pārsniedzot 2022., 2023. un 2024. gadā piesaistītās investīcijas gada griezumā**	VARAM	AM, EM, IEM, SM, ZM, IZM, LM, VM, KM, LPR, VPR, pašvaldības, VRG	1.darbības rezultāts: 31.12.2025. 2.darbības rezultāts: 31.12.2027.	VARAM esošā budžeta ietvaros⁶⁵ (valsts budžets)
1.11.	Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana: izbūvēti katastrofu pārvaldības centri⁶⁶, tajā skaitā reģionā: - augstas gatavības projektu īstenošanas ietvaros (Dagda, Ilūkste); - Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros (Daugavpils, Līvāni, Viļāni, Alūksne); - drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros (Preiļi, Ludza⁶⁷) Papildus nepieciešams finansējums 3 katastrofu pārvaldības centriem (Balvi, Krāslava, Rēzekne) 30 121 538 euro apmērā.⁶⁸	8 jauni katastrofu pārvaldības centri Austrumu pierobežā (pavisam Austrumu pierobežā plānoti 11, Latvijā - 34)	Rezultāti Latvijā (vienots modelis Latvijā): Palielinās glābšanas darbos izmantojamās tehnikas apjoms (glābšanas laivas, kvadricikli, ūdensvedēju cisternas)* Samazinās VUGD un NMPD ierašanās laiks notikuma vietā**	IeM	NVA, VUGD, VP, PMLP, IeM IC, VSC, VRS, NMPD	Individuāli katram centram atkarībā no projekta gatavības pakāpes	Finansējums Latvijā 2025.gadā⁶⁹: 63 547 374 euro T.sk. Austrumu pierobežai 2025.gadam: 32 478 696 euro t.sk. valsts budžets 13 527 972 euro, ANM: 18 950 724 euro (ES fondi: ANM, valsts budžets: augstas gatavības projekti un drošības stiprināšanas pasākumi)
1.12.	Valsts un pašvaldības iestāžu infrastruktūras noturība iedzīvotāju aizsardzībai: Valsts un pašvaldību iestādes ir apzinājušas, aprīkojušas un nodrošinājušas to rīcībā esošo infrastruktūru, kurā iespējams iedzīvotājiem patverties apdraudējuma situācijās⁷⁰.	Austrumu pierobežas pašvaldībās esošās valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kuras nodrošina kritisko pakalpojumu sniegšanu ir apzinājuši nepieciešamos kritiskos resursus, Valsts un pašvaldības iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem un pēc iespējas pašvaldību izvirzītajām prioritātēm nodrošina savas infrastruktūras izveidošanu, lai izveidota patvertnēm pielāgotas telpas.	Apzinātas un ierīkotas ~ kopumā 500, t.sk. (Austrumu pierobežā indikatīvi 62) patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām. Pie minētajām ēkām ir izvietotas zīmes "Patvertnes". Esošā informācija ir pieejama sabiedrībai.*	Visas ministrijas un pašvaldības		01.01.2026-31.12.2027 (līdz 2028. gadam)	Finansējums Latvijā 22 196 492 euro, t.sk. Austrumu pierobežā indikatīvi 2 509 269 euro⁷¹ (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam, ir piešķirts)
1.13.	Valsts ārējās robežas infrastruktūras attīstība
1.13.1.	Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem	Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas 1. un 2. būvdarbu kārtā paredzēta infrastruktūras izbūves pabeigšana (tajā skaitā laipu izbūve purvainās zonās), defektu novēršana (tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi) un infrastruktūras nodošana pasūtītājam, 3. būvdarbu kārtā paredzēts pabeigt sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecību un patrulēšanas takas izbūvi posmā gar Daugavu, 4. būvdarbu kārtā paredzēts nodrošināt rokādes ceļu (tajā skaitā caurteku un laivu (kuteru) nolaišanas vietu) izbūvi pie Riču ezera, kuru paredzēts pabeigt 6,5 mēnešu laikā no brīža, kad ir nodrošināta atsavināšanas un atmežošanas darbu pabeigšana infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Vienlaikus turpināsies valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas - 2025. gadā tiks turpināta žoga izbūve purvainajās teritorijās ar ~28,35 km kopgarumu un paredzēta jau iepriekš izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un pasūtītājam. Saskaņā ar aktuālo laika grafiku tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas un uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām.	Nodrošināta ārējās sauszemes robežas neaizskaramība un maksimāli ierobežoti robežas nelikumīgas šķērsošanas riski* Nodrošināta nepārtraukta Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas apsardzība, minimizējot hibrīdās karadarbības apdraudējumu, kā arī nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu*	IeM	FM (VNĪ), SM (LVRTC)	31.12.2026.	Kopā: 124 158 919 euro 78 476 313 euro valsts budžeta finansējums 45 682 606 euro ES fondu finansējums (valsts budžets, ES fondi: IeM atbildībā esošā Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021. -2027. gada plānošanas perioda nacionālās programmas līdzekļi)
1.13.2.	Viedās robežas risinājumi: Visaptverošas robežas aizsardzības nodrošināšanai paredzēts ieviest viedās robežas risinājumus, proti, tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai. ⁷²	Efektivizēts kompetento iestāžu darbs un ieviesta transportlīdzekļu elektroniska reģistrēšanās rindā robežšķērsošanai, tādējādi mazinot drošības apdraudējuma riskus uz valsts robežas un radot pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus robežšķērsotājiem	Transportlīdzekļiem nodrošināta ātra robežšķērsošanas procedūru uzsākšana, izvairoties no ilgstošas stāvēšanas pirms robežas* T/l plūsmas jaudas saglabāšana RŠV LV pusē pie samazinātiem personālresursiem robežās šķērsošanas kontroles procesā* Rezultatīva muitas kontrole* Robežu šķērsojušo transportlīdzekļu skaits diennaktī Muitas fizisko kontroļu rezultativitāte	SM, FM (VID), LVRTC	VARAM, IeM	31.12.2026.	7 118 530 euro: 2 125 000 euro pirmajam posmam un 4 993 530 euro otrajam posmam (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam, ir piešķirts)
1.14.	Trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi⁷³	Veikta trīs robežšķērsošanas vietu modernizācija	Trīs objekti, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība* Robežšķērsošanas vietās ("Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki") uz Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas veikti infrastruktūras modernizācijas darbi**	FM (VID), VNĪ	IeM	31.12.2027.	35 727 489 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
1.15.	Stratēģiskās komunikācijas aktivitātes informatīvās telpas drošības stiprināšanai:
1.15.1.	Austrumu pierobežas reģiona pašvaldību komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālo spēju celšana un iesaistīšana vienotā valsts stratēģiskās komunikācijas īstenošanā, nododot stratēģiskās komunikācijas vēstījumus auditorijām reģionos.	Stiprināta pašvaldību komunikatoru kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomā	Dalība valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas spēju attīstības pasākumos (konferencēs, vebināros, meistarklasēs, krīžu simulāciju izspēlēs u.c.). Konferences apmeklējums 350 cilvēki (no visas Latvijas)* Stiprināta pašvaldību komunikatoru (vismaz 40) kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomā**	VK		31.12. 2027.	217 800 euro (valsts budzets)
1.15.2.	Stratēģiskās komunikācijas naratīvu un tiem pakārtotu vēstījumu sistēmas Latgales auditorijām (un par Latgali) izstrāde un to izmantošanas veicināšana valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijā un iedzīvināšanā plašākā sabiedrībā.	Radīti jauni komunikācijas naratīvi par Latgali, tās iedzīvotājiem, veicinot Latgales iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī uzlabojot Latgales tēlu Latvijas sabiedrībā.	Naratīvi iekļaujas un ir savietojami ar ilgtermiņa valsts stratēģiskās komunikācijas naratīviem, kas noformulēti rokasgrāmatā "Latvijas valsts stāsts: stratēģiskās komunikācijas naratīvi un vēstījumi" (Valsts kanceleja, 2023).* Naratīvi tiek izmantoti valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijā Tiek veicināta Latgales iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij (regulāri mērījumi ar aptauju rezultātiem pret 2024. gadu)	VK	Visas ministrijas	31.12.2027.	12 100 euro (valsts budzets)
1.16.	Tiesiska un skaidra mehānisma noteikšana bezpilota lidaparātu un citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu izraisīto zaudējumu segšanai no valsts	Izstrādāts un Saeimā pieņemts tiesiskais regulējums	Stiprināta ekonomiskā un sabiedrības noturība Veicināta drošības sajūta un sabiedrības uzticēšanās valstij Ātrs kompensācijas mehānisms Aizsargāti uzņēmumu un iedzīvotāju aktīvi pret ārējiem faktoriem	TM, AiM	EM, FM, VARAM	30.07.2026.	Valsts pamatbudžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (valsts budžets)
1.17.	Latgales Civilās aizsardzības komisiju un Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbības un koordinācijas stiprināšana gan preventīvo pasākumu īstenošanā, gan krīzes situācijās, kas saistītas ar dabas radītām stihijām, un citiem apdraudējuma veidiem.	Organizētas krīzes mācības, izspēlējot dažādu mācību scenārijus un pārbaudot koordinācijas mehānismus praksē	Sadarbībā ar AS "Latvenergo" organizētas četras mācības**	KEM	CAK	Pastāvīgi	KEM pieejamā valsts budžeta finansējuma ietvaros (valsts budžets)

2. Rīcības virziens - ekonomiskā attīstība

Austrumu pierobežas straujākas izaugsmes veicināšanai un iedzīvotāju labklājības celšanai būtiski ir uz reģiona ekonomikas attīstību vērsti atbalsta pasākumi. Nepieciešams radīt jaunas darbavietas, reģionā izveidojoties vai ienākot jauniem uzņēmumiem vai paplašinoties/attīstoties esošajiem, kā arī privāto investīciju piesaiste⁷⁴.

Šajā rīcības virzienā iekļauti vairāki pasākumi uzņēmumu atbalstam, t.sk. turpinot un paplašinot Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu (turpmāk - SEZ) atbalstu un robežas, kā arī izstrādājot jaunu atbalsta pieeju SEZ, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti⁷⁵, sniedzot atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos, paredzot atbalstu 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pētniecībai un internacionalizācijai. Tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos un citas infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam finansēšanai, t.sk. Austrumu pierobežā.⁷⁶ Atbalsta pasākumos tiks sniegti aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem un aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumi. Tāpat tiks sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā. Papildus paredzēta 0 % likmes aizdevumu programmas ieviešana uzņēmumiem Austrumu pierobežā, nodrošinot atbalstu 20 uzņēmumiem.

Papildus svarīgs aspekts ir teritoriju sasniedzamība, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespējas nokļūt darba vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās un uzņēmumu iespējas transportēt izejvielas un/vai saražotās preces vai sniegt pakalpojumus. Līdz ar to ekonomikas rīcības virziena ietvaros tiek iekļauti arī vairāki pasākumi Austrumu pierobežas teritorijas sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. valsts vietējo un reģionālo autoceļu atjaunošana vai pārbūvēšana Latgales plānošanas reģionā, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija. Atbalsta pasākumos tiks iegādāti 19 bezemisiju transportlīdzekļi Austrumu pierobežas pašvaldību vajadzībām. Notiks darbs pie gaisa satiksmes infrastruktūras izpētes pasākumiem⁷⁷.

Tiks veikta publiskās - privātās partnerības (turpmāk - PPP) modeļa ieviešana pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu.

Papildus tiks sniegts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai lauksaimnieciskās darbības un nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veikts ieguldījumus ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiem tās īstenojamo pasākumu ietvaros, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām.

Tiks veikti ieguldījumi publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 471 m² platībā, un viedo pašvaldību attīstībā.

Tiks īstenots atbalsts pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai un atbalsts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Papildus paredzēta energoneatkarības veicināšana un energoresursu ietaupījums, īstenojot vismaz 160 privātpersonu projektus apkures sistēmu nomaiņai, nodrošinot papildu 2,8 MW atjaunīgo energoresursu jaudas un energoefektivitātes pasākumus vismaz 5 308 m² platībā.

Austrumu pierobežas pašvaldībās plānots atjaunot vismaz 143 sociālos mājokļus atbalsta programmas ietvaros⁷⁸.

Tiks īstenots platjoslas infrastruktūras attīstības (pēdējā jūdze) pasākums - mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu - 1657.

Papildus paredzēta dabas kapitāla izmantošana vietējā un reģionālā tūrisma attīstībā, izveidojot reģionālas nozīmes dabas izglītības centru un īstenojot dabas aizsardzības, atjaunošanas un tūrisma pasākumus 1 675 ha platībā, vietēja un reģionāla līmeņa aprites ekonomikas infrastruktūras attīstība, kritiskās infrastruktūras attīstība notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanai 90 538 iedzīvotājiem, kā arī gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumi 16 030 iedzīvotāju labā.

Īstenota Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvniecības izveide Rēzeknē. Paredzētas investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūrā, kā arī biometāna ražošanas attīstība, izveidojot vienu biometāna ievades punktu Rēzeknē un ieguldot 2 milj. euro infrastruktūras attīstībā.


Nr. p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs⁷⁹	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums⁸⁰
2.1.	Sniegt atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos: 1.2.3.7. pasākuma "Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai"⁸¹ izveide jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un nepieciešamās loģistikas infrastruktūras izveidei. Tiktu piešķirti aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 5 000 000 euro uz eksportu orientētiem komersantiem⁸²	Atbalstīta uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes pilnveidošana, attīstība un produktivitāte, kā arī sekmēta uzņēmumu vadības prakses un darbavietu pilnveidošana	Ar finanšu instrumentiem atbalstīti uzņēmumi - 10 Latvijā, t.sk. 3 Austrumu pierobežā⁸³* Jaunradītas darba vietas - vismaz 50 Latvijā, vismaz t.sk. 25 Austrumu pierobežā** Piesaistītas privātās investīcijas - Latvijā 10 milj. euro, t.sk. Austrumu pierobežā 5 milj. euro**	EM		Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 25 619 201 euro T.sk. potenciāli 5 000 000 euro Austrumu pierobežai⁸⁴ (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.2.	Sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU) - pētniecība un internacionalizācija: Lai sekmētu reģionu nevienlīdzības mazināšanu un vienlīdzīgu izaugsmi, EM ir izstrādājusi jaunu atbalsta pasākumu 1.2.1.1. "Inovāciju klasteri" (2. un 3.kārta), kur komersantiem plānots sniegt atbalstu internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru Pasākuma 3.kārtā paredzēts piemērot labvēlīgākus atlases nosacījumus, priekšroku dodot komersantiem no Latvijas statistiskā reģiona ar zemāku IKP.	2. kārta - atbalstītas aktivitātes sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru, tādējādi vecinot internacionalizāciju un eksporta apjoma pieaugumu 3.kārta - atbalstīt komersantu pētniecības aktivitātes, atbalstot jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, nepieciešamības gadījumā radot jaunas, konkurētspējīgas darbavietas, tādējādi stiprinot P&A	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi - 40 Latvijā, t.sk. 10 Austrumu pierobežā (3.kārta)* Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi - 137 Latvijā, t.sk. 34 Austrumu pierobežā (2.kārta)* Piesaistītās privātās investīcijas - 15,1 milj. euro Latvijā, t.sk. 4 milj. Austrumu pierobežā (abās kārtās kopā)**	EM, AiM		Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 1.2.1.1. pasākuma otrā kārta - 9 869 476 euro 1.2.1.1. pasākuma trešajai kārtai - 27 626 486 euro T.sk. potenciāli 3 000 000 euro Austrumu pierobežai (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.3.	Īstenot PPP modeli pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu⁸⁵ Papildus nepieciešamais finansējums tiks precizēts pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.	Īstenota pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma, kura tai skaitā ir vērsta uz dzīvokļu izbūvi Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā un veicina tās ekonomisko izaugsmi	Rezultāti Latvijā: Tiek īstenots PPP modelis kvalitatīvu, izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai ar īres subsīdiju atbilstoši teritorijas īres tirgus cenai* Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta pieejama īres maksa un ilgtspējīgu investīciju nodrošināšanai tiks piesaistīts privātais kapitāls**	FM (CFLA, VNĪ)	EM, VNĪ	30.10.2026.	2025.gadam: 402 500 euro⁸⁶ (valsts budžets)
2.4.	5.1.1.3. pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP.	Projektā atbalstāmās darbības ietver investīcijas publiskās ārtelpas attīstībai: • teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi; • elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana; • dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama.	Publiskās ārtelpas attīstībai piesaistītais finansējums: 26 171 736⁸⁷ euro Latvijā, t.sk. 6 633 965 euro Austrumu pierobežā* Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē - 788 438 m² Latvijā, t.sk. 245 471 m² Austrumu pierobežā (pēc fakta, nevis plānotais)**	VARAM	CFLA, pašvaldības	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 26 171 736 euro T.sk. Austrumu pierobežas pašvaldībām: 6 633 965 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.5.	3.1.1.3.i. investīcija "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos"⁸⁸	• Jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana; • industriālo pieslēgumu ierīkošana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un to saistītās jaudas palielināšana; • pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām; • komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem.	Pabeigta nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos - vismaz četri Latvijā, t.sk. vismaz viens Latgalē* Latvijā parakstīti nodomu protokoli vai līgumi ar industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem nomniekiem par nefinanšu investīciju apjomu 85 000 000 euro apmērā, t.sk. Latgalē - vismaz viens nodomu protokols vai līgums, radot nefinanšu investīcijas vismaz 18 360 000 euro apmērā Radītas Latvijā vismaz 328 darba vietas industriālajos parkos viedās specializācijas jomās ar algu, kas pārsniedz attiecīgā plānošanas reģiona vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, t.sk. Latgalē - 82	VARAM	Pašvaldības	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 67 125 170 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 17 125 170 euro (ES fondi: ANM)
2.6.	Atbalsts Latgales SEZ kapacitātei, Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, kā arī izvērtēt iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares	1. Stiprināta Latgales SEZ kapacitāte, t.sk. kvalitatīvu investīciju piedāvājumu sagatavošanai un tālākai ārvalstu investīciju projektu apkalpošanai, izmantojot visas Latgales SEZ kā instrumenta piedāvātās priekšrocības. Paplašināta Latgales SEZ teritorija, iekļaujot Alūksnes novada pašvaldību 2. Izvērtētas iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares pēc EK skaidrojuma saņemšanas 3. Izstrādāta jauna, ar ES tiesību normām un politikas prioritātēm saskaņota atbalsta pieeja brīvostām un SEZ ⁸⁹	1. un 2. Noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits), gadā - 10* Jaunizveidotās darba vietas (skaits), gadā - 40** 3. Iesniegti priekšlikumi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"	1.VARAM 2.VARAM 3.SM, VARAM	1. LPR 2. LPR 3. FM	31.12.2027.	1. 400 000 euro 2025.gadā, 339 433 euro 2027. gadā jeb plāna īstenošanas periodā 1 078 866 euro (valsts budžets) 2.Esošo resursu ietvaros 3.Esošo resursu ietvaros
2.7.	5.1.1.4. pasākums "Viedās pašvaldības"	Nacionālais iznākuma rādītājs - attīstīti vismaz pieci viedi (t.sk. Latgales plānošanas reģionā - 1) risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā	Rezultāti Latvijā: Attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā* Vismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās)** Rezultāti Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā: Attīstīts vismaz viens vieds risinājums pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā* 1 radīta vieda ēkas siltumapgādes un siltumenerģijas patēriņa vadības sistēma ietaupīti vismaz 10% enerģijas patēriņa Ludzas, Balvu un Rēzeknes pašvaldību ēkās (projektā kopā plānots siltumenerģijas patēriņu MWh samazināt 36 ēkās) Ieviesta vienota drošības pārvaldības sistēma 2 pašvaldības vidusskolās (Daugavpils valstspilsētas un Preiļu novada pašvaldībās) par vismaz 10% samazināts pašvaldības policijas sniegto pakalpojumu (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) sniegšanai nepieciešamais laiks (h)	VARAM	CFLA, pašvaldības	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 15 529 500 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 3 105 900 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.8.	3.1.1.6.i. investīcija "Elektrisko skolas autobusu iegāde"⁹⁰	Sniegts atbalsts jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu iegādei, kuri darbojas ar elektroenerģiju (bezemisiju transportlīdzeklis), kā arī nepieciešamās uzlādes punkta infrastruktūras izveidei	Iegādāti Latvijā 19 elektriskie skolas autobusi, t.sk. Austrumu pierobežā - 7**	VARAM	CFLA, pašvaldības	31.12.2025.	Finansējums Latvijā: 7 142 152 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 2 747 068 euro (ES fondi: ANM)
2.9.	6.1.1.6.pasākums "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem	Sniegts atbalsts jaunu M1 (specializēto), M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidei, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem par projekta īstenošanu, kā arī projekta vadības nodrošināšanai Austrumu pierobežā pieteikti pieci projekti, kas paredz 17 bezemisiju transportlīdzekļu iegādi par kopējo TPF finansējumu 3,23 milj. euro	Iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai - Latvijā vismaz 35, t.sk. Austrumu pierobežā 17* Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāji gadā - Latvijā vismaz 139 148 lietotāji gadā, t.sk. Austrumu pierobežā - vismaz 79 477lietotāji gadā **	VARAM	CFLA, pašvaldības	Līdz 31.12.2026. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 6 480 093 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 3 233 508 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.10.	3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana"	Atjaunoti vai pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu drošai sasniedzamībai un jauno pašvaldību pilnvērtīgai funkcionēšanai	Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai vai pārbūvei piesaistītais finansējums: Latvijā 110 300 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā - 6 754 908 euro * Atjaunoti vai pārbūvēti valsts vietējie un reģionālie autoceļi, km - Latvijā 225,73, t.sk. Latgalē 67,44**⁹¹	VARAM	SM, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 110 300 000 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 6 754 908 euro (ES fondi: ANM)
2.11.	Veicināt energoneatkarību un energoresursu ietaupījumu pašvaldībām un iedzīvotājiem	Sniegts atbalsts: • ēku (t.sk. siltumapgādes infrastruktūras) pārbūvei vai atjaunošanai, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu; • atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu iegādei un uzstādīšanai; • pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai.	Īstenojot projektus, primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts vismaz par 1 218 856 kWh/gadā Īstenoti vismaz 160 privātpersonu projekti apkures sistēmas nomaiņai Austrumu pierobežā Veikti energoefektivitātes pasākumi, siltumenerģijas ražojošo un piesārņojošo vielu samazinošu iekārtu nomaiņa, nodrošinot papildu 2,8 MW atjaunīgo energoresursu enerģiju ražošanas iekārtu jaudu, veicot energoefektivitātes pasākumus, aptverot ēku platību vismaz 5308 m²	VARAM	Pašvaldības Privātpersonas CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežas pašvaldībās: 10 535 575 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam, ANM)
2.12.	6.1.1.3. pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP. Rīcības plānā iekļautajām pašvaldībām TPF 6.1.1.3. pasākuma 2.kārtā ir palielināta maksimālā ES fondu līdzfinansējuma intensitāte līdz 90% no attiecināmajām izmaksām (citās teritorijās - 85 %). Projektu iesniedzējiem, uz kuriem attiecināms Rīcības plāns, iepriekš minētajā atlases kārtā projektu kvalitātes vērtēšanā tiek piešķirti arī papildu punkti.⁹²	Atbalstāmās darbības uzņēmējdarbības teritorijās infrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, tai skaitā atbalstāmi pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti, saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu: • industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija); • ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi; • uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE R sadaļa 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa); • teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi; • inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa; • videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai.	Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras - Latvijā 33, t.sk. Latgalē⁹³ - vismaz 7* To komersantu izveidotas darbavietas, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras -Latvijā 486, t.sk. Latgalē 113** Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos - Latvijā 35 451 833 euro, t.sk. Latgalē - 8 444 592euro **	VARAM	Pašvaldības	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 63 978 997euro T.sk. Latgalē: 14 135 229 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.13.	5.1.1.1. pasākums "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP. Rīcības plānā iekļautajām pašvaldībām ERAF 5.1.1.1. pasākuma 3.kārtā ir palielināta maksimālā ES fondu līdzfinansējuma intensitāte līdz 90% no attiecināmajām izmaksām (citās teritorijās - 85 %). Projektu iesniedzējiem, uz kuriem attiecināms Rīcības plāns, iepriekš minētajā atlases kārtā projektu kvalitātes vērtēšanā tiek piešķirti arī papildu punkti⁹⁴.	Atbalstāmas darbības komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai pilsētu funkcionālajās teritorijās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto: • līdz 2024. gada 31. decembrim uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.red. I sadaļas 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE 2.red. S sadaļas 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.red. R sadaļas 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.red. P sadaļa). No 2025. gada 1. janvāra uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.1. red. I sadaļas 55. nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.1. red. T sadaļas 96.23 klase), sporta nodarbības (NACE 2.1. red. S sadaļas 93.1. klase) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.1. red. Q sadaļa); • teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi; • ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi; • industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana; • inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa; • videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai.	Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras - Latvijā vismaz 47, t.sk. Latgalē⁹⁵ - vismaz 12* Darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos -Latvijā vismaz 60 923 221 euro, t.sk. Latgalē vismaz 15 961 734 euro** Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos - Latvijā vismaz 74 757 763 euro, t.sk. Latgalē vismaz 19 903 205 euro**	VARAM	Pašvaldības	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 141 266 035 euro⁹⁶ T.sk. Latgalē: 36 060 792 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.14.	3.1.1.2.i investīcija "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai"	Celta pašvaldību kapacitāte to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm	Īstenoti kapacitāti stiprinoši pasākumi (semināri, darba grupa, pieredzes apmaiņas vizītes u.tml.* Īstenoti divi novērtējumi Latvijā - viens par izaicinājumiem publisko pakalpojumu sniegšanā, sniedzot priekšlikumus par pakalpojumiem, kuru efektivitāte būtu uzlabojama, kā arī par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistiem; otrs par īstenotā atbalsta ietekmi uz plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanos, kā arī publisko pakalpojumu efektivitātes celšanu* Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits projekta īstenošanas laikā - Latvijā 1 300, t.sk. Austrumu pierobežā 260**	VARAM	Plānošanas reģioni	31.08.2026.	Finansējums Latvijā: 3 025 000 euro T.sk. Austrumu pierobežā: Līdz 443 734 euro (Valsts budžets, ES fondi: ANM)
2.15.	6.1.1.8. pasākums "Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos"⁹⁷	Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot pašvaldību un plānošanas reģionu identificētās vajadzības Atbalsts reģionālās attīstības pasākumiem virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, to plānošanai, īstenošanas koordinācijai un novērtēšanai	Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai - Latvija četras, t.sk. Austrumu pierobežā divas par sekojošām tēmām: - Latgales plānošanas reģionā: par atjaunojamo energoresursu pielietojumu komunālo pakalpojumu nodrošināšanā; - Vidzemes plānošanas reģionā (Alūksnes novadā): par infrastruktūras un būvniecības risinājumiem klimata mērķu sasniegšanā. Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos - Latvijā vismaz 190⁹⁸, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 48	VARAM	Plānošanas reģioni	31.05.2027.	Finansējums Latvijā: 1 432 238 euro T.sk. Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām: 229 158 euro (ES fondi: TPF)
2.16.	Aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam	Sniegts atbalsts lieliem investīciju projektiem aizdevumu ar kapitāla atlaidi formā Aizdevumu programmas pirmās un slēgtās atlases kārtā Austrumu pierobežā noslēgti līgumi par atbalsta piešķiršanu 2 investīciju projektiem, kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 19,19 milj. euro un 2 investīciju projekti apstiprināti (LIAA) trešajā atlases kārtā (vēl tiek vērtēti pie ALTUM), kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 15,31 milj. euro	Aizdevumiem piesaistītais finansējums: Latvijā 282 565 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 34 500 000 euro * Radītas jaunas labi apmaksātas darba vieta Latvijā vismaz 1584, t.sk. Austrumu pierobežā 280 ** Nodrošināts eksporta apjoms - Latvijā 497,52 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 96,63 milj. euro ** Veikti ieguldījumi P&A - Latvijā 23,64 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 2,76 milj. euro**	EM	ALTUM	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 282 565 000 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 34 500 000 euro (valsts budžets⁹⁹)
2.17.	4.3.1.3. pasākums "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana"	Atbalsts sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai pašvaldībām Atbalsta pasākuma 1.kārtas ietvaros uz 01.10.2024. ir apstiprināti/noslēgtas vienošanās par 29 projektu īstenošanu. No tiem 7 projekti apstiprināti un vienošanās noslēgtas par ēku un dzīvokļu atjaunošanu Austrumu pierobežas pašvaldībās, pieprasot ERAF finansējumu 2.76 milj. euro apmērā (kopējais plānotais publiskais finansējums 3.97 milj. euro apmērā) un izveidojot 143 sociālos mājokļus	Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte - Latvijā 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā 143 personas* Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits -Latvijā vismaz 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 143 personas**	EM	CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 60 900 001 euro T.sk. Austrumu pierobežā 1. kārtas ietvaros: 2 760 000 euro¹⁰⁰ (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.18.	Atbalsta programma "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi)	Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem	Atbalstīti uzņēmumi: Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 8* Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas: Latvijā 5 000 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 800 000 euro**	EM	ALTUM	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 28 062 858,00 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 1 300 000 euro (ES fondi)
2.19.	1.2.1.2.i. investīcija "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)"	Sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē) Uz 2024. gada III ceturksni kopumā saņemti 322 projekta pieteikumi, no kuriem 12 projekti īstenoti Austrumu pierobežā, tiem piešķirot kapitāla atlaidi 1 420 928,99 euro apmērā	Piešķirtā kapitāla atlaide: Latvijā 4 221 182 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 1 452 060 euro* Latvijā 71 projekts atbalstīts, t.sk. Austrumu pierobežā 14 projekti atbalstīti* Aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 7 581,98 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 674,25 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā **	EM	ALTUM	30.06.2026.	Finansējums Latvijā: 72 166 669 euro Austrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi (ES fondi: ANM)
2.20.	1.2.1.1.i. investīcija "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu"¹⁰¹	Sniegts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Uz 2024. gada III ceturksni saņemti 148 projekta pieteikumi, no kuriem 6 projekti atrodas Austrumu pierobežā - 3 no šiem projektiem rezervēta kapitāla atlaide 927 524,14 euro apmērā un 3 projekti atrodas izskatīšanā	Latvijā atbalstīti 0 projekti (plānoti 166)* Rezervētā kapitāla atlaide (uz 10.10.2024.), euro: Latvijā 42 223 055, t.sk. Austrumu pierobežā 1 904 747* Aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 1358 t CO₂ ekv. gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 157,24 CO₂ ekvivalenta t gadā Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti: Latvijā 14 423 MWh gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 1 390,65 MWh gadā	EM	ALTUM	30.06.2026.	Finansējums Latvijā: 57 282 000 euro Austrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi (ES fondi: ANM)
2.21.	1.2.3.3. pasākums "Starta, izaugsmes aizdevumi"	Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem	Sniegts atbalsts aizdevumiem: Latvijā 15 662 858 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 669 000 euro * Atbalstīti Latvijā 247 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 20 uzņēmumi Atbalstīti Latvijā 90 jaunuzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 7 jaunuzņēmumi	EM	ALTUM	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 15 662 858 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 669 000 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.22.	1.2.3.1.pasākums "Atbalsts MVU"	Kopumā nodrošinātas LIAA 22 pārstāvniecības, t.sk., Rēzeknē, Daugavpilī, Alūksnē. Visās pārstāvniecībās līdz šim uzņemti 96 komersanti, kas saņems biznesa inkubācijas pakalpojumus Eksporta veicināšanas aktivitātē atbalstīti 200 komersanti, no tiem 181 ar grantiem	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi - Latvijā 353 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 185 uzņēmumi* Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi -Latvijā 591 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 167 uzņēmumi* Atbalstītie jaunie uzņēmumi - Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50* Radītā inkubācijas kapacitāte - Latvijā 488, t.sk. Austrumu pierobežā 70 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits)* Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos -Latvijā 1000 pilnslodzes ekvivalenti, t.sk. Austrumu pierobežā 100 pilnslodzes ekvivalenti Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū, -Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50 uzņēmumi	EM	LIAA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 87 249 026 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 7 447 290 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.23.	Atbalsts par apsaimniekotajiem hektāriem jeb platībmaksājums: ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiem	Sniegts ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts novados ar īpašiem apstākļiem	Atbalstītā platība - Latvijā 599 tūkst. ha, t.sk. Austrumu pierobežā 337 tūkst. ha * Atbalstīto saimniecību skaits - Latvijā vairāk kā 30 tūkst., t.sk. Austrumu pierobežā vairāk kā 10 tūkst.**	ZM	LAD	31.12.2027.	Indikatīvais finansējums Latvijā 2025.-2027. gadā: 189 000 000 euro (100% ES finansējums) T.sk. indikatīvais finansējums Austrumu pierobežā 2025.-2027.gadā: 101 500 000 euro (ES fondi: ELGF)
2.24.	Atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībai, atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencēs (LA4.1.1.; LA5; LA6), nodrošinot finansējumu pieejamību reģionālā sadalījumā, tostarp Austrumu pierobežai	Sniegts ieguldījumu atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībai	Atbalstīto projektu skaits -Latvijā 3300, t.sk. Austrumu pierobežā 650* Atbalstīto saimniecību skaits - Latvijā 2200, t.sk. Austrumu pierobežā - 570**	ZM	LAD	31.12.2029..	Finansējums Latvijā: 145 194 260 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 22 300 000 euro (ES fondi: ELFLA)
2.25.	Atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē LA19 Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju	Sniegts ieguldījumu atbalsts nelauksaimnieciskās darbības attīstībai	Atbalstīti Latvijā 550 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 130 uzņēmumi* Radītas darba vietas -Latvijā 100, t.sk. Austrumu pierobežā 24**	ZM	LAD un Austrumu pierobežas VRG	31.12.2029..	Kopējais finansējums Latvijā: 24 900 000 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 7 600 000 euro (ES fondi: ELFLA)
2.26.	2.4.1.2.i. investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"¹⁰²	Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļos	Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībai piesaistītais finansējums: Latvijā 16 500 000 euro, t.sk. Latgalē 3 300 000 euro* Mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu -Latvijā 6200, t.sk. Latgalē 1240**	SM	CFLA	30.06.2026.	Finansējums Latvijā: 16 500 000 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 3 300 000 euro¹⁰³ (ES fondi: ANM)
2.27.	1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)"	Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļos	Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (mājsaimniecību skaits) -Latvijā 1565, t.sk. Latgalē 313* Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (uzņēmumu skaits) - Latvijā 521, t.sk. Latgalē 104 Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (mājsaimniecību skaits) -Latvijā 782, t.sk. Latgalē 156 Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (uzņēmumu skaits) - Latvijā 260, t.sk. Austrumu pierobežā 52	SM	CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 8 700 000 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā: 1 245 724 euro¹⁰⁴ (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.28.	Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija	Uzlabota sasniedzamība Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā	Īstenota Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija* Uzlabota iedzīvotāju mobilitāte Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā**	SM		31.12.2027	Ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 38 2. § 4.punkts) ir iezīmēts, ka Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai ir novirzāms ES fondu finansējums¹⁰⁵ Projekta finansējums: 4 323 627 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.29.	Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas attīstība Austrumu pierobežā	Uzstādīta jauna atjaunīgās elektroenerģijas jauda	Vismaz 2 projekti* Vismaz 10 MW**	KEM	AiM	31.12.2027.¹⁰⁶	1 000 000 euro/1 MW uzstādītās jaudas Privātais finansējums¹⁰⁷
2.30.	Tehniskā palīdzība, lai izpētītu un izplatītu Prasmju pakta¹⁰⁸ izvēles un iespējas, iespējams, kopīgi izstrādājot rīcības plānus, kas saistīti ar uzņēmumiem un izglītības iestādēm (EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei")	Pirmais solis būtu pakta dalībnieku identificēšana galvenajos reģionos un pēc tam iespēju noteikšana, lai paātrinātu iesaistīšanos un rīcību vietējā līmenī. Tas varētu izpausties kā vietēji saskaņoti rīcības plāni, kuros iekļautas uzņēmējdarbības un izglītības iestādes.	Prasmju pakta virzība* Risināts jautājums par darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanu**	LPR¹⁰⁹	VARAM	31.12.2027.	Projekta finansējuma ietvaros¹¹⁰
2.31.	0% likmes aizdevumiem nodrošināšana uzņēmumiem, kas īsteno projektus austrumu pierobežas reģionā	Izveidota un ieviesta aizdevumu programma uzņēmējiem	Atbalstīti 20 uzņēmumi Austrumu pierobežas reģionā**	EM	ALTUM	2027.gads	ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam
2.32.	Dabas kapitāla izmantošana vietējā un reģionālā tūrisma attīstībā un saimnieciskās darbības potenciāla izvērtēšana dabas aizsardzības interešu līdzsvarošanai	Sniegts atbalsts dabas kapitāla atjaunošanai, dabas tūrisma infrastruktūras objektu izveidei un attīstībai, izvērtējot arī dabas pamatņu izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas plānu izstrāde)	Izveidots reģionālas nozīmes dabas izglītības centrs, attīstot dabas tūrisma potenciālu trīs Latgales pašvaldībās Izstrādāts Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns Dabas pamatnes platība, kur izvērtēts saimnieciskās darbības potenciāls, kā arī attiecināmi aizsardzības, atjaunošanas un tūrismu veicinoši pasākumi - 1675 ha**	VARAM	DAP Pašvaldības CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežā: 8 745 584 euro (Valsts budžets, ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.33.	Vietēja un reģionāla līmeņa aprites ekonomikas uzņēmumu infrastruktūras attīstība	Atbalsts atkritumu dalītās vākšanas un atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma infrastruktūras pilnveidei	Izveidota atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra trīs pašvaldībās Attīstīta atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma infrastruktūra divos aprites ekonomikas centros	VARAM	Pašvaldības Komersanti Atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežā: 4 639 406 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.34.	Kritiskās infrastruktūras attīstība saimnieciskās darbības, sabiedrības veselības nodrošināšanai un vides piesārņojuma mazināšanai	Pasākumi notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojuma infrastruktūras noturības veicināšanai un notekūdeņu attīrīšanas pakāpes uzlabošanai	Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte - 90 538**	VARAM	Ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežā: 5 529 255 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.35.	Gaisa piesārņojuma mazināšana, veicinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti	Atbalsts tehniskiem risinājumiem sadedzināšanas iekārtu darbībai un darbībām pilsētvidē, kas mazina putekļu emisijas gaisā	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitāti uzlabojošiem pasākumiem - 16 030**	VARAM	Pašvaldības Siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji CFLA	Līdz 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežā: 1 070 575 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.36.	Latgales reģiona iesaistes stiprināšana Klimata un enerģētikas ministrijas koordinēto investīciju īstenošanā	Sekmēta investīciju piesaiste Austrumu pierobežas zonai, lai veicinātu Latgales reģiona ekonomisko attīstību, kā arī nodrošinātu KEM tuvāku klātesamību reģionā	KEM Latgales pārstāvniecības izveide Rēzeknē*	KEM		02.10.2025. - patstāvīgi	KEM pieejamā valsts budžeta finansējuma ietvaros (valsts budžets)
2.37.	Publisko investīciju piesaistes veicināšana Latgales reģiona attīstībai un izaugsmei, paredzot prioritāri investīciju īstenošanu teritorijā ar lielāku enerģētiskās nabadzības īpatsvaru un nodrošinot reģionālo atbalstu¹¹¹	(1) Piesaistītas investīcijas Latgales plānošanas reģionam notekūdeņu dūņu pārstrādes attīstībai (2) Piesaistītas investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās un privātmājās	(1) Piesaistīts finansējums notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstībai* (2) Piesaistīts finansējums daudzdzīvokļu ēku un privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai*	KEM		2026. gads- 2032.gads	Finansējums pasākumam kopumā: (1) 6 000 000 euro (2) līdz 100 milj. euro ((1) Emisijas kvotu izsolīšanas instruments; (2) Sociālais klimata fonds)
2.38.	2.1.2.specifiskais atbalsta mērķis "Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns"	Veicināta biometāna ražošanas attīstība un tā izmantošana, t.sk. Latvijas Austrumu pierobežā, veicot ieguldījumus nepieciešamās infrastruktūras izveidošanā	Mērķēta atbalsta intensitāte līdz 65% Latvijas austrumu pierobežas komersantiem biometāna ražošanas attīstībai*	KEM		10.12.2025.-31.12.2029.	Finansējums pasākumam kopumā: 18 246 193 euro¹¹². (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
2.39.	2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Enerģētiskās drošības stiprināšana" 2.6.1.1. pasākums "Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns"	Palielināts biometāna ievades punktu skaits dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, nodrošinot vienmērīgāku biometāna ievades punktu reģionālo pārklājumu, tai skaitā Latvijas Austrumu pierobežā, izveidojot biometāna ievades punktu Rēzeknē	Izveidots viens biometāna ievades punkts Rēzeknē**	KEM		Līdz 31.12.2029. projekta īstenošanas pabeigšana	Finansējums Austrumu pierobežā: 2 000 000 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)

3. Rīcības virziens - Cilvēkresursu attīstība

Cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā. Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā.

Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas; nodrošināt, ka reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas; izveidojot Kadetu vidusskolu; panākot uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģiju Latgalē. Vienlaikus tiks sekmēta izglītojamo fiziskā drošība un mentālā labklājība, ieviešot elastīgus un ārkārtas situācijām pielāgotus izglītības risinājumus.

Tāpat tiek veikta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Vienlaikus tiks turpināta Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu.

Tiks mazināti šķēršļi vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.

Tiks stiprināts slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbs, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas Austrumu pierobežā.

Tiks nodrošināta VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem.

Plānā iekļautas rīcības, kas ietver pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmju attīstīšanu, apmācot vismaz 200 jauniešus Militārā pamatkursa pirmajā līmenī. Papildus tiks veicināta jauniešu līdzdalība un pilsoniskā aktivitāte, īstenojot pasākumu ciklu "Rēzekne - Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2026".

Tiks īstenoti pasākumi remigrācijas veicināšanai (vismaz 95 atgriezušās personas gadā), kas ir būtiska Austrumu pierobežas depopulācijas samazināšanai.

2025.gadā paredzēta jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo VPVKAC tīklu - t.sk. Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18).

Papildus paredzēta kultūras mantojuma objektu, bibliotēku un vietējo kopienu noturības stiprināšana Austrumu pierobežā, pilnveidojot kultūras mantojuma objektu gatavību krīzes situācijām un sekmējot kultūras nozares profesionāļu ilgtspējīgu attīstību. Vienlaikus tiks nodrošināts ilgtspējīgs reģionālā multifunkcionālā centra "Latgales vēstniecība "Gors"" darbības modelis, stiprinot valsts, reģiona un pašvaldības nozīmes kultūras centra darbību.


Nr. p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs¹¹³		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums¹¹⁴
3.1.	Pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēs, balstoties reģiona uzņēmēju vajadzību apsekošanā un zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātos un rekomendācijās¹¹⁵	Izvērtēta Latgales augstākās izglītības un zinātnes institūciju piedāvājuma atbilstība reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēs	Rezultāti Latvijā: Viens dokuments par starptautiskā novērtējuma rezultātiem Latvijā un katras zinātniskās institūcijas ziņojums, kas iekļauj rekomendācijas: Izstrādāts katras zinātniskās institūcijas, kas piedalījusies 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā konsolidētais ziņojums par to zinātnisko darbību un rekomendācijām to attīstībai. Rezultāti izmantojami gan zinātnisko institūciju stratēģiskai attīstības plānošanai, gan valstī veidojot augstākās izglītības un zinātnes politiku* Izstrādāts 1 ziņojums par reģiona augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību uzņēmēju vajadzībām* Ir apzināta reģiona augstākās izglītības un zinātnes atbilstība reģiona vajadzībām un ņemta vērā, veidojot augstākās izglītības un zinātnes politiku**		IZM¹¹⁶, EM	LDDK, LPR, LTRK	31.12.2026. (indikatīvi)	Finansējums Latvijā: IZM esošā budžeta ietvaros - finansējuma apjoms tiks precizēts pēc iepirkuma (valsts budžets)
3.2.	Stiprinātas slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, lai pacients vēršoties jebkurā slimnīcā atbilstoši slimnīcas līmenim varētu saņemt neatliekamo palīdzību visu diennakti Austrumu pierobežā¹¹⁷	Iedzīvotājiem Austrumu pierobežā nodrošināta iespēja saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti jebkurā slimnīcā atbilstoši līmenim	Latvijā slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ir papildu 211 pacientu aprūpes atbalsta personas, t.sk. Austrumu pierobežā 34¹¹⁸* Nodrošināts papildu aprūpes medicīnas personāls neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās**		VM		31.12.2027.	Latvijā slimnīcām piešķirts papildus finansējums no 2025. gada ik gadu 22 665 085 euro apmērā T.sk. Austrumu pierobežā: 2 630 090 gadā jeb kopā 10 520 360 euro Latvijā pacientu observācijai 2025. gadā un turpmāk ik gadu 4 779 569 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 657 592 gadā jeb kopā 2 630 368 euro (valsts budžets)
3.3.	VM līdzdalības nodrošināšana SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", lai veicinātu vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem¹¹⁹	VM līdzdalības iegūšanas SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" izvērtējums, iespējams, parādīs ieguvumus vienlīdzīgas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latgales reģionā, kas veicinās tā sekmīgu norisi	VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"* Ar valsts līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība, turpinot sniegt neatliekamos un plānveida pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem un nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību krīžu un katastrofu gadījumos**		VM	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība	31.12.2027.	4  619  668 euro (valsts budžets)
3.4.	Veicināt izglītības iestāžu attīstību un visa līmeņa programmu pieejamību Austrumu pierobežā¹²⁰ (Malnavas koledža)	Reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas	Veikti grozījumi Profesionālās izglītības likuma 16¹.panta (5) daļas 4) apakšpunktā, izslēdzot izglītības programmu attiecību nosacījumu Malnavas koledža turpina savu darbību reģionam unikālā koledžas statusā		IZM, ZM		31.12.2025.	Esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros (valsts budžets)
3.5.	Attīstīt pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmes: Organizēt Valsts aizsardzības mācības (turpmāk - VAM) vasaras nometnes austrumu pierobežā, ik gadu iesaistot ~218 VAM izglītojamos katrā nometnes vietā pēc 11. klases vai 2. vai 3. kursa. Potenciālās norises vietas: Alūksne (Lāčusila poligons), Lūznava, Daugavpils (Meža Mackeviči)	200 jaunieši (VAM izglītojamie) apmācīti Militārā pamatkursa (turpmāk - MPK) pirmā līmenī	Latgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni* 200 Latgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni**		JC		31.12.2027.	AiM esošā budžeta ietvaros JC bāzes budžets¹²¹ (valsts budžets)
3.6.	Finansēšanas modeļa "PROGRAMMA SKOLĀ" ieviešanas gaitā noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji skolām Austrumu pierobežā: Pierobežas pašvaldībās atrodošajām izglītības iestādēm, kam netiek noteikts optimālās klases kritērijs 1.-9.klašu posmā, tiks noteikts minimālais izglītojamo skaits klasē: 5 izglītojamie Nodrošināt vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas¹²²	Sniegts atbalsts ES ārējās robežas pašvaldībām izglītības jomā	Austrumu pierobežā izglītības iestādēm tiek noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji šādās klašu grupās: 1.-3.klašu grupa - 15 skolēni, 4.-6.klašu grupa - 15 skolēni, 7.-9.klašu grupa - 15 skolēni, 10.-12.klašu grupa - 45 skolēni* Nodrošināta izglītības pieejamība mazākapdzīvotās teritorijās**		IZM	VARAM	No 01.09.2025.	Finansējums finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai ir ieplānots likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (valsts budžets)
3.7.	5.2.1.1.i. investīcija "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārta "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti"¹²³	Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā; STEM un pedagogu sagatavošanas programmu kvalitātes uzlabošana, izmantojot ANM granta atbalstu un koplietojot resursus RTU ietvaros	4 jaunas studiju programmas - vides un klimata jautājumos, digitālās pedagoģijas didaktikas, mehānikas inženieris un biotehnoloģiju jomās* Doktorantūras granti RTU/RTA - 14/7, postdoktorantūras granti RTU/RTA - 6/3, zinātnieku granti RTU/RTA - 8/4, iekšējie pētniecības granti RTU/RTA - 8/4**		IZM	CFLA	05.2026.	7 186 042 euro (ES fondi: ANM)
3.8.	2.3.2.3.i. investīcija "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs"	Investīcijas mērķis ir mazināt šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei: 1. nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām; 2. nodrošinot datu pārraides pieejamību kvalitatīvai, jēgpilnai un plānveidīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā	Piesaistīts finansējums digitālās plaisas mazināšanai sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs - Latvijā 18 090 300 euro* Nodrošinātas Latvijā vismaz 26 620 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamiem) Veikts datu apkopojums un analīze par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs un sagatavoti priekšlikumi datu pārraides iespēju pilnveidošanai, tostarp izglītības iestāžu iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem (priekšizpēte) Rezultāti Austrumu pierobežā nav atsevišķi izdalāmi (sk. zemsvītras piezīmi kolonnā "Finansējums")		IZM	Pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 18 090 300 euro Austrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts¹²⁴ (ES fondi: ANM)
3.9.	3.1.1.5.i investīcija "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana"	Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinot efektīvu resursu koncentrāciju un izmantošanu un stiprinot visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā izveidotās pamatskolas, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem	Piesaistīts finansējums izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai - Latvijā 31 890 739 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 0* Pilnveidota un aprīkota infrastruktūra 21 pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē, t.sk. Austrumu pierobežā 0 (pēc fakta, nevis plānotais)¹²⁵**		IZM	Pašvaldības	31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 31 890 739 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 0 (pēc fakta, nevis plānotais) (sk. zemsvītras piezīmi) (ES fondi: ANM)
3.10.	Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī¹²⁶	Atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās	Atbalstīti pašvaldību īstenotie projekti jaunatnes politikas attīstībai vietējā līmenī - Latvijā 16 projekti 2025. g. un 16 projekti 2026. g., kopā 32 projekti¹²⁷, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 4 projekti gadā, kopā 8 projekti¹²⁸		IZM, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)		31.12.2026.	Finansējums Latvijā: 160 000 euro/gadā, kopā 320 000 euro¹²⁹ T.sk. Austrumu pierobežā: atbilstoši pašvaldību interesei, aptuveni 40 000 euro/gadā, kopā 80 000 euro ¹³⁰ (valsts budžets)
3.11.	4.2.1.6. pasākums "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei"	Profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un IeM koledžu (turpmāk - profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšana nozarēm aktuālo prasmju apguvei	Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība (izglītojamie) - Latvijā: 1. kārta: Latvijā 3611, t.sk. Austrumu pierobežā 408 2. kārta: Latvijā 550, t.sk. Austrumu pierobežā 230 3.k ārta: Latvijā 878 4. kārta: Latvijā 775 Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā (izglītojamie) - 1. kārta: Latvijā 8374, t.sk. Austrumu pierobežā 259 2. kārta: Latvijā 1350, t.sk. Austrumu pierobežā 670 3. kārta: Latvijā 1392 4. kārta: Latvijā 775		IZM, IeM, KM		31.12.2029.	Finansējums Latvijā: 47 033 261 euro 1.kārta: 21 409 176 euro, 2.kārta: 7 163 621 euro, 3.kārta: 8 995 895 euro, 4.kārta: 9 619 280 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 5 689 607 euro - 1.kārta: 1 620 000 euro, 2.kārta: 3 000 000 euro, 3.kārta: 1 069 607 euro, 4.kārta: n/a
3.12.	Kadetu vidusskolas izveide¹³¹	Tiks stiprināta patriotiska jaunā paaudze un tās gatavošana profesionālajam militārajam dienestam; stiprināts bruņoto spēku tēls un klātbūtne reģiona aktivitātēs; izglītoti jaunieši inženierzinātnēs, līdervadībā un militārajās prasmēs	Skola ikgadēji uzņemtu 30-50 skolēnus, nodrošinot profesionālo vidējo izglītību ar militāru ievirzi* Skolas izveides rezultātā radītas 50-60 jaunas darba vietas**		AiM		2026./2027. mācību gads	Veicot izvērtējumu par skolas izveidi, tiks identificēts arī nepieciešamais finansējums¹³²
3.13.	Remigrācijas veicināšana	Sagatavoti personalizēti informācijas piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem; ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušas personas pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīs Atbalsts jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstībai reģionālā mērogā, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumus	Sagatavoti personalizēti piedāvājumi gadā - Latvijā 1 500, t.sk. Austrumu pierobežā 300* Atbalstīti remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam, gadā - Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 10 Latvijā ar koordinatoru atbalstu ir atgriezušās personas gadā - Latvijā 1 750, t.sk. Austrumu pierobežā 95		VARAM	Plānošanas reģioni	31.12.2027.	Finansējums Latvijā: 1 032 110euro T.sk. Austrumu pierobežā (Latgales plānošanas reģionam, orientējoši): 249 161 euro (valsts budžets, līdz 2027. gadam)¹³³
3.14.	Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība¹³⁴	Saglabāt, aizsargāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekļus, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā	Latvijā atbalstīti 4, t.sk. Latgales plānošanas reģionā atbalstīts vismaz viens valsts nozīmes kultūras piemineklis, kur pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, iesaistot vietējās iedzīvotāju kopienas un uzlabojot sabiedrības līdzdalību kultūras procesos. Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji - vismaz 12 000		KM	CFLA	2025. gada IV cet. - 31.12.2029. - projektu īstenošanas pabeigšana	Finansējums Latvijā: 7 395 000 euro Latgalē: Latgales plānošanas reģionam Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 848 750 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
3.15.	Sekmēta izglītojamo fiziskā drošība un mentālā labklājība, tostarp Austrumu pierobežā ieviešot elastīgus un ārkārtas situācijām pielāgotus izglītības risinājumus	Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts par kombinēto mācību īstenošanu visās izglītības pakāpēs, tostarp nosakot prasības rīcībai ārkārtas situācijās	Izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts normatīvais akts par kombinēto mācību īstenošanu visās izglītības pakāpēs		IZM	VIAA, IKVD	31.08.2026.	IZM esošā budžeta ietvaros
3.16.	Stiprināta kultūras nozares un vietējo kopienu noturība Austrumu pierobežā, pilnveidojot kultūras mantojuma objektu gatavību krīzes situācijām, attīstot bibliotēkas kā sabiedrības noturības un informācijas centrus, pilnveidojot publisko pasākumu drošības regulējumu	Veikta Daugavpils cietokšņa risku kartēšana un izvērtēšana, izstrādāts krīžu gatavības plāns un īstenotas praktiskas krīžu simulācijas, iesaistot atbildīgos dienestus un vietējo kopienu	Izstrādāts risku novērtējums un krīžu gatavības plāns; īstenota vismaz viena starpinstitucionāla krīzes simulācija Austrumu pierobežas kultūras mantojuma objektā*		KM,	Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, VUGD, NVO, Norvēģijas partnerinstitūcijas	2030	EEZ/Norvēģijas finanšu instruments 2027-2030
		Nodrošinātas bibliotekāru mācības medijpratībā un informācijas integritātē, veicinot sabiedrības iesaisti un noturību	Apmācīti bibliotekāri un vietējo kopienu līderi, t.sk. bibliotēkās Austrumu pierobežā, īstenoti sabiedrības noturības veicināšanas pasākumi*		KM (LNB)
		Izstrādāti un pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, nosakot publisku pasākumu organizētāju rīcību, tiesības un pienākumus apdraudējuma situācijās	Pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā**		KM
3.17.	Pasākumu cikla "Rēzekne - Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2026" norise, kura ietvaros plānots: Jauniešu iespēju festivāla "KOPUMS" norise Rēzeknē 2026. gada 12. augustā Divu dienu pieredzes apmaiņas semināra norise darbā ar jaunatni iesaistītajām personām (Rēzeknē) Konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2026" nominantu un laureātu apbalvošana Rēzeknē	Organizēts festivāls ar mērķi iepazīstināt jauniešus ar iespējām iesaistīties jaunatnes organizācijās, brīvprātīgajā darbā, līdzdalības procesos un pašvaldības jauniešu politikas iniciatīvās, kā arī iedvesmot jauniešus radīt un kopīgi veidot labāku nākotni Organizēts jaunatnes darbinieku labās prakses pieredzes apmaiņas seminārs, lai pilnveidotu kompetences un iedvesmotos no citu pieredzes Organizēta IZM konkursa apbalvošanas ceremonija "Labākais darbā ar jaunatni", izsakot atzinību, par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā	Organizēts festivāls, iesaistot vismaz 3000 dalībniekus no visas Latvijas* Organizēts jaunatnes darbinieku pieredzes apmaiņas seminārs, iesaistot 50 jaunatnes darbinieku no visas Latvijas* Organizēts apbalvošanas ceremonija, pulcējot vismaz 80 jaunatnes jomā iesaistītos no visas Latvijas*		IZM	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība	31.12.2026.	32 000 euro (valsts budžets)
3.18.	4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" 2. kārta un 3.kārta	Modernizētas pamata un vidējās izglītības iestādes, stiprinot izglītības iestāžu kapacitāti un nepieciešamo nodrošinājumu	Modernizētas vismaz 12 vispārējās izglītības iestādes*		IZM	pašvaldības	30.09.2029.	Finansējums pasākuma 2. un 3. kārtai kopumā: 10 893 453 euro (ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam)
3.19.	Stiprināta reģionālā multifunkcionālā centra "Latgales vēstniecība "Gors"" darbības nepārtrauktība	Saeimā pieņemts likumprojekts par valsts iesaisti "Latgales vēstniecības "Gors"" pārvaldībā, nodrošinot "Latgales vēstniecības "Gors"" kā valsts, reģionālās un pašvaldības nozīmes kultūras centra efektīvu, ilgtspējīgu pārvaldību, veicinot valsts un reģionālās kultūrpolitikas, sabiedrības saliedētības, vienotas informatīvās telpas un sabiedrības piederības stiprināšanu Latvijas valstij mērķu sasniegšanu		Nodrošināts ilgtspējīgs multifunkcionālā kultūras centra darbības modelis, profesionālās mākslas, amatiermākslas, kultūras un izglītības pasākumu programma "Latgales vēstniecībā "Gors"", stiprinot nacionālo un latgalisko kultūrtelpu Latvijas Austrumu pierobežā*	KM	VARAM, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība	30.09.2026.	Nepieciešamais finansējums tiks saskaņots likumprojekta izstrādes gaitā, nodrošinot, ka netiks uzņemtas jaunas papildu saistības bez finansiālā avota

Vienlaikus ir jāņem vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturs. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus norādītos aspektus. Papildus nepieciešama arī ekonomikas struktūras maiņa, lai pilnībā pārorientētos no tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju ar citiem partneriem. Budžeta 2025.-2028. gada periodā kā vienīgā prioritāte, kas paredz papildus līdzekļus jomām, kas saistīta ar aizsardzības un valsts drošības stiprināšanu. Papildu ir jāņem vērā demogrāfijas izaicinājumi - Latvijā, īpaši pierobežā, dramatiski saruks iedzīvotāju skaits darbaspēka vecumā, kas radīs būtisku ietekmi uz reģiona tautsaimniecību, pakalpojumu pieejamību, infrastruktūras uzturēšanu un konverģenci kopumā.

Līdz ar to attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada, indikatīvi norādāmas:

- atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai¹³⁵, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;

- atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;

- ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem¹³⁶;

- rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.

Lai panāktu, ka ES daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot ES kopējo drošību, ir turpināmas diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm.

¹ Apstiprinātas ar MK 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587.

² VARAM izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2022. gada 30. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.-2025. gadam.

³ Ar šo plānu tiek izpildīts arī MK 2023.gada 21.novembra sēdes protokola Nr. 58 66. § 7.punktā dotais uzdevums (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024. gada 31. martam sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.)

⁴ T.sk. pamatojoties uz Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas lēmumu.

⁵ Tas tika apspriests vietējās diskusijās - 2023.gada 14.septembrī Daugavpilī un 15.septembrī Rēzeknē. No 2023.gada 27.novembra līdz 8.decembrim norisinājās plāna publiskā apspriešana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Plāna izstrādes ietvaros pēc konsultācijām ar nozaru ministrijām daļēji ņemti vērā individuāli saņemti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi plānā ietveramajiem pasākumiem, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses priekšlikumi.

⁶ Izveidota ar Ministru prezidenta 2024.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-158.

⁷ Igaunijas austrumu pierobežas Ida-Viru reģiona attīstības plāns apstiprināts 2021. gadā un tā darbības termiņš ir 2030.gads, attiecīgi kara ietekme tajā nav ievērtēta.

⁸ Somijas valdības apstiprinātais dokuments "Austrumsomija - jauns virziens" izstrādāts 2023. gadā, tieši reaģējot uz Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākšanos.

⁹ Papildus precizētas atsevišķu pasākumu vērtības atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam un veiktajiem tiesību aktu grozījumiem

¹⁰ Pašvaldības informāciju par izaicinājumiem sniedza plāna aktualizācijas ietvaros (par situāciju uz 16.06.2026.)

¹¹ Plānā detalizēti tiek ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu.

¹² No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 22 (1.1.; 1.5; 1.6., 1.7.; 1.9.; 1.10., 1.13.1.; 1.13.2., 1.14.; 1.15.2.; 1.17.; 2.6.; 2.28.; 2.29.; 2.30.; 2.31.; 2.36.; 3.3.; 3.4.; 3.5., 3.12.; 3.17.; 3.19.), Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā - 54 (1.2.; 1.3.; 1.4.; 1.8.; 1.11.; 1.12.; 1.15.1.; 1.16.; 2.1.; 2.2.; 2.3.; 2.4.; 2.5.; 2.7.; 2.8.; 2.9.; 2.10.; 2.11.; 2.12.; 2.13.; 2.14.; 2.15.; 2.16.; 2.17.; 2.18.; 2.19.; 2.20.; 2.21; 2.22.; 2.23.; 2.24.; 2.25.; 2.26.; 2.27.; 2.32.; 2.33.; 2.34.; 2.35.; 2.37.; 2.38.; 2.39.; 3.1.; 3.2.; 3.6.; 3.7.; 3.8.; 3.9.; 3.10.; 3.11.; 3.13.; 3.14.; 3.15.; 3.16.; 3.18.).

¹³ Šobrīd finansējums ir pieejams 8 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Ludzā, Viļānos, Alūksnē, Preiļos), bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība.

¹⁴ T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un SAM 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028.gada beigām.

¹⁵ Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne - Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva - Priežmale, V687 Vecpils - Biķernieki - Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/).

¹⁶ RTA reorganizācija tiks veikta līdz 2025.gada 1.aprīlim atbilstoši MK 23.05.2023. rīkojumam Nr.297, Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju. RTU pēc reorganizācijas (t.i., pēc 1.aprīļa) nodrošinās studiju programmu pārņemšanu un attīstīšanu un iepriekš RTA uzņemto saistību pārņemšanu (attiecībā uz dažādiem specifiskā atbalsta mērķa darbības programmām u.c.).

¹⁷ Latvijas reģionālās attīstības atšķirības pēc IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālā sadalījuma ir starp augstākajām OECD (avots: OECD. Regions and Cities at a Glance 2022 - Latvia. Pieejams: https://www.oecd.org/regional/LVA-RCG2022.pdf) un ES (avots: Eurostat dati) valstu vidū. Līdz ar to reģionālās attīstības atšķirību starp teritorijām mazināšana ir viens no būtiskajiem ilgtermiņa izaicinājumiem Latvijas reģionālajā politikā.

¹⁸ Austrumu pierobežā jau ilgstoši pastāv izteiktākās negatīvās sociālekonomiskās tendences starp Latvijas reģioniem - augsta migrācija jeb iedzīvotāju aizplūšana uz citiem reģioniem un valstīm, zema ekonomiskā aktivitāte un augsts bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis, kā arī zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Rīgas reģionā laika periodā no 2013. gada līdz 2023. gadam iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis, kamēr Latgales reģionā tas ir samazinājies par 17,3% (par vairāk nekā 51 tūkst.). Savukārt attiecībā uz bezdarbnieku skaitu jāsecina, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā Latgales reģionā pēdējo piecu gadu laikā bijis ap 35%-50%, savukārt pārējos reģionos ap 10%-20%, kas nozīmē, ka Austrumu pierobežā ir ievērojami augstāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars nekā citviet Latvijā.

¹⁹ ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. (December 2019 - January 2021). Pieejams: https://www.espon.eu/bus

²⁰ ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. Pieejams: https://www.espon.eu/bus

²¹ Ernst&Young. Izvērtējums par kara Ukrainā radīto ietekmi uz Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģioniem (2024).

²² Pētnieku aptaujātie uzņēmēji atzīmējuši, ka būtiski jāpievēršas valstu tēla un pievilcības ārvalstu investoriem uzlabošanai. Ārvalstu investoriem un potenciālajiem klientiem nav pietiekamas izpratnes par Baltijas reģiona pašreizējo drošības situāciju, kā arī par to kāda veida produkti šeit pieejami un kādu jomu uzņēmumi šeit darbojas.

²³ Eksporta apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot 2022. gadu un 2023. gadu, visās valstīs, izņemot Poliju, ir samazinājies, lielāko kritumu piedzīvojot Latvijā (11%). Secināms, ka valstu tautsaimniecības ārējos tirgos kopumā ir kļuvušas mazāk konkurētspējīgas.

²⁴ Enerģētika ir joma, kurā salīdzinoši asāk valstis ir izjutušas kara ietekmi, esot akūtai nepieciešamībai pārorientēties no Krievijas energoresursu tirgus kā ģeogrāfiski, tā arī enerģētikas avotu ziņā.

²⁵ Saskaņā ar CSP datiem, 2022. gadā Latvijā ieradās 23 335 Ukrainas kara bēgļi un 958 citi Ukrainas pilsoņi, kas veido 62,7% no starptautisko ilgtermiņa imigrantu plūsmas valstī (38 708). Imigrantu skaits Latvijā 2022. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vairāk nekā trīskāršojies.

²⁶ Analizējot dzelzceļa pārvadājumu struktūru Latvijā, līdz 2020. gadam dzelzceļa tīkla izmantošanā dominēja kravu pārvadājumi. Kopš 2020. gada šī situācija ir mainījusies un 2020. gadā pasažieru pārvadājumu daļa vilcienu kilometru izteiksmē sasniedza 56%, 2021.gadā - 58%, bet 2022. gadā jau 60,6% no kopējiem vilcienu kilometru rādītājiem dzelzceļa tīklā. Karadarbība Ukrainā un tai sekojošās sankcijas un pārvadājumu ierobežojumi samazina dzelzceļa infrastruktūras noslodzi kravu pārvadājumos. 2022.gadā sauszemes tranzītā bijis 54% kritums salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vērtējot potenciālās izaugsmes iespējas dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, diversificējot dzelzceļa darbību un kravu plūsmas, ir identificēti vairāki būtiski pozitīvi faktori un iespējas:

o Eiropas - Āzijas pieaugošā transporta loma un tranzīts uz Ziemeļeiropas un Skandināvijas tirgiem.

o līdz ar Eiropas un Āzijas savstarpējās tirdzniecības apjomu pieaugumu pastāv iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas pārvadājumu maršrutos starp Eiropu un Ķīnu, tostarp preču tālākai nogādei uz Ziemeļeiropu.

o Dziļāka integrācija vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un efektīvi multimodālie savienojumi (TEN-T koridors, RFC 8 , potenciāli Baltijas jūras - Melnās jūras - Egejas jūras koridors u.c.);

o ostu partnerība dzelzceļa pārvadājumu biznesā un labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra to teritorijās;

o kopīgu attīstības projektu īstenošana, veidojot ciešāku sadarbību Baltijas valstu infrastruktūras pārvaldītāju starpā;

o 1520 mm un 1435 mm sliežu platuma infrastruktūras sinerģija līdz ar Rail Baltica izbūvi un attīstību.

²⁷ Attiecībā uz energoapgādi norādāms, ka Latvijā, pastāvot tehnoloģiskai neitralitātei, priekšroka netiek dota nevienai no atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām. Kritiskās infrastruktūras klāstā norādāma arī ūdenssaimniecības nozare, jo ne iedzīvotāji, ne iestādes un uzņēmumi nevar ilgstoši iztikt bez ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) pakalpojumiem. Tomēr jautājums risināms, veidojot valsts aizsardzības un valsts drošības politiku.

²⁸ Pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81_0.pdf.

²⁹ 2024.gada 27.jūnijā notika pētījuma uzsākšanas sanāksme. 2024.gada oktobrī izstrādātāji nodevuši izskatīšanai pētījuma metodoloģisko ietvaru. Plānots, ka starpnodevumi būs pieejami, sākot no 2025.gada 10.februāra. Gala nodevumu, t.sk. rekomendācijas, plānots sagatavot uz 2025.gada maiju.

³⁰ ESPON. Challenges at EU_s North-East External Borders (CHANEBO). Inception Report. July 2024.

³¹ Publikācijas pieejamas: https://www.espon.eu/projects/chanebo-challenges-eus-north-east-external-borders.

³² Informācija par projektu: https://www.worldbank.org/en/region/eca/brief/catching-up-regions-initiative#4.

³³ Remigrāciju ierobežo nevis dzīvojamā fonda esamība, bet tā kvalitāte un pieejamība, nevis visā austrumu pierobežas teritorijā, bet teritorijās ar salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātības iespējām.

³⁴ VARAM novērtē projektā paveikto, vienlaikus saskata iespēju turpināt darbu trīs virzienos Latgales un austrumu pierobežas attīstībai. Pirmkārt, Latgales speciālās ekonomiskās zonas izvērtējums - analizēt tās efektivitāti un uzlabojumu iespējas, īpaši mazo un vidēju uzņēmumu atbalstam, industriālo zonu attīstībai un loģistikas infrastruktūrai. Otrkārt, pilotteritoriju izpēte - padziļināti analizēt dažādu Latgales pašvaldību vajadzības un izstrādāt pārnesamus priekšlikumus uzņēmējdarbības veicināšanai. Treškārt, finanšu instrumentu izvērtējums - pārskatīt esošos atbalsta mehānismus, identificēt trūkumus un izstrādāt jaunus risinājumus, piemēram, garantiju fondus vai alternatīvas kreditēšanas formas, lai mazinātu šķēršļus uzņēmējdarbībai reģionā.

³⁵ Ziņojums pieejams: https://www.oecd.org/lv/publications/2025/06/rethinking-regional-attractiveness-in-the-latvian-region-of-latgale_9e01fb23.html

³⁶ 2024. gada 2. oktobrī notika projekta īstenotāju un ieinteresēto pušu pirmā sanāksme.

³⁷ Ziņojums pieejams: https://www.interregeurope.eu/sites/default/files/2025-03/Regio-Silience%20-%20final%20report.pdf

³⁸ Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā MK iecerēto darbību, 4.punkts.

³⁹ Identitātes un latgaliešu rakstu valodas attīstība nav tikusi ietverta plāna tvērumā. Jau šobrīd izglītības iestādēs ir iespējams izglītojamiem mācīt latgaliešu rakstu valodu gan interešu izglītības, gan fakultatīvajās nodarbībās, kas netiek iekļautas mācību priekšmetu stundu sarakstā. No pašvaldībai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma interešu izglītības pedagogu darba samaksai ir iespējams īstenot latgaliešu rakstu valodas interešu izglītības programmu. Latgales pašvaldībās interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales komisijas, ņemot vērā pieprasījumu, var nodrošināt šādas programmas īstenošanu. Stiprinot jaunajā paaudzē latgalisko identitāti un lokālpatriotismu, arī pati pašvaldība var no saviem finanšu līdzekļiem finansēt šādu interešu izglītības programmu. Fakultatīvās nodarbības ir pamatizglītības programmas papildu daļa skolēnu vispārējās attīstības veicināšanai, ko piedāvā konkrētā izglītības iestāde un kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu. To esamību skolā nosaka MK noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. IZM 2023. gada septembrim - decembrim piešķīra papildu finansējumu 23 pašvaldību izglītības iestādēm 5 822 euro apmērā un 2024.gadam 43 pašvaldību izglītības iestādēm - 132 600 euro apmērā, lai nodrošinātu rakstu valodas stundu īstenošanu. Arī 2025. gadā ir plānots finansējums 132 600 euro apmērā. Jau šobrīd Valsts valodas centrs nodrošina konsultācijas latgaliešu rakstu valodas jautājumos. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā jau ir iekļauts 1.3.2.pasākums "Nodrošināt atbalstu latgaliešu rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai", kura īstenotājs ir Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs.

⁴⁰ Īstenojot šos prioritāros pasākumus, būtiski ņemt vērā dabas resursu aizsardzības principu, kas veido pamatu gan ekonomiskajai, gan cilvēkresursu attīstībai, un īpaši dzīves vides uzlabošanai. Liela daļa no pašreizējā ES finansiālā atbalsta ir saistīta ar Zaļā kursa ieviešanu un klimatneitralitātes nodrošināšanu. Plānā esošie pasākumi t.sk. paredz atbalstu zaļo tehnoloģiju, atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas attīstībai.

⁴¹ Teritoriālā pieeja nozīmē, ka ieguldījumi tiek balstīti uz teritoriju prioritātēm un teritoriju plānošanas dokumentiem, konkrētas teritorijas attīstību aplūkojot kompleksi. Pielietojot teritoriālo pieeju, nozaru politikas tiek veidotas un īstenotas savstarpēji koordinēti un saskaņoti ar teritoriju attīstības prioritātēm.

⁴² Pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (apstiprināts MK 2023. gada 17. oktobra sēdē, protokola Nr.52/27.§). Grafikā ziņojumā konceptuāli iezīmētais finansējums koriģēts atbilstoši aktuālajai pieejamo ES fondu informācijai. Iekļauti pasākumi: Uzņēmējdarbības attīstība (5.1.1.1.; 6.1.1.3.; 3.1.1.3.i.); Viedās pašvaldības (5.1.1.4.); Publiskā ārtelpa (5.1.1.3.); Elektroautobusi (6.1.1.6.).

⁴³ Papildus visā Latvijā Labklājības ministrija īstenos pasākumus "Minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana" un "Reģionālās mobilitātes veicināšana".

Kultūras ministrija ārpus šī plāna ietvara Latgalē īstenos pasākumus "Profesionālā teātra atbalsts izrāžu veidošanai latgaliešu valodā" un "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma - Latgales kultūras programma".

Klimata un enerģētikas ministrija īstenos atbalsta pasākumus "Lauksaimniecības zaļināšana", "Oglekļa piesaistes sistēma", "Klimatnoturības veicināšana", "Transporta sistēmas zaļināšana (biometāns)", "Energoapgādes drošums", "Energokopienu izveide un attīstība", "Enerģijas pašražotāju stiprināšana", "Uzkrāšanas risinājumi", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai", "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās", "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai", "Atbalsts notekūdeņu dūņu pārstrādei".

⁴⁴ Tabulā ietverto rādītāju avots - CSP dati, ES fondu pasākumu uzraudzības rādītāji.

⁴⁵ T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1. jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028. gada beigām.

⁴⁶ Šobrīd iedzīvotāju skaits pēc PLMP datiem gadā vidēji samazinās par 2%.

⁴⁷ Papildus Austrumu pierobežā uzsākts pasākums - Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" Alūksnes novada Liepnā pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas un ēku pārbūves pasākumus. Pasākumu īsteno Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027.gada projekta Nr. NVA/PMIF/2024/1 "PMIC "Liepna" pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai" ietvaros no 2024. gada 1. maija līdz 2027. gada 31. oktobrim ar kopējo finansējumu 4 266 667 euro. Lai nodrošinātu centra "Liepna" uzturēšanu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai piešķirts finansējums 2026. gadā un turpmāk ik gadu 183 863 euro apmērā. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" ir otrais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Latvijā, turklāt tieši Austrumu pierobežā, nodrošinot gan patvēruma meklētāju izmitināšanu, gan ekonomisko aktivitāti un darbavietas pierobežā.

⁴⁸ Papildus valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas 1. un 2. būvdarbu kārtā paredzēta infrastruktūras izbūves pabeigšana (tajā skaitā laipu izbūve purvainās zonās), defektu novēršana (tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi) un infrastruktūras nodošana pasūtītājam, 3. būvdarbu kārtā paredzēts pabeigt sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecību un patrulēšanas takas izbūvi posmā gar Daugavu, 4. būvdarbu kārtā paredzēts nodrošināt rokādes ceļu (tajā skaitā caurteku un laivu (kuteru) nolaišanas vietu) izbūvi pie Riču ezera, kuru paredzēts pabeigt 6,5 mēnešu laikā no brīža, kad ir nodrošināta atsavināšanas un atmežošanas darbu pabeigšana infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Vienlaikus turpināsies valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas - 2025. gadā tiks turpināta žoga izbūve purvainajās teritorijās ar ~28,35 km kopgarumu un paredzēta jau iepriekš izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un pasūtītājam. MK iepriekš ir atbalstījis minētos infrastruktūras izbūves pasākumus un to veikšanai nepieciešamais finansējums ir piešķirts (informatīvais ziņojums "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu", tiesību akta lietas ID 24-TA-2932).

⁴⁹ Precīzs skaits būs zināms pēc grozījumu apstiprināšanas Ministru kabineta 2025. gada 3. jūnija rīkojumā Nr. 316 "Par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm)"

⁵⁰ Iznākuma rādītājs apzīmēts ar *, rezultāta rādītājs ar **.

⁵¹ T.sk.: 1) konkurss Latgales medijiem un NVO, kura mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu, lai stiprinātu Latgales un austrumu pierobežas informatīvo telpu, veicinot reģionā dzīvojošo iedzīvotāju izpratni un informētību par aizsardzības nozari un visaptverošu valsts aizsardzību, kā arī iesaistot reģiona iedzīvotājus NVO organizētos dažādos ar aizsardzības nozari saistītu aktivitāšu un projektu norisē; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģionu viedokļu līderus informētu par aktualitātēm, tostarp tiek aicināti arī NVO un mediji.

⁵² Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AiM) sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.

⁵³ T.sk.: 1) aizsardzības nozare ikgadēji organizē seminārus "Rupors" un mācības "Pilskalns"; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģiona viedokļu līderus informētu par aktualitātēm; 3) NBS un AiM pārstāvju tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un reģionālajiem medijiem, lai apspriestu aktuālos jautājumus, tostarp, Austrumu pierobežas jautājumus.

⁵⁴ Šim un nākamajam rādītājam pasākumi un rezultāti katru gadu tiek uzskaitīti AiM gada publiskajā pārskatā ir skaitliski izmērāmi.

⁵⁵ Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā.

⁵⁶ Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.9. pasākums "Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas".

⁵⁷ Uzņēmumu kartēšanas mērķis ir izveidot katalogu ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas uzņēmumiem, ko izmantot piegādes drošības prasības izpildei aizsardzības nozares lielo spēju iepirkumos. AiM ir izvirzījusi prasību lielo spēju iepirkumos ārzemju uzņēmumiem nodrošināt vietējās industrijas iesaisti.

⁵⁸ Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā.

⁵⁹ Plāna mērķis: stiprināt valsts drošību, savlaicīgi īstenojot laika un resursu ziņā ietilpīgus pretmobilitātes pasākumus uz LR austrumu robežas un tai pieguļošajās teritorijās, lai sekmētu NBS spēju ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumiem viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties LR iekšienē.

⁶⁰ 2024. gada 5. martā MK apstiprināts Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns laika periodam no 2024.-2028. gadam, paredzot līdzekļus 303 000 000 euro apmērā, kas paredz pasākumus valsts drošības stiprināšanai, īstenojot pretmobilitātes pasākumus un attīstot NBS spējas. Resursi, kas attiecināmi tieši uz Latgales reģionu laika posmā no 2025.-2027. gadam ir 21 500 000 euro.

⁶¹ Atbalsts nevalstiskajām organizācijām tiks nodrošināts atbilstoši konceptuālajā ziņojumā "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" ietvertajiem NVO darbības virzieniem. Konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" apstiprināts ar MK 2015. gada 16. decembra rīkojumu Nr.792 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278602-par-konceptualo-zinojumu-par-valsts-finanseta-nevalstisko-organizaciju-fonda-izveidi.

⁶² Valsts budžeta programmā "NVO fonds".

⁶³ Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.

⁶⁴ Ģeopolitiskā situācija pasaulē rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta ES Austrumu ārējās robežas valstīm. Atbalsta nodrošināšana ES Austrumu pierobežas attīstībai nākotnes Kohēzijas politikas kontekstā (sadarbībā ar Somiju, Lietuvu, Igauniju, Poliju). Jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus. EK prezidentes Urzulas fon der Leienas misijas vēstulē komisāram Fitto cita starpā uzdots turpināt darbu pie atbalsta sniegšanas austrumu pierobežas reģioniem, kurus visvairāk ir ietekmējusi Krievijas agresija, risinot to specifiskos izaicinājumus un atbalstot tos, lai pārorientētu to vietējās ekonomikas.

⁶⁵ Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo uzdevuma izpilde tiks nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem.

⁶⁶ Visus centrus paredzēts izbūvēt, izmantojot tipveida projektu (skici), taču šo objektu būvniecības nodrošināšanai no sākuma būtu jāveic būvprojekta minimālā sastāva izstrāde, ko ir racionāli veikt, ja ir noteikts plānotais resursu avots šo objektu būvniecības nodrošināšanai. Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, t.sk. četros Latgalē papildus paredzētajos centros plānots nodrošināt arī NMPD darbību.

⁶⁷ Būvniecība ir paredzēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros

⁶⁸ Ņemot vērā, ka katastrofu pārvaldības centru izbūve ir iekšējās drošības jautājums un nodrošina katastrofu pārvaldības centru reģionālo pārklājumu, noteikt, ka vēl papildu 4 katastrofu pārvaldības centru (Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē) izbūvei nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts pilnā apmērā, neradot finanšu saistības, kam nav finansējuma. Līdz ar to tuvākajā ES fondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejā nepieciešams konkrēti vienoties par finansējuma pārdali trūkstošā finansējuma apmērā 29,1 milj. eiro apmērā no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gadam vidusposma pārskatīšanas ietvaros pieejamā finansējuma.

⁶⁹ Rezervēts no budžeta resora "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" pasākumam "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo - katastrofu pārvaldības centri".

⁷⁰ 2025. gada 15. decembrī saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam grozījumiem, ar kuriem pasākums 5.1.1.9. "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem" no esošā 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" ir pārcelts uz jauno ReArm 5.2.1. specifisko atbalsta mērķi "Civilās sagatavotības nodrošināšana visu veidu teritorijās", attiecīgi šis turpmāk būs 5.2.1.1.pasākums "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem". Savukārt, 17.03.2026. MK sēdē pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 318 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.9. pasākuma "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem" īstenošanas noteikumi"

⁷¹ Precīza summa būs zināma pēc grozījumu apstiprināšanas Ministru kabineta 2025. gada 3. jūnija rīkojumā Nr. 316 "Par civilās aizsardzības mērķiem pielāgojamajiem un aprīkojamajiem objektiem (patvertnēm)"

⁷² 2024. gada 23. jūlija MK sēdē (prot. Nr. 30, 57.§) pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību" izklāstīts risinājums visaptverošai ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietu (RŠV) pārvaldībai, nodrošinot transportlīdzekļu automatizētu kustības organizāciju un ieviešot elektronisko rindu sistēmu. Finansējums: ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finansējuma pārdalījuma ietvaros risinājuma abiem posmiem paredzēts pārdalīt finansējumu 8 374 741 euro, t.sk. ES fondu daļa - 7 118 530 euro apmērā. Pirmā posma finansējums - saskaņā ar Ministru komitejas par ES fondu jautājumiem 2023. gada 19. oktobra sēdē pieņemto lēmumu par finansējuma pārdali Viedās robežas vajadzībām, noteikts 2 500 000 euro apmērā (ES fondu daļa - 2 125 000 euro). Otrā posma finansējums - ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros noteikts 5 874 741 euro apmērā (ERAF finansējums - 4 993 530 euro).

⁷³ Ieguldījumi tiek veikti ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 3.1.1.83.1.1.8/1/24/I/001 "Robežšķērsošanas vieta "Terehova" - "RŠV "Terehova" infrastruktūras modernizēšana"", Nr. 3.1.1.8/1/24/I/002 "Robežšķērsošanas vieta "Grebņeva" - "RŠV "Grebņeva" infrastruktūras modernizēšana"" un Nr. 3.1.1.8/1/24/I/003 "Robežšķērsošanas vieta "Pāternieki" - "RŠV "Pāternieki" infrastruktūras modernizēšana""

⁷⁴ LIAA ir paredzēts uzdevums investīciju portfeļa izveidei, iekļaujot arī Latgales reģiona portfeli, lai sekmētu jaunu investīciju ieplūšanu Latvijā.

⁷⁵ Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ statuss un atbalsts ir spēkā līdz 2035. gada 31. decembrim.

⁷⁶ Jautājums par konkrētiem instrumentiem, rīcībām, lai atvieglotu Latgales reģiona un Austrumu pierobežā pieejamo pasākumu īstenošanas nosacījumus un pasākumu īstenošanas noteikumos paredzēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tiks izvērtēts, plānojot atbalsta pasākumus periodam pēc 2027.gada, ņemot vērā, ka pašreizējā plānošanas perioda pasākumi jau ir īstenošanas procesā un ir saskaņoti ar EK.

⁷⁷ Daugavpils lidostas iecere tiek virzīta kā atbalstāma saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģiskās prioritātes līdz 2050.gadam" (projekta ID TAP portālā 24-TA-199).

⁷⁸ ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana" ietvaros".

⁷⁹ ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām.

⁸⁰ ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa.

⁸¹ Šeit un turpmāk izmantoti ES fondu līdzfinansēto pasākumu īsie nosaukumi, pieejami: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planotas-atlases-2.

⁸² Iepriekš plānotais ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3.7. pasākums tiks apvienots ar 1.2.1.2. pasākumu "Produktivitātes aizdevumi uzņēmumu inovācijām".

⁸³ Šeit un turpmāk EM pasākumos norādīti indikatīvi sasniedzamie rezultāti un Austrumu pierobežai netiek paredzētas kvotas attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem.

⁸⁴ Jāņem vērā, ka finanšu instrumentos netiek noteikta kvota, bet prioritāra atlase noteiktam reģionam. Ja nav pieprasījums, finansējums tiek novirzīts projektiem visā Latvijā.

⁸⁵ FM šobrīd notiek darbs pie PPP modeļa izstrādes pieejamu mājokļu būvniecībā ar īres maksas subsīdijas mehānismu, kas visvairāk atbilstu plāna priekšlikuma saturam, jo EM izstrādātais Mājokļu pieejamības fonds nesubsidē īres maksu, bet gan nodrošina attīstītājiem kapitāla atlaidi un garu aizdevuma termiņu dzīvojamās mājas būvniecībai, kas nodrošina zemu īres maksu.

⁸⁶ Jautājums par nepieciešamo finansējumu turpmākiem gadiem tiks skatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvarus 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā. Pašlaik norādīt finansējumu 2026., 2027. gadam nav iespējams, to varēs prognozēt pēc programmas finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.

⁸⁷ Ja Ministru kabinets atbalsta Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 55 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi"" (26-TA-1394), ar kuru finansējums no 5.1.1.3.pasākuma 354 221 euro apmērā tiek pārdalīts Latgales plānošanas reģionam 5.1.1.1.pasākuma trešajā kārtā un Eiropas Komisija atbalsta grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam

⁸⁸ Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 2024.gada sākumā sāka īstenot nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu "Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide" Daugavpils lidostā, kā ietvaros plānots uzbūvēt ražošanas ēku, tās darbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru un satiksmes infrastruktūru. Projekta īstenošanai ir piesaistīti 17,125 miljoni euro no VARAM pārziņā esošā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma.

Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā nozīmīgs atbalsts ir sniegts Augšdaugavas novada pašvaldībai, 2023.gada 29.novembrī ar likumu "Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei", piešķirot pašvaldībai 256,65 hektārus valsts zemes industriālā parka izveidei.

Rēzeknē, Ziemeļu rajonā ir plānota industriālās zonas attīstība līdz 25 ha platībā. Pašlaik šī teritorija ir degradēta un netiek izmantota. Industriālās zonas attīstībai ir nepieciešams izbūvēt aptuveni 1,5 kilometru garu ielu ar ietvi, kā arī ielu gar esošo Eksporta ielu aptuveni 730 metru garumā. Tāpat plānota arī komunikāciju ierīkošana, dzelzceļa atzaru, loģistikas infrastruktūras atjaunošana un elektroapgādes tīklu izbūve. Projekta kopējās izmaksas aprēķinātas 5 932 352 euro apmērā (t.sk. ERAF 5 miljoni euro).

⁸⁹ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2026. gada 17. marta vēstule Nr. 111.9/2-18-14/26 un Finanšu ministrijas 2026. gada 7. aprīļa vēstule Nr. 4.1-6/4/980, ar kuru Satiksmes ministrija un VARAM aicinātas sadarbībā ar nozares pārstāvjiem sagatavot jaunu atbalsta redzējumu brīvostām un SEZ. Jautājumu plānots virzīt izskatīšanai Ostu attīstības jautājumu operatīvajā darba grupā

⁹⁰ Elektrisko skolu autobusu skaits saskaņā ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei.

⁹¹ Papildus Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 kopgarumā, tajā skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu, bet prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem: 2025.gadam 39 milj. euro, 2026.gadam 41 milj. euro, 2027.gadam 40 milj. euro. Šis ir prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem, šobrīd precīzāku sadalījumu Austrumu pierobežai nevar izdalīt. Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne - Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva - Priežmale, V687 Vecpils - Biķernieki - Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/). Valsts budžeta finansētajās programmās Latgales plānošanas reģionā 2026. gadā tiek plānoti darbi 200 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu par kopējo summu 30,6 milj. eiro. Alūksnes novadā ANM programmas ietvaros 2025.-2027. gadā darbi nav veikti un netiek plānoti. Latgales plānošanas reģionā ANM programmas ietvaros 2025.-2027. gadā būvdarbi veikti vai tiek plānoti par kopējo summu 5 626 509 eiro, un saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā pabeigti vai tiks pabeigti līdz 31.12.2026: V569 Malta-Lazarva-Priežmale, V49 Kārsava- Ludza - Ezernieki, V572 Murāni- Mortišķi - Denelišķi, V460 Tilža - Baltinava.

⁹² Minētās izmaiņas noteiktas ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 855, Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumiem Nr. 672, ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2025.gada 3. decembra lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/59 un ar Eiropas Savienības fondu 2021.- 2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2025.gada 9.decembra lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/60

⁹³ Rezultāti Latgales statistikas reģion 6.1.1.3.p. 1.kārtā.

⁹⁴ Minētās izmaiņas noteiktas ar Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 855, Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumiem Nr. 672, ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2025.gada 3. decembra lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/59 un ar Eiropas Savienības fondu 2021.- 2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas 2025.gada 9.decembra lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/60

⁹⁵ Rezultāti Latgales plānošanas reģionā 5.1.1.1.p. 1., 2. un 3.kārtā.

⁹⁶ Ja Ministru kabinets atbalsta Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumos Nr. 55 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi"" (26-TA-1394), ar kuru Latgales plānošanas reģionam 5.1.1.1.pasākuma trešajā kārtā tiek palielināts ERAF finansējums par 2,03 milj. euro un Eiropas Komisija atbalsta grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam (plānotie rādītāji atbilst papildu piešķīrumam Latgalei). Arī nākotnes potenciālo atlikumu no 4.2.1.7. pasākuma (pirmsskolas) un 5.1.1.3. pasākuma (ārtelpa) plānots pārvirzīt uzņēmējdarbības infrastruktūras atbalstam

⁹⁷ TPF projekts Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos".

⁹⁸ Tai skaitā vismaz 12 speciālisti no atbalstāmajiem reģioniem vai to pašvaldībām, saņemot elastības finansējumu.

⁹⁹ Finansējums ir piešķirts jau izsludinātajām atlases kārtām, t.sk. finansējuma daļa 2025.gadam.

¹⁰⁰ Kopumā paredzot ieguldīt 10,01 milj. euro ERAF finansējumu līdz 2029.gada beigām

¹⁰¹ 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās" ietvaros Latgalei ir noteikts pievilcīgāks kritērijs "kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa" - vismaz 10% (pārējā Latvijā - vismaz 30%), tam paredzot arī atsevišķu finansējumu - līdz 10 milj. euro.

¹⁰² Papildus, lai atbalstītu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G attīstību, ar 2024.gada 4.jūnija MK sēdes protokollēmumu (prot. Nr.23 66.§) izskatīts Satiksmes ministrijas (turpmāk - SM) izstrādātais Administratīvā sloga mazināšanas informatīvais ziņojums, ar kuru noteikti konkrēti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai, par kuru ieviešanu vienojās iesaistītās institūcijas un nozares asociācijas. Administratīvā sloga mazināšanas informatīvajā ziņojumā paredzējusi vairākus darbības virzienus,:

1. Atteikšanās no nomas tiesību institūta piemērošanas attiecībā uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), tā vietā nosakot samērīgu un vienreizēju atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

2. Tiek paredzēti atvieglojumi būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tostarp 5G tīkla izvēršanai, kā piemēram, nosakot gadījumus, kad projekta saskaņošanas procedūra aizstājama ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, izbūvējot vai ierīkojot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūru publiskas personas īpašumā.

3. Ir paredzētas prasības fiksēto un mobilo platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pārklājuma nodrošināšanai jaunbūvējamās, pārbūvējamās un atjaunojamās ēkās, kā arī atvieglojumi elektronisko sakaru komersantu piekļuvei publiskajam un privātajam nekustamajam īpašumam elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai.

4. Vienveidīgas un koordinētas politikas realizēšanu valsts un pašvaldību līmenī attiecībā uz platjoslas infrastruktūras, tostarp 5G tīkla izvēršanu, paredzot atbilstošas prasības teritoriju plānošanai.

SM kā par politikas izstrādi elektronisko sakaru nozarē apzinās norādītās problēmas, īpaši atšķirības ārpus lielākajām pilsētām, ko pierāda arī dati. Piemēram, līdz 2023. gada 31. decembrim kopējais fiksētais platjoslas pārklājums Latvijā sasniedzis 81,1% un 31,6% lauku teritorijās, abi rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa - 97,7% un 92,2 %. Savukārt, 5G pārklājums Latvijā sasniedzis 53,1% un 0% lauku teritorijās, abi rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa - 89,3% un 73,7%.

¹⁰³ Kopā pieejami 16 500 000 euro, tai skaitā Latgales plānošanas reģionā - 3 300 000 euro, Vidzemes plānošanas reģionā - 3 300 000 euro, Rīgas plānošanas reģionā - 3 300 000 euro, Zemgales plānošanas reģionā - 3 300 000 euro, Kurzemes plānošanas reģionā - 3 300 000 euro.

¹⁰⁴ Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 700 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 372 211 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 395 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 166 379 euro) un privātais finansējums - ne mazāks par 1 305 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 832 euro). Katram plānošanas reģionam atbilstošajam projektam (Latgales, Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes) ir pieejams kopējais finansējums ne mazāks kā 1 465 557,8 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 1 245 724,2 euro un privātais līdzfinansējums - ne mazāks kā 219 833,6 euro. Pēc 2026. gada 1. janvāra atbilstoši EK lēmumam par vidusposma pārskatu atbildīgā iestāde var ierosināt sadarbības iestādei palielināt pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram. Ja pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiek palielināts, sadarbības iestāde izsludina projektu atlases otro kārtu par pieejamo finansējumu, tostarp (ja attiecināms) par neizmantoto pirmās atlases kārtas finansējumu. Projektu atlases otrajā kārtā apstiprina vienu projektu par visu Latvijas teritoriju.

¹⁰⁵ Plāna izstrādes laikā konkrēts lēmums par finansējuma pārdali (t.sk. finansējuma avotu un precīzu finansējuma apmēru) vēl nebija pieņemts. Par finansējuma pārdali konkrētajam mērķim bija plānots diskutēt un lemt ES fondu vidusposma izvērtējuma procesa gaitā (gala lēmuma termiņš - 2025.g I cet., kad plānots izstrādāt un iesniegt EK Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumus).

¹⁰⁶ Individuāli, atkarībā no projektu attīstītāju laika grafika.

¹⁰⁷ Saskaņā ar KEM sniegto informāciju, ir pieteikta interese par šo pasākumu no privātā sektora pārstāvju puses.

¹⁰⁸ Prasmju pakts ir viens no Eiropas prasmju programmas pamatpasākumiem. Tā mērķis ir atbalstīt valsts un privātās organizācijas ar prasmju uzlabošanu un pārkvalifikāciju. Pakta dalībniekiem ir pieejamas zināšanas par prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas vajadzībām, padomi par atbilstošiem finansēšanas instrumentiem, lai uzlabotu pieaugušo prasmes savos reģionos un valstīs, kā arī partnerības iespējas tās augošajā sabiedrībā. Izmantojot šo darba plūsmu, var veikt mērķtiecīgus prasmju pakta lokalizācijas centienus, t.i., aktīvi strādāt, lai izveidotu vietējos tīklus un atvieglotu piekļuvi resursiem. Šobrīd tīmekļa vietnē ir norādīts šāds biedru skaits pa valstīm: 135 organizācijas/partnerības Lietuvā, 129 Igaunijā un 133 Latvijā (dati uz 08.01.2025., tīmekļa vietne: https://pact-for-skills.ec.europa.eu/about/pact-skills-members_en).

¹⁰⁹ No Latvijas galvenā projektā iesaistītā puse būs Latgales plānošanas reģions. Par visu projekta īstenošanu atbildīga Eiropas Komisija un Pasaules Banka.

¹¹⁰ Precīzi plāna izstrādes laikā nav identificējams.

¹¹¹ Latvijas reģionos 2023.gadā kopumā reģistrēti 180 464 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, 2024.gadā Latgales reģionā - 14 643 (8%). 2025.gada sākumā Latvijā reģistrēti 1 856 932 iedzīvotāji, t.sk. Latgales reģionā 239 199 iedzīvotāji (12,87%), un 883 062 mājsaimniecības, t.sk. 112 500 mājsaimniecības (12,7%) Latgales reģionā. Latvijā kopumā 338 333 mājsaimniecības (38,31%) ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, t.sk. vidēji Latgales reģionā 50% mājsaimniecību (56 250 mājsaimniecības jeb 16%) ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Attiecīgi, indikatīvi 10-15% apmērā plānoto investīciju īstenošanā prognozējama Latgales reģiona iesaiste.

¹¹² Ņemot vērā, ka atbalsts tiek sniegts atklāta konkursa (finanšu instrumentu) veidā, konkrēts finansējums Latvijas Austrumu pierobežas reģionam nav iezīmēts.

Vienlaikus, lai veicinātu Latgales reģiona ekonomisko izaugsmi, atbalsta programmas ietvaros paredzētas lielākas atbalsta intensitātes Latvijas Austrumu pierobežas komersantiem (Latvijas Austrumu pierobežā vidējiem komersantiem piemēro atbalsta intensitāti līdz 55% un mazajiem komersantiem līdz 65%).

¹¹³ ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām.

¹¹⁴ ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa.

¹¹⁵ Zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma mērķis ir izvērtēt zinātnisko institūciju zinātnisko darbību (saistība ar augstāko izglītību galvenokārt caur doktorantūru un zinātnē nodarbināto ataudzi, ņemot vērā, ka starptautiskais novērtējums nenoklāj tos jautājumus, kas ir iekļauti akreditācijas procesos) pēdējo sešu gadu periodā. Iespējams, ekspertu sniegtās rekomendācijas iekļaus aspektus par sadarbības veicināšanu ar uzņēmējiem, taču tas ir atkarīgs no katras konkrētās zinātniskās institūcijas/augstskolas.

¹¹⁶ IZM sniegs informāciju par tām augstskolām (neiekļaujot koledžas) un zinātniskajām institūcijām, kas piedalīsies zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā 2025.gadā (rezultāti būs pieejami 2026.gada pirmajā ceturksnī)

¹¹⁷ Uzņemšanas nodaļu darbs tiks stiprināts, neatkarīgi no plānotās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) reformas. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2024.gada 12.novembra sēdē NMPD reformas ietvaros Latgalē plānotas izmaiņas NMPD brigāžu darba organizācijā - Daugavpilī, Ludzā, Līvānos, Preiļos un Ludzā turpmāk 24 stundu vietā piecas brigādes dežurēs 14 stundas diennakti. Krāslavā brigāžu skaits tiks samazināts no 3 uz 2. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju, NMPD nodrošinājums pēc reformas Latgalē uz 1 iedzīvotāju Latvijas mērogā joprojām saglabāsies viens no augstākajiem starp reģioniem.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī par paaudžu nomaiņa ģimenes ārstu praksēs.

¹¹⁸ Atbilstoši MK 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 6.pielikuma 1.2. punktam, pacientu aprūpes atbalsta personas ir citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas t.i. māsas palīgi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, laboratorijas speciālisti.

¹¹⁹ MK 2024.gada 26.novembra sēdē tika pieņemts MK rīkojums "Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca"" (24-TA-2619). Ar minētā MK rīkojuma 5.punktu atbalstīta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 4  619  668 euro apmērā (4  619  668 kapitāla daļas) finanšu situācijas stabilizēšanai.

2024.gada 18.decembrī notikusi SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā, saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojumu Nr. 1018 par valsts kapitāla daļu turētāju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" iecelta Veselības ministrija (vienotais reģistrācijas numurs 90001474921).

Vienlaikus, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 62. un 63. pantam, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmito daļu, Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojumu Nr.1018 un Finanšu ministrijas 2024. gada 9. decembra rīkojumu Nr.477 "Par apropriācijas palielināšanu", palielināts SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāls, veicot naudas ieguldījumu 4 619 668 euro (četri miljoni seši simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti sešdesmit astoņi eiro) apmērā.

¹²⁰ ZM rosina paredzēt Profesionālās izglītības likumā izņēmumu gadījumus attiecībā uz likuma 16.¹ panta. Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums (5) 4) apakšpunkta piemērošanu, ar mērķi neierobežot dažāda līmeņa un statusa izglītības iestāžu un programmu pieejamību Austrumu pierobežā. Likuma konkrētais pants paredz izglītības iestādes statusa noteikšanu. Ņemot vērā, ka Malnavas koledža atrodas pašā Austrumu pierobežā, ir izaicinoši piesaistīt izglītojamos un īstenot plašu dažāda līmeņa izglītības programmu loku, turklāt, nodrošinot vismaz 50 % pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu īpatsvaru. ZM uzskata, ka šādam ierobežojumam šobrīd nevajadzētu attiekties uz reģiona izglītības iestādēm, īpaši, ja šādā statusā ir ierobežots skaits izglītības iestāžu.

¹²¹ Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams.

¹²² Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst IZM kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.

¹²³ Ir būtiski turpināt "Mašīnbūves" programmas studiju norises vietas Līvānos darbību ar iespējām paplašināt studiju piedāvājumu arī citos studiju virzienos. "Mašīnbūves" studiju programma Līvānos ir izveidota, sadarbojoties Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Līvānu novada pašvaldībai un novada šķiedras optikas nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latgalei svarīgās tautsaimniecības jomās. Uzņēmēji uzsver augstskolas būtisko lomu darbaspēka sagatavošanā (studijas RTA Līvānu studentiem notiek paralēli darbam - vakaros un brīvdienās). Līvānos darbojas divi nozīmīgi šķiedras optikas uzņēmumi SIA "Light Guide Optics Intenational" un SIA "Ceram Optec", kas veido ievērojamu pienesumu reģiona eksporta veicināšanā, kopā nodarbinot vairāk kā 600 darbinieku. Līdztekus novadā attīstās arī kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas, mēbeļu, kūdras ražošanas u.c. ražošanas jomas. Ģeogrāfiskai izdevīgais izvietojums ļauj Līvāniem piesaistīt studējošos no reģiona - Madonas, Jēkabpils, Preiļiem. Līvānu novada pašvaldība ir pārstāvēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sastāvā, un šis jautājums par studiju virziena "Mašīnbūve" turpmāko darbību Līvānos RTA un RTU kontekstā pārrunāts arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sanāksmē 2024.gada 29.oktobrī.

¹²⁴ Portatīvās datortehnikas vienību skaits tiek noteikts proporcionāli izglītojamo no sociāli neaizsargātām grupām skaitam tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs. Attiecīgi A pierobežas pašvaldībām nav noteiktas priekšrocības attiecībā pret citām pašvaldībām. Tāda pati situācija ir ar projekta otro komponenti - interneta datu pārraides jaudas priekšizpēti, kas tiek veikta skolās Latvijā.

¹²⁵ Saskaņā ar IZM sniegto informāciju piedalīties 3.1.1.5.i investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē tika aicinātās novadu pašvaldības neatkarīgi no to atrašanās vietas. Divu šādu priekšatlašu kārtu ietvaros dalību nepieteica neviena no Austrumu pierobežā esošajām novadu pašvaldībām. Vienlaikus plānota trešās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas īstenošana, kuras ietvaros atbalsts var tikt paredzēts ne vairāk kā 2 ārpus novada pašvaldības administratīvā centra reorganizētām vidusskolām. Starp plānotās priekšatlases dalībniekiem var piedalīties arī novadu pašvaldības, kas veido Austrumu pierobežu.

¹²⁶ Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Jaunatnes politikas valsts programmas 2024.-2026. gadam ietvaros 24.01.2024. izsludinājusi atklāto projektu konkursu "Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī". Viena no mērķa grupām ir jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas, u.c.).

¹²⁷ 2024. gadā - 13 projekti.

¹²⁸ 2024. gadā - 3 projekti.

¹²⁹ 2024. gadā - 102 000 euro.

¹³⁰ 2024. gadā - 25 304 euro.

¹³¹ AiM 2021. gadā dibināja Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu ar mērķi stiprināt valsts aizsardzību, attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus un radīt ilgtspējīgu izglītības sistēmu militārajā jomā, kuras mērķis ir sagatavot Latvijas jauniešus profesionālajam militārajam dienestam. Profesionālā vidusskola ar militāru ievirzi Latgalē turpinātu iesāktās tradīcijas, tiktu izmantots jau esošās skolas modelis, kā arī, tā kā Latgale ir viens no aktīvākajiem reģioniem Jaunsardzē, paredzams, ka izglītojamo piesaiste jaunajai skolai būtu sekmīga.

¹³² Precizējot nepieciešamo izmaksu apjomu, finansējums varētu tikt rasts AiM piešķirto resursu ietvaros, ņemot vērā faktiskos iepirkuma rezultātus.

¹³³ Par finansējumu 2027.gadam tiks lemts, izstrādājot kārtējo plānu darbam ar diasporu.

¹³⁴ Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.6. pasākums "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība".

¹³⁵ T.sk. VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gada.

¹³⁶ Pēc ārējo pārrobežu sadarbības programmu pārtraukšanas tika veiktas mērķtiecīgas darbības, lai pārvarētu ārējo pārrobežu sadarbības programmu trūkuma radīto sadarbības plaisu ārējo robežu reģioniem un pārvirzītu tām ieplānoto finansējumu uz iekšējām pārrobežu sadarbības programmām, stiprinot ārējo robežu reģionu sadarbību ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Līdz ar to 2023.gadā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai un Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmai tika novirzīts 12 860 134 euro liels finansējums. Latgales plānošanas reģiona iekļaušanas Centrāla Baltijas jūras reģiona programmā ļāva reģionam līdzvērtīgi ar citiem Somijas un Igaunijas ārējās robežas reģioniem piedalīties projektu konkursā ārējās robežas reģioniem. Tas palielināja programmas ģeogrāfisko pārklājumu, radīja jaunas sadarbības iespējas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz reģionu ekonomiku un nodrošinātu, ka pārrobežu sadarbības investīcijas rada lielāku pievienoto vērtību. Tas ir ļoti svarīgi reģionu ekonomiskajai labklājībai un būtisks valsts drošības aspekts.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs E. Tavars

1. pielikums

Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem¹

N.p.k.	Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums	Sasaiste ar plāna projektu
1.	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010. gada 10. jūnija lēmumu)	Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika. Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības virzienus, risinājumus. Kā noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, izvirzāmi šādi risinājumi Austrumu pierobežas attīstībai: • Efektīva pierobežas teritoriju izmantošana tranzīta un transporta pakalpojumu nodrošināšanai, uzlabojot un atvieglojot robežas šķērsošanas procedūru, attīstot saistīto infrastruktūru un pakalpojumus. • Pierobežas teritoriju sasniedzamības uzlabošana, attīstot transporta koridorus, efektivizējot kravu un pasažieru pārvadājumus, uzlabojot esošo autoceļu kvalitāti. • Valsts atbalsta pasākumi uzņēmējdarbībai, veicinot gan tradicionālas nodarbes - lauksaimniecību, mežsaimniecību, amatniecību, gan attīstot alternatīvās nozares - tūrismu, transporta un tranzīta pakalpojumus.
2.	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) (ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu)	Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk - NAP 2027) īpaši iezīmēts atbalsts Latvijas Austrumu pierobežai nav paredzēts. NAP 2027 indikatīvā finanšu pamatojuma dokumentā vairākumam pasākumu īstenošanas teritorija ir visa Latvija, vienlaikus Latgales plānošanas reģions gūs labumu no šādu uz reģionu attīstību vērstu pasākumu īstenošanas: • Nodarbinātības veicināšana Latgales reģionā; • Sabiedrības virzītas vietējās teritorijas attīstība - vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas; • Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumu īstenošana piekrastes teritorijā; • Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam; • Atbalsts produktivitātes celšanai reģionos; • Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas kapacitātes uzlabošana; • Uzņē Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūve un atjaunošana; • Sabiedrības virzītas vietējās teritorijas attīstība - vietas potenciāla attīstības iniciatīvas; • Pašvaldību ēku un specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšana; • Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība; • Pašvaldību publiskās ārtelpas attīstība tūrisma veicināšanai; • Viedās pašvaldības.
3.	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587 (prot. Nr. 54 63. §))	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz uz teritoriju attīstību vērstus investīciju un neinvestīciju atbalsta pasākumus plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Reģionālās politikas pamatnostādnes detalizē NAP 2027 indikatīvā finanšu pamatojuma dokumentā paredzētos uz reģionu attīstību vērstos pasākumus. Apakšmērķi un rīcības virzieni: A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos; A.1.rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte; A.2.rīcības virziens. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos; B. apakšmērķis. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos; B.1.rīcības virziens. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem; B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos; B.3.rīcības virziens. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam neparedz specifisku atbalstu Austrumu pierobežai, bet tās noteic, ka virknē atbalsta pasākumu priekšroka un lielāks atbalsts tiks sniegts reģioniem ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, kas attiecīgi nozīmē lielāku atbalsta īpatsvaru novirzīt Latgales plānošanas reģionam.
4.	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam (apstiprināta Ministru kabinetā 2022. gada 21. jūnijā)	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam neparedz īpaši iezīmētu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. Tā konkretizē Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos uz reģionu attīstību vērstos atbalsta pasākumus, kas noteikti NAP 2027 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam. Pasākumi tiks īstenoti tādās jomās kā pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras uzlabošana (t.sk. energoefektivitāte), uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošana un attīstība, publiskās ārtelpas attīstība, viedu risinājumu attīstīšana, pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšana, nodarbināto prasmju paaugstināšana, bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām u.c.
5.	Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns	Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību, ir izveidots Atveseļošanās un noturības mehānisms. Mehānisma īstenošanai Latvijā izstrādāts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2023.-2026. gadam. Austrumu pierobežai nozīmīgie plāna pasākumi tiks īstenoti tādās jomās kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā un pašvaldību ēkās, platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošana un attīstība, pašvaldību kapacitātes celšana, bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām u.c.
6.	Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokuments Latgales stratēģija 2030	Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030. gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Lai to paveiktu, nepieciešamas izmaiņas reģiona ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā (vienlaikus saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē). Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei: Prasmes, Efektīvi uzņēmumi, Gudra pārvaldība un Savienojumi. Plāns veicinās Latgales programmā paredzēto pasākumu ieviešanu.
7.	Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 (aktualizēta uz 27.10.2021.)	Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 iekļauta vīzija 2030.gadam: Vidzeme ir talantīgus un darbīgus cilvēkus piesaistošs, labi savienots, iekšēji integrēts un drošs reģions, kas spēj elastīgi piemēroties izaicinājumiem, ir konkurētspējīgs un tiecas uz izcilību noteiktās reģiona viedās specializācijas jomās. Vidzemes vīzija balstās uz trīs, savstarpēji saistītiem stratēģiskajiem virzieniem: cilvēks, ekonomika, teritorija kopumā, kuri saistās ar labas pārvaldības risinājumiem. Vidzemes īpašā pierobežas telpa raksturojas ar vājāku sasniedzamību un pieejamību cilvēkresursiem un pakalpojumiem, kas ir būtiski šķēršļi līdzsvarotai Vidzemes reģiona teritorijas attīstībai. Šīs teritorijas izdalītas ar mērķi: • uzlabot šo teritoriju sasniedzamību; • veicināt pieejamību cilvēkresursiem un pakalpojumiem; • radīt papildus iespējas šo teritoriju attīstībai. Vidzemes pierobežas telpa aptver robežai pieguļošās pašvaldības. Galvenais šo teritoriju mērķis ekonomiskās aktivitātes veicināšana, pierobežas apdzīvojuma centru attīstība. Šajās teritorijās viens no izaicinājumiem ir iedzīvotāju pašiniciatīvas un sabiedrības tīklošanās veicināšana, mazā biznesa attīstības platformas veicināšana, atbalsts vietējiem ražotājiem, amatniekiem un mājražotājiem, kā arī aktivizējot tūrisma piedāvājumu un tam saistošā mazā biznesa piedāvājumu veidošanos. Lai nodrošinātu teritorijas līdzvērtīgu attīstību un apdzīvotību, ļoti svarīgi, lai pierobežas teritorijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināti līdzvērtīgi dzīves un darba apstākļi, transporta un sakaru pieejamība. Līdzsvarotu reģionu attīstību var panākt, izmantojot ne tikai reģiona materiālos resursus (dabas resursus, infrastruktūru un finanšu kapitālu), bet piesaistot arī reģiona nemateriālos resursus un stiprinot iedzīvotāju spējas kopīgi ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši aktuāli tas ir pierobežas teritorijās.
8.	Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam	Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam (turpmāk - KLP SP) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Vairākumam KLP SP ietverto atbalsta intervenču īstenošanas teritorija ir visa Latvija, vienlaikus Latgales reģions gūs labumu no šādu intervenču īstenošanas, kuru ieguldījumi reģionos paredzēti atbilstoši teritoriālai pieejai: • LA 4.1.1. intervencē "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"; • LA 5 intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās"; • LA 6 "Atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai"; • LA 19. intervencē "Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanu"; • Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts novados ar īpašiem apstākļiem. Saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānu 2023.-2027. gadam ar LEADER/SVVA pieeju īstenojamā atbalsta ietvaros plānotās aktivitātes ir īpaši nozīmīgas teritoriālās attīstības veicināšanā, tostarp Austrumu pierobežas reģionā. Veidojot sinerģiju starp vietējo rīcības grupu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām un attīstības plānošanas dokumentiem vietējā līmenī, tiek sekmēta atbalsta labāka koordinācija un ciešāka sadarbība starp pašvaldībām un vietējām kopienām, paredzot atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī ieguldījumiem vietējās teritorijas potenciāla, pievilcības attīstībai, tādejādi palielinot lauku iedzīvotāju drošumspēju.
9.	Nozaru politiku plānošanas dokumenti	Nacionālās industriālās politikas (turpmāk - NIP) pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam NIP pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. NIP mērķis ir: eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem euro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem euro 2027. gadā. NIP apakšmērķis ir: izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 300 miljoniem euro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem euro 2027. gadā. Mērķtiecīgai industriālās politikas ieviešanai tiek noteikti šādi būtiskākie NIP pamatnostādņu savstarpēji integrēti rīcības virzieni: • cilvēkkapitāla stiprināšana; • uzņēmējdarbības vides sakārtošana, eksporta aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšana; • inovācijas kapacitātes paaugstināšana; • infrastruktūras un uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes stiprināšana; • kā arī investīciju jeb finanšu resursu pieejamība. NIP pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. NIP pamatnostādnes un to politikas rīcības virzieni un uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju. Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027. gadam Plāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Plānā noteikts, ka, ņemot vērā pieejamā publiskā finansējuma ierobežoto apmēru, būtiski, neaizstājot privātās investīcijas, koncentrēt to teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru vai to dara nepietiekamā apjomā, lai veicinātu Savienojamības paziņojumā un ES digitālās desmitgades paziņojumā noteikto Eiropas Savienības stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstībai izpildi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem. Norādīts, ka, lai gan kopējā interneta pieejamība mājsaimniecībās katru gadu palielinās un 15 gadu laikā interneta pieejamība mājsaimniecībām pieaugusi gandrīz sešas reizes, tomēr lauku teritorijās, īpaši Latgales reģionā, interneta pieejamība mājsaimniecībās joprojām ir zemākā līmenī, nesasniedzot plānoto vērtību un no vidējā rādītāja atpaliekot par 7,6% un 5,2%. Vislabākā interneta pieejamība ir Rīgas reģionā un pilsētās, par 4,4% un 2,2% virs vidējā rādītāja, kur ir konkurence starp mobilo un fiksēto tīklu operatoriem. Plānā ietverti divi rīcības virzieni: 1. Rīcības virziens - Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana; 2. Rīcības virziens - Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana. Plānā norādīts, ka elektronisko sakaru nozares attīstība ir īpaši nozīmīga reģionālajai attīstībai. Visi šajā plānā iekļautie pasākumi tieši veicinās reģionālās attīstības stratēģijās minēto attiecībā uz platjoslas attīstību, īpaši pasākumi, kas iekļauti 1. rīcības virzienā, proti, pasākumi attiecībā uz platjoslas infrastruktūras izvēršanu. 1.3. pasākuma "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana" īstenošanā tiks ievērots teritoriālās līdzsvarotības princips un detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi attiecīgi tiks saskaņoti un apstiprināti Ministru kabinetā. Īpašs atbalsts Latvijas Austrumu pierobežai plānā nav paredzēts. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Saskaņā ar pamatnostādnēm sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai sasniegtu sabiedrības veselības politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi: 1. Nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saglabāt un uzlabot savu veselību, samazinot neinfekcijas slimību riska faktoru un traumatisma negatīvo ietekmi, vienlaikus īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīgas, drošas dzīves un darba vides attīstīšanai; 2. Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, tai skaitā ņemot vērā "pieeju "Viena veselība""; 3. Veicināt uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; 4. Panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmi; 5. Nodrošināt veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu. Pamatnostādnēs noteikti pieci rīcības virzieni izvirzītā sabiedrības veselības politikas mērķa sasniegšanai: 1. rīcības virziens - Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2. rīcības virziens - Infekciju izplatības mazināšana; 3. rīcības virziens - Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe; 3.1. apakšvirziens - Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; 3.2. apakšvirziens - Veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšana un pēctecība; 3.3. apakšvirziens - Pacienta un viņa ģimenes iesaiste veselības aprūpē; 4. rīcības virziens - Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide; 5. rīcības virziens - Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana. Pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. Kā norādīts pamatnostādnēs, izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Lai īstenotu pamatnostādņu virsmērķi 2021.-2027.gadam, papildus ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi: • 1.mērķis. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Mērķis aptver pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanas, profesionālās pilnveides, attīstības un izaugsmes, kā arī motivācijas jautājumus; • 2.mērķis. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums. Mērķis paredz gan izglītības satura un mācību procesa, gan mācību vides un resursu pilnveidi mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanai. • 3.mērķis. Atbalsts ikviena izaugsmei. Mērķis paredz atbalsta mehānismu veidošanu indivīdu - bērnu, jauniešu un pieaugušo - izaugsmei. • 4. mērķis. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Mērķis akcentē nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmas un iestāžu pārvaldību. Pamatnostādnes neparedz īpašu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežai. Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027. gadam Kā norādīts dokumentā, pamatnostādnes ir tapušas laikā pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tādēļ būtiski atzīmēt, ka mediju politika šajā kontekstā ir cieši saistīta ar informatīvās telpas drošību. Ņemot vērā 2023. gada Nacionālās drošības koncepcijā noteiktās prioritātes informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto, pamatnostādnes ir vērstas uz (1) sabiedrības informācijpratības un medijpratības veicināšanu, (2) vietējo mediju stiprināšanu, (3) žurnālistu drošības un prasmju veicināšanu. Saskaņā ar pamatnostādnēm Latvijas mediju politikas mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Pamatnostādnēs norādīts, ka īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas Austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni. Īpaši uzdevumi, kas būtu vērsti uz Austrumu pierobežu, dokumentā nav iekļauti. Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāns Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas. Aizsardzības nozare no 2024. gada marta turpinās praktiskus darbus pie Austrumu robežas stiprināšanas. Plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro. Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koncepcija 2023.-2027. gadam Ministru kabinetā 2023. gada 24. janvārī tika apstiprināts "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.-2027. gadam" (turpmāk - Koncepcija). Koncepcijas vīzija ir veicināt informatīvās telpas drošību, tostarp ar stratēģisko komunikāciju, panākot, ka valsts pārvalde un sabiedrība ir noturīga pret ārējiem un iekšējiem iejaukšanās riskiem demokrātiskos procesos un informatīvajā telpā, kā arī spēj efektīvi līdzdarboties, lai pārvarētu krīzes un apdraudējumus. Koncepcijā 2023.-2027. gadam izvirzīti seši darbības pamatvirzieni: • valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešana un spēju attīstība; • informatīvās telpas noturības pasākumi pret drošības apdraudējumiem; • mediju vides stiprināšana un pilnveidošana; • iesaistīta un pret informatīvās telpas apdraudējumiem noturīga sabiedrība; • partnerība ar organizētu pilsonisko sabiedrību, privāto un akadēmisko sektoru; • starptautiskā sadarbība. Informatīvais ziņojums "Par papildu radaru iegādi vēju parku attīstībai" (izskatīts MK 12.11.2024. sēdē, protokols Nr. 48 43. §) Viens no pašlaik aktuālākajiem iegūstamajiem atjaunojamajiem enerģijas veidiem ir vēja enerģija, tādējādi pēdējo pāris gadu laikā būtiski pieaugusi interese par vēja parku izbūvi. Vienlaikus vēja turbīnām ir negatīva ietekme uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām - tās rada fizisku aizēnojumu navigācijas tehnisko līdzekļu (turpmāk - radaru) sensoriem. Radaru sensori nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, nodrošinot gaisa un jūras novērošanu, ja to darbības teritorijā ir izvietotas vēja turbīnas. Turklāt vēja turbīnām ir tieša ietekme arī uz izlūkošanas spējām. Ņemot vērā straujo intereses pieaugumu par vēja parku attīstību, Aizsardzības ministrija no vēja parku attīstītājiem pēdējā gada laikā ir saņēmusi izvērtēšanai pieprasījumus par vairāk nekā 1200 vēja turbīnu izvietojumu. Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi karti, balstoties uz šobrīd pieejamo gaisa telpas novērošanas spēju vajadzībām, kurā ir norādītas teritorijas: 1) kurās vēja parku būvniecība neietekmē valsts drošības un aizsardzības spējas; 2) kurās šobrīd netiek atbalstīta vēja parku attīstīšana vai tai pastāv ierobežojumi un ir nepieciešams kompensēt vēja parku negatīvo ietekmi uz NBS spējām ar, piemēram, jaunu radaru vai citu tehnisko līdzekļu iegādi, izbūvi un uzturēšanu. Reaģējot uz straujo vēja turbīnu būvniecības pieprasījumu skaita pieaugumu, Aizsardzības ministrija ziņojumā sniedz pārskatu par šī brīža pieļaujamo vēja parku attīstību un sniedz priekšlikumu reģionāliem risinājumiem, kas kompensē un uzlabo NBS nepieciešamās spējas noteikto uzdevumu izpildei un paplašina teritorijas vēja parku izbūvei no 2028. gada. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - Plāns) ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) attīstības plānošanas dokuments. Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100. gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi tādās sešās jomās kā būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā, veselībā un labklājībā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tūrismā un ainavu plānošanā. Plānā ir noteikts pielāgošanās klimata pārmaiņām virsmērķis un pieci stratēģiskie mērķi, 14 rīcības virzieni un 89 pasākumi. Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi: 1. Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes; 2. Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas; 3. Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem; 4. Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta; 5. Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas attīstības jautājumi. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam Atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk - Plāns) ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. g. Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Mērķis: - Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām; - Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā; - Nostiprināt energoapgādes drošumu. Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība, inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk - TPF) ietvaros. Darbības ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros.

¹ Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036. gadam.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.

2. pielikums

Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (atbalstīts Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē) ietvaros tika piedāvāts jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Austrumu pierobežā, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus, tai skaitā nodrošinot militāro un civilo pielietojumu, fokusējoties tieši uz mobilitātes un pakalpojumu jomām, kuru īstenošanai jāpiesaista papildu ES fondu finansējums.

Šobrīd pašvaldībām pieejamais atbalsts neparedz specifiskus pasākumus divējādas lietojamības infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Objektu divējādas lietojamības pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu. Piemēram, Somijā bumbu patvertnēs pilsētas vidē ir izveidota sporta infrastruktūra, kā arī tuneļi/apakšzemes pārvadi tiek veidoti, lai būtu ātri pielāgojami patvēruma vajadzībām.

No teritoriālā viedokļa lielāks drošības apdraudējums pastāv apdzīvotām vietām ar lielāku iedzīvotāju skaitu, jo šajās vietās ikdienā ir liela cilvēku koncentrācija, valsts autoceļu un dzelzceļu satiksmes punkti.

Svarīgs horizontāls aspekts, domājot par krīzes situācijām, ir iedzīvotāju sasniedzamība informācijas telpā - pieejama Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, lai iedzīvotāji operatīvi saņemtu objektīvu informāciju un tālākās rīcības norādes.

Lai nodrošinātu iesniegto pašvaldību vajadzību izvērtēšanu saskaņā ar valsts kopējiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ietverot gan saistīto nozaru īstenotās politikas virzienu prioritātes, gan drošības aspektu, jāparedz ietvars un kritēriji, atbilstoši kuriem atbildīgās institūcijas veiks informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" pielikumos ietverto sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu¹ no divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumu pieejas viedokļa.

Pašvaldību priekšlikumu izvērtēšanas procesā tiks ņemti vērā vairāki nosacījumi: teritoriālais tvērums; tematiskais tvērums, t.i., prioritāri atbalstāmi mobilitātes infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka no reģionālās attīstības viedokļa to attīstīšana sekmē plašāku labuma guvēju skaitu; projektu gatavības pakāpe; pašvaldības īstenojamā civilās aizsardzības politika, kas noteikta tās civilās aizsardzības plānos, tas ir, vai objekta attīstība sniegs ieguldījumu attiecīgās pašvaldības/sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanā, tai skaitā objekta sasaiste ar pašvaldību civilās aizsardzības plānos identificētajiem apdraudējumiem un to novēršanas pasākumiem, jo īpaši civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanas ietvaros, lai nodrošinātu attīstīto divējādas lietojamības objektu rezultātu salāgojamību un investīciju atdevi saistībā ar civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu īstenošanu, kā arī ievērojot situāciju, ka pašvaldībās situācija civilās aizsardzības pasākumu materiālā nodrošinājuma kontekstā var būt atšķirīga.

Pašvaldību sākotnēji iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas gaitā atsevišķi tiks vērtēti mobilitātes infrastruktūras objekti un pakalpojumu infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka katrai no jomām ir savi specifiski vērtēšanas kritēriji, vienlaikus tiks vērtēta iesniegto priekšlikumu savstarpējā sinerģija, tas ir, ka ieguldījumi konkrētajās investīciju grupās ir savstarpēji papildinoši un sekmē pakalpojumu pieejamību.

Ņemot vērā, ka šobrīd iesniegtie priekšlikumi ir pašvaldību vajadzības, kas tika apkopotas bez to sākotnējā izvērtējuma reģionālās attīstības kontekstā, plānots, ka sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu pēc noteikta kritēriju kopuma veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, nepieciešamības gadījumā priekšlikumu vērtēšanas procesā var tikt piesaistīti civilās aizsardzības speciālisti, drošības jomas eksperti, dažāda veida asociāciju, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji un citi.

Vienlaikus kā papildus uzstādījums kritērijiem noteikti horizontāli nosacījumi, attiecīgi attīstāmajiem objektiem gan reģionāli, gan pēc to funkcionalitātes jānodrošina savstarpēja sinerģija; nepieciešamajām izmaksām jābūt samērojamām pret iegūstamo rezultātu; jāņem vērā plānoto darbību laika grafiks; prioritāri atbalstāmi būtu institūciju sadarbības projekti, nodrošinot plašāku ieguvēju loku.

Vērtēšanas procesā tiks analizēti mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objekti, kas iekļauti Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" 1. un 2. pielikumā un kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam noteikto teritoriālo tvērumu. Vienlaikus saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem, ja tiek konstatēta šāda nepieciešamība. Pašvaldībām sniedzot jaunus priekšlikumus, nepieciešams pārvērtēt iepriekš iesniegtās vajadzības, tai skaitā vienojoties ar teritoriāli blakus esošajām pašvaldībām par kopīgu projektu ieviešanu, kur tas būtu attiecināms - šādiem projektiem to izvērtēšanas procesā tiek noteikta augstāka prioritāte.

1. Mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

1.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības

Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā bloķējot pārvietošanos.

Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām:

1) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus;

2) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā:

a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti;

b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti;

3) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk - NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu² - ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu;

4) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš;

5) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra;

6) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos;

7) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi.

Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā:

1) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija;

2) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);

3) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.

1.2. Civilais pielietojums

Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu sasniedzamība.

Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk - VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem:

1) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes;

2) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību.

2. Pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

2.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības

Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta militārais pielietojums un tas, vai objekts nodrošina civilās aizsardzības vajadzības. Pakalpojumu infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz tādas sabiedriskās ēkas (piemēram, izglītības vai sociālās aprūpes iestāde) izbūvi vai atjaunošanu, kuras būvniecības procesā tiek īstenoti risinājumi patvertnes ierīkošanai, pielāgojot šim mērķim ēkas pagrabu.

Lai pašvaldību sniegtie pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām:

1) tiek nodrošināta sinerģija starp pakalpojumu infrastruktūras objektu pielietojumu, lai tie būtu izmantojami civilajām vajadzībām, militārajām vajadzībām, civilai aizsardzībai, kā arī sekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Šis princips ir saistošs arī apdraudējuma laikā, t.i., līdztekus sabiedriskās ēkas pamata pielietojumam, tā var būt izmantojama militārā atbalsta nodrošināšanai, piemēram, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO) sabiedrotos, kur šādas ēkas būtu izmantojamas nakšņošanai (pajumtei), ēdināšanai u.c.;

2) attiecībā uz esošu sabiedrisko ēku pielāgošanu civilai aizsardzībai tiek ievērots, ka veiktie ieguldījumi ir loģiski pret sasniedzamo efektu;

3) jaunu patvertņu būvniecībai un esošo būvju pielāgošanai patvertnēm ir izstrādātas vadlīnijas³ par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties atjaunošanai vai izveidošanai. Vienlaikus no civilās aizsardzības viedokļa attiecībā uz patvertnēm varētu tikt attiecināti šādi kritēriji⁴:

a) patvertņu galvenā funkcija militāra apdraudējuma gadījumā ir spēja aizsargāt no artilērijas šāvieniem un sargāt no netieša trieciena, piemēram, atlūzām no raķetēm - līdz ar to patvertnēm paredzētas mūra sienas. Viens no risinājumiem patvertņu izbūvei ir dzelzsbetona "kapsulas" (būdiņas), kur patverties, un kas pieejamas publiskajā ārtelpā;

b) ņemot vērā ierobežotās finanšu līdzekļu piesaistes iespējas, primāri paredzēts nevis būvēt jaunas patvertnes, bet apzināt būves, kuras var tikt izmantotas kā patvertnes, veicot attiecīgus ēkas vai tās daļas (piemēram, pagrabu) pielāgošanas risinājumus. Ēku pagrabiem jābūt pielāgotiem, t.i., ja ēka sabrūk, pagraba pārsegums nedrīkst iebrukt (tam jāiztur slodze); ieejai pagrabā jābūt alternatīvām - tā vienīga izeja nedrīkst būt ēkas iekšienē, tai jābūt ārpus ēkas; vienlaikus šajās vietās jābūt ierīkotai iespējai padzerties, apmeklēt labierīcības, kā arī jāparedz risinājumi, lai šāda patvertne būtu izmantojama arī ziemas apstākļos;

4) apdraudējuma gadījumā izšķiroša ir medicīnas infrastruktūras un veselības nozares gatavība krīzēm. Šis ir arī viens no septiņiem NATO Nācijas noturības rādītājiem (Resilience through Civil Preparedness⁵);

5) tiek paredzēti medicīniskās evakuācijas risinājumi;

6) papildu pakalpojumu infrastruktūras objektiem tiek paredzēts šāds pielietojums:

a) ūdenstilpnēm pieguļošā teritorija tiek attīstīta, nodrošinot to civilās aizsardzības pielietojumu, piemēram, ūdenstilpņu piekrastes teritorija var tikt izmantota kā piestātne un tehnikas vienību izvietošanas vieta;

b) ēku jumti kalpo kā helikopteru nolaišanās laukums blīvi apdzīvotās vietās, kur nav iespējami citi risinājumi;

c) pakalpojumu infrastruktūras objekti krīzes situācijā veic arī citu funkciju, piemēram, nodrošinot vietu kultūras vērtību drošai uzglabāšanai, pārtikas produktu rezervju un citu resursu glabāšanai un izsniegšanai;

d) tiek nodrošinātas papildu ūdens ņemšanas vietas.

1) prioritāte būtu piešķirama objektiem, kuru pielāgošanai/atjaunošanai nepieciešamie finansiālie resursi ir samērojami ar sagaidāmo rezultātu, tai skaitā, vērtējot objekta atrašanās vietu, pieejamību u.c. būtiskus apstākļus;

2) potenciāli būvniecībā izmantotie arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumi, ēku energoefektivitāte;

3) vai plānotie pakalpojumu infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i. infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);

4) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.

2.2. Civilais pielietojums

Otrajā vērtēšanas kārtā ir noteikts, ka, lai pašvaldību identificētās vajadzības par jauna pakalpojumu infrastruktūras objekta izveidi vai esoša objekta pārbūvi/atjaunošanu tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, objekti tiek skatīti šādā prioritārā secībā:

1) Veselības aprūpes pakalpojumu jomā

Pašvaldību loma veselības veicināšanas politikas īstenošanā galvenokārt ir saskatāma caur pašvaldības spējām veidot veselību atbalstošu vidi un uzrunāt vietējo sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību veselības veicināšanas pasākumos un iniciatīvas pieaugumu.

Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma pamata veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanā, kas ietver⁶: neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus tādu slimību ārstēšanā, kas var ietekmēt sabiedrības veselību un tās drošību, piemēram, bīstamas infekcijas slimības (tuberkuloze, difterija, hepatīts u.c.), psihiskās slimības.

Ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes jomas kritiski svarīgo nozīmi gan krīzes un militāra apdraudējuma situācijās, gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstīšana ir uzskatāma par prioritāru.

2) Izglītības pakalpojumu jomā:

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (pieņemts 21.11.2023., Tiesību aktu projekta (turpmāk - TAP) lietas ID 23-TA-1911) noteikts pašvaldībām, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, ņemot vērā šeit noteiktos kritērijus un principus, koordinējot skolēnu un skolotāju mobilitātes iespējas, t.sk., izvērtējot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem. Attiecīgi, izvērtējot izglītības iestāžu infrastruktūras objektu turpmāko attīstību, būtu jābalstās uz kritērijiem, kas noteikti iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā. Papildus norādām, ka pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros izglītības jomā var aptvert ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, bet arī izglītības iestādes, kuras īsteno vidējās profesionālās vai īsā cikla augstākās izglītības programmas, ievērojot šo iestāžu potenciālu divejādas lietojamības funkciju veikšanai militārā atbalsta nodrošināšanai vai civilai aizsardzībai.

3) Sociālo pakalpojumu jomā:

Pašvaldībām ir būtiska loma sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgas attīstības veicināšanā un to vienādas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai to īstenotu, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (TAP lietas Nr. 22-TA-1080) ir paredzēts noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, kas var būt ar vai bez izmitināšanas: aprūpes mājas pakalpojumu; krīzes centra pakalpojumu; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu; dienas aprūpes centra pakalpojumu; atelpas brīža pakalpojumu; specializētās darbnīcas pakalpojumu; ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

Vienlaikus jānorāda, ka pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, blakus esošajā pašvaldībā.

Šeit ietvertie kritēriji un objektu divējādas lietojamības principi ir attiecināmi uz pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi šos objektus var izmantot gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan iedzīvotāju izmitināšanai vai atbalsta sniegšanai⁷.

4) Kultūras pakalpojumu jomā:

Sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas noteiktas Pašvaldību likumā⁸.

Divējādas lietojamības principi var tikt attiecināti uz pašvaldību publiskās kultūras infrastruktūras, piemēram, bibliotēku un kultūras centru attīstības projektiem. Vienlaikus jāuzsver, ka kultūras pieminekļu ēkās, saskaņā ar starptautiskiem principiem par kultūras vērtību aizsardzību, divējāda lietojamība pieļaujama tikai gadījumos, ja tā neapdraud vai nesamazina to kultūrvēsturisko vērtību (atbilstoši UNESCO Konvencijā "Par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" noteiktajam par kultūras vērtībām, kas aizsargājamas militāra konflikta gadījumā, uzskatāms kustams vai nekustams īpašums, kam ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar reliģiju saistīti vai nesaistīti arhitektūras, mākslas vai vēstures pieminekļi, arheoloģiskie izrakumi, ēku ansambļi ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, mākslas darbi, manuskripti, grāmatas un citi priekšmeti ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību, zinātniskas kolekcijas un svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību reprodukciju kolekcijas; ēkas, kuru galvenais un faktiskais mērķis ir aizsargāt vai eksponēt kultūras vērtības, piemēram, muzeji, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitāriji, kā arī novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas kultūras vērtību saglabāšanai; centri, kuros atrodas liels kultūras vērtību daudzums). Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 (prot. Nr. 12 26. §) "Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk - Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu 7.nodaļā pausto, kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs⁹ iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma¹⁰.

Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

Vienlaikus pēc nepieciešamības atbalsts var tikt sniegts arī cita veida civilās infrastruktūras attīstībai, kas ir paredzēta civilās aizsardzības vajadzībām.

¹ Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai - attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus kritēriji.

² Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram, transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts ceļa seguma stāvoklis

³ Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam - sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai

⁴ Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās. Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu, varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par aptuveni 10%.

⁵ Pieejams: https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf

⁶ Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā "Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8. panta pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.; stājās spēkā 01.01.2018.).

⁷ Divējādās lietojamības principi būtu attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

⁸ Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums

⁹ Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam "Radošā Latvija"

¹⁰ Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī - arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Veids: Numurs: 368Pieņemts: 29.06.2026.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 124, 02.07.2026. OP numurs:

Saistītie dokumenti

Grozītais
Tiesību akta projekts
Politikas plānošanas dokumenti
Citi saistītie dokumenti

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids

Grozījums Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam"

Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam

Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem1

Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā

Grozījums Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 32 "Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai
2025.-2027. gadam"

Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem¹