Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 10

2026. gada 19. jūnijā (prot. Nr. 35, 10. p., lēmums Nr. 336)

Lokālplānojuma nekustamajiem īpašumiem Dārzu ielā 2/1, Dārzu ielā 2A, Dārzu ielā 2C, Liepājas ielā 1, Liepājas ielā 1/1, Liepājas ielā 5, Liepājas ielā 5A un Liepājas ielas daļai, Rēzeknē, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi
par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Saistošie noteikumi apstiprina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības lokālplānojuma:

1.1. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (pielikumā);

1.2. valsts informācijas sistēmā "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma" izstrādāto interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama šādā valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_33780.

2. Ar šo noteikumu īstenošanas uzsākšanu lokālplānojuma teritorijas robežās spēku zaudē 12.08.2018. saistošie noteikumi Nr. 4 "Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojuma 2018.-2030. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Tutins

 

1. pielikums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes
2026. gada 19. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 10

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000025465
Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV-4601
dome@rezekne.lv http://www.rezekne.lv

Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Dārzu ielā 2/1, Dārzu ielā 2A, Dārzu ielā 2C, Liepājas iela 1, Liepājas ielā 1/1, Liepājas ielā 5, Liepājas iela 5A un Liepājas ielas daļai, Rēzeknē

Redakcija 2.0.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Ugunsdrošības prasības

3.7. Zemes vienību veidošanas kārtība

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums

2. pielikums

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Šie noteikumi nosaka Dārzu ielā 2/1, Dārzu ielā 2A, Liepājas iela 1, Liepājas ielā 1/1, Liepājas ielā 5, Liepājas iela 5A un Liepājas ielas daļai (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās apakšzonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

3. Prasības, kas nav ietvertas šajos Apbūves noteikumos, piemēro saskaņā ar spēkā esošo Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojumu.

1.2. Definīcijas

4. Ilgtspējīga lietus notekūdeņu apsaimniekošana - metožu un dažādu kompleksu tehniku kopums, kas atdarina lietus notekūdeņu noteci dabiskajās ekosistēmās.

5. Caurlaidīgs segums - speciāli projektēta ceļu, laukumu vai citu satiksmes teritoriju seguma konstrukcija, kuras virskārta un nesošie slāņi nodrošina noteiktu lietusūdens un kušanas ūdens infiltrācijas spēju caur segumu un tā drenējošo slāni gruntī, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos un standartizācijas dokumentos noteiktās nestspējas, satiksmes drošības, vides pieejamības un ekspluatācijas prasības.

6. Vizuālās ietekmes analīze - izvērtējums, kurā vērtē plānotās apbūves vai pārbūves ietekmi uz Vecpilsētas panorāmu, siluetu, raksturīgajiem skatpunktiem, telpiskajām vērtībām un ainavu.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

7. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Liepājas ielas.

8. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.

9. Funkcionālajā zonā JC4 autostāvvietas atļauts izvietot Dārzu ielas priekšpagalmā, pagalmi definēti 2. pielikumā.

10. Paredzēt speciālas novietnes velosipēdiem, elektroskūteriem un motorolleriem.

11. Transportlīdzekļu stāvvietu skaits tiek noteikts ēkas būvprojekta izstrādes gaitā, ņemot vērā iebrauktuvju, koku stādījumu un inženierkomunikāciju izvietojumu:

11.1. normatīvi nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši ēkas funkcionālajai izmantošanai nosaka atbilstoši teritorijas plānojuma vai Latvijas valsts standarta prasībām;

11.2. ņemot vērā teritorijas un esošo ēku novietojumu, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, minimāli nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu konkrētam objektam var samazināt par 30 %;

11.3. prioritāri veido ar caurlaidīgu segumu.

12. Ielai un piebraucamajiem ceļiem jābūt ar cietu segumu, kas izbūvējami pēc visu nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves plānoto piebrauktuvju robežās. Piebrauktuvju, autostāvlaukumu, velosipēdistu un gājēju zonu segumu veidus precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

13. Pie publiska objekta veido autostāvvietas operatīvā transporta, apkalpes dienestu un personu ar īpašām vajadzībām autotransporta novietošanai, tās izvietojot objekta ieejas tiešā tuvumā.

14. Gājēju un velosipēdistu satiksmes risinājumu detalizē būvniecības ieceres dokumentācijā. Velosipēdu novietnes izvieto pie objekta ieejas mezgliem tā, lai tiktu nodrošināta ērta piekļūšana. Velokustība integrējama kopējā transporta kustībā, nekonfliktējot ar gājēju ceļiem.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

15. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, risina būvprojektēšanas ietvaros.

16. Projektējot apbūvi, veic teritorijā paredzēto objektu slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās apgādes shēmas.

17. Lai nodrošinātu nepārtrauktu un stabilu ūdensapgādes nodrošināšanu nekustamajos īpašumos Dārzu ielā 2A, Dārzu ielā 2A, Dārzu iela 2C, Liepājas iela 1, Liepājas ielā 1/1, Liepājas ielā 5 un Liepājas ielā 5A, veikt esošo ūdensvadu sacilpošanu, posmā no esošā ūdensvada DN160mm Dārzu ielā līdz esošajam ūdensvadam D100mm Krāslavas ielā.

18. Perspektīvo objektu pieslēgšanai pilsētas ūdensapgādes sitēmai paredzēt ūdensvada tīklu izbūvi pa šo teritoriju ar vienotu pieslēgumu projektējamajam ūdensvada tīklam Liepājas ielā un perspektīvo objektu pieslēgšanai saimnieciskās kanalizācijas sistēmai, paredzēt pašteces kanalizācijas sistēmas izbūvi pa šo teritoriju ar vienotu pieslēgumu projektējamajā kanalizācijas sūkņu stacijā.

19. Izbūvēt lokālu sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju, ko aprīkot ar iegremdējamiem kanalizācijas sūkņiem. Kanalizācijas sūkņu stacijas izmēri - saskaņā ar aprēķinu. Izbūvēt spiedkanalizācijas vadu no projektējamās kanalizācijas sūkņu stacijas un pieslēgties esošajai sadzīves kanalizācijas pašteces sistēmai D400mm esošajā kanalizācijas skatakā Pils un Dārzu ielu krustojumā. Spiedkanalizācijas cauruļvads no PE, PN10, caurules diametrs saskaņā ar aprēķinu. Pirms pieslēguma vietas ierīkot spiediendzēsi.

20. Pārslēgt esošo pašteces kanalizācijas tīklu D200mm Dārzu ielā pie projektējamās kanalizācijas sūkņu stacijas.

21. Plānotā apbūve jāpieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla.

22. Lietus ūdens novadīšanu būvē un pārbūvē tā, lai tās nodrošinātu lietusūdens ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ņemot vērā sateces baseinu un plānojumā noteikto plānoto apbūvi, kā arī ekstrēmo lietusgāžu izraisīto applūšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, lietus notekūdeņu attīrīšanu, pilsētas karstumsalas efekta mazināšanu, ainaviskos apsvērumus un bioloģisko daudzveidību.

23. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

23.1. jāparedz lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu no ielas un apbūves teritorijām;

23.2. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām ieteicams infiltrēt augsnē vai uzkrāt speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot novadāmo lietus ūdeņu daudzumu;

23.3. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām;

23.4. izstrādājot būvprojektu jaunas ēkas būvniecībai, paredz ilgtspējīgus zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus:

23.4.1. teritorijas labiekārtojumā iekļauj tādus teritorijas labiekārtojuma elementus, kas nodrošina virszemes lietusūdens savākšanu un novadīšanu no teritorijas un ēku jumtiem uz Rēzeknes upi, piemēram, mitrzemes, zaļās sienas, lietus dārzus, ievalkas vai ūdens kaskādes, u. tml., pēc nepieciešamības veicot lietus ūdens attīrīšanu;

23.4.2. vietās, kur nav iespējams savākt lietus ūdeni lietus dārzā, paredz cietā segumā veidotus lietusūdens noteces palēnināšanas elementus, kā daļu no teritorijas labiekārtojuma;

23.4.3. lietus ūdeni lieto dažādām sadzīves un saimnieciskām vajadzībām, t. sk. apstādījumu laistīšanai un sadzīves kanalizācijai.

24. Lokālplānojuma teritoriju nodrošina ar elektroapgādi un ielas apgaismojumu, ņemot vērā kompetento institūciju tehniskos noteikumus.

25. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izbūvēt elektronisko sakaru tīklus, ja tie ir nepieciešami plānotās apbūves nodrošināšanai.

26. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

26.1. nepieciešamo inženierizpētes darbu veikšana - ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte, ģeotehniskā izpēte un, ja nepieciešams - hidrometeoroloģiskā izpēte;

26.2. plānotās ielas posma izbūve, sākotnēji ar grants segumu, nodrošinot piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;

26.3. maģistrālo inženiertīklu izbūve plānotās ielas/ielu vai to posmu robežās, ciktāl tie nepieciešami konkrētās apbūves kārtas nodrošināšanai.

27. Apbūvei paredzētās teritorijas uzbēršanai un/vai grunts nomaiņai aizliegts izmantot nereģenerētus ražošanas atkritumus.

3.3. Prasības apbūvei

28. Apbūve tiek veidota, nodrošinot tās arhitektonisko saskaņotību ar vēsturiskās apbūves raksturu, izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojuma principam.

29. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojuma principam.

30. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam, t. sk. ugunsdzēsības tehnikai. Konkrēto būvju izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

31. Projektējot apbūvi lokālplānojuma teritorijā, būvprojekta sastāvā izvērtē apbūves izvietojuma, augstuma un arhitektoniski telpisko kompozīciju.

32. Apbūve veidojama, ņemot vērā Rēzeknes vēsturiskā centra koka un ķieģeļu ēku vizuālo veidolu, integrējot kontekstuālas mūsdienu arhitektūras tendences un tehnoloģijas. Ņemt vērā sekojošus principus:

32.1. ēku fasāžu un jumtu tonālajam risinājumam jāsaskan ar ainavā esošo sarkano ķieģeļu apbūvi. Ieteicamie toņi - pelēks un sarkanīgi ruds.

32.2. jumta forma un slīpums -veidot savietotu plakano jumtu, kas nodrošina vienotu arhitektonisko risinājumu. Fasādes dalījumu ieteicams veidot vertikāli, lai saglabātu ritmisku kompozīciju un vizuālo harmoniju.

33. Būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes analīzi no noteiktajiem skatu punktiem, atbilstoši 1. pielikumam.

33.1. no Dārzu / Liepājas ielas krustojuma virzienā uz Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāli (ielas tālā perspektīva);

33.2. no pilskalna uz vizuālo dominanti - Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāli;

33.3. no pilskalna uz plānojamo apbūvi.

34. Dažādu tehnisku ierīču uzstādīšana pie ēku fasādēm pieļaujama tikai tad, ja tās nav redzamas no publiskās ārtelpas - ielas. Atļauts ierīkot ēku fasāžu izgaismojumu.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

35. Projektējot publisku apbūvi lokālplānojuma teritorijā, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

36. Teritorijas apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumiem ir jābūt savstarpēji saistītiem un kompozicionāli saskanīgiem ar ēku arhitektūru un apkārtējo teritorijas ainavu. Apstādījumus ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku un augu sugas.

37. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka attiecīgā objekta būvprojektā. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar projektēto ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

38. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā mūsdienu viedās tehnoloģiskās un dizaina inovācijas, piemēram, iekļaujot skaņas efektus, mobilā tīkla uztveres vietas, elektroierīču uzlādes punktus, energoefektīvus uz kustību jutīgus gaismas elementus u. c.

39. Labiekārtojuma elementi un mazās arhitektūras formas (celiņi, lapenes, apstādījumi) jāprojektē saskaņā ar kultūrvēsturiskās vides tradīcijām, harmoniski iekļaujoties apkārtējās teritorijas koptēlā.

40. Labiekārtojuma risinājumu veido ņemot vērā publiskās ārtelpas funkcijas un savstarpējo novietojumu, gājēju un velobraucēju kustības virzienus, mērķus un intensitāti, kā arī ārpus lokālplānojuma esošos objektus, sabiedriskā transporta pieturvietas un Rēzeknes upes piekļuves un šķērsojuma vietas.

41. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

41.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus izvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēte, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošana, uzraudzība (monitorings) vai izciršana pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības laikā jāveic arboristam ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

41.2. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzību pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību. Gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi;

41.3. esošajiem kokaugiem pie sakņu kakla saglabā esošo augsnes līmeni;

41.4. dižkoka parastās liepas Tilia cordata ar OBJECTID 243900 (koordinātas LKS 1992 Latvija TM sistēmā X: 266896; Y: 705118), (ar koka stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla - 4,15 m) saglabāšanai jāparedz atbilstoši kopšanas un stabilizēšanas pasākumi. Būvprojekta ietvaros jānorāda koka aizsardzības zona, kas ietver vainaga projekcijas platību un papildus 10 metru joslu, skaitot no vainaga ārējās malas. Ja nepieciešams, pirms būvdarbu uzsākšanas jāprojektē un jāizbūvē konstrukcijas, kas nodrošina dižkoka sakņu sistēmas un stumbra aizsardzību;

41.5. aizliegts mainīt dižkoka vides apstākļus - ūdens režīmu un dižkoka barošanās režīmu, iznīcināt dabisko zemsedzi, nepieļaut augsnes sablīvēšanu un koku sakņu mehānisku bojāšanu. Nav pieļaujama cietā seguma veidošana dižkoka teritorijā.

42. Apstādījumu veidošanā aizliegts izmantot invazīvās augu sugas, indīgu, ērkšķainu vai alerģiju izraisošus augus.

43. Strukturālai kompozīcijai koki jāgrupē kopā ar krūmiem, veidojot vizuāli harmoniskas augu grupas, krūmu stādījumi jāveido pa stāviem - kombinējot zemākus un augstākus krūmus, lai panāktu dziļumu un telpiskumu.

44. Projektējot ielu apstādījumus, tos integrēt kā daļu no ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas risinājumiem.

45. Plānotajam objektam jāparedz vieta sadzīves atkritumu savākšanas un/vai šķirošanas konteineriem.

46. Rēzeknes upes malai jābūt dabiskai, saglabājot ūdensmalu dabisko veģetāciju, un veidojot apstādījumus ekoloģiski saderīgus ar ūdensmalu biotopu. Iespējamie krasta stiprinājumi veidojami, izmantojot dabiskos materiālus (piemēram, laukakmeņus, dažādu izmēru oļus), kā arī uzbērumu veidošanas gadījumā grunts materiāls jāber iespējami tālāk no sauszemes un ūdens saskares zonas, lai samazinātu augsnes daļiņu ieskalošanas risku upē. Krasta stiprināšanas laikā nedrīkst pārveidot upes gultni un izmainīt krasta līniju.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

47. Veicot publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem.

48. Transportlīdzekļu stāvvietā ar 50 un vairāk stāvvietām nodrošina lietusūdens savākšanu un attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus) ar attīrītā lietusūdens novadīšanu uz lietusūdens kanalizācijas būvēm, pielietojot zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus vai kombinētu sistēmu, kurā ir apvienoti abi iepriekš minētie lietusūdens novadīšanas veidi.

49. Plānojot ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas un novadīšanas risinājumus, nodrošina piesārņojuma no ielas telpas neizplatīšanos gruntsūdeņos un Rēzeknes upē. Krastmalu apstādījumos izmanto augus, kas labvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti, nepieļaujot piesārņotu ūdeņu ieplūšanu upē.

3.6. Ugunsdrošības prasības

50. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

51. Attālumi starp ēkām un citām būvēm jānosaka saskaņā ar ugunsdrošības prasībām. Jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem.

52. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

3.7. Zemes vienību veidošanas kārtība

53. Zemes vienības sadali vai citu zemes vienības robežu pārkārtošanu veic normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", kā arī citas šo noteikumu prasības.

54. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4)

4.5.1.1. Pamatinformācija

55. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, lai nodrošinātu daudzfunkcionālas teritorijas izmantošanas iespējas publiskai apbūvei, prioritāri komercobjektu apbūvei.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

56. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido bankas, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes

57. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (izņemot auto tirdzniecības centri ar servisu), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

58. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

59. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

60. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, garāžas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
61.		50		līdz 15

4.5.1.5. Citi noteikumi

62. Šajā funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot Labiekārtota ārtelpa (24001).

63. Prasības labiekārtojumam:

63.1. gar Dārzu ielu veidojami koku un ziemciešu stādījumi;

63.2. ārtelpas daļā veidojamas atpūtas vietas ar kvalitatīvu daudzfunkcionālu āra mēbelējumu;

63.3. lai izvairītos no vizuāla saraibinājuma, ārtelpas elementi un mēbelējums veidojams vienā elementā, apvienojot un integrējot vairākas funkcijas.

63.4. projektējot stādījumus, tie jāintegrē kā daļa no ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas risinājumiem;

63.5. stādījumu sortiments, īpatsvars un kompozīcija iekļaujama būvniecības ieceres dokumentācijā.

64. Autostāvvietas atļauts izvietot Dārzu ielas priekšpagalmā, veidojot tās ar apstādījumiem un/vai vizuāli norobežojošiem elementiem; ar koku un ziemciešu/krūmu stādījumiem, kas papildināti ar vertikāliem akcentiem.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR2)

4.7.1.1. Pamatinformācija

65. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

66. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

67. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

68. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Atklātās autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

69. Projektētajam Liepājas ielas posmam, pārbūvējama krustojumam un piebrauktuvēm jābūt ar cietu segumu, kas izbūvējami pēc visu nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves.

70. Automašīnu stāvvietas un ietves prioritāri veido ar caurlaidīgu segumu.

71. Lai aizsargātu ielas klātni, jāparedz to nodrošināt ar lietus savākšanas sistēmu. Jābūt izvietotai ietvei, jāparedz ielu apgaismojums.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.1.1. Pamatinformācija

72. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

73. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

74. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

75. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura kafejnīcas un publiskās tualetes.

76. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido īslaicīgas apmešanās vietas - neietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

77. Atļautais labiekārtojums: dabas taka, labiekārtojuma risinājumu konkretizējot plašāka mēroga labiekārtojuma projekta ietvaros, ja tāds projekts tiek iniciēts no pašvaldības vai kaimiņu zemes īpašnieku puses.

78. Būvniecība, teritorijas labiekārtošana vai citi krastmalas teritorijas izmantošanas risinājumi
nedrīkst veicināt ūdens teritorijas krasta eroziju. Krasta stiprināšanas laikā nedrīkst pārveidot upes gultni un nedrīkst izmainīt krasta līniju.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

79. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

80. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Inženierkomunikācijas un inženiertīkli, hidrobūves, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi, kabeļi, piestātnes un slipi).

81. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): Ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, atpūtai, sportam un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra, tai skaitā laipas.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

82. Krasta stiprināšanas laikā nedrīkst pārveidot upes gultni un nedrīkst izmainīt krasta līniju.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN41)

5.4.1.1. Pamatinformācija

83. Teritorija izveidota, lai noteiktu nosacījumus vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai un izmantošanai.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

84. Saglabājami atsevišķi brīvstāvoši koki un apzaļumojums iekšpagalmos.

85. Lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un to vērtību paaugstināšanu ir:

85.1. attīstāms un izkopjams Rēzeknes upes krastam piegulošās zaļās zonas siluets;

85.2. respektējams Vecpilsētas siluetā centrālais kompozicionālais un vertikālais akcents - Vissvētākā Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca;

85.3. attīstāms ir ielu un laukumu apzaļumojums, t.sk. augu konteineri, ziedu kompozīcijas, ziedu kastes zemes līmenī.

86. Fasādes un jumti:

86.1. Vecpilsētas teritorijas ēku fasādēs, kas ir uztveramas no publiskās ārtelpas jebkurā skatā, nav pieļaujami balkoni, lodžijas un terases, izņemot gadījumus, ja vēsturiski tas ir bijis.

86.2. Jāsaglabā tradicionālā un vēsturiskā pelēkā krāsa jumtu ieklājumos.

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

87. Pēc lokālplānojuma stāšanās spēkā var uzsākt zemes vienību apvienošanu un sadali saskaņā ar lokālplānojuma risinājumiem, izdalot plānotās ielas posmu to sarkano līniju robežās. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts realizēt pa kārtām.

88. Zemes vienību sadale un/vai robežu pārkārtošana veicama, izstrādājot zemes ierīcības projektu. Jaunu zemes vienību izveidei lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

89. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno būvniecības dokumentācijā noteiktā secībā.

90. Lokālplānojumā nenosaka lokālplānojuma teritorijas izbūves kārtas. Ēku un būvju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

91. Inženiertīklu ierīkošanas secība jāprecizē būvprojektēšanas laikā, ar katru inženiertīklu turētāju atsevišķi.

92. Būvniecības procesa laikā radītie atkritumi, būvgruži vai jebkāda veida priekšmeti, kam varētu būt negatīva ietekme uz ainavu, ir jāaizvāc. Būvgruži ir jāuzglabā speciāli tam paredzētā konteinerā, no kura būvniecības darbu laikā būvgruži tiek regulāri un bez kavēšanās iztukšoti.

7. Citi nosacījumi/prasības

93. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums.

94. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānotās ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" un kartē "Pašreizējā teritorijas izmantošana". Apraksts dots lokālplānojuma "Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts un teritorijas attīstības priekšnosacījumi".

95. Citi apgrūtinājumi - būvlaides:

95.1. minimālā būvlaide 3 metru attālumā no Liepājas ielas sarkanās līnijas;

95.2. minimālā būvlaide 35 metru attālumā no Dārzu ielas sarkanās līnijas.

Pielikumi

1. pielikums

2. pielikums