Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols

Satura rādītājs

Pants

I	(101. pants, grozīts)	Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana
II	(105. pants, grozīts)	Pasaules Pasta savienības struktūru novērotāji
III	(106. pants, grozīts)	AP sastāvs un darbība
IV	(110. pants, grozīts)	Ceļa izdevumu atlīdzināšana un pabalstu izmaksāšana priekšsēdētājam
V	(111. pants, grozīts)	Informācija par Administratīvās padomes darbību
VI	(112. pants, grozīts)	POC sastāvs un darbība
VII	(116. pants, grozīts)	Ceļa izdevumu atlīdzināšana un pabalstu izmaksāšana priekšsēdētājam
VIII	(117. pants, grozīts)	Informācija par POC darbību
IX	(122. pants, grozīts)	KK funkcijas
X	(126. pants, grozīts)	Informācija par KK darbību
XI	(127. pants, grozīts)	Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana
XII	(128. pants, grozīts)	Ģenerāldirektora pienākumi
XIII	(135. pants, svītrots)	Starptautiskā biroja nosūtītās veidlapas
XIV	(136. pants, grozīts)	Reģionālo apvienību akti un īpaši nolīgumi
XV	(138. pants, grozīts)	Gada pārskats par Pasaules Pasta savienības darbu
XVI	(146. pants, grozīts)	Pasaules Pasta savienības izdevumu noteikšana
XVII	(147. pants, grozīts)	Dalībvalstu iemaksu kontrole
XVIII	(151. pants, grozīts)	Iemaksu klases
XIX		Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols

Ņemot vērā 29. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības Konstitūcijā, kas pieņemta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valdību attiecīgās pilnvarotās personas, kas satikās kongresā Dubaijā, kopīgi vienojoties un ņemot vērā šīs konstitūcijas 24. panta 3. un 5. punktu, ir pieņēmušas turpmākos Vispārīgā reglamenta grozījumus.

 

I pants
(101. pants, grozīts)
Kongresu un ārkārtas kongresu organizēšana un sasaukšana

1. Dalībvalstu pārstāvji sanāk kongresā, kas notiek ne vēlāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā kongresa gada beigām.

2. Katru dalībvalsti kongresā pārstāv viena vai vairākas pilnvarotas personas, kurām valdība piešķīrusi vajadzīgās pilnvaras. Vajadzības gadījumā tā var vienoties, ka to pārstāv citas dalībvalsts delegācija. Tomēr ar to saprot, ka, pārstāvot savu valsti, delegācija var vēl pārstāvēt tikai vienu dalībvalsti.

3. Katrā kongresā jāizraugās valsts, kurā notiks nākamais kongress. Ja izvēle izrādās nepiemērota, pēc konsultēšanās ar citu valsti Administratīvā padome ir pilnvarota to izraudzīties kongresa organizēšanai. Šis punkts neietekmē nevienu no kongresu kārtības rullī ietvertajiem noteikumiem, kas var atļaut vai ierobežot attālinātu dalību Kongresā.

4. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju uzņemošās valsts valdība nosaka kongresa sasaukšanas galīgo datumu un precīzu norises vietu. Parasti gadu pirms šī datuma uzņemošās valsts valdība nosūta uzaicinājumu katras Pasaules Pasta savienības dalībvalsts valdībai. Šo uzaicinājumu var nosūtīt tieši vai ar citas valsts valdības vai Starptautiskā biroja ģenerāldirektora starpniecību.

5. Ja kongress jāsasauc bez uzņemošās valdības, Starptautiskais birojs ar Administratīvās padomes piekrišanu un pēc konsultēšanās ar Šveices Konfederācijas valdību veic nepieciešamos pasākumus, lai kongresu sasauktu un organizētu valstī, kurā atrodas Pasaules Pasta savienības mītne. Tādā gadījumā Starptautiskais birojs pilda uzņemošās valsts valdības funkcijas.

6. Pēc konsultēšanās ar Starptautisko biroju dalībvalstis, kas ierosinājušas sasaukt ārkārtas kongresu, nosaka šī kongresa sasaukšanas vietu.

7. Ārkārtas kongresiem pēc analoģijas piemēro 2.-5. punktu un 102. pantu.

II pants
(105. pants, grozīts)
Pasaules Pasta savienības struktūru novērotāji

1. Šīs institūcijas tiek uzaicinātas piedalīties kongresa, Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs novērotāju statusā:

1.1. Apvienoto Nāciju Organizācija;

1.2. reģionālās apvienības;

1.3. Konsultatīvās komitejas locekļi;

1.4. institūcijas, kas ir pilnvarotas apmeklēt Pasaules Pasta savienības sanāksmes novērotāju statusā, pamatojoties uz kongresa rezolūciju vai lēmumu.

2. Šīs institūcijas, kuras noteiktā kārtībā izraudzījusies Administratīvā padome saskaņā ar 107. panta 1.12. apakšpunktu, uzaicināmas apmeklēt īpašas kongresa sanāksmes ad hoc novērotāju statusā:

2.1. Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un citas starpvaldību organizācijas;

2.2. jebkura starptautiska struktūra, apvienība vai uzņēmums vai jebkura kvalificēta persona.

3. Papildus novērotājiem, kas minēti šā panta 1. punktā, Administratīvā padome un Pasta darbības padome var izraudzīties ad hoc novērotājus, kas piedalās to sapulcēs saskaņā ar to kārtības rulli, ja tas ir Pasaules Pasta savienības un tās struktūru interesēs.

III pants
(106. pants, grozīts)
AP sastāvs un darbība

1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

2. Kongresu uzņemošā dalībvalsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā dalībvalsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de iure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā piederīga, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no locekļiem, kas ir uzņemošās dalībvalsts ģeogrāfiskajā grupā.

3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Katrā kongresā no jauna ievēl vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva; nevienu dalībvalsti nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas. Neatkarīgi no iepriekšminētā viena vieta ģeogrāfiskajā grupā, kurā ietilpst dalībvalstis, kas definētas kā Klusā okeāna salu valstis un teritorijas (saskaņā ar attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidoto sarakstu), ir rezervēta šīm dalībvalstīm.

4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā.

5. Ja vien 110. pantā nav noteikts citādi, par amata pienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība.

6. AP nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas un uzdevumgrupas vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress.

IV pants
(110. pants, grozīts)
Ceļa izdevumu atlīdzināšana un pabalstu izmaksāšana priekšsēdētājam

1. Ceļa izdevumus Administratīvās padomes dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās sanāksmēs, sedz to attiecīgā dalībvalsts. Tomēr, izņemot sanāksmes, kas notiek kongresa laikā, vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Administratīvās padomes un attiecīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem klasificē kā jaunattīstības valsti vai vismazāk attīstītu valsti, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību par aviobiļeti lidojumam turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē un/vai dzelzceļa biļeti braucienam turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transportlīdzekli. Kompensējamā summa par ceļošanu ar vilcienu vai citiem transportlīdzekļiem nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir tās komiteju vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus kongresa un Padomes sēdēm.

2. Turklāt, ja dalībvalsts, kuru saskaņā ar iepriekšminētajiem sarakstiem klasificē kā jaunattīstības valsti vai vismazāk attīstītu valsti, pilda Administratīvās padomes priekšsēdētāja pienākumus, viens no šīs dalībvalsts pārstāvjiem ir tiesīgs saņemt 1. punktā minēto atlīdzību, kā arī dienas naudu (ko maksā pēc analoģijas ar Pasaules Pasta savienības darbiniekiem piemērojamajiem nosacījumiem) par dalību šādā statusā Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes, Pasaules Pasta savienības Pastāvīgo struktūru koordinācijas komitejas un Pasaules Pasta savienības Nodrošinājuma shēmas pārvaldes sanāksmēs.

V pants
(111. pants, grozīts)
Informācija par Administratīvās padomes darbību

1. Pēc katras sēdes Administratīvā padome informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, reģionālās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, tostarp nosūtot tiem kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Administratīvā padome sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par tās darbu un nosūta to Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas.

VI pants
(112. pants, grozīts)
POC sastāvs un darbība

1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit astoņi locekļi, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

1.bis Priekšsēdētāja amatu pārņem Pasta darbības padomes dalībvalsts, kas atbilstoši ievēlēta saskaņā ar 114. pantu, kā arī attiecīgajām šajā pantā un Pasta darbības padomes kārtības rullī noteiktajām procedūrām.

1.ter Vismaz astoņus mēnešus pirms kongresa atklāšanas Starptautiskā biroja ģenerāldirektors nosūta dalībvalstu valdībām memorandu ar aicinājumu pieteikt savu kandidatūru kā dalībvalstij Pasta darbības padomes priekšsēdētāja amatam. Šāda kandidatūra Starptautiskajā birojā piesakāma vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas.

1.quater Pārrunas ar kandidējošajām dalībvalstīm notiek pēc 1.ter punktā minētā sešu mēnešu termiņa beigām un Pasta darbības padomes pēdējās sēdes laikā pirms kongresa atklāšanas saskaņā ar Pasta darbības padomes kārtības rullī noteiktajām īpašajām procedūrām. Pārrunās var piedalīties visas Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kā arī novērotāji no valstīm, kuras nav Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, atbilstoši 105. panta noteikumiem un iepriekšminētajam kārtības rullim. Katra kandidējošā dalībvalsts ir aicināta sniegt īsu paziņojumu, tostarp tās redzējumu par Pasta darbības padomi, kam seko jautājumi un atbildes, un visām kandidējošajām dalībvalstīm piešķir vienādu laiku. Ja ir tikai viena kandidējoša dalībvalsts, šādas pārrunas nenotiek.

2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz vienu trešdaļu locekļu no katras ģeogrāfiskās grupas atjauno katrā kongresā. Neierobežojot iepriekš teikto, viena vieta ģeogrāfiskajā grupā, kurā ietilpst dalībvalstis, kas definētas kā Klusā okeāna salu valstis un teritorijas (saskaņā ar attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidoto sarakstu), ir rezervēta šīm dalībvalstīm.

3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā.

4. Ja vien 116. pantā nav noteikts citādi, par amata pienākumu izpildi Pasta darbības padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Šīs padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība.

5. Pasta darbības padome nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas, uzdevumgrupas, lietotāju finansētas palīgstruktūras vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress.

VII pants
(116. pants, grozīts)
Ceļa izdevumu atlīdzināšana un pabalstu izmaksāšana priekšsēdētājam

1. Ceļa izdevumus Pasta darbības padomes locekļu pārstāvjiem, kuri piedalās tās sanāksmēs, sedz to attiecīgās dalībvalstis. Tomēr, izņemot sanāksmes, kas notiek kongresa laikā, vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto sarakstu klasificē kā vismazāk attīstītu valsti, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē un/vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transportlīdzekli. Kompensējamā summa par ceļošanu ar vilcienu vai citiem transportlīdzekļiem nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē.

2. Turklāt, ja dalībvalsts, kuru saskaņā ar iepriekšminēto sarakstu klasificē kā vismazāk attīstītu valsti, pilda Pasta darbības padomes priekšsēdētāja pienākumus, viens no tās pārstāvjiem ir tiesīgs saņemt 1. punktā minēto atlīdzību, kā arī dienas naudu (ko maksā pēc analoģijas ar Pasaules Pasta savienības darbiniekiem piemērojamajiem nosacījumiem) par dalību šādā statusā Pasta darbības padomes, Administratīvās padomes un Pasaules Pasta savienības Pastāvīgo struktūru koordinācijas komitejas sanāksmēs.

VIII pants
(117. pants, grozīts)
Informācija par POC darbību

1. Pēc katras sēdes Pasta darbības padome informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, reģionālās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbu, tostarp nosūtot tiem kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Pasta darbības padome sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbu.

3. Pasta darbības padome sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu, tostarp pārskatus par lietotāju finansētām palīgstruktūrām, kuras minētas 153. punktā, un nosūta Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas.

IX pants
(122. pants, grozīts)
KK funkcijas

1. Konsultatīvajai komitejai ir šādas funkcijas:

1.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes, kā arī to attiecīgo struktūru dokumentus un ziņojumus. Ārkārtas gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas vajadzīgs sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ saskaņā ar 109. panta 2.3. apakšpunktu un 115. panta 2.3. apakšpunktu;

1.2. vadīt un atbalstīt tādu jautājumu izpēti, kuri ir svarīgi Konsultatīvās komitejas locekļiem;

1.2.bis ar Administratīvās padomes piekrišanu, kā arī pēc tam, kad Pasta darbības padome ir veikusi izvērtējumu un sniegusi komentārus gadījumos, kad apspriež tai interesējošus jautājumus, koordinēt un sekmēt pasta nozares projektus, kuros iesaistīti Konsultatīvās padomes locekļi, iespējams, sadarbojoties ar dalībvalstu valdības iestādēm un/vai to izraudzītajiem operatoriem;

1.3. izskatīt jautājumus, kas skar pasta nozari, iesniedzot priekšlikumus, atzinumus un ziņojumus par šiem jautājumiem Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, kā arī to attiecīgajām struktūrām, ja nepieciešams;

1.4. sniegt kongresam priekšlikumus un ziņojumus, ko apstiprina Administratīvā padome un Administratīvās padomes vārdā, un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, tos izskata un par tiem sniedz komentārus Pasta darbības padome saskaņā ar 107. panta 1.21. apakšpunktu un 113. panta 1.7. apakšpunktu.

X pants
(126. pants, grozīts)
Informācija par KK darbību

1. Pēc katras sēdes Konsultatīvā komiteja informē Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi par savu darbu, nosūtot minēto struktūru priekšsēdētājiem inter alia sanāksmju pārskatu, ieteikumus un viedokļus. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs vai cits Konsultatīvās komitejas iecelts pārstāvis ziņo par Konsultatīvās komitejas darbu arī katrā Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes plenārsēdē.

2. Konsultatīvā komiteja sagatavo gada darbības pārskatu Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Šo pārskatu iekļauj Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentos, kurus nosūta Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un reģionālajām apvienībām saskaņā ar 111. un 117. pantu.

3. Konsultatīvā komiteja sagatavo kongresam vispusīgu ziņojumu par savu darbu un nosūta to Pasaules Pasta savienības dalībvalstu izraudzītajiem operatoriem vismaz divus mēnešus pirms kongresa atklāšanas.

XI pants
(127. pants, grozīts)
Starptautiskā biroja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka ievēlēšana

1. Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku ievēl kongress uz laika posmu starp diviem kongresiem un minimālo amata pilnvaru laiku četriem gadiem. Atkārtoti amatā viņus var ievēlēt tikai vienu reizi. Ja vien kongress nelemj citādi, viņi sāk pildīt pienākumus nākamā gada 1. janvārī pēc kongresa gada beigām.

2. Vismaz astoņus mēnešus pirms kongresa atklāšanas Starptautiskā biroja ģenerāldirektors nosūta dalībvalstu valdībām memorandu, uzaicinot tās iesniegt pieteikumus (ja tādi ir) ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatam, vienlaikus norādot, vai amatā esošo ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku interesē sākotnējā pilnvaru laika atjaunošana. Pieteikumus ar pievienotu dzīves aprakstu (curriculum vitae) Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms kongresa atklāšanas. Kandidātiem jābūt to dalībvalstu pilsoņiem, kuras tos izvirza. Starptautiskais birojs sagatavo kongresam vēlēšanu dokumentus. Ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti, un pirmo ievēlē ģenerāldirektoru.

2.bis Pārrunas ar kandidātiem uz ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amatu notiek pēc 2. punktā minētā sešu mēnešu termiņa beigām un Administratīvas padomes pēdējās sēdes laikā pirms kongresa atklāšanas saskaņā ar Administratīvās padomes kārtības rullī noteiktajām īpašajām procedūrām. Pārrunās var piedalīties visas Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, kā arī novērotāji no valstīm, kuras nav Pasaules Pasta savienības dalībvalstis, atbilstoši 105. panta noteikumiem un iepriekšminētajam kārtības rullim. Katrs kandidāts ir aicināts sniegt īsu paziņojumu, tostarp savu redzējumu par Pasaules Pasta savienību, kam seko jautājumi un atbildes, un visiem kandidātiem piešķir vienādu laiku. Ja uz ģenerāldirektora vai ģenerāldirektora vietnieka amatu ir pieteicies tikai viens kandidāts, šādas pārrunas par attiecīgo amatu nenotiek.

3. Ja ģenerāldirektora amats ir brīvs, ģenerāldirektora vietnieks pārņem ģenerāldirektora amata pienākumus līdz tā pilnvaru laika beigām; ģenerāldirektora vietniekam ir tiesības tikt ievēlētam šajā amatā, un viņu automātiski apstiprina par kandidātu ar nosacījumu, ka iepriekšējais kongress jau vienu reizi nav atjaunojis ģenerāldirektora vietnieka sākotnējo pilnvaru termiņu un ka ģenerāldirektora vietnieks paziņo par savu ieinteresētību kandidēt uz ģenerāldirektora amatu.

4. Ja ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka amata vietas atbrīvojas vienlaikus, Administratīvā padome ievēlē ģenerāldirektora vietnieku uz laika posmu līdz nākamajam kongresam, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti pēc vakanču izziņošanas. Attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu pēc analoģijas piemēro 2. punktu.

5. Ja atbrīvojas ģenerāldirektora vietnieka amata vieta, Administratīvā padome pēc ģenerāldirektora priekšlikuma uzdod vienam no Starptautiskā biroja D2 pakāpes direktoriem pārņemt ģenerāldirektora vietnieka amata pienākumus līdz nākamā kongresa sasaukšanai.

XII pants
(128. pants, grozīts)
Ģenerāldirektora pienākumi

1. Ģenerāldirektors ir Pasaules Pasta savienības likumīgais pārstāvis.

2. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju.

3. Attiecībā uz amatpersonu amatiem, iecelšanu un paaugstināšanu:

3.1. ģenerāldirektors ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs;

3.2. iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 ģenerāldirektoram jāapsver, kāda ir to kandidātu profesionālā kvalifikācija, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie vai kuri veic savu profesionālo darbību kādā dalībvalstī, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu, kā arī dzimumu līdzsvaru. Pakāpes D2 amata vietas pēc iespējas jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti;

3.3. ieceļot amatā jaunu amatpersonu, ģenerāldirektors apsver arī to, ka parasti personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem;

3.4. lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram nav jāpiemēro 2.3. punktā minētais princips;

3.5. darbā pieņemšanas procesā prasību par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu, kā arī dzimumu līdzsvaru ierindo aiz nopelniem;

3.6. reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs no P4 līdz D2.

4. Pārējie ģenerāldirektora pienākumi ir šādi:

4.1. būt par Pasaules Pasta savienības aktu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Pasaules Pasta savienībai vai uzņemšanas Pasaules Pasta savienībā procedūrā un izstāšanās no Pasaules Pasta savienības procedūrā;

4.2. visu dalībvalstu valdībām darīt zināmus kongresa pieņemtos lēmumus;

4.3. paziņot visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem;

4.4. sagatavot Pasaules Pasta savienības gada budžeta projektu, to izstrādājot līdz iespējami zemākam izmaksu līmenim saskaņā ar Pasaules Pasta savienības prasībām, un noteiktā laikā iesniegt Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt Pasaules Pasta savienības dalībvalstis ar budžetu un to izpildīt;

4.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Pasaules Pasta savienības struktūras, un tos uzdevumus, kas ģenerāldirektoram noteikti Pasaules Pasta savienības aktos;

4.6. rīkoties, lai sasniegtu Pasaules Pasta savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamajiem finanšu līdzekļiem;

4.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei;

4.8. pēc kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes kārtības rulli iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz kongresa lēmumiem;

4.9. Administratīvās padomes vajadzībām sagatavot Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu un UPU darbības plāna projektu četriem gadiem iesniegšanai kongresā, pamatojoties uz padomju izdotajām direktīvām;

4.10. sagatavot Administratīvajai padomei apstiprināšanai četru gadu pārskatu par dalībvalstu paveikto, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā; šo pārskatu iesniedz nākamajam kongresam;

4.11. būt par starpnieku starp:

4.11.1. Pasaules Pasta savienību un reģionālajām apvienībām;

4.11.2. Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

4.11.3. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, kuru darbībā Pasaules Pasta savienība ir ieinteresēta;

4.11.4. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, apvienībām vai uzņēmumiem, ar kuriem Pasaules Pasta savienības struktūras vēlas konsultēties vai kuru darbā tās vēlas iesaistīties;

4.12. uzņemties Pasaules Pasta savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašās prasības, šajā statusā īpaši uzraudzīt:

4.12.1. Pasaules Pasta savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu;

4.12.2. dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un izplatīšanu;

4.12.3. sekretariāta darbu Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs;

4.13. piedalīties Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam.

XIII pants
(135. pants, svītrots)
Starptautiskā biroja nosūtītās veidlapas

(Svītrots.)

 

XIV pants
(136. pants, grozīts)
Reģionālo apvienību akti un īpaši nolīgumi

1. Reģionālo apvienību biroji vai arī viena no līgumslēdzējām pusēm nosūta Starptautiskajam birojam divas reģionālo apvienību aktu un to īpašo nolīgumu kopijas, ko noslēdz saskaņā ar Konstitūcijas 9. pantu.

2. Starptautiskais birojs nodrošina, ka reģionālo apvienību akti un īpašie nolīgumi neietver nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi sabiedrībai nekā tie, ko paredz Pasaules Pasta savienības akti. Starptautiskais birojs informē Administratīvo padomi par visiem pārkāpumiem, ko atklāj, piemērojot šo normu.

3. Starptautiskais birojs informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus par iepriekš minēto reģionālo apvienību aktu un īpašo nolīgumu esamību.

XV pants
(138. pants, grozīts)
Gada pārskats par Pasaules Pasta savienības darbu

Starptautiskais birojs par Pasaules Pasta savienības darbu sagatavo gada pārskatu, kuru pēc tam, kad to apstiprinājusi Administratīvās padomes Pārvaldības komiteja, nosūta dalībvalstīm un/vai to izraudzītajiem operatoriem, reģionālajām apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

XVI pants
(146. pants, grozīts)
Pasaules Pasta savienības izdevumu noteikšana

1. Atbilstoši 2.-6. punkta nosacījumiem ar Pasaules Pasta savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi no 2026. līdz 2029. gadam nedrīkst pārsniegt 39 512 270 Šveices franku. Ja 2029. gadā plānotais kongress tiek pārcelts uz vēlāku laiku, pēdējais šis ierobežojums attiecas arī uz periodu pēc 2029. gada.

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas izmaksas kongresa laikā u. c.), nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku.

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā algas likmju, pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, tostarp piemaksu par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā Ženēvā.

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu, izņemot personāla izmaksas.

5. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos ģenerāldirektors drīkst atļaut noteikto ierobežojumu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices frankiem gadā.

6. Ja netraucētai Pasaules Pasta savienības darba nodrošināšanai 1. un 2. punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Pasaules Pasta savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu.

XVII pants
(147. pants, grozīts)
Dalībvalstu iemaksu kontrole

1. Valstis, kas Pasaules Pasta savienībai pievienojas vai iegūst Pasaules Pasta savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas no Pasaules Pasta savienības izstājas, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā.

2. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā tā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā datuma par nesamaksātajām summām Pasaules Pasta savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 5 % gadā, ko aprēķina, sākot no ceturtā mēneša.

3. Ja obligāto iemaksu parāds, neskaitot procentu maksājumus, ko Pasaules Pasta savienības dalībvalsts tai ir parādā, ir vienāds ar šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados vai lielāks par tām, tad attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Pasaules Pasta savienībai visu summu vai tās daļu, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Pasaules Pasta savienību.

4. Dalībvalstij, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, jāuzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai atmaksāšanai Pasaules Pasta savienībai. Tomēr, ja attiecīgā dalībvalsts neievēro šajā parādu atmaksas grafikā minētos nosacījumus (tostarp maksājumu termiņus), tā nevar vienoties ar Pasaules Pasta savienību par jaunu parādu atmaksas grafiku līdz nākamajam kongresa ciklam, ja vien Administratīvā padome ne vēlāk kā tās pēdējā sēdē pirms kongresa nenolemj citādi, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotu lūgumu, kurā norādīts, ka šie nosacījumi netika ievēroti ārkārtas apstākļu dēļ.

5. Izņemot ārkārtas gadījumus atbilstīgi kongresa vai Administratīvās padomes noteiktajam, obligāto iemaksu parādu atgūšana Pasaules Pasta savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Gadījumos, kad kongress vai Administratīvā padome apstiprina maksājumu nolīgumu, kas ir ilgāks par divdesmit gadiem, ikgadējā iemaksu parāda maksājuma minimālajai summai jābūt vismaz vienādai ar nolīgumu parakstījušās dalībvalsts gada iemaksu.

6. Turklāt ārkārtas gadījumā kongress vai Administratīvā padome var pieņemt lēmumu atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu maksājumu parāda pamatsummu.

7. Līdzīgos ārkārtas gadījumos kongress vai Administratīvā padome pēc attiecīgās dalībvalsts rakstveida pieprasījuma var nolemt atbrīvot šo dalībvalsti no maksājumu parāda atmaksas un nekavējoties atcelt pret to noteiktās automātiskās sankcijas, ja šī dalībvalsts samaksā vismaz pusi no kopējās maksājumu parāda summas (neskaitot radušos procentus), ko šī dalībvalsts ir parādā.

8. Kongress vai Administratīvā padome var arī, pamatojoties uz tādas dalībvalsts rakstveida pieprasījumu, kurai ir ilgstoši maksājumu parādi, nolemt izņēmuma kārtā atbrīvot šo dalībvalsti no maksājumu parāda atmaksas un nekavējoties atcelt pret to noteiktās automātiskās sankcijas, ja šī dalībvalsts samaksā pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai (ieskaitot kārtējo finanšu gadu un neskaitot jebkādus radušos procentus).

8.1. Ja piemēro 8. punktu, termins "ilgstoši maksājumu parādi" ietver jebkuru maksājamu parāda summu (ieskaitot procentus), kas attiecas uz obligātajām iemaksām Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai un kas radusies laikposmā, kurš ir garāks par pēdējiem pieciem finanšu gadiem.

8.2. Līdzīgi, ja piemēro 8. punktu un īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kas definētas 151. panta 1. punktā, kongress vai Administratīvā padome var izņēmuma kārtā noteikt, ka attiecīgās dalībvalsts "pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas" aprēķina, pamatojoties uz pašreizējo iemaksu klasi, kurai šī dalībvalsts pieder, un tādā gadījumā attiecīgo kārtējo iemaksu klases summu reizina piecas reizes.

9. Attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kuras definētas 151. panta 1. punktā un kurām ir atļauts izmantot kādu šā panta 7. un 8. punktā izklāstīto izņēmumu attiecībā uz maksāšanas kārtību, vismaz 50 % no attiecīgās dalībvalsts samaksātās summas paredz Pasaules Pasta savienības vadītiem pasta tehniskās palīdzības projektiem, kas paredzēti tai pašai dalībvalstij.

10. Jebkuras pamatsummas vai procentu summas, kas atlaistas saskaņā ar kādu šā panta 7. un 8. punktā izklāstīto izņēmumu attiecībā uz maksāšanas kārtību, Pasaules Pasta savienība nedzēš, bet gan novirza un piešķir saskaņā ar tās attiecīgajiem finanšu noteikumiem. Ja attiecīgajai dalībvalstij pēc tam piemēro automātiskas sankcijas, Pasaules Pasta savienība vēlreiz reģistrē iepriekš minētās summas un tās nekavējoties stājas spēkā attiecīgajai dalībvalstij kā maksājumu parādi.

11. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsti var atbrīvot arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; taču šādu atbrīvojumu piešķir tad, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

12. Līdzīgi piemēro 3.-11. punkta noteikumus attiecībā uz tulkošanas izdevumiem, par kuriem Starptautiskais birojs sniedz rēķinu tām dalībvalstīm, kas ir piederīgas attiecīgajai valodas grupai.

13. Starptautiskais birojs nosūta rēķinus dalībvalstīm vismaz trīs mēnešus pirms rēķina samaksas termiņa iestāšanās. Rēķina oriģinālu nosūta precīzi uz to adresi, kuru attiecīgā dalībvalsts norādījusi. Rēķinu elektroniskās kopijas nosūta pa e-pastu, un tās ir uzskatāmas par iepriekšēju paziņojumu vai brīdinājumu.

14. Turklāt katru reizi, kad Starptautiskais birojs iekasē no dalībvalsts procentu maksājumu par konkrētā rēķina nokavētu maksājumu, tas nodrošina dalībvalstīm precīzu informāciju, lai dalībvalstis varētu viegli pārbaudīt, uz kuru rēķinu procentu maksājums attiecas.

XVIII pants
(151. pants, grozīts)
Iemaksu klases

1. Dalībvalstis veic iemaksas Savienības izdevumu segšanai saskaņā ar iemaksu klasi, kurā tās atrodas. Iemaksu klases struktūra sākas ar vienu vienību un tiek pakāpeniski palielināta par vienu vienību līdz līmenim, kas noteikts, pamatojoties uz jaunāko iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei. Dalībvalstis izvēlas savu iemaksu klasi, pamatojoties uz savām ekonomiskajām iespējām, vienlaikus ņemot vērā iepriekš minēto iemaksu noteikšanas skalu. Dalībvalstis, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija ir ierindojusi vismazāk attīstīto valstu kategorijā, maksā pusi no iemaksu vienības. Mazo salu jaunattīstības valstis, kurās ir mazāk nekā 200 000 iedzīvotāju (kā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija), maksā desmito daļu no iemaksu vienības.

2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm jebkura dalībvalsts drīkst veikt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam minimālajā laika posmā, kas vienāds ar kongresu starplaiku. Paziņojums par izmaiņām jāiesniedz ne vēlāk kā kongresā. Kongresu starplaika posma beigās dalībvalsts automātiski atgūst sākotnējo iemaksu vienību skaitu, ja vien tā nenolemj turpināt maksāt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam. Papildu iemaksu sniegšana attiecīgi paaugstina izdevumus.

3. Kad dalībvalstis tiek uzņemtas Pasaules Pasta savienībā vai tai pievienojas, tās izvēlas savu vienību skaitu, ņemot vērā jaunāko iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, saskaņā ar Konstitūcijas 20. panta 4. punktā noteikto kārtību.

4. Valstīm, kuru iemaksu apjoms ir lielāks nekā to ekonomiskās iespējas, kas noteiktas saskaņā ar iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, ir tiesības samazināt savu vienību skaitu ne vairāk kā par divām vienībām vienā kongresa ciklā ar nosacījumu, ka samazinātais iemaksas apjoms nav mazāks par apjomu, kas tiktu maksāts saskaņā ar aktuālo iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei. Jebkura šāda iemaksu vienību skaita samazinājuma izmaksas solidāri sedz dalībvalstis saskaņā ar turpmāk 8. punktā minētajām procedūrām. Savukārt dalībvalstis, kuru maksājumi ir zemāki par to ekonomiskajām iespējām, kas novērtētas, ņemot vērā iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, tiek aicinātas palielināt savu iemaksu vienību skaitu vismaz par divām vienībām katrā kongresa ciklā, līdz tās ir sasniegušas atbilstošo iepriekš minētās aktuālās iemaksu noteikšanas skalas līmeni. Dalībvalstis, kuras to neizdara, nevar izmantot iemaksu vienības summas samazinājumu atbilstoši turpmāk 8. punktā noteiktajām procedūrām.

5. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad vajadzīga starptautiska palīdzības programma, Administratīvā padome kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases samazināšanu uz laiku, ja to pieprasa dalībvalsts un pierāda, ka tā vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē.

6. Piemērojot 5. punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

7. Pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota.

8. Starptautiskais birojs aprēķina attiecīgo pamatlikmi un samazinātās iemaksu vienību summas atbilstoši turpmāk minētajiem parametriem.

8.1. Kopējā iemaksu vienību skaita samazinājuma¹ gadījumā jebkuru tā rezultātā radušos pamatlikmes (t.i., nesamazinātās) un samazināto iemaksu vienību summu palielinājumu solidāri sedz visas dalībvalstis proporcionāli pašreizējai pamatlikmei un samazinātajām iemaksu vienību summām.

8.2. Kopējā iemaksu vienību skaita palielinājuma² gadījumā un/vai ja dalībvalsts turpmāk neatbilst kritērijiem, lai izmantotu samazināto iemaksu vienību summu, jebkuru turpmāku samazinātās iemaksu vienības summas samazinājumu var izmantot vienīgi dalībvalstis, kuru maksājumi atbilst to ekonomiskajām iespējām vai tās pārsniedz, kā arī dalībvalstis, kuru maksājumi ir zemāki par to ekonomiskajām iespējām un kuras palielina savu iemaksu vienību skaitu vismaz par divām vienībām katrā kongresa ciklā.

9. 8. punktā minētās procedūras neattiecas uz pamatlikmes un samazināto iemaksu vienību skaita izmaiņām, kas izriet no i) 5. un 6. punktā minētajiem ārkārtas gadījumiem vai ii) Pasaules Pasta savienības izdevumu korekcijām, kā nolēmusi Administratīvā padome. Šādos gadījumos jebkuru šādu izmaiņu izmaksas sadala proporcionāli pašreizējai pamatlikmei un samazinātajām iemaksu vienību summām, un solidāri sedz visas dalībvalstis.

XIX pants
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

Šis papildprotokols stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī (izņemot III, IV, VII, IX, XVI un XVIII pantu, kā arī VI panta 4. punkta grozījumus, kas stājas spēkā

2026. gada 1. janvārī) un ir spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo papildprotokolu, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Vispārīgā reglamenta tekstā, un ir parakstījušas to vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs katrai dalībvalstij piegādā šā papildprotokola kopiju.

Dubaijā 2025. gada 19. septembrī

---