Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 20/2026

Mārupē 2026. gada 27. maijā

Par Mārupes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā 

APSTIPRINĀTI 
ar Mārupes novada pašvaldības domes
2026. gada 27. maija  lēmumu Nr. 36
(sēdes prot. Nr. 8) 

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
11. panta ceturto daļu, 14. panta pirmās daļas 6. punktu,
14. panta astoto daļu, 15. pantu, 17. panta otro daļu, 19. pantu,
21.¹ panta otro daļu, 21.² panta otro daļu, 21.⁵ panta ceturto daļu,
 21.⁹ panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi 

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Mārupes novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz iedzīvotājiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistru veidus, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzības reģistri), izslēdzamas no tiem, dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu. 

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums), Dzīvojamo telpu īres likums un Noteikumi.

3. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura uz tiesiska pamata deklarējusi savu dzīvesvietu Mārupes novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos un speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu gadījumos. 

4. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā: 

4.1. lēmumu par personas reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt palīdzības reģistrā, izslēgšanu no palīdzības reģistra, lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu, lēmumu par pašvaldības īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa un sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu un atcelšanu Mārupes novada pašvaldības domes (turpmāk – Dome) izveidota Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);

4.2. lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam pieņem Dome; 

4.3. Pašvaldības īpašumu pārvalde (turpmāk – Īpašumu pārvalde) nodrošina Palīdzības reģistru uzturēšanu, pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldību, Domes un Dzīvokļu komisijas lēmumu izpildi, Noteikumos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par īres līguma termiņa pagarināšanu vai jauna īres līguma noslēgšanu. 

II. Personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, un palīdzības reģistru veidi 

5. Papildus Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajām personu kategorijām tiesības saņemt palīdzību pirmām kārtām ir maznodrošinātām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz četri nepilngadīgi bērni, ja minēto personu un bērnu dzīvesvieta ir deklarēta Mārupes novadā ne mazāk kā piecus gadus un tām nepieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tie turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, studijas augstskolā vai koledžā. 

6. Papildus Likumā noteiktajām personu kategorijām pašvaldībā ir šādas personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību vispārējā kārtībā:

6.1. personām ar I vai II grupas invaliditāti (ar funkcionāliem traucējumiem), vai kuru apgādībā ir nepilngadīga persona, kurai noteikta invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem, kuras īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu un veselības stāvokļa dēļ ir izteikušas vēlēšanos īrēt dzīvojamo telpu 1. stāvā; 

6.2. personām, kuras īrē pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu un ir izteikušas vēlēšanos īrēt mazāku pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu. 

7. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību: 

7.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs); 

7.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana (2. reģistrs); 

7.3. dzīvojamo telpu izīrēšana speciālistam (3. reģistrs); 

7.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4. reģistrs); 

7.5. vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas, kas terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā ir cietusi, bet ir atjaunojama, remontam.

8. Palīdzības 1. reģistrā tiek reģistrētas Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas un Noteikumu 5. punktā minētās personas.

9. Palīdzības 2. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek reģistrētas Likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktās personas un trūcīgas Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas. 

10. Palīdzības 3. reģistrā, saskaņā ar Likuma 21.¹ pantu iekļauj speciālistus, kuri ieguvuši izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai darbības nozarē vai jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums un atbilst šādām prasībām:

10.1. speciālista darbības nozare ir izglītība; 

10.2. speciālistam ir spēkā esošs darba līgums ar pašvaldības dibinātu iestādi un kopējais darba stāžs saskaņā ar šo darba līgumu nav mazāks par vienu gadu. 

11. Palīdzības 4. reģistrā reģistrē šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētās personas, ja personai nav parādsaistību par dzīvojamo telpu īri un ar to saistītajiem maksājumiem, un persona nav pārkāpusi normatīvajos aktos un dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus.

12. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar Likuma 13. pantu. Personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Likuma 13. pantu, palīdzības reģistru neveido. 

III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai 

13. Personas, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda palīdzības veidu, un pievieno dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību, ja pašvaldībai šī informācija nav pieejama publisku personu reģistros: 

13.1. personas, kuras ir izliktas no īrētās vai piederošās dzīvojamās telpas – tiesas nolēmumu; 

13.2. pensijas vecumu sasniegušām personas – pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

13.3. politiski represētas personas – politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu; 

13.4. personas ar invaliditāti – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņas vai invalīda apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu; 

13.5. repatrianti – repatrianta statusu apliecinošu izziņu, uzrādot oriģinālu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas; 

13.6. no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona – ieslodzījuma vietas izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un apliecinājumu, ka nevar iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā; 

13.7. bez vecāku gādības palicis bērns – bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa iecelšanu vai par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē kopiju un bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas kopiju, ja bāriņtiesas lēmumi neatrodas pašvaldības rīcībā; 

13.8. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības – Sociālā dienesta izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

13.9. Noteikumu 6.1. apakšpunktā minētās personas – papildus 13.4. apakšpunktā minētajam, Sociālā dienesta atzinumu par nepieciešamību nodrošināt dzīvojamo telpu pirmajā stāvā; 

13.10. speciālists, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu kādā no jomām, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums: 

13.10.1. darba līgumu vai darba devēja izziņu par darba tiesiskajām attiecībām ar speciālistu; 

13.10.2. darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku; 

13.10.3. speciālista profesionālās vai augstākās izglītības vai attiecīgu kvalifikāciju apliecinošs dokuments;

13.11. personas, kuru  īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamās māja cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD) vai Valsts policijas (turpmāk – policija) sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija). 

14. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi. 

15. Dzīvokļu komisija personas iesniegumu izskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža un pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai vai atteikumu personas reģistrēšanai palīdzības saņemšanai. 

16. Sagatavojot iesnieguma izskatīšanu Dzīvokļu komisijā, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, lai pieņemtu lēmumu, iegūt papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros. 

17. Personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, palīdzības reģistros tiek reģistrētas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību.

18. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību: 

18.1. Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos; 

18.2. ja personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā; 

18.3. ja speciālistam vai viņa laulātajam pašvaldības administratīvajā teritorijā ir īpašumā esoša dzīvojamā telpa; 

18.4. speciālista faktiskā vai deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā. 

19. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja viņa ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Dzīvokļu komisijas lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu. 

20. Ne retāk kā reizi gadā Īpašumu pārvalde aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus un pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā lūdz personu iesniegt aktuālo informāciju un to apliecinošus dokumentus. 

21. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra Likuma 10. pantā noteiktajos gadījumos. 

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtība 

22. Dzīvojamo telpu uzskaiti saskaņā ar Likuma 12. pantu veic Īpašumu pārvalde. 

23. Atbrīvojoties pašvaldības dzīvojamai telpai, Īpašumu pārvalde brīvo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā. 

24. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Likuma 13. pantā minētajām personām, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja Dzīvokļu komisijas rīcībā nav aktuālu palīdzības pieprasījumu no Likuma 13. pantā minētajām personām, dzīvojamo telpu piedāvā īrēt palīdzības reģistros reģistrētām personām, atbilstoši telpas statusam katra palīdzības reģistra ietvaros personu reģistrācijas secībā. 

25. Īpašumu pārvalde piedāvā īrēt dzīvojamo telpu Likumā noteiktajā kārtībā. 

26. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu palīdzības reģistrā iekļautai personai, ja ir iestājušies šādi nosacījumi:

26.1. persona ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību un uz lēmuma par palīdzības sniegšanu pieņemšanas brīdi apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību, nav zuduši; 

26.2. persona ir reģistrēta palīdzības reģistrā un personas reģistrācijas kārtas numurs ir pirmais reģistrēšanas secībā; 

26.3. pašvaldības īpašumā vai tās tiesiskajā valdījumā ir brīva dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, un par to paziņots personai Likumā noteiktajā kārtībā; 

26.4. persona ir sniegusi pozitīvu atbildi uz Īpašumu pārvaldes piedāvājumu. 

27. Ja persona nepamatoti atteikusies no trim dažādiem dzīvošanai derīgiem dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi Īpašumu pārvaldei atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem mēneša laikā, šī persona izslēdzama no attiecīgā veida palīdzības reģistra. 

28. Izvērtējot personas atteikuma no piedāvātās palīdzības pamatotību, Komisija ņem vērā šādus attaisnojošus apstākļus: 

28.1. īrēšanai piedāvātās dzīvojamās telpas atrašanās vieta būtiski apgrūtina vai ierobežo personas nodarbinātības, izglītošanās, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iespējas; 

28.2. citi personas norādīti, pamatoti iemesli, kādēļ īrēšanai piedāvātā dzīvojamā telpa nav piemērota personas (mājsaimniecības) pastāvīgai dzīvošanai vai palīdzības saņemšana atliekama uz vēlāku laiku. 

V. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība 

29. Lēmumā par dzīvojamās telpas izīrēšanu Dzīvokļu komisija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams pirmreizējais īres līgums, ņemot vērā sekojošo: 

29.1. dzīvojamās telpas bez īpaša statusa īres līguma termiņš nav ilgāks par 3 gadiem, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus; 

29.2. maznodrošinātai personai, kura atbrīvota no ieslodzījuma vietas, kā arī personai, kurai palīdzība sniedzama neatliekami, līguma termiņš nepārsniedz sešus mēnešus, ar tiesībām pagarināt īres tiesību termiņu līdz vienam gadam, ja pilda līguma nosacījumus un nav izteikts brīdinājums par veiktu pārkāpumu; 

29.3. speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par trim gadiem, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

29.4. bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc tam, kad tas sasniedzis pilngadību, – īres līgums slēdzams uz laiku līdz 6 gadiem; 

29.5. sociālā dzīvokļa īres līguma termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ar tiesībām pagarināt, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus.

30. Īres līgumu noslēdz mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts Dzīvokļu komisijas lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ja šajā termiņā īres līgums nav noslēgts personas vainas dēļ, Dzīvokļu komisijas lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu zaudē spēku un uzskatāms, ka persona ir atteikusies no īres piedāvājuma.

31. Dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas vai tiek izbeigts pirms termiņa Likumā un Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajos gadījumos. 

32. Ja, tuvojoties vai izbeidzoties īres līguma termiņam, persona ir vērsusies Īpašumu pārvaldē ar lūgumu pagarināt īres līguma termiņu vai noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, personai tiek saglabātas īrētās dzīvojamās telpas īres tiesības uz iepriekšējā īres līguma nosacījumiem vienu mēnesi pēc īres līguma termiņa beigām. 

33. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām. 

34. Personai ir pienākums savlaicīgi iesniegt Īpašumu pārvaldei dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka personai saglabājas tiesības turpināt īrēt dzīvojamo telpu pēc īres līguma termiņa beigām un īres līguma darbības laikā, tai skaitā: 

34.1. sociālā dzīvokļa īres līguma darbības laikā ne retāk, kā ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Sociālā dienesta izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu; 

34.2. izbeidzoties speciālistam izīrētās dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, ja speciālists joprojām ir nodarbināts Noteikumu 10. punktā noteiktajā jomā, iesniegt Noteikumu 13.10. apakšpunktos minēto informāciju; 

34.3. ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņas pilngadīgā persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši Likumam vai šiem noteikumiem, iesniedz iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā; 

34.4. pēc Īpašumu pārvaldes pieprasījuma iesniegt informāciju un dokumentus, lai apliecinātu, ka personai nav zudušas tiesības uz palīdzības saņemšanu. 

35. Īpašumu pārvalde 30 dienu laikā pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu vai jauna īres līguma noslēgšanu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda īres līguma nosacījumus.

36. Ja pēc īres līguma termiņa beigām persona ir zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu, tai kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdim. Vienlaikus personai ir tiesības prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot Likuma noteikumus. 

VI. Sociālo dzīvokļu izīrēšana 

37. Lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai sociālā dzīvokļa statusa atcelšanu pieņem Komisija pēc Īpašumu pārvaldes ierosinājuma. 

38. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt: 

38.1. neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem; 

38.2. pašvaldības īpašumā esošam dzīvoklim, kuru īrē persona, kurai ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā ir rakstiski izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un, ja Īpašumu pārvalde ierosinājusi noteikt tam sociālā dzīvokļa statusu.

39. Ja sociālā dzīvokļa statusu nosaka Noteikumu 38.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ar personu tiek izbeigts līdzšinējais īres līgums un saskaņā ar Komisijas lēmumu ar īrnieku tiek noslēgts sociālā dzīvokļa īres līgums. 

40. Pirmreizējo sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz 29.5. apakšpunktā norādīto termiņu.

41. Ja pēc īres līguma termiņa beigām persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums, iesniedzot par to rakstveida iesniegumu Īpašumu pārvaldei vismaz mēnesi pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām.

42. Ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, lēmumu par sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanu uz jaunu termiņu vai īres līguma pagarināšanu pieņem Īpašuma pārvalde, ņemot vērā sociālā dzīvokļa īres līguma saistību izpildi un Sociālā dienesta veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu. 

43. Ja 41. punktā minētais iesniegums iesniegts, neievērojot noteikto termiņu vai pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Īpašumu pārvalde var lemt par īres līguma noslēgšanu uz jaunu termiņu, ja atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu, un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. 

44. Īpašumu pārvalde var atteikt noslēgt jaunu sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi: 

44.1. pārkāpj sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus; 

44.2. neievēro dzīvojamās mājas iekšējās kārtības noteikumus, ja tādi ir izdoti; 

44.3. vairāk kā 2 mēnešus nemaksā sociālā dzīvojamās telpas īres maksu vai ar sociālā dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus. 

45. Ja persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli un atbilst kādam no likuma 14. pantā vai Noteikuma 5. punktā minētajai personu kategorijai, Dzīvokļu komisija var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un lemt par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā. 

46. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā īres maksu, kas noteikta 50 procentu apmērā no dzīvojamo telpu īres maksas, kas noteikta ar Domes saistošajiem noteikumiem par kārtību pašvaldībai piederošo un tās nomāto dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanai. 

47. Papildus īres maksai sociālā dzīvokļa īrnieks maksā ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus, kurus neapmaksā Pašvaldība. 

VII. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

48. Vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (turpmāk – pabalsts) piešķir personām Likuma 13. panta ceturtās daļas 1. punkta b) apakšpunktā un 26. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. 

49. Palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai rakstveida iesniegumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas, pievienojot VUGD sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD) vai policijas sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija) un dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam nepieciešamo izmaksu aprēķinu.

50. Ja pabalstu pieprasījis dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īrnieks, iesniegumam pievieno dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īpašnieka apliecinājumu, kurā viņš piekrīt, ka pabalstu, tā piešķiršanas gadījumā, saņems dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas īrnieks.

51. Īpašumu pārvalde pēc Noteikumu 49. punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas, apseko personas īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju un sastāda apskates aktu, un nepieciešamības gadījumā organizē dzīvojamo telpu vai dzīvojamās mājas tehnisko apsekošanu.

52. Ja apskates aktā ir konstatēta situācijas atbilstība Likuma 13. panta ceturtās daļas 1. punkta b) apakšpunktam, Īpašumu pārvalde izvērtē un apstiprina remontam nepieciešamo izmaksu aprēķinu vai organizē tā sagatavošanu.

53. Sociālais dienests, izvērtējot cietušās personas iesniegumu, apsekošanas aktu un tāmi, iesniedz Domei lēmumprojektu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. 

54. Dome pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu cietušajai personai, kā arī piešķirtā pabalsta pārskaitīšanu pabalsta saņēmēja norēķinu kontā pēc noslēgtas vienošanās par pabalsta izmantošanu.

55. Pieņemot lēmumu par pabalsta piešķiršanu, Dome ņem vērā dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanas izmaksas (tāmi), personas materiālo stāvokli, informāciju par dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas apdrošināšanu, apstākļus, kādos dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja cietusi, un citus lēmuma pieņemšanai būtiskus apstākļus. 

56. Pabalsta apmērs nosakāms, pamatojoties uz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanas izmaksām (tāmi), bet ne vairāk 6000 euro.

57. Pabalstu nepiešķir, ja personai remonta izdevumu segšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Ja apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka par Noteikumu 56. punktā noteikto pabalsta apmēru, pabalsts tiek piešķirts kā starpība starp kopējo apdrošināšanas atlīdzības, krīzes pabalsta summu un maksimālo attiecīgai personai paredzēto pabalsta apmēru. 

58. Pašvaldības vārdā Noteikumu 54. punktā minēto vienošanos ar pabalsta saņēmēju par pabalsta izmantošanu slēdz Īpašuma pārvalde, un vienošanās ietver šādus nosacījumus: 

58.1. saņemto vienreizējo pabalstu pabalsta saņēmējs izmantos tikai atjaunojamās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, atbilstoši atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontam nepieciešamo izmaksu tāmei; 

58.2. atjaunojamās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remonts veicams ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā no dienas, kad pabalsts ieskaitīts pabalsta saņēmēja norēķinu kontā;

58.3. Īpašuma pārvalde ir tiesīga apsekot dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju pēc 58.2. apakšpunktā noteiktā remonta pabeigšanas termiņa, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc remontdarbu pabeigšanas; 

58.4. gadījumā, ja atjaunojamās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remonts nav veikts 58.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā vai Īpašuma pārvaldei nav bijusi nodrošināta iespēja dzīvojamās telpas apsekošanai noteiktajā termiņā, vai pabalsta saņēmējs izlietojis saņemto pabalstu citiem mērķiem, ne dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, pabalsta saņēmējs atmaksā visu saņemto pabalstu viena kalendārā mēneša laikā, skaitot no dienas, kad Īpašuma pārvalde sastādījusi aktu par neveiktajiem atjaunojamās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontdarbiem, pārskaitot to uz Pašvaldības norēķinu kontu. 

VIII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība 

59. Dzīvokļu komisijas pieņemtos lēmumus Administratīvā procesa likumā noteiktā  kārtībā varapstrīdēt Mārupes novada pašvaldības domē. 

60. Īpašumu pārvaldes pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā.

61. Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijas lēmums un Mārupes novada domes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

IX. Noslēguma jautājumi 

62. Ar Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Mārupes novada pašvaldības domes 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 15/2022 "Par Mārupes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 91).

63. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanai saskaņā ar šo Noteikumu 62. punktā minētajiem saistošajiem noteikumiem un atbilst šo Noteikumu nosacījumiem, saglabā vietu palīdzības reģistrā un tām ir tiesības šo noteikumu noteiktajā kārtībā saņemt palīdzību. 

64. Personas, kurām līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piešķirta pašvaldības palīdzība saskaņā 62. punktā minētajiem saistošajiem noteikumiem (pieņemts lēmums par palīdzības piešķiršanu), saglabā tiesības uz piešķirto palīdzību lēmumā noteiktajā termiņā, apmērā un kārtībā.  

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Osītis