Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 5

Bauskā 2026. gada 28. maijā

Par apbūves prasībām valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskās Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijā

APSTIPRINĀTI
Bauskas novada domes
2026. gada 28. maija sēdē
(prot. Nr. 6, 9. p.)

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta
2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720
"Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības,
izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
23. punktu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
2023. gada 18. aprīļa
vispārīgo administratīvo aktu Nr. 14.5-07/2763
"Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa
"Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs"
izmantošanas un saglabāšanas norādījumi"

I. Vispārīgi jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka prasības, kādas jāievēro veicot būvdarbus vai remontdarbus valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" ar aizsardzības Nr. 7425 (turpmāk - Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs) teritorijā un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskā Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija (turpmāk - Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija), būvniecības dokumentācijas saskaņošanas kārtību un administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā saglabājamās vērtības ir pilsētas plānojuma struktūra, apbūves principu sistēma; būvju telpiskais izvietojums, masa un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums; pilsētas telpiskais risinājums ainavā, reljefs, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava; vēsturiskā apbūve (ēkas, apbūves atsevišķi elementi; vēsturiskās nocietinājumu sistēmas; vēsturiskie industriālie objekti un inženierbūves), pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvpaņēmieni; pilsētas senāko daļu kultūrslānis; apzaļumojuma sistēma, parki, skvēri, stādījumi; vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskā ārtelpa ar raksturīgajiem labiekārtojuma elementiem; vēsturiskās piemiņas zīmes, mākslas pieminekļi un mākslas objekti publiskajā ārtelpā; kvartālu iekštelpa, vēsturisko ēku pagalmi; intelektuālās dzīves objekti un centri (vēsturiskās baznīcas, tautas nami, muzeji u.c.); dažādu pilsētas notikumu un tradīciju vietas (tradicionālie amata tirgi, tirgotāju vietas, pastaigu vietas, vēsturisku notikumu vietas u.c.) un citi unikāli un īpatnēji apbūves un labiekārtojuma elementi, kas veido pilsētas vēsturisko identitāti, vērtības autentiskumu.

3. Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā prasības būvniecības, restaurācijas, remonta plānošanai un realizācijai noteiktas atbilstoši ēku iedalījumam vērtības grupās. Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā noteiktas sešas vērtības grupas (kartogrāfiskais materiāls 1. pielikums):

3.1. 1. grupa - valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi;

3.2. 2. grupa - kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi;

3.3. 3. grupa - pilsētbūvnieciski nozīmīgas ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai;

3.4. 4. grupa - pilsētbūvnieciski nozīmīgas ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai;

3.5. 5. grupa - pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu;

3.6. 6. grupa - fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu);

3.7. 7. grupa - vēsturisko vidi degradējošas būves.

4. Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas saglabājamās vērtības: pilsētas (ielu un zemes vienību) plānojuma struktūra, apbūves principu sistēma; ēku retinātais telpiskais izvietojums, būvmasas un apbūves raksturs, ēku savstarpējais izvietojums; pilsētas telpiskais risinājums ainavā, reljefs, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava; vēsturiskā apbūve, vēsturiski un arhitektoniski vērtīgie objekti, pilsētai raksturīgais tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvpaņēmieni; apzaļumojuma sistēma (parki, skvēri, stādījumi); vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskās ārtelpas raksturīgie labiekārtojuma elementi; vēsturiskās piemiņas zīmes, pieminekļi un mākslas darbi publiskajā ārtelpā un citi apbūves un labiekārtojuma elementi, kas veido pilsētas daļas vēsturisko identitāti un vērtības autentiskumu.

5. Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas norādītas pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā (2. pielikums).

6. Pirms būvniecības ieceres akceptēšanas Bauskas pilsētas vēsturiskā centra un Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijā Bauskas novada pašvaldības iestādes "Bauskas novada administrācija" Būvvalde (turpmāk - Būvvalde) saņem konsultatīvu atzinumu no Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas.

7. Ja ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, Būvvalde, pieņemot lēmumu par atļauju nojaukt ēku, var pieprasīt veikt ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem utt.) un sniegt detalizētu atzinumu par ēkas konstrukciju stāvokli. Ja ēkas nojaukšana ir pieļaujama, tā notiek piedaloties pašvaldības nodrošinātam speciālistam, kas organizē vērtīgo vēsturisko būvdetaļu un atradumu fiksēšanu un saglabāšanu.

II. Prasības Bauskas pilsētas vēsturiskā centra teritorijā

8. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkām (1. grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām ar augstu autentiskuma pakāpi (2. grupa) piemērojamas sekojošas prasības:

8.1. Pirms ēkas pārbūves vai restaurācijas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas to saglabāšanai vai zudušo būvdetaļu aizstāšanai;

8.2. Saglabājams ēkas autentiskais apjoms, plānojuma struktūra un konstrukcijas. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās nemazina ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti;

8.3. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā;

8.4. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas;

8.5. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas vai logu rāmji vēsturiskiem analogiem atbilstošā konstrukcijā un dalījumā. Ārējie logu rāmji (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā) izgatavojami tikai no koka. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā);

8.6. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi. Ja vēsturiskās ārdurvis nav saglabājušās, tās jāizgatavo pēc vēsturiskajiem analogiem;

8.7. Saglabājama un restaurējama vēsturiskā interjera apdare, būvgaldniecības elementi (kāpnes, iekšdurvis u.c.), vēsturiskie apkures u.c. elementi;

8.8. Siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses - daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare.

9. Pilsētbūvnieciski nozīmīgām ēkām, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (3. grupa), piemērojamas sekojošas prasības:

9.1. Pirms ēkas atjaunošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas saglabāšanai un vēsturiskā veidola atjaunošanai un zudušo būvdetaļu atjaunošanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem;

9.2. Saglabājams vai atjaunojams ēkas vēsturiskais apjoms, plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā ir pieļaujamas, ja tās nemazina ēkas arhitektonisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti un lai atjaunotu vēsturisko apbūves raksturu;

9.3. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā;

9.4. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi;

9.5. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas vai logu rāmji vēsturiskiem analogiem atbilstošā konstrukcijā un dalījumā. Ārējie logu rāmji (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā) izgatavojami tikai no koka. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā);

9.6. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi;

9.7. Nav pieļaujama fasāžu arhitektūras vienkāršošana, dekoratīvo detaļu (dzegu, logu apmaļu, sandriku u.tml.) nosegšana vai iznīcināšana;

9.8. Ēku siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses.

10. Pilsētbūvnieciski nozīmīgām ēkām, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (4. grupa), piemērojamas sekojošas prasības:

10.1. Pirms ēkas pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, pārveidojumus (t.sk. degradējošus pārveidojumus), formulē prasības un rekomendācijas autentisko daļu saglabāšanai, zudušo daļu aizstāšanai un degradējošo pārveidojumu novēršanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem;

10.2. Saglabājams vai atjaunojams ēkas autentiskais apjoms un plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās atjauno ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti;

10.3. Atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā;

10.4. Atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas;

10.5. Logu rāmji un ārdurvis restaurējamas vai atjaunojamas atbilstoši vēsturiskiem analogiem;

10.6. Ēku siltināšana pieļaujama tikai no iekšpuses.

11. Pilsētbūvnieciski nozīmīgām XX gs. otrās puses ēkām ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (5. grupa) piemērojamas sekojošas prasības:

11.1. Ēkas atjaunošanu vai pārbūvi veic, ņemot vērā ēkas pilsētbūvniecisko nozīmi Bauskas vecpilsētā;

11.2. Pieļaujamas ēkas apjoma izmaiņas, ja tās atbilst Bauskas vecpilsētā raksturīgajai zemes vienību (apbūves gruntsgabalu) struktūrai un plānojumam, apbūves mērogam un raksturam un apbūves vēsturiskajam izvietojumam pret ielu (iedibinātajai būvlaidei);

11.3. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem (konstruktīvajam / būvtehniskajam risinājumam), izvērtējot to ietekmi uz Bauskas pilsētas vēsturiskā centra ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti;

11.4. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums), tostarp veicot ēkas siltināšanu;

11.5. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.

12. Fona apbūvei (būvperiodam raksturīgām ēkām, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (6. grupa), piemērojamas sekojošas prasības:

12.1. Ēku atjaunošanai un pārbūvei izmantojami tradicionāli materiāli atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam;

12.2. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem, izvērtējot to ietekmi uz Bauskas vecpilsētas ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti;

12.3. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums), tostarp veicot ēkas siltināšanu;

12.4. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.

13. Vēsturisko vidi degradējošām būvēm (7. grupa) piemērojamas sekojošas prasības:

13.1. Ēku un inženierbūvju pārbūve var tikt veikta tikai ar mērķi novērst degradējošo ietekmi uz Bauskas vecpilsētas pilsētbūvniecisko un ainavisko kvalitāti;

13.2. Atbalstāma no ielas vai citas publiskās ārtelpas redzamu vēsturisko vidi degradējošu būvju nojaukšana.

14. Prasības jaunu ēku būvniecībai:

14.1. Izvērtējot ietekmi uz Bauskas vecpilsētas apbūves raksturu, zudušās apbūves vietā zemes vienībās ar vēsturiski iedibināto būvlaidi (1. pielikums) atbalstāma jaunu ēku būvniecība;

14.2. Ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu;

14.3. Jaunu ēku projektē, lai tā iederētos blakus esošās vēsturiskās apbūves apjomā un arhitektūras stilā;

14.4. Jumtus projektē atbilstoši Bauskas vecpilsētas tradicionālajai jumtu arhitektūrai (divslīpju, ar vai bez nošļaupumiem, ar mansardu, ar mezonīnu u.c.), segumam (māla vai betona kārniņu) un krāsu tonim (ķieģeļsarkans vai brūns), izvērtējot to iederību Bauskas vecpilsētas ainavā (t. sk. jumtu ainavā);

14.5. Būvniecības dokumentācijai pievieno ēkas vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas un citas publiskās ārtelpas.

15. Prasības Bauskas vecpilsētas ielām un apbūvei ielas frontē:

15.1 Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā), izņemot, ja izmaiņas ir pamatojamas ar Bauskas vecpilsētai degradējošu pārveidojumu novēršanu;

15.2. Ielu veido kā publiskās ārtelpas sastāvdaļu. Pie ēku galvenajām ieejām vai priekšpagalmā, ja tāds ir, atļauta vēsturiskajā pilsētvidē iederīgu labiekārtojuma elementu (tostarp, āra kafejnīcu galdu u.tml.) izvietošana;

15.3. Aizliegts aizbūvēt vēsturiskos ceļu pievienojumus uz zemes vienībām un aizliegts likvidēt galvenās ieejas ēkā no ielas;

15.4. Ielu posmos, kur saglabājies vēsturiskais akmens bruģa iesegums (Kalēju, Plūdoņa ielas posmos, ielu galos uz Mēmeles krastu un citviet Bauskas vecpilsētā), to saglabā vai atjauno;

15.5. Ielu posmos, kur vēsturiskais iesegums nav saglabājies, ņemot vērā autotransporta un gājēju satiksmes intensitāti un ielas nozīmi kultūrvēsturiskajā pilsētvidē, pieļaujamais iesegums ir akmens bruģis, klinkers vai betona bruģis;

15.6. Ietvju un velosipēdu ceļu būvniecībā ņem vērā autotransporta un gājēju satiksmes intensitāti, ielas nozīmi kultūrvēsturiskajā pilsētvidē un autentisko segumu, ja tas ir saglabājies;

15.7. Pārbūvējot vai atjaunojot ielas, nav pieļaujama ielas un ietves līmeņa paaugstināšana. Saglabājams vai atjaunojams ielas un ietves līmenis, kāds tas ir bijis XX gs. sākumā. Ielu posmos ar paaugstinātu līmeni, kur tas ietekmē ēku tehnisko stāvokli, ielas līmenis pazemināms līdz vēsturiskajam līmenim XX gs. sākumā vai veicami pasākumi, lai nodrošinātu ēku pamatu, cokola stāvu un inženiertīklu aizsardzību;

15.8. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas iestrādā segumā, izmantojot vēsturiskai videi piemērotas konstrukcijas;

15.9. Ielas uzturēšanā izmanto tehniku, paņēmienus un materiālus, kas nerada riskus vēsturiskās apbūves un labiekārtojuma elementu saglabāšanai;

15.10. Zaudētas apbūves gadījumā aizliegts gruntsgabalā izvietot autostāvvietas un pagaidu būves.

16. Prasības ēku fasādēm:

16.1. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai;

16.2. Fasāžu apdarē, ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, ir izmantojami tradicionāli materiāli: koka ēkām - koka dēļu apšuvums, apmestām mūra ēkām - kaļķa javas apmetums. Koka fasāžu krāsošanā izmanto lineļļas krāsas, apmestu fasāžu krāsošanā izmanto kaļķa vai silikāta krāsas;

16.3. Fasāžu apdarē nav izmantojami plastikāta dēļi, metāla ieseguma loksnes, apaļkoks, struktūrapmetums, sintētiskas špakteļmasas un citi neiederīgi materiāli. Ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, fasādes krāsu pasi izstrādā visai ēkai kopumā, ņemot vērā krāsojuma iederību konkrētās ielas (kvartāla, pagalma u.c.) apbūves ainavā;

16.4. Ēku fasādes apdares materiālos aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotu plakņu kā fasādes apdares elementa pielietojums ir atļauts tikai tādā gadījumā, ja to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās pilsētvides kontekstā;

16.5. Jaunus ēku fasāžu dekoratīvos elementus veido no atbilstošiem tradicionāliem materiāliem. Aizliegta dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla;

16.6. Aizliegtas plastikāta lietus ūdens notekcaurules. Pieļaujams tradicionāls cinkotā skārta lietus ūdens novadīšanas reņu un tekņu risinājums;

16.7. Ēku fasādēs pret ielu aizliegts izvietot elektrības sadales skapjus, kabeļus, gāzes vadus un pievadus, izvadus, kondicionierus u.tml. elementus;

16.8. Skatlogi atļauti publisku ēku pirmajos stāvos. Divu un vairāk stāvu ēkām skatlogi izvietojami uz logu ass. Nav pieļaujama skatlogu pazemināšana līdz ielas līmenim;

16.9. Veikala skatlogu markīzes darināmas saskaņoti ar fasādes krāsojumu. Atļautas auduma markīzes;

16.10. Logus un skatlogus aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu.

17. Prasības žogiem un vārtiem:

17.1. Žogu atjauno atbilstoši Bauskas vecpilsētas raksturīgiem vēsturiskajiem žogu prototipiem. Vēlams paredzēt žogu atjaunošanu vēsturiskajā (XX gs. I puses) izskatā un augstumā; risinājumu pamatojot ar vēsturiskajiem analogiem. Gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstoši vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogi ar apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi. Žogi jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem, ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju, dzīvojamām ēkām, galvenokārt paredzot koka žogus, bet publiskām ēkām - metāla kalumu žogus;

17.2. Pieļaujamais žoga augstums 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums;

17.3. Vārtus un iebrauktuves projektē atbilstoši ēkas arhitektūras stilam. Jaunu vārtu maksimālais augstums - 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums. Vārti ierīkojami tā, ka atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ietves. Atļautais vārtu materiāls - koks, metāls (kalts, liets);

17.4. Stiepļu pinuma žogi ir atļauti tikai tad, ja tie ir kombinēti ar dzīvžogu. Stiepļu pinuma žogus novieto aiz dzīvžoga vai dzīvžogā un tie nedrīkst pārsniegt dzīvžoga augstumu;

17.5. Dzīvžogi gar ielu un citu publisko ārtelpu stādāmi, izmantojot vietējiem klimatiskiem apstākļiem raksturīgās koku un krūmu sugas, izņemot skujeņus.

18. Prasības ārtelpu un ēku ārējam apgaismojumam:

18.1. Ielu, laukumu, zaļo zonu apgaismes un ēku fasāžu apgaismes ķermeņu risinājumus pieskaņo Bauskas vecpilsētas pilsētvides raksturam;

18.2. Bauskas vecpilsētā pieļaujami XX gs. sākuma stilistikai atbilstoša dizaina apgaismes ķermeņi;

18.3. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās;

18.4. Bauskas vecpilsētā publiskās ārtelpas apgaismojumam paredz siltas gaismas spektru, ne augstāku par 3000 K. Apgaismes starmešu izvietojums nedrīkst būt traucējošs satiksmei un konkrēta objekta apskatei;

18.5. Fasādes apgaismes ķermeņi jāpieslēdz kabeļiem, kas iebūvēti pazemē vai būves sienā, un nav redzami fasādē.

19. Prasības palīgēkām:

19.1. Vēsturiskās palīgēkas saglabājamas vai atjaunojamas atbilstoši ēku iedalījumam vērtības grupās;

19.2. Pieļaujama jaunu palīgēku būvniecība, atbilstoši pagalma apbūves vēsturiskajam plānojumam un raksturam;

19.3. Aizliegta palīgēku izvietošana priekšpagalmā vai uz iedibinātās būvlaides;

19.4. Palīgēkām, kas ir redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas, pieļaujamais jumta seguma materiāls var būt koka, māla vai betona kārniņi ķieģeļsarkanā vai brūnā tonī, metāls (cinkotais vai ķieģeļsarkanā tonī krāsots skārds). Palīgēku jumta seguma materiālu un krāsu pieskaņo galvenajai ēkai;

19.5. Aizliegtas konteinera tipa būves, kas pilda palīgēku funkciju, ja to ārsienas nav apdarinātas ar koka vai cita veida vecpilsētas pilsētvidē iederīgu materiālu. Aizliegtas palīgēkas ar metāla ārsienu apdari;

19.6. Nav pieļaujama transporta vienību un tehnikas, būvmateriālu, kokmateriālu u.tml. materiālu, konteineru, konstrukciju un preču novietošana un uzglabāšana zemes vienības daļās, kas redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas;

19.7. Antenas, saules baterijas (kolektorus), kondicionierus u.tml. inženiertehniskās iekārtas novieto tā, lai tās nav redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas un izvērtējot ietekmi uz jumtu ainavu;

19.8. Atkritumu konteinerus izvieto tikai ārpus būvlaides teritorijas.

20. Prasības pagalmiem un dārziem:

20.1. Jauna apbūve pagalmā pieļaujama tikai saglabājot pagalma apbūves vēsturisko plānojumu un raksturu un izvērtējot tās ietekmi uz vecpilsētas kultūrvēsturisko vidi un ainavu;

20.2. Iebrauktuvju ceļu un publisko vai daļēji publisko pagalmu iesegumā saglabājams akmens bruģis;

20.3. Pagalmos saglabājami tradicionāli augļu dārzi, īpaši Rīgas ielas pagalmos, kas vērsti uz Mēmeles upes pusi, un nogāzē starp Kalēju un Rijas ielām;

20.4. Mēmeles upes krastmalā tauvas joslas ietvaros plānojama publiski pieejama gājēju pastaigu ceļa izveidošana.

III. Prasības Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijā

21. Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā).

22. Būvvalde Bauskas pilsētas starpkaru perioda un vecākām ēkām, kas norādītas 2. pielikumā kā kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, var pieprasīt veikt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un būvdetaļas un izstrādā rekomendācijas to saglabāšanai vai aizvietošanai.

23. Apbūves noteikumu 2. pielikumā iekļauto kultūrvēsturiski vērtīgo ēku atjaunošanā un pārbūvē ievēro šādas prasības:

23.1. Izmaiņas ēku apjomā un konstruktīvajā risinājumā ir pieļaujamas tikai, ja tās nemazina ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti;

23.2. Saglabājama vai atjaunojama vēsturiskā jumta forma;

23.3. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā (cinkotais vai krāsotais skārds tradicionālajā lokšņu dalījumā, māla kārniņi, dabīgais šīferis u.c.);

23.4. Saglabājama vai atjaunojama fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas;

23.5. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus atsevišķās ēkas daļās drīkst veikt tikai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotai visas ēkas būvniecības dokumentācijai;

23.6. Fasāžu apdarē izmantojami tradicionāli materiāli: koka ēkām - koka dēļu apšuvums, apmestām mūra ēkām - kaļķa javas apmetums; Koka fasāžu krāsošanā izmanto lineļļas krāsas, apmestu fasāžu krāsošanā izmanto kaļķa vai silikāta krāsas; Fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta dēļi, metāla ieseguma loksnes, apaļkoks, struktūrapmetums un citi neiederīgi materiāli;

23.7. Fasāžu krāsošanu veic atbilstoši Būvvaldē saskaņotai krāsu pasei, nodrošinot atbilstību apbūves kultūrvēsturiskajai videi un ietekmei uz ielas ainavu;

23.8. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru;

23.9. Logu rāmji un ārdurvis atjaunojamas atbilstoši vēsturiskiem analogiem un arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām;

23.10. Jaunus fasāžu dekoratīvos elementus veido no atbilstošiem tradicionāliem materiāliem; Aizliegta dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla;

23.11. Aizliegtas plastikāta lietus ūdens notekcaurules. Pieļaujams tradicionāls cinkotā skārta lietus ūdens novadīšanas reņu un tekņu risinājums.

24. Citu teritorijā esošo ēku atjaunošanā un pārbūvē ievēro šādas prasības:

24.1. Veicot jumta pārbūvi vai atjaunošanu jumta seguma krāsu toni pieskaņo ielas jumta ainavai saskaņā ar Būvvaldē saskaņotu krāsu pasi;

24.2. Jumtus būvē atbilstoši starpkaru perioda tradicionālajai jumtu arhitektūrai (divslīpju, ar vai bez nošļaupumiem, ar mansardu, ar mezonīnu u.c.), izvērtējot to iederību starpkaru apbūves ainavā (t. sk. jumtu ainavā);

24.3. Ēku fasādes apdares materiālos aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus; Stiklotu plakņu kā fasādes apdares elementa pielietojums ir atļauts tikai, ja to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās pilsētvides kontekstā.

25. Esošos žogus atjauno atbilstoši pilsētas daļai raksturīgiem vēsturiskajiem žogu prototipiem, vadoties no to vēsturiskā (XX gs. 30. gadu) izskata un augstuma un risinājumu pamatojot ar vēsturiskajiem analogiem. Gar ielas malu ir atļauts ēkas tipoloģijai atbilstošs vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogs ar apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi.

26. Pieļaujamais žoga augstums 1,7 m, izņemot gadījumus, kad ar vēsturiskiem analogiem vai funkcionālo nepieciešamību ir pamatots cits augstums.

27. Stiepļu pinuma žogi ir atļauti tikai tad, ja tie ir kombinēti ar dzīvžogu. Stiepļu pinuma žogus novieto aiz dzīvžoga, tie nedrīkst pārsniegt pieauguša dzīvžoga augstumu.

28. Jaunu ēku arhitektūrai jāiederas blakus esošās vēsturiskās apbūves apjomā un arhitektūras stilā.

29. Jaunu ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu.

30. Jaunas ēkas būvniecības dokumentācijai pievieno ēkas vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas un citas publiskās ārtelpas.

IV. Uzraudzība, izpildes kontrole un piespiedu izpilde

31. Par noteikumu pārkāpšanu atbildīgs ir ēkas vai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

32. Kontroli par noteikumu ievērošanu veic Būvvalde.

33. Par noteikumu 9.3, 9.4, 9.5, 9.6, 9.8, 10.3, 10.4, 10.5, 10.6, 10.7, 10.8, 11.3, 11.4, 11.5, 11.6, 11.6, 16.3 apakšpunktos, 17. punktā un 19.4, 19.5, 20.3, 20.4, 20.5, 20.6, 20.7, 20.8, 24.2, 24.3, 24.4, 24.6, 24.8, 24.9, 24.10, 24.11, 25.3 apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu Būvvalde ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības noteikumu izpildes nodrošināšanai.

34. Noteikumu 33. punktā minētās iestādes amatpersonu lēmumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks

 

1. pielikums

Ēku iedalījums vērtības grupās Bauskas vecpilsētā

 

2. pielikums

Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija un vērtīgas ēkas

 

Paskaidrojuma raksts
Bauskas novada domes saistošajiem noteikumiem "Par apbūves prasībām valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskās Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijā"

Paskaidrojuma raksta sadaļas	Norādāmā informācija
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi	Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot Saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Bauskas novada teritorijas plānojuma izstrādes gaitā, tika secināts, ka ir lietderīgi izveidot Saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību kādā tiek regulēta Bauskas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas izmantošana un apbūve, kā arī iekļaut pilsētbūvnieciski vērtīgo Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritoriju, kurā līdz šim teritorijas izmantošana un apbūves kārtība īpaši netika regulēta. Ar Saistošajiem noteikumiem tiks noteiktas prasības divām teritorijām, t.i., - Bauskas pilsētas vēsturiskā centra teritorijas izmantošanai un apbūvei. Papildus Saistošie noteikumi vecpilsētā nosaka ēku dalījumu grupās atkarībā no to kultūrvēsturisko vērtību iedalījuma pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kas ļauj katrai grupai piemērot atbilstošas prasības. - Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas izmantošanai, t.i., XX gs. 20. to un 30. to gadu un vecāku ēku pārbūvei un atjaunošanai, kā arī prasības jaunai apbūvei šajā teritorijā ar mērķi aizsargāt līdz mūsdienām ar augstu autentiskuma pakāpi saglabājušos apbūves teritoriju, kas atrodas starp Bauskas pilsētas vēsturiskā centra vienu daļu un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli "Bauskas pilsdrupas ar parku", nodrošinot sava veida buferzonu starp šīm teritorijām. Saistošie noteikumi par apbūves prasībām izstrādāti ar mērķi atvieglot informācijas pieejamību, kas attiecināma uz konkrētajām teritorijām - Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs un Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija. Saistošo noteikumu projekta uzdevums ir izveidot prasību kopumu, kas veicinās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un attīstību, un sekmēs Bauskas vecpilsētas un starpkaru apbūves teritorijas harmonisku attīstību
3. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus	Saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu daļā, kur noteiktas pašvaldības tiesības piemērot administratīvos sodus, nav iespējams precīzi noteikt, jo nav prognozējams administratīvo pārkāpumu skaits par iespējamo darbību un/vai bezdarbību attiecīgajās teritorijās. Saistošie noteikumi arī neparedz jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, lai nodrošinātu Saistošo noteikumu izpildi. Tomēr visticamāk, ka Saistošajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz pašvaldības budžetu, jo tajos precīzi un saprotami nodefinētās prasības, kas attiecas uz konkrētajām teritorijām.
4. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekmi uz konkurenci (aktuālo situāciju, prognozes tirgū un atbilstību brīvai un godīgai konkurencei)	Saistošie noteikumi tieši neskar sociālā ietekmes jomu un ietekmi uz iedzīvotāju veselību, vienlaikus norādot normatīva ietekmi, kad indivīds pielāgo savu uzvedību vai uzskatus, lai atbilstu sabiedrībā pieņemtām normām. Saistošie noteikumi sekmēs kopēju sabiedrības izpratni par sakārtotu un sakoptu vidi, tādā veidā ieguvums būs gan uzņēmējdarbības videi, gan sabiedrībai kopumā. Saistošie noteikumi palīdzēs saglabāt sabiedrībai draudzīgas, labbūtīgas un vēsturiski, arhitektoniski, ainaviski nozīmīgas vai apbūvei raksturīgas vides nodrošināšanu. Saistoši noteikumi ilgtermiņā veicinās Bauskas pilsētas vēsturiskais centra un Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas kultūrvēsturiskās vides kvalitātes paaugstināšanu, kas var paaugstināt gan interesi par īpašumiem un dzīvesvietu Bauskas vēsturiskajā centrā, gan veicināt ar tūrismu saistīto nozaru - amatniecības, ēdināšanas, naktsmītņu u.c. uzņēmējdarbības nozaru aktivitāti. Saistošo noteikumu projekts neietekmē tirgus dalībnieku skaitu un veicina godīgu konkurenci.
5. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētajām institūcijām	Kompetence Saistošo noteikumu piemērošanā noteikta Bauskas novadā pašvaldības iestādes "Bauskas novada administrācija" struktūrvienībai Būvvalde. Saistošo noteikumu projekts neietekmē līdzšinējās administratīvās procedūras un nepalielinās izmaksas šī pakalpojuma saņēmējiem, jo netiek paredzēts palielināt iesniedzamo dokumentu un procedūru skaitu.
6. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem	Saistošie noteikumi ir ārējos normatīvajos aktos noteikta pašvaldības kompetence īstenojot autonomo funkciju - sekmēt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sakārtotu un sakoptu vidi attiecīgajās teritorijās, tostarp sekmēt saimniecisko darbību. Saistošo noteikumu projekts ietekmi uz cilvēkresursiem neskar.
7. Informācija par izpildes nodrošināšanu	Kontroles procesu turpinās nodrošināt pašvaldības iestāde "Bauskas novada administrācija" Būvvalde Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Papildus administratīvais resurss saistošo noteikumu darbības nodrošināšanai netiks piesaistīts. Nav paredzēta arī jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija vai reorganizācija
8. prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana.	Saistošo noteikumu projektā ietvertās normas regulē Bauskas pilsētas vēsturiskais centra un Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas izmantošanu, apbūves kārtību un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Saistošo noteikumu pieņemšana ļauj pašvaldībai īstenot uzraudzību un kontroli par būvniecības procesiem attiecīgajās teritorijās. Mērķa sasniegšanai ir noteiktas samērīgas un kultūrvēsturiski vērtīgajām teritorijām atbilstošas prasības. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.
9. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām un institūcijām	Saistošo noteikumu izstrādes procesā ir notikušas diskusijas starp pašvaldības amatpersonām un speciālistiem, kā arī ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem un dažādām biedrībām, tai skaitā ar biedrībām "Bauskas vecpilsēta", "Meistars Gothards" un citām. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.bauskasnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Noteiktajā publiskās apspriešanas termiņā neviens ieteikums vai priekšlikums nav saņemts.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks