|
Ministru kabineta noteikumi Nr. 244
Rīgā 2026. gada 5. maijā (prot. Nr. 25 18. §) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" 2.6.1.2. pasākuma "Enerģētiskās drošības infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" 2.6.1.2. pasākumu "Enerģētiskās drošības infrastruktūras attīstība" (turpmāk – pasākums); 1.2. pasākuma mērķi un mērķa grupu; 1.3. pasākumam pieejamo finansējumu; 1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim; 1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus; 1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. 2. Šo noteikumu ietvaros piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē. 3. Pasākuma mērķis ir stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un nodrošināt virzību uz enerģētisko neatkarību. 6. Līdz 2030. gada 31. decembrim pasākumā sasniedzamie iznākuma rādītāji un to vērtības: 6.1. iznākuma rādītājs – elektroenerģijas sistēmas jaudu palielināšana. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma ietvaros divās apakšstacijās palielināta jauda; 6.2. iznākuma rādītājs – pārvietojamās apakšstacijas. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma ietvaros iegādāta vismaz viena pārvietojamā apakšstacija. 7. Līdz 2030. gada 31. decembrim pasākumā sasniedzamais rezultāta rādītājs – elektroapgādes drošuma palielināšana iedzīvotājiem. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma ietvaros palielināts elektroapgādes drošums 1 860 565 iedzīvotājiem. 9. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 10. Pasākuma īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 36 470 589 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 31 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, – 5 470 589 euro. 11. Attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālais līdzfinansējums ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 13. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir elektroenerģijas pārvades sistēmas operators akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" un elektroenerģijas sadales sistēmas operators akciju sabiedrība "Sadales tīkls". 14. Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" kā finansējuma saņēmējs projektu var īstenot kopā ar sadarbības partneri – akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls", ja tas nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai. Sadarbības partneris ir komersants, ar kuru noslēgts sadarbības līgums un kurš piedalās projekta īstenošanai nepieciešamo darbību veikšanā, rezultātu sasniegšanā un to uzturēšanā. 15. Projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu par summu, kas nepārsniedz šādu Eiropas Reģionālās attīstības fonda un nacionālā līdzfinansējuma apmēru: 15.1. akciju sabiedrība "Sadales tīkls", nepārsniedzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 000 000 euro apmērā un nacionālo līdzfinansējumu – 2 647 059 euro apmērā; 15.2. akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", nepārsniedzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 16 000 000 euro apmērā un nacionālo līdzfinansējumu – 2 823 530 euro apmērā. 16. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē šo noteikumu 6. punktā minēto iznākuma rādītāju un šo noteikumu 7. punktā minēto rezultāta rādītāju sasniegšanu: 16.1. elektroenerģijas sistēmas pieslēguma jaudu palielināšana, tai skaitā nepieciešamo iekārtu iegāde un infrastruktūras būvniecība; 16.2. elektrolīniju izbūve vai pārbūve uz apdzīvotām vietām, nodrošinot energoapgādes sistēmas stabilāku darbību un uzlabojot energoapgādes drošumu un kvalitāti; 16.3. ģeneratoru iegāde, kas nepieciešami elektroenerģijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai; 16.4. ģeneratoru pārvietošanai nepieciešamo piekabju vai treileru iegāde; 16.5. pārvietojamu (mobilo) apakšstaciju iegāde, kas nepieciešamas elektroenerģijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai; 16.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; 16.7. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana. 18. Pasākumā plānotās tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir saistītas ar šo noteikumu 16. punktā minēto darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu: 18.1. ar projekta iesniegumu un īstenošanu saistītās pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot izmaksas par projekta iesnieguma informācijas sagatavošanu un aizpildīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā), kas nav radušās uz darba līguma pamata, tai skaitā: 18.1.1. inženierbūvju, labiekārtojuma elementu un dabā balstīto risinājumu tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas izmaksas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu), lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti; 18.1.2. autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti būvniecības jomā; 18.2. būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, iekārtu iegādes un piegādes līgumu izmaksas, garantijas apkalpošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās izmaksas; 18.3. materiālu, tai skaitā akciju sabiedrības "Sadales tīkls" būvdarbu veicējam izsniegto materiālu, un izejvielu iegādes izmaksas; 18.4. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā; 18.5. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja tas nepieciešams objekta nodošanai ekspluatācijā; 18.6. neparedzētie izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām plānotajām attiecināmajām izmaksām; 18.7. rezerves izmaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no plānoto attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi; 18.8. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā; 18.9. tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi astoņu procentu apmērā no šo noteikumu 18. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas; 18.10. vienreizēja samaksa zemes īpašniekam, ja investīcijas tiek veiktas uz zemes saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. pantu; 18.11. ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam vai pamatotos gadījumos arī citam projektā iesaistītajam personālam, ja sniegtais pamatojums ir tieši saistīts ar projekta mērķa sasniegšanu. 19. Pasākumā plānotās netiešās attiecināmās izmaksas ir: 19.1. finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 18.9. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām; 19.2. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai obligātos Eiropas Savienības fondu komunikācijas un vizuālās identitātes prasību īstenošanas pasākumus. 20. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 21. Izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 29. maija. Projekta iesniegumā neiekļauj līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pabeigtas darbības un finansējumu tām nepiešķir. 22. Finansējuma saņēmējs var pārdalīt finansējumu starp atbalstāmajām darbībām, nepārsniedzot kopējo šo noteikumu 10. punktā minēto finansējumu un nodrošinot atbilstību šo noteikumu 18. punktā noteiktajiem izmaksu pozīciju procentuālajiem ierobežojumiem. 23. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā no tā izmaksas dienas. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos, bet nākamo avansa maksājumu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais ieguldīts pilnā apmērā, un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 25. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms): 25.1. uzkrāj datus un sniedz informāciju sadarbības iestādei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par projektā sasniegtajiem šo noteikumu 6. punktā minētajiem iznākuma rādītājiem; 25.2. izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst horizontālajiem principiem "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un klimata jomā; 25.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu "Klimatdrošināšana" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu" īstenošanu un iesniedz šo informāciju sadarbības iestādei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu; 25.4. uzņemas segt sadārdzinājumu un nodrošina, lai projekta ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī novērš dubultā finansējuma risku; 25.5. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas no saviem līdzekļiem; 25.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā; 25.7. ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs var veikt savā īpašumā, sadarbības partnera īpašumā, uz cita īpašnieka zemes saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 19.1 pantu vai valdījumā esošā īpašumā, ja valdījuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai valdījuma tiesības vai lietošanas tiesību aprobežojums ir nostiprināts valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai arī tos nostiprina zemesgrāmatā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai; 25.8. izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu; 25.9. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. 26. Ja projekta ietvaros izbūvējamai elektroenerģijas sadales sistēmas infrastruktūrai ir nepieciešama jauna elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras elementa izbūve vai esošo elementu pārbūve vai atjaunošana, kas pēc izbūves kļūst par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" īpašumu, tad izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas sedz šā projekta finansējuma saņēmējs. 27. Šo noteikumu 14. punktā minētajā sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī paredz vismaz šādus nosacījumus: 27.1. sadarbības partnera īstenojamās projekta darbības un to apjoms; 27.2. sadarbības partnera īstenojamo atbalstāmo darbību kvalitātes kontrole; 27.3. sadarbības partnera pienākumi, atbildība un pārskatu sniegšanas kārtība; 27.4. sadarbības partnerim sasniedzamais iznākuma un rezultāta rādītāja apmērs; 27.5. norēķinu kārtība ar sadarbības partneri, tai skaitā tam izmaksātā avansa dzēšanas un atgūšanas kārtība. 28. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus iegādājas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa ..
Statuss:
Vēl nav spēkā
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|