Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 159

Rīgā 2026. gada 24. martā (prot. Nr. 15 20. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta rīkojumā Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu"

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta rīkojumā Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 158. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk - projekts) pasi (1. pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs, apstiprināt divus centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānus - "Kriminālprocesa informācijas sistēma" (2. pielikums) un "Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai" (3. pielikums), kā arī apstiprināt projekta izmaksas 4 029 606 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3 389 795 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 639 811 euro apmērā."

2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju - Iekšlietu ministrijas Informācijas centru - iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk - 2.1.1.1.i. investīcija) ietvaros."

3. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

4. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

5. Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 24. marta
rīkojumam Nr. 159

"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524

2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk - IeM IC)
1.2. Projekta īstenošanas partneri Valsts policija

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk - LVC)

Tiesu administrācija (turpmāk - TA)

Latvijas Republikas prokuratūra (turpmāk - Prokuratūra)

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums E-lietas programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem Saistība ar pabeigtajiem un īstenošanā esošajiem projektiem:

1. Eiropas Savienību struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" E-lietas programma- izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide 1. posms;

2. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/010 "Jaunās paaudzes Integrētā iekšlietu informācijas sistēma";

3. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gadam darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" E-lietas programma - izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide 1. posms projekta "Prokuratūras IS attīstība";

4. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas projekts "E-lietas programma - izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide - 2. posms";

5. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" ietvaros projekts "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros";

6. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas projekts "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība - E-lietas 2. posms"

Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotiem un īstenotiem projektiem.

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķi ir:

1. Attīstīt koplietošanas tehnoloģisko platformu transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk - Platforma) par transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas valsts teritorijā, lai nodrošinātu ātrāku informācijas saņemšanu Valsts policijā (vēlāk iespējams arī citās izmeklēšanas iestādēs), kas veicinās noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanu, kā arī radīs iespējas fiksēt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem aptuveni 100 vietās uz LVC pārvaldītajiem autoceļiem. Mērķa sasniegšanai tiks izmantotas jau esošās un tiks iegādātas un uzstādītas papildu videonovērošanas kameras, kā arī attīstot lietošanā jau esošo programmatūru, kas fiksēs un saglabās informāciju par transportlīdzekļu, to valsts reģistrācijas numura zīmju un citu kustīgu objektu (piemēram, transportlīdzekļu bez vai ar nesalasāmām valsts reģistrācijas numura zīmēm) atrašanās vietu, datumu, laiku, fotogrāfiju, u.c. parametrus, kas iegūti video novērošanas kameru darbības rezultātā. Papildu minētās informācijas fiksēšanai, videonovērošanas kameru tīklu LVC izmantos, lai nodrošinātu un ievērojami uzlabotu ceļu seguma stāvokļa monitoringu.

2. Kriminālprocesa informācijas sistēmas (turpmāk - KRASS) E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta, kuras ietvaros tiks nodrošināta iespēja uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu elektroniskajā vidē, Krimināllikuma pantu, izmeklēšanas iestāžu datu publicēšanu Tieslietu ministrijas koplietošanas komponenšu platformā. Projekta mērķis ir publiskās pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošana, pamatdarbības procesu modernizācija, dokumentu plūsmas elektronizācija un kvalitatīvu datu pieejamība, uzlabot tiesībaizsardzības institūciju sadarbspēju ātrākai kriminālprocesa mērķu sasniegšanai.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) Platformai būs iespēja nākotnē pieslēgt arī citu valsts institūciju, kapitālsabiedrību, pašvaldību rīcībā esošās tehniski savietojamās un funkcionāli atbilstošās videonovērošanas kameras un sistēmas, kas ļaus uzkrāt un analizēt datus par transportlīdzekļu kustību valstī. Papildu videokameru pieslēgšanai tiks noteikti tehniskās savietojamības parametri.

Platformas darbības rezultātā iegūtie dati, ņemot vērā arī datu aizsardzību saistītos nosacījumus, tiks izmantoti likumpārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu analītiskajiem izmeklēšanas procesiem, paātrinot to norises laiku ne tikai Valsts policijā, bet ar laiku arī citās izmeklēšanas iestādēs. Iegūtie dati kalpos kā datu avots lēmumu pieņemšanā attiecībā uz saistīto operatīvo plānu realizāciju un normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī dati tiks izmantoti sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības speciālo plānu efektīvākā izstrādē.

Izmantojot risinājumu, tiks nodrošināta automatizēta datu pārbaude IeM eLietas sistēmā definētos transportlīdzekļu sarakstos, piemēram, meklēšanā izsludinātos transportlīdzekļu sarakstos, pārbaude Platformā definētos transportlīdzekļu sarakstos, kā arī attiecīgu paziņojumu automatizēta sagatavošana un nosūtīšana.

Ar Platformas starpniecību pastāvēs iespēja veikt informācijas pārbaudi Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) reģistros, kā arī nodot fiksētos datus transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tālākai protokola sastādīšanai gadījumos, kad transportlīdzeklis fiksēts, piedaloties ceļu satiksmē bez derīgas tehniskās apskates vai obligātas civiltiesiskās apdrošināšanas polises vai neievērojot autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumus.

Platformu paredzēts izmitināt Microsoft Azure mākoņpakalpojumu vidē, pārņemot šim mērķim jau izmantojamu un gatavu specializēto programmatūru (nodrošina numura zīmju atpazīšanu, to pārbaudi CSDD reģistros), projekta ietvaros pieslēdzot tai kopumā 100 kameras.

Projektā ir veikts izvērtējums par Vienotas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai izveidošanas un ieviešanas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteiktajām prasībām un izvērtējums par nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu datu apstrādi, sistēmas pārzini un turētāju, t.sk. apstiprināti Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" un Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā".

Paredzams, ka fiziskās infrastruktūras (videokameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzturēšanu nodrošinās LVC un citi atbilstošo ceļu pārvaldītāji.

E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtā tiks iekļautas šādas komponentes:

- IeM e-Lietas platformas Lietu reģistra papildināšana ar Kriminālprocesa veidu, lietas meklēšanas, filtrēšanas iespējas;

- e-Lieta KRASS interfeisa izstrāde;

- e-Lieta KRASS lietas lēmumu un dokumentu ievades un apskates aplikācijas izstrāde;

- Datu migrācija no KRASS ORACLE uz e-Lietas tehnoloģisko platformu, datu sinhronizācija.

- Kriminālprocesa lietas numura izgūšanas servisa pilnveidošana

- prokuroru dežūru kalendāra integrācija E-KRASS

IeM e-Lietā pieejamo koplietošanas komponenšu pilnveidošana e-Lieta KRASS vajadzībām

- Krimināllikuma pantu klasifikatora publicēšana, izmeklēšanas iestāžu datu publicēšana TM koplietošanas komponenšu platformā;

- Datu apmaiņas ar kredītiestādēm risinājums

3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

Ieguvumi no koplietošanas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai izveides

1. Tehnoloģiskās platformas infrastruktūru izmantošana valsts institūcijās savu funkciju nodrošināšanai.

Kameru skaits

Esošā vērtība: 66

100

2026. gads

2. Potenciālas iespējas fiksēt pārkāpumu skaitu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma un Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto. Pārkāpumu skaits

Esošā vērtība: 0

7500 (gadā)
Ieguvumi no E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārtas

1. Datu elektroniska aprite un pieejamība.

Publicēti Krimināllikuma pantu klasifikatoru un izmeklēšanas iestāžu darbinieku dati TM koplietošanas komponenšu platformā

Esošā vērtība: 0%

100%

2026. gads

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
3 389 795 EUR

Plānotais PVN apmērs 639 811 EUR

Avanss - 0,00 EUR (netiks pieprasīts)

       

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs5

Darbības iznākums

1. Vienotas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana

806 945 EUR

N/A

Ieviesta Vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai
2. E-KRASS 1. kārtas projektēšana, izstrāde, kvalitātes kontrole un ieviešana

2 239 775 EUR

N/A

Ieviesta KRASS lietojumprogramma IeM e-lietas platformā
3. Projekta administrēšanas izmaksas (projekta ieviešanas personāla izmaksas)

343 075 EUR

N/A

Īstenots projekts

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Valsts mākonī

(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

2

Vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai Tehniskā nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana izmeklēšanas procesa efektīvai norisei, sabiedriskās kārtības un satiksmes drošības uzlabošanai. 2023. gada 4. ceturksnis 2026. gada 1. ceturksnis Valsts policijas amatpersonas,

LVC un citu institūciju lietotāji

(50)

KRASS pilnveidošana

(E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta)

Tiks uzsākta E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta, kas nodrošinātu iespēju uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu elektroniskajā vidē, Krimināllikuma pantu, izmeklēšanas iestāžu datu publicēšanu Tieslietu ministrijas koplietošanas komponenšu platformā 2023. gada 4. cetruksnis 2026. gada 2. ceturksnis (ne vēlāk kā 2026. gada 31. maijs) TM koplietošanas platformas lietotāji (prokuratūras un tiesas, 800)

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

2

Informācijas uzkrāšana par transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā Valsts policija, nākotnē arī Valsts robežsardze un ārējie lietotāji Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi 2026. gada I ceturksnis
Elektroniska kriminālprocesa pārvaldības sākotnējā pakalpojumu grupa Prokuratūra, Tiesas, Valsts probācijas dienests, Ieslodzījumu pārvaldes iestāde Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi 2026. gada II ceturksnis (ne vēlāk kā 2026. gada 31. maijs)

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

1

Transportlīdzekļu pārvietošanās (Latvijas teritorijā) datu kopa (pamatā - transportlīdzekļa numurzīmes, fotogrāfijas, atrašanās vietas un laiki un ceļu monitoringa rezultātā iegūtā informācija par ceļu stāvokli) 2026. gada I ceturksnis

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Projekta īstenošana un uzraudzība tiks īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK not. Nr. 435).

Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai tiks piesaistīti IeM IC, Valsts policijas, LVC, IeM, TA un Prokuratūras pārstāvji, nodrošinot vairāklīmeņu projekta organizācijas formu, kas sastāvēs no:

- Projektu uzraudzības komisija (turpmāk - PUK);- projekta vadītāja;

- projekta komandas.

PUK ir IeM IC priekšnieka noteikta komisija, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, kura pārrauga visu projektu īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par tālāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, to regularitāte utt.), veidu kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

PUK galvenie uzdevumi ietver:

- augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un nepieciešamības gadījumā, lēmumu par koriģējošiem pasākumiem pieņemšanu;

- ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošanu;

- stratēģisku lēmumu par projekta izpildi un realizāciju pieņemšanu;

- projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšanu;

- projekta realizācijas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšanu, izskatīšanu, apstiprināšanu un progresa atbilstības novērtēšanu.

PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks un tajā darbojas IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītāja un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja statusā pieaicinot IeM pārstāvjus, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanas atbildīgo amatpersonu un atbildīgo amatpersonu par investīciju vadību un koordināciju IeM saskaņā ar IeM 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par IeM atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanā un uzraudzībā".

Projekta gaitas nodrošināšana atbilstoši PUK izvirzītajām prasībām, lai projektu realizētu noteiktajās izmaksās un noteiktajos termiņos pilnā apjomā un noteiktā kvalitātē.

Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki esošo IeM IC amata vietu ietvaros:

Projekta vadītājs (nepilna slodze)

(Pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā.);

Projekta grāmatvedis (nepilna slodze)

(Pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar Projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā.)

un citi iestādes speciālisti pēc nepieciešamības.

Projekta īstenošanā tiek iesaistīti Valsts policijas, LVC, TA un Prokuratūras pārstāvji kā sadarbības partneri.

Papildus tam katrā no projekta pasākumiem tiks paredzētas atsevišķas pasākumu ieviešanas grupas.

1. Vienotas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai sistēmas izveide:

a. Valsts policijas koordinators, kas koordinē Valsts policijas nodarbināto darbu,

b. Tehniskie eksperti, kas definē prasības ieviešanas brīdī, skatoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatu punkta,

c. Datu aizsardzības speciālists, lai izpildītu personu datu aizsardzības prasības,

d. Jurists/-i, lai nodrošinātu jaunu normatīvo aktu izstrādi un izmaiņu veikšanu tehniskā risinājuma tiesiskajai nostiprināšanai.

e. LVC tehniskais vadītājs, kas nosaka iekārtu specifikāciju, saskaņo vietas iekārtām un organizē un vada iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas iepirkumu.

f. Iekārtu uzstādītājs un uzturētājs

Lai īstenotu 1.pasākumu, nepieciešama vienošanās ar atbilstošo infrastruktūru turētājiem par plānoto kameru izvietošanu, uz kurām IeM IC veic uzstādīšanu.

2. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta:

a. Valsts policijas, TA un Prokuratūras darbinieki un tehniskie eksperti, kas definē prasības ieviešanas brīdī, skatoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatu punkta,

b. Datu aizsardzības speciālists, lai izpildītu personu datu drošības prasības.

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Projekta īstenošanas rezultātā Tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām samazināsies laiks un finanšu resursi attiecībā uz dažādu lēmumu un pieprasījumu sagatavošanu, saskaņošanu un nosūtīšanu. Tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām samazināsies laika patēriņš informācijas apstrādei, tai skaitā atvieglojot datu ievadi un apstrādi, novēršot dublējošo darbību veikšanu.

Projekta ietvaros paredzēto uzlabojumu izmantošanai netiks palielināts personāla skaits.

Projekta investīcijas sastāda 3 389 795 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 639 811 euro. Sākot no 2026. gada 1. jūnija ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 360 035 euro apmērā ik gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 10 gadu periodā veido 3 600 350 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 7 629 956 euro.

1. Izmaksu ietaupījums, kas rodas, samazinot papīra dokumentu apriti:

pēc E-KRASS 1. kārtas ieviešanas 2026. gadā, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām samazināsies laika patēriņš informācijas apstrādei, tai skaitā atvieglojot datu ievadi un apstrādi, novēršot dublējošo darbību veikšanu apmēram par 10%. Pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas (ERAF) tiks samazināts papīra dokumentācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas apmēram par 20%, ieguvumi projekta dzīves cikla laikā varētu sasniegt aptuveni 1 029 160 euro.

2. Administratīvā sloga samazinājums kriminālprocesos iesaistītajiem lietas dalībniekiem:

Nodrošinot e-pakalpojuma ieviešanu un sniedzot iespēju lietas dalībniekiem iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem un lietas materiāliem, administratīvā sloga samazinājuma apmērs personām, kuras ir iesaistītas konkrētā kriminālprocesā un saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, kurām nepieciešams iepazīties ar procesuālajiem lēmumiem vai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, finanšu izteiksmē varētu

sasniegt aptuveni 11,67 euro, pieņemot, ka:

- lietas dalībnieka laika patēriņš iestādes apmeklējumam ir 2 stundas;

- sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2022. gadā ir 980,20 euro (neto). Attiecīgi (Mēneša vidējā darba samaksa / darba dienu skaits mēnesī / darba stundu skaits dienā * klienta patēriņš iestādes apmeklējumam) = (980,20/21/8*2) = 11,67 euro. Saskaņā plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem vidējais kopējais personu skaits būtu 4000, kas izmantotu konkrētos e-pakalpojumus.

Kopā, pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas, ieguvumi projekta dzīves cikla laikā sasniegs aptuveni 466 800 euro.

3. Soda naudas, kas iegūtas fiksējot pārkāpumu skaitu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma un Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto:

Pēc projekta ieviešanas, pārkāpumu skaits paredzēts aptuveni 7500 pārkāpumi gadā. Soda naudas, kas varētu rasties no 7500 pārkāpumiem gadā, sastāda provizoriski 290 145 euro (sodu skaits (transportlīdzekļu vinjetes, Civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, Tehniskās apskates neesamība) * vidējais soda apmērs). Kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā varētu sasniegt apmēram 2 901 450 euro.

4. Administratīvā sloga samazinājums IeM IC darbiniekiem, apkopojot statistikas rādītājus un veicot datu analīzi.

Apkopojot statistikas informāciju, samazināsies patērētais laiks, kuru IeM IC darbinieki patērē statistikas pārskatu izstrādei pēc dažādiem pieprasījumiem (mēdiji, sabiedrības pārstāvji, institūcijas u.c.). Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS, tiek sagaidīts, ka IeM IC darbiniekiem būs iespējams ietaupīt līdz pat 4870 stundām patērētā laika statistikas pārskatu izveidei (800 dažādi informācijas un statistikas atskaišu gadā), radot ieguvumu aptuveni 34 700 euro apmērā gadā, un kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radot ieguvumu apmēram 347 000 euro.

5. Administratīvā sloga samazinājums Valsts policijas amatpersonām.

Nodrošinot personu un mantu identifikācijas iespēju kā e-pakalpojumu, samazināsies patērētais laiks, ko Valsts policijas amatpersona velta informācijas izvietošanai un pārraudzībai konkrētos kriminālprocesos. Pilnvērtīgi īstenojot E-KRASS tiks nodrošināta ērta un automatizēta iespēja informācijas izvietošanai publiskajā mājas lapā un tas ietaupīs līdz pat 2% no patērētā laika procesa virzītājam, kas gada laikā radīs aptuveno ieguvumu 120 484 euro, kā arī sniegs iespēju, ātrākai mantu identifikācijai un to īpašnieku atrašanai, kas kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radīs aptuvenu ieguvumu 1 204 840 euro apmērā.

6. Administratīvā sloga samazinājums Valsts policijas amatpersonām.

Lai Valsts policijas reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu un nosūtītu uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesus, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 13,25 dienas. Lai Valsts policiju reģionu pārvalžu iecirkņos izmeklētu kriminālprocesus, kuros nav noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas, vidēji nepieciešamas 6,17 dienas. Pēc pilnvērtīgas E-KRASS ieviešanas, pieņemot lēmumu pāriet pilnībā uz procesu digitalizāciju un no manuālu dokumentu aprites uz elektronisko, cilvēkdienu skaits, kas nepieciešams izmeklējot noziedzīgos nodarījumus varētu samazināties ~ 0,5% apmērā. Tiktu ietaupīts laiks, kas nepieciešams saskaņojot dokumentus, nosūtot lietas materiālus uzraugošajam prokuroram, lietas dalībnieku iepazīstināšanai ar manuālajiem lietas materiāliem, sarakstei ar lietas dalībniekiem u.c. Līdz ar to nepieciešamo dienu skaits izmeklēšanai procesos, kuros ir noskaidrotas noziegumu izdarījušās personas un procesos, kuros nav noskaidrotas personas samazinātos. Kriminālprocesu izmeklēšanas darba izmaksas, kuri atklāti gadā kopumā veido 11 951 390 euro gadā, kuri atrodas izmeklēšanā 20 276 060 euro gadā. Pēc E-KRASS 1. kārtas un turpmāko kārtu ieviešanas, izmaksas tiks samazinātas par aptuveni 0,5%, kas veido amatpersonu darba laika ietaupījumu 161 137 euro gadā, kopā projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā radot ieguvumu aptuveni 1 611 370 euro.

7. Ātrāka tiesiskā reakcija.

Kriminālprocesa informācijas sistēmas E-KRASS ieviešana veicinās ātrāku lietu izskatīšanu un ātrāku lēmumu pieņemšanu par drošības līdzekļiem vai aizsardzību pret vardarbību, kas var tieši glābt upurus.

Savukārt ātrāka lietu izskatīšana nozīmē, ka bīstami noziedznieki ātrāk tiek notiesāti, un, ka vainīgais tiek ātrāk nošķirts no sabiedrības, tas samazina risku, ka viņš varētu izdarīt jaunus, potenciāli letālus noziegumus. Saskaņā ar kriminālās statistikas datiem10 2024. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits valstī ir 36 080. No tiem sevišķi smagi noziegumi - 1 605 un smagi noziegumi - 7 892. Saskaņā ar 2023. gadā veikto pētījumu "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūras un kapacitātes izpēte, esošās situācijas novērtējums, funkciju un uzdevumu analīze ilgtermiņa attīstības koncepcijas izveidei", pēc teorētiskiem aprēķiniem viena miruša cilvēka dzīvības vērtība svārstās no 400 000 līdz 2 500 000 euro. Pret vardarbību aizsargājamo personu vidējais vecums ir 47 gadi, un viena 45 gadu veca cilvēka dzīvības aprēķins Latvijā ir 1 086 640 euro. Pieņemot, ka vismaz viens no noziedzīgiem nodarījumiem tiek atrisināts ātrāk, izglābjot vismaz 1 cilvēka dzīvību, tiek ietaupīts 1 086 640 euro, kas 10 gadu periodā veido kopsummu 10 866 400.

Kopējais projekta lietderīgums: Aprēķināts no ieguvumiem* (12 477 770 euro), atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (3 600 350 euro) un investīcijas (4 029 606 euro), iegūstot kopējo projekta lietderīgumu vismaz 4 847 814 euro.

* Projekta ietvaros tiek izstrādāta E-KRASS 1. kārta, attiecīgais projekta lietderīgums ir noteikts pēc E-KRASS pilnvērtīgas izstrādes un ieviešanas.

8. Cita būtiska informācija

Projekta aktivitāšu īstenošanās gaitā jāņem vērā šādu iespējamo risku iestāšanās varbūtība un nepieciešamība to laicīga novēršana:

1. Vienotas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai sistēmas izveide:

- Iekārtu piegādes termiņu kavēšanās - Pastāv iespēja, ka esošajā situācijā tirgū var būt pieejams ierobežots nepieciešamo iekārtu skaits. Risinājums: Atbilstošas tehniskās specifikācijas izstrāde, kas precīzi nosaka nepieciešamās pamatprasības, lai potenciāli pieejamas ir pēc iespējas dažādas iekārtas;

- Iepirkuma termiņu kavēšanās - Pastāv risks, ka organizējot iekārtu un platformas vai platformas pielāgošanas iepirkumu, tas dažādu apstākļu dēļ var noslēgties ievērojami vēlāk, nekā ieplānots. Risinājums: laicīgi plānot, izvēlēties un organizēt iepirkumu procedūru atbilstoši publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem, ievērojot atklātu, caurspīdīgu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, lai nodrošinātu tirgus nosacījumiem atbilstošu pakalpojumu sniedzēju izvēli un nepieļautu komercdarbības atbalsta piešķiršanu;

- Nepieciešamo objektu identificēšanas nepilnības - Pirmreizēji, identificējot aprīkojamos objektus, pastāv risks novērtējumā neiekļaut būtiskus, iepriekš nezināmus, novērtējuma elementus. Risinājums: Izstrādāt vadlīnijas, pēc kurām vienoti novērtēt objekta pieejamību un lietderību iekārtu uzstādīšanai un izmantot vienotu pieeju;

- Nepieciešamās infrastruktūras neesamība - Pastāv risks, ka robežu tuvumā nav konstatējami lietderīgi objekti pilnvērtīgā apjomā. Risinājums: Izvērtējot infrastruktūras objektus, ietvert arī loģiski nepieciešamās atrašanās vietas, kas var atrasties arī pakārtoti tālāk no nepieciešamās vietas tieša tuvuma;

- Esošo iekārtu nesaderība - Ņemot vērā plašo platformā integrējamo iekārtu modeļu skaitu, pastāv risks, ka daļa iekārtu var būt nesavietojama ar platformas iespējām. Risinājums: Izstrādājot platformas tehnisko specifikāciju, noteikt prasību platformai atbalstīt pēc iespējas plašu iekārtu loku un to tehnoloģiskās iespējas;

- Iekārtu uzstādīšanas izaicinājumi - Pastāvot plašam dažāda raksturojuma objektu klāstam, kas pieejami aprīkošanai ar iekārtām, konstatēts risks, ka var atklāties iepriekš neparedzēti sarežģījumi iekārtu uzstādīšanas procesā. Risinājums: Jau sākotnēji veikt atsevišķu objektu aprīkošanu ar demo iekārtām izlases kārtībā, lai laicīgi identificētu iespējamās problēmas un laicīgi tiktu sarūpēts nepieciešamais tehniskais nodrošinājums;

- Līgumu/starpresoru vienošanās par risinājuma uzstādīšanu noslēgšanas kavēšanas, kā arī trīspusējās vienošanās sagatavošana starp IeM, Satiksmes ministriju un LVC. Risinājums: Sagatavot un uzraudzīt projekta īstenošanas laika grafiku;

- Nav pieredzes nodot materiālās vērtības no Iekšlietu ministrijas uz Satiksmes ministriju un otrādi, kur LVC ir deleģēti apkalpot autoceļa tīklu.

2. E-KRASS izstrādes un ieviešanas 1. kārta:

- Projektu atkarības ar sadarbības partneriem, darbu izpildes termiņi. Risinājums: kopīga E-lietas programmas darbu plāna izveide un regulāra aktualizēšana.

- Izmeklēšanas procesu nepārtrauktības un savstarpējās mijiedarbības trūkums. Risinājums: vienotas darba vides izveide procesa virzītājiem, e-lietas datu nodošana TM Elektroniskajam lietu katalogam, koplietošanas komponentes - Krimināllikuma pantu klasifikatora publicēšana;

- Iepirkumu līgumu noslēgšanas termiņa kavēšanās, kas saistīta ar izvēlētā izstrādātāja pārbaudi Satversmes aizsardzības birojā. Risinājums: laicīgi plānot un pieprasīt nepieciešamās atļaujas līgumu slēgšanai no Satversmes aizsardzības biroja, iekļaujot atrunu par steidzamību.

- Drošības, ātrdarbības un nākotnes attīstības iespēju ierobežojumi. Risinājums: KRASS pārstrāde uz moderniem risinājumiem, radīta atvērta un elastīga sistēma turpmākai attīstībai un paplašināšanai ilgtermiņā;

- Iespējamā normatīvā regulējuma izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kavēšanās. Risinājums: Sagatavot un uzraudzīt projekta īstenošanas laika grafiku. organizēt saskaņošanas sanāksmes, lai, izstrādājot normatīvo aktu projektus, kavēšanās gadījumā, operatīvāk pārrunātu iebildumus un saskaņotu izstrādāto projektu.

Projekta atbalsta mērķis ir veicināt Valsts policijas, Valsts robežsardzes un citu tiesībaizsardzības iestāžu funkciju izpildi, lai nodrošinātu un pilnveidotu sistēmā pieejamo datu apmaiņu kopīgajā elektronisko lietu katalogā, ieviesto koplietošanas risinājumu izmantošanas un attīstības aktivitātes, kā arī lai nodrošinātu un nostiprinātu vienotu pieeju datu apmaiņā izmeklēšanas procesu ietvaros, tajā skaitā pilnveidojot informācijas sistēmu biznesa funkcionalitāti.

Atbalsts Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Valsts policijai projekta ietvaros tiks sniegts to valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros projekta sadarbības partneriem un ārpakalpojumu sniedzējiem komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

Lietotie saīsinājumi:

CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija

IeM - Iekšlietu ministrija

IeM IC - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

KRASS - Kriminālprocesa informācijas sistēma

LVC - VSIA "Latvijas valsts ceļi"

PUK - Projektu uzraudzības komisija

TM - Tieslietu ministrija"


1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi - ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks - 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

10 Kriminālā statistika pieejama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tīmekļvietnē, saite: https://www.ic.iem.gov.lv/lv/kriminala-statistika  

 

Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 24. marta
rīkojumam Nr. 159

"2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524

Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Kriminālprocesa informācijas sistēma" attīstības plāns

1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)

Projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk - projekts) ietvaros Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk - IeM IC) Elektroniskās kriminālprocesa pārvaldības sākotnējo pakalpojumu grupā tiks īstenota jaunas IeM IC pārziņā esošas Kriminālprocesa informācijas sistēmas (KRASS) (turpmāk - E-KRASS) 1. kārtas izstrāde. E-KRASS ietvaros tiks nodrošināta iespēja uzsākt izmeklēšanas procesa īstenošanu elektroniskajā vidē, vienlaikus radot pamatu tehnoloģiskajam risinājumam, ar kura palīdzību turpmākajās attīstības kārtās būs iespējams organizēt pilnībā elektronisku kriminālprocesa norisi. E-KRASS izstrādes 1. kārtas ietvaros paredzēts īstenot šādus centralizētus koplietošanas pakalpojumus:

• krimināllietas numura piešķiršana - nodrošinot iespēju izmeklēšanas iestādēm E-KRASS automatizētā veidā saņemt krimināllietas numuru, kā arī nodrošinot iespēju prokuratūras iestādēm un tiesām to pamatdarbības sistēmās iegūt krimināllietas numuru, izmantojot HTTP bāzēto RESTFUL lietojumprogrammas saskarnes servisu;

• izmeklēšanas iestāžu datu publicēšana Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā - nodrošinot nākotnē izmeklēšanas iestāžu saziņu ar prokuratūru, tiesām, Valsts probācijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi E-KRASS lietotnes izstrādi procesuālo dokumentu ievadei un publicēšanai Tieslietu ministrijas elektronisko lietu katalogā;

• Krimināllikuma pantu klasifikatora publicēšana - nodrošinot strukturētu Krimināllikuma pantu klasifikatora vērtību uzturēšanu, aktualizēšanu un publicēšanu citām iestādēm (prokuratūrai, tiesai)

2. Pakalpojuma sniedzējs

IeM IC

3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)

Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina to darbības nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras stāvokli, pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas, metodisko un praktisko palīdzību informācijas sistēmu lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas pielāgošanai normatīvo aktu prasībām. Gan E-KRASS, gan IeM IC datu centri ir daļa no kritiskās infrastruktūras ar augstām datu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības prasībām, atbilstoši paaugstinātas drošības sistēmām izvirzītajām prasībām1.

E-KRASS plānots kā daļa no IeM IC uzturētās e-lietas tehnoloģiskās platformas, kuras arhitektūra ir mērogojama un izmitināta divos datu centros, paredzot darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi E-KRASS pieejamie elektroniskie pakalpojumi un funkcionalitāte nekavējoties ir pieejama tiešsaistē. Platformas pieejamība 99%. Platformas lietotāju pārvaldības atbalsta pieejamību nodrošina darbdienās plkst. 8:00-17:00.

4. Pakalpojuma saņēmēju loks

Izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas

5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

E-KRASS tiks izmitināts IeM IC pārziņā esošajos koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot kompānijas WMware ražoto programmatūru. E-KRASS paredzēts kā WEB bāzēts lietojumu kopums vienotā e-lietas tehnoloģiskajā platformā, kas ir konteinerizēta, tajā jau šobrīd darbojas vairākas informācijas sistēmas un koplietošanas biznesa domēnu moduļi (personu reģistrs, transportlīdzekļu reģistrs, identitāšu un piekļuves modulis, auditācijas modulis u. tml.), tā ir balstīta uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram, Kubernetes, Docker, PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm, Git u. c.

6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

Kriminālprocesa likuma 18.1 nodaļā (Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā) iekļautā 317.1 panta otrā daļa paredz, ka e-krimināllieta sastāv no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir IeM IC, no Prokuratūras informācijas sistēmas, kuras pārzinis un turētājs ir Latvijas Republikas Prokuratūra, no tiesu informatīvās sistēmas un e-lietas portāla, kuru pārzinis un turētājs ir Tiesu administrācija.

Pārejas noteikumu 78. pants paredz, ka likuma 18.1 nodaļa stājas spēkā 2021. gada 1. decembrī. Līdz 2026. gada 31. maijam likuma 18.1 nodaļu piemēro atbilstoši tehniskajām iespējām. Laikposmā no 2021. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim izmeklētājs, pabeidzot izmeklēšanu un nododot lietas materiālus prokuratūrai, papīra formā iegūtos vai sagatavotos krimināllietas materiālus skenē un pievieno arī Kriminālprocesa informācijas sistēmā. Tiesa, saņemot krimināllietu papīra formā, var to izskatīt, nepārvēršot e-krimināllietā.

Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumi Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi".

Sadarbībai ar iestādēm plānots slēgt starpresoru vienošanās. Datu apmaiņa ar e-lietā iesaistītajām iestādēm lietu dalībniekiem tiks nodrošināta ar Tieslietu ministrijas elektronisko lietu kataloga. Nākotnē arī ar Tieslietu ministrijas publiskā portālu

7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja2

Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts atbilstošs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt atbilstoši IeM IC esošajiem budžeta līdzekļiem nebūs iespējams

8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas3

Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veido lietojumu izstrādes darbu izmaksas - projekta ietvaros tiek būtiski modernizētas/pārbūvētas esošās sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas uzkrāšanu elektroniskā formā. Tas pēc būtības digitalizē un optimizē biznesa procesus un vienlaikus uzliek papildu slodzi gan to uzturēšanā, gan pielāgošanā, tāpēc tieši šā projekta īstenošanas rezultātā darbinieku skaita samazinājums neveidojas. Vienlaikus, radot centralizētu informācijas sistēmu vairāku izmeklēšanas iestāžu, prokuratūru un tiesu vajadzībām, valsts līmenī tiek centralizēta un elektronizēta kriminālprocesa norises atbalsta sistēma, kas tiek izmitināta standartizētos koplietošanas datu centros. Tādējādi kriminālprocesa atbalsta procesu pārvaldība kļūst krietni efektīvāka no darbietilpības viedokļa salīdzinājumā ar modeli, ja katra institūcija šo procesu elektronizēšanai veidotu savas atsevišķas informācijas sistēmas dažādos tehnoloģiskajos izpildījumos ar dažādu brieduma pakāpi.

Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek paredzētas projekta ietvaros iegādātās infrastruktūras uzturēšanas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. Pēc investīcijas projekta pabeigšanas ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 247 535 euro, kas veido 11% no projekta ietvaros paredzētajām E-KRASS izstrādes izmaksām, ietverot arī veicamos kiberdrošības pasākumus un kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas.

Lietotie saīsinājumi:

SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service Level Agreement)

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"


1 Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības" (saite: https://likumi.lv/ta/id/361481-minimalas-kiberdrosibas-prasibas).

2 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

3 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

   

Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā

3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 24. marta
rīkojumam Nr. 159

"3. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. augusta
rīkojumam Nr. 524

Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai" attīstības plāns

1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)

Informācijas uzkrāšana par transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk - projekts) ietvaros Valsts policijai un citām tiesībaizsardzības iestādēm lietošanai tiks nodrošināta vienota koplietošanas tehnoloģiskā platforma Latvijas Republikā pa autoceļiem braucošo transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai, ar kuras palīdzību būs iespējams noteikt transportlīdzekļu atrašanās vietu un laiku, nodrošinot šo datu iegūšanu no ceļu pārvaldītāju rīcībā esošajām videonovērošanas kamerām un to pieejamību tiesībaizsardzības iestādēm. Papildus paredzētas iespējas veikt transportlīdzekļu reģistrācijas datu pārbaudi un pārkāpumu fiksēšanu, kā arī ceļu seguma stāvokļa monitoringa iespējas

2. Pakalpojuma sniedzējs

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk - IeM IC)

3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)

Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk - platforma) Valsts policijas un citu iestāžu vajadzībām fiksēs transportlīdzekļu kustību pa autoceļiem, iekļaujot valsts reģistrācijas numura lasīšanas un atpazīšanas funkciju, kā rezultātā visi numuri tiek apkopoti vienā datubāzē, norādot precīzu fiksēto atrašanās vietu un laiku.

Iestādēm tiešsaistes režīmā būs pieejama platforma, kurā ir pieejami dati par identificētiem un neidentificētiem transportlīdzekļiem, kuri piedalās ceļu satiksmē, un kurā būs iespēja meklēt datus un veikt kontrolsaraksta pārbaudi. Papildus būs iespēja, neapturot transportlīdzekļus, fiksēt pārkāpumus atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un/vai Autoceļu lietošanas nodevas likumam.

Sistēmas darbība tiek nodrošināta režīmā 24/7. Platformas pieejamība 99%. Par sistēmas darbības nodrošināšanu ir atbildīgs IeM IC, par fiziskās infrastruktūras (videokameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzturēšanu ir atbildīga VSIA "Latvijas valsts ceļi" vai citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji. Platformas lietotāju pārvaldības atbalsta pieejamību nodrošina darbdienās plkst. 8:00-17:00.

4. Pakalpojuma saņēmēju loks

Platformas pakalpojumu provizoriskais saņēmēju loks:

• Valsts policija;

• Valsts robežsardze;

• citas tiesībaizsardzības iestādes (piemēram, Valsts drošības dienests, Iekšējās drošības birojs);

• VSIA "Latvijas valsts ceļi"/attiecīgo ceļu pārvaldītāji.

Projekta īstenošanas rezultātā pakalpojumu plānots nodrošināt galvenokārt Valsts policijas vajadzībām, vērtējot citu iestāžu tiesības piekļūt platformā uzkrātajiem datiem. Pakalpojuma ietvaros ceļu seguma monitoringa nolūkā attiecīgo autoceļu uzturētājam tiks nodrošināta piekļuve videokameru straumējumam. Paredzams, ka nākotnē platformas kapacitāti varēs paplašināt, pieslēdzot videokameras, kas izvietotas ne tikai uz VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārvaldītajiem autoceļiem, bet arī citu autoceļu pārvaldītāju infrastruktūrā

5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

Platforma nodrošina pakalpojuma saņēmējiem papildu datu kopu izmantošanas iespējas efektīvākai savu uzdevumu veikšanai.

Pakalpojuma sniegšanu nodrošina Microsoft Azure mākoņdatošanas platforma. Platformas uzturēšanas darbus nodrošinās IeM IC

6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

Projekta ietvaros jaunu tiesisko regulējumu tieši platformas darbināšanai un transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai nav plānots izstrādāt. Esošais regulējums, kas ļauj apstrādāt atbilstošus datus, ir Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi", Ceļu satiksmes likuma 437. pants, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā".

Sadarbība ar iestādēm, kas izmanto un nodrošina pakalpojumus, plānota, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Pakalpojums nav plānots publisks, tā izmantošana aprobežosies ar tiesībaizsardzības iestādēm un autoceļu uzturētājiem (sk. 4. punktu). Nākotnē paredzams, ka platformai varētu pieslēgt papildu novērošanas kameras, kas būtu izvietotas uz pašvaldības pārvaldītiem autoceļiem. Ņemot vērā, ka tas no pašvaldībām prasīs zināmu finansiālu ieguldījumu ar platformu savietojamu kameru iegādē, uzstādīšanā un uzturēšanā, dalība platformas izmantošanā būs brīvprātīga

7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1

Pakalpojuma sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts atbilstošs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt atbilstoši IeM IC un VSIA "Latvijas valsts ceļi" esošajiem budžeta līdzekļiem nebūs iespējams

8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2

Projektā tiek atkalizmantoti valsts pārvaldē jau pieejamie un izstrādātie programmatūras produkti, kvantitatīvi palielinot videokameru skaitu datu ieguvei un līdz ar to būtiski audzējot uzkrātās informācijas apjomu un skaitļošanas resursus tās apstrādei. Tas uzliek papildu slodzi un pienākumus gan platformas, gan IKT un ceļu infrastruktūras uzturēšanas jomā, tādēļ šā projekta īstenošanas rezultātā darbinieku skaita samazinājums neveidojas.

Paredzams, ka uzturēšanas izdevumu apjoms nepārsniegs ienākumus no administratīvajiem sodiem, kas tiek piemēroti platformas darbības rezultātā.

Būtiskāko izmaksu pozīciju veidos projekta ietvaros iegādātās infrastruktūras uzturēšanas (programmatūras ražotāja atbalsts - programmatūras drošības un funkcionālie labojumi, jaunāko versiju piegāde, videokameru periodiska apkope, regulēšana, kā arī datu pārraide) izmaksas.

Ik gadu (no 2026. gada 1. jūnija) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 112 500 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas, un ņemot vērā veikto tirgus izpēti par risinājuma uzturēšanu.

Lietotie saīsinājumi:

SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service Level Agreement)

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"


1 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

2 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta rīkojumā Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija Veids: rīkojums Numurs: 159Pieņemts: 24.03.2026.Stājas spēkā: 24.03.2026.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 59, 25.03.2026. OP numurs: 2026/59.13
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Protokols
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
367255
24.03.2026
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Atsauksmēm
Apmācības
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Piekļūstamība
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"