Ministru kabineta rīkojums Nr. 152
Rīgā 2026. gada 19. martā (prot. Nr. 15 34.
§)
Grozījumi Ministru kabineta
2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr. 81 "Par
2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas
tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju
references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai"
pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 15. februāra rīkojumā Nr.
81 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas
tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju
references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai"
pases apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 35. nr.)
šādus grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta
"Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas
iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves
nodrošināšanai" (turpmāk - projekts) pasi (pielikums) un
noteikt finansējuma saņēmēju par atbildīgo par projekta pasē
norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un
iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.
gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk -
Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam, kā arī
apstiprināt projekta izmaksas - Eiropas Savienības Atveseļošanas
un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 954 755
euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās
vērtības nodokļa izmaksu segšanai 132 300 euro
apmērā."
2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Veselības ministrs H. Abu Meri
Veselības
ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 19. marta
rīkojumam Nr. 152
"Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 15. februāra
rīkojumam Nr. 81
2.1.3.1.i. investīcijas projekta
"Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas
iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves
nodrošināšanai" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas
īsteno projektu (institūcija) |
Atvasināta publiska persona
"Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs"
(turpmāk - BMC). BMC ir Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes
galvenais apstrādātājs saskaņā ar Ministru kabineta 2006.
gada 1. novembra rīkojumu Nr. 853 "Par valsts aģentūras
"Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs"
pilnvarošanu vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes
izveidošanai un papildināšanai" un saskaņā ar Cilvēka
genoma izpētes likuma 4. panta pirmo daļu. |
| 1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Latvijas Nacionālā bibliotēka
(turpmāk - LNB), SIA "Rīgas Austrumu klīniskā
universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS) |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Datu pārvaldības attīstības
programma |
| 2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.1.1.r.
reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas,
integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un
noturība" (turpmāk - 4.1.1.r. reforma) projektā
"Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide"
tika iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference -
nodrošināta 3500 Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana,
ģenētiskā materiāla iegūšana un pilnu genomu sekvencēšana.
2.1.3.1.i. investīcijas projektā "Informācijas
tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju
references genoma glabāšanai un piekļuves
nodrošināšanai" (turpmāk - Projekts) paredzētas
atšķirīgas aktivitātes - izveidot nacionālu informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) infrastruktūru un
datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu drošu uzglabāšanu,
apstrādi un drošu piekļuvi genoma references datiem, tādēļ
nepastāv dubultā finansējuma risks.
ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālā
attīstības fonda (ERAF) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas
ievirzes pētījumi" 4. kārtas projekts "DECIDE -
Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas izveide
biobankas un sabiedrības zinātnisko aktivitāšu datu
pārvaldībai, kvalitātes kontrolei un integrācijai"
(saistība aprakstīta 3.1. punktā).
|
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju genoma
references datu uzglabāšanu un pieejamību veselības aprūpes
(profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības un
inovāciju nolūkos. Paredzēts izveidot nacionālu IKT
infrastruktūru un datu apstrādes ietvaru, lai nodrošinātu
drošu uzglabāšanu, apstrādi un drošu piekļuvi genoma
references datiem, kas iegūti no 3500 Latvijas
iedzīvotājiem 4.1.1.r. reformas projektā "Latvijas
iedzīvotāju genoma references izveide" un ārstniecības
procesā iegūtajiem datiem.
Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas
funkcionalitāte, kas ir nepieciešama genoma references datu
kopas piekrišanu pārvaldībai, tiks veidota daudznomnieku
(multi-tenancy) arhitektūrā kā koplietošanas
sistēma, kas ļaus to izmantot Latvijas biobankām.
Dinamiskās informētās piekrišanas funkcionalitāte tiks
ieviesta, pilnveidojot DECIDE sistēmu, kas sākotnēji ir
izstrādāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)
1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi"
4. kārtas ietvaros īstenotajā projektā "DECIDE -
Dinamiskās informētās piekrišanas sistēmas izveide
biobankas un sabiedrības zinātnisko aktivitāšu datu
pārvaldībai, kvalitātes kontrolei un integrācijai",
pilnveidojot DECIDE sistēmu un ieviešot tajā:
• Piekrišanu elektroniskās parakstīšanas un zīmogošanas
funkcionalitāti;
• Ieviešot piekrišanu atsaukšanas funkcionalitāti;
• Pārveidojot DECIDE sistēmas arhitektūru un datu
struktūru darbam daudznomnieku (multi-tenancy)
arhitektūrā.
Šāda arhitektūra nodrošinās iespēju elektroniski
parakstītas piekrišanas nodot kompetentajām institūcijām
atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.
Ārstniecības iestādēm, kuras, iespējams, nākotnē nodos
datus Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmā
(turpmāk - VIGDIS) un Latvijas biobankām dinamiskās
informētās piekrišanas funkcionalitāte būs pieejama kā
valsts informācijas sistēmas bezmaksas pakalpojums.
Tāpat Projektā tiks realizēta:
1. VIGDIS sistēmā integrēta statiskās koda analīzes
funkcionalitātes izveide automatizēta koda piegādes un
uzstādīšanas ietvaros;
2. Genoma datņu apstrādes atvērtā koda rīka un augstas
veiktspējas resursu integrācija VIGDIS sistēmā genoma datņu
apstrādes un konvertācijas koplietošanas pakalpojuma
izveidei, kas ir nepieciešama nestrukturētu genoma
sekvences datu sagatavošanai datu analīzei. Pakalpojums būs
pieejams gan ārstniecības personālam, gan pētniekiem;
3. Variantu pārlūkošanas un atlases atvērtā koda rīka
integrācija koplietošanas pakalpojuma izveide, kas būs
pieejama ārstiem ģenētiķiem potenciālo slimību izraisošo
variantu atlasei VIGDIS sistēmā esošo genoma datu
izmantošanai ārstniecībā, kā arī variantu atlasei
pētniecības procesā. Pakalpojums būs pieejams gan
ārstniecības personālam, gan pētniekiem.
|
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) |
Latvija ir pievienojusies Eiropas Komisijas deklarācijai
"1+ miljons genomu deklarācija" (turpmāk - 1+MG),
kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas
iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir
nodrošināt pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem
veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības
aprūpes (profilakse, diagnostika un ārstēšana), pētniecības
un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un
salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju. Tas
palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un
izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību. Šim
mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes
ietvars. BMC sadarbībā ar Veselības ministriju un 21 citu
Eiropas Savienības dalībvalsti piedalās projektā
"Genomic Data Infrastructure" (turpmāk -
GDI), kas tiek īstenots programmas "Digitālā
Eiropa" ietvaros. GDI mērķis ir izveidot vienotu
Eiropas genomisko datu infrastruktūru, nodrošinot tehnisko,
tiesisko, ētisko un organizatorisko ietvaru drošai
genomisko, klīnisko un citu ar veselību saistītu datu
pārrobežu apmaiņai. Šī infrastruktūra nodrošinās vienotus
datu standartus, drošības prasības un piekļuves mehānismus,
tādējādi radot priekšnoteikumus Eiropas mēroga sadarbībai
precīzijas medicīnā. GDI tieši atbalsta Eiropas iniciatīvu
1+MG. Izveidotā federētā datu infrastruktūra nodrošinās
nacionālo genoma datu kolekciju drošu uzglabāšanu
attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām. Tāpat 1+MG
iniciatīvas ietvaros tiek īstenots Eiropas Genoma projekts
(The Genome of Europe Project - GoE), kuras
ilgtermiņa mērķis ir pakāpeniski izveidot reprezentatīvu
līdz 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma kohortu,
kas veidos pusi no Eiropas 1+MG. Latviju GoE
projektā pārstāv BMC. Jānorāda, ka 2024. gada 5. novembra
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais
ziņojums "Par valsts budžeta līdzfinansējuma pārdali
no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta
izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas
80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības
politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"
Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa"
līdzfinansētā projekta "The Genome of Europe"
īstenošanai", kas cita starpā paredz valsts budžeta
līdzfinansējuma piešķiršanu GoE īstenošanai,
paredzot 151 686 eiro (50% no projekta izmaksām)
piešķiršanu BMC.
Vienlaikus jāmin, ka 4.1.1.r. reformas projektā
"Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide"
tika iegūta Latvijas iedzīvotāju genoma reference,
iesaistot 3500 Latvijas iedzīvotājus un veicot ģenētiskā
materiāla iegūšanu un pilnu genomu sekvencēšanu. Latvijas
iedzīvotāju genoma references datu uzglabāšanai, apstrādei
un piekļuves nodrošināšanai nepieciešama arī atbilstoša IKT
infrastruktūra un datu apstrādes ietvars. Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
izstrādes laikā tika nolemts visus IKT projektus iekļaut 2.
komponentē "Digitālā transformācija", tādēļ
informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas
iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves
nodrošināšanai tiek īstenota kā atsevišķs projekts.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija
noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" 4. pielikumam šis projekts tiks īstenots
2.1.3.1.i. investīcijas nolūka "Ārstniecības iestāžu
procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā
radīto datu pārvaldība" ietvaros.
Iepriekš minētās aktivitātes sekmēs 1+MG mērķa
īstenošanu, radot iespējas sasaistīt genoma sekvenēšanas
datus ar klīnisko informāciju. Tas dos ārstniecības
speciālistiem iespēju precīzāk prognozēt, savlaicīgi atklāt
un novērst slimības, kā arī nodrošināt efektīvāku un
personalizētāku pacientu ārstēšanu, ņemot vērā katra
pacienta ģenētiskās īpatnības. Tāpat iepriekš minētās
aktivitātes radīs priekšnosacījumus drošai pārrobežu datu
apmaiņai, veicinot starptautisko sadarbību pētniecībā un
paverot iespējas padziļinātai plaša spektra slimību izpētei
un to sasaistīšanai ar klīnisko informāciju, tostarp
onkoloģisko, hronisko, reto un ultra-reto slimību
gadījumā.
|
| 3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
|
Vērtība
|
Sasniegšanas laiks (gads)
|
|
3.3.1. Ieguvums nozarei:
Piekļuve reprezentatīvai valsts iedzīvotāju genomu datu
kopai, nodrošinot atbalstu datu apstrādei, kas nepieciešama
1+MG īstenošanai un ilgtspējīgas nozares politikas
plānošanai
|
Jauna nozares datu piekļuves un analīzes informācijas
sistēma. Nodrošinot genoma references un citu ārstniecības
procesa ietvaros iegūto genoma datu sekundārās izmantošanas
pieejamību, ievērojami samazināsies nepieciešamība veikt
atkārtotas genoma analīzes. Genoma datu references
izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas
optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus,
ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes
palielināšanas. Optimizējot reto slimību un vēža
diagnostiku, tiks paaugstināta pacientu dzīvildze.
Genoma datu apstrāde VIGDIS sistēmā ir balstīta uz
personas datu piekrišanu tās datu apstrādes veikšanai.
Attīstāmā personas datu apstrādes piekrišanas
funkcionalitāte būs pieejama citām biobankām un
laboratorijām kā bezmaksas koplietošanas risinājums, kas
atvieglos genoma datu apstrādes piekrišanu datu apriti
vienotā datu struktūrā, kā arī, veicinās piekrišanas datu
pieejamību ārstniecības iestādēm, pētniecības organizācijām
un iedzīvotājiem.
Ar mērķi ierobežot nepieciešamību veikt sensitīvo
cilvēka genoma datu apstrādi ārpus uzraudzītas un
kontrolētas vides, VIGDIS sistēmā tiek iekļauti jau esoši
atvērtā koda rīki, lai nodrošinātu datu apstrādes un
analītikas spējas. Šāda rīku pieejamība VIGDIS sistēmā
palielina drošību genoma datu apstrādes procesā, nodrošinot
kontrolētu datu pieejamību gan ārstiem, gan pētniekiem,
minimizējot risku iedzīvotāju genoma datu neautorizētai
apstrādei. Vienlaicīgi datu apstrādes un analītikas rīku
pieejamību VIGDIS sistēmā veicinās plašāku genoma datu
izmantošanu ārstniecības procesā, ļaujot ārstniecības
personālam tūlītēju piekļuvi genoma datu analītikas
iespējām, veicinot personalizētās medicīnas attīstību,
ieviešot jaunus ārstniecības pakalpojumus un uzlabojot
esošos.
|
1 jauna IKT sistēma
(šobrīd 0)
|
2026.
|
|
3.3.2. Ieguvums nozarei:
Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēma -
valsts informācijas sistēma, kas reģistrētiem lietotājiem
(ārstiem, veselības aprūpes darbiniekiem un pētniekiem)
nodrošinās piekļuvi genoma datiem slimību diagnostikai un
pētniecībai
|
Reģistrēto lietotāju skaits, kas
izmantos informācijas sistēmu |
100
(šobrīd 0)
|
2026.
|
|
3.3.3. Ieguvums iestādei:
Izveidota datu apstrādes rīku kopa, kas nepieciešama
zinātniskajai izpētei un dalībai 1+MG projektos
|
Izveidotie datu apstrādes rīki
dos iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos
augstas veiktspējas skaitļošanas resursus un procesiem
nepieciešamās cilvēkstundas |
Par 20 % ietaupīti
skaitļošanas resursi;
par 40 % ietaupītas
cilvēkstundas
|
2026.
|
|
3.3.4. Ieguvumi sabiedrībai:
Projekta dalībniekiem nodrošināta piekļuve savu genomu
datiem
|
Projektā iesaistītie
iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta piekļuve datiem |
3500
(šobrīd 0)
|
2026.
|
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms
un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un
būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt4 |
|
954 755,00 euro
|
132 300,00 euro
|
74 000,00 euro
|
| Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs5
|
Darbības iznākums
|
| 4.3. Projekta vadības un
īstenošanas personāla izmaksas |
80 124,35 euro
|
n/a
|
Īstenots projekts |
| 4.4. Valsts iedzīvotāju genoma
datu informācijas sistēmas izstrāde un Latvijas iedzīvotāju
genoma references datu kopas uzglabāšana |
874 630,65 euro
|
954 755,00 euro*
|
Uzturēta datubāze; izstrādāti
datu analīzes rīki un piekļuves programmatūra |
* Ja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu
apmērs projekta īstenošanas gaitā ir zemāks par indikatīvo,
joprojām nepārsniedzot kopējo Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna finansējumu 954 755,00 euro.
5. Projekta ieguldījums reformu un
investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
IKT risinājumi
|
Skaits
|
IKT risinājuma nosaukums
|
Īss apraksts6
|
Valsts mākonī (jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)
|
Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
| |
5.1.1. Valsts iedzīvotāju genoma
datu informācijas sistēma |
IKT risinājums, lai nodrošinātu
drošu piekļuvi genoma references datiem |
Jā
|
VARAM 27.11.2023. atzinums
Nr. 11-1/6876)
Izmaiņas tiek skaņotas.
|
2026. gada II cet., bet
ne ilgāk kā līdz 31.05.2026.
|
>100
|
5.2. Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits
|
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz MK lēmumu par
attīstības plānu8
|
Termiņš ieviešanai (gads,
ceturksnis)
|
| |
N/A
|
N/A
|
N/A
|
N/A
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
|
| |
5.3.1. 3500 Latvijas iedzīvotāju
pilna genoma secību raksturojošas jēldatu un sekundāro datu
datnes |
2026. gada II cet.,
bet ne ilgāk kā līdz 31.05.2026.
|
6. Projekta pārvaldības un
īstenošanas kapacitāte9
| BMC ir plaša pieredze Eiropas Savienības
struktūrfondu projektu īstenošanā, sākot jau ar ES
struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada plānošanas
periodu. Kopumā BMC šajā laikā ir īstenojis vairāk nekā 80
projektus, kas ietver gan pētniecības, gan institucionālās
pārvaldības kapacitātes stiprināšanas, gan infrastruktūras
izveides un pilnveides projektus. BMC ir pieejami kvalificēti
cilvēkresursi ar ilggadēju pieredzi projektu vadībā un
īstenošanā. BMC ir izveidots projektu vadības mehānisms, kas
aptver gan konkrētā projekta izpildes vadību, gan tā
administratīvo vadību. Par konkrētā projekta izpildes vadību
ir atbildīgs projekta vadītājs, kas nodrošina projekta mērķu
un uzdevumu sasniegšanu, savukārt BMC administratīvās
struktūrvienības veic gan projektam nepieciešamo iepirkumu
organizēšanu (iepirkumu un sagādes daļas vadītājs, iepirkumu
speciālists), gan finanšu plānošanu (direktora vietnieks
finanšu un administratīvajos jautājumos, finanšu un
grāmatvedības daļas vadītājs (galvenais grāmatvedis,
grāmatvedis)), gan nepieciešamo atskaišu sagatavošanu
uzraugošajām iestādēm (projektu un attīstības daļas vadītājs,
projektu vadītāji (2 amata vietas)). Šāda pienākumu sadale,
kā arī savstarpējais atbalsts un mijiedarbība veicina
projektu efektīvāku un kvalitatīvāku īstenošanu un mērķu
sasniegšanu. Ilggadējās BMC pieredzes projektu vadībā laikā
ir izstrādāti arī mehānismi projektu finanšu pārvaldībai un
stabilas finanšu plūsmas nodrošināšanai. Ja to pieļauj
projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti un noslēgtais
līgums, projektu uzsākšanai BMC izmanto avansa maksājumu. Lai
nodrošinātu vienmērīgu finanšu plūsmu, tiek plānoti projekta
ietvaros veicamie izdevumi atbilstoši maksājumu pieprasījumu
grafikam. Ja projektu īstenošanas ietvaros starp starpposmu
maksājumiem ir nepieciešams veikt priekšfinansējumu projekta
darbību īstenošanai, tad tas tiek veikts no BMC līdzekļiem,
regulāri atvēlot tam finansējumu BMC ikgadējā budžetā. Ja
projektu īstenošanu regulējošie normatīvie akti nosaka, ka
starpposma maksājumos izmaksas ir veicamas līdz kādai
procentuālai robežai (piemēram, ES struktūrfondu projektos
tie ir 90 % no ES un valsts budžeta līdzekļiem), tad BMC
priekšfinansējuma nodrošināšanai, ja nepieciešams, izmanto
valsts aizdevumu, kuru atmaksā uzreiz pēc gala maksājuma
saņemšanas |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai
skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Izmaksu un ieguvumu analīze ir galvenokārt balstīta uz
iestādes, nozares un sabiedrības kopējo ieguvumu. Šīs
investīcijas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas
rezultātus, kā arī sekmēs cīņu ar dažādām slimībām un
palīdzēs labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē.
Šā projekta ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi
cīņai ar dažādām slimībām, lai uzlabotu slimību profilaksi,
diagnostiku un ārstēšanu.
Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties
uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un
alternatīvo scenāriju bez projekta.
1. Ieguvums iestādei: Izveidotie datu apstrādes rīki dos
iespēju ietaupīt genoma datu apstrādei nepieciešamos
augstas veiktspējas skaitļošanas resursus par 20 % un
procesiem nepieciešamās cilvēkstundas par 40 %. Kopumā
13 gadu periodā ieguvums būs 1 596 065
euro.
2. Ieguvums nozarei: Nodrošinot genoma references
sekundāro datu pieejamību ievērojami samazināsies
nepieciešamība veikt atkārtotas genoma analīzes. Kopumā 13
gadu periodā ieguvums būs 1 395 366 euro.
3. Sociālekonomiskais ieguvums: Optimizējot reto slimību
un vēža diagnostiku, tiks palielināta pacientu dzīvildze.
Kopumā 13 gadu periodā ieguvums būs 3 698 074
euro.
4. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu reference
dos iespēju optimizēt jaundzimušo skrīningu, ilgtermiņā
samazinot zaudēto invaliditātes koriģēto dzīves gadu skaitu
ar kopējo ietekmi 13 gadu periodā 2 395 677 euro
apmērā.
5. Sociālekonomiskais ieguvums: Genoma datu references
izmantošana hronisko slimību skrīninga un terapijas
optimizācijai, izmantojot ģenētiskā riska aprēķinus,
ilgtermiņā veidos būtisku proporciju no dzīvildzes
palielināšanas ar kopējo ietekmi 13 gadu periodā 4 978 672
euro apmērā.
Izveidotā references kohorta var veicināt arī
starptautisku uzņēmumu interesi un investīcijas Latvijas
ekonomikā, izmantojot inovāciju potenciālu veselības
aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā.
Projekta ieviešanas rezultātā nozares un sabiedrības
kopējais ieguvums 13 gadu laikā būs 14 063 854
euro.
Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts
pārvaldes darbinieku skaitu.
Projekta īstenošanā nav paredzēti ieņēmumi.
|
8. Cita būtiska informācija
|
Lai nodrošinātu projekta ietvaros jaunizveidotās
informācijas sistēmas izmantošanu Latvijā, ir nepieciešams
atbilstošs tiesiskais regulējums. Ministru kabinetā 2025.
gada 25. februārī pieņemts likumprojekts "Biobanku
likums" (22-TA-2110) (turpmāk - Likumprojekts),
kurš ir iesniegts izskatīšanai Saeimā (874/Lp14).
Likumprojekts Saeimā 1.lasījumā pieņemts 2025. gada 10.
aprīlī. Līdz 2026. gada 20. februārim iesniedzami
priekšlikumi uz 2.lasījumu.
Likumprojekta 26. pants nosaka, ka Vienotas genoma
references infrastruktūra ir valsts informācijas sistēma,
kuras pārzinis ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju
centrs. Likumprojekts nosaka arī pienākumu Ministru
kabinetam noteikt vienotas genoma references infrastruktūrā
iekļaujamās informācijas saturu, tai skaitā no Latvijas
biobanku tīkla izgūstamās un tajā iekļaujamās informācijas
apjomu, kā arī tās apstrādes un pārvaldības nosacījumus.
Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2027. gada
1. oktobrim. Līdz dienai, kad stājas spēkā šo
likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā minētie
noteikumi, ir spēkā saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes
likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav
pretrunā ar šo likumu. Vienotas genoma references
infrastruktūrā iekļaujamās informācijas saturs, tai skaitā
no Latvijas biobanku tīkla izgūstamās un tajā iekļaujamās
informācijas apjoms, kā arī tās apstrādes un pārvaldības
nosacījumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējamā nav
noteikti.
Līdz ar projekta īstenošanu BMC izstrādās Ministru
kabineta noteikumu projektu un tā anotāciju un iesniegs
Veselības ministrijā tiesību akta virzīšanai pieņemšanai
Ministru kabinetā. Tiesību akta projekts saturēs
Likumprojektā noteikto informāciju: vienotas genoma
references infrastruktūrā iekļaujamās informācijas saturu,
tai skaitā no Latvijas biobanku tīkla izgūstamās un tajā
iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās apstrādes un
pārvaldības nosacījumus.
Veselības ministrija līdz Likumprojektā noteiktajam
termiņam (līdz 2027. gada 1. oktobrim) nodrošinās
tiesību akta projekta iesniegšanu pieņemšanai Ministru
kabinetā.
Projekta riski, to varbūtība un pasākumi to
novēršanai:
1. Projekta pilnvērtīgai īstenošanai laikus nav iegūti
nepieciešamie genoma sekvenču dati. Genoma sekvences
plānots iegūt 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas
iedzīvotāju genoma references izveide" ietvaros. Šā
projekta īstenošanu plānots noslēgt 2024. gadā, tādējādi
nodrošinot IKT projekta veiksmīgu īstenošanu. Darbplūsmu un
programmatūras izstrādi, kā arī uzglabāšanas vides
konfigurēšanu iespējams uzsākt un īstenot pirms plānoto
genoma sekvenču iegūšanas.
2. Projekta vajadzībām atbilstošu augstas veiktspējas
skaitļošanas resursu nepieciešamība Latvijā. Projektā
veicamās darbības plānotas, apzinot Latvijā esošos
skaitļošanas resursus, tomēr to pieejamību var ierobežot
pieprasījums no citiem nozarei specifiskiem projektiem.
3. Projekta vajadzībām atbilstošu IKT nozares
izstrādātāju trūkums un ar to saistītais nepieciešamā
finansējuma palielinājums. Latvijā palielinās
bioinformātikas speciālistu skaits, kurus varētu iesaistīt
projekta īstenošanā, bet to pieejamība var būt atkarīga no
darba tirgus specifikas projekta īstenošanas gaitā.
4. Atbilstošo, genomam specifisko datu apstrādes un
glabāšanas standartu izmaiņas, ņemot vērā nozares straujo
attīstību pasaulē. Projekta īstenošanas laikā tiks
turpināta sadarbība un konsultācijas ar Eiropas Genoma
projekta speciālistiem, iegūstot jaunāko informāciju, lai
novērstu potenciālās neatbilstības.
Investīcijas mērķis ir izveidot valsts informācijas
sistēmu Latvijas iedzīvotāju references genoma -
reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju genoma datu kopas -
uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, kā arī
ārstniecības procesā iegūto genoma datu uzglabāšanai un
piekļuves nodrošināšanai, tādējādi īstenojot valsts nozīmes
funkciju ārstniecības kvalitātes uzlabošanā, kā arī
pētniecībā un inovāciju attīstīšanā. Projekta līdzekļi tiks
ieguldīti tikai minētās informācijas sistēmas izveidē,
iegādājoties pakalpojumus Publisko iepirkumu likumā
noteiktajā kārtībā.
Lai nodrošinātu drošu datu apstrādi ārstniecības,
pētniecības un inovāciju attīstības nolūkiem, ārējā
normatīvajā aktā tiks noteikts minētās valsts informācijas
sistēmas pārzinis, valsts informācijas sistēmā iekļaujamās
informācijas apjoms, kārtība, kādā apstrādā valsts
informācijas sistēmā iekļauto informāciju, un nosacījumi
piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā
iekļautajai informācijai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka
sistēma tiek izmantota tikai nesaimnieciskiem mērķiem.
Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27.
aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu
datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK
(Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu
regula), 9. panta nosacījumus, projekta īstenošanas laikā
no visiem 4.1.1.r. reformas projekta "Latvijas
iedzīvotāju genoma references izveide" dalībniekiem
tiks iegūta informēta piekrišana gan genoma, gan
medicīnisko, gan citu īpašo kategoriju datu apstrādei.
Piekrišanas izstrāde veikta sadarbībā ar 1+MG ētikas un
likumdošanas darba grupu, kas izstrādājusi vadlīnijas,
kurām ir aicinātas sekot projekta dalībvalstis un kas
atbilst Datu regulai. Šīs vadlīnijas ir ņemtas vērā
piekrišanas izstrādē, un divi 1+MG eksperti ir arī
apskatījuši un atzinuši šo piekrišanu par atbilstošu gan
projekta ietvaram, gan Datu regulas prasībām. 4.1.1.r.
reformas projekta "Latvijas iedzīvotāju genoma
references izveide" ietvaros lietotā piekrišana
apstiprināta arī Latvijas Centrālajā medicīnas ētikas
komitejā.
VIGDIS integrēto augstas veiktspējas skaitļošanas
infrastruktūras pakalpojumu sniegšanas izmaksas segs šo
skaitļošanas pakalpojumu saņēmēji no saviem budžeta
līdzekļiem, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam
pakalpojumu cenrādim.
Plānotās projekta īstenošanas partneru lomas:
1. RAKUS:
1.1. projektā iesaistīsies VIGDIS sistēmas testēšanas
nodrošināšanā, VIGDIS sistēmas produkcijas vidē testējot
genoma datu un metadatu augšupielādes un lejupielādes
funkcionalitāti, sniedzot lietotāja pieredzes atgriezenisko
saiti BMC pilnveidojumu ieviešanai VIGDIS sistēmā;
1.2. projektā iesaistīsies dinamiskās informētās
piekrišanas daudznomnieku (multi-tenancy) vides lietotāja
vajadzību definēšanā un dinamiskās informētās piekrišanas
funkcionalitātes testēšana, sniedzot lietotāja pieredzes
atgriezenisko saiti BMC pilnveidojumu ieviešanai VIGDIS
sistēmā.
2. LNB:
2.1. Datu centra infrastruktūras pakalpojumu
nodrošināšana projekta īstenošanas laikā, sniedzot valsts
datu apstrādes mākoņa pakalpojumus.
Dinamiskās informētās piekrišanas daudznomnieku
(multi-tenancy) pakalpojuma ieviešana ir saistīta ar
vienotas personu datu apstrādes piekrišanas formas un datu
modeļa piemērošanu, tādēļ projekta aktivitātēs ir plānots
iesaistīt Slimību profilakses un kontroles centru personas
datu apstrādes piekrišanas formas un datu modeļa
precizēšanai.
Projekta darbības ir vērstas uz valsts funkciju
īstenošanu. Projekta mērķis ir izveidot valsts informācijas
sistēmu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu
uzglabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, lai uzlabotu
ārstniecības kvalitāti un veicinātu pētniecības un
inovāciju attīstību. Vēlamies norādīt, ka šobrīd izstrādātā
likumprojekta "Biobanku likums" (iesniegts
izskatīšanai Saeimā (874/Lp14)) 26. pants nosaka,
ka Vienotas genoma references infrastruktūra ir valsts
informācijas sistēma, kuras pārzinis ir BMC, tādējādi
nosakot valsts deleģēto funkciju. Atbilstoši Komisijas
paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.
panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu
(C/2016/2946) 17. punktam darbības, ko valsts veic,
īstenojot publisko varu, nav uzskatāmas par saimniecisko
darbību. Līdz ar to BMC un sadarbības partneriem - RAKUS un
LNB - projekta ietvaros piešķirtais publiskais finansējums
ir paredzēts publisko funkciju izpildei un nav uzskatāms
par atbalstu saimnieciskai darbībai minētā Komisijas
paziņojuma 17. punkta izpratnē un attiecīgi nav
kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
|
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks -
2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar
Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
"
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|