Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu

1. pants. 2025. gada 2. oktobrī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - konvencija) un tās 2025. gada 2. oktobrī parakstītais protokols (turpmāk - protokols) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2. pants. Konvencijā un protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.

3. pants. Konvencija un protokols stājas spēkā konvencijas 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma konvencija un protokols latviešu un angļu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 12. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. februārī

 

Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Latvijas Republikas valdība un Lihtenšteinas Firstistes valdība,

apliecinādamas vēlēšanos turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,

nolūkā noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, bez nodokļu neuzlikšanas vai nodokļu samazināšanas iespēju radīšanas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu ar mērķi iegūt šajā konvencijā paredzētos atvieglojumus trešo valstu rezidentu netiešam labumam),

ir vienojušās par turpmāko:

1. pants
Personas, uz kurām attiecas konvencija

1. Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Šajā konvencijā ienākums, ko gūst saimnieciska vienība vai juridisks veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji fiskāli caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, vai kas gūts, izmantojot šādu vienību vai veidojumu, tiek uzskatīts par Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu, bet tikai tādā apmērā, kādā šis ienākums tiek uzskatīts par šīs valsts rezidenta ienākumu šīs valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

2. pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas konvencija

1. Šī konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai kapitāla daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļus par kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija, ir jo īpaši:

a) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

(turpmāk tekstā "Latvijas nodokļi");

b) Lihtenšteinā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (Erwerbssteuer);

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (Ertragssteuer);

(iii) nekustamā īpašuma kapitāla pieauguma nodoklis (Grundstücksgewinnsteuer); un

(iv) īpašuma nodoklis (Vermögenssteuer)

(turpmāk tekstā "Lihtenšteinas nodokļi").

4. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc konvencijas parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.

3. pants
Vispārīgās definīcijas

1. Šajā konvencijā, ja vien no konteksta neizriet citādi:

a) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" nozīmē Latvijas Republiku vai Lihtenšteinas Firstisti atbilstoši kontekstam;

b) (i) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

(ii) termins "Lihtenšteina" nozīmē Lihtenšteinas Firstisti, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, Lihtenšteinas Firstistes suverēno teritoriju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valsts normatīvajiem aktiem;

c) termins "persona" ietver fizisku personu, sabiedrību, neaktivizētu mantojumu un jebkuru citu personu apvienību;

d) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

e) termins "uzņēmums" piemērojams jebkuras uzņēmējdarbības veikšanai;

f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

(ii) Lihtenšteinā, Nodokļu pārvaldi;

i) termins "valstspiederīgais", attiecībā uz Līgumslēdzēju Valsti nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs Līgumslēdzējas Valsts piederība vai pilsonība; un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no šajā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

j) termins "uzņēmējdarbība" ietver profesionālu pakalpojumu sniegšanu un citu neatkarīga rakstura darbību veikšanu;

k) termins valsts "atzīts pensiju fonds" nozīmē vienību vai veidojumu, kas nodibināts šajā valstī, kuru uzskata par atsevišķu personu saskaņā ar šīs valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, un:

(i) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai administrētu vai nodrošinātu pensiju pabalstus un papildu vai negadījumu pabalstus fiziskajām personām, un kuru kā tādu regulē šī valsts vai viena no tās politiski administratīvajām vienībām vai pašvaldībām; vai

(ii) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai ieguldītu līdzekļus (i) apakšpunktā minēto vienību vai veidojumu labā.

2. Attiecībā uz konvencijas piemērošanu, ko jebkurā laikā veic Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir šīs valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts piemērojamajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nozīme prevalē pār nozīmi, kas attiecīgajam terminam piešķirta citos šīs valsts normatīvajos aktos.

4. pants
Rezidents

1. Šajā konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības vietu, reģistrācijas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo valsti un jebkuru tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību, kā arī šīs valsts atzītu pensiju fondu. Tomēr, šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti vienīgi attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai kapitāla.

2. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:

a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā valstī, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme (uzturēšanās vieta);

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abās valstīs vai nav nevienā no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras valstspiederīgais ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu valstspiederīgais vai nav nevienas no tām, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, noteikt Līgumslēdzēju Valsti, par kuras rezidentu tiks uzskatīta šī persona konvencijas piemērošanas mērķiem, ņemot vērā tās efektīvās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta vai citādi izveidota, un jebkurus citus atbilstošos faktus. Ja šāda vienošanās nepastāv, šī persona nav tiesīga saņemt nevienu šajā konvencijā paredzēto nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu, izņemot tādā apmērā un veidā, par ko var vienoties Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

5. pants
Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā konvencijā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", jo īpaši, ietver:

a) vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) biroju;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver arī:

a) būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektu, bet tikai, ja tas turpinās ilgāk par deviņiem mēnešiem;

b) darbības, kas veiktas Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā saistībā ar jūras un zemes dzīļu un šajā valstī esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu, ja šādas darbības tiek veiktas periodā vai periodos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas periodā.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei;

b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei, uzturēšanu;

c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums, uzturēšanu;

d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kurai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;

f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar 6. daļas noteikumiem, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas uzņēmuma vārdā un, to darot, pastāvīgi slēdz līgumus vai pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kas tiek regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un šie līgumi tiek slēgti:

a) uzņēmuma vārdā, vai

b) par īpašumtiesību pāreju vai par lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šim uzņēmumam piederošu īpašumu vai attiecībā uz īpašumu, kura lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam, vai

c) par šī uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu,

tiek uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, ko šī persona veic uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar 4. daļā minētajām darbībām, kas, ja tiek veiktas, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

6. Neuzskata, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā valstī ar brokera, vispārējā komisijas aģenta vai jebkāda cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja šādas personas darbojas savas ierastās uzņēmējdarbības ietvaros.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.

6. pants
Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tostarp ienākumu no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā termins ietver mantu, kas ir piederīga nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību aktu vispārīgie noteikumi, jebkuras izvēles tiesības vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot; kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. 1. daļas noteikumi tiek piemēroti ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā , kā arī ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

4. 1. un 3. daļas noteikumi tiek piemēroti arī ienākumam no uzņēmuma nekustamā īpašuma.

7. pants
Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu Līgumslēdzējā Valstī, tiek atļauts atskaitīt izdevumus (kas nav izdevumi, kuri nebūtu atskaitāmi, ja šī pastāvīgā pārstāviecība būtu šīs līgumslēdzējas valsts atsevišķs uzņēmums), kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmo peļņu nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2. daļa nekādā veidā neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij, kā parasti, noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa; izmantotajai sadales metodei, tomēr, jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

6. Iepriekšējo daļu noteikumu piemērošanai, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir labs un pietiekams iemesls rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.

8. pants
Starptautiskā kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.

2. 1. daļas noteikumus piemēro arī peļņai no piedalīšanās pūlā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9. pants
Saistītie uzņēmumi

1. Ja

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šīs konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

10. pants
Dividendes

1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr, šādām dividendēm var uzlikt nodokļus arī Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, un saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība);

b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šīs daļas noteikumi neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, no "jouissance" akcijām vai "jouissance" tiesībām, kalnrūpniecības uzņēmumu akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parādprasības, kā arī ienākumu no citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst ne uzlikt nekādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras valsts rezidentam vai ciktāl līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību šajā otrā valstī, ne arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11. pants
Procenti

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr, šādiem procentiem var uzlikt nodokļus arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, un saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir procentu patiesais labuma guvējs;

b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Neatkarīgi no 2. daļas b) punkta noteikumiem, procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otrai Līgumslēdzējai Valstij vai tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, šīs otras valsts centrālajai bankai, vai otras valsts atzītam pensiju fondam, uzliek nodokļus tikai šajā otrā valstī.

4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kuru saskaņā ar 10.panta noteikumiem uzskata par dividendēm. Šajā pantā par procentiem neuzskata soda naudas par nokavētiem maksājumiem.

5. 1., 2. un 3. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

6. Ja procentu maksātājs ir šīs valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos procentus maksā pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.

12. pants
Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuras patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var uzlikt nodokļu arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas un saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nepārsniedz:

a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir autoratlīdzības patiesais labuma guvējs;

b) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu un radio vai televīzijas apraidē izmantotu filmu vai ierakstu, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai slepenas formulas vai procesa autortiesību izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, saistībā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība, uzskata, ka šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.

13. pants
Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, tostarp kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu), var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē, gūst, atsavinot šādus kuģus vai gaisa kuģus, vai šādu kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai piederīgu kustamu īpašumu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai tādu pielīdzināmu līdzdalību kā līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja 365 dienu laikā pirms atsavināšanas šīs akcijas vai pielīdzināma līdzdalība vairāk nekā 50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši guvusi no šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma kā noteikts 6. pantā.

5. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3. un 4. daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

14. pants
Ienākums no algota darba

1. Saskaņā ar 15., 17. un 18. panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība, kas darba devējam ir otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa vai gaisa kuģa, ko starptautiskajā satiksmē izmanto otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, var uzlikt nodokļus šajā valstī.

15. pants
Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumam un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

16. pants
Izpildītājmākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 7. un 14. panta noteikumiem, ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists, par šī rezidenta individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā uzkrājas nevis izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet gan citai personai, šādam ienākumam, neatkarīgi no 7. un 14. panta noteikumiem, var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbības.

3. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, ko izpildītājmākslinieks vai sportists gūst, veicot darbības Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai galvenokārt tiek finansēts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību vai statūtsabiedrību publiskajiem līdzekļiem. Šādā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

17. pants
Pensijas

1. Saskaņā ar 18. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā vienreizējiem maksājumiem), ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veiktu algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas un 18. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā vienreizējiem maksājumiem), kas izmaksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā, var uzlikt nodokļus šajā valstī.

18. pants
Valsts dienests

1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas nav pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij vai tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr, šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un fiziskā persona ir šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts valstspiederīgais; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai, lai sniegtu šos pakalpojumus.

2. a) Jebkurai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā vienreizējiem maksājumiem), ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, kurus šī persona sniegusi šai valstij vai tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr, šādai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā vienreizējiem maksājumiem) tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un valstspiederīgais.

3. 14., 15., 16. un 17. panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā vienreizējiem maksājumiem), ko izmaksā par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veiktu uzņēmējdarbību.

19. pants
Studenti

Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi veikti no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.

20. pants
Cits ienākums

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu veidiem, kuri nav atrunāti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

21. pants
Kapitāls

1. Kapitālam, ko veido 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Kapitālam, ko veido kustamais īpašums, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

3. Kapitālam, ko veido kuģi un gaisa kuģi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

4. Visiem pārējiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementiem tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

22. pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:

Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus Lihtenšteinā, tad, ja vien valsts normatīvajos aktos nav paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvija atļauj:

a) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas vienāda ar Lihtenšteinā samaksāto ienākuma nodokli;

b) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas vienāda ar Lihtenšteinā samaksāto kapitāla nodokli.

Šāds samazinājums tomēr nevienā gadījumā nepārsniedz to ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu Latvijā, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kam var uzlikt nodokļus Lihtenšteinā.

2. Saskaņā ar Lihtenšteinas normatīvo aktu noteikumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas neietekmē šī principa vispārēju piemērošanu, nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:

a) Ja Lihtenšteinas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus Latvijā, Lihtenšteina saskaņā ar b) punkta noteikumiem atbrīvo no nodokļa šādu ienākumu vai kapitālu, bet, aprēķinot nodokļa summu šāda rezidenta pārējam ienākumam vai kapitālam, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu vai kapitālu.

b) Ja Lihtenšteinas rezidents saņem tāda veida ienākumu, kuram saskaņā ar 10., 11., 12., 14., 15., 16. un 17. pantu var uzlikt nodokļus Latvijā, Lihtenšteina, attiecībā uz šo ienākumu, atskaita no Lihtenšteinā maksājamā nodokļa nodokli, kas samaksāts saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un šīs konvencijas noteikumiem. Atskaitāmā nodokļa summa tomēr nevar pārsniegt Lihtenšteinā maksājamo nodokli par Latvijā gūto ienākumu.

c) Ja Lihtenšteinas rezidents gūst tāda veida ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem nodokļus uzliek tikai Latvijā, Lihtenšteina atbrīvo no nodokļa šādu ienākumu vai kapitālu, bet, aprēķinot nodokļa summu šāda rezidenta pārējam ienākumam vai kapitālam, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu vai kapitālu.

23. pants
Diskriminācijas nepieļaušana

1. Uz Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta jebkura nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkuras prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras valsts valstspiederīgajiem. Šis noteikums, neatkarīgi no 1. panta noteikumiem, attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Uz bezvalstniekiem, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nekāda nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkādas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.

3. Nodokļu uzlikšana pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir otrā Līgumslēdzējā Valstī, šajā otrā valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šis noteikums nav interpretējams kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkurus personiskos atvieglojumus, atbrīvojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas mērķiem, ko tā piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. daļas, 11. panta 7. daļas vai 12. panta 6. daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Līdzīgi, jebkuri Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu parādi pirmās minētās valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.

6. Šā panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

24. pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo valstu normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajā iestādē. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šai konvencijai neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkuru panākto vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos noteiktiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst jebkuras šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji apspriesties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā neparedzētos gadījumos.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru, tostarp izmantojot apvienotu komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos.

25. pants
Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar konvenciju. 1. un 2. pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām kādā personā.

26. pants
Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta piemērošanas veidu.

2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē nenomaksāto summu attiecībā uz jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju Valstu, vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šo nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo konvenciju vai jebkuru citu instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis, kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas.

3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami tās nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts ieņēmumu prasījums.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts prasījums, pat ja šo pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī netiek piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

6. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs.

7. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms par

a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem un ko nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā iekasēšanu, vai

b) pirmās minētās valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu

pirmās minētās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo otras valsts kompetentajai iestādei par šo faktu un, pēc otras valsts kompetentās iestādes izvēles, pirmā minētā valsts vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu.

8. Nekādā gadījumā šā panta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav attiecīgi veikusi visus atbilstošos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs valsts administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.

27. pants
Diplomātisko misiju un konsulāro pārstāvniecību personāls

Šīs konvencijas noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

28. pants
Tiesības uz atvieglojumiem

1. Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, šīs konvencijas priekšrocības netiek piešķirtas attiecībā uz ienākuma vai kapitāla veidu, ja ir pamatoti secināt, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, ka minētās priekšrocības iegūšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā šāda priekšrocība tika tieši vai netieši iegūta, ja vien netiek konstatēts, ka minētās priekšrocības piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar šīs konvencijas attiecīgo noteikumu mērķi un nolūku.

2. Ja saskaņā ar 1. daļu personai netiek piešķirts atvieglojums saskaņā ar šo konvenciju, Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde, kas citādi šo atvieglojumu būtu piešķīrusi, tomēr uzskata šo personu par tādu, kam ir tiesības uz šo atvieglojumu vai atšķirīgiem atvieglojumiem attiecībā uz noteiktu ienākuma vai kapitāla veidu, ja šī kompetentā iestāde, pēc šīs personas pieprasījuma un pēc atbilstošo faktu un apstākļu izvērtēšanas, konstatē, ka šādi atvieglojumi būtu piešķirami šai personai, ja nepastāvētu 1. daļā minētais darījums vai vienošanās. Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieprasījumus, konsultēsies ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi pirms pieprasījuma, ko iesniedzis otras valsts rezidents saskaņā ar šo daļu, noraidīšanas.

29. pants
Protokols

Pievienotais protokols ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

30. pants
Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to, kad ir izpildītas to konstitucionālās prasības, lai šī konvencija stātos spēkā. Šī konvencija stājas spēkā pēc 15 dienām no pēdējā paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Šī konvencija abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek piemērota:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā konvencija stājas spēkā.

31. pants
Darbības izbeigšana

Šī konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt konvencijas darbību, pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas seko piektajam gadam pēc stāšanās spēkā. Šajā gadījumā konvencija zaudē spēku abās Līgumslēdzējās Valstīs:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.

Parakstīts Kopenhāgenā 2025. gada 2. oktobrī divos eksemplāros latviešu, vācu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Evika Siliņa

Lihtenšteinas Firstistes valdības vārdā Brigite Hāsa

 

Protokols

Šodien, parakstot Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu apakšā parakstījušies vienojas, ka šādi noteikumi ir konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 2. pantu (Nodokļi, uz kuriem attiecas konvencija) un 22. pantu (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana):

Tiek saprasts, ka, ja personai, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, saskaņā ar šo konvenciju ir uzliekams Lihtenšteinas īpašuma nodoklis kapitālam, nodokli, ko uzliek nosacītajam ienākumam no šāda kapitāla ("Sollertrag"), uzskata par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

2. Attiecībā uz 3. panta (Vispārīgās definīcijas) 1. daļas c) punktu:

Tiek saprasts, ka termins "persona" ietver Lihtenšteinā neaktivizētu mantojumu. Lihtenšteinā neaktivizēts mantojums ir mirušās personas īpašums laika posmā no nāves brīža līdz īpašumtiesību pārejai mantiniekam(-iem), kam saskaņā ar Lihtenšteinas Nodokļu likuma 7. panta 3. daļu piemēro nodokli.

3. Attiecībā uz 3. panta (Vispārīgās definīcijas) 1. daļas k) punktu:

Tiek saprasts, ka termins "atzīts pensiju fonds" ietver:

a) Latvijā, jebkuru pensiju fondu vai shēmu, uz kuru attiecas likums "Par valsts pensijām", Valsts fondēto pensiju likums un Privāto pensiju fondu likums, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plānu līdzekļus un šādu sabiedrību ieguldītos līdzekļus;

b) Lihtenšteinā, jebkuru pensiju fondu vai shēmu, uz kuru attiecas Likums par vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanu, Likums par invaliditātes apdrošināšanu, Likums par arodu pensiju fondiem un Pensiju fondu likums.

4. Attiecībā uz 4. panta (Rezidents) 1. daļu:

Tiek saprasts, ka:

a) Lihtenšteinas fondu ("Stiftung"), nodibinājumu ("Anstalt") un trasta uzņēmumu ("Treuunternehmen mit Persönlichkeit"), kam nodoklis uzliekams Lihtenšteinā saskaņā ar Lihtenšteinas Nodokļu likuma 44. panta 1. daļu, uzskata par Lihtenšteinas rezidentu;

b) Lihtenšteinas trastu, kam nodoklis uzliekams Lihtenšteinā saskaņā ar Lihtenšteinas Nodokļu likuma 65. pantu, neuzskata par Lihtenšteinas rezidentu;

c) vienību vai organizāciju, kas nodibināta un darbojas vienīgi labdarības, reliģiskiem, humānās palīdzības, zinātniskiem, kultūras vai līdzīgiem mērķiem (vai vairākiem no šiem mērķiem), un kas ir nodibināta vai ir rezidents šajā valstī saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, uzskata par šīs valsts rezidentu neatkarīgi no tā, ka visu vai daļu tās ienākuma vai kapitāla pieauguma var atbrīvot no nodokļa uzlikšanas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

5. Attiecībā uz 4. panta (Rezidents) 1. daļu un 15. pantu (Direktoru atalgojums):

Tiek saprasts, ka, izņemot 15. panta izpratnē, personas (tostarp privāto aktīvu struktūras saskaņā ar Lihtenšteinas normatīvajiem aktiem), kurām Lihtenšteinā piemērojams tikai minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis ("Mindestertragssteuer") neuzskata par Lihtenšteinas rezidentiem.

6. Attiecībā uz 7. pantu (Uzņēmējdarbības peļņa):

a) konvencijas 7. panta 1.-7. daļu izslēdz un aizstāj ar šādiem noteikumiem datumā, par kuru vienojas Līgumslēdzēju Valstu valdības, apmainoties ar diplomātiskajām notām:

"1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai, kas attiecināma uz šo pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 2. daļu, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Šā panta un 22. panta izpratnē, par peļņu, kas katrā Līgumslēdzējā Valstī attiecināma uz 1. daļā minēto pastāvīgo pārstāvniecību, uzskata peļņu, ko tā varētu gūt, jo īpaši tās darījumos ar citām uzņēmuma daļām, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, ņemot vērā uzņēmuma veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un uzņemtos riskus, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību un citas uzņēmuma daļas.

3. Ja saskaņā ar 2. daļu Līgumslēdzēja Valsts koriģē peļņu, kas ir attiecināma uz vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, un attiecīgi uzliek nodokļus uzņēmuma peļņai, kam ir uzliktgi nodokļi otrā valstī, šī otra valsts, tādā apmērā, cik nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šai peļņai, veic atbilstošu šai peļņai uzliktā nodokļa summas korekciju. Nosakot šādu korekciju, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nepieciešamības gadījumā savstarpēji konsultējas.

4. Ja peļņa ietver ienākuma veidus, kur ir atrunāti atsevišķi citos šīs konvencijas pantos, šā panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.".

b) ar a) punkta noteikumiem grozītie konvencijas 7. panta 1.-4. daļas noteikumi ir spēkā attiecībā uz uzņēmuma peļņu par jebkuriem taksācijas periodiem, kas sākas a) punktā minētajā datumā vai pēc tā. Līdz brīdim, kad stājas spēkā ar a) punkta noteikumiem grozītie konvencijas 7. panta 1.-4. daļas noteikumi, turpina piemērot konvencijas 7. panta 1.-7. daļu sākotnējos noteikumus.

7. Attiecībā uz 25. pantu (Informācijas apmaiņa):

Tiek saprasts, ka šīs konvencijas mērķiem:

a) informāciju, ar kuru apmainās, nedrīkst izpaust nevienai citai valstij vai suverēnai teritorijai, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse;

b) personas datus var apstrādāt un nosūtīt tādā apmērā, cik tas nepieciešams informācijas apmaiņai saskaņā ar 25. pantu;

c) jebkurš informācijas pieprasījums tiek veikts rakstiski;

d) tas ir spēkā attiecībā uz pieprasījumiem, kas veikti 1. janvārī vai pēc tā, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī konvencija stājas spēkā, un tikai attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 1. janvārī vai pēc tā, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī konvencija stājas spēkā;

e) gadījumā, ja konvencijas darbība tiek izbeigta saskaņā ar 31. pantu, attiecībā uz jebkādu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo konvenciju, turpina piemērot 25. panta 2. daļā minētajos konfidencialitātes noteikumus;

f) šīs konvencijas spēkā stāšanās neliedz Līgumslēdzējām Valstīm piemērot 2004. gada 7. decembra Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, kas grozīts ar 2015. gada 28. oktobra grozījumu protokolu, noteikumus, vai Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos, kas grozīta ar protokolu, ar ko groza Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.

Parakstīts Kopenhāgenā 2025. gada 2. oktobrī divos eksemplāros latviešu, vācu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Evika Siliņa

Lihtenšteinas Firstistes valdības vārdā Brigite Hāsa

 

Convention
between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the Principality of Liechtenstein for the elimination of double taxation with respect to taxes on income and on capital and the prevention of tax evasion and avoidance

The Government of the Republic of Latvia and the Government of the Principality of Liechtenstein,

Desiring to further develop their economic relationship and to enhance their co-operation in tax matters,

Intending to conclude a Convention for the elimination of double taxation with respect to taxes on income and on capital without creating opportunities for non-taxation or reduced taxation through tax evasion or avoidance (including through treaty-shopping arrangements aimed at obtaining reliefs provided in this Convention for the indirect benefit of residents of third States),

Have agreed as follows:

Article 1
Persons covered

1. This Convention shall apply to persons who are residents of one or both of the Contracting States.

2. For the purposes of this Convention, income derived by or through an entity or arrangement that is treated as wholly or partly fiscally transparent under the tax law of either Contracting State shall be considered to be income of a resident of a Contracting State but only to the extent that the income is treated, for purposes of taxation by that State, as the income of a resident of that State.

Article 2
Taxes covered

1. This Convention shall apply to taxes on income and on capital imposed on behalf of a Contracting State or of its political subdivisions or local authorities, irrespective of the manner in which they are levied.

2. There shall be regarded as taxes on income and on capital all taxes imposed on total income, on total capital, or on elements of income or of capital, including taxes on gains from the alienation of movable or immovable property, as well as taxes on capital appreciation.

3. The existing taxes to which the Convention shall apply are in particular:

a) in Latvia:

(i) the enterprise income tax (uzņēmumu ienākuma nodoklis);

(ii) the personal income tax (iedzīvotāju ienākuma nodoklis);

(iii) the immovable property tax (nekustamā īpašuma nodoklis);

(hereinafter referred to as "Latvian tax");

b) in Liechtenstein:

(i) the personal income tax (Erwerbssteuer);

(ii) the corporate income tax (Ertragssteuer);

(iii) the real estate capital gains tax (Grundstücksgewinnsteuer); and

(iv) the wealth tax (Vermögenssteuer)

(hereinafter referred to as "Liechtenstein tax").

4. The Convention shall apply also to any identical or substantially similar taxes that are imposed after the date of signature of the Convention in addition to, or in place of, the existing taxes. The competent authorities of the Contracting States shall notify each other of any significant changes that have been made in their taxation laws.

Article 3
General definitions

1. For the purposes of this Convention, unless the context otherwise requires:

a) the terms "a Contracting State" and "the other Contracting State" mean the Republic of Latvia or the Principality of Liechtenstein as the context requires;

b) (i) the term "Latvia" means the Republic of Latvia and, when used in the geographical sense, means the territory of the Republic of Latvia and any other area adjacent to the territorial waters of the Republic of Latvia within which under the laws of Latvia and in accordance with international law, the rights of Latvia may be exercised with respect to the sea bed and its sub-soil and their natural resources;

(ii) the term "Liechtenstein" means the Principality of Liechtenstein, and, when used in a geographical sense, the area of the sovereign territory of the Principality of Liechtenstein in accordance with international law and its domestic laws;

c) the term "person" includes an individual, a company, a dormant inheritance and any other body of persons;

d) the term "company" means any body corporate or any entity that is treated as a body corporate for tax purposes;

e) the term "enterprise" applies to the carrying on of any business;

f) the terms "enterprise of a Contracting State" and "enterprise of the other Contracting State" mean respectively an enterprise carried on by a resident of a Contracting State and an enterprise carried on by a resident of the other Contracting State;

g) the term "international traffic" means any transport by a ship or aircraft operated by an enterprise of a Contracting State, except when the ship or aircraft is operated solely between places in the other Contracting State;

h) the term "competent authority" means:

(i) in Latvia, the Ministry of Finance or its authorised representative;

(ii) in Liechtenstein, the Fiscal Authority;

i) the term "national", in relation to a Contracting State, means:

(i) any individual possessing the nationality or citizenship of that Contracting State; and

(ii) any legal person, partnership or association deriving its status as such from the laws in force in that Contracting State;

j) the term "business" includes the performance of professional services and of other activities of an independent character;

k) the term "recognised pension fund" of a State means an entity or arrangement established in that State that is treated as a separate person under the taxation laws of that State and:

(i) that is established and operated exclusively or almost exclusively to administer or provide retirement benefits and ancillary or incidental benefits to individuals and that is regulated as such by that State or one of its political subdivisions or local authorities; or

(ii) that is established and operated exclusively or almost exclusively to invest funds for the benefit of entities or arrangements referred to in subdivision (i).

2. As regards the application of the Convention at any time by a Contracting State, any term not defined therein shall, unless the context otherwise requires, have the meaning that it has at that time under the law of that State for the purposes of the taxes to which the Convention applies, any meaning under the applicable tax laws of that State prevailing over a meaning given to the term under other laws of that State.

Article 4
Resident

1. For the purposes of this Convention, the term "resident of a Contracting State" means any person who, under the laws of that State, is liable to tax therein by reason of his domicile, residence, place of management, place of incorporation or any other criterion of a similar nature and also includes that State and any political subdivision or local authority thereof as well as a recognised pension fund of that State. This term, however, does not include any person who is liable to tax in that State in respect only of income from sources in that State or capital situated therein.

2. Where by reason of the provisions of paragraph 1 an individual is a resident of both Contracting States, then his status shall be determined as follows:

a) he shall be deemed to be a resident only of the State in which he has a permanent home available to him; if he has a permanent home available to him in both States, he shall be deemed to be a resident only of the State with which his personal and economic relations are closer (centre of vital interests);

b) if the State in which he has his centre of vital interests cannot be determined, or if he has not a permanent home available to him in either State, he shall be deemed to be a resident only of the State in which he has an habitual abode;

c) if he has an habitual abode in both States or in neither of them, he shall be deemed to be a resident only of the State of which he is a national;

d) if he is a national of both States or of neither of them, the competent authorities of the Contracting States shall settle the question by mutual agreement.

3. Where by reason of the provisions of paragraph 1 a person other than an individual is a resident of both Contracting States, the competent authorities of the Contracting States shall endeavour to determine by mutual agreement the Contracting State of which such person shall be deemed to be a resident of the purposes of the Convention, having regard to its place of effective management, the place where it is incorporated or otherwise constituted and any other relevant factors. In the absence of such agreement, such person shall not be entitled to any relief or exemption from tax provided by this Convention except to the extent and in such manner as may be agreed upon by the competent authorities of the Contracting States.

Article 5
Permanent establishment

1. For the purposes of this Convention, the term "permanent establishment" means a fixed place of business through which the business of an enterprise is wholly or partly carried on.

2. The term "permanent establishment" includes especially:

a) a place of management;

b) a branch;

c) an office;

d) a factory;

e) a workshop; and

f) a mine, an oil or gas well, a quarry or any other place of extraction of natural resources.

3. The term "permanent establishment" also includes:

a) a building site, construction, assembly or installation project, but only if it lasts more than nine months;

b) activities carried on offshore in a Contracting State in connection with the exploration or exploitation of the sea bed and sub-soil and their natural resources situated in that State, if such activities are carried on for a period or periods exceeding in the aggregate 30 days in any twelve month period commencing or ending in the taxable period concerned.

4. Notwithstanding the preceding provisions of this Article, the term "permanent establishment" shall be deemed not to include:

a) the use of facilities solely for the purpose of storage, display or delivery of goods or merchandise belonging to the enterprise;

b) the maintenance of a stock of goods or merchandise belonging to the enterprise solely for the purpose of storage, display or delivery;

c) the maintenance of a stock of goods or merchandise belonging to the enterprise solely for the purpose of processing by another enterprise;

d) the maintenance of a fixed place of business solely for the purpose of purchasing goods or merchandise or of collecting information, for the enterprise;

e) the maintenance of a fixed place of business solely for the purpose of carrying on, for the enterprise, any other activity of a preparatory or auxiliary character;

f) the maintenance of a fixed place of business solely for any combination of activities mentioned in sub-paragraphs a) to e), provided that the overall activity of the fixed place of business resulting from this combination is of a preparatory or auxiliary character.

5. Notwithstanding the provisions of paragraphs 1 and 2 but subject to the provisions of paragraph 6, where a person is acting in a Contracting State on behalf of an enterprise and in doing so, habitually concludes contracts, or habitually plays the principal role leading to the conclusion of contracts that are routinely concluded without material modification by the enterprise, and these contracts are:

a) in the name of the enterprise, or

b) for the transfer of the ownership of, or for the granting of the right to use, property owned by that enterprise or that the enterprise has the right to use, or

c) for the provision of services by that enterprise,

that enterprise shall be deemed to have a permanent establishment in that State in respect of any activities which that person undertakes for the enterprise, unless the activities of such person are limited to those mentioned in paragraph 4 which, if exercised through a fixed place of business, would not make this fixed place of business a permanent establishment under the provisions of that paragraph.

6. An enterprise shall not be deemed to have a permanent establishment in a Contracting State merely because it carries on business in that State through a broker, general commission agent or any other agent of an independent status, provided that such persons are acting in the ordinary course of their business.

7. The fact that a company which is a resident of a Contracting State controls or is controlled by a company which is a resident of the other Contracting State, or which carries on business in that other State (whether through a permanent establishment or otherwise), shall not of itself constitute either company a permanent establishment of the other.

Article 6
Income from immovable property

1. Income derived by a resident of a Contracting State from immovable property (including income from agriculture or forestry) situated in the other Contracting State may be taxed in that other State.

2. The term "immovable property" shall have the meaning which it has under the law of the Contracting State in which the property in question is situated. The term shall in any case include property accessory to immovable property, livestock and equipment used in agriculture and forestry, rights to which the provisions of general law respecting landed property apply, any option or similar right to acquire immovable property, usufruct of immovable property and rights to variable or fixed payments as consideration for the working of, or the right to work, mineral deposits, sources and other natural resources; ships and aircraft shall not be regarded as immovable property.

3. The provisions of paragraph 1 shall apply to income derived from the direct use, letting, or use in any other form of immovable property, as well as income from the alienation of immovable property.

4. The provisions of paragraphs 1 and 3 shall also apply to the income from immovable property of an enterprise.

Article 7
Business profits

1. Profits of an enterprise of a Contracting State shall be taxable only in that State unless the enterprise carries on business in the other Contracting State through a permanent establishment situated therein. If the enterprise carries on business as aforesaid, the profits of the enterprise may be taxed in the other State but only so much of them as is attributable to that permanent establishment.

2. Subject to the provisions of paragraph 3, where an enterprise of a Contracting State carries on business in the other Contracting State through a permanent establishment situated therein, there shall in each Contracting State be attributed to that permanent establishment the profits which it might be expected to make if it were a distinct and separate enterprise engaged in the same or similar activities under the same or similar conditions and dealing wholly independently with the enterprise of which it is a permanent establishment.

3. In determining the profits of a permanent establishment in a Contracting State, there shall be allowed as deductions expenses (other than expenses which would not be deductible if that permanent establishment were a separate enterprise of that Contracting State) which are incurred for the purposes of the permanent establishment, including executive and general administrative expenses so incurred, whether in the State in which the permanent establishment is situated or elsewhere.

4. Insofar as it has been customary in a Contracting State to determine the profits to be attributed to a permanent establishment on the basis of an apportionment of the total profits of the enterprise to its various parts, nothing in paragraph 2 shall preclude that Contracting State from determining the profits to be taxed by such an apportionment as may be customary; the method of apportionment adopted shall, however, be such that the result shall be in accordance with the principles contained in this Article.

5. No profits shall be attributed to a permanent establishment by reason of the mere purchase by that permanent establishment of goods or merchandise for the enterprise.

6. For the purposes of the preceding paragraphs, the profits to be attributed to the permanent establishment shall be determined by the same method year by year unless there is good and sufficient reason to the contrary.

7. Where profits include items of income which are dealt with separately in other Articles of this Convention, then the provisions of those Articles shall not be affected by the provisions of this Article.

Article 8
International shipping and air transport

1. Profits of an enterprise of a Contracting State from the operation of ships or aircraft in international traffic shall be taxable only in that State.

2. The provisions of paragraph 1 shall also apply to profits from the participation in a pool, a joint business or an international operating agency.

Article 9
Associated enterprises

1. Where

a) an enterprise of a Contracting State participates directly or indirectly in the management, control or capital of an enterprise of the other Contracting State, or

b) the same persons participate directly or indirectly in the management, control or capital of an enterprise of a Contracting State and an enterprise of the other Contracting State,

and in either case conditions are made or imposed between the two enterprises in their commercial or financial relations which differ from those which would be made between independent enterprises, then any profits which would, but for those conditions, have accrued to one of the enterprises, but, by reason of those conditions, have not so accrued, may be included in the profits of that enterprise and taxed accordingly.

2. Where a Contracting State includes in the profits of an enterprise of that State - and taxes accordingly - profits on which an enterprise of the other Contracting State has been charged to tax in that other State and the profits so included are profits which would have accrued to the enterprise of the first-mentioned State if the conditions made between the two enterprises had been those which would have been made between independent enterprises, then that other State shall make an appropriate adjustment to the amount of the tax charged therein on those profits. In determining such adjustment, due regard shall be had to the other provisions of this Convention and the competent authorities of the Contracting States shall if necessary consult each other.

Article 10
Dividends

1. Dividends paid by a company which is a resident of a Contracting State to a resident of the other Contracting State may be taxed in that other State.

2. However, such dividends may also be taxed in the Contracting State of which the company paying the dividends is a resident and according to the laws of that State, but if the beneficial owner of the dividends is a resident of the other Contracting State, the tax so charged shall not exceed:

a) 0 per cent of the gross amount of the dividends if the beneficial owner is a company (other than a partnership);

b) 10 per cent of the gross amount of the dividends in all other cases.

This paragraph shall not affect the taxation of the company in respect of the profits out of which the dividends are paid.

3. The term "dividends" as used in this Article means income from shares, "jouissance" shares or "jouissance" rights, mining shares, founders' shares or other rights, not being debt-claims, participating in profits, as well as income from other rights which is subjected to the same taxation treatment as income from shares by the laws of the State of which the company making the distribution is a resident.

4. The provisions of paragraph 1 and 2 shall not apply if the beneficial owner of the dividends, being a resident of a Contracting State, carries on business in the other Contracting State of which the company paying the dividends is a resident through a permanent establishment situated therein and the holding in respect of which the dividends are paid is effectively connected with such permanent establishment. In such case the provisions of Article 7 shall apply.

5. Where a company which is a resident of a Contracting State derives profits or income from the other Contracting State, that other State may not impose any tax on the dividends paid by the company, except insofar as such dividends are paid to a resident of that other State or insofar as the holding in respect of which the dividends are paid is effectively connected with a permanent establishment situated in that other State, nor subject the company's undistributed profits to a tax on the company's undistributed profits, even if the dividends paid or the undistributed profits consist wholly or partly of profits or income arising in such other State.

Article 11
Interest

1. Interest arising in a Contracting State and paid to a resident of the other Contracting State may be taxed in that other State.

2. However, such interest may also be taxed in the Contracting State in which it arises and according to the laws of that State, but if the beneficial owner of the interest is a resident of the other Contracting State, the tax so charged shall not exceed:

a) 0 per cent of the gross amount of the interest if the interest is paid by a company that is a resident of a Contracting State to a company (other than a partnership) that is a resident of the other Contracting State and is the beneficial owner of the interest;

b) 10 per cent of the gross amount of the interest in all other cases.

3. Notwithstanding the provisions of sub-paragraph b) of paragraph 2, interest arising in a Contracting State and paid to the other Contracting State or to a political subdivision or local authority thereof, to the Central Bank of that other State, or to a recognised pension fund of the other State shall be taxable only in that other State.

4. The term "interest" as used in this Article means income from debt-claims of every kind, whether or not secured by mortgage and whether or not carrying a right to participate in the debtor's profits, and in particular, income from government securities and income from bonds or debentures, including premiums and prizes attaching to such securities, bonds or debentures. The term "interest" shall not include any income which is treated as a dividend under the provisions of Article 10. Penalty charges for late payment shall not be regarded as interest for the purpose of this Article.

5. The provisions of paragraph 1, 2 and 3 shall not apply if the beneficial owner of the interest, being a resident of a Contracting State, carries on business in the other Contracting State in which the interest arises through a permanent establishment situated therein and the debt-claim in respect of which the interest is paid is effectively connected with such permanent establishment. In such case the provisions of Article 7 shall apply.

6. Interest shall be deemed to arise in a Contracting State when the payer is a resident of that State. Where, however, the person paying the interest, whether he is a resident of a Contracting State or not, has in a Contracting State a permanent establishment in connection with which the indebtedness on which the interest is paid was incurred, and such interest is borne by such permanent establishment, then such interest shall be deemed to arise in the State in which the permanent establishment is situated.

7. Where, by reason of a special relationship between the payer and the beneficial owner or between both of them and some other person, the amount of the interest, having regard to the debt-claim for which it is paid, exceeds the amount which would have been agreed upon by the payer and the beneficial owner in the absence of such relationship, the provisions of this Article shall apply only to the last-mentioned amount. In such case, the excess part of the payments shall remain taxable according to the laws of each Contracting State, due regard being had to the other provisions of this Convention.

Article 12
Royalties

1. Royalties arising in a Contracting State and beneficially owned by a resident of the other Contracting State may be taxed in that other State.

2. However, such royalties may also be taxed in the Contracting State in which they arise and according to the laws of that State, but if the beneficial owner of the royalties is a resident of the other Contracting State, the tax so charged shall not exceed:

a) 0 per cent of the gross amount of the royalties if the royalties are paid by a company that is a resident of a Contracting State to a company (other than a partnership) that is a resident of the other Contracting State and is the beneficial owner of the royalties;

b) 5 per cent of the gross amount of the royalties in all other cases.

3. The term "royalties" as used in this Article means payments of any kind received as a consideration for the use of, or the right to use, any copyright of literary, artistic or scientific work including cinematograph films and films or tapes for radio or television broadcasting, any patent, trade mark, design or model, plan, secret formula or process, or for the use of, or the right to use, industrial, commercial or scientific equipment, or for information concerning industrial, commercial or scientific experience.

4. The provisions of paragraphs 1 and 2 shall not apply if the beneficial owner of the royalties, being a resident of a Contracting State, carries on business in the other Contracting State in which the royalties arise through a permanent establishment situated therein and the right or property in respect of which the royalties are paid is effectively connected with such permanent establishment. In such case the provisions of Article 7 shall apply.

5. Royalties shall be deemed to arise in a Contracting State when the payer is a resident of that State. Where, however, the person paying the royalties, whether he is a resident of a Contracting State or not, has in a Contracting State a permanent establishment in connection with which the liability to pay the royalties was incurred, and such royalties are borne by such permanent establishment, then such royalties shall be deemed to arise in the State in which the permanent establishment is situated.

6. Where, by reason of a special relationship between the payer and the beneficial owner or between both of them and some other person, the amount of the royalties, having regard to the use, right or information for which they are paid, exceeds the amount which would have been agreed upon by the payer and the beneficial owner in the absence of such relationship, the provisions of this Article shall apply only to the last-mentioned amount. In such case, the excess part of the payments shall remain taxable according to the laws of each Contracting State, due regard being had to the other provisions of this Convention.

Article 13
Capital gains

1. Gains derived by a resident of a Contracting State from the alienation of immovable property referred to in Article 6 and situated in the other Contracting State may be taxed in that other State.

2. Gains from the alienation of movable property forming part of the business property of a permanent establishment which an enterprise of a Contracting State has in the other Contracting State, including such gains from the alienation of such a permanent establishment (alone or with the whole enterprise), may be taxed in that other State.

3. Gains that an enterprise of a Contracting State that operates ships or aircraft in international traffic derives from the alienation of such ships or aircraft, or of movable property pertaining to the operation of such ships or aircraft, shall be taxable only in that State.

4. Gains derived by a resident of a Contracting State from the alienation of shares or comparable interests, such as interests in a partnership or trust, may be taxed in the other Contracting State if, at any time during the 365 days preceding the alienation, these shares or comparable interests derived more than 50 per cent of their value directly or indirectly from immovable property, as defined in Article 6, situated in that other State.

5. Gains from the alienation of any property, other than that referred to in paragraphs 1, 2, 3 and 4, shall be taxable only in the Contracting State of which the alienator is a resident.

Article 14
Income from employment

1. Subject to the provisions of Articles 15, 17 and 18, salaries, wages and other similar remuneration derived by a resident of a Contracting State in respect of an employment shall be taxable only in that State unless the employment is exercised in the other Contracting State. If the employment is so exercised, such remuneration as is derived therefrom may be taxed in that other State.

2. Notwithstanding the provisions of paragraph 1, remuneration derived by a resident of a Contracting State in respect of an employment exercised in the other Contracting State shall be taxable only in the first-mentioned State if:

a) the recipient is present in the other State for a period or periods not exceeding in the aggregate 183 days in any twelve month period commencing or ending in the fiscal year concerned; and

b) the remuneration is paid by, or on behalf of, an employer who is not a resident of the other State; and

c) the remuneration is not borne by a permanent establishment which the employer has in the other State.

3. Notwithstanding the preceding provisions of this Article, remuneration derived by a resident of a Contracting State in respect of an employment exercised aboard a ship or aircraft operated in international traffic by an enterprise of the other Contracting State may be taxed in that State.

Article 15
Directors' fees

Directors' fees and other similar remuneration derived by a resident of a Contracting State in his capacity as a member of the board of directors or any other similar organ of a company which is a resident of the other Contracting State may be taxed in that other State.

Article 16
Entertainers and sportspersons

1. Notwithstanding the provisions of Articles 7 and 14, income derived by a resident of a Contracting State as an entertainer, such as a theatre, motion picture, radio or television artiste, or a musician, or as a sportsperson, from that resident's personal activities as such exercised in the other Contracting State, may be taxed in that other State.

2. Where income in respect of personal activities exercised by an entertainer or a sportsperson acting as such accrues not to the entertainer or sportsperson but to another person, that income may, notwithstanding the provisions of Articles 7 and 14, be taxed in the Contracting State in which the activities of the entertainer or sportsperson are exercised.

3. The provisions of paragraphs 1 and 2 shall not apply to income derived from activities exercised in a Contracting State by an entertainer or a sportsperson if the visit to that State is wholly or mainly supported by public funds of one or both of the Contracting States or political subdivisions or local authorities or statutory bodies thereof. In such case, the income shall be taxable only in the Contracting State in which the entertainer or the sportsperson is a resident.

Article 17
Pensions

1. Subject to the provisions of paragraph 2 of Article 18, pensions and other similar remuneration (including lump-sum payments) paid to a resident of a Contracting State in consideration of past employment shall be taxable only in that State.

2. Notwithstanding the provisions of paragraph 1 of this Article and paragraph 2 of Article 18, pensions and other similar remuneration (including lump-sum payments) paid under the social security system of a Contracting State may be taxed in that State.

Article 18
Government service

1. a) Salaries, wages and other similar remuneration, other than a pension, paid by a Contracting State or a political subdivision or a local authority thereof to an individual in respect of services rendered to that State or subdivision or authority shall be taxable only in that State.

b) However, such salaries, wages and other similar remuneration shall be taxable only in the other Contracting State if the services are rendered in that State and the individual is a resident of that State who:

(i) is a national of that State; or

(ii) did not become a resident of that State solely for the purpose of rendering the services.

2. a) Any pension and other similar remuneration (including lump-sum payments) paid by, or out of funds created by, a Contracting State or a political subdivision or a local authority thereof to an individual in respect of services rendered to that State or subdivision or authority shall be taxable only in that State.

b) However, such pensions and other similar remuneration (including lump-sum payments) shall be taxable only in the other Contracting State if the individual is a resident of, and a national of, that State.

3. The provisions of Articles 14, 15, 16, and 17 shall apply to salaries, wages, pensions, and other similar remuneration (including lump-sum payments) in respect of services rendered in connection with a business carried on by a Contracting State or a political subdivision or a local authority thereof.

Article 19
Students

Payments which a student, an apprentice or a trainee who is or was immediately before visiting a Contracting State a resident of the other Contracting State and who is present in the first-mentioned State solely for the purpose of his education or training receives for the purpose of his maintenance, education or training shall not be taxed in that State, provided that such payments arise from sources outside that State.

Article 20
Other income

1. Items of income of a resident of a Contracting State, wherever arising, not dealt with in the foregoing Articles of this Convention shall be taxable only in that State.

2. The provisions of paragraph 1 shall not apply to income, other than income from immovable property as defined in paragraph 2 of Article 6, if the recipient of such income, being a resident of a Contracting State, carries on business in the other Contracting State through a permanent establishment situated therein and the right or property in respect of which the income is paid is effectively connected with such permanent establishment. In such case the provisions of Article 7 shall apply.

Article 21
Capital

1. Capital represented by immovable property referred to in Article 6, owned by a resident of a Contracting State and situated in the other Contracting State, may be taxed in that other State.

2. Capital represented by movable property forming part of the business property of a permanent establishment which an enterprise of a Contracting State has in the other Contracting State may be taxed in that other State.

3. Capital represented by ships and aircraft operated in international traffic by an enterprise of a Contracting State and by movable property pertaining to the operation of such ships or aircraft, shall be taxable only in that State.

4. All other elements of capital of a resident of a Contracting State shall be taxable only in that State.

Article 22
Elimination of double taxation

1. In Latvia, double taxation shall be eliminated as follows:

Where a resident of Latvia derives income or owns capital which, in accordance with this Convention, may be taxed in Liechtenstein, unless a more favourable treatment is provided in its domestic law, Latvia shall allow:

a) as a deduction from the tax on the income of that resident, an amount equal to the income tax paid thereon in Liechtenstein;

b) as a deduction from the tax on the capital of that resident, an amount equal to the capital tax paid thereon in Liechtenstein.

Such deduction in either case shall not, however, exceed that part of the income tax or capital tax in Latvia, as computed before the deduction is given, which is attributable, as the case may be, to the income or the capital which may be taxed in Liechtenstein.

2. Subject to the provisions of the laws of Liechtenstein regarding the elimination of double taxation, which shall not affect the general principle hereof, double taxation shall be eliminated as follows:

a) Where a resident of Liechtenstein derives income or owns capital which, in accordance with the provisions of this Convention, may be taxed in Latvia, Liechtenstein shall, subject to the provisions of sub-paragraph b), exempt such income or capital from tax, but may nevertheless, in calculating the amount of tax on the remaining income or capital of such resident, take into account the exempted income or capital.

b) Where a resident of Liechtenstein derives items of income which, in accordance with the provisions of Articles 10, 11, 12, 14, 15, 16, and 17, may be taxed in Latvia, Liechtenstein shall credit against the Liechtenstein tax on this income the tax paid in accordance with the law of Latvia and with the provisions of this Convention. The amount of tax to be credited shall not, however, exceed the Liechtenstein tax due on the income derived from Latvia.

c) Where a resident of Liechtenstein derives items of income or owns capital which, in accordance with the provisions of this Convention, shall be taxable only in Latvia, Liechtenstein shall exempt that income or capital from tax, but may nevertheless, in calculating the amount of tax on the remaining income or capital of such resident, take into account the exempted income or capital.

Article 23
Non-discrimination

1. Nationals of a Contracting State shall not be subjected in the other Contracting State to any taxation or any requirement connected therewith, which is other or more burdensome than the taxation and connected requirements to which nationals of that other State in the same circumstances, in particular with respect to residence, are or may be subjected. This provision shall, notwithstanding the provisions of Article 1, also apply to persons who are not residents of one or both of the Contracting States.

2. Stateless persons who are residents of a Contracting State shall not be subjected in either Contracting State to any taxation or any requirement connected therewith, which is other or more burdensome than the taxation and connected requirements to which nationals of the State concerned in the same circumstances, in particular with respect to residence, are or may be subjected.

3. The taxation on a permanent establishment which an enterprise of a Contracting State has in the other Contracting State shall not be less favourably levied in that other State than the taxation levied on enterprises of that other State carrying on the same activities. This provision shall not be construed as obliging a Contracting State to grant to residents of the other Contracting State any personal allowances, reliefs and reductions for taxation purposes on account of civil status or family responsibilities which it grants to its own residents.

4. Except where the provisions of paragraph 1 of Article 9, paragraph 7 of Article 11, or paragraph 6 of Article 12, apply, interest, royalties and other disbursements paid by an enterprise of a Contracting State to a resident of the other Contracting State shall, for the purpose of determining the taxable profits of such enterprise, be deductible under the same conditions as if they had been paid to a resident of the first-mentioned State. Similarly, any debts of an enterprise of a Contracting State to a resident of the other Contracting State shall, for the purpose of determining the taxable capital of such enterprise, be deductible under the same conditions as if they had been contracted to a resident of the first-mentioned State.

5. Enterprises of a Contracting State, the capital of which is wholly or partly owned or controlled, directly or indirectly, by one or more residents of the other Contracting State, shall not be subjected in the first-mentioned State to any taxation or any requirement connected therewith which is other or more burdensome than the taxation and connected requirements to which other similar enterprises of the first-mentioned State are or may be subjected.

6. The provisions of this Article shall, notwithstanding the provisions of Article 2, apply to taxes of every kind and description.

Article 24
Mutual agreement procedure

1. Where a person considers that the actions of one or both of the Contracting States result or will result for him in taxation not in accordance with the provisions of this Convention, he may, irrespective of the remedies provided by the domestic law of those States, present his case to the competent authority of either Contracting State. The case must be presented within three years from the first notification of the action resulting in taxation not in accordance with the provisions of the Convention.

2. The competent authority shall endeavour, if the objection appears to it to be justified and if it is not itself able to arrive at a satisfactory solution, to resolve the case by mutual agreement with the competent authority of the other Contracting State, with a view to the avoidance of taxation which is not in accordance with the Convention. Any agreement reached shall be implemented notwithstanding any time limits in the domestic law of the Contracting States.

3. The competent authorities of the Contracting States shall endeavour to resolve by mutual agreement any difficulties or doubts arising as to the interpretation or application of the Convention. They may also consult together for the elimination of double taxation in cases not provided for in the Convention.

4. The competent authorities of the Contracting States may communicate with each other directly, including through a joint commission consisting of themselves or their representatives, for the purpose of reaching an agreement in the sense of the preceding paragraphs.

Article 25
Exchange of information

1. The competent authorities of the Contracting States shall exchange such information as is foreseeably relevant for carrying out the provisions of this Convention or to the administration or enforcement of the domestic laws concerning taxes of every kind and description imposed on behalf of the Contracting States, or of their political subdivisions or local authorities, insofar as the taxation thereunder is not contrary to the Convention. The exchange of information is not restricted by Articles 1 and 2.

2. Any information received under paragraph 1 by a Contracting State shall be treated as secret in the same manner as information obtained under the domestic laws of that State and shall be disclosed only to persons or authorities (including courts and administrative bodies) concerned with the assessment or collection of, the enforcement or prosecution in respect of, the determination of appeals in relation to the taxes referred to in paragraph 1, or the oversight of the above. Such persons or authorities shall use the information only for such purposes. They may disclose the information in public court proceedings or in judicial decisions. Notwithstanding the foregoing, information received by a Contracting State may be used for other purposes when such information may be used for such other purposes under the laws of both States and the competent authority of the supplying State authorises such use.

3. In no case shall the provisions of paragraphs 1 and 2 be construed so as to impose on a Contracting State the obligation:

a) to carry out administrative measures at variance with the laws and administrative practice of that or of the other Contracting State;

b) to supply information which is not obtainable under the laws or in the normal course of the administration of that or of the other Contracting State;

c) to supply information which would disclose any trade, business, industrial, commercial or professional secret or trade process, or information the disclosure of which would be contrary to public policy (ordre public).

4. If information is requested by a Contracting State in accordance with this Article, the other Contracting State shall use its information gathering measures to obtain the requested information, even though that other State may not need such information for its own tax purposes. The obligation contained in the preceding sentence is subject to the limitations of paragraph 3 but in no case shall such limitations be construed to permit a Contracting State to decline to supply information solely because it has no domestic interest in such information.

5. In no case shall the provisions of paragraph 3 be construed to permit a Contracting State to decline to supply information solely because the information is held by a bank, other financial institution, nominee or person acting in an agency or a fiduciary capacity or because it relates to ownership interests in a person.

Article 26
Assistance in the collection of taxes

1. The Contracting States shall lend assistance to each other in the collection of revenue claims. This assistance is not restricted by Articles 1 and 2. The competent authorities of the Contracting States may by mutual agreement settle the mode of application of this Article.

2. The term "revenue claim" as used in this Article means an amount owed in respect of taxes of every kind and description imposed on behalf of the Contracting States, or of their political subdivisions or local authorities, insofar as the taxation thereunder is not contrary to this Convention or any other instrument to which the Contracting States are parties, as well as interest, administrative penalties and costs of collection or conservancy related to such amount.

3. When a revenue claim of a Contracting State is enforceable under the laws of that State and is owed by a person who, at that time, cannot, under the laws of that State, prevent its collection, that revenue claim shall, at the request of the competent authority of that State, be accepted for purposes of collection by the competent authority of the other Contracting State. That revenue claim shall be collected by that other State in accordance with the provisions of its laws applicable to the enforcement and collection of its own taxes as if the revenue claim were a revenue claim of that other State.

4. When a revenue claim of a Contracting State is a claim in respect of which that State may, under its law, take measures of conservancy with a view to ensure its collection, that revenue claim shall, at the request of the competent authority of that State, be accepted for purposes of taking measures of conservancy by the competent authority of the other Contracting State. That other State shall take measures of conservancy in respect of that revenue claim in accordance with the provisions of its laws as if the revenue claim were a revenue claim of that other State even if, at the time when such measures are applied, the revenue claim is not enforceable in the first-mentioned State or is owed by a person who has a right to prevent its collection.

5. Notwithstanding the provisions of paragraphs 3 and 4, a revenue claim accepted by a Contracting State for purposes of paragraph 3 or 4 shall not, in that State, be subject to the time limits or accorded any priority applicable to a revenue claim under the laws of that State by reason of its nature as such. In addition, a revenue claim accepted by a Contracting State for the purposes of paragraph 3 or 4 shall not, in that State, have any priority applicable to that revenue claim under the laws of the other Contracting State.

6. Proceedings with respect to the existence, validity or the amount of a revenue claim of a Contracting State shall not be brought before the courts or administrative bodies of the other Contracting State.

7. Where, at any time after a request has been made by a Contracting State under paragraph 3 or 4 and before the other Contracting State has collected and remitted the relevant revenue claim to the first-mentioned State, the relevant revenue claim ceases to be

a) in the case of a request under paragraph 3, a revenue claim of the first-mentioned State that is enforceable under the laws of that State and is owed by a person who, at that time, cannot, under the laws of that State, prevent its collection, or

b) in the case of a request under paragraph 4, a revenue claim of the first-mentioned State in respect of which that State may, under its laws, take measures of conservancy with a view to ensure its collection

the competent authority of the first-mentioned State shall promptly notify the competent authority of the other State of that fact and, at the option of the other State, the first-mentioned State shall either suspend or withdraw its request.

8. In no case shall the provisions of this Article be construed so as to impose on a Contracting State the obligation:

a) to carry out administrative measures at variance with the laws and administrative practice of that or of the other Contracting State;

b) to carry out measures which would be contrary to public policy (ordre public);

c) to provide assistance if the other Contracting State has not pursued all reasonable measures of collection or conservancy, as the case may be, available under its laws or administrative practice;

d) to provide assistance in those cases where the administrative burden for that State is clearly disproportionate to the benefit to be derived by the other Contracting State.

Article 27
Members of diplomatic missions and consular posts

Nothing in this Convention shall affect the fiscal privileges of members of diplomatic missions or consular posts under the general rules of international law or under the provisions of special agreements.

Article 28
Entitlement to benefits

1. Notwithstanding the other provisions of this Convention, a benefit under this Convention shall not be granted in respect of an item of income or capital if it is reasonable to conclude, having regard to all relevant facts and circumstances, that obtaining that benefit was one of the principal purposes of any arrangement or transaction that resulted directly or indirectly in that benefit, unless it is established that granting that benefit in these circumstances would be in accordance with the object and purpose of the relevant provisions of this Convention.

2. Where a benefit under this Convention is denied to a person under paragraph 1, the competent authority of the Contracting State that would otherwise have granted this benefit shall nevertheless treat that person as being entitled to this benefit, or to different benefits with respect to a specific item of income or capital, if such competent authority, upon request from that person and after consideration of the relevant facts and circumstances, determines that such benefits would have been granted to that person in the absence of the transaction or arrangement referred to in paragraph 1. The competent authority of the Contracting State to which the request has been made will consult with the competent authority of that other Contracting State before rejecting a request made under this paragraph by a resident of that other State.

Article 29
Protocol

The attached Protocol shall be an integral part of this Convention.

Article 30
Entry into force

1. The Contracting States shall notify each other in writing, through diplomatic channels, when the constitutional requirements for the entry into force of this Convention have been complied with. This Convention shall enter into force 15 days after the date of receipt of the last notification.

2. This Convention shall have effect in both Contracting States:

a) in respect of taxes withheld at source, on income derived on or after the first day of January of the calendar year next following the year in which the Convention enters into force;

b) in respect of other taxes on income and taxes on capital, for taxes chargeable for any taxable period beginning on or after the first day of January of the calendar year next following the year in which the Convention enters into force.

Article 31
Termination

This Convention shall remain in force until terminated by a Contracting State. Either Contracting State may terminate the Convention, through diplomatic channels, by giving written notice of termination at least six months before the end of any calendar year following the fifth year after the entry into force. In such event, the Convention shall cease to have effect in both Contracting States:

a) in respect of taxes withheld at source, on income derived on or after the first day of January of the calendar year next following the year in which the notice has been given;

b) in respect of other taxes on income and taxes on capital, for taxes chargeable for any taxable period beginning on or after the first day of January of the calendar year next following the year in which the notice has been given.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, duly authorised thereto, have signed this Convention.

DONE in duplicate at Copenhagen this 2nd day of October, 2025, in the Latvian, German and English languages, all three texts being equally authentic. In the case of divergence of interpretation the English text shall prevail.

For the Government of the Republic of Latvia Evika Siliņa

For the Government of the Principality of Liechtenstein Brigitte Haas

 

Protocol

At the signing today of the Convention between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the Principality of Liechtenstein for the elimination of double taxation with respect to taxes on income and on capital and the prevention of tax evasion and avoidance, the undersigned have agreed that the following provisions shall form an integral part of the Convention.

1. With reference to Article 2 (Taxes covered) and Article 22 (Elimination of double taxation):

It is understood that if a person who is a resident of a Contracting State is in accordance with this Convention subject to Liechtenstein wealth tax on capital, the taxation of the notional income on such capital ("Sollertrag") is considered as personal income tax.

2. With reference to sub-paragraph c) of paragraph 1 of Article 3 (General definitions):

lt is understood that the term "person" includes a Liechtenstein dormant inheritance. A Liechtenstein dormant inheritance is the wealth of a deceased person during the period between the time of death and the transfer of ownership to the successor(s) as taxable under paragraph 3 of Article 7 of the Liechtenstein Tax Act.

3. With reference to sub-paragraph k) of paragraph 1 of Article 3 (General definitions):

It is understood that the term "recognised pension fund" includes the following:

a) in Latvia, any pension fund or scheme covered by the Law on State Pensions, the Law on State Funded Pensions and the Private Pension Fund Law, an investment management company managing funds of investment plans of state funded pension schemes and the funds invested by such companies;

b) in Liechtenstein, any pension fund or scheme covered by the Law on Old Age and Survivors' Insurance, the Law on Disability Insurance, the Law on Occupational Pension Funds, and the Pension Fund Act.

4. With reference to paragraph 1 of Article 4 (Resident):

It is understood that:

a) a Liechtenstein foundation ("Stiftung"), an establishment ("Anstalt"), and a trust enterprise ("Treuunternehmen mit Persönlichkeit") taxable in Liechtenstein by virtue of paragraph 1 of Article 44 of the Liechtenstein Tax Act is considered as resident in Liechtenstein;

b) a Liechtenstein trust taxable in Liechtenstein by virtue of Article 65 of the Liechtenstein Tax Act is not considered as resident in Liechtenstein;

c) an entity or organisation that is established and is operated exclusively for charitable, religious, humanitarian, scientific, cultural, or similar purposes (or for more than one of those purposes) and that is established in or a resident of that State according to its laws is considered as resident of that State, notwithstanding that all or part of its income or gains may be exempt from tax under the domestic law of that State.

5. With reference to paragraph 1 of Article 4 (Resident) and Article 15 (Directors' fees):

It is understood that, except for the purpose of Article 15, persons (including private asset structures under Liechtenstein law) that are subject in Liechtenstein only to the minimum corporate income tax ("Mindestertragssteuer") are not considered residents of Liechtenstein.

6. With reference to Article 7 (Business profits):

a) Paragraphs 1 to 7 of Article 7 of the Convention shall be deleted and replaced by the following provisions on the date to be agreed between the Governments of the Contracting States through an exchange of diplomatic notes:

"1. Profits of an enterprise of a Contracting State shall be taxable only in that State unless the enterprise carries on business in the other Contracting State through a permanent establishment situated therein. If the enterprise carries on business as aforesaid, the profits that are attributable to the permanent establishment in accordance with the provisions of paragraph 2 may be taxed in that other State.

2. For the purposes of this Article and Article 22, the profits that are attributable in each Contracting State to the permanent establishment referred to in paragraph 1 are the profits it might be expected to make, in particular in its dealings with other parts of the enterprise, if it were a separate and independent enterprise engaged in the same or similar activities under the same or similar conditions, taking into account the functions performed, assets used and risks assumed by the enterprise through the permanent establishment and through the other parts of the enterprise.

3. Where, in accordance with paragraph 2, a Contracting State adjusts the profits that are attributable to a permanent establishment of an enterprise of one of the Contracting States and taxes accordingly profits of the enterprise that have been charged to tax in the other State, the other State shall, to the extent necessary to eliminate double taxation on these profits, make an appropriate adjustment to the amount of the tax charged on those profits. In determining such adjustment, the competent authorities of the Contracting States shall if necessary consult each other.

4. Where profits include items of income which are dealt with separately in other Articles of this Convention, then the provisions of those Articles shall not be affected by the provisions of this Article.".

b) The provisions of paragraphs 1 to 4 of Article 7 of the Convention as amended by the provisions of sub-paragraph a) shall have effect with respect to profits of an enterprise for any taxable periods beginning on or after the date referred to in sub-paragraph a). Until the provisions of paragraphs 1 to 4 of Article 7 of the Convention as amended by the provisions of sub-paragraph a) have effect, the provisions of the original paragraphs 1 to 7 of Article 7 of the Convention shall continue to apply.

7. With reference to Article 25 (Exchange of information):

It is understood that for the purposes of the Convention that:

a) the information exchanged must not be disclosed to any other State or sovereign territory not party to this Convention;

b) personal data may be processed and transmitted to the extent necessary for the exchange of information according to Article 25;

c) any request for information shall be in writing;

d) it has effect for requests made on or after 1 January of the calendar year next following the year in which this Convention enters into force and only in respect of taxable periods beginning on or after 1 January of the calendar year next following the year in which this Convention enters into force;

e) in case of termination of the Convention according to Article 31 the confidentiality provisions as outlined in paragraph 2 of Article 25 with respect to any information obtained under this Convention shall continue to apply;

f) the entry into force of this Convention does not preclude the Contracting States from applying the provisions of the Agreement of 7 December 2004 between the European Community and the Principality of Liechtenstein providing for measures equivalent to those laid down in Council Directive 2003/48/EC on taxation of savings income in the form of interest payments, as amended by the Amending Protocol of 28 October 2015 thereto, or the Convention on Mutual Administrative Assistance in Tax Matters, as amended by the Protocol amending the Convention on Mutual Administrative Assistance in Tax Matters.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, duly authorised thereto, have signed this Protocol.

DONE in duplicate at Copenhagen this 2nd day of October, 2025, in the Latvian, German and English languages, all three texts being equally authentic. In the case of divergence of interpretation the English text shall prevail.

For the Government of the Republic of Latvia Evika Siliņa

For the Government of the Principality of Liechtenstein Brigitte Haas