1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajos īpašumos (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu Pašvaldības palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par palīdzības sniegšanu, izņemot lēmumus attiecībā uz neatliekami sniedzamo palīdzību, kas attiecas uz vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, pieņem Dobeles novada pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – Komisija), kuras kompetence noteikta Komisijas nolikumā.

3. Palīdzības reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu un Komisijas tehnisko apkalpošanu veic Dobeles novada Centrālās pārvaldes Nekustamo īpašumu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

4. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot Noteikumu 9. un 10. punktā minētos gadījumus.

5. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

5.1. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes vai elektrības apkuri, vannu vai dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

5.2. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

5.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa);

5.4. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem.

6. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot šādus dzīvojamo telpu reģistrus:

6.1. speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrs;

6.2. dzīvošanai derīgo dzīvojamo telpu reģistrs;

6.3. sociālo dzīvojamo telpu reģistrs;

6.4. dzīvošanai nederīgo dzīvojamo telpu reģistrs.

7. Dzīvojamā telpa speciālistiem izīrējamo dzīvojamo telpu reģistrā un dzīvojamā telpa sociālo dzīvojamo telpu reģistrā tiek uzskaitīta, ja Komisija tai ar lēmumu ir noteikusi attiecīgu statusu. Ja Komisija ar lēmumu ir nolēmusi atcelt speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas vai sociālās dzīvojamās telpas statusu, to no attiecīgā reģistra izslēdz.

8. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

8.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

8.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2. reģistrs);

8.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

8.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

8.5. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (5. reģistrs);

8.6. dzīvojamās telpas izīrēšana vispārējā kārtībā (6. reģistrs).

9. Personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 13. pantu, palīdzības reģistru neveido.

10. Personai palīdzība sniedzama neatliekami arī Likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā, ja Komisijas rīcībā ir Pašvaldības būvvaldes atzinums par to, ka dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā atrodas, ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga.

11. Papildus Likuma 14. panta pirmajā daļā minētajām personām Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras norādītas Likuma 14. panta septītajā daļā, bet ar nosacījumu, ka personas lietošanā, īpašumā vai valdījumā nav citas dzīvojamās telpas un persona ir Dobeles novada iedzīvotājs, kura pēdējo trīs gadu laikā nepārtraukti ir dzīvojusi un deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Dobeles novada administratīvajā teritorijā.

12. Papildus Likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām personām Pašvaldības 2. reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē šādas personas:

12.1. bez vecāku gādības palicis bērns, kurš, sasniedzot pilngadību, bijis ārpusģimenes aprūpē;

12.2. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar nepilngadīgu bērnu (arī aizbildnībā esošs vai audžuģimenē ievietots bērns līdz pilngadības sasniegšanai), kurai stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu.

13. Pašvaldības 3. reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē Likuma 23. panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas.

14. Pašvaldības 4. reģistrā īrēto dzīvojamo telpu apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu tiek reģistrēta persona:

14.1. kura pilda un ir pildījusi pienākumus un saistības, kas noteiktas īres līgumā;

14.2. kurai par īrēto dzīvojamo telpu ir parādsaistības par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un ir ievēroti šādi nosacījumi:

14.2.1. dzīvojamā telpa tiek mainīta uz dzīvojamo telpu ar zemākām izmaksām;

14.2.2. noslēgta vienošanās par parāda atmaksu, kura tiek pildīta;

14.3. kurai veselības stāvokļa dēļ, kas saistīts ar kustību traucējumiem, ir nepieciešama dzīvojamā telpa vai sociālā dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā, un ir ievērots Noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā noteiktais.

15. Pašvaldības 5. reģistrā reģistrē personas, kuras ir kvalificēti speciālisti (turpmāk – speciālists) un atbilst Likuma 21.¹ panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis savu dzīvesvietu.

16. Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu Komisija ir tiesīga izīrēt speciālistiem, kuri veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus:

16.1. Pašvaldības administrācijā vai institūcijā veselības, izglītības, sociālās aprūpes, kultūras, tūrisma, sporta jomā;

16.2. Valsts policijā likuma "Par policiju" izpratnē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ja amatpersonai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe, un ja minētie speciālisti dienesta interesēs tiek pārcelti uz Dobeles novada administratīvo teritoriju.

17. Noteikumu 16. punktā minētajiem speciālistiem dzīvojamā telpa tiek izīrēta, ievērojot šādu prioritāro secību: ārsti; ārstu palīgi; medicīnas māsas; pedagogi; sociālie pedagogi; pārējie speciālisti.

18. Pašvaldības 6. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

18.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

18.2. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras dzīvo un ir deklarējušas pamata dzīvesvietu vienā dzīvojamā telpā, ir izveidojušas vairākas pilnas (vīrs un sieva) ģimenes, bet katra ģimene nav apgādāta ar izolētu istabu;

18.3. trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras ne mazāk kā trīs gadus lieto dzīvojamo telpu uz īres līguma pamata izīrētājam piederošā dzīvojamā telpā;

18.4. atsevišķi dzīvojošas trūcīgas vai maznodrošinātas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

18.5. atsevišķi dzīvojošas trūcīgas vai maznodrošinātas personas ar invaliditāti, kurām nav apgādnieku;

18.6. trūcīgas vai maznodrošinātas politiski represētās personas;

18.7. personas, kuras izteikušas vēlmi īrēt Pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kuras ir ilgstoši neizīrētas vai uz kurām nav pieprasījuma no palīdzības reģistros iekļautajām personām;

18.8. personas, kuras neatbilst reģistrēšanai 1.–5. reģistrā.

19. Noteikumu 18. punktā minētajām personām palīdzība sniedzama, ievērojot prioritāro secību atbilstoši 18.1.–18.8. apakšpunktā noteiktajam.

20. Pašvaldības palīdzība Noteikumu 18. punktā minētajām personām tiek sniegta ar nosacījumu, ka tās ir Dobeles novada iedzīvotāji, kuri pēdējo trīs gadu laikā nepārtraukti ir dzīvojuši un deklarējuši savu pamata dzīvesvietu Dobeles novada administratīvajā teritorijā. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumu, kad personai sociālā palīdzība vai sociālie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 3.¹ daļu.

21. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, iesniedz Nodaļai iesniegumu, norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

21.1. dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes seku vai avārijas faktu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts, būvvaldes dokuments u.c.);

21.2. izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

21.3. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu izziņu, kas apliecina, ka personai ir kustību traucējumi;

21.4. lēmumu par aizgādņa iecelšanu;

21.5. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu;

21.6. tiesas nolēmumu par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu, kas stājies likumīgā spēkā;

21.7. politiski represētās personas apliecību (uzrādīšanai);

21.8. dokumentu, kas apliecina repatrianta statusu;

21.9. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

21.10. izziņu par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

21.11. citus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

22. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, Komisijas locekļiem vai Nodaļas darbiniekiem ir tiesības pārbaudīt iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu un par pieteicēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.

23. Ne retāk kā reizi gadā, izņemot par Noteikumu 8.2. punktā noteikto reģistru (2. reģistrs), Nodaļa pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personai ir saglabājušās tiesības saņemt attiecīgā veida palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personai sniegt aktuālo informāciju. Ne retāk kā reizi mēnesī Nodaļa reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

24. Dzīvojamā telpa īrei, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, pirmām kārtām tiek piedāvāta personai, kurai tas nepieciešams veselības stāvokļa dēļ, kas saistīts ar kustību traucējumiem.

25. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

25.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes, ārsta vai rehabilitācijas iestādes apliecinājums;

25.2. ieslodzījuma vietā un par to ir iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

26. Pašvaldība izīrē:

26.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz desmit gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt jauna īres līguma slēgšanu, ja īrnieks ir saglabājis tiesības saņemt Pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

26.2. sociālās dzīvojamās telpas uz laiku saskaņā ar Likuma 21.⁸ panta otro daļu;

26.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas uz laiku saskaņā ar Likuma 21.³ pantu.

27. Iesniegumu ar lūgumu slēgt jaunu īres līgumu persona, kura nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu, iesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

28. Ja personai nav zudušas tiesības īrēt dzīvojamo telpu un tā ir ievērojusi dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi, Komisija ir tiesīga lemt par jauna dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanu.

29. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā 25 procentus no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas un pilnā apmērā – apkures, kanalizācijas (tostarp asenizatora), aukstā un karstā ūdens pakalpojumu un pārvaldīšanas maksu.

30. Papildus Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību, ja:

30.1. personas iesniegums palīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā sešus mēnešus pēc tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanas stāšanās spēkā;

30.2. izīrētā dzīvojamā telpa vai māja, kurā tā atrodas, tiek bojāta vai citādi tiek pārkāpti īres līguma noteikumi;

30.3. bez saskaņošanas ar Pašvaldību persona iemitina savā dzīvojamā telpā citas personas, kuras nav viņas ģimenes locekļi.

31. Persona Komisijas pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Dobeles novada domē.

32. Dobeles novada domes pieņemtos lēmumus vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

33. Personas, kuras līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanai Pašvaldības reģistros, netiek izslēgtas no palīdzības reģistra, ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai.

34. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Dobeles novada domes 2021. gada 29. decembra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".