Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 34

Madonā 2025. gada 27. novembrī
(domes lēmums Nr. 424, prot. Nr. 12, 74. p.)

Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

PRECIZĒTI
ar Madonas novada pašvaldības domes
30.01.2026. lēmumu Nr. 25 (prot. Nr. 1, 25. p.)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka Madonas novada pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) kapsētu pārvaldības noteikumus, tajā skaitā kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos noteiktās kārtības neievērošanu.

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana - darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta - noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā;

2.3. apbedīšana - mirušā vai urnas apglabāšana zemē;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs - komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. atvērta kapsēta - kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības administratīvajā teritorijā;

2.6. bezpiederīgais mirušais - mirušais, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona;

2.7. daļēji slēgta kapsēta - kapsēta, kurā mirušos vai urnas ar mirušā pelniem apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta - noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šī zemes iecirkņa labiekārtošanai;

2.9. kapavietas turētājs - persona, kurai ir piešķirta kapavieta mirušas personas apbedīšanai un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos;

2.10. kapavietu komisija - attiecīgās pilsētas, attiecīgās apvienības vai attiecīgā pagasta pārvaldes vadītāja izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.11. kapliča - ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.12. kapsētas apsaimniekotājs - attiecīgā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvalde, kura teritorijā esošajās kapsētās pārrauga un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.13. kapsētas pārzinis - kapsētas apsaimniekotāja nozīmēta persona, kura pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.14. slēgta kapsēta - kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem;

2.15. urna - trauks ar kremēta mirušā pelniem;

2.16. virsapbedījums - mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšana kapavietā, kurā jau iepriekš apbedīts cits mirušais.

3. Kapsētu izveido, paplašina vai slēdz ar pašvaldības domes lēmumu.

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas atvērtās kapsētas:

4.1. Cesvaines kapsēta (Cesvaines apvienība);

4.2. Madonas kapi (Madonas pilsēta);

4.3. Liseskalna kapi (Madonas pilsēta);

4.4. Līderes jaunie kapi (Aronas pagasts);

4.5. Stāķu kalna kapi (Aronas pagasts);

4.6. Saikavas kapi (Barkavas pagasts);

4.7. Muižas kapi (Barkavas pagasts);

4.8. Barkavas centra kapi (Barkavas pagasts);

4.9. Grostonas kapi (Bērzaunes pagasts);

4.10. Bērzaunes kapi (Bērzaunes pagasts);

4.11. Ķinderu kapi (Cesvaines apvienība);

4.12. Kārzdabas kapi (Cesvaines apvienība);

4.13. Stradukalna kapi (Cesvaines apvienība);

4.14. Biksenes kapi (Dzelzavas pagasts);

4.15. Balvānīcu kapi (Dzelzavas pagasts);

4.16. Miera kapi (Ērgļu apvienība);

4.17. Sauleskalna kapi (Ērgļu apvienība);

4.18. Katrīnas kapi (Ērgļu apvienība);

4.19. Jumurdas kapi (Ērgļu apvienība);

4.20. Vējavas kapi (Ērgļu apvienība);

4.21. Lubānas jaunie kapi (Lubānas apvienība);

4.22. Visagala kapi (Lubānas apvienība);

4.23. Jāņukalna kapi (Kalsnavas pagasts);

4.24. Veckalsnavas kapi (Kalsnavas pagasts);

4.25. Liezēres kapi (Liezēres pagasts);

4.26. Ļaudonas kapi (Ļaudonas pagasts);

4.27. Mētrienas kapi (Ļaudonas pagasts);

4.28. Pārupes kapi (Ļaudonas pagasts);

4.29. Ozolkalna kapi (Mētrienas pagasts);

4.30. Vistiņlejas kapi (Praulienas pagasts);

4.31. Sarkaņu kapi (Sarkaņu pagasts);

4.32. Sausnējas kapi (Sausnējas pagasts);

4.33. Liepkalnes kapi (Ērgļu apvienība);

4.34. Runakalna kapi (Ērgļu apvienība);

4.35. Mārcienas kapi (Mārcienas pagasts);

4.36. Jaunie kapi (Vestienas pagasts);

4.37. Vecie kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts);

4.38. Tolkas kapi (jaunā daļa, Vestienas pagasts);

4.39. Ebreju kapi (Varakļānu pilsēta);

4.40. Varakļānu kapi (Varakļānu pagasts);

4.41. Stirnienes kapi Varakļānu pagasts);

4.42. Šķēļu kapi (Varakļānu pagasts);

4.43. Klušu kapi (Varakļānu pagasts);

4.44. Pauniņu kapi (Varakļānu pagasts);

4.45. Deigļu kapi (Varakļānu pagasts);

4.46. Sila kapi (Varakļānu pagasts);

4.47. Cauņu kapi (Murmastienes pagasts);

4.48. Lielstrodu kapi (Murmastienes pagasts);

4.49. Vecumnieku kapi (Murmastienes pagasts);

4.50. Trizelnieku kapi (Murmastienes pagasts);

4.51. Siksalas kapi (Murmastienes pagasts).

5. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas daļēji slēgtās kapsētas:

5.1. Līderes vecie kapi (Aronas pagasts);

5.2. Mierakalna kapi (Dzelzavas pagasts);

5.3. Blaumaņa kapi (Ērgļu apvienība),;

5.4. Krievbirzes kapi (Ošupes pagasts);

5.5. Vecie kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts);

5.6. Tolkas kapi (vecā daļa, Vestienas pagasts).

6. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir šādas slēgtās kapsētas:

6.1. Lubānas vecie kapi (Lubānas apvienība);

6.2. Graužukalna kapi (Cesvaines apvienība);

6.3. Cirstu kapi (Ērgļu apvienība);

6.4. Brāļu kapi (Kalsnavas pagasts);

6.5. Brāļu kapi (Varakļānu pilsēta);

6.6. Vecie kapi (Varakļānu pagasts);

6.7. Zviedru kapi (Varakļānu pagasts).

7. Noteikumu ievērošanu un izpildes kontroli atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Madonas novada pašvaldības policija.

8. Kapsētas apsaimnieko attiecīgās apvienības/pagasta pārvalde.

9. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās pilsētas, attiecīgā pagasta vai attiecīgās apvienības teritorijā, apbedīšanai, izņemot:

9.1. iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas;

9.2. ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vieta, tad mirušo personu var apglabāt arī pašvaldības teritoriālās vienības, kurā mirušā persona bija deklarēta pirms deklarēšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vietā, kapsētā;

9.3. ja attiecīgajā teritoriālajā vienībā nav atvērtās kapsētas, tad mirušo personu var apglabāt tās pilsētas, pagasta vai apvienības, kura robežojas ar teritoriju, kurā mirušā persona bija deklarēta, atvērtajā kapsētā.

10. Citu personu apbedīšana kapsētās iespējama, pamatojoties uz motivētu iesniegumu.

11. Lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu pieņem kapsētas apsaimniekotājs.

II. Kapsētu kārtības noteikumi

12. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

13. Kapsētas apmeklētājiem jāuzvedas cieņpilni un klusi, jāievēro šie noteikumi.

14. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

15. Kapsētās aizliegts:

15.1. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

15.2. patvaļīgi palielināt piešķirtās kapavietas robežas;

15.3. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

15.4. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

15.5. ārpus kapavietas robežām stādīt krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

15.6. stādīt kokus kapavietās, izņemot noteikumu 48.3. apakšpunktā minētos gadījumus;

15.7. rakt smiltis un zemi kapsētu teritorijās;

15.8. bojāt kapsētas infrastruktūras un labiekārtojuma elementus;

15.9. ievest dzīvniekus bez pavadas;

15.10. pārvietoties ar velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni, slēpēm;

15.11. pārvietoties ar mehānisko transportlīdzekli, izņemot:

15.11.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

15.11.2. operatīvo dienestu un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem; bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

15.11.3. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

15.12. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes.

III. Kapsētas apsaimniekotāja tiesības un pienākumi

16. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina:

16.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemšanas vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

16.2. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

16.3. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

16.4. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

16.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību, ievērojot, ka:

16.5.1. kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata, kā arī lēmumi par kapavietas piešķiršanu, veicot ierakstus par katru apbedījumu;

16.5.2. uzskaite papildus veicama publiski pieejamajā apbedījumu datu un apbedījumu vietu kartēšanas elektroniskajā reģistrā Cemety (www.cemety.lv), ja konkrētai kapsētai tāda ir pieejama;

16.6. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu;

16.7. informācijas izvietošanu kapsētas informācijas stendā par kapsētas apsaimniekotāju un kapsētas pārziņa darba laiku un kontakttālruni.

17. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu uzskaitījums un maksa par tiem ir noteikta atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim.

18. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas turētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

19. Kapavietas lietošanas tiesības piešķir, pamatojoties uz personas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas amatpersonas iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.

20. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu, iesniedzējs:

20.1. iesniedz mirušā miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

20.2. ja mirušais ir kremēts, urnas apbedīšanas gadījumā papildus iesniedz dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

21. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu kapavietu mirušā vai urnas apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta, ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts noteikumu 1. pielikumā.

22. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 (četrām) kapavietām.

23. Kapavietas turētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas turētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

24. Ja par kapavietas turēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas turēšanas tiesību pārņemšanu.

25. Kapavietas turētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

26. Kapsētās jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

27. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj kapsētas apsaimniekotājs, kapavietas turētājam piešķirot jaunu kapavietu šādos gadījumos:

27.1. ja mirušais kapavietas turētājam ir laulātais, augšupējais radinieks (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējais radinieks (bērns, mazbērns utt.), brālis vai māsa;

27.2. ja mirušajam kapavietas turētājs ir vienīgais radinieks.

28. Kapavieta pāriet pašvaldības vadījumā:

28.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas turētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas turētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.3. ja kapavieta vismaz septiņus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX nodaļu.

29. Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, atklātajās kapsētās var iegūt lietošanā kapavietu ar mērķi, lai šajā kapavietā tiktu apglabāta šī persona. Personai var tikt piešķirta divvietīga kapavieta.

V. Apbedīšanas kārtība

30. Apbedīšanu organizē un rīko kapavietas turētājs vai tā izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

31. Apbedīšanas laiku kapavietas turētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

32. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā - urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu - 1,2 m līdz zārka vākam.

33. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka stumbra un 0,3 m no citas kapavietas pieminekļa.

34. Urna var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

35. Virsapbedījumus var veikt 20 (divdesmit) gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā.

36. Aktēta kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai 20 (divdesmit) gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā.

37. Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt mirušo, lai kremētu, var, pamatojoties uz kapavietas turētāja iesniegumu vai mirušā piederīgo (sākot ar laulāto vai, ja tāda nav, pirmās pakāpes radiniekiem) iesniegumu ar kapavietas turētāja rakstveida saskaņojumu, ko iesniedz kapsētas apsaimniekotājam. Iesniegumā norāda kapsētu, kurā tiks pārapbedīts mirušais, vai vietu, kur tiks novietota urna. Izcelt apbedītu mirušo var ne agrāk kā vienu gadu pēc mirušā apbedīšanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Kapavietu pēc mirušā izcelšanas vai urnas pārvietošanas aizber un nolīdzina.

38. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

39. Kapličas ceremoniju telpas (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

40. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

41. Kapličas izmantošanas kārtību nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

42. Kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

43. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

44. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc noteiktā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

45. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņa pienākums ir uzņemties kapavietas turētāja saistības.

VIII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

46. Kapavietas turētājs kopj un uztur kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas kopšanas pakalpojumu ar trešo personu.

47. Kapavietas turētāja pienākumi:

47.1. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 70 cm augstumam;

47.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

47.3. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli, u.tml.);

47.4. saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu kapavietas aprīkojuma un nožogojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

47.5. pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

47.6. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

47.7. ievērot ierādītās kapavietas robežas;

47.8. patvaļīgi nemainīt kapavietas atrašanās reljefu, patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā;

47.9. akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, utilizēt par saviem līdzekļiem.

48. Kapavietas turētāja tiesības:

48.1. uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.;

48.2. ierīkot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, kuru augstums nepārsniedz 25 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini. Nogāzēs, kur reljefa dēļ kapavietu apmaļu augstumu nepieciešams noteikt lielāku par 15 cm, saskaņojot ar kapu pārzini, pieļaujams kapavietas platumu palielināt par 40 cm;

48.3. stādīt kapavietā kokus un krūmus, kuri paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru augstums pēc izaugšanas nepārsniedz 3 m;

48.4. ar kapsētas pārziņa saskaņojumu kapsētā ievest vai izvest birstošus materiālus (grants, augsne u.c.);

48.5. bez kapsētas pārziņa saskaņojuma piešķirtajā kapavietā izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm 1,30 m augstumā no zemes.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

49. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja izveidota kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (noteikumu 2. pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, pie kapličas vai citā vietā kapsētā.

50. Kapavietu komisija pēc noteikumu 49. punktā minētā akta sastādīšanas kapavietas turētājam uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

50.1. akta kopiju;

50.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas lietošanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja.

51. Ja kapavietas turētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc septītā noteikumu 49. punktā minētā akta sastādīšanas 50.2. apakšpunktā noteiktajā laikā neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas pārzinim ir tiesības kapavietu nolīdzināt.

52. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi vismaz septiņus aktus par nekoptu kapavietu un nav zināms aktētās kapavietas turētāja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, pašvaldības portālā www.madona.lv un attiecīgajā kapsētā izvieto sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, vietu un brīdinājumu par iespējamo kapavietas aktēšanu ar uzaicinājumu kapavietas turētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja. Ja trīs mēnešu laikā pēc sludinājuma publicēšanas portālā www.madona.lv pie kapsētas apsaimniekotāja nav ieradies ne kapavietas turētājs, ne viņa pilnvarotā persona, kapavietu uzskata par aktētu.

53. Ja kapavieta ir aktēta, kapavietas turētājs var lūgt atjaunot kapavietas lietošanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumu, ja ir pieņemts lēmums par kapavietas piešķiršanu citam kapavietas turētājam.

X. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

54. Profesionālu darbību veikšana, piemēram, kapavietas aprīkojuma uzstādīšana, amatnieka pakalpojumu sniegšana un citas darbības, iepriekš jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

55. Personai, kura kapsētā sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pirms darbu uzsākšanas kapavietas turētājs vai pakalpojuma sniedzējs noslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanas darbu rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu t.sk. arī par nojaukto pieminekļu vai apmaļu palieku savākšanu. Beidzot darbus vai darba dienas beigās personai, kura sniedz pakalpojumu, ir pienākums sakārtot savu darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji izmanto tikai kapsētā izbūvētos celiņus, kuri atbilst konkrētā transportlīdzekļa izmēriem.

XI. Lēmumu apstrīdēšanas kārtība

56. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

XII. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

57. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

58. Par noteikumu 15.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro fiziskām personām brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

59. Par noteikumu 15.7. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro fiziskām personām brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

60. Administratīvā pārkāpuma procesu par šajos noteikumos minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.

XIII. Noslēguma jautājumi

61. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

62. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

63. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" .

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs

 

1. pielikums
Madonas novada pašvaldības 27.11.2025.
saistošajiem noteikumiem Nr. 34
"Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Kapavietu izmēri

Nr. Kapavieta Platums, m Garums, m Laukums m2
  Kapavietas zārkiem      
1. Vienvietīga 1,75 3,0 5,25
2. Divvietīga 2,50 3,0 7,50
3. Trīsvietīga 4,0 3,0 12,0
4. Četrvietīga 5,25 3,0 15,75
  Kapavietas urnām      
4. Vienvietīga 0,75 1,50 2,25
5. Divvietīga 1,50 1,50 4,50
6. Trīsvietīga 2,25 1,50 6,50

 

2. pielikums
Madonas novada pašvaldības 27.11.2025.
saistošajiem noteikumiem Nr. 34
"Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Brīdinājuma zīmes paraugs

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.

 

Paskaidrojuma raksts
Madonas novada pašvaldības 2025. gada 27. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34 "Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Saistošo noteikumu mērķis un izdošanas nepieciešamības pamatojums 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada dome atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 33.8 punktā paredzētajam, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā Madonas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek organizēta kapsētu apsaimniekošanas pārvaldība: pašvaldības kapsētu uzturēšana, lietošana, apsaimniekošana, noteikta kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtība.

Pašvaldības likuma 4. panta pirmā daļa nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, tai skaitā 2. apakšpunktā nosakot, ka pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (kapsētu izveidošana un uzturēšana). Atbilstoši Pašvaldības likuma 4. panta trešajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība.

Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Savukārt Pašvaldības likuma 44. panta trešā daļa nosaka, ka saistošajos noteikumos, kuri nodrošina pašvaldības autonomo funkciju izpildi, var paredzēt pašvaldības tiesības izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus, ciktāl tie nepieciešami saistošajos noteikumos ietverto normu īstenošanai. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. apakšpunktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvo pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus jautājumā par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, tostarp, kapsētu izmantošanu.

Saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība par noteikumos paredzēto prasību pārkāpšanu. Administratīvā atbildība paredzēta par aizlieguma patvaļīgi palielināt piešķirtās kapavietas robežas pārkāpšanu fiziskām personām un par smilts un zemes rakšanu kapsētas teritorijā fiziskām un juridiskām personām. Administratīvā atbildība par aizliegumu rakt smilti un zemi kapsētas teritorijā nav attiecināma uz kapavietas rakšanu. Administratīvā atbildība paredzēta, lai efektīvāk sasniegtu noteiktas kārtības ievērošanu kapsētu teritorijā un novērstu personu patvaļīgu kapavietu paplašināšanu, kas traucē vai nu blakus esošo kapavietu turētājiem vai publiskā lietošanā esošajai infrastruktūrai (celiņi, stādījumi). Smilts un zemes rakšana kapsētas teritorijā, izņemot kapavietas rakšanu, traucē kapsētas plānojumam un iekārtošanai. Administratīvās atbildības noteikšana spēj mazināt problēmu skaitu, kā arī ierobežo kapsētu lietošanas un uzturēšanas pārkāpumus izplatību, nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību.

2. Saistošo noteikumu fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.
3. Saistošo noteikumu sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci 3.1. Sociālā ietekme - nav attiecināms.

3.2. Ietekme uz vidi - noteikumu pieņemšana nodrošinās vides sakārtošanas nodrošināšanu kapsētās.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav attiecināms.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā - noregulē to komersantu darbību, kuri vēlās sniegt savus pakalpojumus kapavietu apkopšanā. Noteikumi neatstās tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, tikai to sakārtos.

3.5. Ietekme uz konkurenci - nav attiecināms.

4. Saistošo noteikumu ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos persona varēs vērsties Madonas novada Centrālajā administrācijā, adrese: Saieta laukums 1, Madona, Madonas novads, LV-4801, vai rakstot elektroniskā pasta adresi: pasts@madona.lv.

Lai saņemtu kapavietu un tās uzturēšanas tiesības, persona vēršas attiecīgajā apvienības vai attiecīgajās pagasta pārvaldē (kapsētas apsaimniekotājs), kuras teritorijā kapsēta atrodas, pievienojot nepieciešamos dokumentus, un kapsētas apsaimniekotājs piešķir kapavietas lietošanas tiesības. Kapsētas apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros kontrolē kapsētu īpašnieks, kapsētas apsaimniekotājs, pašvaldības policijas amatpersonas.

Visu administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp, pieņemot lēmumu, veic pašvaldības policijas amatpersonas savas kompetences ietvaros. Pašvaldības policijas pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā.

Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu klāsts un maksa par tiem noteikta apsaimniekotāja maksas pakalpojumu cenrādī. Cenrādi apstiprina novada pašvaldības dome.

5. Saistošo noteikumu ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi izstrādāti, lai īstenotu pašvaldības autonomo funkciju, kas uzliek pienākumu gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrisko drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide.

6. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšana Saistošo noteikumu īstenošanu nodrošinās Madonas novada pašvaldības Centrālā administrācija; pašvaldības pilsētu, pagastu un apvienību pārvaldes; pašvaldības policija; pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisija. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros.
7. Saistošo noteikumu prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. Mērķa sasniegšanai nosakot samērīgas prasības kapsētu apsaimniekošanai, uzturēšanai un lietošanai, kā arī samērīgu atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu.
8. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām, saņemtais sabiedrības viedoklis Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts no 2025. gada 7. novembra līdz 2025. gada 21. novembrim publicēts pašvaldības tīmekļa vietnē www.madona.lv sadaļas "Dokumenti" apakšsadaļā "Saistošo noteikumu projekti".

Publicēšanas laikā par noteikumu projektu netika saņemti sabiedrības viedokļi.

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Lungevičs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Madonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi Statuss:
Vēl nav spēkā
vēl nav spēkā
Izdevējs: Madonas novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 34Pieņemts: 27.11.2025.Stājas spēkā: 18.02.2026.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 33, 17.02.2026. OP numurs: 2026/33.9
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
366417
18.02.2026
424
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Piekļūstamība
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"