1.pants. (1) Par humānās palīdzības sūtījumiem uzskatāmas kravas, kuras tiek sūtītas ar norādi “Humānā palīdzība” un kuru saņēmējs, iesniedzot garantijas rakstu valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamentam, rakstveidā apliecina, ka saņemtā krava netiks atsavināta pret atlīdzību.

(2) Humānās palīdzības kravās var atrasties tikai tie priekšmeti, kuru sarakstu apstiprinājis Ministru kabinets.

(3) Uz priekšmetiem, kas atrodas humānās palīdzības kravās, attiecas visi aizliegumi un ierobežojumi, kuri attiecas uz Latvijas Republikā ievedamajām precēm un priekšmetiem.

2.pants. (1) Humānās palīdzības kravu saņēmēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas. Reliģiskās un sabiedriskās organizācijas, kas darbojas izglītības, kultūras, zinātnes, sociālajā, labdarības, sporta, veselības un vides aizsardzības jomā, kļūst par humānās palīdzības kravu saņēmējiem, ja tām izsniegta attiecīga Finansu ministrijas atļauja. Kārtību, kādā izsniedzama atļauja saņemt humānās palīdzības kravas, kā arī dokumentus, kādi iesniedzami minētās atļaujas saņemšanai, nosaka Ministru kabinets.

(2) Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības nevar būt humānās palīdzības kravu saņēmēji.

(3) Fiziskās personas nevar būt humānās palīdzības kravu saņēmēji. Fiziskās personas saņem priekšmetus, kas atrodas humānās palīdzības kravās, tikai ar šā panta pirmajā daļā minēto institūciju starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.09.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1999.)

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim izstrādā un pieņem noteikumus, kas nosaka:

1) humānās palīdzības sūtījumu uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtību;

2) kādas sabiedriskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, fondi, biedrības un citas institūcijas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji;

3) kādi priekšmeti var atrasties humānās palīdzības kravās.