• Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk - BAC)

• Alūksnes novada pašvaldība

• Ādažu novada pašvaldība

• Cēsu novada pašvaldība

• Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas digitālais centrs"

• Jēkabpils novada pašvaldība

• Liepājas valstspilsētas pašvaldība

• Mārupes novada pašvaldība

• Olaines novada pašvaldības aģentūra "Olaines sociālais dienests"

• Rīgas valstspilsētas pašvaldība

• Ropažu novada pašvaldība

• Tukuma novada pašvaldības iestāde "Tukuma novada sociālais dienests"

1) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projektu Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)". Projekta ietvaros ir izstrādāta Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (turpmāk - DAGR). DAGR paredzēts izmantot, nodrošinot izstrādājamai labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformai "DigiSoc" (turpmāk - platforma "DigiSoc") nepieciešamo datu ieguvi no valsts nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām;

2) ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras īstenoto Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk arī - ANM) plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projektu Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (DAGR attīstības projekts). DAGR paredzēts izmantot, nodrošinot izstrādājamai platformai "DigiSoc" nepieciešamo datu ieguvi no valsts nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām.

LM apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādītajiem projektiem

Projekta iznākuma rādītājs ir izstrādāta un ieviesta platforma "DigiSoc".

Projekta ietvaros izstrādātā platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti šādi pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi:

1) izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers gan pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, gan arī valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu datu uzskaiti. latformas "DigiSoc" izstrādē tiks izmantoti DAGR vai valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API pārvaldnieka un Datu izplatīšanas tīkla (DIT) tehniskie risinājumi;

2) izveidota sociālā dienesta klienta elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Klienta elektroniskā lieta nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem;

3) izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām. Datu saņemšana pamatā organizējama, izmantojot DAGR funkcionalitāti. Tiks nodrošināta sociālo dienestu piekļuve komercbanku klientu kontu datiem;

4) izveidota funkcionalitāte tiešai datu nodošanai LM Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (turpmāk - informācijas sistēma SPOLIS) un citiem informācijas izmantotājiem, izmantojot DAGR funkcionalitāti. Pilnveidota sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju statistikas datu nodošana LM informācijas sistēmai SPOLIS, nodrošinot kvalitatīvāku statistikas datu sagatavošanu, lai tālāk nodotu Centrālajai statistikas pārvaldei;

5) izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā "DigiSoc" uzkrāto pakalpojumu operatīvo datu apstrādi, atskaišu un pārskatu ģenerēšanu;

6) BAC informācijas sistēmas funkcionalitāte papildināta ar bāriņtiesu informācijas sistēmas BARIS pārlūku, kas nodrošinās bāriņtiesu lietu datu pieejamību BAC informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot daudz efektīvāku bāriņtiesu darba uzraudzību no BAC puses;

7) Tiks izstrādāts bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs;

8) Papildināta platforma "DigiSoc" ar Iztikas līdzekļu deklarācijas funkcionalitāti ar attiecīgajām datu apmaiņām, kas noteikts Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu", t.sk., nodrošināta datu validācija un pieteikumu iesniegšana caur e-pakalpojumu (portālā Latvija.lv).

1. Sociālo pakalpojumu sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātas aplikācijas vai manuāli uzskaita sniegtā pakalpojuma datus. Projekta ietvaros tiks izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma - platforma "DigiSoc" - sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības datu uzskaitei, mazinot manuālo darbu pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā bez digitālo rīku atbalsta, un vienlaicīgi dod iespēju, turpināt lietot komersantu aplikācijas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas turpināt lietot ierastos rīkus, iesniedzot datus DigiSoc caur API savienojumu.

2. Atvieglos pašvaldību sociālo dienestu darbu, nodrošinot funkciju izpildei nepieciešamo datu vienotu un centralizētu izgūšanu no valsts nozīmes sistēmām un reģistriem un citām informācijas sistēmām.

3. Modernizēs pašvaldību sociālo dienestu darbinieku darbu un paaugstinās darba efektivitāti un kvalitāti, ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, kā arī nodrošinās klientu elektronisko lietu pieejamību visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm, atbilstoši piešķirtajām tiesībām.

4. Platformā "DigiSoc" uzkrās datus par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, no kuriem varēs ģenerēt operatīvo datu pārskatus. Izmantojot datu analītikas risinājumus, būs iespēja gan pašvaldībām, gan LM apstrādāt informāciju un pieņemt datos balstītu lēmumus par klientu vajadzībām.

5. Sociālo dienestu darbiniekiem būs pieejami kredītiestāžu dati par klientu kontu stāvokli trūcīgās mājsaimniecības statusa noteikšanai sociālā atbalsta vai pakalpojumu piešķiršanai.

6. Platforma nodrošinās iztikas līdzekļu deklarācijas funkcionalitāti ar attiecīgajām datu apmaiņām, kas noteikts Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu", iedzīvotājiem iesniedzot pieteikumu par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu elektroniski portālā "Latvija.lv".

Iekšējās un ārējās komunikācijas materiāli (publikācijas tīmekļvietnēs un LM intranetā, logotipa dizains, īsie video materiāli) u.c. saistītie komunikācijas pasākumi, piemēram, darbs fokusgrupās ar pašvaldībām, pakalpojumu sniedzējiem, sociālās politikas plānotājiem.

LM speciālisti

Sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītās iestādes

Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas projekta organizatoriskās struktūras:

a) projekta vadības grupa - projekta vadības struktūra, kas izveidota uz projekta īstenošanas laiku projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja un projekta īstenošanas partneru pārstāvji, projekta vadītājs, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un, ja nepieciešams, projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti un citi);

b) projekta vadītājs - projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no LM Informācijas tehnoloģiju departamenta ekspertu vidus, vai tiks nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku. Papildus tam projekta partneriem tiks dota iespēja veidot savu apakšprojekta struktūrvienību ar definētu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju. Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā;

c) projekta komanda - projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem.

Projekta komandu veido:

• projekta darba grupa - sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un ir atbildīgi par konkrētu darbu izpildi/uzraudzību saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls, kas tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un kura pienākumi tiks noteikti amata aprakstā, vai pamatojoties uz uzņēmuma līgumu. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);

• ārējie izstrādātāji - ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līguma pamata;

• pieaicinātie eksperti - piesaistīti atbilstoši nepieciešamībai, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji, tai skaitā pašvaldību kontaktpersonas.

Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses:

• IKT nozares ministrija - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

• sadarbības partneri - projekta ietvaros kā sadarbības partneri tiks iesaistītas Latvijas valstspilsētu un novadu pašvaldības (sociālie dienesti, digitālie centri, labklājības departamentu pārstāvji) un Bērnu aizsardzības centrs.

Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, LM parakstot vienošanos par projekta īstenošanu ar sadarbības partneriem. Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota labā prakse Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā, ievērojot normatīvo aktu regulējumu, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības:

• interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros;

• dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms, un apakšprojektu izpildes kontrolēšana;

• komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros

Plānoti šādi kvalitatīvie rādītāji:

1. Tiks nodrošināta vienkopus datu uzkrāšana par sociālajiem pakalpojumiem sociālās politikas izstrādei.

2. Pašvaldību sociālajiem dienestiem būtiski ieguvumi tiks nodrošināti gan mājsaimniecību izvērtēšanā, gan izvērtēšanai nepieciešamo datu ieguvē, apstrādē un uzkrāšanā.

3. LM un tās padotības iestādēm, Latvijas Bērnu fondam un pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta vienota platforma informācijas apmaiņai par valsts un pašvaldību finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.

4. LM un tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta piekļuve klientu elektroniskajām lietām darba pienākumu veikšanai.

5. Ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, tiks modernizēts sociālo dienestu darbinieku darbs un paaugstināta darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī tiks nodrošināta klientu elektronisko lietu pieejamība visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm.

6. Tiks uzkrāti dati par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Izmantojot datu analītikas risinājumus, visām iesaistītajām pusēm tiks nodrošināti efektīvi datu analīzes risinājumi. Datu analīzes funkcionalitāte gan pašvaldībām, gan LM nodrošinās informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai.

7. Pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem tiks atslogota administratīvā kapacitāte valsts statistikas pārskatu izstrādē, kā arī tiks uzlabota informācijas aprite, būtiski samazināts datu manuāla ievade sistēmās, nodrošināta informācijas attiecināmības pārbaude.

8. Valsts un pašvaldību institūcijām funkciju izpildei tiks nodrošināti nepieciešamie dati par kvalificētiem speciālistiem, kuri ir apmācīti bērnu tiesību aizsardzības jomā.

9. Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs sniegs BAC darbiniekiem atbalstu speciālistu mācību procesa uzraudzībā, kā arī nodrošinās datus mācību pieprasījuma plānošanai valsts līmenī.

Lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojuma darbināšanu digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nepieciešams piesaistīt personālu. Optimālai sistēmas uzturēšanai ir nepieciešams divu līmeņu atbalsta personāls, kopā 4 amata vietas. Līdz ar to projekta ilgtspējas nodrošināšanai, sākot ar 2026. gada 1. jūniju, LM apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" nepieciešamās 4 amata vietas tiks nodrošinātas, pārveidojot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" ilgstoši neaizpildītās vakantās amata vietas, kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē.

Projekta investīcijas veido 6 749 587 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai nepārsniedz 1 207 413 euro. Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas 2026. gadā ne vairāk kā 387 485 euro, 2027. gadā ne vairāk 787 723 euro un 2028. gadā un turpmākajos gados ne vairāk kā 793 794 euro gadā. LM papildus nepieciešamo finansējumu pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projekta indikatīvo izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķini

1. Pēc projekta īstenošanas viens no ieguvumiem būs samazināts administratīvais slogs pašvaldībām attiecībā uz pārskata iesniegšanu - aizpildītas MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību" 4. pielikumā "Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām ___. gadā" ietvertās veidlapas iesniegšanu.

Minētais pārskats iesniedzams LM reizi gadā, tas tiek manuāli apkopots, aizpildīts un iesniegts Excel formātā.

Datu apkopošanai, kļūdu labošanai un pārskata precizēšanai pašvaldībai vidēji ir nepieciešams laiks no 2 nedēļām līdz 1 mēnesim (aprēķinā pieņemts, ka viena pārskata sagatavošanai vidēji ir nepieciešamas 2,5 nedēļas gada laikā jeb vidēji 100 h gadā (8 h dienā x 12,5 dienas)).

Viena pārskata sagatavošanā pašvaldībā vidēji ir iesaistīti 1-2 darbinieki.

Informācija ieguvumu aprēķinam:

Darbinieka vidējā stundas likme - 11,30 euro/h (1 853,85 euro/164 h), tas ir:

o darbinieka vidējā mēnešalga bez valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - VSAOI) - vidēji 1500 euro, ar VSAOI - 1853,85 euro/mēnesī,

o vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī - 164 h,

o pašvaldību, kuras iesniedz pārskatus, skaits - 43 pašvaldības.

Vidēji ietaupījums pārskata iesniegšanai gadā uz pašvaldībām būs 48 590 euro/gadā.

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 485 900 euro.

Uz pašvaldībām vidēji gadā tiks ietaupīti aptuveni 48 590 euro, kas savukārt uz vienu pašvaldību ir vidēji 1130 euro gadā. Tā kā ir dažas pašvaldības, kuras minēto pārskatam nepieciešamo informāciju apkopo katru mēnesi visa gada garumā, un ir pašvaldības, kuras pārskatu gatavo tuvāk pārskata perioda nodošanas laikam, tad projekta ieviešana ļautu pašvaldību darbiniekiem veltīt vairāk laika individuālajam darbam ar klientu pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai.

Atbilstoši praktiskajai pieredzei, aizpildot pārskatu manuāli, rodas ļoti daudzas nesakritības starp tabulām (piemēram, starp tabulām variē rehabilitēto personu skaits) vai arī tabulas netiek līdz galam aizpildītas. Kļūdas pārskatā ir lielākajai daļai pašvaldību, un kļūdu novēršana pašvaldībām aizņem laiku. Projekta ieviešanas procesā tiks uzlabota datu kvalitāte un mazināsies kļūdu rašanās iespējas.

Datu ievadīšana vienuviet nodrošinās datu atkalizmantošanas iespējas.

2. Īstenojot projektu, tiks mazināts banku sektora slogs sabiedrībai. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (turpmāk - SPSP likums) sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma - izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situācijās.

Saskaņā ar MK 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 809) 3. punktu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un MK noteikumu Nr. 809 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk - deklarācija), kas ir MK noteikumu Nr. 809 2. pielikums. Savukārt MK noteikumu Nr. 809 3.1. apakšpunkts nosaka, ka deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk - deklarācijas periods).

SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:

1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;

2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas SPSP likuma 36. panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;

3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz SPSP likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no SPSP likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai MK noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.

Atbilstoši SPSP likuma 38. panta ceturtajai daļai sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidiem, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.

Minētais nozīmē, ka materiālās situācijas izvērtēšanai vai pārvērtēšanai (t. i., deklarācijas aizpildīšanai) visām mājsaimniecībā dzīvojošām personām, kurām ir atvērti konti bankās, ir jāiesniedz kontu pārskati. Ja mājsaimniecībā ir darbspējīgas personas, tad kontu pārskati jāuzrāda reizi trijos mēnešos, bet, ja mājsaimniecībā nav darbspējīgo personu, - reizi sešos mēnešos vai arī biežāk, ja klientam ir nepieciešams pārvērtēt materiālo situāciju.

Pabalstu izmaksa galvenokārt tiek veikta ar pārskaitījumu uz klientu kontiem, līdz ar to var secināt, ka lielākajai daļai sociālās palīdzības saņēmēju ir atvērti konti bankās. Pēc statistikas datiem 2022. gadā Latvijā bija 102 419 pilngadīgu sociālās palīdzības saņēmēju.

Bieži vien sociālās palīdzības saņēmēji ir personas ar invaliditāti vai pensionāri, arī maznodrošinātie, un nereti šīm personām nav pieejama internetbanka vai personas datorprasmes ir ierobežotas vai nepilnīgas, līdz ar to izziņu par materiālo stāvokli persona nevar sagatavot patstāvīgi. Tāpēc personām jāizmanto banku pakalpojumi, lai sagatavotu izziņu par personas materiālo stāvokli. Konta pārskata sagatavošanas izmaksas ir atkarīgas no tā, kurā bankā personai ir atvērts konts, piemērām, akciju sabiedrībā "Citadele banka" konta izraksta sagatavošana filiālē maksā 10 euro par vienu mēnesi, un, ņemot vērā, ka sociālais dienests izvērtē iepriekšējo triju mēnešu ienākumus, klientam jāiesniedz konta izraksts par trim mēnešiem. Tas klientam izmaksā 30 euro.

Līdz ar to, ja pieņem, ka vidēji 45 % pilngadīgo sociālās palīdzības saņēmēju (2022. gada dati) izmanto bankas pakalpojumus, lai saņemtu izziņu par klienta materiālo situāciju, tad indikatīvais ietaupījums sabiedrībai ir 1 382 657 euro (aprēķins: (45 % no 102 419 personām) x 30 euro (izziņu cena par trim mēnešiem)).

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 13 826 570 euro.

Tā kā bieži vien mazākās pašvaldībās banku filiāles neatrodas tuvumā, personai uz banku jādodas ar sabiedrisko transportu vai savu automašīnu, vai ar kaimiņu/draugu/radinieku automašīnu. Veikt tiešus aprēķinus par izmaksām, kuras klientam rodas, dodoties uz banku pēc izziņas, nav iespējams, jo nav statistikas datu, cik un kādā veidā personas mēro ceļu līdz banku filiālēm. Līdz ar to aprēķinos pieņem, ka personas, kuras izmanto banku pakalpojumus izziņas par materiālo stāvokli saņemšanai, mērojot ceļu līdz banku filiālei Rīgas pilsētā, izmanto sabiedrisko transportu (indikatīvi aprēķins nosedz arī izdevumus par sabiedriska transporta izmantošanu arī citās Latvijas pašvaldībās un daļēji degvielas izmantošanu personām, kuras dodas uz banku filiālēm ar automašīnām).

Informācija ieguvumu aprēķinam:

o personu, kuras izmanto banku pakalpojumus, skaits - 46 089 personas (aprēķins: 45 % no 102 419 personām (no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022. gada dati)),

o ceļa izdevumi Rīgas sabiedriskajam transportam (turp-atpakaļ) - 3 euro par 2 braucieniem.

Vidējās ceļa izmaksas personām, dodoties uz bankas filiāli pēc izziņas, - 138 267 euro.

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 1 382 670 euro.

3. Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs ļaus centralizēti valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par speciālistiem, kas ir apguvuši mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā, ieskaitot atkārtotas mācības. Aptuvenais plānotais reģistrā reģistrēto speciālistu skaits, kuri apguvuši obligātās mācības, līdz 2029. gadam ir vidēji 10 000. Reģistru lietos BAC, Valsts policija, Tiesu administrācija un 43 pašvaldības (tai skaitā arī pašvaldību iestādes: policija, sociālie dienesti, administratīvās komisijas, bērnu aprūpes iestādes, izglītības iestādes). Kopējais organizāciju skaits - 46. To darbinieki mēnesī velta vidēji 1-2 h reģistra datu administrēšanai (datu ievadīšana, pārbaude, mācību plānošana), tas ir vidēji 46-92 h mēnesī jeb 552-1104 h gadā. Ieviešot bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistru, uzraudzība no pašvaldību personāldaļu puses un datu tabulu uzturēšana vairs nebūs nepieciešama, kā arī tiks nodrošināta efektīvāka mācību plānošana.

Informācija ieguvumu aprēķinam:

o darbinieka vidējā mēnešalga bez VSAOI - vidēji 1500 euro, ar VSAOI - 1853,85 euro/mēnesī, darbinieka vidējā stundas likme - 11,30 euro/h,

o vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī - 164 h,

o kopējais organizāciju skaits - 46 organizācijas,

o datu administrēšanai plānotais reģistrā iesaistīto darbinieku stundu skaits gadā - vidēji 552-1104 h.

Provizoriskais vidējais ietaupījums, ieviešot reģistru speciālistu uzskaitei pašvaldībās, - no 6237,60 euro līdz 12 475,20 euro.

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs no 62 376 euro līdz 124 752 euro.

4. Ieviešot BARIS pārlūku, tiks samazināts administratīvais slogs gan BAC darbiniekiem (informācijas pieprasīšana, datu ievadīšana vienā datnē, saņemto datu pārbaužu un precizējumu veikšana), gan pašvaldību darbiniekiem (bāriņtiesās), kuri ir iesaistīti pārbaužu sagatavošanas procesā.

Informācija ieguvumu aprēķinam:

o vidējā noslodze, kas tiek veltīta pārbaužu datu sagatavošanai, no darbinieka pilnās slodzes - 0,4 slodzes,

o cilvēkstundu skaits, kas tiek veltīts informācijas sagatavošanai, - vidēji 201,6 cilvēkstundas/gadā,

o darbinieka vidējā mēnešalga bez VSAOI - vidēji 1500 euro, ar VSAOI - 1853,85 euro/mēnesī,

o darbinieka vidējā stundas likme - 11,30 euro/h.

Provizoriski vidējais ietaupījums BAC saistībā ar pārbaudēm - 2278,08 euro (noapaļojot 2279 euro).

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 22 790 euro.

Tā kā bāriņtiesu lietas jāsagatavo bāriņtiesām (kopā 42 pašvaldības) tādā pašā apjomā, kā tiek pieprasīts, var pieņemt, ka tas aizņem tikpat daudz laika kā BAC speciālistiem, apkopojot, vērtējot un analizējot informāciju. Kopējais izgūstamo datu apjoms ir aptuveni 770 datu vienības no vienas bāriņtiesas, kas kopā veido 33 110 datu vienības no visām pašvaldību bāriņtiesām kopā. Vienām bāriņtiesām tas aizņem mazāk laika, citām vairāk, bet kopējais laiks varētu būt aptuveni 201,6 cilvēkstundas.

Līdz ar to provizoriski vidējais ietaupījums bāriņtiesām - 2278,08 euro (noapaļojot 2279 euro).

Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 22 790 euro.

Kopējais projekta provizoriskais lietderīgums 10 gadu pārskata periodā ir no 320 536 euro līdz 382 912 euro. Tas aprēķināts, no projekta ieguvumiem kopsummā vidēji no 15 803 096 euro līdz 15 865 472 euro atņemot investīcijas 6 749 587 euro apmērā, pievienotās vērtības nodokli 1 207 413 euro apmērā un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 7 525 560 euro apmērā.

ANM paredz veicināt Eiropas Savienības dalībvalstu digitālo transformāciju, atbalstīt ekonomiku un mazināt ietekmi uz vidi. Šis projekts pilnībā atbilst ANM plānā paredzētajām digitālajām transformācijām investīciju apguvē, nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību

Ņemot vērā, ka pašvaldību sociālie dienesti izjūt akūtu darbinieku trūkumu un ka pašvaldībām ir grūtības darbinieku piesaistē, ko ietekmē arī darbinieku atalgojuma līmenis, darba efektivitātes palielināšana ir veids, kā samazināt pakalpojuma sniegšanā iesaistīto speciālistu darbam patērēto laiku un radīt priekšnosacījumus sociālo dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanai, lai atbilstoši 2022. gada 1. jūlijā pieņemtajiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem līdz 2027. gadam panāktu publiskajā sektorā strādājošo atalgojuma pieaugumu. Gan sociālo dienestu klientu elektronisko lietu, gan datu apmaiņas nodrošināšana ir darbības, kas praktiski spēj samazināt pienākumu izpildei patērēto laiku.

Projekta ierobežotā laika grafika dēļ ir plānots, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk - pasākums) ietvaros ERAF projektā "Platforma "DigiSoc" - 2. kārta" platformu "DigiSoc" ir plānots papildināt ar sociālo statusu piešķiršanas datu validācijas papildinājumiem, uzskaites un apstrādes funkcionalitāti, kā arī ar funkcionalitāti sociālās palīdzības administrēšanai. Pasākuma projektu idejas vēl tiek vērtētas, un pasākuma projektu saraksts vēl nav apstiprināts

1. Pašvaldību sociālo pakalpojumu administrēšana, kas ietver:

• sociālo dienestu klienta elektroniskas lietas izveidi;

• pašvaldību sociālo pakalpojumu datu ievadi un apstrādi vienotā digitālā formātā;

• piekļuvi sociālā pakalpojuma saņēmēja komercbanku kontu datiem (tai skaitā kontu apgrozījumam);

• apstrādāto datu analītiku un datu nodošanu valsts informācijas sistēmām valsts sociālās politikas vajadzībām;

• Iztikas līdzekļu deklarācijas funkcionalitāti

2. Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu datu apstrāde

3. Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrēšana

Lietotāju atbalsts pēc projekta ieviešanas tiks nodrošināts divos līmeņos - pirmajā līmenī pašvaldību sociālo dienestu lietotāju atbalstam tiks iesaistīti pašvaldību palīdzības dienesti tehnisku jautājumu risināšanai sociālo dienestu darba laikā, bet otrajā līmenī tiks risināti platformas "DigiSoc" lietošanas problēmas, piesaistot LM informācijas sistēmu uzturētājus un Rīgas un Jelgavas pašvaldību otrā līmeņa atbalstu. Palīdzības dienesti tehnisku jautājumu risināšanai nodrošinās atbalstu sociālo dienestu darba laikā ar problēmas risināšanas reakcijas laiku 24 stundas pēc pieteikuma reģistrācijas un 2 stundas pēc incidenta reģistrācijas LM resursu vadības sistēmas palīdzības dienesta lietotnē. Lietotājiem būs pieejams mācību video materiāls un biežāk uzdoto jautājumu katalogs. Otrā līmeņa atbalsta speciālisti novirzīs sistēmas izmaiņu un attīstības jautājumus platformas "DigiSoc" attīstības padomei. Otrā līmeņa atbalsts un platformas "DigiSoc" uzturēšana tiks nodrošināta, pieprasot finanšu līdzekļus atbilstoši normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Lai plānotu informācijas sistēmu attīstību, tiks izveidota platformas "DigiSoc" attīstības padome LM vadībā, kas sastāv no atsevišķu sociālo dienestu un pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, un Latvijas Pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas pārstāvjiem, kas pārstāv visas pašvaldības, lai kopīgi vienotos par izmaiņām, papildinājumiem, jauninājumiem, piesaistot papildu finansējumu. Ikdienas uzturēšanu nodrošinās projekta finansējuma saņēmējs - LM, vienojoties par SLA nosacījumiem ar pakalpojuma saņēmējiem.

Veiksmīgākai risinājumu dizaina izstrādei un nozares domēna arhitektūras izmaiņu plānošanai tiks piesaistīti IKT nozares eksperti-konsultanti.

Pakalpojumu sniegšanu nodrošinās šādi IKT risinājumi:

1. Sociālo dienestu klienta elektroniskas lietas izveide platformā "DigiSoc", tādējādi nodrošinot dokumentu maksimāli elektronisku apstrādi un plūsmu, attīstot kanālus dokumentu saņemšanai un nodošanai. Aktivitātē ietverti šādi apakšprocesi:

• sociālo dienestu piekļuve komercbanku kontu datiem (tai skaitā kontu apgrozījumam) atbilstoši normatīvo aktu regulējumam par mājsaimniecību ienākumu izvērtēšanu sociālās palīdzības saņemšanai;

• platformas "DigiSoc" izveide pašvaldību sociālo pakalpojumu datu apstrādei un saņemšanai digitālā formātā, pašvaldību dienestu un valsts institūciju funkciju izpildei;

• pilnveidota apstrādāto datu statistika un tās nodošana valsts sistēmām valsts līmeņa datu analītikas vajadzībām, attiecīgi nodrošinot ērtāku, un kvalitatīvāku statistikas datu sagatavošanu.

2. Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas koplietošanas vides izstrāde sadarbībā ar sociālajiem dienestiem, Latvijas Bērnu fondu u. c., kam nepieciešama datu aprite pakalpojuma īstenošanai.

3. Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēmas būtiski papildinājumi, nodrošinot bāriņtiesu informācijas sistēmas pārlūka izveidi un nepieprasot pašvaldību bāriņtiesu darbiniekiem manuālu datu sagatavošanu.

4. Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs

Citi normatīvie akti un tiesiskie regulējumi, kas skar projekta saturu:

• Kontu reģistra likums

• Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevumu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju"

• Kredītiestāžu likums

• MK 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 393 "Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā"

• Bērnu tiesību aizsardzības likums

• MK 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi"

Lai nodrošinātu jaunizveidoto risinājumu lietošanu, pakalpojumu un informācijas sistēmu normatīvie regulējumi tiks papildināti ar prasību ievadīt sistēmās datus un rūpēties par to kvalitāti.

Projekta ietvaros jaunradītajām informācijas sistēmām tiks nodrošināta normatīvo aktu izstrāde, bet spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem - papildināšana

Pakalpojums tiks finansēts no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas. Pēc projekta pabeigšanas LM iegādāto risinājumu uzturēšanai nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

Pakalpojuma darbināšanai nepieciešams divu līmeņu atbalsta personāls - divi sistēmas uzturētāji lietotāju atbalstam pirmajā līmenī un divi sistēmanalītiķi.