Rīgā, 2025

Satura rādītājs

I. Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna kopsavilkums

II. Plāna mērķis

III. Situācijas raksturojums

IV. Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai

V. Citas iniciatīvas žurnālistu drošības veicināšanai

VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Izmantoto saīsinājumu saraksts

EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

ĢP Ģenerālprokuratūra

IeM Iekšlietu ministrija

KM Kultūras ministrija

LU Latvijas Universitāte

LŽA Biedrība "Latvijas Žurnālistu asociācija"

LŽS Biedrība "Latvijas Žurnālistu savienība"

NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NVO Nevalstiskās organizācijas

RSU Rīgas Stradiņa universitāte

SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

SLAPP Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību

TM Tieslietu ministrija

VP Valsts policija

I. Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna kopsavilkums

Plāns žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības jautājumu risināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) ir sagatavots saskaņā ar Valdības rīcības plānā¹, Nacionālās drošības koncepcijā² un Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam³ otrajā rīcības virzienā "Droša mediju vide" ietvertajiem uzdevumiem.

Plāna sagatavošanā ir ņemts vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums CM/Rec(2016)4 dalībvalstīm par žurnālistu aizsardzību un žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību⁴ (turpmāk – Eiropas Padomes ieteikums), Eiropas Komisijas (ES) 2021/1543 ieteikums par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā⁵ (turpmāk – Eiropas Komisijas ieteikums), Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikums CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģisku tiesas prāvu izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP)⁶, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību⁷, kā arī 2024. gadā Rīgas Stradiņa universitātes Kultūras ministrijas uzdevumā veiktais pētījums "Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējums" (turpmāk – RSU pētījums)⁸ un citi nozares dokumenti un pētījumi.

Saskaņā ar EDSO Ministru padomes 2018. gada decembra Lēmumu Nr. 3/18 EDSO dalībvalstis ir apņēmušās izveidot vai stiprināt datu vākšanu, analīzi un ziņošanu par uzbrukumiem un vardarbību pret žurnālistiem. Valsts primārais pienākums ir vākt datus, paļaujoties uz to, ka žurnālisti ziņos par uzbrukumiem. EDSO reģiona valstīs ir lielas atšķirības attiecībā uz draudu un uzbrukumu pret žurnālistiem sistemātisku vākšanu un analīzi. Tādēļ EDSO Mediju brīvības pārstāvis iesaka EDSO dalībvalstīm izveidot nacionāla līmeņa iestādi vai citu mehānismu, kas būtu atbildīga par datu vākšanu par uzbrukumiem pret žurnālistiem⁹.

Latvija ir iesaistījusies un piedalās Eiropas Padomes Žurnālistu drošības kampaņā Journalists Matter (Žurnālistiem ir nozīme)¹⁰ 2023.–2027. gadam, tās ietvaros dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt rīcības plānu žurnālistu drošības un aizsardzības sekmēšanai.

Plāna sagatavošana tika uzsākta 2024. gadā, un to nodrošināja ar Kultūras ministrijas 2024. gada 10. aprīļa rīkojumu Nr. 2.5-1-47 "Par darba grupas izveidi plāna projekta žurnālistu drošības jautājumu risināšanai izstrādei" izveidotā starpinstitūciju darba grupa (turpmāk – Darba grupa), sadarbojoties tajā iekļautajām institūcijām un organizācijām, kas sniedza priekšlikumus Plāna pasākumiem. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Tiesu administrācijas, VP, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, RSU Komunikācijas fakultātes, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes, biedrības "Baltijas Mediju izcilības centrs", biedrības "Latviesi.com", biedrības "Par legālu saturu", Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV, Latvijas Mediju ētikas padomes, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības, Rīgas Ekonomikas Augstskolas projekta Media Hub Riga, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, TV3 Group Ziņu dienesta, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio".

Svarīgi izcelt, ka Plāna aktualitāti pierāda gan iepriekš pieminētie Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas ieteikumi, gan RSU pētījums, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Šie dokumenti pamato, cik būtiska loma demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības aizsardzībā ir žurnālistiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi žurnālistus par "sabiedrības sargsuņiem" (public watchdogs) jeb sabiedrisko interešu publiskajiem uzraugiem, viņiem ir tiesības un pienākums sniegt informāciju par sabiedrībai svarīgām tēmām, kuras ir norādītas Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā¹¹. Arī Eiropas Mediju brīvības aktā¹² ir izcelta žurnālistu nozīme, ņemot vērā, ka viņi ir galvenie uzticama mediju satura veidotāji un sniedzēji, tāpēc ir svarīgi aizsargāt žurnālistu iespējas vākt informāciju un nodrošināt žurnālistikas avotu un konfidenciālas saziņas stingru aizsardzību. Tāpat Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)¹³ izgaismo pētniecisko žurnālistu izšķirošo nozīmi korupcijas lietu atklāšanā un izgaismošanā, kā arī viņu lomu cīņai pret nesodāmību, kas attiecīgi pievērš sabiedrības uzmanību un vairo informētību, piemēram, par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.

Žurnālisti ir tie, kuri demokrātiskās valstīs nodrošina publiskās debates un sabiedrības informētību, tādējādi palīdzot veidot sabiedrisko domu, un līdz ar to ietekmējot arī vēlētāju izvēli vēlēšanās. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai demokrātiskā sabiedrībā piekļuve žurnālista profesijai nebūtu ierobežota, tāpat žurnālistiem jāspēj darboties neatkarīgi no politiskām un komerciālām interesēm. Šajā kontekstā standartus nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas savā praksē ir uzsvērusi, ka valstīm ir pienākums radīt labvēlīgu vidi visu sabiedrības locekļu līdzdalībai publiskajās debatēs, ļaujot bez bailēm paust savu viedokli un idejas. Tas nozīmē, ka valstīm ir pienākums garantēt drošu vidi, kurā žurnālisti un citi mediju darbinieki var īstenot savu sabiedrisko interešu publiskā uzrauga funkciju¹⁴. Žurnālistiem ir būtiska nozīme, lai aizstāvētu ikviena sabiedrības locekļa pamattiesības uz vārda brīvību, kas ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju, šīs tiesības ir nostiprinātas arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā¹⁵.

Eiropas Padomes secinājumos par Eiropas Savienības Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads)¹⁶ ir teikts, ka nepieciešams veicināt žurnālistu un citu mediju darbinieku drošību un aizsardzību, tostarp strādājot pie vārda brīvību veicinošas vides un nosodot uzbrukumus un cita veida vajāšanu un iebiedēšanu gan tiešsaistē, gan dzīvē, un pievēršoties konkrētiem draudiem, ar kuriem saskaras žurnālisti. Svarīgi nodrošināt, ka vajātie, iebiedētie vai apdraudētie saņem palīdzību, izmantojot Latvijas cilvēktiesību aizsardzības mehānismu. Tāpat nepieciešams atbalstīt mediju un mediju (tostarp – arī starptautisku) organizāciju iniciatīvas un aicināt valsts iestādes novērst un nosodīt šādu vardarbību un veikt efektīvus pasākumus, lai izbeigtu pāridarītāju nesodāmību, kā arī vainīgos saukt pie atbildības par viņu rīcību saskaņā ar tiesiskumu un cilvēktiesībām.

II. Plāna mērķis

Plāna mērķis ir veidot priekšnosacījumus žurnālistu un citu mediju profesionāļu darbības drošas vides nodrošināšanai. Plānā noteiktie pasākumi tiks īstenoti, ņemot vērā valstī pieejamos resursus.

Lai nodrošinātu Plāna pasākumu secīgu un strukturētu veidošanu, piedāvātie pasākumi un uzdevumi ir sagrupēti trīs rīcības virzienos:

1. pasākumi žurnālistu un mediju jomas profesionāļu drošas darba vides sekmēšanai;

2. izpratnes vairošanas un izglītības pasākumi par žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumiem;

3. pasākumi žurnālistu aizsardzības nodrošināšanai specifiskās situācijās un specifiskām mērķa grupām.

Pirmajā rīcības virzienā ir apkopoti vispārējie drošības un aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami visiem žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem, tostarp, paredzot mācības tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par žurnālistu drošību un stratēģiskajām tiesvedībām.

Otrajā rīcības virzienā ir paredzēti izpratnes veicināšanas un izglītības pasākumi sabiedrībai, tiesībsargājošajām iestādēm un žurnālistiem par žurnālistu drošību un aizsardzību, tās nozīmību, galvenajiem izaicinājumiem un žurnālistu lomu.

Trešajā rīcības virzienā ir paredzēti pasākumi žurnālistu aizsardzībai specifiskās situācijās un specifiskām žurnālistu mērķa grupām – žurnālistēm, žurnālistiem, kas pieder pie minoritārām grupām (piemēram, mazākumtautības, patvēruma meklētāji), atspoguļo tādus notikumus kā demonstrācijas, protestus vai strādā konflikta zonās. Šajā rīcības virzienā ir paredzēts nodrošināt psiholoģisko atbalstu žurnālistiem, lai veicinātu viņu emocionālo labbūtību, kuru ļoti iespaido darbs paaugstinātas psiholoģiskās spriedzes apstākļos.

Plānā ir iekļauta arī atsevišķa sadaļa par citām – nevalstisko organizāciju – iniciatīvām žurnālistu drošības veicināšanai, tajā ir iekļauti Rīgas Ekonomikas augstskolas projekta Media HUB Riga piedāvātie un īstenotie pasākumi.

Lai nodrošinātu Plāna īstenošanu, tajā iekļauto uzdevumu un pasākumu realizācijas regulārai uzraudzībai Kultūras ministrija izveidos monitoringa grupu, kurā tiks iekļautas žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumu īstenošanā un pilnveidošanā ieinteresētās institūcijas un organizācijas.

III. Situācijas raksturojums

Eiropas Komisijas ieteikumā par žurnālistu drošību un aizsardzību ir izcelts, ka žurnālisti nereti saskaras ar dažādiem drošības risku izaicinājumiem, kas var būtiski ietekmēt viņu profesionālo darbu, piemēram, iebiedēšana, fiziska un psiholoģiska vardarbība, nelikumīgi aresti un patvaļīga aizturēšana, nelikumīga novērošana, ar dzimumu saistīta vardarbība, aizskaroša izturēšanās vai diskriminējoši uzbrukumi fiziskajā vidē un tiešsaistē¹⁷. Bieži vien, pildot viņu tiešos darba pienākumus, žurnālisti tiek pakļauti diskriminācijai un draudiem viņu dzimuma, dzimuma identitātes, seksuālās orientācijas, etniskās vai reliģiskās piederības vai citu pazīmju dēļ. Žurnālistes, būdamas sievietes, bieži vien saskaras ar dzimumu saistītiem uzbrukumiem, tostarp seksismu, mizogīniju, iebiedēšanu, uzmākšanos, seksuālu agresiju un vardarbību. Svarīgi vērst uzmanību, ka šie pārkāpumi arvien biežāk notiek arī tiešsaistē¹⁸. Šajā uzskaitījumā minēto pierāda un atklāj arī RSU pētījums, kur papildus tiek izceltas arī tādas problēmas kā kiberuzbrukumi indivīdiem un organizācijām, draudi redakcijām, terorizēšana, troļļošana, uzbrukumi uz ielas, slepkavības kara zonās un citos militāros vardarbīgos konfliktos, žurnālistu privātās informācijas izmantošana, identitātes zagšana, žurnālista vārda un attēla izmantošana safabricētiem vēstījumiem un dezinformācijai.

Ne mazāk svarīga ir tendence, ka pret žurnālistiem uzsāk un vērš acīmredzami nepamatotus vai ļaunprātīgus tiesvedības procesus pret sabiedrības līdzdalību (jeb – SLAPP). SLAPP ir īpaši kaitniecisks aizskaršanas un iebiedēšanas veids, ko izmanto pret personām, kas iesaistās sabiedrības interešu aizstāvēšanā. Šādas nepamatotas vai pārspīlētas tiesvedības parasti ierosina ietekmīgas privātpersonas, lobiju grupas, valsts iestādes, lielie uzņēmumi un korporācijas, un to mērķis ir cenzēt, iebiedēt un apklusināt kritiķus. Visbiežāk SLAPP ir vērsts pret žurnālistiem, tomēr tas attiecas ne tikai uz atsevišķām personām, bet arī medijiem, izdevniecībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām¹⁹.

Noziegumi, kas veikti pret žurnālistiem, atstāj iespaidu ne tikai uz pašu indivīdu, viņa tuviniekiem un ģimeni, bet arī – vārda brīvību, preses brīvību, publiski pieejamo informāciju un citu starptautiski atzītu pamatbrīvību, standartu, līgumu un konvenciju pilnveidošanu. Žurnālistiem šīs tiesības ir vitāli svarīgas savu profesionālo pienākumu veikšanai, lai meklētu un dalītos ar patiesu informāciju. Bez šīs brīvības nav iespējams iztaujāt iedzīvotājus vai pieprasīt informāciju no valsts amatpersonām, sniegt uzticamu un precīzu informāciju cilvēkiem, lai tie varētu pieņemt pārdomātus un izsvērtus lēmumus par savu dzīvi un iesaisti valsts un sabiedrības attīstības procesos²⁰.

Žurnālistu drošības un aizsardzības izaicinājumi ir globāla problēma, un ne mazāk svarīga tā ir Latvijā. To pierāda žurnālistu drošības tēmas aktualizēšana starptautisko organizāciju (Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), EDSO, Eiropas Komisija, Eiropas Padome), tostarp starptautisko žurnālistu organizāciju dokumentos, dažādās iniciatīvās un kampaņās, valsts politikas plānošanas dokumentos, kā arī Latvijā fiksētie gadījumi, kad pret žurnālistiem tiek vērsta naida runa, vajāšana, kibermobings, tai skaitā dažādu ietekmīgu sabiedrības grupu, viedokļu līderu u.tml. neslēpta un nepamatota žurnālistu kritizēšana, apsaukāšana un draudu izteikšana.

Lai iegūtu datus par aktuālo situāciju žurnālistu drošības jomā Latvijā, Kultūras ministrijas uzdevumā 2024. gadā tika veikts RSU pētījums. Šī pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas žurnālistu drošības problēmas, piedāvāt ieteikumus regulējuma un pašregulācijas normu veidošanai un izstrādāt priekšlikumus drošības problēmu risināšanai mediju uzņēmumu²¹, mediju nevalstisko organizāciju un žurnālistu profesionālo organizāciju, izglītības iestāžu, mediju politiku veidojošo institūciju līmenī.

RSU pētījumā²² norādīts, ka situācija Latvijā ar uzbrukumiem žurnālistiem līdzinās citām Eiropas Savienības valstīm – aptuveni trešdaļa aptaujāto Latvijas mediju profesionāļu ir saskārusies ar dažādu veidu apvainojumiem vai uzbrukumiem. Organizācijas "Worlds of Journalism Study" (WJS) 2021. gada Latvijas dati atklāj, ka 78% aptaujāto saskārušies ar pazemojošu vai naidpilnu runu, 24% – ar tiesiskām darbībām darba dēļ, 12% – ar terorizēšanu un iebiedēšanu, 72% – piedzīvojuši sava darba publisku diskreditēšanu, 14% – vajāšanu. Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, uzbrukumi un draudi visbiežāk tiek vērsti pret pētnieciskajiem žurnālistiem. Uzbrukumu analīzē iezīmējas divas galvenās tendences – personīgi draudi konkrētiem žurnālistiem un vispārēja žurnālistu darba un mediju noniecināšana.

RSU pētījumā²³ iegūtie dati par žurnālistu drošības aktuālo situāciju Latvijā rāda, ka būtiskākās kategorijas, uz kuru nozīmību un problemātiku uzmanību vērš Latvijas mediju profesionāļi, ir žurnālistu darba publiska diskreditēšana, draudu izteikšana tiešsaistē un klātienē, kas bieži vien notiek gan privātos, gan darba e-pastos un dažādās ziņapmaiņas lietotnēs, kā arī tiek minēta aizvainojoša un naidpilna runa, vēršoties pret žurnālistu profesionālo darbību. Anonīmi draudi, žurnālistu privāto datu publiskošana un fokusēti dezinformācijas uzbrukumi ir kļuvuši par ikdienas problēmām daudziem žurnālistiem. Žurnālisti arvien biežāk saskaras ar sistemātisku vajāšanu. Vajāšana var izpausties kā ilgstoša novērošana, izsekošana, privāto datu nesankcionēta izplatīšana, draudu saņemšana gan klātienē, gan tiešsaistē. Īpaši neaizsargātas grupas ir žurnālisti no reģionālajiem medijiem, žurnālistes, krievu valodā rakstošu/raidošu mediju žurnālisti, brīvžurnālisti (pašnodarbinātie), kā arī militāru agresiju neatbalstoši žurnālisti no Krievijas un Baltkrievijas, kuri mainīgās un saspīlētās ģeopolitiskās situācijas rezultātā ir atraduši drošu patvērumu Latvijā. Tāpat Latvijā ir raksturīgas situācijas, kad tiesībsargājošās iestādes (VP, Ģenerālprokuratūra un tiesu sistēma) un valsts drošības iestādes un mediju ētikas uzraugi saņem politiķu un valsts institūciju sūdzības par žurnālistiem, kurās var novērot iespējami nepatiesu un nepamatotu sūdzību iesniegšanas faktu. Vienlaikus ir svarīgi norādīt, ka sūdzību iesniegšana, neatkarīgi no to satura, ir uzskatāma par darbību, kas vērsta pret žurnālistiem.

Konceptuāli raugoties uz žurnālistu drošības izaicinājumiem, tieši tiesībsargājošo iestāžu loma ir būtiska žurnālistiem drošas vides sekmēšanai, tāpēc ir svarīga sadarbspēja un uzticēšanās starp mediju organizācijām, žurnālistiem un citiem to darbiniekiem un tiesībsargājošajām institūcijām. 2020. gadā LŽA, LŽS un VP noslēdza sadarbības memorandu²⁴, lai stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību ar žurnālistiem un nodrošinātu efektīvu rīcību žurnālistu drošības sekmēšanai. Tomēr gan LŽA, gan VP ir norādījušas, ka kopš memoranda noslēgšanas pušu sadarbība būtiski nav uzlabojusies. Šā iemesla dēļ LŽA un VP uzskata, ka memorandu ir nepieciešams pārstrādāt un aktualizēt.

RSU pētījums²⁵ parāda, ka Latvijā mediju profesionāļi neuzticas tiesībsargājošajām institūcijām, jo, piemēram, žurnālistu vairākkārtēji iesniegumi par vajāšanu un naida runu internetā nav uzskatīti par pamatu izmeklēšanas uzsākšanai. Piemēram, Darba grupa, kas strādāja pie Plāna izstrādes, vienā no sanāksmēm uzklausīja TV3 Group pārstāvju pieredzi, kurā šī medija žurnālists pildot darba pienākumus bija saņēmis draudus par fizisku izrēķināšanos. Minētais žurnālists jutās iebiedēts un uztraucās par savas ģimenes drošību, tāpēc nevēlējās pats iesniegt sūdzību policijā un lūdza šī medija palīdzību. TV3 Group iesniedza VP iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par draudiem, personas vajāšanu un iejaukšanos plašsaziņas līdzekļa darbībā. Tomēr VP atteicās uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz to, ka nav cietušās personas iesnieguma, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 373. panta pirmo daļu un 377. panta 8. punktu. Pēc tam šis iesniegums tika pārvirzīts uz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, pamatojoties uz likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 4. panta otro daļu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļa darbībā. Taču arī šis process tika izbeigts, jo VP nekonstatēja, ka žurnālista darbība būtu traucēta. Šāda un cita veida pieredze attiecīgi rada situāciju, ka žurnālisti, saskaroties ar jebkāda veida draudiem un uzbrukumiem, policijai neziņo. Šā iemesla dēļ var rasties mānīgs iespaids, ka apdraudējums žurnālistiem nav aktuāla problēma. Iespējamie iemesli, kas rada problēmas šajā kontekstā, ir vairāki – resursu trūkums, tiesībsargājošo institūciju nepietiekama izpratne par (žurnālistu) drošības riskiem, profesionālo lomu, skaidru definīciju trūkums par mediju profesionāļu tiesībām un pienākumiem – kas attiecīgi traucē efektīvi piemērot esošo tiesisko regulējumu. Ņemot vērā šo problēmu, Plānā iekļauto pasākumu rezultatīvie rādītāji par pieaugošu žurnālistu ziņošanas tendenci VP par draudiem un uzbrukumiem nebūtu interpretējami kā kopējās žurnālistu drošības situācijas pasliktināšanās. Tas drīzāk norādīs uz žurnālistu informētību par ziņošanas svarīgumu, kas ir nepieciešama statistikai, kā arī, lai VP veidotos praktiskā pieredze šādu apdraudējumu pret žurnālistiem risināšanā.

Tāpat RSU pētījumā²⁶ secināts, ka atsevišķos pret medijiem vērstos tiesas procesos saskatāmas pazīmes, kas liecina par stratēģisku vēršanos pret publisku līdzdalību. Pētījumā arī minēts, ka, aizstāvot savas tiesības, žurnālisti nereti spiesti darboties individuāli, bez mediju uzņēmuma (darba devēja) atbalsta. Vairākkārt izcelts, ka būtiska problēma ir dažāda veida vēršanās pret žurnālistiem tīmekļa vidē. Latvijas medijos lielākoties nepietiek ne pieredzes, ne resursu savu darbinieku aizstāvībai pret dažādiem drošības apdraudējumiem.

RSU pētījums liecina, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem trūkst precīzu definīciju un vadlīniju, kas dotu iespēju izprast un novērtēt mediju un to darbinieku tiesisko statusu, darbības mērķus, pienākumus un tiesības, izvērtēt viņu darbības atbilstību profesionālajiem principiem. Tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem trūkst izpratnes par vārda brīvību, mediju brīvību un žurnālista darba specifiku. Eiropas Komisijas Mediju plurālisma monitoringa²⁷ 2023. gada ziņojumā Latvija ir novērtēta vidēja riska līmenī (40 %) attiecībā uz žurnālistu profesiju, standartiem un aizsardzības rādītāju. Galvenie izaicinājumi ir tiešsaistes uzbrukumi žurnālistiem, mediju organizāciju zemā iesaiste problēmu risināšanā un neatrisinātā žurnālistu sociālā un ekonomiskā situācija. Arī Eiropas Komisijas Tiesiskuma ziņojums par 2023. gadu rāda²⁸, ka žurnālisti Latvijā bieži saskaras ar draudiem tiešsaistē, un īpaši tas skar žurnālistes.

Tāpat, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, arvien biežāk žurnālisti no Latvijas dodas uz Ukrainu. Veidot reportāžas konflikta zonās ir īpaši bīstami, un tādēļ ir nepieciešams veicināt žurnālistu sagatavotību sevi pasargāt, ievērojot fiziskās drošības nosacījumus un nodrošinoties ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem.

Kā norāda Pētījums par mediju plurālismu digitālajā laikmetā Eiropas Savienības valstīs²⁹ (turpmāk – Pētījums par mediju plurālismu), fiziskās drošības rādītājā, kas ietver fiziskus draudus (un patvaļīgu ieslodzīšanu), Latviju vērtē vidēja riska līmenī. Žurnālisti ir sabiedrībā pamanāmas personas, un viņu digitālo drošību raksturo rādītājs, kas ietver pret viņiem vērsto naida runu, netieši vai nepārprotami vardarbības draudi, pakļaušana novērošanai, e-pasta uzlaušana, kibermobings, kā arī publiski draudi sociālo mediju platformās un pat privātajā e-pastā. Minētajā pētījumā uzsvērts, ka, pat ja valstij žurnālistu digitālās drošības rādītājā ir zems riska vērtējums, tas nenozīmē, ka tajā digitālās drošības draudi nepastāv, bet tas var izskaidrot ar to, ka žurnālisti bieži vien par šiem draudiem izvēlas neziņot. Drošības draudu rādītājā Latvijai ir identificēts augsts risks, un tas ir augstāks nekā tuvajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Somijā, kurās drošības draudi ir novērtēti kā vidēji. Pētījumā ir raksturots arī pozitīvo saistību rādītājs, ar kuru tiek vērtēts, vai valstis ievieš visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu žurnālistiem labvēlīgu vidi, kas balstīta uz Eiropas Padomes standartiem (Eiropas Padomes 2016. gada ieteikums), tiek vērtēts nesodāmības īpatsvars (vai pret žurnālistiem vērsto noziegumu izdarītājiem tiek ierosināta krimināllieta), tiesiskā regulējuma esamība par stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) – Latviju šajā rādītājā vērtē ar vidēja riska atzīmi.

Ņemot vērā Pētījumā par mediju plurālismu³⁰ iegūtos datus un Latvijas vērtējumu dažādos rādītājos, ir identificētas problēmas gan ar draudu, naida runas, kibermobinga novēršanu, gan ar to, ka trūkst atbilstoša tiesiskā regulējuma šo un citu draudu ierobežošanai. Šī pētījuma dati parāda problēmas aktualitāti Latvijā un nepieciešamību pēc risinājumiem žurnālistu drošības un aizsardzības sekmēšanai.

Lai sekmētu mediju aizsardzību pret SLAPP pazīmēm atbilstošām tiesvedībām, juridiskais birojs "Cobalt" ir veicis izpēti un izvērtējumu³¹ par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas tiesību aktos. Izvērtējumā ir norādīts, ka nepieciešams veikt grozījumus esošajos nacionālajos tiesību aktos, kas regulē procesuālās tiesības, primāri – Civilprocesa likumā.

Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības un aizsardzības veicināšanai ir nepieciešamas ne tikai drošības garantijas un aizsardzības līdzekļi, bet svarīgi ir nodrošināt žurnālistu, mediju uzņēmumu un žurnālistu profesionālo organizāciju, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku izglītošanu un kompetenču uzlabošanu par žurnālistu aizsardzību. Darba grupas sanāksmēs tika identificēts, ka Latvijā netiek nodrošināta žurnālistu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītošana un informēšana par žurnālistu aizsardzību un rīcību pret žurnālistu veiktas agresijas gadījumā. Iespējamie risinājumi varētu būt žurnālistu drošības tēmas iekļaušana komunikācijas un tieslietu augstākās izglītības programmās un pašapmācību sistēmas nodrošināšana mediju uzņēmumos, mediju nevalstiskajās organizācijās un žurnālistu profesionālajās organizācijās. Policijas darbinieku zināšanu un kompetenču pilnveides nolūkā ir apsverama mūžizglītības pasākumu nodrošināšana, piemēram, Iekšējās drošības akadēmijas un Valsts policijas koledžas mācību programmās.

Būtiska loma ir arī tieslietu sistēmas darbinieku zināšanu un kompetenču nodrošināšanai, tāpēc ir izveidota Tieslietu akadēmija³² (darbu sāka 2025. gada 1. janvārī), kas nodrošinās tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un prokuroru palīgu kvalifikācijas pilnveidi. Ņemot vērā, ka Tieslietu akadēmija ir jauns kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, tā fokusā būs pamatapmācību nodrošināšana, taču pietiekamu cilvēkresursu un budžeta līdzekļu rezultātā mācību programmā ir paredzēts iekļaut arī žurnālistu drošības aspektus, lai pilnveidotu tiesībaizsardzības institūciju darbinieku kompetenci par žurnālistu drošību un aizsardzību, stratēģisko tiesvedību atpazīšanu un ierobežošanu u.tml.

Var secināt, ka žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošas vides nodrošināšanai ir svarīgi meklēt un identificēt nepieciešamos risinājumus un nodrošināt to īstenošanu praksē. Tā kā žurnālistu drošība ir horizontāla atbildības joma, ir jāveicina žurnālistu un tos pārstāvošo organizāciju, tiesībsargājošo iestāžu, valsts iestāžu un akadēmisko spēku savstarpējā sadarbība.

IV. Pasākumi plāna mērķa sasniegšanai

V. Citas iniciatīvas žurnālistu drošības veicināšanai

VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu