Ādažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 36/2025

Ādažos 2025. gada 23. oktobrī

Lokālplānojuma, ar kuru groza Ādažu novada teritorijas plānojumu teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi Ādažos, Ādažu novadā, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Ādažu novada pašvaldības domes
2025. gada 23. oktobra sēdes lēmumu (prot. Nr. 25 § 24)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas
15. punktu un 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo un otro daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi Ādažos, Ādažu novadā (turpmāk - Lokālplānojums), saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - teritorijas funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (2. pielikums), esošās un plānotās sarkanās līnijas, piekļuve īpašumiem, Vējupei (3. pielikums).

2. Lokālplānojums ir pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_30701.

3. Ar Lokālplānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem:

3.1. Ādažu novada domes 26.09.2006. saistošie noteikumi Nr. 25 "Par nekustamā īpašuma "Ievupes" detālplānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

3.2. Ādažu novada domes 26.06.2007. saistošie noteikumi Nr. 23 "Par detālplānojuma Ādažu novada Ādažu ciema nekustamajam īpašumam "Vējupes iela 43" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem".

Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja K. Miķelsone

 

1. pielikums
Ādažu novada domes
2025. gada 23. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 36/2025
Ādažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048472
Gaujas iela 33a, Ādaži, Ādažu nov., LV-2164
dome@adazunovads.lv http://www.adazunovads.lv

Ādažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048472
Gaujas iela 33a, Ādaži, Ādažu nov., LV-2164
dome@adazunovads.lv http://www.adazunovads.lv

Lokālplānojums Ādažu novada teritorijas plānojuma grozījumiem teritorijai starp Gaujas ielu, Lauku ielu, Druvas ielu un Vējupi

Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības dabas teritoriju izmantošanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Ielu šķērsprofili

2. pielikums. Nosacījumi ielu projektēšanai

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

2. Apbūves noteikumi groza spēkā esošā Ādažu novada teritorijas plānojumā:

2.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas izmantošanu un apbūvi;

2.2. Grafiskajā daļā noteiktās Lokālplānojuma teritorijas funkcionālās zonas un apgrūtinātās teritorijas lokālplānojuma teritorijas sarkano līniju robežās.

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ādažu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Brīvās zaļās teritorijas platība - platība procentos no zemes vienības platības (aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" definīcijai un aprēķina formulai).

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

5. Ielas lokālplānojuma teritorijā izbūvējamas atbilstoši Grafiskajā daļā noteiktajām sarkano līniju robežām, balstoties uz ieteicamajiem ielu šķērsprofilu risinājumiem, atbilstoši ielu klasifikācijai (1. pielikums Ielu šķērsprofili), precizējot šķērsprofilu attiecīgās ielas būvprojektā.

6. Izstrādājot ielu būvprojektus, jāievēro Lokālplānojuma teritorijā paredzēto gājēju un transporta perspektīvo plūsmu, saskaņā ar transporta plūsmu shēmām un atbildīgo institūciju tehniskajiem noteikumiem, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un Latvijas standartu prasības.

7. Ielām dzīvojamā zonā, būvprojektos jāparedz satiksmes mierināšanas pasākumi.

8. Darba uzdevumu sagatavošanai lokālplānojuma teritorijā esošo ielu pārbūves projektu izstrādei vadīties pēc definētajām prasībām un nosacījumiem (2. pielikums Nosacījumi ielu projektēšanai).

9. Jaunas automašīnu novietnes jāparedz ielu teritorijās vai tām piegulošajās teritorijās, neskarot dabas un apstādījumu teritorijas.

9.1. Lokālplānojuma teritorijā uzsākot jaunu ielu izbūves vai esošu ielu pārbūves projektus, informāciju publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un projekta pasūtītājs organizē informatīvo iedzīvotāju sapulci.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

10. Ielu pārbūves gadījumā jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no ielas klātnes vaļējā un/vai slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēmā, konkrētus risinājumus precizējot būvprojekta izstrādes ietvaros. Prioritāri pielietojami ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā būvprojektā jāparedz arī lietus ūdens attīrīšanu.

11. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā, nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās lokālplānojuma teritorijā.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

Nenosaka

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

12. Lokālplānojuma teritorijā pirms jaunu objektu būvniecības jāveic esošo kokaugu izvērtējums pieaicinot nozares speciālistu (sertificētu ainavu arhitektu, sertificētu arboristu). Jāsaglabā kokus, kuri izvērtējumā atzīti par vērtīgiem, pielietojot piemērotus būvju un labiekārtojuma risinājumus. Esošo kokaugu izvērtējums jāveic arī meža zemē un atmežošanas pasākumi veicami balstoties uz iepriekšminēto nozares speciālistu sagatavoto atzinumu.

13. Jāsaglabā bioloģiski un ainaviski vērtīgākie koki, koku grupas, mežaudzes daļas.

14. Koku izciršana projektēšanas gaitā jāsaskaņo Pašvaldībā un, uzsākot būvniecību, jāsaņem ciršanas atļauja koku nociršanai. Koku ciršana atļauta tikai zem projektētām būvēm un ne tālāk par 4 m no tām. Vējupes virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā koku ciršana nav atļauta.

15. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu, ja tādi nepieciešami ielu sarkanajās līnijās, nosaka ielas izbūves vai pārbūves būvprojektā vai būvprojektos.

16. Lokālplānojuma teritorijas publisko objektu ierīkošanā un teritorijas labiekārtošanā jāievēro universālā dizaina principi, nodrošinot visu plānoto pakalpojumu, produktu un informācijas vides pieejamību.

17. Lokālplānojuma teritorijā nožogojumu Vējupes pusē paredzēt ne augstāku par 1.6 m un ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %, augstuma ierobežojums attiecināms arī uz blīviem vienlaidu dzīvžogu stādījumiem neatkarīgi vai tie ir skuju kokaugi vai lapu kokaugi. Atsevišķi augošiem kokiem vai krūmiem, ja neveido vienlaidu stādījumu rindu, nav ierobežojumu attiecībā uz augšanas augstumu.

18. Veidojot apbūvi, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un reljefs. Vējupes piekrastes joslā jāveido jauni ainaviski stādījumi integrējot ēkas meža vidē. Pārējā zemes vienības daļa saglabājama kā meža zeme.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

19. Meža zemes atmežošanu veic tikai zem ēkas, piebraucamā ceļa un auto novietnes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saglabājamos kokus norāda būvniecības ieceres dokumentācijā.

20. Lokālplānojuma teritorijā, gadījumā, ja vēja, būvniecības vai citu procesu rezultātā tiek zaudēti vai bojāti koki un nepieciešama to izciršana, koku stādījumi jāatjauno līdzvērtīgā apjomā.

21. Izstrādājot ielu būvprojektus maksimāli saglabā esošos vērtīgos kokus un kokaugu grupas, pirms būvdarbu uzsākšanas nodrošināt koku stumbru, sakņu (sakņu kritiskās aizsardzības zonas platībā) un vainaga aizsardzības pasākumus un koku vainagu sakopšanu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām. Lai saglabātu vērtīgus kokus vai kokaugu grupas ir pieļaujams ielas brauktuves sašaurinājums līdz 3.5 m platumam.

22. Ja vērtīga koka saglabāšana nav tehniski - ekonomiski pamatota, nodrošina tā aizvietošanu, ar līdzvērtīgas dendroloģiskas vērtības dižstādu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām.

23. Ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

24. Lokalplānojumā iekļautie nosacījumi un prasības ielu izbūvei iestrādājami plānoto ielu izbūves vai rekonstrukcijas projektu tehniskajās specifikācijās un darba uzdevumos.

3.6. PRASĪBAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI

3.6.1. Publiskā lietošanā esošu ūdeņu izmantošana

25. Lokālplānojuma teritorija robežojas ar Vējupi, kas ir publiski pieejams ūdens objekts Ādažu pilsētā. Lai novērstu situāciju, ka vienā ūdenstilpnes teritorijā spēkā ir dažādi ūdens teritorijas lietošanas noteikumi, lokālplānojuma teritorijai piegulošajai Vējupes daļai saglabāts funkcionālais zonējums atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam - Ūdens teritorija (Ū).

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6)

4.1.1.1. Pamatinformācija

26. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

27. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

28. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

29. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

30. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

31. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

32. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

33. Labiekārtota ārtelpa (24001).

34. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
35.	1200 m2 1	30		līdz 12 2

4.1.1.5. Citi noteikumi

36. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām, ja veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra.

37. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

38. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, dvīņu mājas vienai daļai - 7,5 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie B un C kategorijas ielām un ceļiem), ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

39. Autostāvvietas izvieto uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā) un sānu vai aizmugures pagalmā.

40. Izbūvējot uz vienas zemes vienības vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas. Ja zemes vienības sadalīšana nav iespējama, tad uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

41. Dvīņu māju būvniecības gadījumā jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai mājas daļai.

42. Visas autostāvvietas jāizvieto zemes vienībā priekšpagalmā, kā arī sānu vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka autostāvvietu platība priekšpagalmā nepārsniedz 25 % no priekšpagalma platības.

43. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām.

44. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, ārējā sānpagalma un ārējā aizmugures pagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas.

45. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

46. Ja DzS6 zemes vienība robežojas ar DzS7 zemes vienību, ievērojama 10 m būvlaide no DzS7 zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta rakstiska piekrišana no DzS7 zemes vienības īpašnieka. Minēto būvlaides attālumu, nesaskaņojot ar kaimiņu DzS7 zemes vienības īpašnieku, atļauts samazināt, ja esošā DzS6 zemes vienības platība neatļauj īstenot savrupmājas būvniecības ieceri.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7)

4.1.2.1. Pamatinformācija

47. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve upēm un ezeriem piegulošā vai ar mežu klātā teritorijā.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

48. Savrupmāju apbūve (11001): izņemot dvīņu māju.

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

49. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

50. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

51. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

52. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

53. Labiekārtota ārtelpa (24001).

54. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
55.	5000 m2		līdz 10 3	līdz 12 4	līdz 2	80 5

4.1.2.5. Citi noteikumi

56. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

56.1. Veicot apbūvi būves novieto tā, lai pēc iespējas saglabātu īpaši aizsargājamus meža biotopus.

57. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā, ja veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra.

58. Zemesgabalā atļauts būvēt vairākas dzīvojamās mājas, ja tās izvieto tā, ka ir iespējama zemesgabala sadalīšana reālās daļās atbilstoši Apbūves noteikumu prasībām.

59. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 35 m. Zemes vienības minimālo fronti var samazināt atsevišķos gadījumos (izņemot pie B un C kategorijas ielām un ceļiem) ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas.

60. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām.

61. Maksimāli saglabājams mežs un zemsedze. Meža zemes atmežošana atļauta tikai zem ēkām un būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem. Pārējā zemes vienības daļa saglabājama kā meža zeme.

62. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 10 m. Vēsturiski izveidotām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m², atļauts samazināt priekšpagalma platumu - pie B un C kategorijas ielām līdz 6 m, pie vietējas nozīmes ielām līdz 4 m.

63. Sānpagalma un aizmugures pagalma minimālais platums nedrīkst būt mazāks par 10 m. Vēsturiski izveidotām zemes vienībām, kuru platība ir mazāka par 3500 m² bez saskaņojuma ar kaimiņu atļauts samazināt sānpagalma platumu - pie B un C kategorijas ielām līdz 6 m, pie D un E kategorijas ielām līdz 4 m.

64. Pret zemes vienības sānu vai aizmugures sānu robežu pavērsta dzīvojamās mājas fasāde, kurā ir logi, nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m no attiecīgās robežas.

65. Visas autostāvvietas jāizvieto zemes vienībā uz piebraucamā ceļa (priekšpagalmā), kā arī sānu vai aizmugures pagalmā ar noteikumu, ka autostāvvietu platība priekšpagalmā (uz piebraucamā ceļa) nepārsniedz 25 % no priekšpagalma platības un piebraucamā ceļa platums nepārsniedz 4 m.

66. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, ārējā sānpagalma un ārējā aizmugures pagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas.

67. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS8)

4.1.3.1. Pamatinformācija

68. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve upēm un ezeriem piegulošā vai ar mežu klātā teritorijā.

4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

69. Savrupmāju apbūve (11001): Izņemot dvīņu mājas.

4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

70. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota ārtelpa iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

71. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
72.	1200 m2 6		līdz 20 7	līdz 12 8	1 - 2	70

4.1.3.5. Citi noteikumi

73. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m.

74. Priekšpagalma minimālais dziļums (būvlaide) nedrīkst būt mazāks par 3 m.

75. Sānpagalma minimālais platums nedrīkst būt mazāks par 4 m. Aizmugures pagalma minimālais dziļums 4 m, bet apbūves gabaliem pirmajā rindā gar Vējupes krastu aizmugures pagalms vai sānpagalms - 15 m no zemes gabala robežas.

76. Izņēmuma gadījumos, ar abu sānu kaimiņu zemes vienību īpašnieku rakstisku piekrišanu, iekšējā sānpagalma minimālo platumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 6 m.

77. Uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

78. Apbūvētajām zemes vienībām jābūt iežogotām. Nožogojumu Vējupes pusē paredzēt ne augstāku par 1.6 m un ar caurredzamību ne mazāku kā 30 %, augstuma ierobežojums attiecināms arī uz blīviem vienlaidu dzīvžogu stādījumiem neatkarīgi vai tie ir skujaugi vai lapu kokaugi. Atsevišķi augošiem kokiem vai krūmiem, ja neveido vienlaidu stādījumu rindu, nav jāierobežo augšanas augstums.

79. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

80. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā, kā arī bez kaimiņa rakstiskas piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas. Apbūves gabaliem pirmajā rindā gar Vējupes krastu komposta novietnes un citas saimnieciskas novietnes aizliegts ierīkot aizmugures pagalmā pie žoga.

81. Laivu, ceļojuma treileru vai kravas automašīnu atklāta novietošana nav atļauta priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā, izņemot uz piebraucamā ceļa. Nav atļauta traktoru, kā arī kravas automašīnu atklāta novietošana, ja kravas automašīnas svars pārsniedz 2,5 tonnas.

82. Guļbūvju un konteinera tipa būvju būvniecība nav atļauta.

83. Ēku fasāžu noformējumā izmantojami materiāli un krāsojums, kas nekontrastē ar saglabājamām un no jauna veidotām koku audzēm. Būvprojektu izstrādes gaitā veicama ainavu analīze ar skatu punktiem no Vējupes, ēku fasādes nevar dominēt Vējupes piekrastes ainavā.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3)

4.2.1.1. Pamatinformācija

84. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

85. Savrupmāju apbūve (11001).

86. Rindu māju apbūve (11005).

87. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

88. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

89. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

90. Labiekārtota ārtelpa (24001).

91. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
92.	1200 m2 9		līdz 60	līdz 15	līdz 3	40

4.2.1.5. Citi noteikumi

93. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

94. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, rindu mājas sekcijai - 7,5 m.

95. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vismaz 2 automašīnām, publiskajai apbūvei un teritorijas izmantošanai autostāvvietu skaits - ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

96. No dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai jāievēro šādi attālumi: bērnu rotaļām - 12 m, pieaugušo iedzīvotāju atpūtai - 10 m, fizkultūras nodarbībām (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida) - 10-40 m, saimnieciskiem mērķiem - 20 m, suņu pastaigai - 40 m.

97. Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne lielāks par 100 m.

98. Daudzdzīvokļu māju pagalmos jāveido labiekārtojums - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumus bērniem, laukumi saimnieciskiem mērķiem un/vai fizkultūras nodarbībām, apgaismojums u.c. labiekārtojuma un ārtelpas elementi pēc nepieciešamības.

99. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM4)

4.2.2.1. Pamatinformācija

100. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM4) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

101. Savrupmāju apbūve (11001).

102. Rindu māju apbūve (11005).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

103. Biroju ēku apbūve (12001).

104. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmums.

105. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

106. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

107. Sporta būvju apbūve (12005).

108. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

109. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

110. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

111. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

112. Labiekārtota ārtelpa (24001).

113. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
114.	1200 m2 10		līdz 60	līdz 12	līdz 2	40

4.2.2.5. Citi noteikumi

115. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā pie maģistrālajām ielām vai daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos (ar nodrošinātu atsevišķu ieeju, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas).

116. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā, ja veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra un iecere tiek atbalstīta.

117. Nav atļauta publiskā apbūve un teritorijas izmantošana, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku, vai cita veida piesārņojumu.

118. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, rindu mājas sekcijai - 7,5 m.

119. Izbūvējot uz vienas zemes vienības vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemes vienības sadalīšanas iespējas. Ja zemes vienības sadalīšana nav iespējama, tad uz zemes vienības atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.

120. Paredzot rindu māju apbūvi vai dvīņu māju, zemes vienības atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

121. Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu un būvlaidi (priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un ārējā aizmugures pagalmā) un izmantot komerciāliem nolūkiem.

122. Pirms Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM4) attīstības īstenošanas jāveic pasākumi normatīvajiem aktiem un drošības standartiem atbilstošas transporta infrastruktūras izbūvei.

123. Atļautas telpas saimnieciskās darbības veikšanai, ja tā atbilst mājražošanas statusam un netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.

124. Savrupmāju apbūves gadījumā jāievēro DzS6 teritoriju noteikumi.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P7)

4.4.1.1. Pamatinformācija

125. Publiskās apbūves teritorija (P7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

127. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

128. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

129. Sporta būvju apbūve (12005).

130. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

131. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

132. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

133. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

134. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
135.	11		līdz 150	līdz 15		10

4.4.1.5. Citi noteikumi

136. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

137. Pašvaldības kompetentā iestāde var noteikt prasības ārtelpas (tostarp, apstādījumu un labiekārtojuma) veidošanai un saglabāšanai.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P8)

4.4.2.1. Pamatinformācija

138. Publiskās apbūves teritorija (P8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

139. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

140. Sporta būvju apbūve (12005).

141. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

142. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

143. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

144. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

145. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
146.	12		līdz 150	līdz 15		10

4.4.2.5. Citi noteikumi

147. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums.

148. Pašvaldības kompetentā iestāde var noteikt prasības ārtelpas (tostarp, apstādījumu un labiekārtojuma) veidošanai un saglabāšanai.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7)

4.5.1.1. Pamatinformācija

149. Jauktas centra apbūves teritorija (JC7) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

150. Savrupmāju apbūve (11001).

151. Rindu māju apbūve (11005).

152. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem.

153. Biroju ēku apbūve (12001).

154. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

155. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

156. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

157. Sporta būvju apbūve (12005).

158. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

159. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

160. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

161. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

162. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.5.1.5. Citi noteikumi

163. Savrupmāju apbūves gadījumā jāievēro DzS6 teritoriju noteikumi.

164. Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumā jāievēro DzM3 teritoriju noteikumi.

165. Publiskās apbūves gadījumā jāievēro P7 teritoriju noteikumi.

166. Pašvaldības kompetentā iestāde var noteikt prasības ārtelpas (tostarp, apstādījumu un labiekārtojuma) veidošanai un saglabāšanai.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR7)

4.7.1.1. Pamatinformācija

167. Transporta infrastruktūras teritorija (TR7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

168. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

169. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

170. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

171. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
172.	13

4.7.1.5. Citi noteikumi

173. Apbūves rādītāji nosakāmi būvatļaujā un institūciju izsniegtajos tehniskajos noteikumos.

174. Atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve, kas saistītas ar transporta pakalpojumiem.

175. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Pašvaldībā.

176. Tirdzniecības kiosku izvietošanai ielu sarkanajās līnijās jāveic publiskās apspriešanas procedūra.

177. Jānodrošina zemes vienību ārpus "Transporta infrastruktūras teritorijām (TR7)" aizsardzība pret transporta infrastruktūras radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem.

178. Izstrādājot tehniskos projektus, ielu un ceļu šķērsprofilos jāuzrāda esošie un jāparedz vieta perspektīvajiem inženiertīkliem un objektiem.

179. Transporta infrastruktūras teritorijā ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.) un citus objektus pamatojot ar būvprojektu.

180. Papildus prasības transporta infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, ielu projektēšanai saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļā "Prasības transporta infrastruktūrai".

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

181. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

182. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

183. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

184. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

185. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

186. Noliktavu apbūve (14004).

187. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

188. Biroju ēku apbūve (12001).

189. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
190.	14		15	16		15

4.8.1.5. Citi noteikumi

191. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, ja tam ir pamatojums. Maksimāli pieļaujamais augstums vispārīgajā gadījumā 2 m, citos gadījumos - pamatojams, ņemot vērā teritorijā veicamās saimnieciskās darbības tehnoloģisko specifiku.

192. Atklāta uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklāta uzglabāšana ir jānožogo, saskaņā ar Pašvaldības būvvaldes nosacījumiem.

193. Jānodrošina zemes vienību ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA) aizsardzība pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem.

194. Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās jāparedz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām, gaisa piesārņojumu un cita veida negatīvo ietekmi -apstādījumu joslas, prettrokšņa sienas u.tml.

195. Papildus prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļā "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem".

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9)

4.9.1.1. Pamatinformācija

196. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9) ir funkcionālā zona, kas ietver sabiedrībai pieejamas ar augiem apaudzētas un koptas sabiedrisko apstādījumu teritorijas - pludmales, peldvietas, labiekārtotus gājēju un velosipēdistu ceļus u.c., ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

197. Labiekārtota ārtelpa (24001).

198. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

199. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

200. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

201. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
202.	17

4.9.1.5. Citi noteikumi

203. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes dabas un apstādījumu teritorijās (DA9), var izrietēt tikai no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu nepieciešamības.

204. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve pieļaujama, ja veikta būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūra ar pozitīvu rezultātu.

205. Atļautas mazēkas līdz 25 m² (saskaņojot to novietojumu un vizuālo izskatu ar Pašvaldības būvvaldi), ja tās nepieciešamas teritorijas funkcionēšanas nodrošināšanai un publisko pakalpojumu funkcijas veikšanai, harmoniski iekļaujas un nerada paaugstinātu slodzi uz vidi.

206. Apstādījumu teritorijām jābūt labiekārtotām.

207. Teritoriju izveidošanu un atjaunošanu veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu, vai būvprojektu, vai detālplānojumu.

208. Prasības DA9 labiekārtojuma veidošanai un/vai apbūves rādītāji jānosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai būvatļaujā, bet maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 10 % un stāvu skaits - 2 stāvi.

209. Jaunveidojamo gājēju celiņu parametri jāpieņem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums ne mazāks par 1,2 m.

210. Publiski pieejamo pludmaļu teritorijās pieļaujama tikai tādu objektu būvniecība, kas paredzēti pludmales apkalpošanai (sanitārais mezgls, pārģērbšanās kabīnes, soliņi, atkritumu urnas u.tml.).

211. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.

212. Vējupes nogāzēs aizliegts veikt darbības, kas veicina nogāžu erozijas procesu attīstību.

213. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

214. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai plānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

215. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

216. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

217. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

218. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

219. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

220. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

221. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN111)

5.1.1.1. Pamatinformācija

222. Teritorija, kurā ir vai perspektīvā tiek plānota centralizētā ūdens apgādes un kanalizācijas sistēma.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

223. Teritorijā ar centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām (TIN111) inženierapgādes risinājumā jāparedz jaunas ēkas pievienošanu pie pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izņemot, ja pie zemes vienības robežas nav izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīkli.

224. Ja veic esošo ēku pārbūvi un tajā tiek pārbūvēta ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ir jānodrošina ēkas pievienošanu pie centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Perspektīvie ceļi un ielas (TIN72)

5.7.1.1. Pamatinformācija

225. Kā vietējās (pašvaldības) nozīmes transporta infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN72) noteikti perspektīvie pašvaldības un citu īpašnieku ceļi un ielas, TIN72 teritorijā iekļautas arī spēkā esošos detālplānojumos plānotās ielas, kuru būvniecība nav uzsākta, kā arī gājēju piekļuves publiskiem ūdeņiem.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

226. TIN72 teritorijā jebkura būvniecība jāsaskaņo ar pašvaldību un zemes īpašnieku.

227. Līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai teritorijā atļautas tikai īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem. Izskatot būvniecības pieteikumu, Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šī termiņa beigām.

228. Ja veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota, to pievienojumu valsts autoceļiem nesaskaņo VSIA "Latvijas Valsts ceļi" vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, teritoriju izmantošana nosakāma saskaņā ar Grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

229. Lokālplānojuma īstenošanu veic pakāpeniski, īpašnieki izstrādājot būvprojektus kā arī visus nepieciešamos inženiertīklu izbūves/pārbūves būvprojektus, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem.

230. Lokālplānojuma zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 80440080666 un 80440080664 īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un zemes īpašnieku.

231. Lokālplānojumā nenosaka ielu, to posmu pārbūves un inženiertīklu izbūves kārtas, secību.

232. Sarkano līniju precizēšana dabā realizējama vienlaicīgi ar ielu, būvju vai labiekārtojuma būvprojektu izbūvi. Jaunas apbūves gadījumā ņem vērā aktuālo sarkano līniju.

233. Esošos žogus, kas atrodas sarkano līniju koridorā neaiztiek, līdz brīdim, kad tiek izstrādāti inženierbūvju projekti un sarkano līniju koridors nepieciešams projektu realizācijai. Projekta realizācijas laikā žogus, kas jāpārceļ atbilstoši noteiktajai sarkanajai līnijai, pārceļ projekta realizētājs, savukārt žogus, kas atrodas ārpus īpašuma teritorijas, atbilstoši noteiktajai sarkanajai līnijai pārceļ pats īpašnieks.

234. Ja vēlas teritorijā izbūvēt pirti vai kādu citu būvi, kas neskar lokālplānojumā precizētās sarkanās līnijas, netiek prasīts pārcelt esošo žogu atbilstoši mainītajām sarkanajām līnijām, izņēmums, ja tiek plānots mainīt vai pārbūvēt žogu - tas jāizbūvē pa aktuālo sarkano līniju.

235. Gadījumos, kad veicot instrumentālo uzmērīšanu tiek precizēta zemes gabala robeža, tiek precizēta arī sarkanā līnija pa precizēto zemes gabala robežu.

236. Ja lokālplānojuma teritorijā tiek plānoti jauni sabiedriski objekti, jaunu ielu izbūve vai esošu ielu pārbūve, informācija tiek publicēta pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un projekta pasūtītājs organizē informatīvo iedzīvotāju sapulci.

237. Ielu remontu un segumu atjaunošanas gadījumos nav piemērojami lokālplānojumā iekļautie nosacījumi un prasības ielu izbūvei. Savukārt atsevišķu inženierbūvju, piemēram ielu apgaismojuma izbūves gadījumā, projekta izstrādē jāievēro spēkā esošie būvniecības nozares normatīvie akti.

238. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

239. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas un attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

PIELIKUMI

1. pielikums. Ielu šķērsprofili

2. pielikums. Nosacījumi ielu projektēšanai