|
Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2025/7 Krāslavā 2025. gada 25. septembrī Krāslavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumiApstiprināti Krāslavas novada pašvaldības
domes Izdoti saskaņā ar 1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā www.geolatvija.lv izstrādātie Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi". 2. Ar Plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem: 2.1. Krāslavas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 2013/2 "Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr. 2, 12. §); 2.2. Dagdas novada domes 2013. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Dagdas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu" (ar grozījumiem, kas izdarīti 19.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2017/1 redakcijā), kas apstiprināti ar Dagdas novada domes 27.03.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 5, 1. §); 2.3. Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Aglonas novada domes 28.08.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 18, 17. §). Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks Paskaidrojuma raksts
|
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums |
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punktā
noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir
vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības
plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais
zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas
nosacījumi, un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai
vai tā daļai.
2020. gada 23. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka jaunizveidoto pašvaldību pienākumu līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādāt plānojumu visai jaunajai administratīvajai teritorijai. Prasība ir attiecināma uz minimālo prasību izpildi, t.i., līdz 2025. gada 31. decembrim jaunizveidotajām pašvaldībām jābūt izstrādātai vismaz plānojuma 1. redakcijai, kas nodota publiskajai apspriešanai. 2022. gada 29. septembrī Krāslavas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Nr. 1170 "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu". Plānojuma izstrāde uzsākta ar mērķi izstrādāt vienotu plānošanas dokumentu Krāslavas novadam, kas būtu balstīts uz esošajiem teritorijas plānojumiem un jauno Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2022.-2037. gadam, ņemot vērā iesaistīto pušu intereses un nākotnes ieceres. 2023. gadā saņemti iestāžu un kaimiņu pašvaldību nosacījumi, iedzīvotāju priekšlikumi, veiktas konsultācijas par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, kā arī saņemts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums Nr. 4-02/81/2023 "Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu". 2024. gadā iepirkuma rezultātā noslēgts pakalpojumu līgums ar SIA "Grupa93" un sadarbībā ar Krāslavas novada pašvaldību - Krāslavas novada Būvvaldi, Krāslavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Attīstības nodaļu un Nekustamā īpašuma un infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļu, Krāslavas pagastu apvienības pārvaldi, Dagdas pilsētas un pagastu apvienību, pagastu pārvaldēm, konsultējoties ar Kultūras un tūrisma pārvaldi un citām pašvaldības struktūrām izstrādāts dokumenta gala variants. Dokumenta izstrādes procesa vadītājs: Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja. Teritorijas plānojuma sastāvā ietilpst paskaidrojuma raksts, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kā arī vides pārskats; kā saistošie noteikumi Nr. 2025/7 "Krāslavas novada teritorijas plānojums" tiek izdotas tikai grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Krāslavas novadā spēkā ir bijuši 3 atšķirīgi teritorijas plānojumi, kas pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīža zaudēs spēku: • Krāslavas novada domes 2013. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 2013/2 "Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Krāslavas novada domes 28.02.2013. lēmumu (protokols Nr. 2, 12. §); • Dagdas novada domes 2013. gada 27. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Par Dagdas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu" (ar grozījumiem, kas izdarīti 19.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2017/1 redakcijā), kas apstiprināti ar Dagdas novada domes 27.03.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 5, 1. §); • Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", kas apstiprināti ar Aglonas novada domes 28.08.2013. sēdes lēmumu (protokols Nr. 18, 17. §). |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Krāslavas novada teritorijas plānojums ir saistošs juridiskām un fiziskām personām, kuriem ir īpašumi novada teritorijā, un kurā, līdzsvarojot personu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām, tiek noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei tai skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi visā Krāslavas novadā, un ietver 2 pilsētas, 37 ciemus un 24 pagastu teritorijas. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Nav ietekmes uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildi veic Krāslavas novada Būvvalde. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Nav ietekmes. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām |
Saskaņā ar 2024. gada 19. decembrī pieņemto Krāslavas
novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 1412 (protokols Nr. 16,
16. §) "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma
pirmās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un
institūciju atzinumu saņemšanai" dokumenta pirmā
redakcija tika nodota publiskajai apspriešanai - no 2025.
gada 17. janvāra līdz 19. februārim tika noteikta Krāslavas
novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas un Vides
pārskata projekta publiskā apspriešana.
Saskaņā ar 2025. gada 29. maijā pieņemto Krāslavas novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 613 (protokols Nr. 6, 14. §) "Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas pilnveidošanu un nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai" no 2025. gada 10. jūnija līdz 3. jūlijam tika noteikta Krāslavas novada teritorijas plānojuma otrās redakcijas publiskā apspriešana. Kopumā abām redakcijām organizētas 5 publiskās apspriešanas sanāksmes (tai skaitā 2 hibrīdrežīmā, ar iespēju pieslēgties attāllināti). Par dokumentu saņemtie valsts iestāžu un kaimiņu pašvaldību atzinumi, kā arī fizisko un juridisko personu priekšlikumi iekļauti ziņojumā par dokumenta izstrādi. Ievērojot Ministru kabineta noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" noteiktās prasības plānošanas dokumentu izstrādei, Teritorijas plānojuma materiāli tiek publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS), un publiski pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv, kā arī pieejami Krāslavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.kraslava.lv sadaļā "Attīstība" - "Teritorijas plānojums"; informācija par publiskās apspriešanu (termiņu, iespējām iesniegt priekšlikumus, publiskās apspriešanas sanāksmēm) tika dublēta Krāslavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.kraslava.lv, "Aktualitātes" - "Sabiedrības līdzdalība". |
Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks
Apstiprināti Krāslavas novada
pašvaldības domes
2025. gada 25. septembra sēdē ar lēmumu Nr. 1056
(prot. Nr. 14 § 9)
Krāslavas novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90001267487
Rīgas iela 51, Krāslava, Krāslavas nov., LV-5601
dome@kraslava.lv http://www.kraslava.lv
Redakcija 2.1.
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
2.4. Piekļūšana zemes vienībām
2.5. Reljefa un augsnes aizsardzība
2.6. Meža zeme
2.7. Derīgo izrakteņu ieguve
2.8. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība
2.9. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas
2. pielikums. Tipveida šķērsprofili
3. pielikums. Ielu un ceļu kategoriju shēmas
4. pielikums. Redzamības brīvlauki
5. pielikums. Pagalmi
6. pielikums. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti
7. pielikums. Esošie pievienojumi valsts autoceļiem
1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Krāslavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:
1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Krāslavas novada (turpmāk - Novada) administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;
1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;
1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.
1.2. DEFINĪCIJAS
2. apbūves noteikumos lietotie termini:
2.1. aizsargstādījumi - apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;
2.2. apbūves līnija - apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas, izņemot ielas sarkano līniju;
2.3. Novads - Krāslavas novada administratīvā teritorija, kas ietver Krāslavas un Dagdas pilsētas, kā arī 24 pagastus - Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagasts;
2.4. pagalmi:
2.4.1. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures sienai;
2.4.2. ārējais sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam, kas tieši robežojas ar ielu vai ceļu;
2.4.3. iekšējais pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas nerobežojas ar ielu;
2.4.4. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tās platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves priekšējai sienai;
2.5. palīgbūves un palīgizmantošana - ēkas, citas būves un saimnieciskā darbība, kas ir nepieciešama teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Palīgbūves nedrīkst aizņemt vairāk par 30 % no konkrētajā funkcionālajā zonā atļautā apbūves blīvuma rādītāja attiecīgajā zemes vienībā;
2.6. piebraucamais ceļš, piebrauktuve - māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un citām būvēm vai to grupām, tostarp lai veiktu inženiertehniskās infrastruktūras objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju Aizsargjoslu likuma izpratnē;
2.7. zemes vienības fronte - zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu.
2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
3. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, ir atļauts zemes vienības izmantot būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanai veidiem, kā arī:
3.1. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšanai;
3.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai;
3.3. atkritumu, izņemot bīstamo atkritumu, savākšanas konteineru (tvertņu) izvietošanai;
3.4. palīgbūves izbūvei un palīgizmantošanai.
2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
4. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts:
4.1. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
4.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus u.tml.) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētas novietnes saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
4.3. lietotu transportlīdzekļu vai to daļu, iekārtu, vagonu, mēbeļu u.c. nolietotu sadzīves un ražošanas priekšmetu novietošana, uzkrāšana un glabāšana.
2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA
5. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 8. punktā noteikto izņēmumu.
6. Atļauts veidot jaunu zemes vienību, ja tai ir nodrošināta piekļuve atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem.
7. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad:
7.1. konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ;
7.2. zemes vienība ir paredzēta inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai.
8. Ņemot vērā esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību, bet ne vairāk kā par 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.
9. Ja jaunveidojama dzīvojamās apbūves teritorija pilsētā atrodas ārpus teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN11), tad minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 1 200 m2.
10. Zemes vienības, uz kuras paredzēta divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu māju apbūve, sadale reālajās daļās ir atļauta pēc dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā.
11. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, tad to sadalot, jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību nosaka, ņemot par pamatu tās funkcionālās zonas, kura aizņem lielāko zemes vienības daļu, nosacījumus.
12. Ja lauku teritorijā no pārējās zemes ir nepieciešams atdalīt zemes vienību ar esošo viensētu, tad atdalāmās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 2 500 m2.
2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM
13. Zemes vienību atļauts izveidot vai apbūvēt tikai tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve t.i. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu (plānošanas dokumentā vai būvniecības ieceres dokumentācijā) ceļu vai ielu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai ceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš.
14. Līdz zemes vienībai piebraucamo ceļu var veidot kā ceļa servitūtu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
15. Ja, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, plānots izveidot jaunu ielu vai ceļu ar jaunu pieslēgumu pašvaldības ielai, ceļam vai valsts autoceļam, tad ielas vai ceļa risinājums jāveido tā, lai tas nodrošinātu piekļuvi arī citām blakus esošajām zemes vienībām, kurām piekļuve nav nodrošināta.
16. Ceļu vai ielu, kas nodrošina piekļūšanu zemes vienībai, un tā pievienojumu ielai vai ceļam izbūvē līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.
17. Pilsētās un ciemos piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie valsts un pašvaldības ceļiem pieļaujams ne tuvāk kā 50 m attālumā no esoša krustojuma D, C un B kategorijas ielām un ne tuvāk kā 20 m attālumā no esoša krustojuma E kategorijas ielām. Jaunbūvējamas ielas, piebraucamā ceļa un caurbrauktuves pievienojumu ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
18. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādu kategoriju ielām vai ceļiem, pievienojumu veido pie zemākās kategorijas ielas vai ceļa.
19. Publiskajiem ūdeņiem jānodrošina publiska piekļūšana gājējiem un velosipēdistiem. Piekļūšanas risinājumus pašvaldība nosaka detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta darba uzdevumā.
2.5. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA
20. Dabiskā reljefa veidojumi un dabiskās ūdensteces Novada teritorijā saglabājamas kā vērtīgi vides elementi. Teritoriju attīstot, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā paredz risinājumus to iekļaušanai vienotā teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu sistēmā.
21. Pēc būvniecības pabeigšanas atjauno augsnes virskārtu, izņemot, ja būvatļaujas projektēšanas nosacījumos atbilstoši detālplānojumam vai būvniecības iecerei būvvalde ir noteikusi speciālas prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai.
2.6. MEŽA ZEME
22. Meža zemes atmežošana apbūvei atļauta tikai zem ēkām un iekšpagalmiem, ceļiem un inženiertehniskās apgādes objektiem. Pārējā zemes vienības daļā jāsaglabā mežs, nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus.
23. Lauksaimniecības zemju apmežošana (sējot vai stādot) ir aizliegta, ja izpildās kāds no uzskaitītajiem kritērijiem:
23.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 31 balle un augstāka (IV kvalitātes grupa un augstāka), izņemot kūdrājus;
23.2. teritorijā atrodas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģistrēta meliorācijas sistēma, izņemot, ja ir saņemti tehniskie noteikumi no VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meža ieaudzēšanai;
23.3. lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek intensīvi izmantotas lauksaimniecībā (atbilstoši lauku bloku kartei, kurā attēlotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar labu lauksaimniecības stāvokli);
23.4. teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes biotops.
24. Lauksaimniecības zemju apmežošanu var veikt gadījumos, ja visapkārt lauksaimniecības teritorijai atrodas mežs un tā ir grūti pieejama, nav esoša piebraucamā ceļa.
25. Minimālie attālumi no jaunveidojamās mežaudzes:
25.1. līdz zemes vienības robežām - 5 m, bet, ja zemes vienības funkcionālais zonējums, ar ko robežojas jaunveidojamā mežaudze, ir Savrupmāju apbūves, Mazstāvu dzīvojamās apbūves vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, tad 25 m;
25.2. līdz dzīvojamai mājai - 50 m;
25.3. citi attālumi nosakāmi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
2.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE
26. Derīgo izrakteņu ieguve, izņemot pazemes ūdens ieguve, nav atļauta:
26.1. pilsētās un ciemos;
26.2. kultūras pieminekļu teritorijās, bet to aizsardzības zonās saskaņojama ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi;
26.3. Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijās, izņemot, ja ietekmes uz vidi novērtējumā vai ietekmes sākotnējā izvērtējumā ir noteikti pasākumi negatīvās ietekmes uz biotopiem novēršanai un derīgo izrakteņu ieguve ir pamatota ar sociāli ekonomiskiem ieguvumiem sabiedrībai;
26.4. ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), ja tas rada negatīvu ietekmi uz ainavu.
27. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu iekārtošanai izstrādā kravas transporta kustības organizācijas un ceļu aizsardzības un satiksmes drošības pasākumus, lai nepasliktinātu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļus un esošo transporta kustību un infrastruktūru.
28. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajā zonā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī ierīkot ūdenstilpi.
2.8. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA
2.8.1. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai
29. Kultūras pieminekļu objektos, to teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli, nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa, un kas ir saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo regulējumu.
30. Prasības valsts aizsargājamiem arhitektūras pieminekļiem:
30.1. veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu;
30.2. uz arhitektūras pieminekļu fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus objektus un iekārtas (reklāmas, satelītantenas u.c.), kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā.
31. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, piemēram, karjeru saimniecības attīstība, dīķu rakšana, jaunu ceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūve un teritorijas apmežošana.
2.8.2. Prasības Krāslavas pilsētas vēsturiskajam centram un tā aizsardzības zonai
32. Šajā nodaļā ir noteiktas teritorijas izmantošanas un apbūves prasības valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības piemineklī "Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs", valsts aizsardzības Nr. 7343 (turpmāk - vēsturiskais centrs) un tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).
33. Veicot būvniecību un zemes vienību robežu izmaiņas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā, saglabā kultūrvēsturisko vidi:
33.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas;
33.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, būvlaides;
33.3. apbūves raksturu, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;
33.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti;
33.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (videi raksturīgi žogi, vārti, celiņi, kāpnes, apgaismes ķermeņi, lapenes un citi ārtelpas elementi);
33.6. nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu;
33.7. būvējot vai atjaunojot ēkas vēsturiskajā centrā, dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem;
33.8. aizliegta vēja ģeneratoru un saules paneļu izvietošana uz jumta plaknēm, fasādēm un frontoniem (pēdējā daļa starp jumta nogāzēm sānos un karnīzi apakšā), kas ir redzamas no ielas. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm, tie jāievada ēkas bēniņos.
34. Prasības pilsētbūvnieciski nozīmīgu skatu saglabāšanai:
34.1. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Augstvērtīgs skatu punkts" (TIN52) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt jaunās apbūves vizuālās ietekmes izvērtējumu, lai aizsargātu vērtīgu pilsētainavu, galvenokārt, saglabājot atvērtus skatu koridorus uz nozīmīgām ēkām, uzlabojot pilsētas arhitektonisko kompozīciju un panorāmu;
34.2. veidojot ainavu Daugavas krastā, veic ainaviskās cirtes atsevišķu skatu laukumu ierīkošanai, lai pilnveidotu nozīmīgu objektu un skatu vizuālu uztveramību;
34.3. Ostas un Rātūža ielās pie Daugavas saglabā publiski pieejamu laukumu ar panorāmas skatu pāri Daugavai;
34.4. neizmaina skatus uz Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu no Ostas ielas, 18. novembra laukuma, Rīgas un Lāčplēša ielas krustojuma un Miesnieku un Vienības ielas krustojuma.
35. Būvējot jaunas ēkas līdzās esošajai kvartāla apbūvei, ievēro prasības apbūves mēroga un rakstura saglabāšanai:
35.1. jaunbūvējamās ēkas maksimālo būvtilpumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši vidējam ēkas būvtilpumam un stāvu skaitam kvartāla ievaros;
35.2. ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu būvtilpumu vai stāvu skaitu, to apjomus aprēķinā neietver;
35.3. jaunu ēku fasāžu arhitektūru veido ielas ainavai raksturīgā fasāžu dalījumā un detalizācijā;
35.4. fasāžu krāsojumam izmanto izstrādātās krāsu pases vai izstrādā jaunas, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti.
36. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei:
36.1. aizliegts pārveidot fasāžu arhitektūru, logu un ieejas durvju ailas un vērtņu dalījumu;
36.2. aizliegts pārveidot vai nojaukt redzamos arhitektoniskos veidojumus, izņemot gadījumus, kad izmaiņas nepieciešamas, lai atjaunotu laika gaitā zaudēto ēkas vēsturisko veidolu;
36.3. bojātos ēku funkcionālos un dekoratīvos elementus atjauno, veidojot oriģinālo daļu kopijas vai atbilstoši vēsturiskiem analogiem;
36.4. pirms ēkas restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves veic tās arhitektoniski māksliniecisko izpēti, un būvniecības ieceres dokumentācija izstrādājama, pamatojoties uz izpētes secinājumiem.
37. Prasības ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4) un kas nav valsts aizsargājamie arhitektūras pieminekļi, restaurācijai, atjaunošanai vai pārbūvei:
37.1. saglabā tās apjomu proporcijas un stilistiku, bet ielas fasādēs - arī fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus;
37.2. aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Mainot logus saglabā raksturīgās dekoratīvās aplodas.
38. Prasības vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), fasādēm:
38.1. sarkano ķieģeļu mūra ēkām attīra ķieģeļu mūri un atjauno tā šuvojumu;
38.2. apmestām mūra ēkām atjauno apmetumu un visas dekoratīvās detaļas (iztrūkstošās vai bojātās detaļas kopējamas pēc esošo oriģinālu parauga);
38.3. koka konstrukciju ēkām ar apmestām sienu virsmām atjauno apmetumu un dekoratīvās detaļas, lietojot saskaņotus materiālus;
38.4. koka ēkām ar dēļu apšuvuma apdari saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, tas atjaunojams, ievērojot oriģinālo dēļu platumu un likšanas virzienu;
38.5. fasādēs saglabājami visi dekoratīvās apdares elementi. Iztrūkstošās vai bojātās detaļas nomaina ar kopijām, ko izgatavo pēc oriģinālu parauga. Aizliegts mainīt koka ēku dēļu apšuvumu ar citiem apdares materiāliem vai neatbilstoša platuma apšuvuma dēļiem;
38.6. ēku apdarei aizliegts izmantot plastikātu;
38.7. fasādes krāso, izmantojot kvartāla ēku būvniecības laika stilam atbilstošu un ielas kopējai ainavai pielāgotu krāsu paleti;
38.8. siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare.
39. Prasības jumtu iesegumu maiņai un jumtu siltināšanai:
39.1. valsts aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, mainot jumta segumu, lieto oriģinālajam jumta segumam analogu vai ēkas būvniecības laikam un stilam raksturīgu materiālu. Jumta siltināšana pieļaujama, ja iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasības kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, t.sk. Apbūves noteikumu 36. punkta prasības;
39.2. vēsturiskajām ēkām, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4):
39.2.1. jumtus ieklāj ar gludām vai viļņotām metāla plāksnēm vai gludiem līmējamiem materiāliem melnos, pelēkos, brūnos vai citos vēsturiskajai apbūvei atbilstošos toņos (var izmantot arī cinkoto skārdu);
39.2.2. viena vai divu stāvu palīgēku jumtus, kas atrodas kvartāla dziļumā un nav redzamas no publiski pieejamas ārtelpas, atļauts ieklāt ar dažādu materiālu segumiem, izņemot azbestcementa plāksnes un kārniņus imitējošu lokšņu materiālu;
39.2.3. jumta siltināšanu veic, nemainot vēsturisko jumta konstrukciju un formu.
40. Prasības valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu un vēsturisko ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), logu un durvju saglabāšanai vai maiņai:
40.1. ēkās pēc iespējas saglabā vai atjauno esošos koka konstrukciju logus;
40.2. logu nomaiņai, izstrādā detalizētu logu projektu visai ēkas fasādei, saglabājot tipisko dalījumu, stila, materiālu un detalizācijas atbilstību fasādes arhitektoniskajam risinājumam. Saglabā izteikti akcentēto horizontālo spraisli starp virslogu un vērtnēm;
40.3. ēkai visā fasādes laukumā, izņemot pirmā stāva vitrīnas, iebūvē logus ar viena materiāla rāmjiem;
40.4. visas dekoratīvās detaļas saglabā vai atjauno;
40.5. ēku fasādēs, kas nav redzamas no ielas vai publiskas ārtelpas, kā arī pārbūvējot ēkas, kas būvētas pēc 1940. gada, atļauts iebūvēt dažādu materiālu logus;
40.6. logus, durvis un vitrīnas aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu;
40.7. pārbūvējot vai izbūvējot jaunas vitrīnas, aizliegts mainīt esošo logailu formu (piemēram, aizmūrēt daļu logailas vai arī to paplašināt) un iznīcināt arhitektoniski nozīmīgas būvdetaļas. Atļauts iebūvēt ar kopējo fasādes arhitektūru saderīgus vitrīnu rāmjus;
40.8. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas, saglabā oriģinālos galvenos ieejas mezglus un galvenās durvis, bet ja tas nav iespējams, izgatavo to kopijas;
40.9. ja vēsturiskās durvis nav saglabājušās, atjaunojot vai pārbūvējot ēkas un būvējot jaunus ieejas mezglus, atļauts izgatavot ēkas stilam un būvniecības laikam raksturīgas durvis atbilstoši vēsturiskiem analogiem.
41. Vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), izņēmuma gadījumā atļauts nojaukt vai pārvietot, ievērojot šādas prasības:
41.1. ja ēkas nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75 %. Atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli sniedz sertificēts būvinženieris, pamatojoties uz ēkas apsekojumu;
41.2. pirms ēkas nojaukšanas un pārvietošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu.
42. Prasības apbūves struktūras veidošanai Rīgas ielā, Lāčplēša ielā, Baznīcas ielā, Vienības ielā, Jaunajā ielā, Smilšu ielā, Skolas ielā, Tirgus ielā, Studentu ielā, Ostas ielā un Rātūža ielā:
42.1. saglabājamais apbūves raksturs: ar fasādi stingri uz ielas sarkanās līnijas vai iedibinātās būvlaides būvētas, galvenokārt divu līdz trīs stāvu koka vai sarkanā ķieģeļa mūra ēkas, parasti - uz augsta, akcentēta cokola (arī, ja cokolstāvs nav izbūvēts). Raksturīga mūra apbūves iezīme - ķieģeļu mūra iebrauktuves sānpagalmos; vārtu pārsedze - lēzena arka;
42.2. veido vienīgi atvērtu vai slēgtu perimetrālu apbūvi, izvietojot sānu sienas (ugunsdrošās sienas) uz zemes vienības robežas, bet atvērtā perimetrālā apbūvē - vismaz 4 m attālumā no robežas;
42.3. ēku starp esošām vēsturiskām ēkām perimetrālas apbūves kvartālā būvē saskanīgā augstumā ar esošo apbūvi, tas ir, maksimālais jaunās ēkas augstums nedrīkst pārsniegt augstākās tuvākās vēsturiskās ēkas augstumu;
42.4. ēkām, kuru fasādes izvietotas uz ielas sarkanās līnijas tieši pie ietves, aizliegts izbūvēt ieejas kāpnes, kas izvirzās ietvē.
43. Prasības jaunu ēku būvniecībai, kas atrodas līdzās vēsturisku ēku, kas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), kvartāla apbūvei:
43.1. atļauts būvēt gan koka, gan mūra ēkas;
43.2. ēkām veido divslīpju jumtus 30o - 45o slīpumā;
43.3. koka ēku logiem veido akcentētu horizontālu spraisli un bagātīgi dekorētas aplodas;
43.4. ēku gala fasādēs veido akcentētu jumta starpdzegu;
43.5. ēkas būvē ar augstu, akcentētu cokolu; cokola augstumu pieskaņo apkārtējām ēkām.
44. Žoga materiālam izmanto koka dēļus vai ar ēku arhitektūru saskanīgu mūri, stabi - masīva mūra vai betona.
45. Vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, ievēro šādas prasības:
45.1. būves atļauts restaurēt, atjaunot vai pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams - nojaukt, to vietā būvējot jaunas, apkārtējā vidē iederīgas būves;
45.2. lēmumu par to, vai būve ir nojaucama, pašvaldība pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi.
2.8.3. Prasības koka apbūves saglabāšanai
46. Koka apbūves saglabāšanas prasības attiecas uz ēkām, kas Novadā būvētas 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta pirmajā pusē.
47. Pārbūvējot vai atjaunojot ēkas, pašvaldība var izvirzīt papildus prasības, lai nepieļautu jumtu, fasāžu un arhitektonisko veidojumu (verandu, loga apmaļu, dzegu, durvju, kāpņu u.c.) likvidāciju, vienkāršošanu, kā arī logu ailu kompozicionālas izmaiņas.
48. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt logus ar plastikāta un alumīnija logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.
49. Fasāžu apdarē aizliegti plastmasas un metāla apšuvumi un apaļkoku guļbaļķi, izņemot, ja to izmantošana ir pamatojama kā objektam raksturīgais materiāls.
50. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru.
2.9. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
51. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvniecības ieceres dokumentāciju, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.
52. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
3.1.1. Autoceļi, ielas un piebraucamie ceļi
53. Ielas, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iedala kategorijās, ņemot vērā to atrašanās vietu, nozīmi ielu tīklā, funkciju un prasības, kas jānodrošina ielu būvniecībā un ekspluatācijā. Pilsētu un ciemu teritorijās esošo ielu iedalījums kategorijās norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.
54. Valsts autoceļu kategorijas, ceļu zemes nodalījuma joslas un aizsargjoslas platums ir norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.
55. Ielu iedalījums kategorijās pilsētu un ciemu teritorijās:
55.1. B - tranzīta ielas;
55.2. C - maģistrālās ielas;
55.3. D - ciema nozīmes ielas;
55.4. E - vietējas nozīmes ielas.
56. Pilsētu un ciemu teritorijās plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas, to platumi nosakāmi atbilstoši ielas kategorijai, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt esošās apbūves dēļ.
57. Minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:
57.1. tranzīta ielām (B) - 19 - 27 m (VSIA "Latvijas Valsts ceļi" autoceļiem ne šaurāk kā Apbūves noteikumu 1. pielikumā norādītā);
57.2. maģistrālajām ielām (C) - 16 - 20 m;
57.3. ciema nozīmes ielām (D) - 12 - 16 m;
57.4. vietējas nozīmes ielām (E) - 6 - 12 m.
58. Apbūves noteikumu 55. punktā un 1. pielikumā noteiktās ielu kategorijas atļauts mainīt, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām izmaiņām satiksmes intensitātē, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā un, ja mainot ielas kategoriju, var izbūvēt tai atbilstošo ielas šķērsprofilu.
59. Pievienojumus valsts ceļiem plāno un projektē, ievērojot nosacījumu, ka informācija par esošajiem un plānotajiem ielu, ceļu un nekustamo īpašumu pievienojumiem valsts autoceļiem pilsētās, ciemos un ārpus tiem, un par attiecīgo pievienojumu kategorijām, ietverta Apbūves noteikumu 7. pielikumā. Pirms būvniecības uzsākšanas zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, pievienojuma novietojumu ceļam precizē, izstrādājot pievienojuma izvērtējumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pievienojuma vietu vai skaita maiņa vai to kategorijas izmaiņas nav Teritorijas plānojuma grozījumi.
60. Jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam nepieciešams tā izvērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu).
61. Pilsētās un ciemos teritorijās gar valsts autoceļiem aizsargjoslu platumā (atbilstoši aizsargjoslu platumam lauku apvidos - valsts vietējiem autoceļiem 30 m, valsts reģionālajiem autoceļiem 60 m un valsts galvenajiem autoceļiem 100 m) jaunas dzīvojamās mājas vai jaunas publiskās ēkas būvniecībai ir jāsaņem tehniskie noteikumi no VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
62. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.
63. Mežā ceļu klātne var būt ar šķembu, grants, grants - šķembu vai smilts - grants segumu vai bez ieseguma. Ceļa trasējumam mežā izvēlas dabisku brauktuvi, ja tas ir iespējams.
64. Īpaši aizsargājamajās teritorijās uz valsts un pašvaldību ceļiem bez papildus saskaņošanas ir atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus.
3.1.2. Redzamības nodrošināšana pie ielu un ceļu krustojumiem un pievienojumiem
65. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem projektē redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.
66. Uz stūra zemes vienībām visās apbūves teritorijās nedrīkst būvēt vai pārbūvēt būvi tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0,5 un 3 m līmeņiem virs krustojošos ielu vai ceļu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes vienības sarkanās līnijas.
67. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.
3.1.3. Automašīnu novietošana
68. Minimālo nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu dažādiem izmantošanas veidiem nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
69. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
70. Esošām būvēm autostāvvietu normatīvu pārskata gadījumos, ja:
70.1. tiek mainīta būves galvenais izmantošanas veids;
70.2. tiek palielināta būves platība;
70.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;
70.4. pieaug dzīvokļu skaits;
70.5. vai mainās kāds cits raksturojošs lielums, kas prasītu palielināt transportlīdzekļu novietošanai nepieciešamo laukumu.
71. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības ieceres dokumentācijā pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
72. Veicot publisko ēku un objektu apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgā objekta.
73. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem atļauts veidot vienu kopīgu autostāvvietu, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu.
74. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
3.2.1. Vispārīgās prasības
75. Jaunus inženiertīklus būvē ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas un ceļu aizsargjoslu robežās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīnijas un to balstus, kurus neiekļauj ielu sarkano līniju teritorijās.
76. Jaunus pazemes inženiertīklus ārpus ielu sarkanajām līnijām atļauts izvietot izņēmuma gadījumā (ja tos nav iespējams izvietot ielas sarkanajās līnijās), saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.
77. Ja zemes ierīcība, sarkano līniju noteikšana un ceļa servitūta nodibināšana tiek veikta 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslas teritorijā, jāsaņem tehniskie noteikumi no AS "Augstsprieguma tīkls".
3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija
78. Centralizētās kanalizācijas tīkliem pieslēdz:
78.1. jaunu būvi, ja tas ir tehniski iespējams un uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu ir ierīkoti centralizētās kanalizācijas tīkli, kā arī objekts atrodas teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11);
78.2. apbūves teritorijas, kuras atrodas teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), pēc jaunu centralizētās kanalizācijas tīklu izbūves uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu. Īpašniekam ir pienākums pievienot objektu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem (ja pievienošana ir tehniski iespējama) ne vēlāk kā divu gadu laikā no brīža, kad centralizētie kanalizācijas tīkli ir nodoti ekspluatācijā;
78.3. objektus, kuros esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kā rezultātā tiek radīts kaitējums apkārtējai videi, bet uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu ir izvietoti centralizētās kanalizācijas tīkli, kuriem ir tehniski iespējams pieslēgties. Šajā gadījumā īpašniekam ir pienākums ne vēlāk kā divu gadu laikā pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;
78.4. jaunu ražošanas vai sabiedriski nozīmīgu objektu.
79. Novada teritorijā, kas atrodas ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), atļauts ierīkot:
79.1. jaunus decentralizētus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus, grodu akas, ūdensapgādes spices vai nodrošināt esošo urbumu un aku ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus. Ūdens ieguves vietas izvieto vismaz 10 m attālumā no potenciāliem piesārņojuma avotiem (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemes vienībās esošajiem. Grodu aku augšējās malas augstums ir vismaz 0,8 m virs zemes;
79.2. jaunas decentralizēto kanalizāciju sistēmas ūdeņu savākšanai līdz 5 m3 diennaktī, izbūvējot hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vai nodrošinot esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tostarp Novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Pilsētās zemes vienībās ar platību līdz 2 500 m2 atļauts ierīkot tikai hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes;
79.3. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pilsētās un ciemos, kur atsevišķu objektu kanalizācijas ūdeņu ar kopējais daudzums ir 5 m3 diennaktī un vairāk. To ekspluatācijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai reģistrē C kategorijas piesārņojošas darbību.
80. Teritorijās, kuras nav noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), plānojot jaunu apbūvi ūdensapgādes un kanalizācijas perspektīvajam risinājumam paredz pieslēguma atzaru ar iespēju tālākā būvniecības procesā pieslēgties pie pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
3.2.3. Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas
81. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju teritorijai, kurā ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un kas paredzēta apbūvei, vai esošās meliorācijas sistēmas (novadgrāvji, drenas u.c.) traucē veikt plānoto apbūvi, lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā paredz meliorācijas sistēmas risinājumus (pārbūve u.c.).
82. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu.
83. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni vai meliorācijas sistēmas pārbūvi, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.
84. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
85. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām.
86. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
87. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas un šai teritorijai ir jābūt brīvai no nožogojumiem.
88. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu.
3.2.4. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde
89. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes primāri izvietojamas Rūpniecības teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās vai Lauksaimniecības teritorijās.
90. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot, ievērojot, ka minimālajam attālumam no masta līdz kaimiņu zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes jāpārsniedz masta augstumu.
91. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu izvieto:
91.1. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1 un R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus līdz dzīvojamām un publiskām ēkām un nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām;
91.2. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām, saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.
92. Atbilstoši likumam "Par aviāciju" papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt vēja elektrostacijas, ja to augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 m vai vairāk.
93. Saules elektrostacijas, kas ir izvietotas uz zemes, nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas un pārsniegt 4 m augstumu, kā ar saules elektrostacijas jāizvieto ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām. Uzstādot saules elektrostacijas pie daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves, papildus jāievēro Apbūves noteikumos 3.3.3. apakšnodaļā noteiktās insolācijas prasības.
94. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5) un Kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) aizliegts izvietot alternatīvās elektroenerģijas iekārtas, izņemot saules paneļus uz ēku jumtiem, kas nav redzami no publiskās ārtelpas.
3.3. PRASĪBAS APBŪVEI
3.3.1. Vispārīgās prasības
95. Ja zemes vienības daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, aprēķinot apbūves parametrus, to neieskaita zemes vienības platībā.
96. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālās zonās, tad apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālajai zonai.
3.3.2. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un apbūves augstums un stāvu skaits
97. Veicot būvju projektēšanu kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās), jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju, un tas var būt mazāks, nekā noteikts Apbūves noteikumu 4. nodaļā.
98. Reliģisko organizāciju kulta celtnēm, ražošanas ēkām un tehnoloģiskām būvēm augstumu pieļaujams palielināt atbilstoši būves specifikai, neatkarīgi no attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā maksimālā apbūves augstuma.
99. Zemes vienībās, kurās izvieto vienīgi inženierbūves, apbūves parametrus nenosaka.
3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, insolācija
100. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no zemes vienības robežas - apbūves līnija.
101. Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības sānpagalmā vai aizmugures pagalmā. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu.
102. Lauku teritorijās apbūvei raksturīgs brīvs ēku izvietojums. Pirms galvenās ēkas novietnes izvēles, izvērtējamas zemes vienības ainavas un meža saglabāšanas iespējas.
103. Būvlaides pilsētās un ciemos vispārīgā gadījumā ir:
103.1. gar B kategorijas ielām - 6 m no sarkanās līnijas, izņemot esošā apbūvē iedibinātā būvlaide un izņemot gadījumus, ja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņo citu attālumu;
103.2. gar C un D kategorijas ielām - 6 m no sarkanās līnijas;
103.3. gar E kategorijas ielām - 3 m no sarkanās līnijas.
104. Pilsētās un ciemos apbūvētās teritorijās ar iedibinātu būvlaidi jaunas virszemes būves minimālo attālumu no ielas nosaka atbilstoši iedibinātajai būvlaidei.
105. Būvlaides lauku teritorijā vispārīgā gadījumā ir:
105.1. gar valsts autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvniecības ieceres dokumentācijā, ja ir saņemts VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņojums;
105.2. gar pašvaldības autoceļiem 30 m, izņemot publisku un sezonas būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvniecības ieceres dokumentācijā, ja ir saņemts pašvaldības saskaņojums;
105.3. 10 m no komersantu vai māju ceļa ass.
106. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. Ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamo trokšņu līmeni, pašvaldība var atļaut šo attālumu samazināt. Minimālais attālums no dzelzceļa līdz dzīvojamai ēkai nedrīkst būt mazāks par 25 m no malējās sliedes.
107. Ja ēka plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos vēsturiskā centra teritorijā un esošā pilsētas perimetrālā apbūvē, pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem minimālajiem attālumiem.
108. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzdzīvokļu ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un minimālo attālumu līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas garākai fasādei, kas ir:
108.1. 15 m līdz mazstāvu dzīvojamās ēkas garākai fasādei;
108.2. 20 m līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas garākai fasādei.
109. Attālumus starp dzīvojamām, publiskām un ražošanas ēkām nosaka tā, lai tiktu nodrošināta telpu nepārtraukta insolācija, ne mazāk kā 2,5 h/dienā (izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim.
3.3.4. Pagalmi
110. Pilsētās un ciemos galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā, atkarībā no apbūves veida, ir pagalms vai pagalmi (priekšpagalms, iekšējais pagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms, iekšpagalms).
111. Gadījumos, kad zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai, vai citos īpašas konfigurācijas gadījumos pagalmus nosaka pēc iespējas atbilstoši Apbūves noteikumos ietvertajiem skaidrojumiem un pagalmu noteikšanas principiem, kas shematiski attēloti 5. pielikumā.
112. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums vienāds ar būvlaides platumu.
113. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauts izvietot virszemes būves, izņemot:
113.1. piebraucamos ceļus, gājēju ceļus, laukumus vieglā autotransporta pagaidu novietošanai;
113.2. žogus un vides dizaina objektus (piemēram, markīzes, dekoratīvas strūklakas, reklāmas objektus, skulptūras, soliņus);
113.3. arhitektoniskas detaļas un veidojumus, t.sk., sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, pilastrus, jumta balstus, erkerus, balkonus, segtas un atklātas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5 m;
113.4. atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas.
3.3.5. Žogi un prettrokšņu sienas
114. Zemes vienības atļauts iežogot pa instrumentāli uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:
114.1. ja zemes vienību skar ielas sarkanā līnija, žogu novieto pa sarkano līniju, izņemot zemes vienībās, kas robežojas ar valsts autoceļu, žogu novieto pa zemes vienības robežu, atkāpjoties 0,5 - 1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas;
114.2. ja zemes vienību skar ielu krustojuma vai pievienojuma redzamības trīsstūris, žogu novieto pa redzamības trīsstūri;
114.3. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm ne tuvāk par tauvas joslas robežu, saglabājot iespējas tauvas joslā brīvi pārvietoties kājāmgājējiem un operatīvo dienestu darbiniekiem;
114.4. gar meliorācijas būvēm un ierīcēm pa ekspluatācijas aizsargjoslas ārējo malu, vai tuvāk, ja ir saņemts VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vai pašvaldības saskaņojums;
114.5. aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids. Izņēmums ir speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības objekti u.c. ierobežotas pieejamības objekti.
115. Žogu augstums un caurredzamība:
115.1. žogiem dzīvojamo māju apbūves teritorijās gar ielām un piebraucamajiem ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,5 m;
115.2. ja blakus zemes vienību īpašnieki ir rakstiski vienojušies, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,8 m;
115.3. žoga caurredzamība pretskatā jābūt vismaz 40 %, izņemot cokola daļu;
115.4. necaurredzamu žogu atļauts izbūvēt vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu apbūvē, aizsardzības un drošības iestāžu apbūvē;
115.5. atsevišķos gadījumos Novada teritorijā atļauts veidot augstākus un ar mazāku caurredzamību žogus, ja ir saņemts ielas vai ceļa īpašnieka rakstisks saskaņojums.
116. Dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošā nekustamā īpašuma robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums ir 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
117. Žogu stilistika:
117.1. žoga materiālus un arhitektūru izvēlas stilistiski saskaņotus ar galveno ēku, ja iespējams, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās;
117.2. žoga cokola augstums nedrīkst pārsniegt 0,5 m;
117.3. aizliegti dzeloņdrāšu vai tam pielīdzinātu surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) žogi, izņemot ganību teritoriju un aizsardzības un drošības iestāžu objektu iežogošanu.
118. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā.
119. Ja zemes vienībās, kurās atļauta apbūve, gar ielām un ceļiem trokšņu līmenis pārsniedz normatīvajos aktos maksimāli atļauto, īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Žogi var tikt veidoti kā prettrokšņu ekrāni, necaurredzami ar palielinātu augstumu, atbilstoši trokšņu aprēķiniem.
3.3.6. Logi, durvis, lodžijas, balkoni, skatlogi un reklāmas
120. Izkārtnes, reklāmas, sludinājumus un citus vizuālās informācijas materiālus uz ēku fasādēm izvieto, atbilstoši pašvaldībā akceptētam vides dizaina projektam.
121. Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk par 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo ar pašvaldību.
3.3.7. Fasāde un jumts
122. Jumtus izbūvē tā, lai ūdens netecētu uz blakus esošajām zemes vienībām un tiktu novadīts tam speciāli paredzētās vietās (tieši lietus ūdens kanalizācijas sistēmā vai vaļējās teknēs, kas to novada uz ielas braucamo daļu un/ vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmu), kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.
123. Ja ēka novietota uz ielas sarkanās līnijas, lai notekcaurules netraucētu gājēju kustību un lietus ūdens nebojātu ēkas sienas, notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 0,15 m virs ietves un ne tālāk kā 0,25 m no ārsienas.
124. Atļauta esošo ēku jumta stāva izbūve, ja tā atbilst Apbūves noteikumiem, to pieļauj jumta gabarīti un ēkas novietojums un ēkas tehniskais stāvoklis atbilst ugunsdrošības prasībām.
3.3.8. Palīgēkas, palīgbūves, īslaicīgas lietošanas būves un būves lauksaimniecības dzīvniekiem
125. Palīgēkas un palīgbūves nedrīkst novietot priekšpagalmā, izņemot gadījumus, ja citas izvietošanas iespējas ir ierobežotas esošas apbūves, zemes vienības reljefa vai konfigurācijas dēļ un zemes vienība atrodas pie E kategorijas ielas.
126. Palīgēku maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi, ieskaitot jumta izbūvi.
127. Starp ielu sarkanajām līnijām pieļaujama tikai tādas īslaicīgas lietošanas būves bez pamatiem uzstādīšana, kas tiek izmantota mazumtirdzniecībai un / vai pakalpojumu sniegšanai. Cita veida īslaicīgas lietošanas būves izvietošana pieļaujama tikai ārpus ielu sarkanajām līnijām vietās, kur šī būve harmoniski iekļaujas apbūves raksturā.
128. Pilsētās un ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes ne vairāk par piecām dzīvnieku vienībām un ar to funkcionāli saistītās būves atļauts izvietot tikai Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1) un Lauksaimniecības teritorijās (L2). Nav atļauta lielo mājlopu turēšana pilsētās.
129. Pasākumus aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, neradot traucējumus un kaitējumu blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.
130. Fermas atļauts būvēt funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijas (L), ievērojot šādus minimālos attālumus:
130.1. līdz valsts galvenajam autoceļam un dzelzceļam - 250 m;
130.2. līdz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem - 150 m;
130.3. līdz pašvaldības ceļam − 50 m;
130.4. līdz dzīvojamai apbūvei - 100 m;
130.5. līdz tūrisma un rekreācijas objektam - 500 m.
3.3.9. Peldbūves
131. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai:
131.1. publiskajos ūdeņos peldbūvju izvietošana atļauta, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu, upju pasažieru stacija, pirts);
131.2. peldbūvju izvietošana ir aizliegta Dridža, Sivera, Ārdava, Jazinka, Cierpa (Tērpes), Biešona, Karašu (Karpa), Ota, Leja, Dubiņa, Cārmina, Ojota, Kumbuļeiša, Dagdas, Varnaviču, Šilovkas, Krivojes, Baļticas, Jablonkas, Rešetnīku, Rokoļu, Purva, Dziļajā, Garajā (pie Piedrujas) un Eša (pie Ezerniekiem) ezeros, Geraņimovas Ildzā, Ižuņā (pie Okras), Visoldā, Olovecā, Ašarā, Baltā (pie Krāslavas), Stirnā, Riņģī, Galšūnā un Lielajā Gusenā;
131.3. pašvaldība izvērtē peldbūvju ar publiskām funkcijām ietekmi uz publiskās ārtelpas kvalitāti un apkārtējo ainavu;
131.4. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;
131.5. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem;
131.6. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus, no kuriem notekūdeņus izved attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai pieslēgumus nepieciešamajiem kanalizācijas tīkliem.
3.3.10. Atklāta uzglabāšana
132. Atklāta uzglabāšana nav atļauta:
132.1. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
132.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas;
132.3. ielu sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā.
133. Komposta un atkritumu vietu ierīkošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām, tostarp pašvaldības saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu prasībām.
134. Atklāta lauksaimniecības tehnikas un transportlīdzekļu ar pilnu masu virs 3,5 t uzglabāšana nav atļauta funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD), Publiskās apbūves teritorija (P) un Jauktas centra apbūves teritorija (JC).
3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
135. Labiekārtošanas elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, paredzot, ka tas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un ir veidots saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
136. Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas apgaismes ķermeņus un satiksmes regulēšanas tehniskos līdzekļus var izvietot pie būvju sienām, rakstiski saskaņojot ar būvju īpašniekiem.
137. Apgaismes ķermeņi:
137.1. ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus, pie stabiem vai ēkām (saskaņojot ar ēkas īpašnieku) piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai koplietošanas teritorijas robežās;
137.2. dzīvojamo ēku, publisko, komercdarbības objektu un ražošanas būvju ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas sabiedriskas koplietošanas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu;
137.3. izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.
138. Gadījumos, kad tiek veikta būvniecība, kas skar esošos ārtelpas labiekārtojuma elementus, jānodrošina labiekārtojuma elementu aizsardzība vai to atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.
139. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, drīkst ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta, tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
3.5.1. Piesārņotas, potenciāli piesārņotas un degradētas teritorijas
140. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu.
141. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības ieceres dokumentācijā vai sanācijas programmā.
3.5.2. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas
142. Atļautas tikai stacionāra tipa degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas, kuras izvieto speciāli šai funkcijai iekārtotās teritorijās.
143. Attālums no degvielas uzpildes stacijas degvielas rezervuāra līdz izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu ar stacionāru zemes vienību robežām un līdz dzīvojamo ēku sienām jānodrošina ne mazāks par 50 m. Papildus jāievēro sekojoši attālumi:
143.1. 30 m no mežu masīva;
143.2. 25 m no ražošanas būvēm.
3.5.3. Aizsardzība pret troksni
144. Plānojot jaunus rūpnieciskās, tehniskās un komercdarbības objektus vai paplašinot esošos objektus, kas potenciāli var saturēt trokšņu avotus, būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj vērtējumu par to izvietojumu attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi un paredz teritoriju vides aizsardzības pasākumiem.
145. Pirms darbības uzsākšanas, vides trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu).
146. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumi, ēku arhitektoniskie un citi risinājumi, kurus ierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi. Pasākumus trokšņa ietekmes mazināšanai iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā.
4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)
4.1.1.1. Pamatinformācija
147. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
148. Savrupmāju apbūve (11001).
149. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
150. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
151. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, pansijas.
152. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
153. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
154. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
155. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vietas.
156. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
157. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
158. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
159. |
1200 m2 1 |
50 2 |
3 |
3 |
līdz 2 |
3 |
1 ciema teritorijā - 2 500 m2, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai: pilsētā - 400 m2, ciemā - 1 200 m2
2 ciemos 30 %
3 nenosaka
4.1.1.5. Citi noteikumi
160. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas.
161. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.
162. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļa, kas atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003) un Labiekārtota ārtelpa (24001).
163. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
164. 156. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, lai attīstītu pastāvīga mājokļa funkciju mazdārziņu teritorijās, kā arī lai nodrošinātu mazdārziņu funkciju īstenošanu pilsētās un ciemos.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
165. Savrupmāju apbūve (11001).
166. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
167. Dārza māju apbūve (11003).
168. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
169. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, pansijas.
170. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
171. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
172. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.
4.1.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
173. |
600 m2 |
50 |
4 |
4 |
līdz 2 |
4 |
4 nenosaka
4.1.2.5. Citi noteikumi
174. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas.
175. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.
176. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības.
4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1. Pamatinformācija
177. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
178. Savrupmāju apbūve (11001).
179. Rindu māju apbūve (11005).
180. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
181. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.
182. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
183. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
184. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes.
185. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).
186. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
187. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses.
188. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
189. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vietas.
190. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
191. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
192. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
193. |
600 m2 5 |
50 |
6 |
6 |
līdz 3 |
6 |
5 ciema teritorijā - 2 500 m2, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai: pilsētā - 400 m2, ciemā - 1 200 m2
6 nenosaka
4.2.1.5. Citi noteikumi
194. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas.
195. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.
196. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem ieeju izbūvē ēkas ielas fasādē vai fasādē, kas vērsta pret publisko ārtelpu, atsevišķi no ieejas uz dzīvokļiem.
197. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības.
198. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1. Pamatinformācija
199. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
200. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
201. Rindu māju apbūve (11005).
202. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.
203. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
204. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
205. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes.
206. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).
207. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
208. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses.
209. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
210. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.
211. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
212. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
213. |
1200 m2 7 |
40 |
8 |
8 |
līdz 5 |
8 |
7 rindu mājas sekcijai - 400 m2
8 nenosaka
4.3.1.5. Citi noteikumi
214. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.
215. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem ieeju izbūvē ēkas ielas fasādē vai fasādē, kas vērsta pret publisko ārtelpu, atsevišķi no ieejas uz dzīvokļiem.
216. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības.
217. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)
4.4.1.1. Pamatinformācija
218. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
219. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
220. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
221. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
222. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
223. Sporta būvju apbūve (12005).
224. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
225. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
226. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
227. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
228. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.
229. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
230. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
231. Rindu māju apbūve (11005).
232. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.4.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
233. |
800 m2 9 |
50 |
11 |
11 |
līdz 3 |
40 10 |
9 ciema teritorijā - 2500 m2, rindu mājas sekcijai pilsētā un ciemā - 400 m2
10 attiecas uz biroju ēku un izglītības, zinātnes iestāžu apbūvi
11 nenosaka
4.4.1.5. Citi noteikumi
234. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.
235. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Arhitektūras pieminekļu, kas atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Kultūras iestāžu apbūve (12004), Sporta būvju apbūve (12005), Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011) un Labiekārtota ārtelpa (24001).
236. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)
4.5.1.1. Pamatinformācija
237. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, vai kas kalpo kā ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
238. Savrupmāju apbūve (11001).
239. Rindu māju apbūve (11005).
240. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
241. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
242. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
243. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
244. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
245. Sporta būvju apbūve (12005).
246. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
247. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
248. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
249. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
250. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.
251. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
252. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
253. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
4.5.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
254. |
600 m2 12 |
70 |
13 |
13 |
līdz 3 |
13 |
12 rindu mājas sekcijai - 400 m2
13 nenosaka
4.5.1.5. Citi noteikumi
255. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo māju un palīgēkas.
256. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.
257. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Arhitektūras pieminekļu, kas atrodas Jaukta centra apbūves teritorijā (JC), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Kultūras iestāžu apbūve (12004), Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011) un Labiekārtota ārtelpa (24001).
258. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)
4.6.1.1. Pamatinformācija
259. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, kura nerada būtisku piesārņojumu ārpus uzņēmumu robežām.
4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
260. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
261. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
262. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
263. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
264. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
265. Noliktavu apbūve (14004): aizliegti objekti, kuri pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem atbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem.
266. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
267. Biroju ēku apbūve (12001).
268. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
269. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.6.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
270. |
600 m2 14 |
70 |
16 |
16 |
līdz 2 15 |
16 |
14 ciema teritorijā - 2 500 m2
15 attiecas uz teritorijas papildizmantošanas veidiem
16 nenosaka
4.6.1.5. Citi noteikumi
271. Aizliegta darbība, kurai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
272. Veidojot jaunu vieglās rūpniecības uzņēmumu, ja nepieciešams, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.
273. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) esošo rūpniecības uzņēmumu pārbūvi, to paplašinot, var atļaut, ja:
273.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;
273.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;
273.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
273.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;
273.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
274. Jaunu rūpnieciskās apbūves objektu (piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi), kura ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas.
4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)
4.6.2.1. Pamatinformācija
275. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
276. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
277. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).
278. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
279. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
280. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
281. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
282. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
283. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
284. Noliktavu apbūve (14004).
285. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
286. Biroju ēku apbūve (12001).
287. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
288. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.6.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
289. |
600 m2 17 |
70 |
19 |
19 |
līdz 2 18 |
19 |
17 ciema teritorijā - 2 500 m2
18 attiecas uz teritorijas papildizmantošanas veidiem
19 nenosaka
4.6.2.5. Citi noteikumi
290. Veidojot jaunu smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.
291. Jaunu rūpniecības uzņēmuma objektu, kur plānots veikt A kategorijas piesārņojošu darbību, drīkst izvietot ne tuvāk kā 300 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
292. Jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu, kuros netiek veikta A kategorijas piesārņojošā darbība, drīkst izvietot ne tuvāk kā 100 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
293. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R1) esošo rūpniecības uzņēmumu pārbūvi, to paplašinot, var atļaut, ja:
293.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;
293.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;
293.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
293.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;
293.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)
4.6.3.1. Pamatinformācija
294. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona derīgo izrakteņu ieguves vietām, kur ir spēkā zemes dzīļu izmantošanas licence, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja vai arī teritorijā ir plānota derīgo izrakteņu ieguve.
4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
295. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
296. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
297. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
298. Noliktavu apbūve (14004).
299. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
300. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.6.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
301. |
20 |
20 |
20 |
20 |
20 |
20 |
20 nenosaka
4.6.3.5. Citi noteikumi
302. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001).
303. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), kas robežojas ar reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Zvejnieku-zemnieku sētu grupa Kaplavas ciemā" (valsts aizsardzības Nr. 6110) individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) aizliegta vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu izvietošana.
4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
304. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona autoceļiem un ielām, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritoriju.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
305. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
306. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
307. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
308. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
309. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.
310. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
311. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
312. |
21 |
21 |
21 |
21 |
līdz 2 22 |
21 |
21 nenosaka
22 attiecas uz teritorijas papildizmantošanas veidiem
4.7.1.5. Citi noteikumi
313. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības.
4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)
4.7.2.1. Pamatinformācija
314. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu dzelzceļa uzņēmumu darbību un to attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
315. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
316. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
317. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
318. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
319. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.
320. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
321. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
322. |
23 |
23 |
23 |
23 |
līdz 2 24 |
23 |
23 nenosaka
24 attiecas uz teritorijas papildizmantošanas veidiem
4.7.2.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)
4.8.1.1. Pamatinformācija
323. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
324. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
325. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
326. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
327. Noliktavu apbūve (14004).
328. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
329. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
330. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
331. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.8.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
332. |
25 |
25 |
25 |
25 |
līdz 2 26 |
25 |
25 nenosaka
26 attiecas uz teritorijas papildizmantošanas veidiem
4.8.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)
4.9.1.1. Pamatinformācija
333. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
334. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
335. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.
336. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
337. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
338. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
339. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas kultūras pasākumu būves, muzeji.
340. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).
4.9.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
341. |
600 m2 27 |
28 |
28 |
28 |
līdz 2 29 |
80 |
27 ciema teritorijā - 2 500 m2
28 nenosaka
29 skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības
4.9.1.5. Citi noteikumi
342. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Arheoloģijas pieminekļu, kas atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001) un Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)
4.9.2.1. Pamatinformācija
343. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzētas kapsētu ierīkošanai un uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
344. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsēta (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamo labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
345. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).
4.9.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
346. |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 nenosaka
4.9.2.5. Citi noteikumi
347. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:
347.1. autostāvvieta pie galvenās ieejas;
347.2. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;
347.3. ūdens ņemšanas vietas kapsētas apsaimniekošanai;
347.4. organizēts gājēju ceļu tīkls.
348. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Arheoloģijas pieminekļu, kas atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA1), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001) un Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10. MEŽU TERITORIJA
4.10.1. Mežu teritorija (M)
4.10.1.1. Pamatinformācija
349. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
350. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
351. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
352. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.
353. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
354. Viensētu apbūve (11004).
355. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējs mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.
356. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
357. Sporta būvju apbūve (12005).
358. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
359. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
360. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
361. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
362. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
4.10.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
363. |
2 ha 31 |
5 |
33 |
33 |
līdz 2 32 |
33 |
31 dabas parks un dabas liegumos - 10 ha
32 inženierbūvēm un skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības
33 nenosaka
4.10.1.5. Citi noteikumi
364. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Mežu teritorijā (M), atļautie izmantošanas veidi ir publiskā apbūve, mežsaimnieciska izmantošana un ārtelpa.
4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)
4.11.1.1. Pamatinformācija
365. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
366. Viensētu apbūve (11004).
367. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
368. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
369. Labiekārtota ārtelpa (24001).
370. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
371. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
372. Vasarnīcu apbūve (11002).
373. Dārza māju apbūve (11003).
374. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
375. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
376. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
377. Sporta būvju apbūve (12005).
378. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
379. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
380. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
381. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
382. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
383. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
384. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
385. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.
386. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
387. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
388. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
389. Noliktavu apbūve (14004).
390. Lidostu un ostu apbūve (14005).
391. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
392. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
393. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
394. |
2 ha 34 |
10 |
36 |
36 |
līdz 2 35 |
36 |
34 dabas parks un dabas liegumos - 10 ha
35 ražošanas vai noliktavu būvēm - atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības
36 nenosaka
4.11.1.5. Citi noteikumi
395. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu, specializētos lopkopības kompleksu, vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas. Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.
396. Ja esoša lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve vai esoši specializētie lopkopības kompleksi robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, tad to pārbūvi, paplašinot objektu, var atļaut, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēti pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas lauksaimnieciskās ražošanas objekts vai specializētie lopkopības kompleksi, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
396.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;
396.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
397. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L), atļautie izmantošanas veidi ir dzīvojamā apbūve, Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Kultūras iestāžu apbūve (12004), Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011), Labiekārtota ārtelpa (24001) un Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
398. Lai nepasliktinātu Dridža, Sivera, Ārdava, Jazinka, Cierpa (Tērpes), Biešona, Karašu (Karpa), Ota, Leja, Dubiņa, Cārmina, Ojota, Kumbuļeiša, Dagdas, Varnaviču, Šilovkas, Krivojes, Baļticas, Jablonkas, Rešetnīku, Rokoļu, Purva, Dziļā, Garā (pie Piedrujas), Eša (Ežezera pie Ezerniekiem), Geraņimovas Ildzā, Ižuņā (pie Okras), Visoldas, Oloveca, Ašara, Baltā (pie Krāslavas), Stirnas, Riņģa, Galšūna un Lielā Gusena ekoloģisko stāvokli:
398.1. 100 m platā joslā no ūdenstilpes krasta līnijas neierīko aramzemes;
398.2. ierīkojot vai atjaunojot peldvietas vai rekreācijas vietas pie ezeriem to pakrastē saglabā neskartu visu to dabiskās minerālgrunts slāni, ja nepieciešams veicot eitrofikācijas rezultātā uzkrājušos dūņu slāņa izvākšanu līdz tā virsai.
4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)
4.11.2.1. Pamatinformācija
399. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai pilsētās un ciemos
4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
400. Viensētu apbūve (11004).
401. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
402. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot lopkopību, dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.
403. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.
404. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
405. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
406. Vasarnīcu apbūve (11002).
407. Dārza māju apbūve (11003).
408. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
409. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu nami, pansijas.
410. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
411. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.
412. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.
413. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
414. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
415. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.
416. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
417. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
418. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
419. Noliktavu apbūve (14004).
420. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
421. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
422. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
423. |
600 m2 37 |
50 |
39 |
39 |
līdz 2 38 |
39 |
37 ciema teritorijā - 2 500 m2
38 ražošanas vai noliktavu būvēm - atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības
39 nenosaka
4.11.2.5. Citi noteikumi
424. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu, specializētos lopkopības kompleksu, vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas. Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.
425. Ja esoša lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve vai esoši specializētie lopkopības kompleksi robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, tad to pārbūvi, paplašinot objektu, var atļaut, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēti pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas lauksaimnieciskās ražošanas objekts vai specializētie lopkopības kompleksi, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:
425.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;
425.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
426. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L1), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001) un Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
427. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no rūpnieciskās apbūves objekta (piesārņojošās darbības iekārtas, procesi, būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publiskai ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)
4.11.3.1. Pamatinformācija
428. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mazdārziņu funkciju īstenošanu ārpus pilsētām un ciemiem.
4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
429. Viensētu apbūve (11004).
430. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
431. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
432. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.
433. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
434. Vasarnīcu apbūve (11002).
435. Dārza māju apbūve (11003).
436. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un / vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).
437. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu nami, pansijas.
438. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
439. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
440. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
441. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
442. Noliktavu apbūve (14004).
4.11.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
443. |
2 ha |
50 |
41 |
41 |
līdz 2 40 |
41 |
40 ražošanas vai noliktavu būvēm - atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai, skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības
41 nenosaka
4.11.3.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.12. ŪDEŅU TERITORIJA
4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)
4.12.1.1. Pamatinformācija
444. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
445. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
446. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
447. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
448. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
449. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
450. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
451. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).
452. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
4.12.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
453. |
2 ha 42 |
43 |
43 |
43 |
līdz 1 44 |
43 |
42 dabas parks un dabas liegumos - 10 ha
43 nenosaka
44 peldbūvēm
4.12.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1.1. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN1)
5.1.1.1. Pamatinformācija
454. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa ir 500 m zona no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni).
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
455. Būves nedrīkst būt augstākas par 35 m (piemēram, vēja ģeneratora maksimālais rotora spārnu augstākais punkts).
5.1.2. Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN11)
5.1.2.1. Pamatinformācija
456. Teritorija, gar kuras robežu vai kurā ir izbūvēta centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma.
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
457. Ja centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tiek paplašinātas, teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ir ierīkotas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN11), teritorijas noteikumi ir piemērojami arī jaunajās teritorijās.
5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA
5.4.1. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti (TIN4)
5.4.1.1. Pamatinformācija
458. Teritorijas un objekti (turpmāk - kultūrvēsturiskie objekti) ir noteikti, lai saglabātu objektus, kuriem nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa, bet kultūrvēstures izziņas un novadpētniecības rezultātā ir konstatētas Novadam raksturīgās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, lai veicinātu kultūrizglītību, Novada vietu identitātes veidošanu, kā arī tūrismu.
5.4.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.1.3. Citi noteikumi
459. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un 6. pielikumā noteiktajos kultūrvēsturiskajos objektos ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūrvēsturisko objektu vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.).
460. Kultūrvēsturisko objektu teritorijās un 10 m rādiusā ap tiem atļauts būvēt un izvietot vienīgi funkcionālus un dekoratīvus labiekārtojuma un vides dizaina elementus, apsaimniekošanai nepieciešamās palīgēkas un vietas piemiņas pasākumu rīkošanai. Šo būvju izvietojumu un parametrus nosaka labiekārtojuma projektā.
461. Pirms kultūrvēsturisko objektu atjaunošanas, restaurācijas, pārbūves, nojaukšanas, zemes vienību sadales, robežu pārkārtošanas vai jaunas būvniecības teritorijā, Pašvaldība var pieprasīt veikt kultūrvēsturiskā objekta un apkārtējās vides kultūrvēsturisko inventarizāciju vai pieprasīt veikt būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu vai izstrādāt detālplānojumu.
462. Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī atjaunojot vai pārbūvējot esošās ēkas, ievēro apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un tradicionālos būvmateriālus.
463. Jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojuma un telpisko struktūru. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvtilpuma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturiskās apbūves ēku apjomiem.
464. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā un ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, papildus ievērojot šādas prasības:
464.1. aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;
464.2. nav pieļaujama ēku fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko detaļu (logu un durvju, loga apmaļu, dzegu, verandu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidēšana vai pārbūve, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiņas;
464.3. atjaunojot koka apšuvumu fasādē, izmantot koka apšuvuma dēļus atbilstoši oriģinālam analogā platumā un biezumā, ar oriģinālam atbilstošu profilējumu un dēļu apšuvuma veidu.
465. Koka vai mūra (izņemot silikātķieģeļa) ārsienām nav nepieciešama papildus apdare, bet ārsienas, kas būvētas no citiem materiāliem, apšuj ar koka dēļiem vai apmet.
466. Prasības ēku siltināšanai (cik to pieļauj ēkas stāvoklis):
466.1. fasāžu apdarē jāatjauno tās būvniecības laika apdare;
466.2. ēkām, kuru ārsienu apdare ir no akmeņu vai ķieģeļa mūra (izņemot silikātķieģeļa) siltināšanu jāveic no ēkas iekšpuses;
466.3. ēkas fasādēm jāsaglabā visi dekori un proporcijas.
467. Ēkas fasāžu krāsojuma atjaunošanas gadījumā jāņem vērā ēkas būvniecības laiks, ēkas sākotnējās apdares tonis un ielas vai ielas daļas kopējā krāsu palete.
468. Fasāžu krāsošana jāveic saskaņā ar ēkas būvniecības ieceres dokumentācijā akceptēto krāsojumu vai pašvaldībā saskaņoto ēkas krāsojuma pasi.
469. Veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, ievēro apkārtnē vai kvartālam raksturīgo zemes vienību platību un konfigurāciju.
470. 6. pielikuma saraksta izmaiņas nav Teritorijas plānojuma grozījumi.
5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA
5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)
5.5.1.1. Pamatinformācija
471. Ainaviski vērtīgas teritorijas TIN5, kurās vienlaikus kopā pastāv ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās un vizuāli estētiskās vērtības, veidojot Latgales reģionam raksturīgo ainavu.
5.5.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.1.3. Citi noteikumi
472. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotas sekojošas ainaviski vērtīgās teritorijas TIN5:
472.1. Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas:
472.1.1. Priežmales ezeru virknes ainavu telpa;
472.1.2. Ižuņas un Idaņas ainavu telpa;
472.1.3. Zundu ezeru ainavu telpa;
472.1.4. Bižas ezera ainavu telpa;
472.1.5. Andrupenes pauguraines ainavu telpa;
472.1.6. Oloveca un Križova ainavu telpa;
472.1.7. Eša ezera ainavu telpa;
472.1.8. Cierpa, Bierža un Ūgliņa ezera ainavu telpa;
472.1.9. Jazinka un Saviņa ezeru ainavu telpa;
472.1.10. Aulejas ezera ainavu telpa;
472.1.11. Sivera, Ārdava un Leja ezeru ainavu telpa;
472.1.12. Daugavas upes krasta ainava.
472.2. Pašvaldības nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas:
472.2.1. Rešetnīku, Rokolu un Arla ezeru ainavu telpa;
472.2.2. Gaļšūna ezera ainavu telpa;
472.2.3. Gaļšūna ezera ainavu telpa;
472.2.4. Garā ezera un Ormija ezera ainavu telpa;
472.2.5. Indra ezera ainavu telpa;
472.2.6. Lielā Gusena ezera ainavu telpa.
473. Saimnieciskā darbība veicama, saglabājot vietai raksturīgās kultūrvides un ainavas daudzveidību, ekoloģiskās un vizuāli estētiskās vērtības. Saglabājama Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Kultūrvēsturiskais un ainavu plāns" norādītā ainavu struktūra.
474. Nav pieļaujama apbūve, apmežošana vai teritorijas uzturēšana tādā stāvoklī, kas aizsedz skatu no attīstāmajiem skatu punktiem uz Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Kultūrvēsturiskais un ainavu plāns" identificētām ekoloģiskām, kultūrvēsturiskām un vizuāli estētiskām vērtībām (ūdens virsmu identificētajos skatu atvērumos, kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem u.c. ainavu vērtībām).
475. Saglabāt dabiskos ezeru un Daugavas krastus, neizmainot krasta līniju un esošo krastu reljefu.
476. Paskaidrojuma raksta 2. pielikuma "Kultūrvēsturiskais un ainavu plāns" norādītajos attīstāmajos skatu punktos nodrošināt ainavu vizuālo pieejamību, attīrot skatu līnijas ūdensobjektu krastos no apauguma, ņemot vērā konkrētajā vietā sastopamās dabas vērtības, hidroloģiskos procesus, ūdensobjektu krastu eroziju, ģeoloģisko uzbūvi u.c. Nav pieļaujama jaunu ainavu degradējošu objektu uzstādīšana (sakaru masti vai citi liela apjoma un izmēra (virs 30 m) objekti).
477. Aizliegta vēja elektrostaciju izbūve, jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana, izņemot pazemes ūdens ieguvi, un jaunas saules enerģijas ieguves infrastruktūras attīstība (neattiecas uz saules paneļiem uz ēku jumtiem, kuri nav redzami no publiskās ārtelpas).
478. Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgajās teritorijās:
478.1. jauna apbūve primāri attīstāma uz vēsturisko mājvietu pamatiem;
478.2. izvairīties no dominējošiem apbūves elementiem un vienlaidus apbūves veidošanas gar ceļiem un ezeru krastiem, kas aizsedz skatus uz apkārtējo ainavu.
5.5.2. Ainaviski vērtīgs ceļa posms (TIN51)
5.5.2.1. Pamatinformācija
479. Ainaviski vērtīgie ceļa posmi TIN51 šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas vai skatu punktus.
5.5.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.2.3. Citi noteikumi
480. Pārbūvējot autoceļu, nav atļauts veikt būtiskas autoceļa trases izmaiņas, taisnošanu un nozīmīgu reljefa pārveidošanu, kas maina ainavas raksturu.
481. Saglabāt ceļa posmam raksturīgo ainavu, balstoties uz ainavu plāna rekomendācijām.
5.5.3. Augstvērtīgs skatu punkts (TIN52)
5.5.3.1. Pamatinformācija
482. Augstvērtīgie skatu punkti TIN52 ir atvērumi uz ainavas kompozīciju un vērtībām, kuras raksturo Novada identitāti un vietas sajūtu, kas ir nozīmīgi vietas tēla veidošanā.
5.5.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.3.3. Citi noteikumi
483. Veicot jebkādas ainavas struktūras izmaiņas (alternatīvā enerģija un cita veida dabiskajā vidē neiederīga apbūve, mežistrāde (apmežošana un atmežošana, zemes lietošanas veida maiņa), derīgo izrakteņu ieguve u.c.), kas ietekmē definētās ainaviski vērtīgās kompozīcijas parametrus un kvalitātes, Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt ainavu izvērtējumu no konkrētā skatu punkta.
5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA
Nenosaka
6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
Nenosaka
7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS
Nenosaka
Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks
PIELIKUMI
1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas
2. pielikums. Tipveida šķērsprofili
3. pielikums. Ielu un ceļu kategoriju shēmas
4. pielikums. Redzamības brīvlauki
6. pielikums. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes Piekļūstamība |
|
