Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Ministru kabineta rīkojums Nr. 692

Rīgā 2025. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 44 33. §)

Par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.-2027. gadam

1. Apstiprināt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.-2027. gadam (turpmāk - plāns).

2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju.

3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītajām institūcijām prioritāro pasākumu ietvaros 2025. gadā nodrošināt atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" paredzētajam finansējumam, bet 2026. gadā atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktam. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā izskatīt Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri

(Ministru kabineta
2025. gada 22. oktobra
rīkojums Nr. 692)

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns
2025.-2027. gadam

Rīga

2025

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

I. Kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

1. STATISTIKAS DATI

2. RISKA FAKTORU IZPLATĪBA UN IETEKME

III. Rīcības virzieni

PLĀNA RĪCĪBAS VIRZIENU SASAISTE AR EIROPAS VĒŽA UZVEIKŠANAS PLĀNU

1. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU PROFILAKSE, VĒŽA SKRĪNINGS, AGRĪNĀ DIAGNOSTIKA

2. PACIENTU ZIŅOTĀS PIEREDZES UN IZNĀKUMU MĒRĪŠANAS SISTĒMU (PREM UN PROM) PILNVEIDE

3. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANA

PLĀNA ĪSTENOŠANAS KOORDINĀCIJA UN INSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA

4. BĒRNU ONKOLOĢIJA

5. ONKOLOĢISKO SLIMĪBU DATU PLATFORMAS RISINĀJUMU PILNVEIDOŠANA UN PĒTNIECĪBA

IV. Plānā paredzētie pasākumi

V. Teritoriālā perspektīva

VI. Pielikums

Izmantotie saīsinājumi

ANM plāns	Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
BI-RADS	Mamogrāfijas attēlveidošanas ziņošana un datu sistēma (Breast Imaging reporting and Data System)
BKUS BSF	VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Bērnu slimnīcas fons
CNS	Centrālā nervu sistēma
COG	Bērnu onkoloģijas grupa (The Children's Oncology Group)
CPV	Cilvēka papilomas vīruss
EGFR	Epidermas augšanas faktora receptors (epidermal growth factor receptor)
ES	Eiropas Savienība
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ESMO	Eiropas medicīnas onkoloģijas biedrība (European Society for medical oncology)
GPOH	Bērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrība (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie)
HER	Cilvēka epidermas augšanas faktora receptors (human epidermal growth factor receptor)
IT	Informācijas tehnoloģijas
KZS	Kompensējamo zāļu saraksts
LĀPPOS LBOF	Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība Latvijas Bērnu Onkoloģijas fonds
LDVC	SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"
LĢĀA	Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
LLĢĀA	Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija
LLMB	Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība
LM	Labklājības ministrija
LPA	Latvijas Patologu asociācija
LU	Latvijas Universitāte
MK	Ministru kabinets
NCCN	Nacionālais visaptverošais vēža tīkls (The National Comprehensive Cancer Network)
NMPON	Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļa
NOPHO Noteikumi Nr. 555	Ziemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrība (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology) Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"
NRC "Vaivari"	VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""
NVD	Nacionālais veselības dienests
NVO	Nevalstiskās organizācijas
OECI PSA	Eiropas vēža institūtu organizācija (Organisation of European cancer institutes) Prostatas specifiskais antigēns
PSKUS	VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"
PVO	Pasaules Veselības organizācija
RAKUS	SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
Reģistrs SIOPE	Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība Eiropas Bērnu onkoloģijas biedrība (The European Society for Paediatric Oncology)
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
SSK - 10	Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija
VADDA	Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VRP	Valdības rīcības plāns
VIS	Vadības informācijas sistēma
VM	Veselības ministrija
ZVA	Zāļu valsts aģentūra

I. Kopsavilkums

Mūsdienu pasaulē, arvien pieaugot neinfekcijas slimību radītajam vispārējam slogam, arī onkoloģiskās saslimšanas (tajā skaitā arī onkohematoloģiskās saslimšanas) rada būtisku fizisku, emocionālu un finansiālu slogu indivīdiem, ģimenēm, sabiedrībai un veselības aprūpes sistēmām. Ar onkoloģisko slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un uzraudzību saistītie veselības aprūpes izaicinājumi ir izvirzīti kā prioritāri gan starptautiskajā, gan valsts līmenī, un tādēļ būtiski ir jau politikas izstrādes etapā precīzi identificēt nozīmīgākās problēmas, vienlaikus iezīmējot efektīvākos risinājumu veidus.

Lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir noteiktas galvenās prioritātes septiņiem gadiem plānojot arī attiecīgus ieguldījumus, un šajā dokumentā būtiska vieta ir atvēlēta arī onkoloģijai kā vienai no prioritārajām jomām. Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 3. rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" 3.1. rīcības apakšvirziena "Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība" 3.1.7. uzdevums nosaka attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, t.sk. hematoonkologijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu to ārstēšanu, balstoties uz personalizētas medicīnas principiem. Saskaņā ar minētajās pamatnostādnēs noteikto onkoloģijā prioritārie virzieni līdz 2027. gadam ir onkoloģisko slimnieku reģistra attīstīšana, valsts organizētā vēža skrīninga starpnozaru koordinēšana, atsaucības un aptveres palielināšana, pacienta ceļu izveide, diagnostikas uzlabošana, personalizētā medicīnas pakalpojumu attīstīšana un atbilstoši ES prasībām akreditētā Valsts vēža centra izveide (uz RAKUS Latvijas onkoloģijas centra bāzes) kā metodisko vadības centru, kam otrajā etapā seko - medicīnas iestāžu tīkla izveide Latvijā ar definētajiem un standartiem atbilstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Izvērtējot pieejamos veselības statistikas datus, ir secināms, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū (biežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības), veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem (2023. gadā 20%). Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz 2020. gadam, pēdējos gados - ar samazinājumu par 4,8%, 2023. gadā (300 uz 100 000 iedzīvotāju) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā 2014. gadā. Katrs ceturtais nomirušais ļaundabīga audzēja dēļ (25%) nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Prognozes liecina, ka arī 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu.

Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā. Saskaņā ar BKUS sniegto informāciju Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka 58 bērniem un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam ieskaitot, un vidēji ik gadu 10 bērnu un pusaudžu miršanas cēlonis ir ļaundabīgs audzējs. Saskaņā ar 70. Pasaules Veselības asamblejā atzinuma¹, ka specifiskām vēža pacientu grupām, piemēram, bērniem un pusaudžiem, nepieciešamas atšķirīgas vēža kontroles stratēģijas, kā arī ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Globālajā iniciatīvā bērna vēža apkarošanai² norādīto, ka, iekļaujot jautājumus par bērnu onkoloģiju valstu plānos, ir jāatzīst tā specifika, šajā plānā stratēģija, kas saistīta ar bērnu onkoloģiju, ir raksturota atsevišķā apakšnodaļā. Bērnu un jauniešu vecumposmā (no 0 - 18 gadu vecumam), salīdzinot ar pieaugušo vecuma grupas vajadzībām, atšķirības ir gandrīz visos ar onkoloģiju saistītajos aspektos, tostarp kas saistīti ar audzēja bioloģiju, nepieciešamo pakalpojumu veidiem un iesaistītajām pusēm. Izstrādājot šo plānu, ir ņemtas vērā 2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem³ rekomendē valstu vēža kontroles plānos iekļaut skaidri noteiktu sadaļu par onkoloģiju bērniem un iekļaut tajā vismaz šādus aspektus: epidemioloģija; veselības aprūpes organizācija un kvalitāte; piekļuve vislabākajai iespējamai multimodālai standarta ārstēšanai; klīniskie pētījumi un piekļuve inovatīvām terapijām; pacientu un ģimeņu sociālo vajadzību pieejamība; izdzīvotība (survivorship).

Onkoloģiskas slimības gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem ir agrīna tās atklāšana. Lai mazinātu onkoloģisko slimību attīstības risku, ir būtiski savlaicīgi identificēt un samazināt riska faktorus, tostarp veicot profilaktisko vakcināciju. Savukārt, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, ir jānodrošina agrīna diagnostika, savlaicīga un efektīva ārstēšana, kā arī atbilstoša medicīniskā rehabilitācija un dinamiskā novērošana, tādējādi maksimāli iespēju robežās novēršot komplikāciju risku un attālinot priekšlaicīgas nāves risku. Plānojot un īstenojot veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā, ir jāņem vērā ierobežotās veselības aprūpes budžeta iespējas, kurš šobrīd nav pietiekams, lai varētu realizēt visus nepieciešamos pasākumus. Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kur ir jāturpina iesāktie pilnveidošanas pasākumi, tajā skaitā veicot arī sistēmiskas izmaiņas.

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.-2027. gadam ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiskos uzstādījumus onkoloģijas jomā un tieši sasaistot nacionālos rīcības virzienus ar Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (Europe's Beating Cancer Plan)⁴ mērķiem un ieteikumiem.

VM mērķis ir turpināt pilnveidot uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt izmaksu efektīvus, savlaicīgus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, sākot ar profilakses pasākumiem (piemēram, vakcinācija pret CPV infekciju) un beidzot ar dinamiskās novērošanas īstenošanu pacientiem, kas ir pārslimojuši onkoloģisku slimību un šobrīd atrodas remisijas stadijā, un dzīves kvalitātes pilnveidošanu.

Laikā no 2022. līdz 2023. gadam ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" ietvarā saņemtas starptautisku ekspertu rekomendācijas Latvijas situācijas uzlabošanai trijās jomās: 1) vēža skrīnings; 2) vēža reģistrs; 3) virzība uz starptautiski atzītu vēža centa akreditāciju. Ekspertu sniegtās rekomendācijas ņemtas vērā šī dokumenta sagatavošanā.

Lai varētu turpināt veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu onkoloģijas jomā, VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2025.-2027. gadam" (turpmāk - Plāns).

Saistībā ar Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam izvērtēšanu un plāna turpinājuma sagatavošanu nākamajam posmam, VM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm no 2024. gada maija līdz jūlijam ir organizējusi darbseminārus (domnīcas) par prioritārajiem onkoloģijas jomas virzieniem. Lai veiktu uzlabojumus cīņā ar vēzi, šajās domnīcās ar noteiktu regularitāti strādāja nozares eksperti, pārstāvji no veselības nozares organizācijām un pacientu organizācijām, praktizējoši ārsti un VM pārstāvji, tādējādi paužot savu redzējumu, vajadzības un ekspertu viedokli onkoloģijas jomā. Kopumā tika īstenotas piecas domnīcas priekšlikumu un ideju apzināšanai par šādiem rīcības virzieniem - pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru. Domnīcu norises laikā dalībnieki kopīgi pārskatīja izvirzīto rīcības virzienu kontekstu - esošās situācijas novērtējumu, esošos izaicinājumus, kā arī identificēja esošā plāna iniciatīvas, lai veidotu vienotu izpratni par prioritātēm un aktuālajām iniciatīvām, kas iekļaujamas jaunā plāna izstrādes procesā.

Domnīcu dalībnieki pārstāvēja dažādas perspektīvas, līdz ar to tika iegūta daudzpusīga informācija jaunā plāna sagatavošanai no šādām jomām:

1) praktizējoši ārsti-speciālisti no RAKUS, PSKUS, BKUS;

2) VM galvenie speciālisti radioloģijā un diagnostikā, onkoloģijā - ķīmijterapijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, uroloģijā, ķirurģijā, fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā;

3) ārstu profesionālās asociācijas (Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Radiologu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Hematologu asociācija, Latvijas Patologu asociācija un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība);

4) pacientu intereses pārstāvošās organizācijas (Onkoalianse, Vēža pacientu savstarpējās palīdzības grupa "Par dzīvot", Latvijas Pacientu pieredzes asociācija, biedrība "Blastiņš", Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds);

5) VM padotības iestādes: NVD, SPKC, ZVA.

6) farmācijas jomu pārstāvošās asociācijas: SIFFA (Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija), BRAL (Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija);

7) universitāšu pārstāvji - Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts;

8) Veselības aprūpes darba devēju asociācija;

9) u.c. eksperti

Onkoloģijas domnīcas procesu virzīja neatkarīgi moderatori un visi dalībnieki piedalījās pēc vienlīdzības principa. Darbs norisinājās grupās, kuru sastāvs regulāri tika mainīts, lai nodrošinātu dalībnieku savstarpēju komunikāciju un dažādās perspektīvas, papildinot problēmu definēšanu un risinājumu veidošanu.

Piecu domnīcu laikā dažādas iesaistītās puses strādāja kopā grupās un veica uzdevumus atbilstoši domnīcas tēmai un uzstādījumam. Grupu darbu mērķis bija koprades formātos iegūt domnīcu dalībnieku redzējumu par onkoloģijas nozares situāciju, nepieciešamajām darbībām nākamā pārskata periodā laikā. Grupu darbs tika organizēt pēc Chatham House noteikuma - lai nodrošinātu brīvu viedokļu apmaiņu, dalībnieki tika aicināti dalīties ar savu redzējumu, pieredzi un jautājumiem, taču domnīcas kopsvilkumā vai citās atskaitēs netiek norādīts, kurš sniedzis kādu konkrētu viedokli vai komentāru, izņemot, ja dalībnieki paši vēlas tikt citēti konkrēti.

Plāna virsmērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas un onkohematoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt, viens no Plāna horizontālajiem mērķiem ir samazināt reģionālās atšķirības onkoloģiskās aprūpes pieejamībā, kvalitātē un rezultātos, tai skaitā mirstībā un piecu gadu izdzīvotībā, īpaši Kurzemes un Latgales reģionos, kur rādītāji ir būtiski sliktāki nekā vidējie rādītāji valstī.

Plāna apakšmērķi:

1) informēt un izglītot sabiedrību par onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanu, kā arī onkoloģisko slimību profilaksi, veicinot veselību ietekmējošo paradumu maiņu sabiedrībā, vakcinācijas pret CPV aptveres palielināšanu un savlaicīgu diagnostiku;

2) definēt konkrētus profilakses politikas mērķus līdz 2030. gadam, kas atbilst PVO un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna rekomendācijām, pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga vadību, lai uzlabotu skrīninga rezultatīvos rādītājus un skrīninga kvalitāti visos skrīninga etapos un izvērtēt iespējas jaunu vēža skrīningu ieviešanai, kā arī uzlabot agrīno diagnostiku, nodrošinot plašāku sabiedrības aptveri un efektīvāku finanšu resursu izmantošanu;

3) uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību bērniem un pieaugušajiem ar onkoloģiskām slimībām - veicinot izdzīvotību un dzīves kvalitāti, uzlabojot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai visos Latvijas reģionos, kā arī nodrošinot lietderīgu veselības aprūpes resursu izmantošanu;

4) pilnveidot primārās diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, nodrošinot medikamentu pieejamību un veicinot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.

Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai:

- mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā;

- turpinātu ik gadu palielināt vakcinācijas pret CPV infekciju aptveri un valsts organizētā vēža skrīninga atsaucību un aptveri krūts vēža, dzemdes kakla vēzim, kolorektālajam vēzim, prostatas vēzim, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un vēža skrīninga otrā etapa diagnostikai;

- pilnveidotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ieviešot vienotu metodoloģisko vadību onkoloģijas jomā;

- pilnveidotu diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, iespēju robežās novēršot ārstēšanas blaknes;

- veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.

Ņemot vērā būtiskas reģionālās atšķirības saslimstības, mirstības un agrīnās diagnostikas rādītājos, kā arī ārstēšanas pieejamībā, Plāna īstenošana paredz mērķtiecīgus pasākumus šo atšķirību mazināšanai. Tostarp īpaša uzmanība vērsta uz veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanu reģionos, ārstniecības personu tālākizglītību, uz pacientu vērstu informatīvo kampaņu ieviešanu teritorijās ar zemu skrīninga atsaucību un metodiskā atbalsta nodrošināšanu ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.

Plāna mērķi sasniedzami, realizējot piecus rīcības virzienus:

1. onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika;

2. pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana onkoloģijas jomā;

3. onkoloģisko slimību ārstēšana;

4. bērnu onkoloģija;

5. onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecība.

Plāns sagatavots, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

- Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam⁵;

- Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns⁶;

- Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam⁷;

- Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai⁸

- Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam⁹;

- Informatīvais ziņojums "Onkoloģijas nozares attīstība Latvijā"¹⁰;

- Konceptuālais ziņojums "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"¹¹,

- Onkoloģijas domnīcu saturiskais apkopojums;

- Eiropas Vēža uzveikšanas plāns¹²;

- Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem¹³

- aktualizētais Eiropas vēža plāns bērniem un pusaudžiem 2021.-2026.¹⁴;

- Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas¹⁵;

- DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.-2024.) rekomendācijas

- ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi - 3. mērķis - nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.4. apakšmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt nelipīgu slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību¹⁶.

- Valsts kontroles ziņojums par onkoloģijas aprūpi Latvijā, "Onkoloģija - prioritāte bez rezultāta" (2023)¹⁷

Plāns ir cieši sasaistīts arī ar Valdības rīcības plāna (VRP) kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" mērķiem. Īpaši nozīmīgi ir rīcības jomas "II. Latviska un iekļaujoša Latvija" ietvaros noteiktie veselības aprūpes attīstības virzieni. Saskaņā ar VRP deklarācijā ietverto uzdevumu Nr. 013 "Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem", kā arī tā 13.3. apakšpunktu "Pilnveidota valsts organizēta vēža skrīninga programma, veicinot ļaundabīgo slimību agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, kā arī valsts ieguldīto līdzekļu efektīvu izmantošanu", plānots veidot uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, kas nodrošina primārās veselības aprūpes pieejamību un sekmē agrīnu diagnostiku slimībām ar augstu mirstības risku. Šajā kontekstā īpaši uzsvērta ir valsts organizētās vēža skrīninga programmas pilnveide, agrīnas diagnostikas veicināšana un valsts ieguldījumu efektīva izmantošana. Līdz 2027. gadam paredzēts būtiski palielināt skrīninga aptveri:

- dzemdes kakla vēža skrīningam no 50% (2024. gadā) uz 60% (2027. gadā),

- krūts vēža skrīningam no 50% (2024. gadā) uz 60% (2027. gadā),

- zarnu vēža skrīningam no 25% (2024. gadā) uz 35% (2027. gadā),

kā arī nodrošināt savlaicīgu diagnostiku (I-II stadijā) vismaz 52,8% gadījumu (2027. gadā). Tāpat plānots izvērtēt iespējas izstrādāt pilotprojektus plaušu un kuņģa vēža skrīningam, ievērojot ES rekomendācijas. Plānā iekļautie pasākumi atbalsta VRP noteiktos mērķus, tostarp:

- virzību uz PVO rekomendāciju īstenošanu attiecībā uz ilgtspējīgu veselības aprūpi,

- sabalansētu finansējuma sadali starp jauniem pakalpojumiem, to pieejamības uzlabošanu un tarifu pārskatīšanu,

- pilotpētījuma īstenošanu krūts vēža ārstēšanā vērtībās balstīta finansēšanas modeļa ieviešanai, kas balstīts uz pacientu veselības rezultātiem.

Plāna sasniedzamie rezultāti: 5 gadu izdzīvotības rādītāja pieaugums (visiem ļaundabīgiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas) ar sekojošiem rezultatīviem rādītājiem, kas tuvinātos vidējam Eiropas līmenim: 2019.-2024. gadā - 50,1%; 2022.-2027. gadā - 55%.

Plāna īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums (euro):

Kopējais papildus nepieciešamais finansējums:	2025. gadā	2026. gadā	2027. gadā	Turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Kopējais papildus nepieciešamais finansējums:	865 741	6 887 238	75 184 040	71 059 334
Finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai:	0	2 973 948	69 811 923	70 744 934
Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai¹⁸	865 741	3 913 290	5 372 117	314 400

II. Situācijas raksturojums

Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dinamikā pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas programmu (skrīningu) ieviešanu. Tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ES būs par 24% vairāk vēža gadījumu, kā arī tas būs galvenais nāves cēlonis. Tāpēc EK par vienu no prioritātēm ir noteikusi ļaundabīgo audzēju profilaksi, savlaicīgu atklāšanu un mūsdienīgas terapijas pieejamības veicināšanu, lai mazinātu vēža izplatību, kā arī mirstību, īpaši jaunu cilvēku vidū¹⁹.

Latvijā ir ap 90 tūkstoši iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. Tāpat ik gadu nomirst ap 5800 (vidēji pēdējo piecu gadu periodā) personu ar ļaundabīgo audzēju. Dinamikā ļaundabīgo audzēju izraisītās mirstības rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir bijis mainīgs: ar 5,3% pieaugumu līdz 2020. gadam, pēdējos gados - ar samazinājumu par 4,8%, 2023. gadā (300 uz 100 000 iedz.) sasniedzot gandrīz tādu pašu rādītāju kā 2014. gadā²⁰. Prognozes liecina, ka arī 2035. gadā Latvijā būs ap 11 tūkstošiem jaunu vēža gadījumu un ap 6 tūkstošiem ļaundabīgo audzēju izraisītu nāves gadījumu. Relatīvi lielākais mirstības samazinājums tiek prognozēts dzemdes kakla vēža grupā, pieaugums - nieru un prostatas vēžu grupās²¹.

Gan mirstības, gan saslimstības rādītāji Latvijā ir augstāki nekā vidēji ES - tas skaidrojams ar atšķirībām praktiski visās šos rādītājus ietekmējošās jomās. Latvijā ir²²:

- salīdzinoši augstāka riska faktoru izplatība, piemēram, smēķēšana;

- zemāki valsts apmaksāto vēža skrīningu aptveres un atsaucības rādītāji (pašvērtējums par krūts vēža, kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumiem);

- viens no zemākajiem resursu (ārsti, staru terapijas iekārtas, laboratoriju histoloģijas un molekulāras bioloģijas tehnoloģiju izmantošana) pieejamības rādītājiem ES;

- augsts reģistrēto/apstiprināto pretvēža zāļu īpatsvars, kas nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā;

- trešais zemākais izdevumu līmenis vēža ārstēšanai uz vienu iedzīvotāju ES;

- zemāki izdzīvotības rādītāji nekā vidēji ES.

Tomēr atsevišķas tendences liecina par pozitīvi vērtējamu dinamiku, piemēram, mirstības samazinājums pēdējos piecos gados, īpaši vecumā līdz 64 gadiem, kā arī piecu gadu izdzīvotības rādītāju pieaugums.

1. Statistikas dati

Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, nāves cēloņu struktūrā tas aizņem piekto daļu (20%) no visiem nāves cēloņiem. Pēdējo piecu gadu periodā gadā vidēji 5800 cilvēku nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Katrs ceturtais (25%) no tiem nav sasniedzis 65 gadu vecumu. Dinamikā šis īpatsvars mazinās, pirms desmit gadiem tādu bija 29%. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījusies: tai bija neliela, bet stabila pieauguma tendence līdz 2020. gadam, pēdējos gados redzams samazinājums (5% pret 2020. gadu), tai skaitā priekšlaicīgai mirstībai (11% pret 2018. gadu). Turklāt pēdējo gadu samazinājums vērojams abu dzimumu grupās²³.

1. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā, uz 100 000 iedzīvotāju

Vecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 20% (2021. gadā) augstāka nekā vidēji ES, trešā augstākā starp visām ES valstīm (vēl augstāka ir tikai Ungārijā un Horvātijā). Līdz ar to tā arī ir augstākā starp Baltijas valstīm²⁴.

2. attēls. Vecuma standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Baltijas valstīs un vidēji ES, uz 100 000 iedzīvotāju

Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā atšķiras sadalījumā pa reģioniem. Augstākais rādītājs vērojams Kurzemē un Latgalē (standartizējot pēc vecuma), kur tas ir par 9% (attiecīgi 330 un 328 uz 100 000 iedz. 2023. gadā) augstāks rādītājs nekā vidēji Latvijā. Zemākais vecuma standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā (280 uz 100 000 iedzīvotāju)²⁵. Atšķirības pa reģioniem vērš uzmanību uz nevienlīdzību veselības jomā, kas, iespējams, saistīta gan ar nevienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību, gan augstāku riska faktoru izplatību.

3. attēls. Standartizētā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pa Latvijas reģioniem, 2023. gads, uz 100 000 iedzīvotāju

*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.2024. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu - šajā kartē Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.

Tāpat atšķirīgas ir arī mirstības tendences dinamikā reģionos. Pēdējo gadu mirstības samazināšanās tendence valstī ir vērojama, pateicoties samazinājumam Rīgā, pārējos reģionos mirstības rādītāji ir svārstīgi un pat ar pieauguma tendenci.

Arī vērtējot priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 gadu vecumam) ļaundabīgo audzēju dēļ atšķirības un tendences reģionos, redzams, ka augstākais rādītājs ir Latgalē un Kurzemē, tas arī nav uzlabojies desmit gadu periodā. Savukārt, stabilākais mirstības samazinājums šajā vecuma grupā ir redzams Rīgā - par 22% desmit gadu periodā. Šīs tendences varētu būt skaidrojamas ar pieejamāku veselības aprūpi (diagnostiku, ārstēšanas iespējām) galvaspilsētā.

4. attēls. Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem vecumā līdz 64 gadiem statistiskajos reģionos, uz 100 000 iedzīvotāju

*Reģioni līdz 01.01.2024.

Tāpat kā priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem visaugstākā ir Latgales reģionā (2023.gadā 135 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā - 96), arī visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju dēļ ir Latgales reģionā (par 34% pārsniedz valsts vidējo rādītāju)²⁶.

Biežākie ļaundabīgie audzēji mirstības cēloņu struktūrā ir bronhu un plaušu audzējs (2023. - 17% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem), prostatas audzējs vīriešiem (14%) un krūts audzējs sievietēm (16%), kā arī kolorektālās daļas audzēji (11%)²⁷. Izplatītāko ļaundabīgo audzēju struktūra ir līdzīga kā citās ES valstīs, kā arī dinamikā būtiski nemainās²⁸.

Reģionālā griezumā vērojamas atšķirības - Pierīgā biežākais ļaundabīgais audzējs, kas izraisījis nāvi, ir prostatas audzējs vīriešiem, Rīgā - krūts vēzis sievietēm, pārējos reģionos - bronhu un plaušu audzējs.

Atšķirības vērojamas arī dzimumu griezumā. Visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm ir krūts ļaundabīgais audzējs un kolorektālās daļas audzēji, bet vīriešiem - bronhu un plaušu audzējs un prostatas audzējs.

2023. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija augsta mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja (949 mirušie jeb 50,5 uz 100 000 iedzīvotāju), no prostatas (priekšdziedzera) ļaundabīga audzēja (407 jeb 46,8 uz 100 000 vīriešu), kam seko mirstība no krūts vēža (410 jeb 40,7 uz 100 000 sieviešu), no kolorektālās daļas ļaundabīgiem audzējiem (623 jeb 33,2 uz 100 000 iedzīvotāju), limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgiem audzējiem (396 mirušie jeb 21,1 uz 100 000 iedzīvotāju) un no aizkuņģa dziedzera vēža (406 jeb 21,6 uz 100 000 iedzīvotāju)²⁹. Mirstība no bronhu un plaušu vēža 2023. gadā ir bijusi visaugstākā pēdējo sešu gadu laikā (skat. 5. attēlu).

5.attēls. Mirstība bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja dēļ, uz 100 000 iedzīvotāju

Avots: SPKC

Izmaiņas ļaundabīgu audzēju izraisītas mirstības rādītājos dinamikā pa audzēju lokalizācijām ir atšķirīgas, bet katrā no tām svārstīgas, nelieliem pieaugumiem mijoties ar samazinājumiem. Salīdzinot 2023. gadu ar 2014. gada mirstības rādītājiem biežāko (t.sk. ar valsts organizēto vēža skrīninga programmu atklājamo) audzēju grupās, redzams, ka lielākais samazinājums (par 18%) ir mirstībai kuņģa ļaundabīgā audzēja dēļ, savukārt lielākais pieaugums (par 24%) redzams dzemdes kakla audzēja izraisītai mirstībai sievietēm. Otrs lielākais pieaugums ir mirstībai no aizkuņģa dziedzera ļaundabīgā audzēja. Vienlaikus pastāvot salīdzinoši zemiem incidences un dzīvildzes rādītājiem šajā audzēja grupā, tas ir atzīts par vienu no nāvējošākajiem, līdz ar to arī izaicinošākajiem ļaundabīgajiem audzējiem³⁰.

6. attēls. Mirstības izmaiņas desmit gadu periodā (2023. gads pret 2014. gadu) izplatītāko ļaundabīgo audzēju grupās

Katrā no grupām ir dažādas tendences, tāpat tās atšķiras sadalījumā pa reģioniem (skat. 1. tabulu). Vērtējot mirstības izmaiņas izplatītākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās un pa statistiskajiem reģioniem (no 01.01.2024.), redzams, ka pieaugums aizkuņģa dziedzera grupā ir visos reģionos, izņemot Kurzemi, samazinājums kuņģa vēža izraisītajai mirstībai ir visos reģionos, izņemot Vidzemi. Turklāt bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja izraisīta mirstība pieaugusi Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, samazinājusies Rīgas reģionā (bez Rīgas).

1. tabula. Mirstība no izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām vidēji desmit gadu periodā (2014.-2023. gads) reģionos*, uz 100 000 iedzīvotāju

	Bronhi un plaušas	Kuņģis	Resnā zarna, sigmveida un taisnā zarna	Limfoīdie, asinsrades un radniecīgie audi	Krūts (sievietēm)	Aizkuņģa dziedzeris	Prostata (vīriešiem)
Latvija	48,4Þ	21,2	33,8	20,8	41,5	20,9Ý	47,0
Rīga	41,5	21,3Þ	36,6Þ	22,4	45,7Þ	22,2	43,7
Rīgas reģions (bez Rīgas)	39,7Þ	17,5Þ	25,1Ý	18,1	33,2Þ	18,7Ý	35,1Ý
Vidzemes reģions	53,3Ý	18,3	31,1	21,6Þ	38,1	21,3Ý	46,5
Kurzemes reģions	54,3Ý	18,6Þ	33,7Ý	20,5Ý	40,5Ý	21,0Þ	58,2
Zemgales reģions	50,7	20,7Þ	32,3Þ	17,5	41,6Ý	20,1Ý	45,7
Latgales reģions	58,5Ý	30,4Þ	39,6	21,7Ý	43,1Þ	20,2Ý	54,2Ý

*Statistisko reģionu robežas ir noteiktas pēc 01.01.2024. iedalījuma, izņemot Rīgas reģionu - šajā tabulā Rīga ir izdalīta atsevišķi, bet Rīgas reģionā ietilpst Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads un Siguldas novads.

Krāsu skaidrojumi: sarkans l - rādītājs sliktāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); zaļš l - rādītājs labāks, salīdzinājumā ar vidējo rādītāju valstī (>10%); Ý - rādītājs dinamikā pieaug (>10%); Þ - rādītājs dinamikā samazinās (>10%).

Onkoloģiskās slimības pieder pie obligāti reģistrējamajām slimībām, un kopš 2008. gada informācija par onkoloģiskajiem pacientiem tika uzkrāta "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem, kuriem diagnosticēta onkoloģiska slimība" (turpmāk - Reģistrs). 2018. gadā Reģistrs tika iekļauts vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk - Veselības informācijas sistēma), kuras pārzinis ir NVD. Kopš 2018. gada ārstniecības iestādes datus Reģistram sniedz tiešsaistē Veselības informācijas sistēmā, kas, diemžēl, izraisīja datu pilnīguma ierobežojumus, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumu Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 5. punktu NVD reizi mēnesī no Veselības informācijas sistēmas sniedz SPKC Reģistram tikai nepersonalizētu informāciju. Zaudējot iespēju pārbaudīt personalizētus datus, SPKC Veselības statistikas datubāzē publicētie statistikas dati par ļaundabīgajiem audzējiem 2018.-2023. gadā nav salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī, jo joprojām ir nepilnīgi un provizoriski. Arī starptautiskajām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer, European Network of Cancer Registries) un pētījumiem SPKC ir nodrošinājis pilnīgus un uzticamus datus tikai līdz 2017. gadam.

Lai gan dati par pēdējiem gadiem ir provizoriski, tie liecina, ka Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju, kam ir diagnosticēts ļaundabīgais audzējs. Ik gadu Latvijā vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku ļaundabīgais audzējs tiek diagnosticēts pirmo reizi. 2023*. gadā 39% personu, kurām diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, bija jaunākas par 65 gadiem³¹.

Tiek lēsts, ka Latvijā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir augstāka nekā vidēji ES. Eiropas Vēža informācijas sistēmas dati liecina, ka 2020. gadā vecuma standartizēta standartizētā vēža incidence Latvijā bija par 7% augstāka nekā vidēji ES³².

Līdz 2017.gadam saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pakāpeniski pieauga (skat. 7. attēlu), kas visdrīzāk bija skaidrojams gan ar diagnostikas uzlabošanos un pieejamību, gan ar izplatības pieaugumu saistībā ar populācijas novecošanos, jo līdzīgas tendences ir arī citās valstīs. 2017. gadā saslimstība sasniedza maksimālo vērtību gan kopējā populācijā, gan abos dzimumos. Sākot ar 2018. gadu, novērojams straujš rādītāju kritums, īpaši 2020.-2021. gadā, ko, galvenokārt, izskaidro COVID-19 pandēmijas izraisītie traucējumi veselības aprūpes pieejamībā, kavēta vai nenotikusi diagnostika, kā arī nepilnīga datu apstrāde un reģistrēšana minētajos gados. Tādējādi 2018.-2021. gada dati uzskatāmi par provizoriskiem, un tie šobrīd nav piemēroti ilgtermiņa tendences raksturošanai.

No 2022. gada redzama pakāpeniska atgūšanās, tomēr rādītāji vēl nesasniedz 2017. gada līmeni, liecinot, ka pandēmijas sekas uz savlaicīgu diagnostiku un pacientu plūsmu joprojām saglabājas.

Visā analizētajā periodā saslimstības rādītāji vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm, kas atbilst arī starptautiski novērotajām tendencēm. Šo atšķirību var izskaidrot ar augstāku izplatību noteiktiem audzēju veidiem vīriešu vidū (piemēram, plaušu, kuņģa, aknu), lielāku riska faktoru izplatību (smēķēšana, alkohola lietošana), kā arī iespējamu mazāku savlaicīgas profilakses un medicīniskās aprūpes izmantošanu.

7. attēls. Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem dzimumu griezumā 2015.-2023. gadā, uz 100 000 iedzīvotāju

Par biežākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām liecina gan līdzšinējie Reģistra dati, gan pēdējo gadu provizoriskie dati, gan starptautisko datu bāzu dati. Galveno ļaundabīgo audzēju struktūrā būtiskas izmaiņas nenotiek. Izplatītākās pirmreizēji diagnosticēto audzēju lokalizācijas ir prostatas vēzis vīriešiem, krūts vēzis sievietēm, kolorektālās daļas ļaundabīgie audzēji, bronhu un plaušu vēzis, kā arī ļaundabīgie ādas audzēji (neskaitot ādas melanomu)³³. Līdzīgi ir arī vidēji ES dalībvalstīs³⁴.

Pēc provizoriskajiem 2023. gada datiem par stadijām ļaundabīgā audzēja atklāšanas brīdī 31,4% gadījumu audzējs atklāts I stadijā, 17,9% - II stadijā, 14,3% - III stadijā, 16,3% - IV stadijā, kas liecina, ka vismaz trešā daļa ļaundabīgo audzēju tiek diagnosticēta novēloti. Šie rādītāji būtiski neatšķiras no laika pirms desmit gadiem (2014. gads). Varētu būt mazinājies novēloti (III-IV stadijas) diagnosticēto īpatsvars (37% - 2014. gadā; 31% 2023*. gadā). Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šos rādītājus nav korekti vērtēt dinamikā, ievērojot, ka gandrīz piektajai daļai (2023. gadā 19%) audzēju stadija nav noteikta, kā arī vēl nav apkopota visa informācija par 2023. gadu.

Sadalījums pa stadijām būtiski atšķiras dažādām audzēju lokalizācijām, ņemot vērā dažādās diagnostikas iespējas, potenciālo audzēju pazīmes u.tml. Pēc 2023*. gada provizoriskajiem datiem visbiežāk IV stadijā atklāti lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas audzēji (43%), kam seko aizkuņģa dziedzera audzēji (42%), un balsenes audzēji (37%). Attiecīgi būtiski mazāk novēloti atklātu audzēju ir ar skrīningu atklājamo audzēju grupās.

Saskaņā ar 2023. gada provizoriskajiem datiem dzemdes kakla vēzis I stadijā atklāts tikai 21,9% gadījumu, II stadijā -12,4%, visbiežāk (34,3%) III stadijā, IV stadijā -13,5%. Krūts vēzis I stadijā atklāts 33,5% gadījumu, visbiežāk jeb 35,4% - II stadijā, III stadijā -15,7%, IV- stadijā 8,8% gadījumu. Kolorektālais vēzis I stadijā atklāts tikai 15,1% gadījumu, II stadijā -22,4%, visbiežāk (27,3% gadījumu) tiek atklāts tikai III stadijā, IV stadijā -20%. Tātad vairāk nekā puse tiek atklāti novēloti (jāņem vērā, ka ap 15% nav zināma stadija). Prostatas vēzis 25,3% gadījumu atklāts I stadijā, 35,3% - II stadijā, III un IV stadijā attiecīgi 16,5% un 6,7%.

Savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē pirmā gada letalitāti un piecu gadu izdzīvotības³⁵ rādītājus. Tomēr jāņem vērā, ka šos rādītājus ietekmē dažādi faktori, piemēram, ļaundabīga audzēja lokalizācija, morfoloģija, terapijas iespējas. To būtiski ietekmē arī audzēja stadija diagnozes noteikšanas brīdī - 2017. gadā vēlīni diagnosticētajiem ļaundabīgiem audzējiem (IV stadijā) pirmā gada letalitāte bija 71%, bet agrīni diagnosticētiem audzējiem (I stadijā) - 5,1%; vidēji 31,4%. Savukārt, piecu gadu izdzīvotība IV stadijā 2013. gadā diagnosticētajiem audzējiem bija tikai 7,2%, bet I stadijā - 80%.

Vidējais piecu gadu izdzīvotības rādītājs 2022. gadā (t.i. pacientiem, kam ļaundabīgais audzējs bija diagnosticēts 2017.gadā) bija 48%, kas desmit gadu periodā ir pieaudzis (no 45,5% 2008.-2013.). Šis rādītājs atšķiras arī sadalījumā pa reģioniem. Augstāki piecu gadu izdzīvotības rādītāji ir Rīgā un Pierīgā. Turklāt lielākais novēloti diagnosticēto ļaundabīgo audzēju īpatsvars ir Latgalē (2021. gadā 41%)³⁶.

Kā jau minēts, izdzīvotības rādītāji būtiski atšķiras dažādu lokalizāciju un dažādās stadijās atklātiem audzējiem. 2017.-2022. gada piecu gadu izdzīvotības rādītājs krūts ļaundabīga audzēja gadījumā bija 70% (I stadijā atklātajiem 92%, IV stadijā - 19%), dzemdes kakla vēža gadījumā - 56% (I stadijā - 97%, IV stadijā - 10%), kolorektālās daļas ļaundabīgā audzēja gadījumā - 41% (I stadijā - 77%, IV stadijā - 11%), prostatas vēža gadījumā - 68% (I stadijā - 79%, IV stadijā - 31%). Izplatītākās lokalizācijas, t.i., bronhu un plaušu vēža gadījumā vidējā piecu gadu izdzīvotība salīdzinoši ir zema - 16% (I stadijā - 55%, IV stadijā - 2,5%). Viszemākie piecu gadu izdzīvotības 2017.-2022.gada rādītāji ir šādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju gadījumos: barības vads - 8%, aknas un intrahepatiskie žultsvadi - 6%, aizkuņģa dziedzeris - tikai 3%, kas arī ietekmē to, ka šī lokalizācija ir starp biežākajām ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības struktūrā.

Sadalījumā pa dzimumiem izplatītāko (2023*. gadā) ļaundabīgo audzēju (pirmreizējās reģistrēšanas biežums) lokalizācijas ir šādas: vīriešiem - prostata, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, bronhi un plaušas, urīnpūslis; sievietēm - krūts, āda (izņemot melanomu), resnā un taisnā zarna, dzemde, limfoīdie audi, asinsrades un radniecīgie audi³⁷.

Nozīmīgu vietu sieviešu ļaundabīgo audzēju saslimstības lokalizāciju struktūrā ieņem dzimumspecifiskie ļaundabīgie audzēji: olnīcu, dzemdes kakla, dzemdes ķermeņa ļaundabīgs audzējs. Lai gan saslimstības un mirstības rādītāji dzemdes kakla ļaundabīgā audzēja dēļ ir salīdzinoši zemāki nekā citu lokalizāciju audzējiem, tas ir otrajā vietā (aiz krūts ļaundabīgā audzēja) potenciāli zaudēto mūža gadu ļaundabīgo audzēju cēloņu grupā sievietēm³⁸. To, galvenokārt, ietekmē fakts, ka dzemdes kakla ļaundabīgais audzējs sievietēm attīstās salīdzinoši agrākā vecumā nekā citu lokalizāciju audzēji, arī miršanas vecums ir salīdzinoši agrāks. Šīs lokalizācijas ļaundabīgos audzējus var novērst, savlaicīgi diagnosticējot un veiksmīgi ārstējot priekšvēža stāvokļus. Neraugoties uz ieviesto dzemdes kakla vēža skrīninga programmu, pagaidām stabili pozitīva rādītāju dinamika nav novērojama. Nākotnē gan saslimstības, gan mirstības, gan potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājiem dzemdes kakla vēža dēļ būtu jāsamazinās ieviestās vakcinācijas pret CPV infekciju rezultātā.

Saslimstības ar ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji, līdzīgi kā mirstības rādītāji, atšķiras arī reģionu griezumā; atšķirības ir 25% robežās, salīdzinot ar vidējo rādītāju valstī. Augstākie saslimstības rādītāji (standartizēti pēc vecuma) ar ļaundabīgajiem audzējiem reģistrēti Kurzemē, savukārt, zemākie rādītāji ir reģistrēti Zemgales reģionā (skat. 8. attēlu). Tā kā arī mirstības rādītāji Kurzemē ir salīdzinoši augsti, tas norāda uz ļaundabīgo audzēju augstāku izplatību šajā reģionā.

8. attēls. Vecuma standartizētā saslimstība reģionos ar ļaundabīgajiem audzējiem, 2023. gads, uz 100 000 iedzīvotāju

Lai gan reģionu griezumā izplatītākās lokalizācijas ir tās pašas, kas vidēji Latvijā, tomēr pastāv arī nelielas reģionālās atšķirības. Piemēram, gandrīz visos reģionos visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir prostatas audzējs vīriešiem, izņemot Latgali, kur visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir krūts audzējs sievietēm³⁹.

2. Riska faktoru izplatība un ietekme

2.1. Neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā aktivitāte

Tiek lēsts, ka 40% vēža gadījumu ir profilaktiski novēršami⁴⁰. Primārā profilakse ļaundabīgo audzēju gadījumā pārsvarā nav specifiska un galvenokārt balstās uz riska faktoru ietekmes mazināšanu vai novēršanu, slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumiem. Rīcība vēža profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas jomā kalpo arī cīņai pret aptaukošanos un citām neinfekcijas slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu, jo tām ir kopīgi riska faktori. Ir zinātniski pierādīts, ka aptaukošanās un neveselīgs uzturs saistīts ar paaugstinātu daudzu lokalizāciju vēža saslimstības risku^{41, 42, 43, 44}. Turpretim pietiekama fiziskā aktivitāte tiek saistīta ar dažādu lokalizāciju vēža saslimstības riska samazināšanu, piemēram: resnās zarnas ļaundabīgs audzējs, krūts, dzemdes, urīnpūšļa, barības vada un kuņģa ļaundabīgs audzējs.

Būtiskākie onkoloģisko slimību riska faktori Latvijā ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās, zems dārzeņu, augļu un ogu patēriņš populācijā, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana un alkohola lietošana.

Lai sniegtu iedzīvotājiem atbalstu onkoloģisko slimību profilaksē, ir izstrādāts un publicēts informatīvs materiāls "Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei"⁴⁵. Ļaundabīgo audzēju profilaksei veselīga uztura rekomendācijās tiek ieteikts ik dienu uzturā lietot dārzeņus, augļus un ogas, šķiedrvielām bagātus pilngraudu produktus, savukārt, ierobežot sarkanās gaļas, kūpinājumu un grilētas gaļas, kā arī sāls patēriņu⁴⁶.

Tāpat ir nozīmīgi ikdienā nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm. PVO rekomendē pieaugušajiem būt fiziski aktīviem vismaz 150 minūtes nedēļā, savukārt, bērniem tiek ieteiktas vismaz 60 minūtes ilgas fiziskās aktivitātes katru dienu⁴⁷. Veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanas pasākumi tiek plānoti politikas plānošanas dokumenta "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ietvaros.

Latvijas iedzīvotāju (15-74.g.v.) veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati liecina, ka onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība nemazinās, vērojamas atšķirības dzimumu griezumā.

2022. gadā liekais ķermeņa svars bija 36,1% iedzīvotāju (41,6% vīriešu un 31% sieviešu) un aptaukošanās - kopumā 23,3% (18,4% vīriešu un 27,7% sieviešu). Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas datiem 2020.gadā, novērojama neliela situācijas pasliktināšanās⁴⁸. Liekā svara un aptaukošanās rādītājs (pēc mērītajiem datiem) Latvijā bija augstāks nekā Igaunijā vai Lietuvā un vidēji ES, tieši uz vīriešu rēķina⁴⁹.

Liekā svara (t.sk. aptaukošanās) rādītājs dinamikā pieaudzis arī skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) vidū. Pieaugot vecumam, tas mazinās; augstāks tas ir zēniem visās vecuma grupās. Visaugstākais liekā svara īpatsvars 2022. gadā bija 13-gadīgiem zēniem (29%), viszemākais - 15-gadīgām meitenēm (16%)⁵⁰.

Saskaņā ar Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2022./2023.mācību gada aptaujas datiem kopumā 21% (2017./2018. - 23%) septiņgadīgo skolēnu bija lieka ķermeņa masa, attiecīgi 22% zēnu un 20% meiteņu (2017./2018. - 24% zēnu un 22% meiteņu). Deviņgadīgu skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu bija 25% (2017./2018. - 25%), attiecīgi 29% zēnu un 23% meiteņu (2017./2018. - 27% zēnu un 22% meiteņu).

Ļoti zema, bet ar tendenci paaugstināties, ir Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte. 2022. gadā pietiekama fiziskā aktivitāte (pieaugušajiem vismaz 30 minūtes vismaz 4 reizes nedēļā) kopumā ir tikai 10,9% iedzīvotāju (15-74 g.v.) (11,3% vīriešu un 10,7% sieviešu), 2020.gadā kopumā bija 5,5% (5,8% vīriešu un 5,3% sieviešu)⁵¹.

2022./2023. mācību gada aptaujas dati liecina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz 60 minūtes katru dienu) pēdējās nedēļas laikā ir bijusi 18,1% skolēnu (2017./2018. - 18,8%). Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijā skolēni savā brīvajā laikā ilgstoši skatās televizoru (ieskaitot video un DVD) visas nedēļas garumā. Vismaz četras stundas darba dienās televīzijas raidījumus, ieskaitot video un DVD, kopumā skatās trešdaļa skolēnu - 31,1%, bet nedēļas nogalēs gandrīz puse - 47,8% skolēnu. Pieaugot vecumam, šis rādītājs ievērojami pieaug, jo īpaši meitenēm⁵².

Laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam ir uzlabojušies Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi. 2022. gadā 6 -7 dienas nedēļā uzturā svaigus dārzeņus lieto kopumā 45,9% iedzīvotāju (39,2% vīriešu un 52,0% sieviešu). Salīdzinot ar 2020.gadu (32,9%), ir vērojams pieaugums. Nedaudz samazinājies ir augļu un ogu patēriņš - 6-7 dienas nedēļā tās uzturā lieto 30,6% respondentu (21,4% vīriešu un 39% sieviešu), 2020.gadā kopumā 32% iedzīvotāju⁵³.

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptaujas dati liecina, ka kopumā 21% (2017./2018. - 27%) 11, 13 un 15-gadīgu pusaudžu vismaz reizi dienā ēd augļus (21,4% zēnu un 20,3% meiteņu), un dārzeņus kopumā 26% skolēnu (2017./2018. - 27%); analizējot datus pa dzimumiem 24% zēnu (2017./2018. - 24%) un 27% meiteņu (2017./2018. - 30%)⁵⁴. Lai gan iedzīvotāju uztura paradumiem ir tendence uzlaboties, tie joprojām kopumā ir vērtējami kā neveselīgi. Neveselīgi uztura paradumi ir nozīmīgākais ar dzīvesveidu saistītais neinfekcijas slimību un nāves riska faktors Latvijā⁵⁵.

Pasākumus veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanai paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Veselības veicināšanas pasākumi, kā arī specifiskas intervences riska grupām un pacientiem ar aptaukošanos ietverti Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029. gadam projektā. Rīcības plāna caurviju mērķis ir Latvijas iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošana (t.sk. par veselīgu uzturu, tostarp, zīdīšanas nozīmīgumu, fiziskajām aktivitātēm).

2.2. Smēķēšana

Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana jebkādā formā ir būtisks onkoloģisko slimību riska faktors un galvenais cēlonis bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja attīstībai, atbildot par aptuveni 85% no visiem gadījumiem. Tradicionālā tabakas smēķēšana, elektronisko cigarešu lietošana, karsētās tabakas produkti, kā arī košļājamā tabaka būtiski palielina vēža risku ne tikai plaušās, bet arī mutes dobumā, rīklē, barības vadā un citos orgānos.

Īpaša uzmanība jāpievērš elektronisko cigarešu un jaunās paaudzes tabakas produktu pieaugošajai popularitātei, kas bieži tiek kļūdaini uztverti kā drošāka alternatīva tradicionālajai smēķēšanai. Lai gan košļājamās tabakas tirgošana Latvijā ir aizliegta, šādu produktu pieejamība internetā rada papildu sabiedrības veselības risku.

Tādējādi visaptverošai primārajai profilaksei jāietver ne tikai tradicionālie tabakas kontroles pasākumi, bet arī elektronisko cigarešu regulēšana, sabiedrības izglītošana par visu tabakas produktu kaitīgumu un efektīva uzraudzība pār tiešsaistes tirdzniecību, lai samazinātu onkoloģisko slimību, īpaši plaušu vēža, gadījumu skaitu." Salīdzinot ar 2020. gada aptaujas datiem, palielinājies ikdienas smēķētāju īpatsvars no kopumā 22,6% līdz 29,3% 2022. gadā. Analizējot datus dzimumu grupās, vērojams palielinājums abiem dzimumiem - 43,3% vīriešu (2020. - 35,6%) un 16,5% sieviešu (2020. - 10,7%)⁵⁶. Smēķētāju skaits Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, īpaši jauniešu vidū⁵⁷.

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptauja, salīdzinot ar 2017./2018. mācību gada aptauju, liecina par jauno nikotīna saturošo izstrādājumu smēķēšanas prevalences pieaugumu. Kopš 2018. mācību gada aptaujas skolēniem tiek jautāts par elektroniskās cigaretes lietošanu dzīvē vispār un pēdējo 30 dienu laikā. Pēc 2022. gada datiem kopumā savā dzīvē vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 27% skolēnu (līdzīgs īpatsvars 2018. g.), attiecīgi 24% zēnu un 29% meiteņu. Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu dienu elektronisko cigareti ir lietojuši 14,2% skolēnu (2018. - 9,6%), attiecīgi 12% zēnu un 16% meiteņu, un augstākā izplatība abiem dzimumiem ir 15-gadīgo skolēnu grupā - attiecīgi 25% zēnu un 31% meiteņu.

Pēdējos gados būtiski izdevies samazināt pasīvo smēķēšanu darba vietās (vismaz stunda piesmēķētā telpā): no 14% 2010.gadā uz 3% 2022.gadā. Lai gan būtiski sarucis arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās (no 45% 2010. gadā uz 28% 2022. gadā), tas joprojām ir ļoti augsts, pēdējos gados pat nedaudz pieaug⁵⁸.

2022. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā smēķēšanu atmetuši 1,5% iedzīvotāju vecuma grupā 15-74 gadi. Kopš 2018. gada būtiski samazinājies ikdienā smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Ja vēl 2018. gadā smēķēt atmest vēlējās 44% smēķētāju, tad 2022. gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 25%. Nemainīgi lielākajai daļai (56%) ikdienas smēķētāju, neviens nav ieteicis atmest smēķēšanu. 30% atmest ieteicis ģimenes loceklis, 18% ārsts. Absolūtais vairākums jeb 73% smēķētāju pēdējā gada laikā centušies atmest smēķēšana bez nekādas palīdzības. 4% izmantojuši nikotīna aizstājterapijas līdzekļus (plāksterus, košļājamo gumiju u.c.), 14% izmantojuši citus aptiekās nopērkamus recepšu un bezrecepšu medikamentus. Palīdzības saņemšana smēķēšanas atmešanā ievērojami palielina smēķēšanas atmešanas varbūtību. Bez palīdzības, veiksmīgi izdotas atmest retāk, savukārt smēķēšanas atmešanas farmakoloģiskie līdzekļi un profesionāls atbalsts var dubultot smēķēšanas atmešanas varbūtību.

Pasākumi atkarību mazināšanai t.sk. smēķēšanas samazināšanai paredzēti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (1.3.rīcības virziens). Minētajā rīcības virzienā paredzēti pasākumi, gan mērķtiecīgai sabiedrības grupu izglītošanai, paredzot ieviest pierādījumos balstītas atkarību profilakses programmas (piemēram, programma "Unplugged", Labas uzvedības spēle, Veselīgas nākotnes programma), gan arī paredzētas apmācības dažādu jomu speciālistiem atkarību profilaksē. Vienlaikus minētajās pamatnostādnēs paredzēti pierādījumos balstīti pasākumi smēķēšanas produktu pieejamības un pievilcīguma ierobežošanai un mazināšanai, piemēram, regulējumu noteikšanai jauniem nikotīna saturošiem izstrādājumiem, standartizētā iepakojuma ieviešana tabakas un nikotīna izstrādājumiem, pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana visiem tabakas un nikotīna saturošiem izstrādājumiem.

Ņemot vērā pieaugošo smēķēšanas rādītāju pieaugumu sabiedrībā, īpaši lietojot jaunos nikotīna un tabakas izstrādājumus, kā arī joprojām augsto iedzīvotāju skaitu, kas pakļauti pasīvai smēķēšanai gan darba vietās, gan mājās, nepieciešams turpināt izglītot mērķgrupas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī pasīvās smēķēšanas riskiem.

Vienlaikus būtiska loma smēķēšanas atmešanā ir tieši profesionālajam atbalstam un ārstniecības personu konsultācijām, motivēšanai smēķēšanas atmešanā. 2019. gadā tika izstrādāts metodiskais mācību materiāls "Alkohola, nikotīna, procesu atkarības problēmu identificēšana un īsās intervences sniegšana primārajā veselības aprūpē"⁵⁹. Metodiskā materiāla ieteikumi ir paredzēti ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem, sniedzot zināšanas par alkohola, nikotīna, narkotisko vielu, procesu atkarības radītām problēmām, paaugstinot spēju identificēt vielu lietošanu, kā arī apgūt spēju sniegt īsās intervences primārajā veselības aprūpē. Mācību materiāls tiek izmantots primārās aprūpes speciālistu neformālās izglītības programmas īstenošanā. Iepriekšējā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros jau tika īstenotas minētās mācības ārstiem, ārsta palīgiem, māsām, farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Ņemot vērā, ka joprojām primārās aprūpes speciālisti nepietiekoši iesaistās atkarību profilakses nodrošināšanā un pacientu konsultēšanā par smēķēšanas atmešanas jautājumiem, arī jaunajā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības iespēju nodrošināšana ārstniecībā iesaistītajām personām" projekta ietvaros 2024.-2026.gadam paredzēts turpināt īstenot minētās apmācības, kopā divos gados apmācot 200 mērķauditorijas (ārsti, ārsta palīgi, māsas, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji) pārstāvjus.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām par efektīvu smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu tās dalībvalstīs, būtiski nodrošināt bezmaksas atbilstošu psiholoģisko atbalstu gan individuāli, gan grupā, personām, kas vēlas atmest smēķēšanu. 2017. gadā tika uzsākta smēķēšanas atmešanas pilotprojekta īstenošana ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" ietvaros. Pilotprojekta ietvaros tika izstrādāta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu programma iedzīvotājiem un nodrošināta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbība valsts mērogā, kā arī rokasgrāmata primārās un perinatālās veselības aprūpes speciālista lomas stiprināšanai darbā ar smēķēšanas atmešanas veicināšanu primārajā veselības aprūpē. Pilotprojekts, nodrošināja iedzīvotājiem bezmaksas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Pilotprojektā kas noslēdzās 2019. gada septembrī, no 611 dalībniekiem, kuri uzsāka dalību - smēķēt atbalsta grupas darbības ietvarā pārtrauca 27% dalībnieku, bet 3 mēnešus pēc programmas noslēguma šis īpatsvars palielinājās līdz 33%. Lai nodrošinātu, ka šādas atbalsta grupas būtu pieejams vēl vairāk iedzīvotājiem, t.sk. specifiskākās vietās ārstniecības iestādēs, ieslodzījumu vietās, būtiski turpināt šādu bezmaksas atbalsta grupu īstenošanu arī turpmāk.

Būtiski minēt, ka smēķēšanas izplatības mazināšanai sabiedrībā ir ieviešami kompleksi risinājumi, t.sk. mazinot visu smēķējamo produktu pieejamību, novēršot, ka bērni un jaunieši agrīni sāk smēķēt. Attiecīgi 2024. gada 11. janvārī trešā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā⁶⁰. Minēto grozījumu mērķis ir samazināt smēķēšanas produktu pievilcīgumu un pieejamību, mazināt atkarību veidošanās riskus, tāpat grozījumu mērķis bija nodrošināt aprites regulējumu jauniem produktiem, piemēram, nikotīna saturošiem spilventiņiem, kas tirgū bija parādījušies pēdējos gados un kļuvuši īpaši populāri bērnu un jauniešu vidū. Ar pieņemtajiem grozījumiem ir paredzēts, ka no 2025. gada 1. janvāra tiek paaugstināts vecuma cenzs tabakas un nikotīnu saturošu izstrādājumu iegādei un pārdošanai no 18 uz 20 gadiem, tāpat paredzēts noteikt aromātu ierobežojumu (atļaujot tikai tabakas aromātu) elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem un nikotīna spilventiņiem (tabakas aizstājējproduktiem), tāpat paredzēts noteikt nikotīna spilventiņiem nikotīna koncentrāciju - 4 mg uz g.

2.3. Alkohola lietošana

Viens no būtiskiem vairāku onkoloģisko slimību riska faktoriem ir pārmērīga alkohola lietošana⁶¹. Latvijā ir augstākais (12,2 litri 2021. gadā) absolūtā alkohola patēriņš, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu, (litros uz 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju) starp Baltijas valstīm (Lietuvā 12,1litrs, Igaunijā 11,1 litrs), kā arī tas būtiski pārsniedz OECD valstu vidējo (8,6 litri)⁶². Saskaņā ar 2020. gada pētījuma datiem 32% iedzīvotāju (15-64 g.v.) pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu pārmērīgā jeb riskantā veidā (2015. gadā 44,5%); vairāk šāda uzvedība raksturīga vīriešiem (2020. gadā 56%; 2015. - 61%) nekā sievietēm (2020. - 27%; 2015. - 28%)⁶³. Atbilstoši 2019. gada Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma datiem, riskantas alkohola lietošanas rādītāji Latvijā (14,7%) ir augstāki nekā Igaunijā (14,6%), tomēr zemāki nekā vidēji ES (18,7%) un Lietuvā (16,5%)⁶⁴.

Pētījuma "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū ESPAD (European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs) 2019" aptaujas dati rāda, ka 89% skolēnu (15-16 g.v.) kaut reizi dzīvē ir pamēģinājuši kādu alkoholisko dzērienu, kas ir tieši tikpat, cik 2015. gadā un kas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem ESPAD pētījuma dalībvalstu vidū. Analizējot dzimumu griezumā, tie ir 87% zēnu un 91% meiteņu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 75% skolēnu (80% zēnu, 70% meiteņu), saglabājoties rādītājam 2015. gada līmenī. Rādītājs, kas atspoguļo regulāru alkohola lietošanas paradumu nostiprināšanos (20 un vairāk reižu alkohola lietošanas gadījumu), gan ESPAD dalībvalstīs kopumā, gan Latvijā turpina samazināties. 2019. gadā Latvijā tas bija 10%. Latvijas meiteņu vidū ir lielāks to īpatsvars, kuras pēdējā gada laikā ir lietojušas alkoholiskos dzērienus 20 reizes un biežāk, sasniedzot 12%. Zēnu vidū šis rādītājs ir 8%.

Pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienus vismaz vienu reizi ir lietojuši 47% Latvijas skolēnu, kas ir tikpat daudz, cik ESPAD valstīs vidēji 2019. gadā. Salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs Latvijā ir nedaudz palielinājies - par 3,4 procentpunktiem. Vērtējot dzimumu griezumā, redzams, ka Latvijā nesenas alkohola lietošanas pieredze zēnu vidū četru gadu laikā ir saglabājusies nemainīga (42%), savukārt meitenēm pieaugusi par astoņiem procentpunktiem no 45 % līdz 53%.

2019.gadā 44% (skolēnu atzīst, ka savas dzīves laikā kaut reizi ir bijuši piedzērušies (2015. - 44%), vidēji ESPAD valstīs - 36%. Pēdējā mēneša laikā kā zēni, tā meitenes vienlīdz bieži atzinuši, ka bijuši piedzērušies (12%). Atbilstoši jauniešu atbildēm pēdējo 30 dienu laikā 36% (meitenes - 38%, zēni - 33%, pretēji iepriekšējo gadu rādītājiem) skolēnu bija izdzēruši piecas vai vairāk alkohola devas vienā iedzeršanas reizē (riskanta alkohola lietošana). Kopš 2007. gada šis rādītājs Latvijas skolēnu vidū samazinājies un 2019. gadā ir pietuvojies ESPAD dalībvalstu vidējam rādītājam (34%).

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā 14,4% skolēnu (11, 13 un 15 gadus veci) atzīst, ka pēdējo 30 dienu laikā alkoholu ir lietojuši vismaz vienu dienu (2018. gadā 20,5%). Pēdējo 30 dienu laikā vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies 6,6% skolēnu (2018. gadā 7,1%). Taču salīdzinot ar 2018. gada pētījuma datiem, par apmēram 10 procentpunktiem gan zēniem, gan meitenēm ir palielinājies to 15 gadus veco pusaudžu īpatsvars, kuri nekad nav bijuši piedzērušies.⁶⁵

Alkohols izraisa vismaz septiņus vēža veidus, tostarp krūts, mutes dobuma, rīkles, barības vada, aknu, balsenes un kolorektālo vēzi. Aptuveni 741 000 jauno vēža gadījumu pasaulē 2020. gadā bija saistīti ar alkohola lietošanu⁶⁶.

Lai gan alkohola lietošanas kaitējošā ietekme ir zināma jau izsenis, turklāt Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (The International Agency for Research on Cancer (IARC)) jau 1988. gadā etanolu klasificējusi kā 1. grupas kancerogēnu vielu - augstākā riska grupa, kurā ietilpst arī azbests, radiācija un tabaka, tomēr Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju informētības līmenis par saikni starp alkohola lietošanu un vēža attīstības risku ir zems, īpaši attiecībā uz konkrētiem vēža veidiem.

2024. gadā publicēts pētījums, kurā vērtētas 14 Eiropas valstu iedzīvotāju zināšanas par saistību starp alkohola lietošanu un risku vēža attīstībai. Secināts, ka 90% respondentu apzinās cēloņsakarību starp alkohola lietošanu un aknu slimībām, 68% ar sirds slimībām, bet tikai 53% ar vēzi. Zināšanas par konkrētiem ar alkoholu saistītiem vēža veidiem bija zemākas - 39% zināja par saikni starp alkohola lietošanu un resnās zarnas vēzi, 28% par mutes dobuma vēzi un tikai 15% par krūts vēzi sievietēm. Tikai 21% sieviešu 14 Eiropas valstīs apzinās saistību starp alkohola lietošanu un risku saslimt ar krūts vēzi. Zināšanu līmenis dažādās valstīs un iedzīvotāju grupās ir atšķirīgs⁶⁷.

Līdzīgi secinājumi iegūti arī 2024. gada rudenī veiktā online aptaujā 5 Eiropas valstīs (Latvijā, Spānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Īrijā) Pasaules Veselības organizācijas "Pārdefinē alkoholu"⁶⁸ kampaņas ietvaros.

Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs vairums cilvēku apzinās alkohola radīto kaitējumu veselībai, tomēr ir zema izpratne par vēža attīstības risku, ko rada alkohola lietošana. Visbiežāk respondenti norādījuši par aknu vēža saistību ar alkohola lietošanu un visretāk - krūts vēža. Latvijā 61,2% respondentu norādījuši, ka alkohols var izraisīt vēzi, tomēr vairums alkohola lietošanu saista ar aknu vēža attīstības risku (58,4%) un tikai 11,2% respondentu uzskata, ka alkohola lietošana var izraisīt krūts vēzi. Ņemot vērā sabiedrības zemo izpratnes un zināšanu līmeni par alkohola lietošanas saistību ar vēža attīstību un tajā pašā laikā augsto alkohola patēriņu Latvijā, ir būtiski veicināt izpratni un vairot zināšanas par alkohola radīto kaitējumu veselībai, galvenokārt, uzsverot alkohola lietošanas radīto risku vēža attīstībai.

Vienlaikus, lai pasargātu personas no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas (t.sk. pamēģināšanas), traucējumu izveidošanās, kā arī no citiem ar lietošanu saistītiem riskiem sev un apkārtējiem, pasākumi alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšanai paredzēti arī VM izstrādātā un 2022. gada 25. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam" (turpmāk - Plāns). Plānā iekļauti pasākumi, kas attiecas uz atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi un lietošanas pārtraukšanu, pasākumi narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī paredzēta narkoloģiskās ārstēšanas pasākumu sasaiste ar sociālās rehabilitācijas pasākumiem, un sociālās rehabilitācijas pasākumu pilnveidošana personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem, tāpat arī paredzēti pasākumi atkarību jomā strādājošo speciālistu pilnveidošanai.

Vienlaikus alkohola lietošanas un to radīto seku mazināšanai ir nepieciešams ieviest kompleksus pasākumus, kas balstīti Pasaules Veselības organizācijas labās prakses rekomendācijās "Best buys" un paredz alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšanu, mārketinga un reklāmas ierobežošanu un cenu politiku. Attiecīgi 2025. gada 9. janvārī Saeimā trešā lasījumā tika pieņemti grozījumi "Alkoholisko dzērienu aprites likumā"⁶⁹, kas paredz noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai un cenu un atlaižu reklāmai, kā arī tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. augustā - alkohola tirdzniecības laika saīsināšana (no pirmdienas līdz sestdienai 10.00-20.00; svētdienās - 10.00-18.00), aizliegums alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā, kā arī aizliegums tirdzniecības veicināšanas pasākumiem (akcijas, izpārdošanas u.tml.), tai skaitā akcijas "2 par 1 cenu" vai akcijas "pērc vairākas alkoholiskā dzēriena pudeles par zemāku cenu" utt., kā arī aizliegums lojalitātes programmas ietvaros popularizēt alkoholiskos dzērienu iegādi ar atlaidi.

III. Rīcības virzieni

Plāna rīcības virzienu sasaiste ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu

Eiropas Vēža uzveikšanas plāna pamatnostādnes paredz holistisku pieeju onkoloģijas jomas stiprināšanai visās tās dimensijās - no profilakses un agrīnas diagnostikas līdz augstas kvalitātes ārstēšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un pētniecības attīstībai. Šīs nostādnes kalpo par vadlīnijām arī Latvijas nacionālajam plānam onkoloģijas jomā, kura virsmērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas un onkohematoloģijas jomā, pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā. Plānā izvirzītie pieci rīcības virzieni atbilst Eiropas plāna prioritātēm:

- Onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika - šis virziens atbilst ES uzstādījumam par vēža profilakses stiprināšanu, tostarp mērķtiecīgu sabiedrības informēšanu, vakcinācijas aptveres palielināšanu (īpaši pret CPV infekciju) un efektīva skrīninga sistēmas izveidi ar kvalitātes uzraudzību visos etapos.

- Pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) ieviešana - sasaistās ar ES uzsvaru uz pacienta lomas stiprināšanu un aprūpes kvalitātes izvērtējumu, nodrošinot cilvēkcentrētu veselības aprūpi.

- Onkoloģisko slimību ārstēšana - paredz uzlabot ārstēšanas kvalitāti, pieejamību un pēctecību, tai skaitā veicināt personalizētu ārstēšanu, nodrošināt medikamentu pieejamību un rehabilitāciju, kas atbilst Eiropas plāna mērķiem nodrošināt augstas kvalitātes un vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem neatkarīgi no dzīvesvietas vai sociālā statusa.

- Bērnu onkoloģija - šī joma atbilst Eiropas plānā noteiktajam uzlabot diagnostiku un ārstēšanu bērniem, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, nodrošinot ilgtspējīgu atbalstu un samazinot ārstēšanas blakusparādības, kas ietekmē dzīves kvalitāti.

- Datu platformu pilnveide un pētniecība - veido pamatu zinātniskai un uz pierādījumiem balstītai politikai onkoloģijā, kas ir saskaņā ar Eiropas plāna digitālās transformācijas un pētniecības veicināšanas virzieniem.

Papildus plānā noteiktie apakšmērķi un konkrētie pasākumi - tai skaitā skrīninga sistēmas pilnveide, vienotas metodoloģiskās vadības pilnveidošana, integrētas aprūpes modeļa attīstība un pacientu novērošana remisijas periodā - nostiprina Latvijas līdzdalību kopējā Eiropas mērķī: mazināt vēža izraisīto slogu sabiedrībai un indivīdam, vienlaikus uzlabojot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un efektivitāti.

1. Onkoloģisko slimību profilakse, vēža skrīnings, agrīnā diagnostika

Efektīva onkoloģisko slimību profilakse ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai samazinātu saslimstību un mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem. Onkoloģisko slimību profilakse ietver gan veselīga dzīvesveida veicināšanu un riska faktoru mazināšanu, gan mērķtiecīgas valsts apmaksātas veselības aprūpes programmas, piemēram, vakcināciju un vēža skrīningu.

Lai mazinātu onkoloģisko slimību slogu sabiedrībā un veicinātu veselības pratību, šajā plānā paredzēta virkne pasākumu, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības izpratni par onkoloģisko slimību riskiem, agrīnu diagnostiku un profilakses iespējām. Nozīmīgs uzsvars šajā plānā tiek likts uz sabiedrības izglītošanu par veselīga dzīvesveida nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē - tostarp uzturu, fiziskajām aktivitātēm, tabakas un alkohola lietošanas ierobežošanu, kā arī ādas aizsardzību no ultravioletā starojuma. Profilakses pasākumi tiks cieši sasaistīti ar citām plāna sadaļām - īpaši agrīnas diagnostikas veicināšanu un vēža skrīninga programmu īstenošanu, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju onkoloģisko slimību riska mazināšanai valsts līmenī. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi onkoloģisko slimību jomā tiks vērsti uz agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīmes aktualizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot biežāk sastopamajiem audzēju veidiem - krūts, kolorektālajam, plaušu, ādas un priekšdziedzera vēzim. Šie pasākumi palīdzēs mazināt priekšstatus par onkoloģiskajām slimībām kā neārstējamām slimībām un veicinās sabiedrības iesaisti valsts organizētā vēža skrīninga programmās, tādējādi uzlabojot ļaundabīgu audzēju agrīnas atklāšanas rādītājus. Tāpat paredzēti mērķēti pasākumi par onkoloģisko riska faktoru izplatības mazināšanu (t.sk. sauļošanās, krūšu pašpārbaude), kā arī dzimumspecifisko risku apzināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta riska uzvedību mazināšanai. Tiks organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas par alkohola lietošanas un smēķēšanas saistību ar vēža attīstību, īpaši uzsverot sieviešu veselības aspektus, tostarp krūts vēža risku. Vienlaikus tiks nodrošināta smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbība, tostarp apmācot speciālistus un organizējot grupas ārstniecības iestādēs un citās mērķētās vietās. Papildus plānots apmācīt ārstniecības personas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, pacientu motivēšanu un terapijas iespējām, tādējādi stiprinot primārās veselības aprūpes lomu profilaksē. Visi pasākumi tiks īstenoti ar mērķi ilgtermiņā samazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību, uzlabot agrīnas diagnostikas rādītājus un veicināt sabiedrības aktīvu iesaisti savas veselības saglabāšanā.

Nepieciešams izveidot Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padomi, kas būtu atbildīga par specifisku vēža skrīninga programmu ierosinājumu izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī novērtētu un ierosinātu jaunu skrīninga programmu izstrādi un ieviešanu (piem., plaušu, olnīcu vēzis, onkohematoloģija, u.c.).

Onkoloģisko pacientu organizācijas (biedrības) ir nozīmīgi partneri onkoloģijas aprūpes sistēmas pilnveidē, veicinot pacientu vajadzību un pieredzes iekļaušanu politikas veidošanā un īstenošanā. Tās sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības informēšanā, psihosociālā atbalsta nodrošināšanā un pacientu interešu aizstāvībā, tādējādi stiprinot uz pacientu centrētu pieeju. Sadarbība ar pacientu organizācijām ļauj efektīvāk identificēt sistēmiskos izaicinājumus un veidot ilgtspējīgus risinājumus, kas atbilst gan pacientu, gan veselības aprūpes profesionāļu vajadzībām. Ņemot vērā minēto, plānā iekļauto pasākumu īstenošanā tiks iesaistītas onkoloģisko pacientu organizācijas.

Vakcinācija pret infekcijas slimībām

Pie riska faktoriem, kas izraisa ļaundabīgos audzējus, pieder un kā atsevišķu vēža veidu riska faktori atzīmējamas tādas infekcijas slimības, kā, piemēram, B un C hepatīts, CPV infekcija. Latvijā kā būtisks onkoloģisko slimību profilakses pasākums tiek īstenota vakcinācija pret CPV infekciju, kas ir saistīta ar vairākiem vēža veidiem, tostarp dzemdes kakla vēzi. Lai mazinātu CPV infekcijas onkoloģisko riska faktorus, būtisks jautājums ir vakcinācija pret CPV infekciju un sasniegtā vakcinācijas aptvere.

Vakcinācija pret CPV infekciju meitenēm 12 gadu vecumā Latvijā tika uzsāka 2010. gada 1. septembrī, un no 2020. gada tā tiek veikta ar vakcīnu, kura pasargā no 9 biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem. Pēc Imunizācijas valsts padomes sniegtajām rekomendācijām, 2022. gadā tika uzsākta 12 gadus vecu zēnu vakcinācija, savukārt no 2022.gada maija tika nodrošināta CPV vakcinācija zēniem 12-14 gadu vecumā. Vakcināciju pret CPV infekciju zēniem līdz 17 gadiem (ieskaitot) uzsāka 2023. gada maijā. 2021. gadā vakcinācijas aptveres rādītājus ietekmēja Covid-19 pandēmija, tomēr 2023. gadā 1. poti pret cilvēka papilomas vīrusu savlaicīgi 12 gadu vecumā saņēma 5708 jeb 60,8% meiteņu, kas ir par 5,1% vairāk salīdzinot ar 2022. gadu. Savukārt, zēni 2023. gadā savlaicīgi vakcināciju 12 gadu vecumā uzsāka 54,6% gadījumu, kas ir par 19,5% vairāk salīdzinot ar 2022. gadu. Vakcināciju pret CPV infekciju zēniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzsāka 2023. gada maijā. 2021. gadā vakcinācijas aptveres rādītājus ietekmēja Covid-19 vīrusa pandēmija, tomēr 2023. gadā 1. poti pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā saņēma 5708 jeb 60,8% meiteņu, kas ir par 5,1% vairāk salīdzinot ar 2022. gadu. Savukārt 54,6% zēnu 2023. gadā savlaicīgi uzsāka vakcināciju 12 gadu vecumā, kas ir par 19,5% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu (skat. 9.attēlu)

9. attēls. Savlaicīgi (12 gadu vecumā) uzsākuši vakcināciju pret CPV infekciju 2010.-2023. Gadā

2023. gadā vakcinācijas kursu pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā pabeidza 4329 jeb 46,1% meiteņu, kas ir par 10,2% vairāk salīdzinot ar 2022. gadu. 2023. gadā vakcinācijas kursu pret CPV infekciju savlaicīgi 12 gadu vecumā pabeidza 3784 jeb 38% zēnu, kas ir par 29,6% vairāk salīdzinot ar 2022. gadu (skat. 2. tabulu).

2. tabula. Imunizācijas līmeņa un savlaicīguma rādītāji Latvijā 2023. gada janvārī - decembrī.

Latvijā ir zems CPV infekcijas vakcinācijas aptveres rādītājs salīdzinājumā ar citām ES valstīm (OECD Latvia, 2023). Lai stiprinātu onkoloģisko slimību profilaksi un mazinātu ar CPV infekciju saistītu audzēju izplatību, kā arī, lai sasniegtu PVO un Eiropas vēža uzveikšanas plānā noteiktos mērķus līdz 2030. gadam vakcinējot vismaz 90% no ES mērķa populācijas, ir nepieciešams paplašināt CPV infekcijas vakcinācijas mērķgrupas. Tādēļ no valsts budžeta līdzekļiem plānots nodrošināt vakcināciju arī sievietēm un vīriešiem vecumā līdz 25 gadiem (ieskaitot), kuri iepriekš nav vakcinēti pret CPV infekciju. Papildus tiks izvērtēta iespēja nodrošināt vakcināciju arī riska grupām, tostarp imūnsupresētiem pacientiem (t.sk. HIV pacientiem līdz 55 gadu vecumam) un sievietēm pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas. Lai nodrošinātu vakcinācijas pasākumu efektivitāti, tiks ieviesta vakcinācijas aptveres regulāra uzraudzība, katru gadu sagatavojot pārskatu par veikto vakcināciju un tās rezultātiem. Tāpat plānots regulāri īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus par valsts apmaksāto vakcināciju pret CPV infekciju, akcentējot vakcinācijas nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē, īpaši dzemdes kakla vēža novēršanā.

Valsts organizētais vēža skrīnings

Latvijā iedzīvotājiem noteiktās vecuma grupās tiek piedāvātas valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīnings. Bez maksas atbilstošā vecuma iedzīvotājiem iespējams veikt šādus skrīningus:

1) krūts vēža skrīnings (mamogrāfija),

2) dzemdes kakla vēža skrīnings (ginekoloģiska apskate un parauga ņemšana no dzemdes kakla),

3) zarnu vēža skrīnings (slepto asiņu tests fēcēs),

4) prostatas vēža skrīnings (asins analīzes, nosakot prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni) (skat. 10. attēlu).

10. attēls. Valsts organizētā vēža skrīninga iespējas Latvijā

Avots: SPKC

Atkarībā no vēža skrīninga, uzaicinājums uz skrīningu tiek organizēts divos veidos:

1) dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules.

2) zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

No 2023. gada maija uzaicinājumu valsts apmaksātas dzemdes kakla vai krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai nosūta elektroniski, ja ir izveidota e-adrese portālā www.latvija.gov.lv. Ja e-adrese nav izveidota, tad uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Ir jāņem vērā, ka ne visiem Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem ir izveidota e-adrese (vai nepārbauda e-adresi) un uzaicinājumu vēstuļu sūtīšana pa pastu uz personas deklarēto adresi ne vienmēr sasniedz adresātu. Līdz ar to ir nepieciešams atrast veidu kā apziņot iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešams veikt vēža skrīninga izmeklējumus, izmantojot citas platformas (piemēram, iesaistot sakaru pakalpojumu nodrošinātājus).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 555) valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk - VIS).

Šobrīd vēža skrīninga datu analīzei nepieciešamie dati tiek iegūti no VIS. Dažas no konstatētajām problēmām saistībā ar VIS: identificēts, ka pirmā etapa skrīninga izmeklējumam nav pārliecinošas sasaistes ar otrā etapa skrīninga izmeklējumu - datos nav sasaistes un pēctecības. Lai arī ir noteikts, ka dati kodējami noteiktā veidā, ne vienmēr dati ir korekti kodēti, kas apgrūtina tālāko datu analīzi. Dati no VIS nav pieejami tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav noslēgts līgums ar NVD par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu - attiecīgi tas liedz viņiem redzēt skrīninga uzaicinājuma numurus. Savukārt VIS nav datu par veiktajām pašu pacientu apmaksātajām manipulācijām - šie dati būtu nepieciešami individuālai gadījumu novērtēšanai. VIS nav automatizēta sasaiste ar citiem reģistriem, līdz ar to datu salīdzināšana, piemēram, ar Populācijas vēža reģistru ir jāveic manuāli. Līdz ar to secināms, ka šobrīd nav vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti, izmantot to kvalitātes kontrolei, kā arī salīdzināt iepriekšējo gadu skrīninga rezultātus.

Jāmin, ka DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.-2024.) ietvaros minētajās rekomendācijās par valsts organizētā vēža skrīninga programmas pilnveidi kā būtiska aktivitāte ir minēta nepieciešamība izveidot integrētu skrīninga reģistru/platformu, tai skaitā, sasaisti ar Populācijas vēža reģistru un klīniskajiem (slimnīcu) reģistriem/IS, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzi.

NVD sadarbībā ar SPKC izsludinājis iepirkumu "Nacionāla līmeņa valsts organizētā vēža skrīninga programmu centralizētas platformas izveides novērtējums". ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros tiek plānots finansējums projektam par Skrīninga reģistra izveidi.

DG REFORM projekta "Improving Cancer Care coordination and Screening in Latvia and Slovakia" (ICCCS) (2022.-2024.) ietvaros minētajās rekomendācijās par valsts organizētā vēža skrīninga programmas pilnveidi identificētas problēmas un potenciālie pasākumi vēža skrīninga programmas uzlabošanai:

1) Skrīninga pārvaldība un likumdošana:

Lai arī SPKC no 2023. gada 1. oktobra ir pārņēmis jaunu funkciju "Vēža skrīninga programmu vadība", ir nepieciešams sistematizēt vēža skrīninga uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to lomu. Nepieciešams izveidot Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padomi, kas būtu atbildīga par specifisku vēža skrīninga programmu ierosinājumu izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī novērtētu un ierosinātu jaunu skrīninga programmu izstrādi un ieviešanu (piem., plaušu, olnīcu vēzis, onkohematoloģija, u.c.). Ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd ir ieviestas 4 skrīninga programmas, katrai skrīninga programmai nepieciešams ieviest ekspertu grupas, kuru sastāvā būtu konkrētās jomas speciālisti, kuri pārzina skrīninga rekomendācijas konkrētajā jomā, nepieciešams finansējums apmaksātai ekspertu darbībai šajās grupās. Bez tam nepieciešams izveidot ekspertu grupas, kuru kompetencē būtu gadījumu auditēšana ar mērķi noskaidrot esošo situāciju skrīninga pakalpojuma nodrošināšanā, identificēt būtiskākās problēmas un sniegt ieteikumus pakalpojuma uzlabošanai.

2) Skrīninga organizācija, finansēšana un resursi:

Nepieciešams izstrādāt klīniskos ceļus (referral pathway) starp dažādiem aprūpes līmeņiem, lai nodrošinātu skrīninga procesa nepārtrauktību. SPKC sadarbībā ar NVD un ārstiem-speciālistiem ir uzsācis darbu pie Dzemdes kakla vēža skrīninga pacienta ceļa, bet ir nepieciešama institūcija (piemēram, Nacionāla līmeņa vēža skrīninga padome), kurai būtu tiesības dokumentu apstiprināt, lai tas būtu saistošs visiem vēža skrīningā iesaistītajiem speciālistiem un institūcijām. Tāpat jāturpina darbs pie pārējo skrīninga programmu pacientu ceļu izstrādes.

Nepieciešams izstrādāt un īstenot apmācību programmu un plānu, kā arī organizēt apmācības kursus skrīninga pakalpojumu sniedzējiem. Lai šo rekomendāciju īstenotu, nepieciešama apkopota informācija no mācību iestādēm, profesionālajām ārstu asociācijām, par jau realizētajām apmācībām saistībā ar katru skrīninga programmu. Nepieciešams budžets apmācību īstenošanai.

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" noteiktas piemaksas ģimenes ārstiem, kuri sasnieguši noteiktus atsaucības rādītājus, tomēr nereti ģimenes ārsta ieguldījums nav bijis noteicošs faktors pacienta atsaucībai. Kā arī ne vienmēr pacients tiek novirzīts otrā etapa izmeklējumiem. Būtu jāizvērtē apmaksas sistēmas piesaistīšana kvalitātes indikatoru reģistrēšanai.

3) Skrīninga testi un diagnostika - vadlīnijas un protokoli:

Ir nepieciešams izstrādāt vienotus (standartizētus) zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja skrīninga kolonoskopijas standartus (protokolus), kuri būtu saistoši visiem pakalpojuma sniedzējiem, lai kolonoskopijas laikā resnā zarna tiktu izmeklēta visā tās garumā un lai mazinātu viltus negatīvu izmeklējumu skaitu, kā arī pārskatīt esošos skrīninga kolonoskopijas tarifus un šim mērķim ieplānotu nepieciešamo papildus finansējumu.

Tāpat kā iepriekšējā onkoloģijas plāna ietvaros, joprojām aktuāls jautājums ir par radioloģisko attēlu kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams nodrošināt speciālistam iespēju redzēt pacienta iepriekšējos izmeklējumu (mamogrāfiju) attēlus, ja tādi ir veikti. Lai nodrošinātu šādu tehnoloģisko risinājumu, ir jāizvērtē vienota digitālo attēlu centrāla arhīva (platformas) izveides iespējas, tai skaitā, Latvijā veikto skrīninga mamogrāfijas attēlu saglabāšanai. Kā arī jāizvērtē iespējas nodrošināt centralizētu skrīninga mamogrāfijas attēlu lasījumu.

Joprojām iestādes, kuras piedāvā skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus, izmanto gan digitālās, gan analogās mamogrāfijas iekārtas. Nepieciešams aizvietot analogās mamogrāfijas iekārtas ar digitālajām iekārtām.

4) Ģenētisko riska faktoru noteikšana un novērošana:

Šobrīd kopumā par ģenētiski pārmantotiem audzējiem ir pieejama vien vispārīga informācija, kas nenorāda uz konkrētiem algoritmiem vai detalizētiem pacientu klīniskajiem ceļiem, tādēļ ir nepieciešama informācijas precizēšana un skaidru vadlīniju izstrāde personām ar pārmantotu audzēju risku un personām ar zināmu pārmantotu audzēju attīstības risku.

Tāpat kā iepriekšējā onkoloģijas plānā minēts, tad joprojām aktuāls jautājums ir ģenētiski predisponētu personu (piem., BRCA1/2 vai TP53 u.c. gēnu mutācijām) skrīninga programmas un profilakses iespējas. Svarīgi atzīmēt, ka personām ar pārmantotu TP53 gēna mutāciju onkoloģiskās slimības bieži izpaužas agrīnā vecumā, tostarp bērnībā un pusaudžu vecumā. Līdz ar to, identificējot šādas personas un viņu radiniekus, ir iespējams mazināt saslimstību ar ļaundabīgu audzēju šajā grupā (gan pieaugušajiem, gan bērniem), kam būtu lielākā ietekme uz dzīvildzi.

Šobrīd pieejamajās vadlīnijās "Krūts vēža klīniskais ceļš" ir izdalīts vispārīgs algoritms asimptomātiskiem pacientiem paaugstinātās riska grupās, tomēr būtu nepieciešams detalizēti aprakstīt pacienta ceļu šai riska grupai un izstrādāt procesu, nosakot iesaistīto pakalpojumu sniedzēju lomas un digitalizēt pieejamos datus, kā arī pēc iespējas samazinot administratīvo slogu. Tādējādi izstrādājot skaidru rīcības algoritmu, kurš būtu ērts gan pacientam, gan pakalpojuma sniedzējam. Vēža skrīninga kontekstā (visām skrīninga programmām) jāiekļauj skrīninga pacienta ceļā skaidrs algoritms pacientiem paaugstinātās riska grupās.

5) Uzaicinājuma veids:

Kopš 2009. gada kolorektālā vēža skrīnings ir oportūnistisks skrīnings, attiecīgi tiek organizēts caur ģimenes ārstu praksēm. Šāds skrīninga veids nenodrošina nepieciešamo izmeklējumu aptveri un ir nepieciešams ieviest organizētu vēža skrīningu. Tomēr pirms tā ieviešanas būtu jāveic pilotpētījums, izsūtot uzaicinājuma vēstules uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz personas oficiālo elektronisko adresi, ja persona ir oficiālās elektroniskās adreses lietotāja, līdzīgi, kā tas ir krūts un dzemdes kakla vēža skrīningā. Vienlaikus veicot atkārtotus uzaicinājumus uz izmeklējumu, ja izmeklējums nav veikts noteiktā laika periodā. Pilotprojekta mērķis būtu rast optimālāko pacientu uzrunāšanas veidu zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja profilaktisko pārbaužu veikšanai. Sekojoši pakāpeniski ieviest organizētu zarnu vēža skrīningu atbilstoši pilotprojekta rezultātiem.

Personām ar pozitīvu fekāliju imūnķīmiskā testa (FIT) izmeklējumu kā 2. etapa skrīninga izmeklējums jāveic kolonoskopiju, nepieciešams veikt situācijas analīzi, izvērtējot izmeklējumu pieejamību. Kā arī potenciāli veicams pilotprojekts uzaicinājumam uz kolonoskopiju pēc pozitīva FIT testa rezultāta, lai nodrošinātu pacienta tālāko izmeklēšanu.

Savukārt, pamatojoties uz epidemioloģiskiem datiem un Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, tiks izstrādāti ieteikumi organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanai.

NVD informē, ka vēža skrīninga aptveres rādītāji pēdējos gados, pēc Covid -19 pandēmijas, ir pieauguši dzemdes kakla vēža un krūts vēža programmā, kā arī atsaucības rādītājs ir palielinājies zarnu vēža skrīninga programmā, salīdzinot sasniegto aptveri 2020. gadā un 2024. gadā, savukārt, atsaucības rādītājs prostatas vēža skrīninga programmā 2024. gadā ir nedaudz samazinājies (skat. 3. tabulu).

3. tabula. Valsts organizētā vēža skrīninga aptveres un atsaucības rādītāji no 2019.-2024. gadam⁷⁰

*Aprēķinā iekļauti visi PSA veiktie izmeklējumi, izņemot ar diagnozēm C61 un Z03.161

Atzīmējams ir fakts, ka joprojām atsaucības rādītāji nesasniedz noteikto aptveri, kas ir norādīta EK vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām.

Salīdzinot vēža skrīninga aptveres un atsaucības rādītājus Baltijas valstu starpā, piecu gadu griezumā, no 2018. gada līdz 2022. gadam, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju iesaiste profilaktisko izmeklējumu veikšanā ir lielāka gan krūts vēža skrīningā, gan dzemdes kakla vēža skrīningā, gan zarnu vēža skrīningā (skat. 4. tabulu). Taču arī Igaunijas un Lietuvas skrīninga aptvere nesasniedz rādītājus, kas ir noteikti kā rekomendējamie EK vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā un Lietuvā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi skrīninga atsaucības rādītājus.

4. tabula. Vēža skrīninga atsaucības rādītāji starp valstīm.

Dalību skrīninga izmeklējumos raksturo arī pētījumu dati, t.s. pašvērtējums - iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem vai un kad tie ir veikuši attiecīgos profilaktiskos izmeklējumus. Pēc Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma 2014. un 2019. gada datiem redzams, ka gan Latvijā, gan citur ES iedzīvotāju īpatsvars, kas veikuši attiecīgos izmeklējumus noteiktajā laika periodā, kopumā ir pieaudzis (skat.11. attēlu). Kolorektālā vēža testu, kā arī mamogrāfiju veikušo īpatsvars Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES, tomēr dzemdes kakla uztriepes testa veikšanas rādītājs pārsniedz ES vidējo. Starp Baltijas valstīm zemākie skrīningus raksturojošie radītāji ir Igaunijā.

11. attēls. Skrīningu veikšana (pašvērtējums) Baltijas valstīs un vidēji ES 2014.-2019. gadā, %

Apsekojuma dati parāda arī nevienlīdzību rādītājos dažādās iedzīvotāju grupās. Augstāki vēža skrīninga rādītāji ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītību, kā arī korelē ar ienākumu līmeni. Diemžēl atšķirības rādītājos starp augstāko un zemāko ienākumu grupu ir starp lielākajām ES dalībvalstīs.

Attiecīgos izmeklējumu noteiktajos vecumos Latvijā nekad nebija veikuši 47% - kolorektālā vēža testu (līdzīgi ir vidēji ES), 18% - mamogrāfiju (vidēji ES 11%), 3,4% - dzemdes kakla izmeklējumu.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu 2022. gada pētījuma rezultātiem vecumgrupā no 25-67 gadiem uzaicinājuma vēstuli uz dzemdes kakla vēža skrīningu pēdējo 3 gadu laikā nebija saņēmušas 32,1% sieviešu (2018. gadā - 26,7%). Dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu pēdējo 3 gadu laikā nebija veikušas 31,4% (2018. - 27,3%) no atbilstošās vecumgrupas, jāmin, ka no sievietēm, kuras bija veikušas izmeklējumu, 41,4% to veica izmantojot skrīninga uzaicinājuma vēstuli. Kā biežākie skrīninga neveikšanas iemesli minēti - jūtos vesela, nav nekādu sūdzību (42,8%), neesmu informēta par nepieciešamību veikt skrīningu (35,2%), nav brīva laika (19,2%), pārliecība - vēzis mani neskars (13,3%), nevēlos veikt skrīningu (12,7%).

Vecumgrupā no 50-68 gadiem uzaicinājuma vēstuli uz krūts vēža skrīningu pēdējo 2 gadu laikā nebija saņēmušas 24,7% sieviešu (2018. gadā -13,5%), un mamogrāfiju pēdējo 2 gadu laikā nebija veikušas 32,3% (2018. -32,8%) atbilstošās vecumgrupas sieviešu. No sievietēm, kuras bija veikušas izmeklējumu, 46,3% to bija veikušas, izmantojot skrīninga uzaicinājuma vēstuli. Kā biežākie skrīninga neveikšanas iemesli minēti - jūtos vesela nav nekādu sūdzību (49%), neesmu informēta par nepieciešamību veikt skrīningu (24,2%), pati regulāri veicu krūšu pašpārbaudi (21,1%), ginekologs apskates laikā izmeklē krūtis (17,2%), uzskatu, ka izmeklējums ir maz informatīvs (16,4%), nevēlos veikt mamogrāfiju (15,2%), mana pārliecība - vēzis mani neskars (14,6%), rindas uz izmeklējumu (12,3%), baidos no izmeklējuma un/vai rezultāta (11,2%), man nav brīva laika (10,4%), trūkst līdzekļu, lai nokļūtu pie ārsta (10,1%).

Vecumgrupā no 50 - 74 gadiem zarnu vēža skrīningu ģimenes ārsts nav piedāvājis 57,3% respondentu (2018. -61,4%), 65,5% respondentu minēja, ka zarnu vēža skrīningu pēdējā gada laikā nav veikuši. Kā galvenos zarnu vēža skrīninga neveikšanas iemeslus min - neesmu informēts/a par nepieciešamību veikt skrīningu (58,2%), nav nekādu sūdzību, jūtos labi (48,1%), uzskatu, ka izmeklējums ir maz informatīvs (10,1%), nevēlos veikt zarnu vēža skrīningu (15,3%)⁷¹.

Līdzīgi dati parādās arī Reproduktīvās veselības pētījumā 2023. gadā⁷². Uzaicinājumu veikt dzemdes kakla vēža skrīningu bija saņēmušas 73% sieviešu vecumā no 25 gadiem. No tām 74% sieviešu bija devušās veikt šo skrīninga izmeklējumu. Izplatītākie iemesli skrīninga neveikšanai pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas ir laika trūkums apskates apmeklēšanai (34,5%) un viedoklis, ka apskate nav nepieciešama (23,4%). Savukārt 28,7% norādīja, ka profilaktisko apskati veic neatkarīgi no uzaicinājuma saņemšanas.

Jautājot sievietēm par krūšu pārbaudi pēdējā gada laikā, 33% atzīmēja, ka to nav veikušas. 45% to veicis ginekologs, 22% to veikušas pašas. Šie rādītāji atšķiras dažādās vecuma grupās. Jo jaunākas sievietes, jo vairāk tādu, kam pārbaude nav veikta. Krūšu pārbaudes neveikšana 15-49 gadu vecumā (36%) 2023.gadā pieaugusi, salīdzinot ar 2003.gadu (28%). Vismaz reizi mēnesī krūšu pašpārbaudi veic 33% sieviešu (15-64 g.v.). Gan dzemdes kakla skrīninga veikšana, gan krūšu pārbaude saistīta ar sievietes izglītību - augstākās izglītības grupās rādītāji ir augstāki.

Mamogrāfiju pēdējā gada laikā atzīmējušas 2,3% sieviešu 50-64 gadu vecumā. Kaut reizi dzīves laikā mamogrāfiju veikušas 43% sieviešu, 50-64 gadu vecumā - 80%. Uzaicinājumu veikt mamogrāfijas izmeklējumu pēdējo divu gadu laikā saņēmušas 80% sieviešu 50-64 g.v. 74% ar to esot devušās veikt izmeklējumu. To sieviešu vidū, kuras pēc uzaicinājuma saņemšanas uz izmeklējumu nav devušās, visizplatītākais iemesls bija laika trūkums (38,9%) un viedoklis, ka izmeklējums nav nepieciešams (29,2%).

Jautājot vīriešiem (15-64 g.v.) par urologa apmeklēšanu pēdējā gada laikā, apstiprinoši atbildējuši 6,1%, 50-64 gadu vecumā - 8,9%. Dzimumorgānu pašizmeklēšanu veic nedaudz vairāk kā puse (53%) vīriešu. Lielākā daļa no tiem (78%) to veic vismaz reizi mēnesī.

Lai varētu pilnveidot krūts vēža skrīninga izmeklējumu pieejamību, šī plāna ietvaros ir paredzēts izvērtēt Krūts vēža skrīninga centra izveides iespējas RAKUS, lai uzlabotu onkoloģiskās aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā. Pasākuma ietvaros plānots izstrādāt detalizētu tehnisko un ekonomisko pamatojumu (priekšlikumus) skrīninga centra izveidei, izstrādāt finansējuma modeli un aprēķināt nepieciešamos resursus, definēt centra organizatorisko struktūru un darbības principus. Lai varētu īstenot šo pasākumu, būtu nepieciešams paredzēt skrīninga mamogāfijas moduļa iegādi ar pārvietošanas iespējām, savukārt attiecībā uz personāla sastāvu būtu jāparedz, ka būtu nepieciešami radiologi, radiogrāferi, fiziķi, epidemiologi, skrīninga koordinatori un atbalsta personāls.

Ļaundabīgo audzēju agrīnā diagnostika:

Agrīna ļaundabīgo audzēju diagnostika ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veiksmīgai ārstēšanai, dzīvildzes pagarināšanai un mirstības samazināšanai no onkoloģiskām slimībām. Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu savlaicīgu slimības norises dinamisko novērošanu un ārstēšanu, pacientiem ar ļaundabīgo audzēja diagnozi visi sniegtie sekundārās veselības aprūpes ambulatorie pakalpojumi (speciālistu konsultācijas, izmeklējumi, dienas stacionāra pakalpojumi, ārstēšanas pakalpojumi, t.sk. staru terapija, ķīmijterapija) tiek apmaksāti ārstniecības iestādēm virs kvotas. Ārstniecības iestādes savu resursu ietvaros nodrošina pakalpojumu, neskatoties uz ārstniecības iestādei piešķirto finansējumu. Ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam nosūtījumā jānorāda attiecīgo onkoloģiskās slimības diagnozes kodu pēc SSK-10 klasifikatora un pazīmi - "Prioritārs". Uz kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumu var nosūtīt tikai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists.

"Zaļais koridors"

Pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek veikti iespējami ātri, lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus.

Šo pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās iedzīvotāju gaidīšanas rindas tiek saukta par "zaļo koridoru" un Latvijā ir ieviesta kopš 2016. gada oktobra. Pacientiem tiek nodrošināta secīga izmeklēšana diagnozes noteikšanai. Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas"). Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").

Katru gadu pieaug pacientu skaits, kas saņem pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros (skat.12. attēlu). 2023. gadā "zaļā koridora" ietvaros pakalpojumus bija saņēmuši 56 690 pacienti, kas ir par 6 093 pacientiem vairāk nekā 2022. gadā.

12. attēls. Unikālo pacientu skaits sadalījumā pa dzimumiem, kas saņēma veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros

Vērtējot pacientus pa vecumu grupām ir redzams, ka visvairāk pacientu pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros ir izmantojuši vecuma grupā no 66-71 gadam (skat. 5. tabulu).

5. tabula. Unikālo pacientu skaits sadalījumā pa vecuma grupām, kuri saņēma pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros.

Vidēji 15% pacientu, kuri ir saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros, tiek apstiprināta onkoloģiska slimība (skat. 13. attēlu). 2023. gadā 8 578 pacientiem tika noteikta onkoloģijas diagnoze, kas ir par 523 pacientiem vairāk nekā 2022. gadā.

13. attēls. Unikālo pacientu skaits, kuri saņēmuši pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros un kuriem ir konstatēta onkoloģiska slimība.

Analizējot "zaļā koridora" datus pa slimības stadijām, ir vērojama tendence, ka ar katru gadu palielinās to pacientu skaits, kuriem onkoloģiska slimība tiek atklāta I stadijā (skat. 14. attēlu).

14. attēls. Pacienti sadalījumā pa slimības stadijām, kuriem onkoloģiskā slimība atklāta "zaļā koridora" ietvaros.

Vērtējot datus pa vēža lokalizācijām, ir redzams, ka "zaļā koridora" ietvaros 2023. gadā visvairāk tika konstatēts krūts vēzis, prostatas vēzis un kolorektālais vēzis (skat. 15. attēlu).

15. attēls. Unikālo pacientu skaits pēc vēža lokalizācijas, kuriem vēzis konstatēts "zaļā koridora" ietvaros.

Lai pacients varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" ietvaros, tiek veiktas šādas darbības:

• Pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta.

• Ģimenes ārsts izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli.

• Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas). Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma (kvotas).

• Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsts tajā norāda noteiktu diagnozes kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem; pierakstoties, pacients informē reģistratūru par nosūtījumā norādīto diagnozes kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu. Šos izmeklējumus pacients var veikt brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar NVD, sīkāka informācija ir pieejama dienesta mājas lapā: www.vmnvd.gov.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8001234.

• Pēc izmeklējumu veikšanas ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus.

• Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai izmeklējumu rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un ģimenes ārsts pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādes finansējuma. Ja šajās specializētajās iestādēs apstiprinās onkoloģiska diagnoze, tad šīs ārstniecības iestādes speciālists nosūta pacientu uz papildus izmeklējumiem, lai noteiktu slimības stadiju un tālāko ārstēšanas taktiku.

Nosūtījumu uz izmeklējumiem pie apstiprinātas onkoloģiskas diagnozes var izsniegt ārsti-speciālisti četrās specializētajās ārstniecības iestādēs:

- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;

- Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā;

- Liepājas reģionālajā slimnīcā;

- Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

• Ārstēšanu (staru terapiju, ķīmijterapiju, ķirurģisko ārstēšanu, medikamentozo terapiju) uzsāk 28 dienu laikā pēc ārstu konsilija lēmuma.

"Zaļais koridors" dod iespēju ārpus kopējās gaidīšanas rindas ātrākos termiņos saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi noteikt diagnozi.

• Regulāras veselības stāvokļa pārbaudes pēc pabeigtas ārstēšanas slimības remisijas vai stabilizācijas etapā ar mērķi novērst un savlaicīgi diagnosticēt slimības komplikācijas vai slimības

atkārtošanos apmaksā pēc fakta, virs ārstniecības iestādēm plānotā finansējuma jeb kvotas. Izmeklējumi, konsultācijas tiek veiktas atbilstoši dinamiskās novērošanas plānam.

"Dzeltenais koridors"

No 2022. gada 1. janvāra, lai uzlabotu pieejamību diagnostiskiem izmeklējumiem, pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu, ir izveidots "dzeltenais koridors". Tas paredz nosacījumus, kad pacienti ir virzāmi prioritārai diagnostisko izmeklējumu veikšanai un noteiktu speciālistu konsultāciju saņemšanai, ja pēc pacienta uzrādītām sūdzībām un simptomiem vai izmeklējumu rezultātiem konstatētas aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu. Tas paredz, ka ģimenes ārsts vai ārsts speciālists atpazīst personas ar noteiktām sūdzībām un simptomiem, un tām jau pirmā apmeklējuma laikā, veic fizikālu izmeklēšanu un anamnēzes noskaidrošanu. Ja veiktās izmeklēšanas rezultātā ir konstatētas indikācijas ļaundabīgo audzēju recidīvu primārās diagnostikas izmeklējumiem, tad ģimenes ārsts vai speciālists pacientu nosūta secīgi uz noteiktajiem izmeklējumiem.

Šīs programmas ietvaros pacientiem tiek nodrošināta secīga izmeklēšana diagnozes noteikšanai:

• Pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta vai ārsta speciālista.

• Ārsts izvērtē pacienta sūdzības, veselības stāvokli un veiktos izmeklējumus dinamiskajā novērošanā, ja tādi ir veikti.

• Ja ārstam rodas aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas (krūšu rentgena), ultrasonogrāfijas vai cita). Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darba dienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").

• Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskās slimības recidīvu tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ārsts tajā norāda atzīmi "recidīvs" un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem.

• Pierakstoties, pacients informē par nosūtījumā norādīto atzīmi un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu.

• Ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus. Ja apstiprinās onkoloģiskās slimības recidīvs vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu, ārsts izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darba dienu laikā un ārpus kopējā iestādei noteiktā valsts finansējuma ("kvotas").

Statistikas datu apkopojums rāda, ka 2023. gadā pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros saņēmušas 2622 unikālas personas, no kurām 1708 bija sievietes un 914 vīrieši (skat. 16. attēlu). Ir vērojams būtisks pacientu pieaugums salīdzinot ar 2022. gada datiem.

16. attēls. Unikālo pacientu skaits pa dzimumiem, kuri saņēma pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros.

Analizējot datus par iemesliem, kādēļ pacienti ir vērsušies pie veselības aprūpes speciālista ļaundabīga audzēja recidīva dēļ, ir redzams, ka visvairāk cilvēku ir meklējuši palīdzību kolorektālā vēža dēļ un krūts vēža dēļ (skat.17. attēlu).

17. attēls. Unikālo pacientu skaits pēc vēža lokalizācijas, kuri saņēma pakalpojumus "dzeltenā koridora" ietvaros.

Lai uzlabotu agrīnu vēža diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu, šī plāna ietvaros paredzēts izvērtēt iespēju, ka nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa vai uz 2. etapa skrīninga izmeklējumiem var izsniegt arī ārsti speciālisti, kuri nav līgumattiecībās ar NVD. Tiks īstenots pilotprojekts, piemēram, dermatoloģijas jomā, lai izvērtētu šāda risinājuma efektivitāti praksē. "Zaļā" un "dzeltenā koridora" pilnveidošanas jomā plānots veikt grozījumus esošajā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībā, lai uzlabotu pacientu plūsmu un nodrošinātu ātrāku piekļuvi nepieciešamajiem izmeklējumiem un ārstēšanai. Papildus tiks pārskatīta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība dažādos reģionos, izstrādājot priekšlikumus, kā konkrētus pakalpojumus, piemēram, subkutānu terapiju, nodrošināt maksimāli tuvu pacienta dzīvesvietai, tostarp primārās aprūpes līmenī. Uroloģisko vēžu savlaicīgai diagnostikai paredzēts nodrošināt piekļuvi biomarķieru testiem un daudzparametru magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Pakalpojumu paredzēts sniegt vismaz 90 pacientiem, uzlabojot diagnostikas precizitāti un ārstēšanas efektivitāti.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

- nepilnīga valsts organizētā vēža skrīninga pārvaldības sistēma;

- nepilnīgas skrīninga programmas izmeklējumu kvalitātes kritēriju reģistrācijas iespējas, kas nodrošinātu ES prasībām atbilstošu kvalitātes indikatoru reģistrēšanu, rezultātā - būtiska nepieciešamo kvalitātes indikatoru daļa netiek reģistrēta;

- iztrūkst sasaistes starp skrīninga programmas rādītājiem un ārstēšanas rezultātu indikatoru uzskaiti, kā arī reģistrēto ļaundabīgo saslimšanas gadījumu un mirstības rādītājiem. Tādējādi, nav iespējams reģistrēt neatbilstības starp skrīninga un ārstēšanas diagnožu rezultātiem, intervāla saslimšanas gadījumus, kā arī novērtēt skrīninga programmas kopējo efektu uz valsts iedzīvotāju veselību;

- kolorektālā vēža skrīnings un prostatas vēža skrīnings neatbilst organizēta skrīninga principiem, tai skaitā, radot nevienlīdzību Latvijas iedzīvotāju vidū skrīninga saņemšanai - situācijā, ja ģimenes ārstam iztrūkst motivācijas vai iespēju iesaistīties skrīninga programmā;

- laika intervāls starp pozitīva primārā izmeklējuma rezultāta saņemšanas un apstiprinošo diagnostisko procedūru vai izmeklējumu pārsniedz normatīvajā aktā noteikto termiņu sekundāra izmeklējuma pieejamības dēļ (piemēram, dzemdes kakla vēža skrīninga gadījumā RAKUS, LRS, DRS resursi ir ierobežoti kolposkopijas veikšanai);

- zemi CPV vakcinācijas rādītāji;

- zemi mērķa grupas aptveres rādītāji visām skrīninga programmām;

- nepietiekama mamogrāfijas nolasījumu kvalitāte.

2. Pacientu ziņotās pieredzes un iznākumu mērīšanas sistēmu (PREM un PROM) pilnveide

Pacienta pieredze ir neatņemama veselības aprūpes kvalitātes sastāvdaļa, to definē kā visu saskarsmju kopumu, kas veidojies organizācijas iekšējās kultūras ietekmē un iedarbojas uz pacienta uztveri par visu veselības aprūpes procesu kopumā.^73,74 Tā ietver dažādus veselības aprūpes sniegšanas aspektus, kas pacientam ir ļoti būtiski saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, savlaicīgi saņemta aprūpe, viegli pieejama un saprotama informācija un laba komunikācija ar veselības aprūpes sniedzējiem. Pacienta pieredzes izpratne ir galvenais solis, virzoties uz cilvēku orientētu veselības aprūpi. Analizējot dažādus pacienta pieredzes aspektus, var novērtēt, cik lielā mērā pacienti saņem aprūpi, kas ir cieņpilna un atbilstoša individuālajām pacienta vēlmēm, vajadzībām un vērtībām. Pacientu pieredzes novērtēšana kopā ar citiem komponentiem, piemēram, aprūpes efektivitāti un drošumu, ir būtiska, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti. Pacientu pieredzes mērījumi (PRM⁷⁵) var sniegt vērtīgu ieskatu pacientu pieredzē par saņemto veselības aprūpi. Pacientu sniegtais viedoklis var atklāt arī svarīgas veselības aprūpes sistēmas problēmas, piemēram, novēlota diagnostisko rezultātu saņemšana, saziņas nepilnības, kurām var būt nozīmīga ietekme uz klīniskajiem rezultātiem, drošību un efektivitāti. PRM dati palīdz ārstniecības iestādei saprast, kā konkrētajā ārstēšanās epizodē tā ir spējusi apmierināt pacienta vajadzības. Turklāt pierādījumi apliecina, ka pastāv saistība starp pozitīvu pacienta pieredzi, piemēram, labu saziņu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un pacientu, un veselības iznākumu. PRM apkopo informāciju reāllaikā, izmantojot aptaujas, kurās pacientiem ir iespēja sniegt tiešu, savlaicīgu atgriezenisko saiti par savu pieredzi saņemot veselības aprūpes pakalpojumus un veselības aprūpes iznākumiem. Pasaulē visplašāk izmantotās PRM aptaujas ir:

1) pacientu ziņotie pieredzes mērījumi (PREM⁷⁶) - atspoguļo informāciju par pacienta pieredzi konkrētā veselības aprūpes posmā;

2) pacientu ziņotie veselības iznākuma mērījumi (PROM⁷⁷) - atspoguļo pacienta vērtējumu par to, kā konkrēta slimība vai aprūpe ietekmē viņu veselību un labklājību. Tas attiecas uz pacienta veselību, dzīves kvalitāti vai funkcionālo stāvokli, kas saistīts ar veselības aprūpi vai ārstēšanu.

Pacientu ziņotās pieredzes mērījumi (PREM) ir veselības aprūpes kvalitātes indikators, kas ļauj novērtēt to, cik cilvēkorientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana gan ārstniecības iestādē, gan visā veselības aprūpes sistēmā. PREM izmantošanas mērķis ir reāllaikā noskaidrot pacienta pieredzi par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, uzturoties ārstniecības iestādē konkrētajā ārstēšanās epizodē. Nodrošinot pacientu pieredzes aptauju, slimnīcas sniedz pacientiem iespēju anonīmi piedalīties ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Datos atspoguļoti "TOP BOX" rezultāti jeb respondentu īpatsvars, kuri uz pacientu ziņotās pieredzes jautājumu snieguši atbildi visaugstāk novērtētajā vai vēlamajā kategorijā. Piemēram, ja jautājuma atbilžu varianti ir: vienmēr; bieži; dažreiz; nekad; nezinu, tad "TOP BOX" kategorija būs "vienmēr", ja atbilžu varianti: jā un nē, tad attiecīgi kategorija "jā" u. tml. Jo augstāks ir pozitīvās pieredzes atbildes rādītājs, jo vairāk pacientu saņēmuši labāko pieredzi.

18. attēls. Ārstniecības iestādes, kurās tiek apkopoti pacientu ziņotās pieredzes dati (uz 2024. gada novembri)

Lai uzlabotu onkoloģisko pacientu pieredzi veselības aprūpē un veicinātu pacientam centrētu, kvalitatīvu aprūpi, šī plāna ietvaros paredzēts izveidot sistēmu vienotai pacientu ziņotās pieredzes datu (PREM) apkopošanai un analīzei visās onkoloģiskā profila slimnīcās. Mērķis ir panākt, lai vismaz 20% stacionāro pacientu sniedz savu vērtējumu, kā arī izveidot datu salīdzināšanas sistēmu starp slimnīcām. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks sagatavotas rekomendācijas un noteiktas prioritātes pieredzes uzlabošanai. Papildus tam tiks veikta RSU un PSKUS pilotpētījuma par krūts vēža pacientu ziņotajiem iznākumiem (PROM) analīze, validēti izmantotie rīki, un sagatavots ieviešanas plāns nacionālā līmenī. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumus PROM sistēmas ieviešanai arī citās diagnožu grupās. Plānots izstrādāt jaunu aprūpes ietvaru, kas iekļauj kvalitātes kritērijus, PREM un PROM mērījumus, kā arī jaunu apmaksas modeli - piemaksa par sasniegto rezultātu. Tiks izstrādāts procesa plāns un pilotprojekts, lai praksē testētu jauno pakalpojuma modeli izvēlētā ārstniecības iestādē. Šie pasākumi stiprinās pacientu līdzdalību, ļaus sistemātiski novērtēt ārstēšanas kvalitāti un veidos pamatu vērtībā balstītai onkoloģijas aprūpei Latvijā.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

PREM metodika ir izstrādāta un pieejama, kā arī PREM ir ieviesti vairākās slimnīcās, taču šobrīd nav iespējams salīdzināt rezultātus starp dažādām iestādēm, kā arī PREM pašreiz neietekmē ārstniecības iestāžu rezultātus. Būtiski atzīmēt, ka PREM nav pieejams ambulatorajā aprūpē ģimenes ārstu praksēs, domnīcu dalībnieki uzskata, ka tas ir jāmaina. No pacientu perspektīvas jāatzīmē, ka esošā PREM anketa ir pārāk gara, kas apgrūtina tās aizpildīšanu, kā arī iztrūkst skaidrojums, par to, kas tas ir un kāpēc šāda anketa ir jāpilda.

3. Onkoloģisko slimību ārstēšana

Medikamentozā ārstēšana

Pēdējos gados zāļu iegādes kompensācijas sistēmā faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir palielinājies vidēji par 12% gadā, kamēr pacientu skaits, kuri saņēmuši kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, pēc samazināšanās 2020.-2021. gadā, ir atgriezies 2019. gada līmenī.

19. attēls. Faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums medikamentu apmaksai (milj.euro) KZS un unikālo pacientu skaits 2017.-2024. gadā

Savukārt onkoloģijā medikamentu apmaksai faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums pēdējos gados ir audzis straujāk, vidēji 20% gadā, kamēr pacientu skaits būtiski nav mainījies (skat.19. attēlu). Pēdējos trīs gados valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir būtiski audzis - no vairāk nekā 57 milj. eur 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 milj eur 2024. gadā. Tomēr arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.

6. tabula. Finanšu līdzekļu faktiskais izlietojums un unikālo pacientu skaits dinamikā diagnožu grupā Audzēji, KZS 2019.-2023. g.

Dg grupa	Faktiskais finanšu izlietojums, eur					Unikālo pacientu skaits
Dg grupa	2019	2020	2021	2022	2023	2019	2020	2021	2022	2023
Audzēji, t.sk.parenterālie medikamenti	35,401,338	41,693,454	47,373,490	57,239,609	69,077,339	22,551	22,575	21,996	22,066	22,681

Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā diagnožu grupa Audzēji ir resursu visietilpīgākā, salīdzinot ar citām diagnožu grupām. Tā 2023. gadā diagnožu grupa Audzēji aizņēma 25% no faktiskā finanšu izlietojuma (skat. 20. attēlu).

20. attēls. Diagnožu grupas "Audzēji" īpatsvars diagnožu grupu apmaksā KZS, 2023. gads

Jaunu  zāļu iekļaušana vai kompensācijas nosacījumu paplašināšana kompensējamo zāļu sistēmā ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem.  Ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu un sarunu ar zāļu ražotājiem rezultātā panākto izmaksu samazinājumu, pēdējos gados ir būtiski pieaudzis KZS iekļauto onkoloģisko medikamentu skaits dažādas lokalizācijas audzēju ārstēšanai, kā arī būtiski paplašinātas indikācijas KZS iekļautajiem medikamentiem. Esošajā brīdī KZS iekļauta inovatīva terapija, tai skaitā mērķterapija un imūnterapija, pacientu ar metastātisku plaušu, zarnu, krūts (gan HER2 pozitīvs, gan HER2 negatīvs ļaundabīgs audzējs, trīskārši negatīvs ļaundabīgs audzējs), prostatas, gastroenteropātisku ļaundabīgu audzēju, melanomu, tai skaitā acs melanomu, olnīcu ļaundabīgu audzēju, aknu, vairogdziedzera, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu, ādas, galvas un kakla, mīksto audu ļaundabīgu audzēju, kā arī dažāda veida onkohematoloģisku audzēju, ārstēšanai, īpaši uzsvaru liekot uz adjuvantās/ neoadjuvantās terapijas un pirmās izvēles terapijas primāru nodrošināšanu. Taču, neskatoties uz regulāro papildus finansējuma piešķīrumu onkoloģijai, joprojām šobrīd apmaksātie medikamenti neatrisina visu pacientu vajadzības pēc efektīvas terapijas, tāpēc ir nepieciešams turpināt meklēt risinājumus, iekļaujot gan jaunus medikamentus KZS, gan paplašinot indikācijas KZS jau iekļautajiem medikamentiem. Terapijas turpināšana tiek nodrošināta pacientiem, kas uzsākuši inovatīvo terapiju iepriekšējos gados, taču, palielinoties pacientu skaitam, kā arī aktuālajam medikamentu patēriņam, nepieciešams plānot finansējumu, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību. Tā unikālo pacientu skaits, kas pēdējo piecu gadu laikā ir saņēmuši inovatīvo terapiju, ir pieaudzis gandrīz četras reizes: no 1038 pacientiem 2019. gadā līdz 3812 pacientiem 2023. gadā.

Retie audzēji

Retie audzēji (retā onkoloģija) pieaugušo populācijā attiecas uz vēža veidiem, kas ir reti sastopami un veido mazāku daļu no visiem diagnosticētajiem audzēju gadījumiem. Bērnu populācijā retie audzēji veido ievērojamu dalu no vēža gadījumiem. Šie audzēji var ietekmēt dažādas ķermeņa daļas un parasti ir mazāk pētīti, kas apgrūtina diagnozes noteikšanu, ārstēšanu un izpratni par slimību. Retie audzēji tiek definēti kā vēža veidi, kas ietekmē mazāk nekā 6-8 cilvēkus uz 100 000 gadījumiem gadā. Šie audzēji var rasties jebkurā ķermeņa daļā, un to diagnosticēšana bieži vien ir izaicinājums, jo tie var būt līdzīgi biežākiem audzējiem, bet ar atšķirīgām klīniskām pazīmēm un simptomiem.

Eiropas Savienības Vēža uzveikšanas plāns, kas tika pieņemts 2021. gadā, ietver daudzpusīgus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt vēža ietekmi Eiropā, uzlabot vēža diagnostiku un ārstēšanu, un nodrošināt piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei visiem Eiropas iedzīvotājiem. Plānā ir īpaša uzmanība pievērsta arī retajiem audzējiem un to ārstēšanai.

Pateicoties saviem mērķiem, Eiropas vēža uzveikšanas plāns cenšas novērst, diagnosticēt un ārstēt vēzi, kā arī mazināt veselības nevienlīdzību starp dažādām dalībvalstīm. Tas ietver arī dažādus pasākumus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas dzīvo ar vēzi, ieskaitot retos vēža veidus. Galvenie punkti, kas attiecas uz retajiem audzējiem Eiropas vēža uzveikšanas plānā, ir šādi:

1. Uzlabot diagnostiku un agrīnu atklāšanu

Plānā tiek uzsvērta agrīna vēža atklāšana un precīza diagnostika, kas attiecas arī uz retiem audzējiem. Lai uzlabotu diagnožu noteikšanu, tiek veidoti nacionālie vēža centri, kas nodrošina ātru un precīzu piekļuvi nepieciešamajai diagnostikai. Šādi centri arī palīdz noteikt reto audzēju specifiku, kas ir būtiski efektīvai ārstēšanai.

2. Izveidot Eiropas Vēža Pētniecības programmas un resursus

Eiropas vēža uzveikšanas plāns ietver arī uzlabotu pētniecību par retajiem audzējiem. Tas ietver Eiropas sadarbību, lai veidotu kopējus pētījumus, datu apmaiņu un resursus, kas palīdz labāk izprast retu audzēju veidus, to cēloņus un attīstību. Tā kā šie audzēji ir reti un dažkārt tiek diagnosticēti vēlu, tāda veida resursi palīdz nodrošināt ātrāku diagnozi un efektīvākas ārstēšanas iespējas.

3. Zāļu pieejamība un inovācijas

Vēža uzveikšanas plānā tiek atzīta nepieciešamība pēc īpašām pieejamām un inovatīvām ārstēšanas metodēm, kas atbilst arī reto audzēju ārstēšanas vajadzībām. Plānā tiek uzsvērta arī molekulārās un radiofarmaceitiskās terapijas attīstība, kas var būt būtiska reto audzēju ārstēšanā, jo daudziem no tiem ir specifiskas ģenētiskas mutācijas un audzēju receptoru ekspresija, kuras var ārstēt ar jaunām terapijām.

4. Uzlabota piekļuve aprūpei

Viena no galvenajām problēmām, kas saistīta ar reto audzēju ārstēšanu, ir piekļuves trūkums specializētai aprūpei. Plāns paredz veikt pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ārstēšanai visās Eiropas valstīs, īpaši ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos resursus un pieejamo aprūpi. Tas ietver arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu pacientiem piekļuvi labākajai ārstēšanai un specializētajām klīnikām.

5. Pacientu atbalsta un resursu nodrošināšana

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns arī uzsver nepieciešamību pēc atbalsta sistēmām pacientiem, kas dzīvo ar retiem audzējiem, ieskaitot emocionālo, psiholoģisko atbalstu un dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Tiek nodrošināti arī resursi, lai informētu sabiedrību un pacientus par to, kā rīkoties, ja ir aizdomas par retu audzēju.

6. Pētniecības atbalsts un starptautiskā sadarbība

Lai veicinātu attiecīgo pētniecību un attīstību, plāns norāda uz nepieciešamību veidot sadarbību starp pētniekiem, veselības aprūpes sniedzējiem un pacientu organizācijām. Svarīga ir starptautiskā sadarbība, lai veidotu kopējas datubāzes un pētījumu projektus, kas palīdzētu saprast retu audzēju ārstēšanas iespējas.

Reto audzēju veidi

Retie audzēji ietver dažādas vēža formas, tostarp:

1. Sarkomas

Sarkomas ir audzēji, kas attīstās saistaudos, piemēram, muskuļos, kaulos, asinsvados, taukos, skrimšļos vai limfātiskajos audos. Sarkomas ir daudz retāk sastopamas nekā karcinomas un veido tikai apmēram 1% no visiem vēža gadījumiem.

Osteosarkoma - kaulu audzējs, kas bieži skar bērnus un jauniešus.

Liposarkoma - taukaudu audzējs, kas biežāk sastopams pieaugušajiem.

Leiomiosarkoma - muskuļu audzējs, kas var ietekmēt gan gludos muskuļus, gan skeleta muskuļus.

Angiosarkoma - asinsvadu audzējs, kas var attiekties uz ādu, aknām vai sirdi.

2. Neiroendokrīnie audzēji

Neiroendokrīnie audzēji rodas no neiroendokrīnām šūnām, kas ir atbildīgas par hormonu ražošanu un nervu impulsu pārvadi. Šie audzēji var būt ļoti dažādi un bieži tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā.

Neiroendokrīnā plaušu karcinoma (small cell lung cancer) - reta plaušu vēža forma, kas bieži tiek atklāta vēlīnā stadijā.

Insulinoma - aizkuņģa dziedzera audzējs, kas izraisa pārmērīgu insulīna ražošanu.

Karcionīdie audzēji - lēni augoši audzēji, kas var izveidoties zarnās, plaušās vai aknās (piemēram, gastroenteropankreātiskie neiroendokrīnie audzēji (GEP-NET)).

3. Hematoloģiskie audzēji

Hematoloģiskie audzēji skar asins un limfātisko sistēmu. Biežākie hematoloģiskie audzēji, kas pieder pie reto slimību grupas, ir:

Limfomas - vēzis, kas attīstās limfātiskajā sistēmā, piemēram, Hodžkina limfoma un neHodžkina limfomas.

Leikēmijas - asins vēzis, kas ietekmē asinsrades sistēmu, piemēram, akūta mieloidā leikēmija vai hroniska limfoīda leikēmija.

Ir sastopamas arī īpaši retas onkohematoloģiskās saslimšanas, tādas kā vieglo ķēžu amiloidozes, histiocitozes, Kastlemana slimība, sistēmas mastocitoze un citas.

4. Retas galvas un kakla vēža formas

Vēži, kas ietekmē galvas un kakla zonas, bieži vien ir reti, un tie var ietvert audzējus, kas attīstās mutē, rīklē, balsenē un degunā.

Nazofaringeālā karcinoma - retāk sastopams audzējs, kas veidojas deguna un rīkles savienojuma zonā.

Siekalu dziedzeru audzēji - audzēji, kas ietekmē siekalu dziedzerus, piemēram, pleomorfiskā adenoma.

5. Retas ādas vēža formas

Lai gan ādas vēzis, piemēram, bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma, ir biežāk sastopams, pastāv arī dažas retākas ādas vēža formas, piemēram:

Merkela šūnu karcinoma - agresīvs ādas audzējs, kas rodas no Merkel šūnām, kas atbild par pieskāriena sajūtu.

Tauku dziedzeru karcinoma - reta ādas vēža forma, kas veidojas no tauku dziedzeriem.

6. Gremošanas trakta vēža formas

Audzēji, kas ietekmē gremošanas traktu, arī var būt reti sastopami un bieži tiek diagnosticēti tikai vēlīnā stadijā.

Aizkuņģa dziedzera vēzis - viena no retajām, bet ļoti agresīvajām vēža formām.

Kolektālā limfoma - limfātiskās sistēmas audzējs, kas var skart resno zarnu.

7. Nieru vēzis

Dažādi nieru vēža veidi ir reti sastopami, un tie var ietvert:

Vilmsa audzējs - vēzis, kas skar galvenokārt bērnus un attīstās nierēs.

Renālā sarkoma - reti sastopams audzējs, kas veidojas no nieru saistaudiem.

8. Citi reti audzēji

Dažādi audzēji var ietekmēt citus orgānus vai audus, un tie ir klasificējami kā reti vēža veidi, piemēram:

Vēdera dobuma sarkomas - audzēji, kas attīstās vēdera dobuma saistaudos.

Adrenalīna audzēji - audzēji, kas rodas virsnieru dziedzeros, piemēram, feohromocitoma.

9. Reti kaulu audzēji

Kaulu audzēji ir vispār retāki, bet dažas formas ir vēl retāk sastopamas, piemēram:

Evinga sarkoma - audzējs, kas attīstās kaulu audos, īpaši bērniem un jauniešiem.

Hondrosarkoma - skrimšļa audzējs, kas var ietekmēt jebkuru kaulu.

Izplatība un riska faktori

Retie audzēji kopumā veido apmēram 20-25% no visiem audzēju gadījumiem.

Retie hematoloģiskie audzēji

Analizējot saslimstību ar limfoīdo, asinsrades un tiem radniecīgo audu ļaundabīgajiem audzējiem (turpmāk - hematoloģiskie audzēji), 2017.-2023. gadā novērots, ka samazinās reģistrēto gadījumu skaits (skatīt 21. attēlu), tomēr jāņem vērā, ka ārstniecības iestādes e-veselība turpina Vēža pacientu karšu iesniegšanu un aktualizāciju par iepriekšējiem gadiem.

21. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2017.-2023. gadā uz 100 000 iedzīvotāju.

Analizējot datus pa dzimumiem, sievietēm saslimstība ar hematoloģiskajiem audzējiem 2023. gadā ir augstāka nekā vīriešiem (skat. 22. attēlu).

22. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2023. gadā pa diagnozēm un dzimumiem, uz 100 000 iedzīvotāju.

No hematoloģiskajiem audzējiem visbiežāk reģistrētas ir ne Hodžkina limfomas, nākamā biežāk reģistrētā diagnožu grupa ir multiplā mieloma un ļaundabīgi plazmas šūnu audzēji, kam seko limfoleikoze.

Analizējot datus pa statistiskajiem reģioniem, 2023. gadā visaugstākā saslimstība ar hematoloģiskajiem audzējiem ir reģistrēta Kurzemes reģionā, kuram seko Pierīgas reģions (skat. 23. attēlu).

23. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits 2021.-2023. gadā pa statistiskajiem reģioniem, uz 100 000 iedzīvotāju.

2023. gadā visaugstākā saslimstība ar Hodžkina limfomu ir reģistrēta Rīgas reģionā, ar
ne Hodžkina limfomu - Latgales reģionā, ar multiplās mielomas un ļaundabīgu plazmas šūnu audzējiem, kā arī limfoleikozi - Kurzemes reģionā un ar mieloliekozi - Latgales reģionā (skat. 24. attēlu).

24. attēls. Pirmreizēji reģistrēto hematoloģisko audzēju skaits pa diagnozēm 2023. gadā pa statistiskajiem reģioniem, uz 100 000 iedzīvotāju

Retās onkoloģiskās slimības

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo regulējumu, retas slimības veselības aprūpes sistēmā jākodē ar ORPHA kodiem. 2024. gada beigās ir reģistrēti 5434 pacienti, kuriem ir noteikta reta onkoloģiska slimība. No tiem visbiežāk reģistrētā retā slimība ir B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija, kam seko pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms, un multiplā mieloma (skat. 7. tabulu).

7. tabula. Reģistrēto pacientu skaits, kuriem diagnosticēta reta onkoloģiska slimība, sadalījumā pa biežāk reģistrētajām ORPHA diagnozēm 2024. gadā

N. p.k.	Retās onkoloģiskās slimības nosaukums	Pacientu skaits	tajā skaitā pa dzimumiem
N. p.k.	Retās onkoloģiskās slimības nosaukums	Pacientu skaits	Vīrieši	Sievietes
1.	B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija	927	449	478
2.	Pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms	319	4	315
3.	Multiplā mieloma	310	120	190
4.	Hroniska mieloīdā leikēmija	225	108	117
5.	Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips	222	94	128
6.	Gaišo šūnu nieru karcinoma	217	123	94
7.	Folikulāra limfoma	206	79	127
8.	Difūza lielo B-šūnu limfoma	202	98	104
9.	Diferenciēta vairogdziedzera karcinoma	138	25	113
10.	Balsenes plakanšūnu karcinoma	124	115	9

8. tabula. Biežāk sastopamo reto slimību diagnožu skaits sievietēm 2024. gadā

N. p.k.	Retās onkoloģiskās slimības nosaukums	Pacientu skaits
1.	B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija	478
2.	Pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms	315
3.	Multiplā mieloma	190
4.	Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips	128
5.	Folikulāra limfoma	127
6.	Hroniska mieloīdā leikēmija	117
7.	Diferenciēta vairogdziedzera karcinoma	113
8.	Difūza lielo B-šūnu limfoma	104
9.	Dzemdes kakla plakanšūnu karcinoma	102
10.	Nieru gaišo šūnu karcioma	94

Gan sievietēm, gan vīriešiem visbiežāk reģistrēta B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija. Sievietēm otra biežāk reģistrētā diagnoze ir pārmantots krūts un olnīcu vēža sindroms (skat. 8. tabulu), bet vīriešiem- nieru gaišo šūnu karcioma (skat. 9. tabulu). Gan sievietēm, gan vīriešiem trešā biežāk reģistrētā diagnoze ir multiplā mieloma.

9. tabula. Biežāk sastopamo reto slimību diagnožu skaits vīriešiem 2024. gadā

N. p.k.	Retās onkoloģiskās slimības nosaukums	Pacientu skaits
1.	B-šūnu hroniska limfocitāra leikēmija	449
2.	Nieru gaišo šūnu karcioma	123
3.	Multiplā mieloma	120
4.	Balsenes plakanšūnu karcinoma	115
5.	Hroniska mieloīdā leikēmija	108
6.	Difūza lielo B-šūnu limfoma	98
7.	Klasiskā Hodžkina limfoma, nodulārās sklerozes tips	94
8.	Folikulāra limfoma	79
9.	Pieaugušo hepatocelulārā karcinoma	70
10.	Sēklinieku seminomatozais dīgļšūnu audzējs	49

Daži faktori, kas var palielināt riska iespējamību, ir:

• Ģenētiskie faktori: daudzi retie audzēji ir saistīti ar ģenētiskām mutācijām vai iedzimtām sindromiem, piemēram, Li-Fraumeni sindromu vai neurofibromatozi.

• Vides faktori: reti audzēji var attīstīties arī vides ietekmes, piemēram, kancerogēnu vielu iedarbības rezultātā.

• Vecums un dzimums: daži retie audzēji ir biežāki noteiktā vecuma grupā vai dzimumā. Piemēram, dažas neiroendokrīno audzēju formas var būt biežāk sastopamas cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem.

Diagnostika

Reto audzēju diagnostikas process var būt sarežģīts un aizņemt ilgu laiku, jo šo audzēju pazīmes var būt neskaidras un līdzīgas citiem biežākiem audzējiem. Lai noteiktu precīzu diagnozi, var būt nepieciešamas šādas pārbaudes:

• Attēlveidošanas tehnoloģijas: datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, pozitronu emisijas tomogrāfija un ultraskaņa.

• Biopsija: šis tests ļauj iegūt audu paraugus, lai noskaidrotu audzēja veidu.

• Molekulārie testi: analizē ģenētiskās mutācijas, kas var būt saistītas ar audzēja attīstību.

Lai varētu nodrošināt Latvijas reto slimību pacientiem iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus reto slimību jomā, trijās lielākajās slimnīcās ir izveidotas institūcijas, kas specializējas tieši reto slimību diagnosticēšanā, ārstēšanā un aprūpē:

RAKUS ir izveidots Ģenētikas un reto slimību centrs un PSKUS ir izveidots reto slimību kabinets, ar mērķi uzlabot ģenētisko un reto slimību pacientu ārstēšanu un aprūpi. BKUS, savukārt, ir izveidots Reto slimību koordinācijas centrs. RAKUS Ģenētikas un reto slimību centrs nodrošina valsts apmaksātas medicīnas ģenētiķa konsultācijas, multidisciplinārus konsīlijus un molekulārās ģenētikas izmeklējumus.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšana retajiem audzējiem ir atkarīga no audzēja veida, atrašanās vietas un izplatības. Kopumā retie audzēji ir grūtāk ārstējami, jo tiem trūkst plaši pētītu ārstēšanas protokolu, kā tas ir biežāk sastopamajiem audzējiem.

• Ķirurģija: operācija ir galvenā ārstēšanas iespēja daudziem retajiem audzējiem, īpaši, ja audzējs ir lokalizēts un vēl nav izplatījies.

• Ķīmijterapija un staru terapija: šīs metodes var būt efektīvas atkarībā no audzēja veida un stadijas. Retiem audzējiem ķīmijterapijas un staru terapijas iespējas var būt ierobežotas, un tās bieži tiek pielāgotas katram konkrētajam gadījumam.

• Imūnterapija: šī ārstēšanas metode tiek lietota, lai aktivizētu ķermeņa imūnsistēmu, lai tā cīnītos ar vēzi. Tā ir īpaši perspektīva ārstēšanas iespēja vairākiem retajiem audzējiem.

• Mērķterapija: tā izmanto mērķtiecīgas zāles, kas bloķē audzēja šūnu augšanu vai ietekmē specifiskas ģenētiskās mutācijas.

• Endokrīnā terapija: šāds terapijas veids tiek izmantots dažādu no hormoniem atkarīgu audzēju ārstēšanai. Šī terapija ietver zāļu lietošanu, kas ietekmē hormonu ražošanu vai bloķē to darbību, tādējādi novēršot audzēja augšanu un izplatīšanos.

• Perifērā asins cilmes šūnu transplantācija: procedūra, kurā tiek izmantotas cilmes šūnas no pacienta vai donora perifērās asins plazmas, lai aizstātu bojātas vai iznīcinātas asins šūnas.

Pētījumi un atbalsts

Pētījumi par retiem audzējiem ir svarīgi, jo tie palīdz izprast šo audzēju cēloņus, attīstību un efektīvas ārstēšanas iespējas. Ņemot vērā to retumu, šādu audzēju pētījumos bieži tiek apvienoti vairāki pacienti no dažādām valstīm. Retajiem audzējiem parasti ir mazāk pētījumu un ārstēšanas iespēju, tāpēc sabiedrības atbalsts, organizācijas un pacientu grupas var sniegt vērtīgu informāciju un palīdzību cilvēkiem ar šādām diagnozēm.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

Latvijas gadījumā, statistika par reto vēžu gadījumiem ir nepilnīga, ņemot vērā līdz šim esošo pieredzi ar nodalītiem reģistriem - kur par pacientiem ar vēža diagnozi tika iesniegta Vēža pacienta karte, ar iespēju norādīt vienu retās slimības kodu, bet šie dati netika pilnvērtīgi aizpildīti, jo pamatā tika izmantoti apkopojot datus par vēža pacientiem balstoties uz SSK-10 diagnozes kodiem. Savukārt tehniskais ierobežojums par vienu retās slimības kodu, liedza iespējas korekti kodēt šos gadījumus, ja pacientam ar vienu vēža SSK-10 diagnozi ir vairākas saistītās retās slimības vai sindromi. Savukārt par retās slimības gadījumiem, sniedzot datus iedzimto anomāliju reģistrā, informācija tika ievadīta tikai par tām reto slimību kartēm, kuru pacienti tika aprūpēti KUS reto slimību vienībās. Jaunajā vēža reģistrā, kas Latvijā uzsāka darboties no 2024. gada, tiek nodrošināta iespēja ievadīt pie vienas vēža pacienta kartes, neierobežotu skaitu saistīto retās slimības kodu, atbilstoši reālajam pacienta stāvoklim.

Retās slimības Latvijā šobrīd tiek reģistrētas kā daļa no Iedzimto anomāliju reģistra, kurā ir iespējams norādīt arī datus par reto slimību gadījumiem, kas nav iedzimtās anomālijas. Statistika par šiem gadījumiem, šobrīd netiek apkopota un publicēta, bet ir pieeja veicot atbilstošu pieprasījumus reģistra turētājam - Slimību profilakses un kontroles centram. Saskaņā ar reto slimību plānā noteikto, 2024. gadā ir uzsākts darbs pie Reto slimību reģistra izveides un saskaņā ar notikušās darba grupās pieņemtajiem lēmumiem tiks veidots jauns Reto slimību reģistrs, kurš nodrošinās datu ievadei par reto slimību gadījumiem, paredzot ka Reto slimību reģistrs tiks veidots Latvijas Digitālās veselības centra pārraudzībā esošajā Digitālās veselības platformā, un būvēts balsoties uz Jaunā vēža reģistra jeb "Vēža pacienta kartes" sistēmas - tādejādi nodrošinot tehnislās iespējas šos abus reģistrus skatīt sasaistīti un papildinoši. Savukārt par reģistra turētāju plānots nozīmēt Slimību profilakses un kontroles centru, kura uzdevumos ir plānots uzdot un apkopot, kā arī publiskot statistiku par Latvijas pacientiem ar retām slimībām.

Ņemot vērā, ka šīs abas politikas un plānošanas dokumenti: Plāns onkoloģijas jomā un Plāns reto slimību jomā, kā arī abu reģistru jomas: vēža pacientu reģistrs un reto slimību pacientu reģistrs ir savstarpēji pārklājošies, jo retās slimības ietver arī reto vēžu gadījumus, bet reto slimību kopums ir daudz plašāk nekā tikai vēži, identiski vēža gadījumi ietver arī retos, bet ne tikai retos. Līdz ar to, ir nepieciešama cieša abu šo jomu sadarbība un vienošanās par lomu un atbildību sadalījumu, kā arī aktivitāšu un atbildību sadalīšana starp abām šīm jomām.

Onkoloģijas nozares metodiskās vadības izveidošana Latvijā.

Onkoloģiskās palīdzības sniegšanas standartizācijai visā Latvijā 2025. gadā RAKUS ir izveidots Latvijas Vēža centrs, kā arī Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā. Latvijas Vēža centra galvenais uzdevums ir nodrošināt uz pacientu orientētu un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (Europe's Beating Cancer Plan) mērķos balstītu onkoloģisko pacientu diagnostiskas, multidisciplināras ārstēšanas un paliatīvās aprūpes infrastruktūru, kā arī zināšanu pārnesi un pētniecību. Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, savukārt, saskaņā ar Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta noteikumos Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" noteikto, ir izveidota, lai nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus onkoloģijas jomā.

Latvijā šobrīd nav neviena starptautiski akreditēta vēža centra, taču vadošo lomu onkoloģijas jomā jau šobrīd pilda RAKUS, kas atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 30. augusta rīkojumam Nr. 615 "Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam" noteikta kā nozares metodiskās vadības pārstāvis. RAKUS kompetencē ir pacientu ceļu un algoritmu izstrāde, kvalitātes prasību definēšana, klīnisko auditu veikšana, dinamiskās novērošanas standartu ieviešana, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Lai nostiprinātu RAKUS kā visaptverošu vēža centru un nodrošinātu starptautisku atzīšanu, 2021. gadā tika uzsākts akreditācijas process sadarbībā ar Eiropas Vēža institūciju organizāciju (Organisation of European Cancer Institutes, OECI). 2022. gada 11. janvārī tika noslēgts oficiāls līgums par akreditācijas procesa uzsākšanu. Procesa ietvaros RAKUS tiek izvērtēta 9 jomās, ietverot 85 standartus un 345 kritērijus, piemēram, vēža centra pārvaldība, kvalitātes sistēma, multidisciplinaritāte, ārstēšana, diagnostika, pētniecība un pacientu iesaiste. Latvijas Vēža centra izveide notiek kā RAKUS īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) projekts (projekta Nr. 4.1.1.r.0/2/23/I/VM/001), kura īstenošanas termiņš ir līdz 2026. gada 31. augustam, ar mērķi līdz 2027. gadam iegūt starptautisku akreditāciju, kas apliecinās Latvijas onkoloģijas aprūpes atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Projekta mērķis ir nodrošināt vienotu metodisko vadību onkoloģijas jomā Latvijā, un tas ietver šādas galvenās darbības:

• Kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana;

• Vienotu onkoloģisko pacientu ceļu izstrāde un ieviešana konkrētiem audzēju veidiem saskaņā ar OECI standartiem;

• Apmācības RAKUS personālam kvalitātes sistēmas darbības nodrošināšanai;

• Ekspertu audits un akreditācijas izmaksu segšana;

• Vadlīniju izstrāde onkoloģijas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības iestādēs.

Vienlaikus paredzēts izveidot sadarbības tīklu starp ārstniecības iestādēm, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu un aprūpi, stiprinot vienotu pieeju visā valstī un sekmējot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai ārstēšanai neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas. Eiropas Komisijas Eiropas Vēža apkarošanas plāns (2021) aicina dalībvalstis attīstīt visaptverošus vēža centrus un piedalīties kopējā Eiropas vēža zināšanu telpā. Latvija, uzsākot Latvijas Vēža centra izveidi, īsteno šo rekomendāciju un veicina pievienošanos ES visaptverošo vēža centru tīklam līdz 2025. gadam, kura mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam 90 % pacientu ar augstu nepieciešamības pakāpi var piekļūt kvalitatīvai un uz pierādījumiem balstītai ārstēšanai. Latvijas Vēža centrs būs būtisks solis ceļā uz nevienlīdzības mazināšanu, pacientu centrētu aprūpi, starptautisko sadarbību un zinātnes attīstību onkoloģijas jomā Latvijā.

Lai nodrošinātu efektīvu, koordinētu un vienotu pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanai Latvijā, ir būtiski skaidri definēt katras iesaistītās institūcijas lomu, kompetenci un atbildību onkoloģijas pasākumu plānošanā, ieviešanā un metodiskajā vadībā. Šāds skaidrojums ir būtisks, lai novērstu praksē iespējamos pārklājumus vai pretrunas starp institūcijām, kā arī veicinātu vienotu pacientu ceļu, algoritmu un ārstniecības pieeju ieviešanu visā valstī.

1. Veselības ministrija (VM)

• Ir politikas veidotājs un normatīvās bāzes izstrādātājs veselības aprūpes jomā, tai skaitā onkoloģijā.

• Atbild par Onkoloģijas plāna izstrādi, apstiprināšanu un augsta līmeņa pārvaldību tā ieviešanas laikā.

• Nodrošina resursu piesaisti (valsts budžets, ES fondu līdzekļi), kā arī starpinstitucionālu koordināciju.

• Līdzatbild par pasākumu metodisko koordināciju, īpaši attiecībā uz stratēģisko dokumentu saskaņošanu un izdošanu.

• Nodrošina sadarbību ar citu valstu institūcijām, Eiropas Komisiju un starptautiskām organizācijām.

2. Nacionālais veselības dienests (NVD)

• Atbild par veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu, līgumu slēgšanu un finansēšanas mehānismu ieviešanu, tai skaitā onkoloģijas jomā.

• Praktiskā līmenī koordinē pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, norēķinus un reģistru pārvaldību.

• Nodrošina datu analīzi par pacientu plūsmām, ārstēšanas rezultātiem un izmaksām.

• Līdzatbild par informācijas aprites nodrošināšanu starp pakalpojumu sniedzējiem un uzraugošajām institūcijām.

3. Latvijas Vēža centrs (RAKUS)

• Pilda valsts noteiktās metodiskās vadības funkcijas onkoloģijas jomā.

• Izstrādā pacientu ceļus, ārstniecības algoritmus, kvalitātes indikatorus un vadlīnijas onkoloģisko pacientu ārstēšanai, balstoties uz pierādījumos balstītu medicīnu un starptautisko pieredzi.

• Nodrošina to apstiprināšanu un aktualizēšanu sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un VM galvenajiem speciālistiem.

• Organizē klīniskos auditus, veicina vienotu kvalitātes sistēmas ieviešanu, sniedz metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm un iesaistās ārstniecības personu apmācībā.

• Ir atbildīga par OECI akreditācijas procesa īstenošanu un sadarbības tīkla izveidi ar citām ārstniecības iestādēm.

4. VM galveno speciālistu institūcija

• Nodrošina profesionālu vadību konkrētajās medicīnas apakšnozarēs, tai skaitā onkoloģijā.

• Sadarbojas ar metodiskās vadības institūciju, VM un NVD, sniedzot atzinumus un ekspertīzi algoritmu, pacientu ceļu un vadlīniju izstrādē.

• Veicina vienotas klīniskās pieejas ieviešanu un atbild par nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanu.

5. Profesionālās asociācijas (piemēram, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Ķīmijterapeitu asociācija, Māsu asociācijas u.c.)

• Piedalās vadlīniju, pacientu ceļu un kvalitātes kritēriju izstrādē, nodrošinot, ka tie atbilst nozares labajai praksei un aktuālajām zinātniskajām atziņām.

• Sadarbojas ar Latvijas Vēža centru un galvenajiem speciālistiem, sniedzot nozares ekspertīzi.

• Veicina ārstniecības personu izglītību un informētību, rīko konferences, seminārus un apmācības.

6. Slimnīcas un citi onkoloģisko pakalpojumu sniedzēji

• Atbild par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar valstī noteiktajiem algoritmiem, pacientu ceļiem un vadlīnijām.

• Ir saistoši Metodiskās vadības institūcijā apstiprinātie dokumenti, un ārstniecības iestādēm jānodrošina to praktiskā ieviešana un atbilstība akceptētajiem standartiem.

• Sadarbojas ar metodiskās vadības centru, sniedzot datus, izvērtējumus un piedaloties kvalitātes nodrošināšanas procesos.

Lai nodrošinātu vienotu praksi visā valstī, jānostiprina princips, ka: "Visiem onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem ir saistoši Metodiskās vadības institūcijā apstiprinātie ārstēšanas algoritmi, pacientu ceļi un kvalitātes vadlīnijas". Šāda pieeja mazinās nevienlīdzību pacientu ārstēšanā, novērsīs atšķirību veidošanos starp ārstniecības iestādēm un stiprinās pacientu centrētu aprūpi.

Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas onkoloģijas politikas atbilstību Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajām iniciatīvām, ir būtiski ņemt vērā vairākas nozīmīgas aktivitātes, kas izriet no Eiropas Vēža apkarošanas plāna:

1. ECHoS - Vēža misijas centru izveide (Establishing of Cancer Mission Hubs: Networks and Synergies)

ECHoS ir ES finansēts projekts, kura mērķis ir izveidot Nacionālos Vēža misijas centrus (National Cancer Mission Hubs - NCMHs) visās dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Šie centri kalpos kā koordinācijas punkti, lai īstenotu Vēža misijas aktivitātes, veicinot sadarbību starp pētniecību, veselības aprūpi un politikas veidotājiem. Projekts uzsver nepieciešamību pēc transnacionālām komunikācijas un sadarbības tīklām, kas saskaņotas ar Vēža misijas mērķiem.

2. ICC4EU - (Comprehensive Cancer Infrastructure for the European Union) Vēža misijas aktivitāšu nacionālā centra izveide

ICC4EU ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas tiek īstenota no 2023. līdz 2026. gadam ar mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 90% vēža pacientu Eiropā ir pieejama visaptveroša vēža aprūpe. Šis projekts ir daļa no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna un tiek finansēts no programmas Horizon Europe. Latvijā projekta īstenošanā aktīvi iesaistās Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Latvijas eksperti piedalās kompetenču izvērtēšanā un stratēģijas izstrādē visaptverošas vēža aprūpes infrastruktūras izveidei valstī. Ieguvumi Latvijai:

• Vēža aprūpes kvalitātes uzlabošana: Projekts palīdzēs ieviest vienotus standartus un uzlabot vēža aprūpes pieejamību visā valstī.

• Speciālistu kapacitātes stiprināšana: Izglītības programmas un apmācības veicinās speciālistu zināšanu un prasmju attīstību.

• Starptautiskā sadarbība: Dalība projektā nodrošinās piekļuvi starptautiskai pieredzei un labās prakses piemēriem.

• Pacientu labklājības uzlabošana: Projekts veicinās pacientu centrētu pieeju un uzlabos vēža pacientu dzīves kvalitāti.

CCI4EU projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz vienotu un augstas kvalitātes vēža aprūpi Eiropā, un Latvijas aktīva iesaiste tajā nodrošinās būtiskus ieguvumus gan veselības aprūpes sistēmai, gan pacientiem.

3. EUnetCCC - Eiropas Visaptverošo Vēža centru tīkls (European Network of Comprehensive Cancer Centres)

EUnetCCC ir ES kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot koordinētu un integrētu visaptverošo vēža centru (Comprehensive Cancer Centres - CCCs) konsorciju visā Eiropā. Šī tīkla izveide veicinās sadarbību starp vēža pētniecības, ārstēšanas un izglītības iestādēm, nodrošinot pacientiem piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei neatkarīgi no to atrašanās vietas. Iniciatīva balstās uz izcilības un sadarbības principiem, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 90% vēža pacientu Eiropā ir piekļuve šādiem centriem.

Integrējot šīs iniciatīvas Latvijas onkoloģijas plānā, tiktu nodrošināta valsts aktīva līdzdalība Eiropas kopējās stratēģijās, veicināta efektīvāka resursu izmantošana, infrastruktūras attīstība un starptautiskā sadarbība vēža apkarošanā. Tas arī palīdzētu samazināt nevienlīdzību vēža aprūpē un nodrošinātu pacientiem piekļuvi kvalitatīvai ārstēšanai tuvāk dzīvesvietai.

Medicīnas iestāžu tīkla izveide ar definētajiem un standartiem atbilstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiks īstenota strukturētā, sadarbībā balstītā procesā, nodrošinot visaptverošu pieeju onkoloģiskās aprūpes pakalpojumu plānošanai un attīstībai valstī. Šī procesa ietvaros:

- Veselības ministrija (VM) būs vadošā institūcija, kas koordinē veselības aprūpes pakalpojumu definēšanas politikas ietvaru, nosakot vispārējās prasības, mērķus un politikas prioritātes.

- Nacionālais veselības dienests (NVD) nodrošinās metodisko atbalstu, sniegs datu analīzi, pacientu plūsmu izvērtējumu un finanšu iespēju modelēšanu, kā arī izstrādās priekšlikumus konkrētu pakalpojumu ieviešanai vai stiprināšanai.

- Latvijas Vēža centrs (RAKUS) un RAKUS Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, būs atbildīgas par klīnisko kritēriju un kvalitātes standartu definēšanu, t.sk. konkrētu pakalpojumu profilu, pacientu ceļu un algoritmu izstrādi atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām (t.sk. OECI, ESMO u.c.).

- VM nozaru galvenie speciālisti, profesionālās asociācijas un augstākās izglītības iestādes tiks iesaistītas rekomendāciju izstrādē, īpaši attiecībā uz reģionālā līmeņa pakalpojumu saturu un nepieciešamajām kompetencēm.

- Reģionālās ārstniecības iestādes (t.sk. Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca u.c.) tiks aktīvi iesaistītas, lai veidotu sadarbības tīklu ar Vēža centru, pielāgotu pakalpojumu profilus reģionālajām iespējām un nodrošinātu vienotu pieeju visā valstī. Šī iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu ģeogrāfiski līdzsvarotu un pieejamu onkoloģisko aprūpi.

Valsts patoloģijas centra loma

2025. gada jūnijā plānots pabeigt Valsts patoloģijas centra izveides procesu uz RAKUS Patoloģijas centra bāzes. Valsts patoloģijas centram ir būtiska loma dažādu audzēju precīzai un personalizētai diagnostikai. Jauno tehnoloģiju ieviešana molekulāro prognostisko un diagnostisko biomarķieru, kā arī onko-mutāciju noteikšanai ir saistīta ar augstām finanšu izmaksām, vienlaikus pieprasot arī augsti kvalificētu personālu, kur attiecīgi pretī tiek sagaidīti kvalitatīvi un starptautiskām vadlīnijām un protokoliem atbilstoši testēšanas pārskati, jo no izmeklējumu rezultātiem ir atkarīga dārgu terapiju nozīmēšana un sagaidāmā terapijas efektivitāte. Šobrīd valstī vadošais centrs patoloģijas jomā un lielākā patoloģijas laboratorija ar 35 gadu nepārtraukta darba pieredzi, kas nodrošina vairāk nekā 75% onkoloģisko saslimšanu diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs. Šis centrs ir multidisciplinārs patoloģijas, citoloģijas un onkoloģisko saslimšanu molekulārās diagnostikas līderis. Centra speciālistu pieredze tiek atzīta ne tikai onkoloģisku saslimšanu diagnostikā, bet arī specifisku, sarežģītu un retu saslimšanu diagnostikā, tai skaitā infekciju slimību morfoloģisko izmaiņu diagnostikā. Jāatzīmē, ka RAKUS Patoloģijas centrs jau šobrīd veic virkni modernu, pat unikālu, molekulārās patoloģijas izmeklējumus, attīsta jaunas diagnostikas metodes patoloģijā, piedalās diagnostikas algoritmu sagatavošanā, kā arī sniedz metodiskās un diagnostiskās konsultācijas citām patoloģijas laboratorijām, veic jauno patologu apmācību, nodrošina starptautisku sadarbību, aprēķina valsts apmaksājamos manipulāciju tarifus, tādējādi nodrošinot daudzas valsts funkcijas un uzņemoties vadošo lomu patoloģijas jomā, taču RAKUS Patoloģijas centram joprojām nav augstāk minēto kompetenču apliecinoša statusa un juridiska pilnvarojuma nodrošināt metodiskās vadības funkcijas patoloģijas jomā valstiskā līmenī.

Lai nodrošinātu patoloģijas dienesta attīstību Latvijā un veiktu augsti kvalitatīvu onkoloģisko slimību diagnostiku, izmantojot specifisku marķieru, tai skaitā audzēja marķieru noteikšanu, ir nepieciešama multidisciplinārā sadarbība ar citām Latvijas akreditētām laboratorijām histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu onkoloģiskās diagnostikas sistēmas attīstību, ir nepieciešams juridiski nostiprināt Valsts patoloģijas centra statusu kā valstiskas nozīmes koordinējošo un metodiskās vadības vienību patoloģijas jomā. Tā galvenais uzdevums ir stiprināt sadarbību, kvalitātes uzraudzību un inovāciju ieviešanu visā laboratoriju tīklā, nevis pārņemt funkcijas, kuras spēj profesionāli veikt citas kompetentas iestādes.

Centra turpmākajos uzdevumos būtu ietverama:

• vienotu testēšanas protokolu un algoritmu izstrāde sadarbībā ar citām laboratorijām;

• nacionālās kvalitātes kontroles un salīdzinošās testēšanas sistēmas ieviešana;

• metodiskā atbalsta un profesionālo vadlīniju izstrāde ārstniecības iestādēm;

• supervīziju, apmācību un zinātniski metodiskā darba koordinācija;

• sadarbība ar starptautiskām struktūrām diagnostikas kvalitātes un inovāciju jomā.

Plāna īstenošanas koordinācija un institucionālā sadarbība

Lai nodrošinātu efektīvu Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025.-2027. gadam ieviešanu, būtiska ir skaidri definēta institūciju atbildība un lomu sadalījums. Zemāk apkopotas galveno iesaistīto institūciju funkcijas onkoloģijas politikas plānošanā, koordinācijā, ieviešanā un monitorēšanā.

Institūcija	Loma / Atbildība
Veselības ministrija (VM)	Plānošanas, politikas veidošanas un uzraudzības funkcija onkoloģijas jomā. Atbild par plāna īstenošanas kopējo koordināciju un starpsektoru sadarbību.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)	Atbild par epidemioloģiskās uzraudzības, profilakses, skrīninga koordināciju, kā arī datu analīzi un izvērtēšanu sabiedrības veselības vajadzībām.
Nacionālais veselības dienests (NVD)	Atbild par onkoloģijas pakalpojumu administrēšanu valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm un norēķiniem.
Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC)	Nodrošina e-veselības risinājumu uzturēšanu un attīstību, datu aprites funkcionalitāti, kā arī atbalsta pacientu ceļa digitālu uzraudzību un kvalitātes kontroli.
RAKUS Metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	Nodrošina vadlīniju izstrādi, ārstēšanas algoritmu koordināciju un kvalitātes uzraudzību ārstniecības iestādēs visā Latvijā.
Latvijas Vēža centrs	Koordinē multidisciplināru pieeju, sniedz atbalstu pacientiem, veic pētniecību un klīnisko uzraudzību, atbilstoši starptautiskajai praksei.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi

- Trūkst onkoloģisko pakalpojumu darbības efektivitātes regulāra novērtēšana un uzraudzība, nodrošinot, ka veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti normatīvajā aktā noteiktajā termiņā.

- Onkoloģiskie pacienti ir sarežģīta pacientu grupa, kas prasa specifiskas zināšanas, papildus laiku, individuālu darbu. Pašreiz rehabilitācijas pakalpojumi minētajai pacientu grupai tiek nodrošināti vispārējā kārtā esošās kārtības ietvaros. Ņemot vērā onkoloģijas specifiku, stigmas, ka aktīvās onkoloģiskās ārstēšanas laikā pacientam jātaupa enerģija, kas nav savienojama ar rehabilitāciju, kā arī esošās rindas uz rehabilitācijas pakalpojumiem, pacienti bieži tos saņem novēloti vai nesaņem vispār, kā rezultātā attīstās dažādi paliekoši funkcionēšanas traucējumi.

- Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā diagnožu grupa Audzēji ir resursu visietilpīgākā, salīdzinot ar citām diagnožu grupām.

- Līdzekļu pieaugums medikamentu apmaksai nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus.

- Mājas aprūpes pakalpojums pašreiz, atbilstoši Noteikumiem Nr. 555, tiek nodrošināts tikai pacientiem ar konkrētām diagnožu grupām vai ierobežotā periodā ģimenes ārsta; vai mājas aprūpes pakalpojuma sniedzēja māsas vizīšu veidā; būtu nepieciešams pārskatīt diagnožu ierobežojumus un minēto pakalpojumu nodrošināt balstoties uz pacienta vajadzībām (funkcionēšanas novērtējuma). Tāpat nepieciešams paplašināt multidisciplināro komandu, kas atbilstoši pacienta vajadzībām varētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus mājās.

- Konsilijiem diezgan liels birokrātiskais slogs tieši attiecībā uz medicīniskās dokumentācijas iegūšanu/izgūšanu. Līdz ar to būtu nepieciešams definēt dokumentu paketi, pēc analoģijas ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, tādējādi paaugstinot konsiliju produktivitāti.

- Šobrīd onkoloģijas pacientu diagnostika un ārstniecība kopumā ir sadrumstalota, ārstniecībā ir iesaistītas iestādes ar nevienlīdzīgiem resursiem, atšķirīgu izpratni par sasniedzamo ārstniecības rezultātu, pacientam process nav izsekojams un saprotams, kā arī, ārstniecības process un tā finansēšana nav tiešā veidā sasaistīta ar starptautiski rekomendēto vērtībās balstīto pieeju.

4. Bērnu onkoloģija

Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir retāka nekā pieaugušo populācijā un liela daļa no šīm slimībām atbilst retajām slimībām, kuru diagnostikā un ārstēšanā būtiska nozīme ir precīzijas medicīnas attīstībai Latvijā.

Latvijā, saskaņā ar BKUS sniegto informāciju, 2022. gadā pirmreizēji ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), 2021. gadā - 69, 2020. gadā - 62, 2019. gadā - 32, 2018. gadā - 52 bērniem un jauniešiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tika noteikta ļaundabīga audzēja diagnoze pirmo reizi dzīves laikā. Jāatzīmē, ka 2023. gadā ļaundabīga audzēja dēļ nomira 8 bērni un pusaudži, 2022. gadā - 9, 2021. gadā - 3, 2020. gadā - 8, 2019. gadā - 11.

Latvijā no ļaundabīgajiem audzējiem vidēji ik gadu mirst 10 bērni un pusaudži (0-17 g.v.), pēdējo piecu gadu periodā tie ir bijuši 3-11 bērni gadā. Dinamikā redzama pozitīvi vērtējama tendence - pēdējo desmit gadu laikā ļaundabīgo audzēju izraisītas mirstības rādītājs bērniem samazinājies divas reizes. Laika periodā no 2014. līdz 2023. gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 99 bērni: 29 vecumā no 0 līdz 4 gadiem, 25 vecumā no 5-9 gadiem, 24 - vecumā no 10-14 un 21 pusaudzis vecumā no 15-17 gadiem.

Visvairāk bērnu pēdējo desmit gadu periodā miruši no galvas smadzeņu ļaundabīgā audzēja (38), 16 bērni no leikozes, 9 no kaulu un locītavu skrimšļu ļaundabīgajiem audzējiem, 7 no mezoteliālo un mīksto audu ļaundabīgajiem audzējiem (pēdējos trīs gados nav mirušo), 5 no neHodžkina limfomas (pēdējos 5 gados nav mirušo). Atsevišķi nāves gadījumi (mazāk nekā 5 bērni desmit gadu periodā) citās ļaundabīgo audzēju grupās.

Ņemot vērā specifisko bērnu kohortu un ievērojamo reto slimību īpatsvaru, jo īpaša nozīme un ieguvums ir attīstot mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai nodrošinātu savlaicīgu diagnostiku un labāko iespējamo pieejamo ārstēšanu bērniem, veicinot izdzīvotību un iespējami labāko dzīves kvalitāti. Lai to nodrošinātu, būtisks priekšnoteikums ir atbilstība un sadarbības iespējas dalībai starptautiskos tīklos un iesaistei gan klīniskos pētījumos, gan pētniecības projektos. Lai Latvijā nodrošinātu bērnu onkoloģijā līdzvērtīgas iespējas, kādas ir pieejamas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi visos ar onkoloģisko aprūpi saistītajos procesos:

1) Attīstīt slimību diagnostikas iespējas, gan ieviešot jaunas molekulārās un ģenētiskās testēšanas iespējas, gan ieviešot digitālo pataloģiju, kas sniedz iespējas ne vien daudz efektīvāk: ātrāk un kvalitatīvāk veikt diagnostiku, bet arī iesaistīties sadarbības tīklos, tai skaitā starptautiskos multidisciplināros konsīlijos (tai skaitā audzēja paneļos - Tumor board), sniedzot ne tikai Latvijas bērnu vecuma pacientiem precīzāku diagnostiku un izvēloties piemērotāku ārstēšanu, bet arī uzlabojot Latvijas ārstniecības personāla zināšanas un kompetences.

2) Veicināt BKUS dalību un bērnu vecuma onkoloģisko pacientu dalību pētījumos, gan klīnisko zāļu pētījumos, gan dalību noteiktās starptautisko protokolu ieviešanas grupās - tādejādi, Latvijas bērniem, tiktu sniegtas iespējas saņemt diagnostiku un terapiju, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām vai atbilstoši labākajai tobrīd esošajai starptautiskai praksei, gadījumos, kad konkrētai diagnozei nav pieejamas starptautiskās vadlīnijas, bet tiek veikti klīniskie pētījumi, dalība kuros ļauj Latvijas pacientiem saņemt inovatīvu terapiju.

3) Būtiski uzlabot ārstēšanas iespējas, ik gadu pārskatot un iekļaujot valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā starptautiski atzītu terapiju, kas ietver gan bērnu vecumam piemērotākas ārstēšanas metodes - piemēram: apmaksājot protonu terapiju noteiktos gadījumos pie noteiktām indikācijām, kā arī ik gadu iekļaujot vismaz 2-3 inovatīvos bērnu vēža ārstēšanas medikamentus, tai skaitā CAR-T šūnu terapiju. Lai nodrošinātu ārstēšanas iespējas atbilstoši starptautiskiem protokoliem - izstrādāt rīcības plānu šajos protokolos iekļauto medikamentu nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanai, vērtējot ne tikai pamata terapijas medikamentus, bet arī protokolos iekļautos nepieciešamos papildus medikamentus.

4) Vairot bērnu vecuma pacientu un to tuvinieku izpratni par bērnu vecuma onkoloģiskām slimībām, ārstēšanas mērķiem un ilgtermiņa ietekmi, kā arī pēc ārstēšanas uzraudzību īstermiņā un ilgtermiņā. Zināšanas un izpratne par bērna onkoloģisko slimību, remisijas posmu, īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz kopējo veselības stāvokli un dzīves kvalitāti, kā arī nepieciešamību veikt ilgtermiņa uzraudzību - veicina bērna un tuvinieku iesaisti un līdzestību ārstēšanā, kā arī iespējas nodrošināt iespējami labāko dzīves kvalitāti, un saņemt noteikta veida atbalstu. Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, būtiska nozīme ir izglītības un atbalsta, kā arī koordinēšanas darbam, ko var sniegt speciāli šiem mērķiem izveidotas komandas (agrīnās un vēlīnās Follow-up komandas) un lomas (izglītības māsa, pētniecības māsa, pacientu koordinators), kuri tiek iesaistīti pacienta ilgtermiņa aprūpē un uzraudzībā.

5) Lai īstenotu uz pacientu vajadzībām orientētu bērnu onkoloģijas programmas un politikas attīstību, kā arī novērtētu šīs programmas efektivitāti un nepieciešamos uzlabojumus, ir jāattīsta un jāpilnveido datu ievākšana un analīze. Ņemot vērā mūsdienīgu uz vērtībām balstītu veselības politikas īstenošanu - lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas iegūt un analizēt dažādas datu kopas: klīniskos rezultātus, veselības aprūpes sistēmas procesus, pacienta ziņotos rezultātus un izmaksas. Lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, kā arī veicinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskos pētījumos un īstenot gan dažādas iniciatīvas, saistībā ar sekundāro datu izmantošanu ir nepieciešami pilnveidojumi datu apstrādes procesos. Jāveic uzlabojumi un pilnveidojumi esošajās informācijas sistēmās, kas nodrošina datu uzkrāšanu, izgūšanu un apkopošanu analīzei, gan jaunu sistēmu un pieeju izstrāde - tai skaitā, izstrādājot pediatrisko klīnisko vēža registru, pediatriskās biobankas informācijas sistēmu, specifiskus rīkus pacienta ziņoto rezultātu (PREM un PROM) datu iegūšanai un analīzei.

Tāpat kā Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam, arī jaunajā Plānā būtiski uzsvērt, ka ļaundabīgu audzēju diagnosticēšana un ārstēšana bērniem un pusaudžiem ir jānodrošina multidisciplinārām komandām vadoties no Eiropas Bērnu onkoloģijas biedrības (The European Society for Paediatric Oncology - turpmāk SIOPE), Ziemeļvalstu bērnu hematoloģijas un onkoloģijas biedrības (Nordic Society of Pediatric Hematology and Oncology - turpmāk NOPHO), Bērnu onkoloģijas grupas (Children's Oncology Group - turpmāk COG) un Bērnu onkoloģijas un hematoloģijas biedrības (Gesellschaft für Pädiatrische Onkologie und Hämatologie - turpmāk GPOH) vadlīnijām. Īstenojamajiem pasākumiem bērnu un pusaudžu onkoloģijā jābūt vērstiem uz to, lai Latvijā bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgajiem audzējiem aprūpē tiktu nodrošināta iepriekšminēto organizāciju izstrādāto vadlīniju pilnīga ieviešana.

Atšķirībā no pieaugušo populācijas bērnu onkoloģijas gadījumā saslimšanu ar vēzi nevar identificēt ar skrīninga palīdzību⁷⁸, tādēļ jo īpaši būtiska loma ir tā agrīnai noteikšanai⁷⁹. Agrīna diagnostika ir izaicinājums, jo bērniem un pusaudžiem vēža pazīmes un simptomi ne vienmēr ir specifiski un bieži vien līdzinās daudz biežāk sastopamām labdabīgām slimībām. Šī iemesla dēļ, veicot novēlotu diagnostiku, ir gadījumi, kad daudziem bērniem un pusaudžiem, diagnosticējot ļaundabīgu audzēju, tas jau ir progresējis.

Pirmais agrīnas diagnostikas komponents ir ģimeņu un primārās aprūpes sniedzēju informētība par simptomiem⁸⁰. Lai mazinātu laiku starp pirmo simptomu parādīšanos un bērna vai pusaudža nosūtīšanu uz BKUS vēža diagnozes apstiprināšanai, lielāki centieni joprojām ir nepieciešami pacientu vecāku un primāro veselības aprūpes speciālistu - ģimenes ārstu un pediatru - izglītošanā par agrīnām vēža pazīmēm bērniem un pusaudžiem un kā tās noteikt vai pārbaudīt ikreiz, kad bērns vai pusaudzis ir atnācis uz vizīti. Līdz ar to šī plāna ietvaros ir jāīsteno Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam iesākto, bet neīstenoto pasākumu 13.1.1. "Izstrādāt algoritmu primārās aprūpes speciālistiem un ārstiem speciālistiem, kas vērsti uz "sarkanā karoga simptomiem", kas liecinātu par bērnu vecuma audzējiem un, kurus nepieciešams tūlītēji nosūtīt uz BKUS NMPON." Vienlīdz būtiska ir arī vecāku informēšana par pazīmēm un simptomiem, kas varētu liecināt par ļaundabīgu audzēju bērnam vai pusaudzim un pie kuriem nevajadzētu vilcināties vest bērnu pie ārsta. Ja atklāts laikus, ir lielāka iespējamība, ka vēzis reaģē uz efektīvu ārstēšanu un rada lielākas izdzīvošanas iespējas, mazāk ciešanu un bieži vien lētāku un mazāk intensīvu ārstēšanu. Ar vēzi slimu bērnu dzīvē var panākt ievērojamus uzlabojumus, savlaicīgi atklājot vēzi un novēršot aprūpes kavēšanos.⁸¹

Liela mēroga sekvencēšanas pētījumi ir parādījuši, ka aptuveni 10% bērniem ar ļaundabīgu audzēju ir vēža predispozīcijas sindroms. Atzīto vēža predispozīcijas sindromu un vēža predispozīcijas gēnu skaits nepārtraukti pieaug.⁸² Ģenētiskās predispozīcijas atpazīšana pirms ļaundabīgas patoloģijas noteikšanas var veicināt agrīnas neoplāzijas diagnosticēšanu. Ģenētiskās predispozīcijas sindroma atpazīšana pēc neoplāzijas diagnozes var mainīt ārstēšanas plānu, ārstēšanas blakņu uzraudzību un, protams, ilgtermiņa uzraudzību, koncentrējoties uz otrās neoplāzijas agrīnu atklāšanu.⁸³ Lai izstrādātu strukturētu uzraudzības plānu un aprūpes modeli bērnu vecuma onkoloģiskajiem pacientiem un viņu ģimenes locekļiem ar ģenētisku predispozīciju onkoloģiskajai slimībai, uz šo plānu tiek pārcelts finanšu un cilvēku resursu nepietiekamības dēļ neīstenotais Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam pasākums 14.1. "Bērnu onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu onkoģenētiskā riska grupu atlase un padziļināta ģenētiskā izmeklēšana, iedzimtas onkoloģijas predispozīcijas sindromu ietvaros.".

Viens no Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam uzdevumiem bija dalītas aprūpes ieviešana bērnu hematoonkoloģijā (4.2. pasākums). Šobrīd dalītā aprūpe ir ieviesta sadarbībā ar Daugavpils reģionālo slimnīcu, kurā bērniem tiek nodrošināti daži no veselības aprūpes pakalpojumiem tuvāk dzīvesvietai. Lai reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi atbalsta un neatliekamās medicīniskās aprūpes pakalpojumiem pēc iespējas tuvāk mājām, būtu jāturpina dalītās aprūpes ieviešana ar citām reģionālajām slimnīcām. Esošā sadarbības pieredze izgaismoja vairākus būtiskus šķēršļus, kas ievērojami ierobežo iespējas sniegt bērnu vecuma pacientiem onkoloģiskās slimības aprūpes pakalpojumus reģionālā slimnīcā. Kā viens no būtiskiem trūkumiem ir ļoti ierobežotas informācijas apmaiņas iespējas starp BKUS un reģionālo slimnīcu. Lai pilnvērtīgi nodrošinātu dalītās aprūpes modeļa darbību, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi datu apmaiņas risinājumos starp iesaistītajām slimnīcām, lai pacientu uzraugošais ārsts saņemtu pilnvērtīgu, savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pacienta aprūpi reģionālā slimnīcā. Kā piemēram, īsos ķīmijterapijas kursus, kam ievades ilgums ir 30 min., saņemšana reģionālā slimnīcā. Teorētiski to ir iespējams veikt, ja BKUS ārstējošais ārsts nozīmē ārstēšanu atbilstoši noteiktam terapijas protokolam un reģionālas slimnīcas ārsts veic šo ordināciju izpildi. Bet, ja nav iespējams saņemt precīzu atgriezenisko saiti par to - kad, kādā devā un veidā, kādus tieši medikamentus pacients ir saņēmis, tad iespējas īstenot pilnvērtīgu pacienta uzraudzību, pieņemt lēmumus situācijās, kad pacienta reakcijas uz terapiju neatbilst sagaidāmai - nav iespējams, un tas būtiski ierobežo dalītas aprūpes iespēju tālāku attīstību. Papildus minētajām problēmām ar informācijas apriti, lai reģionālās slimnīcas spētu īstenot tām uzticētos veselības aprūpes pakalpojumus dalītās aprūpes modeļa ietvaros, tam ir jāparedz atbilstoši finanšu resursi - gan šo pakalpojumu realizēšanai, gan šādu izmaiņu ieviešanas procesam - kas sevī ietver gan veselības aprūpes personāla apmācības, gan sadarbības modeļa izstrādi un ieviešanu. Lai dalītajā aprūpes modelī iesaistītās veselības aprūpes iestādes spētu sniegt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un, lai tie būtu bērniem un pusaudžiem ar ļaundabīgajiem audzējiem droši, būtiska ir personāla apmācība šādu pacientu aprūpē. Ir jābūt izstrādātām skaidrām apmācības programmām, lai nodrošinātu, ka personāls uztur un attīsta savas prasmes un zināšanas. Personāla apmācībām ir jābūt obligātām un regulārām, vismaz 1 reizi gadā. Tāpat būtiski, lai reģionālām slimnīcām, ar kurām izveido dalītās aprūpes modeli, būtu nodrošināti un uz vietas pieejami nepieciešamie medikamenti, piemēram, antibiotikas febrilo neitropēniju gadījumos, lai tās spētu nodrošināt asins produktu transfūzijas tad, kad bērnam vai pusaudzim tas ir nepieciešams, nevis tikai noteiktās nedēļas dienās. Tāpat nākotnē attīstāms pakalpojums ir dalītās aprūpes ietvars sniegt ķīmijterapijas pakalpojumu arī bērniem gadījumā, ja šī ārstniecības iestāde nodrošina ķīmijterapiju pieaugušajiem un ir pieejami nepieciešamie speciālisti. Kā iespējami sadarbības partneri dalītas aprūpes attīstībai varētu būt - SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Ventspils slimnīca un SIA "Vidzemes slimnīca".

Pieejamība medikamentiem

Medikamentu, kas nepieciešami bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgiem audzējiem ārstēšanai, pieejamībai ir izšķiroša nozīme bērna vai pusaudža ārstēšanas iznākumā. Jārod risinājumi, lai, neskatoties uz nelielo pacientu skaitu un bieži vien augstajām izmaksām, nodrošinātu bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgiem audzējiem ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kā arī ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nepārtrauktu pieejamību. Šīs aktivitātes attiecināmas primāri uz ķīmijterapijas medikamentiem, bet tāpat arī uz cita veida medikamentiem, kuri ir noteikti terapijas protokolos vai vadlīnijās.

2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem⁸⁴ rekomendē, ka būtu jānodrošina pieeja būtiskām pretvēža un atbalstošās aprūpes zālēm, ko izmanto bērnu vēža ārstēšanā visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvairītos no to trūkuma, bērniem draudzīgu devu un zāļu formu pieejamībai, atbilstošām cenu noteikšanas un kompensācijas stratēģijām bērnu mērķgrupai un atbilstošai sāpju kontroles nodrošināšanai visiem bērniem. Tāpat jānodrošina tie bērniem nepieciešamie būtiskie medikamenti, kuri ir PVO Bērniem nepieciešamo zāļu paraugsarakstā⁸⁵ un kuriem ir jābūt pieejamiem nepārtraukti.

Jaunu ārstniecības metožu apmaksāšana no valsts budžeta līdzekļiem

Ar dažādiem centrālās nervu sistēmas audzējiem diagnosticētu bērnu un pusaudžu ārstēšana ietver staru terapiju, kas ir būtiska ļaundabīgo audzēju lokālai ārstēšanai un kontrolei, bet vienlaikus var radīt ilgtermiņa blaknes, t.sk. augšanas un attīstības traucējumus, endokrīnās sistēmas disfunkciju, samazinātu auglību un sekundāro vēzi. Onkoloģijā, īpaši bērnu audzēju ārstēšanā, arvien lielāku nozīmi ir ieguvusi protonu staru terapija. Šī terapija samazina iepriekšminētos riskus, jo tai ir unikāls devas sadalījums, kas, ierobežojot starojuma izkliedi, novirzot augstas devas starojumu uz ļaundabīgo audzēju, ļauj precīzāk ārstēt vienlaikus saudzējot apkārtējos veselos audus, tādējādi radot mazāk īstermiņa un ilgtermiņa blaknes, un nodrošinot labāku turpmākās dzīves kvalitāti. Tāpēc protonu staru terapijai kopumā tiek dota priekšroka audzēju ārstēšanā bērniem, jo tā nodrošina mazāku starojumu veselajiem audiem, kas palīdz novērst nopietnas komplikācijas un rada mazāk īstermiņa un ilgtermiņa blaknes. Bērnu vēža ārstēšanas mērķis nav tikai bērna vai pusaudža tūlītēja izdzīvošana. Tā kā bērnam priekšā ir viņa kā pieauguša cilvēka dzīve, ārstu fokuss ir uz labākām un drošākām ārstēšanas metodēm un jāņem vērā arī ārstēšanas iespējamā ilgtermiņa ietekme uz bērna attīstību. Eiropas standarta klīniskās prakses ieteikumu multidisciplinārām komandām, kas iesaistītas centrālās nervu sistēmas audzēju ārstēšanā bērniem un pusaudžiem, pārskatā⁸⁶ rekomendēts multidisciplinārās sanāksmēs apspriest protonu staru terapiju visiem bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem. Protonu staru terapijas iespēja ir minēta arī daudzos COG protokolos. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams iekļaut protonu staru terapiju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, lai Latvijas bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem pie noteiktām indikācijām būtu iespēja saņemt protonu staru terapiju. Pētījumos secināts, ka, neskatoties uz augstākām sākotnējām izmaksām, protonu staru terapija izmaksu ziņā ir efektīvāka kā staru terapija, jo ievērojami samazinātas ilgtermiņa toksicitātes pārmērīgās izmaksas⁸⁷.

Lielākajai daļai bērnu un pusaudžu akūtu limfoblastu leikēmiju ļoti sekmīgi var izārstēt ar standarta ķīmijterapiju, taču dažos gadījumos ķīmijterapija darbojas tikai uz laiku vai neiedarbojas nemaz. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) jau 2018. gadā apstiprināja CAR T-šūnu jeb himēriskā antigēna receptora T-šūnu terapiju, kas ir indicēta to bērnu un jaunu pieaugušo pacientu līdz 25 gadu vecumam ar B-šūnu akūtu limfoblastu leikēmiju (B-ALL) ārstēšanai, kam B-ALL ārstēšana ar ķīmijterapiju ir nesekmīga vai kuriem slimība pēc kaulu smadzeņu transplantācijas atgriežas. CAR T-šūnu terapija ir jauna pieeja vēža ārstēšanai, kurā vēža iznīcināšanai izmanto paša pacienta šūnas. Aferēzes ceļā savāktās bērna T šūnas tiek ģenētiski izmainītas, lai tās atpazītu un iznīcinātu vēža šūnas. Kamēr T šūnas tiek apstrādātas, vēža kontroles nodrošināšanai bērnam var būt nepieciešama ķīmijterapija. Pirms ģenētiski modificēto šūnu atgriešanas bērns saņem sagatavošanas ķīmijterapiju. Pēc šūnu atgriešanas bērnam noteiktu laiku ir jābūt ciešā ārstu uzraudzībā. Latvijā CAR T-šūnu terapija, ņemot vērā klīniskās indikācijas un noteiktos kritērijus, varētu būt nepieciešama 1-2 pacientiem gadā. No ES dalībvalstīm CAR T-šūnu terapija bērniem un pusaudžiem ir pieejama, piemēram, Austrijā, Beļģijā (kopš 2019. gada), Čehijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā (kopš 2021. gada), Rumānijā (lēmums par kompensēšanu pieņemts 2020. gadā), Vācijā, Somijā, Spānijā, Zviedrijā. Savukārt, piemēram, Slovākijas pacienti CAR T-šūnu terapiju saņem Čehijā.

Dalība klīniskajos pētījumos

Eiropas Komisija faktu lapā Childhood cancers: Every child and adolescent deserves an equal chance⁸⁸ norāda, ka pieejamo klīnisko pētījumu procentuālais daudzums, kas ir atvērts dalībai katrā ES valstī, var kalpot kā netiešs rādītājs pacientu piekļuvei pētniecībai un inovatīvām ārstēšanas metodēm. Šajā pašā faktu lapā ir minēts, ka Eiropā no 2010.-2022. gadam bērniem un pusaudžiem ar ļaundabīgu audzēju bija pieejami 436 klīniskie pētījumi. Saskaņā ar Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra (European Cancer Inequalities Registry - ECIR) datiem Latvijā⁸⁹ bija pieejams tikai 0,2% jeb 1 klīniskais pētījums. Salīdzinājumam Igaunijā tie bija 0,9%, Lietuvā - 1,6%, bet vidēji ES dalībvalstīs - 12,3%. PVO rekomendē⁹⁰ nodrošināt bērniem ar sliktu prognozi agrīnu piekļuvi klīniskajiem pētījumiem par aprūpes standartu. 2030. gada Rīcības programma: Desmit rekomendācijas no ES Vienotās rīcības attiecībā uz retiem vēža veidiem⁹¹ rekomendē nodrošināt, ka visiem pacientiem tiek piedāvāta piekļuve inovatīvām terapijām klīniskajos pētījumos. Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē⁹² nosaka, ka visi ar ļaundabīgu audzēju slimie bērni jāaprūpē saskaņā ar vislabākajiem aprūpes protokoliem. Ir vispāratzīta patiesība, ka to var vislabāk panākt nodaļās, kur notiek aktīva klīniskā pētniecība un ar onkoloģisko aprūpi saistīto darbību reģistrācijas procesi. Jāveicina prakse, ka katram bērnam, kurš atbilst iekļaušanas kritērijiem, tiek piedāvāta iespēja piedalīties atbilstošos klīniskajos pētījumos, kas vērsti uz optimālu visu bērnu ārstēšanu. Ja nav skaidrības par optimālo ārstēšanu, pētījumi jāveic izlases veidā. COG norāda, ka klīniskie pētījumi ir standarta prakse vēža ārstēšanā bērniem, pusaudžiem un jauniešiem⁹³. Savukārt GPOH norāda, ka īpaši bērniem un pusaudžiem ar augsta riska, recidivējošām vai rezistentām ļaundabīgām slimībām otrās līnijas ārstnieciskās terapijas iespējas ir mazas. Šai pacientu grupai dalība agrīnos klīniskajos pētījumos (I vai II fāzes pētījumos) var būt iespēja izārstēt slimību, paildzināt dzīvi vai vismaz palīdzēt samazināt ārstēšanas blaknes⁹⁴.

18 gadu vecumu sasniegušo jauniešu pāreja uz pieaugušo aprūpi

Koordinētas bērnu pārejas uz pieaugušo aprūpi nodrošināšanai jāīsteno nerealizētais Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam 14.3. pasākums "Onkoloģisko pacientu pāreja uz pieaugušo ārstēšanas un uzraudzības etapu", kas paredz kritēriju un apmaksas modeļa sadarbībai starp universitāšu slimnīcu speciālistiem izstrādi. Šis pasākums nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju nodrošināšanu bez pārtraukuma.

Ilgtermiņa veselības uzraudzība pēc ārstēšanas pabeigšanas

Ir paaugstināts risks, ka ārstēšanas terapijas toksicitātes rezultātā vai dēļ pašiem ļaundabīgajiem audzējiem bērna vai pusaudža vecumā audzējiem izārstētajiem onkoloģijas pacientiem attīstās ilgtermiņa komplikācijas vai invaliditāte. Ilgtermiņā iespējams, ka tas var novest pie hroniskām slimībām un paaugstinātas mirstības - vairākus gadus vai gadu desmitus pēc primārās vēža diagnozes izārstēšanas. Taču ļaundabīgu audzēju un to ārstēšanas radītā ietekme uz izārstēto bērnu un pusaudžu veselību tālākajā dzīvē joprojām netiek pietiekami novērtēta. Piemēram, ASV pētījumā secināts, ka no ļaundabīga audzēja izārstētie bērni un pusaudži piedzīvo pārmērīgu ar viņu ārstēšanu saistītu slimību slogu, proti, ka no ļaundabīga bērna vecuma audzēja izārstētais līdz 50 gadu vecumam vidēji cieš no 17 hroniskām veselības problēmām, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vispārējā populācijā⁹⁵. No bērnu vecumā izārstētajām onkoloģiskajām slimībām bērniem un pusaudžiem dēļ augsta vēlīno blakņu riska būtiska ir ilgtermiņa veselības uzraudzība (long-term follow-up), ko rekomendē Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē⁹⁶. Bērnu un pusaudžu dzīves kvalitātes uzlabošanai tiek rekomendēta vēlīno blakņu prevencija, agrīna atklāšana un pārvaldība⁹⁷. Latvijā šāda ilgtermiņa veselības uzraudzīšana iztrūkst, un arvien pieaugot no ļaundabīga audzēja izārstēto bērnu un pusaudžu skaitam, šāda aprūpe kļūst vēl aktuālāka. Šādas aprūpes izveide ir jābalsta starptautiskās un Eiropas līmenī izstrādātajās rekomendācijās gan attiecībā uz šādas aprūpes organizēšanu, gan iesaistīto personālu un aprūpes pakalpojumiem, kas ietver ne tikai veselības aprūpes, bet arī sociālās aprūpes aspektus. Būtiski, lai ilgtermiņa veselības uzraudzīšana ir pieejama visiem bērniem un pusaudžiem, kas izārstēti no ļaundabīga audzēja, lai tā balstās šo bērnu un pusaudžu vajadzībās un lai tā šiem bērniem un pusaudžiem ir pieejama visā dzīves laikā. Vienlīdz svarīgi, lai ilgtermiņa veselības uzraudzība ir labi koordinēta un organizēta, un lai tā ir labi saprotama pacientam un/vai viņa vecākiem.

Cilvēkresursi bērnu un pusaudžu onkoloģijā

BKUS 10. nodaļa Onkoloģija ir vienīgā vieta Latvijā, kur bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nosaka ļaundabīgā audzēja diagnozi, plāno, koordinē un veic ārstēšanu, kā arī uzrauga bērnu veselību pēc ārstēšanas pabeigšanas. Bērnu hematoonkologu, māsu, atbalsta personāla trūkums ir galvenais šķērslis aprūpes kvalitātes celšanai, aprūpes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas labākajai praksei, pilnvērtīgai dalībai Eiropas bērnu onkoloģijas references tīklā (European Reference Network for Paediatric Oncology - ERN PaedCan) un nodaļas spējai iesaistīties klīniskajos pētījumos. Cilvēkresursu trūkums nodaļā ir jau labu laiku esoša problēma. Jau Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam ir minēts, ka ir jāpalielina pediatriskajā onkoloģijā kompetento speciālistu skaits (bērnu hematoonkologus, pediatrus, specializētās māsas). Lai arī pēdējos 5 gadus gandrīz ik gadu apakšspecialitātei "bērnu hematoonkologs" tiek atvēlēta 1-2 rezidentūras vieta, taču šīs vietas gadu no gada netiek aizpildītas. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, zems atalgojums, liela darba slodze. Ņemot vērā esošo kritisko situāciju, cilvēkresursu nodrošināšana bērnu un pusaudžu onkoloģijā būtu nosakāma kā prioritāte un nekavējoties būtu jāizstrādā stratēģiju ilgtspējīgai cilvēkresursu nodrošināšanai atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām. Tā, piemēram, SIOPE pamata bērnu onkoloģijas aprūpes standarti valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem⁹⁸ nosaka, ka uz 5 pacientiem ir jābūt 1 māsai, māsām ir jābūt apmācītām un pieredzējušām pediatriskajā onkoloģijā, jāpaliek nodaļā un tās nevar rotēt. Cilvēkresursu nodrošināšanas stratēģijā jāiekļauj pasākumus rezidentūras vietu apakšspecialitātē "bērnu hematoonkologs" aizpildīšanas nodrošināšanai. Tāpat, ņemot vērā SIOPE izstrādāto Eiropas apmācību programmu pediatriskajā hematoloģijā un onkoloģijā⁹⁹, kuras mērķis ir nodrošināt standarta apmācību programmu bērnu hematologiem un onkologiem, apsverama iespēja samazināt rezidentūras programmas laiku no 3 uz 2 gadiem. Vienlaikus ārstniecības personālam jānodrošina regulāras apmācību un profesionālās pilnveides iespējas. Piemēram, SIOPE pamata bērnu onkoloģijas aprūpes standarti valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem¹⁰⁰ tālākizglītībai un apmācībai pediatriskās onkoloģijas klīnisko prasmju un zināšanu vairošanai rekomendē kā minimums 10 stundas gadā. Bērnu onkoloģijā BKUS visas ķīmijterapijas zāles tiek pagatavotas manuāli, aptiekas aseptiskajās telpās, kas prasa īpaši atbildīgus, apmācītus darbiniekus, kas ikdienā saskaras ar bīstamām zālēm. Lai veicinātu aptiekas atbalstu un farmaceitu piesaisti darbam slimnīcā, šīm darbinieku grupām nepieciešamas ieviest noteiktus papildus veselības uzraudzības pasākumus - piemēram, biežākas veselības pārbaudes visiem slimnīcas darbiniekiem, kas saskarās ar ķīmijterapijas zālēm, obligātu veselības apdrošināšanu no darba devēja puses, piemaksas par kaitīgu un ar spriedzi saistītu darbu, kā arī aptiekas noteikta kvalitātes līmeņa uzturēšanu attiecīgi Eiropas standartiem ķīmijterapijas zāļu pagatavošanā.

Paliatīvā aprūpe

Saskaņā ar SPKC Veselības datubāzes datiem par zīdaiņu un bērnu mirstības cēloņiem pa vecuma grupām no 2018.-2022. gadam no ļaundabīga audzēja ir miruši 38 bērni un pusaudži, kas vidēji ir 8 bērni un pusaudži gadā. Īpaši reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem dzīves beigās joprojām netiek nodrošināta kvalitatīva, jēgpilna un cieņpilna paliatīvā aprūpe. Dzīves pēdējās dienās, kad bērns cieš spēcīgas sāpes un virkni citu simptomu, konsultatīva veida aprūpe pa telefonu vien nav ne pietiekama, ne adekvāta. Bērnam un pusaudzim dzīves beigās sniegtās paliatīvās aprūpes kvalitātei ir paliekoša ietekme uz visu ģimeni. Lai nedublētu īstenojamos pasākumus vairākos politikas plānošanas dokumentos, šajā plānā nav iekļauts neviens VM plānotais pasākums par paliatīvās aprūpes nodrošināšanu ne bērniem, nedz pieaugušajiem, ņemot vērā to, ka plānotie pasākumi paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai iekļauti MK 2020. gada 15. decembra rīkojumā Nr. 774 "Par konceptuālo ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"".

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

- Daudziem bērniem un pusaudžiem ļaundabīgu audzēju diagnosticē, kad tas jau ir progresējis, jo bērniem un pusaudžiem vēža pazīmes un simptomi ne vienmēr ir specifiski un bieži līdzinās daudz biežāk sastopamām slimībām.

- Reģionos dzīvojošajiem bērniem un pusaudžiem, kas ārstējas BKUS 10. nodaļā Onkoloģija, nav piekļuves atbalsta un neatliekamās medicīnas aprūpes pakalpojumiem mājām tuvākajās reģionālajās slimnīcās.

- Nav nodrošināta bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgajiem audzējiem ārstēšanai nepieciešamo ķīmijterapijas medikamentu, ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nepārtraukta pieejamība.

- Nepieciešami uzlabojumi diagnostikas nodrošināšanai - ieviešot jaunas metodes un uzlabojot patoloģijas un molekulārās laboratorijas kapacitāti;

- Mūsdienīgas un starptautiskiem standartiem atbilstošas veselības aprūpes nodrošināšanai jāievieš multi-disciplinārās aprūpes komandas - diagnostikas vajadzībām (tai skaitā attīstot Tumor board), ārstēšanas un pēcārstēšanas uzraudzībai, kā arī ilgtermiņa pēcārstēšanas uzraudzībai;

- Pacientu iekļaušanai un iesaistei pētījumos, nodrošinot atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un terapijas protokoliem atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstoši starptautiskajai praksei - jāveido terapijas protokolu komandas un klīnisko pētījumu vienība, piesaistot un iesaistot šo protokolu īstenošanā - ārstus-klīnicistus, aprūpes māsas, pētniekus, pētījumu un izglītības māsas, datu menedžerus un pacientu un pētījumu koordinatorus.

- Ārstēšanas nodrošināšanai atbilstoši starptautiskām vadlīnijām valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā ir jāiekļauj: protonu terapiju noteiktai pacientu grupai pie noteiktām indikācijām, ik gadu jāiekļauj papildus jauni inovatīvie medikamenti, tai skaitā CART-T šūnu terapiju. Jānodrošina vadlīnijās iekļauto medikamentu pieejamība un nepārtrauktība - gan attiecībā uz ķīmijterapijas medikamentiem, gan medikamentiem kas paredzēti ārstēšanas komplikāciju novēršanai, mazināšanai vai ārstēšanai.

- Lai sasniegtu labākos iespējamos terapijas rezultātus īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī savlaicīgu un agrīni diagnosticētu veselības problēmas pacientiem, kuri bērna vecumā pārslimojuši onkoloģisku slimību, jāizstrādā īstermiņa un ilgtermiņa pacientu pēc- ārstēšanas uzraudzības programma, ko nodrošina multi-disciplināru speciālistu komandas.

- Pacientu vajadzībām atbilstošas veselības politikas un programmas izstrādei, jānodrošina datu vākšanas, apmaiņas, apstrādes un analīzes risinājumi, kuri sniedz nepieciešamos datus dažādu vērtībā balstītu veselības aprūpes modeļa īstenošanai, tai skaitā izstrādājot klīnisko pediatrisko vēža reģistru, PROM un citu pacientu ziņoto rezultātu datu ievākšanas un analīzes rīkus, un citus risinājumus, kas nodrošina datu apmaiņu (tai skaitā, nodrošinot dalīto pakalpojumu sniegšanu reģionālajās slimnīcās).

- Savlaicīgākai diagnostikai, jāizstrādā informatīvie materiāli bērnu vecākiem un primārās veselības aprūpes speciālistiem, informējot par raksturīgajiem iespējamās onkoloģiskās slimības simptomiem jeb "sarkanajiem karogiem", aprakstot gadījumus, kad ir ieteicama vēršanās pie speciālistiem aizdomu gadījumā, un gadījumus, kad ir nepieciešama steidzama vēršanās BKUS NMPON.

- Minēto uzlabojumu un pasākumu īstenošanai gan iepriekšējā periodā, gan nākamajā periodā būtisks ierobežojums bija jau ilgstoši novērojamais cilvēkresursu trūkums bērnu onkoloģijā. Līdz ar to, lai veiksmīgi īstenotu plānā norādītos mērķus, ir kritiski svarīgi izstrādāt un nodrošināt cilvēkresursu piesaistes programmu un atbalsta mehānismus ārstniecības personu piesaistei bērnu onkoloģijā: hemato-onkologi, pediatri, aprūpes un izglītības māsas, koordinatori - veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un uzlabošanai, ārsti-pētnieki, pētījumu māsas, pētījumu koordinatori, datu menedžeri un klīnisko pētījumu uzraudzības speciālisti - pētījumu un pacientu iesaistes klīniskajos pētījumos, kā speciālistu kompetences paaugstināšanas veicināšanai.

- Tikai risinot visus augstāk minētos izaicinājumus, ir iespējams sasniegt plānā norādīto virsmērķi - nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādejādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.

- Savukārt, sasniegt izvirzīto rezultatīvo rādītāju - novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītāja palielināšanu onkoloģijas pacientiem Latvijā vidējā Eiropas rādītāja līmenī, nav iespējams sasniegt, neatrisinot ilgstoši pastāvošās problēmas ar cilvēkresursu piesaisti bērnu onkoloģijas jomā, un būtiski nepalielinot valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu vismaz šajā plānā minētajā apjomā un nodrošinot medikamentu pieejamību un nepārtrauktību.

Lai arī protonu terapijas nepieciešamība un attīstība Plānā uzsvērta bērnu onkoloģijas pacientu kontekstā, vienlaikus jāatzīmē, ka ilgtermiņā protonu terapijas izmantošanas iespējas attiecināmas arī uz pieaugušo onkoloģijas pacientiem, īpaši tādos gadījumos, kad citu ārstniecības metožu iespējas ir izsmeltas vai tās nespēj nodrošināt adekvātu ārstēšanas efektivitāti, vienlaikus samazinot blakņu risku. Ņemot vērā šīs terapijas augsto precizitāti un efektivitāti noteiktās indikācijās (piemēram, galvas smadzeņu un muguras smadzeņu audzēji, acu audzēji, radiojutīgi audzēji pie sarežģītām lokalizācijām), nākotnē jāvērtē iespējas attīstīt reģionālu pieeju protonu terapijas nodrošināšanai Baltijā. Šajā kontekstā Veselības ministrija turpinās izvērtēt iespēju attīstīt Baltijas daļiņu terapijas centra izveides perspektīvu, sadarbībā ar reģiona valstīm, balstoties uz ilgtermiņa veselības politikas plānošanas dokumentiem, epidemioloģiskajiem datiem un izmaksu-ieguvuma analīzi.

5. Onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecība

Kvalitatīvai pacientu veselības aprūpei, veselības pakalpojumu un politikas plānošanai un novērtēšanai un pētniecības attīstībai onkoloģijas jomā ir nepieciešami kvalitatīvi, pilnīgi, digitāli un strukturēti veselības dati. Individuāla pacienta veselības aprūpes kontekstā ir nepieciešama kvalitatīva nacionāla līmeņa pacienta elektroniskā veselības karte (EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā), kas nodrošina centralizētu būtisko pacienta veselības datu apkopojumu un pieejamību vai nu izmantojot E-veselības portālu www.eveseliba.gov.lv, vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu gan pacienta veselības aprūpes datu nodošanu E-veselībai, gan piekļuvi E-veselībā esošajiem pacienta datiem. Veselības aprūpes pakalpojumu un veselības aprūpes politikas plānošanas un novērtēšanas kontekstā ir nepieciešams kvalitatīvs vēža pacientu populācijas reģistrs, vēža pacientu klīniskais reģistrs un vēža skrīninga reģistrs.

MK 2023. gada 15. augusta sēdes (protokola Nr. 40, 38. §) ietvaros apstiprinātais informatīvais ziņojums "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam" (Stratēģija) izceļ pacientu veselības datu digitalizācijas nozīmīgumu. Viens no Stratēģijā noteiktajiem galvenajiem mērķiem ir pacienta EVK attīstīšana, kas darbosies kā centrālā datu krātuve E-veselības sistēmā un saturēs visaptverošu informāciju par pacientu, t.sk. arī vēža skrīninga datus. Ņemot vērā, ka liela daļa pacientu veselības datu joprojām tiek uzglabāta "papīra" formātā vai lokālajās informācijas sistēmās ārstniecības iestādēs, tas kavē EVK pilnvērtīgu darbību. Lai to risinātu, Stratēģija paredz līdz 2029. gadam būtisku medicīnisko dokumentu digitalizāciju, radot pamatu mūsdienīgai un integrētai veselības datu pārvaldībai.

Vienlaikus Stratēģijas rīcības virzienā "1.1.1. Attīstīt Digitālās veselības informācijas sistēmas platformu (DigiVesIS platforma), EVK, izmantojamu viedierīcēs" definēti šādi uzdevumi:

• API (Application Programming Interface) risinājumu ieviešana datu apmaiņai starp ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām un E-veselības sistēmu;

• Datu standartizācijas un klasifikatoru ieviešana, nodrošinot visu nepieciešamo veselības datu pieejamību centralizētajā datu krātuvē (E-veselības sistēmas EVK);

• Pāreja uz HL7 FHIR (Health Level Seven Fast Healthcare Interoperability Resources) datu apmaiņas standartu, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un veicinātu efektīvu, elastīgu un drošu datu pārvaldību starp iesaistītajām pusēm.

Stratēģijas rīcības virziena "Pakalpojumu digitālā transformācija" uzdevumā "2.5. Nodrošināt onkoloģijas pacientu ārstēšanas datu elektronisku apstrādi strukturētā formātā un datu apmaiņu starp KUS " paredzēta vienotas digitālas platformas (onkoloģijas platforma) izveide onkoloģijas pacientu datu pārvaldībai.

1. Pacienta elektroniskā veselības karte E-veselības sistēmā

Pacienta elektroniskā veselības karte (EVK) ir E-veselības sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina pacientu veselības datu apstrādi un pieejamību ārstniecības nolūkos. EVK ietver ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu, tostarp informāciju par ambulatoro izmeklēšanu un ārstēšanu, nosūtījumiem, epikrīzēm, darbnespējas lapām, e-receptēm, radioloģiskajiem izmeklējumiem, vakcinācijām, specifiskām pacientu kartēm (piemēram, traumu, narkoloģijas, psihisko traucējumu, diabēta, tuberkulozes, vēža u.c.), laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un citu būtisku medicīnisko informāciju.

No 2026. gada plānots pilnībā atteikties no nosūtījumu papīra formas, to aizstājot ar elektronisku formātu. Šis risinājums paātrinās pacientu nosūtīšanu uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, vienlaikus samazinot ar papīra dokumentiem saistīto informācijas zudumu un pārpratumus. Papildus tam, no 2025. gada 1. oktobra E-veselības sistēmā tiks ieviests jauns e-nosūtījumu modulis, kas ļaus norādīt pacienta piederību konkrētai pacientu grupai, nosūtījuma mērķi un pakalpojuma izpildes steidzamību, piemēram, ja nosūtījums ir sagatavots "zaļā koridora" vai "dzeltenā koridora" ietvaros. Jaunais modulis ļaus ārstniecības iestādēm organizēt pierakstus, balstoties uz nosūtījumā norādīto informāciju, tādējādi nodrošinot efektīvāku pakalpojumu prioritizāciju.

Šobrīd pastāv būtiski izaicinājumi informācijas apritē starp dažādām ārstniecības iestādēm, kas kavē datu ātru un efektīvu apmaiņu. Lai šo problēmu risinātu, ir būtiski nodrošināt visu ārstniecības iestāžu lokālo informācijas sistēmu pilnīgu integrāciju ar E-veselības sistēmu. Tas ļautu nodrošināt vienotu un drošu piekļuvi pacienta datiem, kā arī automatizētu datu ievadi, uzlabojot datu kvalitāti un precizitāti.

Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas izveide

Vienlaikus, lai uzlabotu onkoloģijas pacientu ārstēšanas procesa efektivitāti un nodrošinātu vienotu piekļuvi pacientu datiem, tiek strādāts pie tā, lai ieviestu vienotu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformu, kas integrēs klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) esošās informācijas sistēmas un savienos tās ar E-veselības sistēmu. Šī iniciatīva tiek izstrādāta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.3.1.i. "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" projekta ietvaros, kurš ir apstiprināts ar MK 2023. gada 6. aprīļa rīkojumu Nr. 197. Projektu īsteno RAKUS sadarbībā ar PSKUS, BKUS, NVD, Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), un tā mērķis ir izveidot vienotu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformu, kas integrēs dažādās KUS atbalstošās sistēmas un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu. Paredzams, ka platforma risinās problēmu, ka šobrīd KUS nav savstarpēji pieejami gan aktuālie (operatīvie), gan vēsturiskie ārstniecības un aprūpes dati, tostarp klīniskie un izmeklējumu dati. Datu apmaiņas risinājums tiks veidots, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un E-veselības sistēmu, kas nodrošinās iekļaušanos valsts izveidotajā informāciju un komunikāciju tehnoloģiju koplietošanas un izplatīšanas arhitektūrā.

2025.-2026. gadā plānots turpināt projekta īstenošanu. Pašlaik tiek veikta projekta tvēruma aktualizācija, līdz ar to Plānā ietvertā informācija par konkrētām aktivitātēm, piemēram, datu veidu integrāciju (klīniskie, administratīvie, staru terapijas dati), platformas funkcionalitāti un ieviešanas posmiem, var tikt precizēta atbilstoši aktuālajai projekta dokumentācijai. Projekta īstenošanā tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt datu kvalitāti, lietotāju vajadzības, kā arī saskaņotību ar citiem valsts mēroga digitālajiem veselības datu risinājumiem. Precizētais projekta tvērums paredz arī iespēju integrēt datus ar citām informācijas sistēmām, piemēram, E-veselības sistēmu, kā arī nodrošināt pētniecībā izmantojamu anonimizētu datu pieejamību. Lai sasniegtu vienotus datu izplatīšanas standartus, tiks pilnveidoti vairāki KUS informācijas tehnoloģiju risinājumi, un atsevišķiem no tiem uzlabojumi tiks veikti centralizēti. Projekta rezultātā tiks panākta onkoloģijas pacientu ārstēšanas un aprūpes datu digitalizācija, nodrošinot vienotu, elektronisku piekļuvi aktuālajiem un vēsturiskajiem datiem. Šī platforma sākotnēji ļaus uzlabot datu apriti starp KUS, vēlāk arī citām ārstniecības iestādēm, nodrošinot ātrāku un precīzāku informācijas pieejamību, kā arī efektīvāku ārstēšanas procesu un labāku pacientu aprūpi. Papildus ir minams, ka šobrīd nav datu, kas ļautu valstij maksāt par rezultātu/ ieguvumu, līdz ar to vismaz 2-3 gadu laikā būtu jāpanāk, ka no Vēža reģistra varētu iegūt datus par katras terapijas efektivitāti un lietošanas ilgumu.

2. Latvijas Populācijas vēža reģistrs

2023. gadā NVD modernizēja Latvijas Populācijas vēža reģistru, un no 2024. gada 1. janvāra E-veselības sistēmā ir pieejama jauna digitāla pacienta vēža karte. Kopš 2024. gada ir ieviests jauns datu apmaiņas tehniskais standarts - HL7 FHIR, kas nodrošina strukturētu datu uzkrāšanu. Tas kalpos kā būtisks solis, lai ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas un E-veselības sistēma varētu savstarpēji apmainīties ar datiem, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām vai platformām, nodrošinot centralizētu datu uzkrāšanu E-veselības sistēmā. Tāpat ir atjaunoti vairāki semantiskie klasifikatori un ieviesti papildus klasifikatoru veidi. Vēža pacienta karte ir papildināta ar sekojošiem klasifikatoriem un klasifikācijām:

• SSK-O-3.2 (Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas onkoloģijas trešās redakcijas otrais izdevums) klasifikatoru;

• Starptautisko bērnu vecumposma vēžu klasifikatoru (International Classification of Childhood Cancer);

• TNM (Tumor, Nodes, Metastases) klasifikāciju;

• AnnArbor/Lugano klasifikāciju;

• Clark metodes rādītāju.

Šo rādītāju iekļaušana nodrošina sistemātisku un standartizētu pieeju onkoloģisko slimību diagnosticēšanai, klasificēšanai un ārstēšanas plānošanai. Katrs no šiem klasifikatoriem un rādītājiem pievēršas atšķirīgiem audzēja aspektiem, nodrošinot speciālistam pilnīgāku un detalizētāku izpratni par audzēju. Ārstniecības iestādēm ir pienākums atbilstoši SPKC izstrādātajām vadlīnijām iesniegt datus par onkoloģiskajiem pacientiem E-veselības sistēmā, aizpildot Vēža pacienta karti.

Vienlaikus jānorāda, ka E-veselības sistēmā Vēža pacienta kartē ietvertā informācija, ko nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 23. pielikums, pilnībā atbilst Eiropas Vēža reģistru tīkla 2023. gada 31. martā publicētajām atjaunotajām vadlīnijām par datu kopas standartiem vēža reģistriem. Vēža pacienta karte satur detalizētu informāciju par pacienta diagnozi, tostarp audzēja lokalizāciju, morfoloģiju un stadiju saskaņā ar starptautiskām klasifikācijām, piemēram, TNM (Tumor, Nodes, Metastases) un FIGO (Fédération Internationale de Gynécologie et d'Obstétrique). Tajā tiek reģistrēti slimības diagnosticēšanas veidi, primārās un sekundārās diagnostikas datumi, kā arī manipulāciju kodi. Karte ietver arī informāciju par ārstēšanas metodēm, piemēram, ķirurģiskajām operācijām, ķīmijterapijas un staru terapijas veidiem, kursu skaitu un terapiju rezultātiem. Turklāt tajā tiek norādīti laboratorisko un molekulāro izmeklējumu rezultāti, slimības progresijas vai remisijas datumi, kā arī jebkādas attālās metastāzes vai recidīvi, kas konstatēti ārstēšanas gaitā. Papildus šajā kartē tiek iekļauti dati par terapijas efektivitāti, tostarp audzēja reakciju uz ārstēšanu, blakusparādībām un nepieciešamajiem terapijas pielāgojumiem. Tiek izvērtēta arī pacienta dzīves kvalitāte ārstēšanas gaitā, uzsverot gan fiziskos, gan emocionālos aspektus, un dokumentēta nepieciešamība pēc psiholoģiskā vai sociālā atbalsta. Karte aptver arī molekulāros un ģenētiskos izmeklējumus, piemēram, mutāciju analīzes un biomarķierus, kas ietekmē terapijas izvēli. Tajā ir norādes par rehabilitāciju un ilgtermiņa uzraudzību, ieskaitot fiziskās terapijas plānus, sociālo atbalstu un regulāro kontroļu grafikus. Ja nepieciešams, tiek pievienota arī paliatīvās aprūpes informācija, ietverot sāpju un simptomu kontroli, emocionālo atbalstu un dzīves beigu aprūpi.

Vēža reģistra modernizācija ir nodrošinājusi iespēju tādu datu iekļaušanai E-veselības sistēmā, kas ļauj SPKC nodrošināt oficiālās statistikas un starptautisko saistību izpildi - gan Oficiālās statistikas programmas nodrošināšanai, gan datu iesniegšanai Eiropas vēža reģistru tīklam (European Network of Cancer Registries) un Starptautiskajai vēža izpētes aģentūrai (International Agency for Research on Cancer), ievērojot aktuālos audzēju kodēšanas klasifikatorus un starptautiskās datu kvalitātes prasības, kas nodrošina starptautiski salīdzināmu vēža pacientu datu uzkrāšanu un analīzi. Informācija par oficiālo statistiku ir pieejama Veselības statistikas datubāzē. Vienlaikus SPKC pēc pieprasījuma nodrošina citā griezumā esošu datu sniegšanu. Būtiski uzsvērt, ka statistikas kvalitāte lielā mērā atkarīga no ārstniecības iestāžu iesniegtās informācijas pilnīguma un kvalitātes E-veselības sistēmā. Saskaņā ar MK 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 11.4.10. apakšpunktu, ārstniecības iestādēm ir pienākums iesniegt Vēža pacienta kartē norādītos datus E-veselības sistēmā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, ārstēšanas uzsākšanas vai slimības gaitas izvērtēšanas. Turklāt ir jānorāda, ka lielu daļu datu ārstniecības iestādes E-veselības sistēmas Vēža pacienta kartē joprojām ievada manuāli no "papīra" formāta medicīniskajiem dokumentiem un to veic veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis nevis ārstniecības persona, kas ne tikai palielina administratīvo slogu, bet arī kļūdas risku datu ievadē un datu pareizībā, jo veselības aprūpes statistiķis un medicīnas statistiķis nav ārstniecības persona un nepietiekamu zināšanu dēļ var ievadīt datus Vēža pacientu kartē kļūdaini. Tas savukārt veicina papildu resursu tērēšanu, jo ir nepieciešama datu verificēšana. Saskaņā ar SPKC norādīto, viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas kavē precīzas un savlaicīgas statistikas sagatavošanu, ir ievadīto datu kvalitāte un nepieciešamība šos datus pārbaudīt, izmantojot individuālos pacientu datus. Datu ievadi populācijas reģistrā kavē fakts, ka ārstniecības iestādes nav veikušas savu informācijas sistēmu integrāciju ar E-veselības sistēmu datu nodošanai. Šo kavēšanos izraisa tas, ka daudzām ārstniecības iestādēm nepieciešami būtiski uzlabojumi informācijas sistēmu darbībā. Īpaši tas attiecas uz ārstniecības datu digitalizāciju un sistēmu modernizāciju. Šie uzlabojumi ir svarīgi, lai nodrošinātu integrāciju ar E-veselības sistēmju un sekmētu Vēža pacienta kartes datu nodošanu. Tas ļautu veicināt efektīvu un savlaicīgu informācijas apmaiņu veselības aprūpes sistēmā.

Lai gan RAKUS, kas ir lielākā onkoloģijas ārstniecības iestāde Latvijā un Latvijas Vēža centra veidotāja, aktīvi strādā pie savu informācijas sistēmu integrācijas ar E-veselības sistēmu, lai nodrošinātu automātisku datu ievadi E-veselības sistēmā un sekotu principam "ievadi vienreiz", process vēl nav pilnībā pabeigts. Vienīgā KUS, kas to ir izdarījusi, ir BKUS. Kopš 2024. gada septembra BKUS onkologi var ērti un droši nodot informāciju par pacientiem, izmantojot slimnīcas elektronisko informācijas sistēmu, kas nodrošina automātisku datu pārraidi uz E-veselības sistēmā esošo Vēža pacienta karti. BKUS ir kļuvusi par pirmo slimnīcu Latvijā, kas pilnībā pielāgojusi savu elektronisko informācijas sistēmu NVD izstrādātajai Vēža pacienta kartes sistēmai. Tas savukārt ļauj izvairīties no manuālas datu ievades un vienkāršo informācijas apmaiņas procesu un seko principam "ievadi vienreiz".

3. Klīniskais vēža reģistrs

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Klīniskā vēža reģistra izveidi un attīstību, svarīga ir cieša sadarbība starp KUS un dažādu nozaru speciālistiem. Vadošā loma šī reģistra izveidē un pārvaldībā ir piešķirta RAKUS, kas ir lielākā onkoloģiskās aprūpes iestāde Latvijā ar plašu pieredzi vēža diagnostikā, ārstēšanā. RAKUS ir arī deleģēta Nacionālā vēža centra izveide un akreditācija, līdz ar to, lai nodrošinātu Nacionālā vēža centra akreditāciju un kļūtu par Eiropas Vēža institūtu organizācijas (Organisation of European Cancer Institutes) atzītu centru, ir nepieciešama Klīniskā vēža reģistra izveide un attīstīšana.

Klīniskajam vēža reģistram jānodrošina visaptveroša datu pieejas sistēma, kas aptver būtiskos diagnostikas un ārstēšanas aspektus, sākot no laboratoriskajiem un klīniskajiem (īpaši jāakcentē attēldiagnostika) izmeklējumiem, ieskaitot asins analīzes, audzēja marķieru noteikšanu un histopatoloģiskos izmeklējumus, līdz pat molekulārajām un ģenētiskajām analīzēm, piemēram, ģenētiskās mutācijas un epiģenētiskos profilus, kā arī farmakogenomikas datu apkopošanu un imūnprofilēšanu, kas ietver detalizētu informāciju par audzēja mikrovidi un pacienta imūnreakciju u.c. būtisku informāciju. Ņemot vērā audzēju bioloģisko heterogenitāti, kur tā etioloģijā būtiska loma ir ne tikai apkārtējās videi un personas dzīvesveidam, bet arī pārmantotām un somatiskām mutācijām, ir svarīgi, lai Klīniskajā vēža reģistrā tiktu iekļauta ne tikai informācija par atsevišķu mutāciju klātbūtni un audzēja ģenētisko un molekulāro profilu, bet arī dati par pacienta genomu. Šāda pieeja ļautu izvērtēt gan audzēja, gan indivīda ģenētiskās īpatnības, kas ietekmē slimības attīstību, gaitu un terapijas efektivitāti, nodrošinot precīzāku prognozi un personalizētāku ārstēšanas pieeju.

Lai Klīniskā vēža reģistra izveide būtu veiksmīga un ilgtspējīga, tās izveidē ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība un dažādu speciālistu iesaiste, kas nodrošinātu reģistra atbilstību mūsdienu medicīnas prasībām un nodrošinātu ārstniecības personām iespēju pieņemt labākos lēmumus pacienta labā.

Lai nodrošinātu augstu datu kvalitāti, pilnīgumu un izmantojamību gan ārstniecībā, gan veselības politikas plānošanā, paredzēta cieša mijiedarbība starp E-veselības sistēmā esošo Vēža pacienta karti un Klīnisko vēža reģistru. Abas sistēmas papildinās viena otru, nedublējot funkcijas. Attīstot informācijas sistēmas, tiks nodrošināta automatizēta datu plūsma no Vēža pacienta kartes uz Klīnisko vēža reģistru, tādējādi samazinot administratīvo slogu ārstniecības personām un izvairoties no datu dublēšanas.

4. Vēža skrīninga reģistrs

Stratēģijas 1.2. rīcības virziens "Veselības datu pieejamība, savlaicīgums, drošība un kvalitāte" 1.2.2.1. uzdevuma ietvaros paredz attīstīt Vēža skrīninga reģistru, kuru plānots finansēt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta atbilstoši noteiktajai kārtībai, kas ir apstiprināta 2024. gada 26. novembrī Ministru kabinetā - noteikumi Nr. 747 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". Apstiprinātie noteikumi paredz atbalstīt projektu, kura ietvaros SPKC plāno izstrādāt skrīninga datu moduli, lai veicinātu efektīvu skrīninga pakalpojumu organizēšanu, tostarp uzaicinājumu izsūtīšanu, iedzīvotāju iesaisti, datu apstrādi un pēcskrīninga pakalpojumu nodrošināšanu. Papildus šim, no 2026. gada 1. aprīļa E-veselības sistēmā plānots ieviest jaunu algoritmu, kas automātiski ģenerēs nosūtījumus uz valsts apmaksātiem vēža skrīninga izmeklējumiem. Nākamajos attīstības posmos plānots izveidot integrētu paziņojumu un atgādinājumu sistēmu, kas savlaicīgi informēs iedzīvotājus par izsniegtajiem nosūtījumiem un nepieciešamajiem izmeklējumiem, tādējādi palielinot iedzīvotāju informētību un iesaisti. Plānots, ka izmaiņas ievērojami uzlabos skrīninga atsaucības rādītājus, savlaicīgi atklāto audzēju īpatsvaru, kā arī pacientu dzīvildzes iespējas, nodrošinot labākus ārstēšanas rezultātus.

Konstatētās problēmas/izaicinājumi:

- Nepilnīga un sadrumstalota pacienta veselības informācija E-veselības sistēmā apgrūtina ārstniecības iestāžu piekļuvi būtiskiem datiem un palielina administratīvo slogu pacientam. Datu nepilnības un ierobežotā sistēmu savietojamība starp ārstniecības iestādēm kavē efektīvu informācijas apmaiņu un neļauj pilnvērtīgi izmantot E-veselības rīkus klīnisko lēmumu pieņemšanā un resursu racionālā izmantošanā.

- Standartizētu un vienoti pieejamu datu trūkums ārstniecības iestādēs apgrūtina valsts organizētās vēža skrīninga programmas kvalitātes izvērtējumu, tostarp nav iespējams pilnvērtīgi analizēt skrīninga aptveri, atsaucību, diagnostisko precizitāti un tālāku pacientu virzību pēc pozitīva testa rezultāta.

- Pašreizējā informācijas sistēmu nepietiekamā integrācija un nepilnīgā datu aprite par vēža pacientu ārstēšanu valsts līmenī kavē iespēju ieviest vērtībās balstītu apmaksas modeli, tostarp finansiālās līdzdalības līgumus ar inovatīvo zāļu ražotājiem, iekļaujot šīs zāles kompensējamo zāļu sarakstā. Lai nodrošinātu šāda modeļa ieviešanu, ir būtiski pieejami kvalitatīvi un salāgojami dati par ārstēšanas rezultātiem, terapijas efektivitāti un ilgumu.

IV. Plānā paredzētie pasākumi

Plāna virsmērķis

Nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

Politikas rezultāts:Pilnveidota profilaktisko pasākumu un savlaicīgi pieejamu, izmaksu efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana onkoloģijas jomā Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi pagarinot labā veselībā nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.

Rezultatīvie rādītāji:

1. Samazinājusies ikdienas smēķēšanas paraduma izplatība cilvēkiem darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) - 2022.g -29,3%, 2027.g- 24,7%.

2. Samazinājies pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju (6 alkohola devas) īpatsvars darbspējas (15-64 g.v.) vecumā (%) - 2022.g - 39,1% 2027.g - 38,2%.

3. Palielinājies CPV vakcinācijas kursu savlaicīgi pabeigušo 12 gadus veco meiteņu un zēnu īpatsvars: 2023. gadā meitenes - 46,1%, zēni - 38,0%; 2027. gadā meitenes un zēni - 75%.

4. Palielināta valsts organizētā vēža skrīninga programmas aptvere (2023. gadā - krūts vēža skrīnings - 36,1%, dzemdes kakla vēža skrīnings 55,2%, zarnu vēža skrīnings - 25,8%, prostatas vēža skrīnings - 80%; 2027. gadā - krūts vēža skrīnings - 70%, dzemdes kakla vēža skrīnings 70%, zarnu vēža skrīnings - 35%, prostatas vēža skrīnings - 90%).

5. Panākts, ka uz krūts, dzemdes kakla vēža skrīningu 5 gadu periodā uzaicinājumu saņem vismaz 90% no atbilstošās mērķa grupas, kā arī ir izveidota sistēma, lai Eiropas Vēža informācijas sistēmā (ECIS) tiek ievadīti vismaz 80% no tur prasītās vēža skrīninga informācijas.

6. Līdz 2027. gada beigām tiek izstrādāts izvērtējums un pozitīva izvērtējuma gadījumā - plāns organizēta prostatas, kuņģa un plaušu vēža skrīninga ieviešanai.

7. Samazinājusies mirstība no onkoloģiskajām slimībām Latvijā, lai tā atbilstu ES vidējiem rādītājiem (2023.gadā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem līdz 64 gadu vecumam - 96,4 uz 100 000 iedzīvotāju; 2025. gadā - mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem līdz 64 gadu vecumam 95,8 uz 100 000 iedzīvotāju; 2026. gadā 95,1 uz 100 000 iedzīvotāju un 2027. gadā 95,0 uz 100 000 iedzīvotāju ).

8. Panākta novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītāja palielināšanās onkoloģijas pacientiem Latvijā vidējā Eiropas rādītāja līmenī - vismaz 55% (visiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas): 2017.-2022.gadā - 48%, 2023.-2028.gadā - 55%.

9. Palielinājies novērotās 5 gadu izdzīvotības rādītājs bērniem, kuri pārslimojuši onkoloģisku slimību, visiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas: 2017.-2022. gadā - 82,2%, 2019.-2024. gadā - 80,0%, 2023.-2028. gadā - 84%.

10. Līdz 2027. gadam iegūta starptautiska Latvijas Vēža centra akreditācija, kas apliecina Latvijas onkoloģijas aprūpes atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

11. Līdz 2027. nodrošināta regulāra darbību koordinācija visu galveno institūciju starpā, kas nodrošina valsts pakalpojuma sniegšanu ļaundabīgo audzēju prevencijā un ārstēšanā.

12. Palielināts pacientu apmierinātības līmenis, lai sasniegtu augstāku kvalitātes standartu, uzlabotu pacientu pieredzi un veicinātu ārstniecības procesu efektivitāti.

1. Rīcības virziens		Onkoloģisko slimību profilakse, valsts organizētais vēža skrīnings, agrīnā diagnostika
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
Primārā profilakse
1.1.	Īstenot sabiedrības informēšanas, izglītošanas un profilakses pasākumus, ņemot vērā dzimumu atšķirības, onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanai (sauļošanās, krūšu pašpārbaude u.c.).	Samazinājusies onkoloģisko slimību riska faktoru izplatība un ietekme uz sabiedrības veselību.	Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības un ietekmes uz veselību mazināšanai.	SPKC	Ārstniecības personu profesionālās asociācijas, NVO, pašvaldības, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes	2027. gada II pusgads
1.2.	Īstenot mērķtiecīgus sabiedrības informēšanas pasākumus (kampaņu) par alkohola lietošanu kā vienu no onkoloģisko slimību riska faktoriem.	Paaugstinājusies sabiedrības izpratne par alkohola lietošanas saistību ar vēža attīstības risku.	Īstenoti mērķtiecīgi sabiedrības informēšanas pasākumi (kampaņa) par alkohola lietošanas saistību ar dažādu vēža attīstības risku, īpaši sievietēm par alkohola lietošanas saistību ar paaugstinātu krūts vēža attīstības risku.	VM	SPKC, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes	2026. gada II pusgads
1.3.	Nodrošināt smēķēšanas atmešanas atbalsta grupu darbību iedzīvotājiem.	Palielinājusies smēķēšanas atmešanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.	Aktualizēta 2019. gadā izstrādā apmācību programma un materiāli atbalsta grupu vadītājiem/dalībniekiemApmācīti speciālisti atbalsta grupu vadīšanai. Nodrošinātas bezmaksas atbalsta grupas iedzīvotājiem t.sk. specifiskās vietās, piemēram, ārstniecības iestādēs un ieslodzījumu vietās.	VM	SPKC, pašvaldības, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
1.4.	Īstenot mērķtiecīgus sabiedrības informēšanas pasākumus dažādām mērķagrupām par smēķēšanas, t.sk. pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību.	Paaugstinājusies sabiedrības izpratne par smēķēšanas ietekmi uz veselību.	Īstenoti mērķtiecīgi sabiedrības informēšanas pasākumi par visu veidu smēķēšanas produktu, t.sk. pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību, kā arī pasīvās smēķēšanas ietekmi uz veselību.	VM	SPKC, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes	2026. gada II pusgads
1.5.	Īstenot apmācības ārstniecības personām par smēķēšanas ietekmi uz veselību un terapijas iespējām, iekļaujot smēķēšanas atmešanas ārstniecības pamatprincipus.	Uzlabojušās ārstniecības personu zināšanas par smēķēšanas ietekmi uz veselību un smēķēšanas atmešanas ārstniecības pamatprincipiem.	Īstenotas apmācības ārstniecības personām par smēķēšanas ietekmi uz veselību, nikotīna atkarīgu pacientu diagnosticēšanu, metodēm, smēķētāju motivēšanu pārtraukt smēķēšanu un terapijas metodēm.	VM	Ārstu asociācijas	2026. gada II pusgads
1.6.	Īstenot izglītojošus pasākumus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, pievēršot uzmanību krūšu, kolorektālajam, plaušu, ādas, priekšdziedzera vēzim u.c. izplatītajām onkoloģiskajām slimībām, tādējādi mazinot priekšstatu par vēzi kā neārstējamu slimību.	Aktualizēta onkoloģisko slimību agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīme (īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, ar viszemāko vēža skrīninga aptveri (īpaši Latgalē un Zemgalē). Uzlabojusies onkoloģisko slimību agrīna diagnostika un atsaucība organizētajiem skrīningiem.	Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu (īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, ar viszemāko vēža skrīninga aptveri).	SPKC	Ārstniecības personu profesionālās asociācijas, NVO, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
1.7.	Sabiedrības informēšanas pasākumi par valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV infekciju.	Aktualizēta onkoloģisko slimību profilakses nozīme.	Katru gadu veikti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi par vakcināciju pret CPV infekciju.	SPKC	NVD, NVO, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes	2027. gada II pusgads
Specifiskā profilakse
1.8.	Paplašināt vakcinācijas grupu pret CPV infekciju.	1.8.1. Paplašināta vakcinācija pret CPV infekciju no 18 līdz 25 (ieskaitot) gadiem sievietēm un vīriešiem, kuri iepriekš nav vakcinēti;	Vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem arī sievietēm un vīriešiem līdz 25 gadu (ieskaitot) vecumam.	VM, NVD, SPKC	LĢĀA, LLĢĀA, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
		1.8.2. izvērtēta iespēja vakcinācijas veikšanai riska grupas pacientiem: - imūnsupresētie pacienti (t.sk. HIV pacienti līdz 55 gadu vecumam); - sievietes pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas;	Vakcinācija pret CPV infekciju tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem arī riska grupas pacientiem (imūnsupresētie pacienti (t.sk. HIV pacienti līdz 55 gadu vecumam), sievietes pēc dzemdes kakla priekšvēža slimību ķirurģiskas ārstēšanas).	VM, NVD, SPKC	Profesionālās ārstu asociācijas	2027. gada II pusgads
		1.8.3. Nodrošināta vakcinācijas pret CPV infekciju aptveres regulāra uzraudzība.	Katru gadu sagatavots pārskats par veikto vakcināciju pret CPV infekciju.	SPKC	NVD	2027. gada II pusgads
Vēža skrīnings
1.9.	Izveidot valsts organizētā vēža skrīninga programmas pārvaldības struktūru.	1.9.1. Izveidota valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzības komisija (padome);	Izveidota konsultatīva struktūra valsts organizētā vēža skrīninga politikas pilnveides un īstenošanas jautājumu risināšanai.	VM	SPKC, NVD, profesionālās ārstu asociācijas, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, pacientu organizācijas, NVO	2025. gada II pusgads
1.9.		1.9.2. Izveidotas padomdevēju struktūras ar mērķi pārraudzīt konkrēto vēža skrīninga programmu, sniegt priekšlikumus un profesionālu atbalstu valsts organizētā vēža skrīninga programmu pilnveidei.	Izveidota un uzsākusi darbību struktūra ar noteiktiem uzdevumiem un atbildībām: 1. krūts vēža skrīningam; 2. dzemdes kakla vēža skrīningam; 3. kolorektālā vēža skrīningam.	SPKC	NVD, VM, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2025. gada II pusgads
1.10.	Izstrādāt un uzsākt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam atbilstoši Eiropas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijām.	1.10.1. Izstrādāts pacienta klīniskais ceļš (referral pathway) starp dažādiem aprūpes līmeņiem, lai nodrošinātu skrīninga procesa nepārtrauktību. Aktualizēts atbilstoši nepieciešamībai;	• Izstrādāts krūts vēža un kolorektālā vēža skrīninga pacienta ceļš. • Aktualizēts dzemdes kakla vēža skrīninga pacienta ceļš. • Vēža skrīnings nodrošināts atbilstoši klīniskajam ceļam. • Jaunu skrīninga pieeju ieviešana pacienta ceļos, atbilstoši kvalitātes vadlīnijām, ja tās tiek atjaunotas.	VM, SPKC	NVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2027. gada II pusgads
		1.10.2. Sagatavotas un regulāri atjaunotas (ne retāk kā reizi piecos gados) jaunākās uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas un izmeklējumu protokoli visām vēža skrīninga programmām, pamatojoties uz Eiropas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijām un kvalitātes nodrošināšanas shēmām;	Apstiprinātas un izplatītas vēža skrīninga kvalitātes vadlīnijas un izmeklējumu protokoli.	SPKC	NVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2027. gada II pusgads
		1.10.3. Izveidota sistēma, lai izmērītu un novērtētu vēža skrīninga pakalpojumu atbilstību vadlīnijām. Noteikts budžets skrīninga programmas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai;	Nodrošināta skrīninga programmas darbības rezultātu - indikatoru iegūšana (par procesu, kvalitāti, efektivitāti un izmaksām).	SPKC	NVD, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2027. gada II pusgads
			Sagatavots ikgadējs ziņojums par skrīninga programmas darbības rezultātiem.	SPKC		2027. gada II pusgads
		1.10.4. Sagatavots plāns un veiktas regulāras pārbaudes, nodrošināta skrīninga procesa kvalitātes uzlabošana.	Regulāri veikti auditi un dokumentēti rezultāti, kas atbilst kvalitātes standartiem.	SPKC, VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, VI, PSKUS	2027. gada II pusgads
1.11.	Pārskatīt krūts vēža skrīninga stratēģiskā iepirkumā noteiktās kvalitātes prasības un rezultatīvos rādītājus ārstniecības iestādēm, kas sniedz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus.	1.11.1. Aktualizētas kvalitātes prasības un rezultatīvie rādītāji pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu veikšanu.	Izstrādātas vienotas prasības pakalpojuma sniedzējiem. Sagatavota aktualizēta stratēģiskā iepirkuma dokumentācija un nodrošināta stratēģiskā iepirkuma veikšana.	NVD, SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2026. gada I pusgads
		1.11.2. Veikta krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma veikšana noteiktās ārstniecības iestādēs.	Sagatavots ziņojums par krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma veikšanas rezultātiem.	SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS	2027. gada I pusgads
		1.11.3. Izvērtēta krūts vēža skrīninga mamogrāfijas centralizēta lasījuma ieviešanas iespēja nacionālā mērogā.	Sagatavotas rekomendācijas turpmākai mamogrāfijas skrīninga lasījumu veikšanai nacionālā mērogā.	SPKC, VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, VADDA	2026. gada II pusgads
1.12.	Izvērtēt Krūts vēža skrīninga centra izveides iespējas RAKUS.	Sagatavoti priekšlikumi Krūts vēža skrīninga centra izveidei, iekļaujot tajos arī nepieciešamā finansējuma aprēķinus.	Krūts vēža skrīninga aptveres palielinājums. Skrīninga mamogrāfijas pakalpojuma kvalitātes uzlabošanās.	VM	RAKUS, SPKC, NVD	2026. gada I pusgads
1.13.	Veikt pilotpētījumu un noteikt piemērotāko kolorektālā vēža skrīninga organizācijas modeli.	Veikts pilotpētījums, iegūti dati par Latvijas situācijai piemērotāko kolorektālā vēža skrīninga organizācijas modeli.	Sagatavots ziņojums par pilotpētījuma rezultātiem un rekomendācijas turpmākai kolorektālā vēža skrīninga organizēšanai atbilstoši EK prasībām.	SPKC	NVD, LU, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2027. gada II pusgads
1.14.	Izvērtēt EK rekomendācijām atbilstoša organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanas iespējas.	Pamatojoties uz Latvijas epidemioloģiskajiem datiem, nepieciešamā pakalpojuma pieejamības analīzi, kā arī EK vadlīnijās iekļautos principus prostatas vēža skrīningam, izstrādāt ieteikumus organizēta prostatas vēža skrīninga ieviešanai.	Sagatavots valsts organizētā prostatas vēža skrīninga klīniskais ceļš atbilstoši EK rekomendācijām.	VM, SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, Latvijas Urologu asociācija	2027. gada II pusgads
1.15.	Izstrādāt kārtību, kādā ieslodzītajām personām tiek nodrošināta piekļuve valsts organizētajām vēža skrīninga programmām, tostarp izveidojot sadarbības mehānismus starp Ieslodzījuma vietu pārvaldes Latvijas Cietumu slimnīcu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un atbildīgajām valsts institūcijām.	Ieslodzītajām personām ir nodrošināta vienlīdzīga iespēja piedalīties dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīninga programmās, veicinot agrīnu vēža diagnostiku un samazinot ārstēšanas novēlošanos ieslodzījuma laikā.	- Apstiprināta kārtība par ieslodzīto personu piekļuvi vēža skrīningam. - Ieviests sadarbības mehānisms starp Ieslodzījuma vietu pārvaldi un veselības aprūpes sniedzējiem.	NVD, VM	TM	2026. gada I pusgads
1.16.	Uzlabot vēža skrīninga 2. etapa izmeklējumu pieejamību.	1.16.1. Izvērtētas iespējas paplašināt pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas nodrošina skrīninga 2. etapa izmeklējumus visām vēža skrīninga programmām;	Visu vēža skrīninga programmu 2. etapa izmeklējumi pieejami paātrinātā kārtībā.	NVD	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā,PSKUS, VM, SPKC, VADDA	2027. gada II pusgads
1.16.	Uzlabot vēža skrīninga 2. etapa izmeklējumu pieejamību.	1.16.2. Izvērtēta iespēja paplašināt apmaksas nosacījumus dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros apmaksāt atkārtotu šķidruma citoloģiju veikšanu (tajā skaitā augsta riska CPV tipu noteikšanu) no valsts budžeta līdzekļiem.	Sievietēm, kurām dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros ir konstatēti citi augsta riska CPV tipi, kas nav 16. un 18. tips, nodrošināta atkārtota šķidruma citoloģiju veikšana no valsts budžeta līdzekļiem. Analīze tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem arī gadījumos, ja sieviete vēršas pie maksas ginekologa. Sievietēm, kurām kolposkopijā ar/bez biopsijas konstatē dzemdes kakla LSIL (zema riska) izmaiņas, pēc gada valsts apmaksā augsta riska CPV testēšanu atbilstoši pacienta ceļam.	NVD	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Onkoginekologu asociācija, SPKC	2027. gada II pusgads
Uzaicinājumu sistēma un komunikācija ar skrīninga dalībniekiem
1.17.	Izstrādāt un īstenot sabiedrības informēšanas stratēģiju par vēža skrīningu.	Izstrādāts plāns sabiedrības informēšanai par vēža skrīningu.	Organizētas informatīvās kampaņas ar palielinātu sabiedrības līdzdalību un veicināta sabiedrības izpratne par vēža skrīninga nozīmi.	SPKC	NVD, Latvijas Digitālās veselības centrs, NVO, ārstu asociācijas, VM	2027.gada II pusgads
Skrīnings: personāla kompetenču celšana
1.18.	Vēža skrīninga pārvaldībā un realizācijā iesaistītā personāla apmācība un kompetenču pilnveide.	1.18.1. Veikta analīze par apmācību un tālākizglītības programmu vajadzībām katrā no vēža skrīninga programmām. Izstrādāts plāns, saplānots realizācijai nepieciešamais budžets;	Sagatavots plāns nepieciešamo apmācību un tālākizglītības apmācību veikšanai.	SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, VADDA	2026. gada II pusgads
		1.18.2. Izstrādātas un pilnveidotas esošās vēža skrīninga programmas un vēža skrīninga organizācijā iesaistītie speciālisti apguvuši un pilnveidojuši zināšanas un kompetences skrīninga organizācijas un analīzes jautājumos;	Apmācību programmas apstiprinātas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Iesaistītie darbinieki apmācīti skrīninga organizācijas un analīzes jautājumos.	VM, SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2026. gada II pusgads
		1.18.3. Organizēta izglītojoša konference primārās veselības aprūpes speciālistiem (ģimenes ārstiem, ginekologiem, vecmātēm u.c. speciālistiem) par valsts organizētā vēža skrīninga aktuālajiem jautājumiem.	Primārās aprūpes sniedzējiem sniegta informācija par aktuālajiem valsts organizētā vēža skrīninga jautājumiem.	SPKC	LU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2026. gada II pusgads
Skrīnings: pētniecība
1.19.	Integrēt pētniecības aktivitātes skrīninga programmās, lai uzlabotu to efektivitāti.	Iesaistīt pētniecības institūcijas, lai novērtētu skrīninga programmu efektivitāti.	Pētniecības komponente iekļauta skrīninga programmās un analizēti rezultāti. Uzlabotas skrīninga programmas, balstoties uz pētījumu rezultātiem un efektivitātes analīzi.	SPKC	NVD, LU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā,	2027. gada II pusgads
1.20.	Izvērtēt citu ļaundabīgo audzēju skrīninga programmu ieviešanu, atbilstoši ES rekomendācijām.	1.20.1. Izvērtētas iespējas plaušu vēža skrīninga ieviešanas pilotpētījumu īstenošanai (izmantojot zemu starojuma devu datortomogrāfiju) paaugstināta riska grupā;	Izstrādātas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas organizēta plaušu vēža skrīninga pilotpētījuma īstenošanai;	VM, SPKC	LU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2026. gada II pusgads
			Sagatavoti priekšlikumi un nepieciešamie finanšu aprēķini valsts organizēta plaušu vēža skrīninga pilotprojekta uzsākšanai.	SPKC, NVD	VM	2027.gada I pusgads
		1.20.2. Izvērtētas iespējas kuņģa vēža skrīninga ieviešanas pilotpētījumu īstenošanai paaugstināta riska grupā.	Sagatavotas uz pierādījumiem balstītas vadlīnijas organizēta kuņģa vēža skrīninga pilotpētījuma veikšanai.	VM, SPKC	LU, RSU, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2027. gada II pusgads
1.21.	Veikt organizēta vēža skrīninga izmaksu efektivitātes pētījumus.	Veikta izmaksu-efektivitātes analīze (optimāli - modelēšanas analīze) dažādu skrīninga modifikāciju izmantošanai Latvijas apstākļos. Analīze veicama uz starptautiskas pieredzes pamata, eventuāli - piesaistot papildus starptautisko ekspertīzi un finansējumu.	Veiktās analīzes rezultāti ļaus optimāli plānot finanšu līdzekļu ieguldījumus sistēmā izmaksu-efektīvākā rezultāta sasniegšanai.	SPKC	NVD	2027. gada I pusgads
1.22.	Iesaistes plānošana starptautiskajā sadarbībā Eiropas digitālo vēža attēlu infrastruktūras veidošanā un attīstīšanā (EDIC).	Veikta izpēte par vienotu datu standartu piemērošanas iespējām Latvijas vēža attēlu datu apritē, kas ļaus uzlabot pakalpojumu kvalitāti Latvijas pacientiem un datu apmaiņas iespēju potenciālu ar citām ES valstīm.	Sagatavoti priekšlikumi par vienotu standartu piemērošanas iespējām vēža attēlu datu apritē.	VM (LDVC)	LU, RSU, RAKUS, PSKUS, BKUS	2027. gada II pusgads
1.23.	Sniegt atbalstu pētījumiem personalizēta skrīninga ieviešanai, t.sk. paaugstināta saslimšanas riska grupās ar onkoloģiskām slimībām.	1.23.1. Izvērtētas iespējas ieviest personalizētu skrīningu paaugstināta saslimšanas riska grupās pamatojoties uz ES kvalitātes vadlīniju kritērijiem;	Izstrādāti ieteikumi personalizēta skrīninga modifikāciju ieviešanai klīniskajā praksē (atkārtotu un kontroles izmeklējumu veikšanai).	SPKC	BMC RSU, LU RAKUS, PSKUS, BKUS	2027. gada II pusgads
		1.23.2. Izstrādāts rīcības algoritms paaugstināta saslimšanas riska grupas pacienta nosūtīšanai pie citiem speciālistiem;	Izstrādāta vienota kārtība kādā paaugstināta saslimšanas riska grupas pacienti tiek nosūtīti pie citiem ārstiem speciālistiem.	VM	SPKC, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, BMC	2027. gada II pusgads
		1.23.3. Personām, kas ietilpst paaugstināta saslimšanas riska grupā (piemēram, pacienta radinieki, kuriem pierādīta BRCA mutācija, Lynch sindroms, utt.), nodrošināta savlaicīga ģenētiķa konsultācija.	Nodrošināta valsts apmaksāta ģenētiķa konsultācija personām, kas ietilpst paaugstināta saslimšanas riska grupā.	NVD	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS	2027. gada II pusgads
1.24.	Izstrādāt protokolu un veikt izmaksu aprēķinus par kolonoskopiju veikšanu iedzīvotāju grupām, kurām kolonoskopija indicēta kā sākotnējais izmeklējums.	Definēt indivīdu grupas, kurām kolonoskopija indicēta kā sākotnējais izmeklējums, aizstājot testu veikšanu slēpta asins piejaukuma noteikšanai (vadoties pēc ģimenes anamnēzes, slimībām, ģenētiskās izmeklēšanas datiem), veikt ietekmes izvērtējumu uz budžetu.	Definētas izmeklējamo pacientu grupas, rekomendēto izmeklējumu veikšanas vecuma robežas un intervāli, kā arī izvērtēta ietekme uz budžetu.	SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, Latvijas Gastroenterologu asociācija, Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācija (GASTRO), VM	2026. gada II pusgads
Agrīnā diagnostika
1.25.	Izvērtēt iespēju, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa un vēža skrīninga 2. etapa izmeklējumiem var izsniegt ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.	1.25.1. Izvērtēta iespēja, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.	Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" paredzot kārtību, ka aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.	VM	NVD	2026. gada II pusgads
1.25.		1.25.2. Veikts pilotprojekts vienā no vēža nozoloģiskajām grupām (piem., dermatoloģijā) ar mērķi izpētīt iespēju, kad aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību nosūtījumu uz "zaļo koridoru" pie onkologa var izsniegt arī ārsts speciālists, kurš nav līgumattiecībās ar NVD.	Pilotprojekta ietvaros izpētīta iespēja pacientiem, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku slimību un kuri apmeklē ārstu speciālistu, kurš nav līgumattiecībās ar NVD, saņemt onkologa konsultāciju "zaļā koridora" ietvaros.	VM	NVD, ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, PSKUS	2026. gada II pusgads
1.26.	Pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību "zaļā koridora" un "dzeltenā koridora" ietvaros.	Pilnveidota kārtība kādā onkoloģiskie pacienti var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" un "dzeltenā koridora" ietvaros.	Pacientiem nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus "zaļā koridora" un "dzeltenā koridora" ietvaros.	NVD	VM, ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, PSKUS, BKUS, ārstniecības iestādes	2026. gada II pusgads
1.27.	Pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā saņemšanas vietu kartējumu.	Pārskatīts veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijā saņemšanas vietu kartējums. Izstrādājot priekšlikumus pakalpojumu pieejamības pilnveidošanai, izvērtēts, kuri pakalpojumi, atbilstoši ievades iespējām, piemēram, subkutānas medikamentozas terapijas gadījumā, varētu tikt sniegti pacienta dzīvesvietā, vai maksimāli tuvāk pacientam, piemēram, ģimenes ārsta praksē, vai ķīmijterapijas kursus ārstniecības iestādē, tādējādi samazinot izmaksas, kas rodas pacientiem un ārstniecības iestādēm un ietaupa valsts budžeta līdzekļus.	Izstrādāti priekšlikumi pakalpojumu pieejamības pilnveidošanai.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, NVD, ārstu profesionālās asociācijas, PSKUS, VADDA	2026. gada II pusgads
1.28.	Ieviest modernākas un precīzākas diagnostikas metodes uroloģijas jomā.	Uroloģisko vēžu savlaicīgākai atklāšanai nodrošināti specifiski biomarķieru testi un daudzparametru magnētiskā rezonanse, lai precīzāk noteiktu slimības stadijas un izvērtētu terapijas iespējas.	Nodrošināts pakalpojums 90 pacientiem.	NVD	Urologu asociācija, RAKUS, PSKUS, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
2. Rīcības virziens		Pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana onkoloģijas jomā
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
2.1.	Pilnveidot vienotās stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) par saņemtajiem pakalpojumiem onkoloģiskā profila slimnīcās apkopošanu un analīzi, lai uzlabotu pacientu pieredzi.	Nodrošināta stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) datu apkopošana onkoloģiskā profila slimnīcās.	1. Visās onkoloģiskā profila slimnīcās tiek veikta pacientu ziņotās pieredzes (PREM) mērīšana un novērtēšana par stacionārā saņemtajiem pakalpojumiem;	SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca	2026. gada II pusgads
			2. 20% no stacionārā ārstētajiem pacientiem sniedz PREM vērtējumu;			2026. gada II pusgads
			3. Izstrādāt un ieviest PREM sistēmu datu salīdzināšanai starp slimnīcām.			2027. gada II pusgads
2.2.	Sagatavot rekomendācijas pacientu pieredzes uzlabošanai stacionārā pamatojoties uz stacionāra pacientu ziņotās pieredzes (PREM) mērījumiem par saņemtajiem pakalpojumiem onkoloģiskā profila slimnīcās.	Uzlabota onkoloģijas pacientu pieredze stacionārā.	1. Sagatavotas rekomendācijas un noteiktas prioritātes pacientu pieredzes uzlabošanai stacionārā.	SPKC	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, PSKUS, BKUS, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Pacientu pieredzes asociācija, Onkoalianse	2026. gada I pusgads
2.2.		Uzlabota onkoloģijas pacientu pieredze stacionārā.	2. Izvērtēti nepieciešamie resursi uzlabojumu veikšanai.	SPKC		2026. gada I pusgads
2.3.	Veikt RSU un PSKUS īstenotā "Pacientu ziņotie iznākuma rādītāji krūts vēža pacientēm" pilotpētījuma analīzi un labās prakses integrēšanas novērtēšanu un ieviešanas plāna sagatavošanu onkoloģiskajā aprūpē nacionālā līmenī.	Pacientiem un speciālistiem pieejami dati par pacientu ziņotajiem veselības iznākumu (PROM) mērījumiem saistībā ar krūts vēzi.	1. Novērtēti rezultāti un pārskatīti validētie un pielāgotie rīki (t.i. dažādas mērījumu skalas gan vispārīgie PROM, gan diagnožu specifiskie).	SPKC	RSU, PSKUS Krūts slimību centrs, RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2026. gada I pusgads
			2. Sagatavoti priekšlikumi izvēlēto krūts vēža PROM rīku ieviešanai nacionālā līmenī, tajā skaitā par nepieciešamajiem personāla resursiem un tehniskajiem risinājumiem.
			3. Sagatavoti priekšlikumi pacientu ziņoto veselības iznākumu mērījumu (PROM) ieviešanai citās diagnožu grupās.
2.4.	Izveidot vērtībā balstītu veselības aprūpi krūts vēža ārstēšanā. Pasākums ietver kvalitātes kritēriju modeļa izstrādi, balstoties uz ECIBC ietvaru, pacientu ziņotās pieredzes (PREM) un pacientu ziņoto rezultātu (PROM) anketu izstrādi un novērtēšanu, un pakalpojuma apmaksas modeļa izveidi.	2.4.1. Izstrādāts vērtībās balstītās veselības aprūpes krūts vēža ārstēšanas ietvars, iekļaujot kvalitātes novērtēšanu, pacientu ziņoto pieredzi un jauna apmaksas modeļa izstrādi. Apzināti nepieciešamie resursi un veikta finanšu ietekmes novērtēšana pasākuma īstenošanai;	Izstrādāts pakalpojuma ietvars, kas ir kvalitatīvs, efektīvs un orientēts uz pacienta vajadzībām. Pakalpojuma ietvaros attīstītie risinājumi, kas ietver kvalitātes novērtēšanu, pacientu ziņoto pieredzi un jauna apmaksas modeļa izstrādi - piemaksa par rezultātu, veidos pamatu vērtībā balstītu veselības aprūpes pakalpojumu attīstībā.	NVD	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, VADDA	2026. gada II pusgads
2.4.		2.4.2. Izstrādāts procesa plāns pakalpojuma ieviešanā un izvērtētas iespējas pasākuma īstenošanai pilotprojekta formā, izmantojot pieejamos resursus pakalpojuma nodrošināšanai izvēlētā ārstniecības iestādē.	Nodrošināta jauna pakalpojuma izstrādātā ietvara testēšana, kur pakalpojums ir kvalitatīvs, efektīvs un orientēts uz pacienta vajadzībām.	NVD	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
3. Rīcības virziens		Onkoloģisko slimību ārstēšana
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
3.1.	Apzināt priekšvēža saslimšanu ārstēšanai nepieciešamās tehnoloģijas/medikamentus.	Sagatavotas rekomendācijas par priekšvēža saslimšanu ārstēšanai paredzētajām tehnoloģijām/medikamentiem (piem., lāzerablācijas ar CPV infekcijas saistītiem maksts priekšvēža bojājumiem, balsenes priekšvēža bojājumiem, augsta riska polipi un displāzijas kuņģa zarnu traktā, kad būtu iespēja attālināt/novērst vēža attīstību).	Pacientiem ar priekšvēža saslimšanu attālināta vai novērsta vēža attīstība.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, ārstu profesionālās asociācijas, ZVA, NVD, PSKUS, zāļu ražotāju pārstāvji	2026. gada II pusgads
3.2.	Pilnveidot pacientu un pakalpojumu koordinatoru ieviešanas modeli.	Visās universitātes slimnīcās pilnveidots pacientu un pakalpojumu koordinatoru ieviešanas modelis.	Pacients saņem savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju gan par slimības diagnosticēšanas, gan ārstēšanas procesu.	NVD	BKUS, RAKUS, PSKUS, TOS	2026. gada II pusgads
Medikamentu pieejamība
3.3.	Nodrošināt pieejamību onkoloģijā reģistrētajām zālēm, sasniedzot ES vidējo rādītāju, saskaņā ar prioritizāciju un nenosegtajām vajadzībām.	3.3.1. Divu gadu laikā apmaksāti izmaksu efektīvie medikamenti, kuri ir gaidīšanas rindā, turpmāk plānojot budžetu un iekļaujot tekošā gada ietvaros;	Nodrošināts, ka visi izmaksu efektīvie gaidīšanas sarakstā esošie jaunie onkoloģijas medikamenti un medikamenti kompensācijas nosacījumu paplašināšanai ir iekļauti KZS.	NVD, VM	Ārstu profesionālās asociācijas	2027.gada II pusgads
		3.3.2. Turpināta personalizētās ārstēšanas ieviešana, sekojot precīzijas medicīnas konceptam.	Nepieciešamais papildus finansējums katram gadam tiek plānots, ņemot vērā nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus;	NVD, VM	Ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, BKUS, PSKUS	2027.gada II pusgads
			Izstrādāti kritēriji precīzijas medicīnas konceptam KZS.	NVD, VM	Ārstu profesionālās asociācijas, RAKUS, BKUS, PSKUS	2026. gada II pusgads
		3.3.3. Izstrādāti kritēriji un mehānisms uz rezultātu balstītu līgumu plašākai ieviešanai onkoloģijā.	Izstrādāti 2 līgumi pie nosacījuma, ka ir pieejami dati no Vēža reģistra.	NVD	VM	2027. gada II pusgads
Diagnostika
3.4.	Izveidot kontroles un monitoringa sistēmu onkoloģiskiem pakalpojumiem. Veikt regulārus auditus.	Izveidota kontroles un monitoringa sistēma, izstrādāti kvalitātes kritēriji.	Veikti regulāri auditi.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā ,VI, PSKUS, BKUS, reģionālās slimnīcas, ārstniecības iestādes	2026. gada II pusgads
3.5.	Nodrošināt nepieciešamos patohistoloģiskos un molekulāros izmeklējumus onkoloģijā, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, ieviestajiem protokoliem un algoritmiem.	3.5.1. Izstrādāti algoritmi audzēju diagnostikā specifisko mērķu, ģenētisko un somatisko mutāciju noteikšanai audzēja šūnās ar sekojošo individualizētas audzēja diagnostikas un ārstēšanas metodes testēšanu, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām (ESMO/ NCCN/ SIOP/ NOPHO/ COG).	Izstrādāti algoritmi, nodrošinot valsts apmaksātus nepieciešamos patoloģiskos un molekulārās diagnostikas testus.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2027. gada II pusgads
		3.5.2. Izvērtēta iespēja valsts apmaksāto molekulāro testu veikšanā iekļaut EGFR, KRAS, NRAS/BRAF, PIK3CA, Her-2/neu, PD-L1 biežāko mutāciju atklāšanai , kā arī otra ārsta - patologa konsultāciju diagnozes apstiprināšanai, ja tiek diagnosticēts vai izslēgts ļaundabīgs audzējs, citas Latvijas akreditētās laboratorijas histoloģijas un molekulārās diagnostikas jomā.	Sagatavoti priekšlikumi un nepieciešamo finanšu aprēķini molekulāro testu EGFR, KRAS, NRAS/BRAF, PIK3CA, Her-2/neu, PD-L1 apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.	VM	LPA, LLMB	2027. gada I pusgads
Rehabilitācija
3.6.	Uzlabot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus.	3.6.1. Izveidots un klīniskajā praksē ieviests onkoloģisko pacientu rehabilitācijas algoritms, kurā paredzēti dažāda veida un intensitātes rehabilitācijas pasākumi un pacientu atbalsta iespējas. Paplašināts pieejamo tehnisko palīglīdzekļu klāsts dzīves kvalitātes nodrošināšanai.	Izstrādāts un klīniskajā praksē ieviests onkoloģisko pacientu rehabilitācijas algoritms. Pilnveidota onkoloģisko pacientu un viņu ģimenes locekļu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība. Veikts izvērtējums par tehnisko palīglīdzekļu klāstu un to pieejamību.	VM	NRC Vaivari sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, LM, VADDA	2027.gada II pusgads
3.6.		3.6.2. Veikta rehabilitācijas speciālistu apmācība tālākizglītības veidā par onkoloģisko pacientu rehabilitāciju.	Ārsti, māsas, ārsta palīgi un funkcionālie speciālisti apguvuši neformālās izglītības programmu par rehabilitāciju onkoloģiskiem pacientiem akūtās, subakūtās un ilgtermiņa rehabilitācijas periodā.	VM		2027.gada II pusgads
3.7.	Uzlabot rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību mērķa grupai, nodrošinot sniegto pakalpojumu apmaksu virs kvotas.	Atbilstoši vajadzībām nodrošināts rehabilitācijas pakalpojums mērķa grupai.	Rehabilitācijas pakalpojumi onkoloģiskajiem pacientiem tiek nodrošināti visos reģionos, rindas nepārsniedz 10 dienas no pieraksta dienas.	NVD	NRC Vaivari sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, VM, VADDA	2027. gada II pusgads
Ārstēšana
3.8.	Paplašināt auglības saglabāšanas pasākumu pieejamību personām, kas slimo ar onkoloģisku slimību, pirms staru terapijas saņemšanas un radikālām ķirurģiskajām operācijām.	Pacientiem, kuriem plānota staru terapija, radikāla ķirurģija, saglabāta iespēja radīt pēcnācējus.	222 pacienti saņēmuši pakalpojumu.	NVD	VM , RAKUS, PSKUS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas, ārstniecības iestādes	2027. gada II pusgads
3.9.	Vienotas metodoloģiskās vadības ieviešana onkoloģijas jomā.	3.9.1. Izstrādāti metodoloģiskie dokumenti vienotu principu pieejas ieviešanai onkoloģijas jomā. Izveidots sadarbības tīkls starp RAKUS un reģionālajām ārstniecības iestādēm, nodrošinot metodisko atbalstu un iespējas attālināti piedalīties konsīlijos un mācībās, lai stiprinātu klīniskās kapacitātes attīstību arī ārpus Rīgas.	Sadarbībā ar PSKUS, BKUS, SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" nodrošināta metodiskā vadība: noteiktas vienotas vadlīnijas onkoloģisko slimību diagnostikai, ārstēšanai un pacientu dinamiskai novērošanai; izstrādāti pacientu ceļi, algoritmi, kvalitātes kritēriji un vienoti standarti onkoloģisko slimnieku aprūpē; izstrādātas kvalitātes prasības ārstniecības iestādēm un personām, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu, tai skaitā, veikti klīniskie auditi.	VM	RAKUS, PSKUS, BKUS, SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", TOS, Ārstniecības personu profesionālās asociācijas, NVD	2026. gada II pusgads
3.9.	Vienotas metodoloģiskās vadības ieviešana onkoloģijas jomā.	3.9.2. Nodrošināts Latvijas Vēža centra akreditācijas process.	Izveidots Vēža centrs uz RAKUS bāzes.	VM	RAKUS	2026. gada II pusgads
3.10.	Uzlabot onkoloģisko pacientu ar potenciāli kardiotoksisku terapiju aprūpi (apmēram 900 pacienti gadā).	3.10.1. No valsts budžeta līdzekļiem nodrošināti nepieciešamie izmeklējumi ķīmijterapijas kardio-toksiskās iedarbības novēršanai;	Onkoloģiskajiem pacientiem ar potenciāli kardiotoksisku terapiju nodrošināti šādi izmeklējumi: 1. Ehokardiogrāfijas kontrole (izmeklējums uzsākot terapiju un kontrole terapijas laikā) - 1800 izmeklējumi gada laikā 2. Analīzes (NT-proBNP un augsti jutīgais troponīns) - 1000 izmeklējumi gada laikā 3. Kardiologa konsultācijas ~ 1500 konsultācijas gada laikā.	VM	NVD, RAKUS, PSKUS, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība, Latvijas onkologu asociācija, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Kardiologu biedrība	2027.gada II pusgads
3.10.		3.10.2. Pacienta ceļa izstrāde un apstiprināšana.	Pacientiem pieejama saprotama informācija.	VM	Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrība, Latvijas onkologu asociācija, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Kardiologu biedrība	2027.gada II pusgads
3.11.	Pacientiem, kuri ir pārlimojuši uroloģiskos audzējus, pēc aktīvās ārstēšanas fāzes, nodrošināta piekļuve rehabilitācijas un rekonstruktīvām operācijām.	3.11.1. Pacientiem, kuri ir pārslimojuši uroloģiskos audzējus, no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināta: 1) mākslīgā urīna saturēšanas sfinktera implantācija; 2) endoprotēzes implantācija dzimumloceklī; 3) sēklinieku implanta implantācija;	2027.gadā mākslīgā urīna saturēšanas sfinktera implantācija veikta 50 pacientiem, sēklinieku implantu implantācija veikta 10 pacientiem un endoprotēzes implantācija dzimumloceklī veikta 200 pacientiem.	NVD	RAKUS, PSKUS	2027. gada II pusgads
3.11.		3.11.2. Pacientiem, kuri ir pārslimojuši uroloģiskos audzējus, no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināta erekcijas funkcijas atjaunošana ar medikamentiem.	Sākot ar 2027. gadu medikamentozā terapija nodrošināta 5082 pacientiem ik gadu.	NVD	RAKUS, PSKUS	2027. gada II pusgads
3.12.	Pilnveidot krūts rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus krūts vēža pacientiem.	Pārskatīta līgumos ar NVD izveidotā programma un iespējamais piešķiramais finansējums valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas operāciju nodrošināšanai.	Katru gadu pārskatīta līgumos ar NVD izveidotā programma krūts rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumu krūts vēža pacientiem nodrošināšanai, veicot papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinu, ņemot vērā plānoto pacientu skaita pieaugumu.	NVD	Ārstniecības iestādes, ārstu profesionālās asociācijas, VM	2027. gada II pusgads
3.13.	Attīstīt radionukleīdo diagnostiku un terapiju un kontrasta ultrasonogrāfijas pieejamību Latvijā.	3.13.1. Izvērtēta iespēja veikt diagnostiku ar Ga68 PET-CT iekārtu neiroendokrīniem audzējiem, un Latvijā esošo radionuklīdu ražošanas Ciklotronu (18 MeV);	Sākot ar 2027. gadu 30 pacientiem, kuri slimo ar neiroendokrīniem audzējiem, katru gadu tiek nodrošināta diagnostika ar Ga68 PET-CT iekārtu.	NVD	Latvijas radiologu asociācija	2027. gada II pusgads
		3.13.2. Pacientiem prostatas un neiroendokrīnu vēžu terapijā nodrošināta ārstēšana ar radionukleīdajiem preparātiem, piemēram, Lutetium (177 Lu) oxodotreotidum un Lutetium (177Lu) vipivotidum tetraxetanum prostatas un neiroendokrīnu vēžu terapijā***;	Sākot ar 2027. gadu 50 pacientiem, kuri slimo ar prostatas vai neiroendokrīniem audzējiem, katru gadu tiek nodrošināta ārstēšana ar radionukleīdajiem preparātiem.	NVD	Latvijas radiologu asociācija	2027. gada II pusgads
		3.13.3. Pārskatīts un aktualizēts kontrasta ultrasonogrāfijas tarifs.	Nodrošināts pakalpojums 182 ambulatorajiem pacientiem	NVD	VM	2027. gada II pusgads
			Nodrošināts pakalpojums 82 stacionārajiem pacientiem.	NVD	VM	2027. gada II pusgads
3.14.	Nodrošināt balss aparāta funkcionēšanu un balss protēžu lietošanas risku samazināšanu pacientiem pēc laringektomijas, tajā skaitā pēc balsenes onkoloģiskas saslimšanas.	3.14.1. Pacientiem pēc laringektomijas veikta balss protēžu nomaiņa;	80 pacientiem pēc laringektomijas nodrošināta balss protēžu nomaiņa ik gadu	NVD	VM	2027. gada II pusgads
3.14.		3.14.2. Aksesuāru un kopšanas piederumu nepieciešamība pēc laringektomijas.	Pacientiem pēc laringektomijas nodrošināti aksesuāri un kopšanas piederumi, kas palielinās ievietotās protēzes lietošanas ilgumu un samazinās papildus izdevumus pāragri to mainot, kā arī paaugstinās balss kvalitāti pacientiem un samazinās lietošanas riskus, piemēram, elpceļu iekaisumus.	NVD	VM	2027. gada II pusgads
3.15.	Nodrošināt papildus asins komponentu sagatavošanu onkoloģisko pacientu ķīmijterapijas sekmīgai norisei.	Pacientiem, kuriem tiek veikta ķīmijterapija, dienas stacionārā LOC ķīmijterapiju starplaikos nodrošināta asins komponentu pieejamība.	Pietiekams asins komponentu nodrošinājums LOC dienas stacionārā.	VADC	VM	2027. gada II pusgads
3.16.	Ieviest jaunu molekulāri ģenētisko testu OncotypeDX personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanas nodrošināšanai Latvijā.	3.16.1. Īstenots pilotprojekts, veicot ģenētiskās testēšanas analīzes Oncotype DX augsta riska I, II stadijas HR+, HER2- krūts vēža pacientiem, nodrošinot ES standartiem atbilstošu risinājumu kompleksu personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanai Latvijā.	Pilotprojekta ietvaros veiktas ģenētiskās testēšanas analīzes Oncotype DX augsta riska I, II stadijas HR+, HER2- krūts vēža pacientiem. Veikts ekonomisko priekšrocību izvērtējums un analīze personalizētas terapijas piemērošanai krūts vēža pacientiem. Sagatavoti priekšlikumi ģenētiskās testēšanas analīzes Oncotype DX apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.	VM	NVD	2026. gada I pusgads
		3.16.2. Krūts vēža pacientiem nodrošināta personalizēta, vērtībās balstīta terapija, ieviešot ģenētisko testu OncotypeDX atbilstoši indikācijām Krūts vēža pacientu klīniskajā ceļā.	Pacientiem, kuriem diagnosticē krūts vēzi, nodrošināta molekulāri ģenētiskā testa OncotypeDX veikšana atbilstoši noteiktām indikācijām.	NVD	RAKUS	2027. gada II pusgads
3.17.	Pilnveidot invazīvās radioloģijas pakalpojumus, neizoperējamu ļaundabīgu audzēju ārstēšanā ieviešot augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas metodi.	3.17.1. Īstenots pilotprojekts neizoperējamu ļaundabīgu audzēju ārstēšanai izmantojot augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas metodi.	Pilotprojekta ietvaros 50 pacientiem ar neizoperējamu primāru un sekundāru aknu, nieru un kaulu audzēju veikta operācija robotizētās navigācijas kontrolē. Sagatavoti priekšlikumi robotizētās perkutānās termālās ablācijas pakalpojuma apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.	VM	NVD	2026. gada I pusgads
3.17.		3.17.2. Pacientiem, kuri slimo ar neizoperējamu primāru un sekundāru aknu, nieru un kaulu audzēju, ir iespējams veikt augstas precizitātes robotizēto perkutāno termālo ablāciju, kas ilgtermiņā uzlabos pacientu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.	Pacientiem, kuri slimo ar neizoperējamu primāru un sekundāru aknu, nieru un kaulu audzēju, nodrošināta augstas precizitātes robotizētā perkutānā termālā ablācija.	NVD	RAKUS	2027. gada II pusgads
Reto audzēju diagnostika un ārstēšana
3.18.	Ieviest retiem audzējiem molekulāro audzēju diagnostiku (audzēju somatisko profilēšanu) pēc nepieciešamām indikācijām	Pacientiem ar retajiem audzējiem nodrošināta biomarķieru noteikšana un molekulārie testi.	Identificēti reto audzēju specifiski apakštipi, kuriem varētu būt pieejama mērķterapija	NVD	RAKUS, PSKUS, Latvijas Medicīniskās ģenētikas asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Reto hematoloģisko slimību asociācija	2027. gada II pusgads
3.19.	Pilnveidot zāļu pieejamību un inovācijas	Izvērtēta iespēja pacientiem, kuri slimo ar retajiem audzējiem, nodrošināt ne-inovatīvu ķīmijterapiju un mērķterapiju, inovatīvu terapiju un radiofarmaceitisko terapiju ar Lutēciju	Sagatavots izvērtējums ar priekšlikumiem attiecīgu medikamentu iekļaušanai KZS reto audzēju ārstēšanai un veikti finansējuma aprēķini nepieciešamo medikamentu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot iespēju aizvietot jebkuru medikamentu esošā finansējuma ietvaros.	NVD	Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Latvijas Radiologu asociācija, Reto hematoloģisko slimību asociācija	2026. gada II pusgads
3.20.	Nodrošināt Eiropas references tīklu ekspertu multidisciplināros konsīlijus EUROCAN ietvaros	Īstenoti multidisciplinārie konsīliji ar Eiropas ekspertiem	Nodrošināta 1 koordinatora slodze onkoģenētikas dienestā un EUROCAN tīklā.	VM	Reto slimību koordinācijas centra atbalsta vienība RAKUS, NVD	2027. gada II pusgads
4. Rīcības virziens		Bērnu onkoloģija
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
Onkoloģisko slimību diagnostika
4.1.	Nodrošināt primārās aprūpes speciālistiem skaidru klīnisko ceļu bērna nekavējošai novirzīšanai uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) gadījumos, kad bērnam novērotie simptomi var liecināt par augstu onkoloģiskas diagnozes varbūtību.	4.1.1. Izstrādāts klīniskais ceļš primārās aprūpes speciālistiem "Sarkanā karoga simptomi bērnu onkoloģijā";	Izstrādāts klīniskais ceļš un veikti izglītojoši pasākumi primārās veselības aprūpes speciālistiem.	VM (BKUS)	NVD, SPKC	2027. gada II pusgads
4.1.		4.1.2. Primārās aprūpes speciālistu izglītošana par klīnisko ceļu "Sarkanā karoga simptomi bērnu onkoloģijā".	100 primārās aprūpes speciālistiem veikta apmācība par sarkanā karoga simptomiem bērnu onkoloģijā.	VM	BKUS	2027. gada II pusgads
4.2.	Informēt vecākus un primārās veselības aprūpes speciālistus par ļaundabīgu audzēju pazīmēm un simptomiem, uzsverot nepieciešamību nevilcināties vest bērnu pie ārsta.	Izstrādāti informatīvie materiāli vecākiem un primārās veselības aprūpes speciālistiem par ļaundabīgu audzēju pazīmēm un simptomiem.	Vecākiem un primārās veselības aprūpes speciālistiem ir pieejama informācija par ļaundabīgu audzēju pazīmēm un simptomiem (digitāli un papīra formāta bukleti).	VM (BKUS)	SPKC	2027. gada II pusgads
4.3.	Uzlabot BKUS Patoloģijas laboratorijas efektivitāti ieviešot tajā digitālās patoloģijas risinājumus.	Paaugstināta BKUS Patoloģijas laboratorijas darbības efektivitāte, patoloģijas izmeklējumu veikšanai ieviesti un pilnveidoti digitālie risinājumi.	BKUS Patoloģijas laboratorijā nodrošināti kvalitatīvi patoloģijas jomas izmeklējumi.	VM (BKUS)	VM	2027. gada II pusgads
4.4.	Turpināt attīstīt molekulāro diagnostiku BKUS lai precīzāk un ātrāk noteiktu diagnozi bērniem, kā arī rastu iespējas biežāk izmantot precīzijas medicīnas pieeju.	4.4.1. Izvērtēta iespēja PVO 2021 CNS audzēju klasifikācijai nepieciešamos diagnostikas testus apmaksāt no valsts līdzekļiem, tai skaitā DNS metilācijas analīzi solīdajiem audzējiem;	Izvērtēta iespēja no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt attiecīgos testus un sagatavoti finanšu aprēķini.	NVD	BKUS, VM	2027. gada II pusgads
		4.4.1.1. Tehnoloģijas, metodes ieviešana un aprobācija;	Tehnoloģijas un metodes ieviešana.	VM (BKUS)	VM	2027. gada II pusgads
		4.4.1.2. Diagnostiskie testi;	Pēc tehnoloģiju un metodes aprobācijas izvērtēta iespēja no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt attiecīgos testus.	VM (BKUS)	NVD	2027. gada II pusgads
		4.4.2. BKUS Molekulārajā laboratorijā ieviesta jaunās paaudzes molekulārās sekvencēšanas iespēja (NANOPOR);	Iegādāta iekārta, kas nodrošina sekvencēšanas iespēju lokāli BKUS.	VM (BKUS)	VM	2027. gada II pusgads
		4.4.2.1. Diagnostiskie testi;	Pēc tehnoloģiju un metodes aprobācijas izvērtēta iespēja no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt attiecīgos testus.	VM (BKUS)	NVD	2027. gada II pusgads
		4.4.3. Uzsākta pakāpeniska pāreja no pilnā eksoma sekvencēšanas uz pilnā genoma sekvencēšanu bērnu onkoloģijas pacientiem.	Visiem bērniem ar recidivējošām vai rezistentām onkoloģiskām saslimšanām tiek nodrošināta laicīga pilnā genoma sekvencēšana: 1) Ar ziedotāju (BSF, LBOF) līdzekļu piesaisti nodrošināta pilnā genoma sekvencēšana bērniem ar recidivējošām un rezistentām onkoloģiskām saslimšanām sākot ar 2025. gada 1. jūliju.	NVD	BKUS, VM, BSF, LBOF	2027. gada II pusgads
			2) 2027. gada I pusgadā izvērtēta iespēja pilno genoma sekvencēšanu nodrošināt par valsts līdzekļiem bērniem ar recidivējošām un rezistentām onkoloģiskām saslimšanām sākot ar 2028. gada 1. janvāri.	NVD	BKUS, VM, BSF, LBOF	2027. gada II pusgads
4.5.	Izveidot pediatrisko paraugu un saistīto datu biobanku BKUS, veicinot diagnostikas, terapijas efektivitātes novērtēšanas un pētniecības attīstības iespējas, kā arī inovatīvu diagnostikas un ārstēšanas iespēju attīstību.	BKUS izveidota pediatrisko paraugu un saistīto datu biobanka.	Ieviesta Biobanku informācijas pārvaldības sistēma (BIMS), kvalitātes kontroles process. BKUS Biobankā ir uzsākta bioloģisko paraugu glabāšana pagaidu saldētavās.	VM (BKUS)	NVD	2027. gada II pusgads
4.6.	Izveidotas multi-discipilināras komandas audzēju datu apspriešanai un piemērotas terapijas izvēlei dažādu audzēju formām (Tumor board).	Multi-disciplināras komandas (Tumor-board) ietvaros izvērtēti audzēju dati un pieņemti korekti lēmumi par atbilstošās audzēja terapijas izvēli.	Bērniem nodrošināta piemērotas terapijas izvērtēšana, atbilstoši audzēja veidam.	VM (BKUS)	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomāā	2027. gada II pusgads
Ārstēšanas uzlabošana
4.7.	Paplašināt no valsts budžeta apmaksājamo ārstēšanas metožu klāstu.	4.7.1. Apzināti visi nepieciešamie medikamenti, kas iekļauti aktuālajās konkrētās diagnozes ārstēšanas vadlīnijās, un uzturēts aktuāls "vajadzību saraksts", balstoties pacientu datos;	Ir pieejama informācija par atbilstošas audzēja formas ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem.	VM (BKUS)	NVD, BSF, LBOF, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca	2027. gada II pusgads
		4.7.2. Atbilstoši noteiktajām prioritātēm nodrošināta inovatīvu medikamentu pieejamība bērniem, ievērojot pieejamā budžeta ietvarus;	Valsts apmaksāto medikamentu saraksts regulāri papildināts ar bērniem paredzētiem inovatīviem medikamentiem, nodrošinot to pieejamību pacientiem.	NVD, VM (BKUS)	ZVA, NVD	2027. gada II pusgads
		4.7.3. Bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem pieejama protonu staru terapija atbilstoši noteiktiem kritērijiem;	1) Izstrādāti kritēriji protonu staru terapijas saņemšanai (2025.gads).	VM (BKUS)	NVD	2025. gads
			2) Sākot ar 2026. gadu ik gadu 4 bērniem ar centrālās nervu sistēmas audzējiem nodrošināta protonu staru terapija atbilstoši noteiktiem kritērijiem.	NVD	BKUS, VM	2027. gada II pusgads
		4.7.4. Bērniem, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībām, pieejama no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāta CAR T-cell terapija atbilstoši noteiktiem kritērijiem.	Sākot ar 2026. gadu ik gadu 2 bērniem, kuri slimo ar onkoloģiskam slimībām, nodrošināta CAR T-cell terapija atbilstoši noteiktiem kritērijiem.	NVD	BKUS, VM	2027. gada II pusgads
4.8.	Nodrošināt bērniem ar ļaundabīgajiem audzējiem medikamentus atbilstoši vadlīnijām.	Izveidot standarta aprūpes medikamentu sarakstu (anti-neoplastiska terapija un atbalsta medikamenti kā antidoti), kuru pieejamības nepārtrauktība ir jānodrošina.	Bērni, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, veselības aprūpi saņem atbilstoši starptautiskajās vadlīnijās noteiktajiem principiem.	VM (BKUS)	NVD, ZVA	2027. gada II pusgads
4.9.	Pārskatīt bērnu veselības aprūpē izmantojamo vadlīniju pielietojumu bērnu onkoloģijā, lai bērnu aprūpe tiktu īstenota atbilstoši SIOPE, NOPHO, COG un GPOH vadlīnijās noteiktajām rekomendācijām un klīniskajiem terapijas optimizācijas protokoliem.	4.9.1. Īstenojamajiem pasākumiem bērnu un pusaudžu onkoloģijā jābūt vērstiem uz to, lai Latvijā bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgajiem audzējiem aprūpē tiktu nodrošināta SIOPE, NOPHO, COG un GPOH organizāciju izstrādāto vadlīniju pilnīga ieviešana;	Bērnu, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, veselības aprūpe tiek organizēta atbilstoši starptautiskajās vadlīnijās noteiktajiem principiem, nākotnē virzoties un pilnvērtīgu šo vadlīniju ieviešanu, arvien paplašinot valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu.	VM (BKUS)	NVD	2027.gada II pusgads
4.9.		4.9.2. Izveidot klīniskās pētījumu vienības un terapijas protokolu komandas, kuras nodrošina diagnostikas, ārstēšanas un agrīnās pēcārstēšanas uzraudzību pediatriskiem pacientiem noteiktās slimību grupās un veicinot pacientu iesaisti pētījumos.	Regulāri tiek veikta diagnostikas, ārstēšanas un agrīnās pēcārstēšanas uzraudzība pediatriskiem pacientiem noteiktās slimību grupās.	VM (BKUS)	Reģionālās slimnīcas, kur iespējams veikt bērnu, kuri slimo ar onkoloģiskām slimībām, ārstēšanu	2027. gads II pusgads
4.10.	Turpināt dalītās aprūpes ieviešanu bērnu un pusaudžu hematoonkoloģijā Latvijas reģionālajās slimnīcās.	4.10.1. Izstrādāti kritēriji un apmācības programmas darbam ar hematoonkoloģiskiem pediatriskiem pacientiem (piemēram, zema riska febrilu neitropēniju ārstēšana, transfūzijas, atsevišķas nekomplicētas ķīmijterapijas);	Izstrādāti kritēriji un apmācības programma darbam ar hematoonkoloģiskiem pediatriskiem pacientiem. Ir uzsākts darbs pie kopīgas pacienta medicīniskās dokumentācijas, tai skaitā, ķīmijterapijas programmas, ieviešanas, apmaiņas un lietošanas valsts līmenī.	VM (BKUS)	NVD	2027. gada II pusgads
4.10.		4.10.2. Izstrādāts un ieviests sadarbības modelis, kurš ietver - apmācības reģionālo iestāžu ārstiem, pacientu uzraudzības īstenošanu, sadarbību informācijas un dokumentācijas apritē starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.	Pilnveidota sadarbība starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.	VM (BKUS)	NVD, reģionālās slimnīcas (Liepājas RS, Ventspils slimnīca, Vidzemes slimnīca, Daugavpils RS, Rēzeknes slimnīca)	2027.gada II pusgads
4.11.	Ar onkoloģiskajām slimībām slimojošu bērnu pāreja uz pieaugušo ārstēšanas uzraudzības etapu pēc pilngadības sasniegšanas.	Izstrādāts klīniskais ceļš, aprakstot pieraksta procedūru uz pieaugušo onkologu un bērnu onkologu kopīgiem konsīlijiem, lai pārrunātu bērnu onkoloģijas pacientu gadījumus, kuriem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas jāturpina ārstēšanos dēļ CNS audzējiem, kaulu un mīksto audu audzējiem vai hematoonkoloģiskām saslimšanām, un tādējādi pāreja uz pieaugušo aprūpi notiktu koordinētāk.	Tiek nodrošināta koordinēta bērnu parēja uz pieaugušo aprūpes līmeni bez iesāktā ārstēšanas procesa pārtraukšanas.	VM (BKUS)	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2027. gada I pusgads
4.12.	Pēctecības pilnveidošana veselības aprūpes pakalpojumu (t.sk. zāļu) nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem jauniešiem pēc 18 gadu sasniegšanas (līdz 24 gadu vecumam).	Bērniem, kuriem vēža ārstēšana tiek īstenota pēc 18 gadu sasniegšanas, tiek nodrošināta pēctecīga veselības aprūpe līdz 24 gadu vecumam no valsts budžeta līdzekļiem.	Sagatavoti priekšlikumi veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtības precizēšanai un pilnveidošanai (tajā skaitā nepieciešamo valsts budžeta finanšu līdzekļu aprēķini,) lai jauniešiem līdz 24 gadu vecumam nodrošinātu valsts apmaksātu pēctecīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ja vēža ārstēšana ir uzsākta līdz pilngadības sasniegšanai.	VM (BKUS)	NVD, RAKUS, PSKUS, SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", TOS, ārstniecības personu profesionālās asociācijas	2026. gada II pusgads
4.13.	Izveidot ilgtermiņa veselības uzraudzīšanas aprūpi bērniem, kas izārstēti no ļaundabīga audzēja.	Izstrādāta ilgtermiņa pacientu uzraudzības programma (Late effect Follow-up), pacientiem, kuri izārstēti no ļaundabīga audzēja.	Bērniem un jauniešiem izstrādāta ilgtermiņa uzraudzības programma pēc onkoloģiskās slimības pārslimošanas.	VM (BKUS)	NVD, reģionālās slimnīcas, kurās ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi onkoloģijas jomā bērniem	2027. gada II pusgads
4.14.	Izvērtēt iespēju izveidot darba grupu bērnu onkoloģijas pacientiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu (t.sk. medikamentu) pieejamības nodrošināšanai, iesaistot visas iesaistītās puses.	Izvērtēta iespēja izveidot darba grupu ar mērķi pilnveidot bērnu onkoloģijas pacientiem nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.	Sagatavoti priekšlikumi darba grupas izveidošanai un pozitīva lēmuma gadījumā izveidota darba grupa.	VM (BKUS)	NVD,BSF, LBOF, pacientu organizācijas	2026. gada II pusgads
Cilvēkresursi un izglītība
4.15.	Izstrādāt stratēģiju cilvēkresursu nodrošināšanai bērnu onkoloģijā, palielinot speciālistu skaitu un nodrošinot atbilstošu izglītību (hemato-onkologi, pediatri, māsas (vispārējās aprūpes māsas), koordinatori).	4.15.1. Ir nodrošināts pietiekošs cilvēkresursu klāsts bērnu onkoloģijā.	Nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, kuri slimo ar onkoloģisku slimību.	VM	BKUS, LU, RSU	2027. gada II pusgads
		4.15.2. Izvērtēta iespēja saīsināt laiku līdz sertifikācijas iegūšanai bērnu hematoonkologa specialitātē ļaujot pēdējos 2 no 4 pediatrijas rezidentūras gadiem jau uzsākt specializēšanos hematoonkoloģijā;	Radīta iespēja pediatrijas rezidentūrā studējošajiem rezidentiem ātrāk uzsākt specializēšanos bērnu hematoonkoloģijā, kas nodrošinātu ātrāku speciālistu sagatavošanu darbam ar bērniem, kas slimo ar onkoloģiskām slimībām.	VM	LU, RSU, BKUS	2027. gada II pusgads
		4.15.3. Stiprināt pediatrijas rezidentu, kuri neizvēlās apakšspecializāciju hematoonkoloģijā, kompetences hematoonkoloģijā, paredzot rotāciju hematoonkoloģijā ikvienam pediatrijas rezidentam vismaz 6 mēnešus.	Pediatrijas rezidentiem stiprinātas kompetences bērnu hematoonkoloģijā.	VM	LU, RSU, BKUS	2027. gada II pusgads
4.16.	Pārskatīt ārsta pienākumu klāstu, nosakot pienākumus, ko var deleģēt māsai.	Pārskatīts ārsta pienākumu klāsts, izvērtēta iespēja deleģēt pienākumus māsai.	Nodrošināta iespēja pārdeleģēt noteiktus pienākumus no ārsta māsai.	VM (BKUS)	RSU, LU	2027. gada II pusgads
Digitalizācija un IT risinājumi
4.17.	Izstrādāt un ieviest bērnu kohortas klīnisko ļaundabīgo audzēju reģistru, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām bērnu vecuma vēžu datu apstrādei un analīzei, kas vienlaikus nodrošinātu nepieciešamo datu pārnesi Valsts Vēža reģistrā.	Izstrādāti priekšlikumi bērnu kohortas klīnisko ļaundabīgo audzēju reģistra izstrādāšanai.	Izstrādāts un ieviests bērnu kohortas klīniskais ļaundabīgo audzēju reģistrs.	VM (BKUS)	SPKC	2027. gada II pusgads
4.18.	Izstrādāta pacienta ziņoto rezultātu sistēmu (tai skaitā PROM) veselības aprūpes pakalpojumu un pēcārstēšanas uzraudzības programmā bērnu vēža pacientiem.	Pilnveidota esošā pacienta ziņoto rezultātu sistēma bērnu vecuma vēža diagnozē, aprobējot PROM rīkus pacientu dzīves kvalitātes vērtēšanai.	Aprobētas un ieviestas noteiktas pacientu ziņoto rezultātu anketas, atbilstoši noteiktām vecuma grupām.	VM (BKUS)	SPKC	2027. gada II pusgads
4.19.	Izstrādāt datu modeli un IT risinājumu bērnu onkoloģijas programmas efektivitātes un uzlabojumu analīzei un novērtēšanai, problēmu un nepieciešamo uzlabojumu identificēšanai.	Izstrādāts datu modelis un IT risinājums.	Datu modelim uzsākta aprobācija ieviešanai pediatrisko pacientu aprūpē.	VM (BKUS)	LDVC	2027. gada II pusgads
4.20.	Izstrādāt un ieviest risinājumu datu apmaiņas nodrošināšanai ar reģionālām slimnīcām, dalītās veselības aprūpes pakalpojumu īstenošanai.	Izstrādāta datu apmaiņas sistēma starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.	Nodrošināta iespēja veikt datu apmaiņu starp BKUS un reģionālajām slimnīcām.	VM (BKUS)	SPKC, reģionālās slimnīcas	2027. gada II pusgads
Pētniecība un inovācijas bērnu onkoloģijā
4.21.	Nodrošināt bērnu un pusaudžu dalību klīniskajos pētījumos, īpaši bērniem ar augsta riska onkoloģiskām saslimšanām.	Bērniem ar noteiktām diagnozēm, kurām BKUS ir ieviesti klīniskie pētījumu vai protokoli, tiek nodrošināta iespēja iesaistīties tajos.	50% pacientu ar tādu bērnu vēža diagnozi, kurā tiek īstenots klīniskais protokols vai pētījums BKUS, tiek iesaistīti šajos pētījumos vai protokols.	VM (BKUS)	SPKC	2027. gada II pusgads
4.22.	Līdz 2027. gadam izveidot pētnieku grupas bērnu onkoloģijas jomā.	Bērnu onkoloģijas jomas pilnveidošanai tiek izveidotas pētnieku grupas.	Izveidotas vismaz 2 pētnieku grupas bērnu onkoloģijas jomā.	VM (BKUS)	SPKC	2027. gada II pusgads
5. Rīcības virziens		Onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu pilnveidošana un pētniecība
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
Vēža skrīnings
5.1.	Izstrādāt rekomendācijas informācijas sistēmas attīstīšanai, lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu vēža skrīninga programmas.	Sagatavots izvērtējums par funkcionalitāti un kapacitāti, sniegti priekšlikumi vēža skrīninga datu bāzes risinājumiem un tā integrācijai ar vēža reģistru.	Ir sagatavota tehniskā specifikācija skrīninga reģistram.	SPKC	LDVC, NVD	2025. gada II pusgads
5.2.	Izveidot Vēža skrīninga reģistru.	Izveidots Vēža skrīninga reģistrs, kas nodrošina centralizētu un kvalitatīvu datu pārvaldību par iedzīvotāju līdzdalību vēža skrīninga procesos. Reģistrs ir sasaistīts ar Latvijas iedzīvotāju reģistru, Vēža reģistru un Klīnisko vēža reģistru, tādējādi nodrošinot skrīninga procesa pilnu pārraudzību.	Nodrošināta informācijas aprite atbilstoši ES kvalitātes kritērijiem krūts, dzemdes kakla, prostatas un kolorektālajam vēzim.	SPKC	LDVC, NVD	2027.gada II pusgads
5.3.	Ieviest datu iegūšanas procesu no skrīninga visos etapos iesaistītajām institūcijām.	Uzsākta regulāra datu iegūšana no skrīningā iesaistītajām institūcijām, tādējādi nodrošinot ES prasībām atbilstošu datu ieguvi.	Pieejami un apmaināmi ar Eiropas Vēža informācijas sistēmu vismaz 80% no indikatoriem krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam.	SPKC	LDVC	2027. gada II pusgads
5.4.	Skrīninga datu pieejamības nodrošināšana e-veselības sistēmā.	Skrīninga uzaicinājumu, atgādinājumu, veikto un kavēto izmeklējumu automātiska atspoguļošana e-veselības sistēmā. Brīdinājumu veidošana par neveiktajiem izmeklējumiem.	Iedzīvotājiem un viņu ģimenes ārstiem pieejami skrīninga procesa dati E-veselības sistēmā.	SPKC	LDVC, NVD	2027. gada II pusgads
Vēža reģistrs
5.5.	Izstrādāt Klīniskā vēža reģistra koncepciju.	Sagatavoti priekšlikumi Klīniskā vēža reģistra koncepcijai, kurā iekļauta informācija par klīniskā vēža reģistra saturu, datu iekļaušanas kritērijiem, iekļaujamajiem rādītājiem un klasifikatoriem, iespējamiem reģistra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, reģistra sasaisti ar citām informācijas sistēmām, reģistra pārvaldību.	Sagatavota koncepcija Klīniskā vēža reģistra izstrādei, kas nodrošinās ārstiem un pētniekiem pieejamību nepieciešamajiem klīniskajiem datiem.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā, SPKC, LDVC	2026. gada II pusgads
5.6.	Nodrošināt Latvijas Vēža reģistrā iekļauto apkopoto datu pieejamību ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām, tostarp ģimenes ārstiem, ievērojot datu aizsardzības prasības.	5.6.1. Izstrādāti priekšlikumi grozījumu veikšanai normatīvajos aktos, lai nodrošinātu datu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;	Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nodrošināta pieeja Vēža reģistrā iekļautajiem datiem.	VM	SPKC	2027. gada II pusgads
5.6.		5.6.2. Nodrošināta statistikas datu pieejamība dažādos griezumos, piemēram, par incidenci, morfoloģiju, skrīningu un terapijas uzsākšanu, lai atbalstītu pētniecību un lēmumu pieņemšanu.	Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pētniekiem pieejami dati dažādos griezumos.	SPKC	VM, LDVC	2027. gada II pusgads
5.7.	Nodrošināt iespēju saņemt nepieciešamos datus, lai ieviestu vērtībās balstītu apmaksas modeli zāļu iegādes kompensācijas sistēmā.	Izstrādāti priekšlikumi jauna vērtībās balstīta apmaksas modeļa izstrādei.	Pieejami dati vērtībās balstīta apmaksas modeļa zāļu iegādes kompensācijas sistēmā izstrādei.	NVD, VM	ZVA	2027. gada II pusgads
Digitalizācija un IT risinājumi veselības aprūpē
5.8.	Digitalizēt medicīniskos dokumentus onkoloģijas jomā, piemēram, izrakstus, ordinācijas, ārstēšanas blaknes, patologu aprakstus u.c., izmantojot strukturētus datu laukus.	Veikta medicīnisko dokumentu digitalizācija onkoloģijas jomā, izmantojot strukturētus datu laukus.	Medicīniskā dokumentācija onkoloģijas jomā pieejama digitālā veidā.	VM	LDVC	2027.gada II pusgads
5.9.	Izstrādāt vienotu elektronisko multidisciplinārās komandas slēdziena par pacientu ar onkoloģisku slimību veidlapu	5.9.1. Sagatavoti priekšlikumi jēdziena "Multidisciplinārās komandas slēdziens par pacientu ar onkoloģisku slimību" ieviešanai klīniskajā praksē	Klīniskajā praksē ieviests jēdziens "Multidisciplinārās komandas slēdziens par pacientu ar onkoloģisku slimību".	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2025. gada II pusgads
5.9.		5.9.2. Sagatavoti priekšlikumi vienotai elektroniskai multidisciplinārās komandas slēdziena par pacientu ar onkoloģisku slimību veidlapai.	Ieviesta vienota elektroniska multidisciplinārās komandas slēdziena par pacientu ar onkoloģisku slimību veidlapa.	VM	RAKUS metodiskās vadības institūcija onkoloģijas jomā	2025. gada II pusgads
5.10.	Izveidot klīnisko universitātes slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformu.	Radīts starptautiskajiem standartiem atbilstošs onkoloģijas pacientu datu modelis, kurš būs pamats onkoloģijas pacientu datu apstrādei gan katrā klīniskajā universitātes slimnīcā, gan arī koplietošanas platformā. Platforma nodrošina optimāli koordinētu digitālu onkoloģijas pacientu datu apmaiņu klīnisko universitātes slimnīcu ietvaros atbilstoši izstrādātajam datu modelim.	Izveidota platforma optimāli koordinētai onkoloģijas pacientu datu apmaiņai klīnisko universitāšu slimnīcu ietvaros un panākta digitalizēta onkoloģijas pacientu ārstniecības un aprūpes datu apmaiņa starp klīniskajām universitātes slimnīcām.	VM (RAKUS)	PSKUS, BKUS	2026. gada I pusgads

Plānā ietverto pasākumu ieviešanā tiks ievēroti komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi. Plānā aprakstīto pasākumu ieviešanas brīdī tiks veikts izvērtējums, vai pasākums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja atbalsta esamība tiks konstatēta, tad plānotie pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu. Piemēram, nosacījumi, kas izriet no Komisijas 2011 .gada 20. decembra lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

V. Teritoriālā perspektīva

Plānā izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz visu Latvijas Republikas teritoriju un tās sabiedrību. Plāna būtība ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības veselības aprūpes pieejamībā, Plāna īstenošanas gaitā tiks uzsvērta nepieciešamība nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi kvalitatīvai onkoloģiskajai diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas. Plāna mērķis ir ne vien kopumā uzlabot onkoloģijas aprūpes sistēmu, bet arī novērst būtiskās reģionālās atšķirības pieejamībā un iznākumos. Tādēļ vairākos Plāna pasākumos iestrādātas tiešas aktivitātes, kas vērstas uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu: ārstniecības personāla tālākizglītība reģionos, reģionālo pakalpojumu infrastruktūras stiprināšana, pacientu līdzdalības veicināšana vēža skrīningā, kā arī sadarbības mehānismu izveide starp Rīgu un reģionālajām ārstniecības iestādēm. Tiks attīstīti šādi rīcības virzieni:

• veselības aprūpes pakalpojumu optimizēšana tuvāk pacienta dzīvesvietai;

• digitālo tehnoloģiju izmantošana (piemēram, telemedicīna, attālināti konsīliji un konsultācijas);

• ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu attīstība reģionos.

Plānā tiks definētas aprūpes funkcijas dažādos līmeņos un teritorijās, lai veidotu efektīvu un koordinētu sistēmu:

• Nacionālais līmenis: Vadošie onkoloģijas centri ar visaptverošu diagnostikas, ārstēšanas, pētniecības un izglītības kompetenci.

• Reģionālais līmenis: Teritoriālie ārstniecības centri un slimnīcas, kas nodrošina specializētus pakalpojumus tuvāk pacientiem.

• Primārās aprūpes līmenis: Ģimenes ārstu un aprūpes koordinatoru iesaiste agrīnā diagnostikā, novērošanā un pacientu atbalstā.

Lai nodrošinātu vienotu, visaptverošu un efektīvu onkoloģiskās aprūpes sistēmu Latvijā, ir būtiski veidot ciešu sasaisti starp bērnu un pieaugušo onkoloģijas jomām. Šī sasaistes nodrošināšana ir svarīga vairākos aspektos:

• Kopīgi izmantotie resursi: ārstniecības personāls, diagnostikas iekārtas un starpdisciplinārās komandas.

• Pārejas periods no bērnu uz pieaugušo aprūpi: strukturēta pārejas vadība novērš aprūpes pārtraukumus.

• Multidisciplināras komandas un vienoti ārstēšanas algoritmi: sekmē vienotu klīnisko pieeju.

• Izglītība un pēctecība: kopīgas profesionālās attīstības programmas nodrošina augstu kvalitāti visās vecuma grupās.

Plāna īstenošanas ietvaros tiks attīstīti pārejas posma aprūpes modeļi, kopīgi klīniskie ceļi un starpinstitucionālās sadarbības mehānismi. Tāpat paredzēts veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, tostarp telemedicīnas risinājumu ieviešanu, attālinātu konsultāciju un konsiliju nodrošināšanu, kas ļaus efektīvāk izmantot pieejamos resursus un uzlabot pakalpojumu pieejamību pacientiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Šie risinājumi atbilst valsts digitālās veselības attīstības virzieniem un sniedz iespēju uzlabot pacientu pieredzi un ārstēšanas rezultātus arī mazāk apdzīvotos reģionos.

VI. Pielikums

Kopsavilkums par plānā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

¹ World Health Assembly, 70. (‎2017)‎. Cancer prevention and control in the context of an integrated approach. World Health Organization: https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/275676/A70_R12-en.pdf?sequence=1&isAllowed=y

² CureAll framework: WHO Global Initiative for Childhood Cancer; https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/347370/9789240025271-eng.pdf

³ Rare Cancer Agenda 2030: Ten Reccomendations from the EU Joint Action on Rare Cancers, https://siope.eu/media/documents/rare-cancer-agenda-2030.pdf

⁴ https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/non_communicable_diseases/docs/eu_cancer-plan_en.pdf

⁵ https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027

⁶ https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

⁷ https://likumi.lv/ta/id/332751-sabiedribas-veselibas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam

⁸ https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai

⁹ https://likumi.lv/ta/id/333775-par-veselibas-aprupes-pakalpojumu-uzlabosanas-planu-onkologijas-joma-2022-2024-gadam

^{^¹⁰} Apstiprināts 14.07.2020. MK sēdē (53.§, TA-849).

¹¹ https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu

¹² https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/non_communicable_diseases/docs/eu_cancer-plan_en.pdf

¹³ The SIOPE Strategic Plan: A European Cancer Plan for Children and adolescents (https://worldspanmedia.s3-eu-west-1.amazonaws.com/media/siope/PDF/the-siope-strategic-plan.pdf)

¹⁴ The SIOPE Strategic Plan Update 2021-2026: A European Cancer Plan for Children and adolescents ( https://siope.eu/media/documents/siop-europes-strategic-plan-update-2021-2026.pdf )

¹⁵ https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/research_and_innovation/funding/documents/ec_rtd_mission-board-report-cancer.pdf

¹⁶ http://www.pkc.gov.lv/nap2020/ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas-att%C4%ABst%C4%ABbas-m%C4%93r%C4%B7i

¹⁷ https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29644-V8awTudYbH__acF3MLchEJ9dj1y20_hL.pdf

¹⁸ Papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nepārsniedzot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa un tā pasākuma, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām pieejamo finansējumu.

¹⁹ Europe's Beating Cancer Plan; https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union/cancer-plan-europe_en

²⁰ SPKC dati

²¹ European Cancer information System (ECIS), skatīts 06.08.2024.

²² OECD (2023), EU Country Cancer Profile: Latvia 2023, EU Country Cancer Profiles, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/3b2c7642-en.

²³ SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes dati

²⁴ Eurostat datubāze, skatīta 06.08.2024.

²⁵ Statistisko reģionu dalījums līdz 01.01.2024.

²⁶ SPKC dati

²⁷ SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes dati

²⁸ European Cancer information System (ECIS), skatīts 07.08.2024.

²⁹ SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes dati

³⁰ 2022 New Cancer cases and Cancer deaths on the rise in the EU, EC factsheet, September 2023; https://ecis.jrc.ec.europa.eu/factsheets_2022.php

³¹ Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati, SPKC

³² OECD (2023), EU Country Cancer Profile: Latvia 2023, EU Country Cancer Profiles, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/3b2c7642-en.

³³ Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati, SPKC

³⁴ European Cancer information System (ECIS), skatīts 07.08.2024.

³⁵ pacientu ar ļaundabīgu audzēju izdzīvotība 5 gadus un ilgāk pēc ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanas.

³⁶ Latvijas reģionu veselības profils 2015-2022, SPKC 2023; https://www.spkc.gov.lv/lv/latvijas-regionu-un-pasvaldibu-veselibas-profili

³⁷ Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati, SPKC

³⁸ SPKC dati

³⁹ Latvijas reģionu veselības profils 2015-2022, SPKC 2023; https://www.spkc.gov.lv/lv/latvijas-regionu-un-pasvaldibu-veselibas-profili

⁴⁰ https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-health-union/cancer-plan-europe_en

⁴¹ https://www.cdc.gov/cancer/obesity/

⁴² Diet, nutrition, and cancer risk: what do we know and what is the way forward? BMJ 2020; https://doi.org/10.1136/bmj.m511

⁴³ https://www.cancer.net/navigating-cancer-care/prevention-and-healthy-living/food-and-cancer-risk

⁴⁴ https://clinmedjournals.org/articles/jnmdc/journal-of-nutritional-medicine-and-diet-care-jnmdc-4-029.php?jid=jnmdc

⁴⁵https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Iedzivotajiem/Informativi%20materiali/Informativi%20izdevumi/vezaprofilaksei_148x21029694.pdf

⁴⁶ Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem, 2020. https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download

⁴⁷ https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/physical-activity

⁴⁸ Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu, SPKC

⁴⁹ Health at Glance: Europe 2020, OECD https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-europe-2020_82129230-en

⁵⁰ Skolēnu veselības paradumu pētījums (HBSC), SPKC; https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download

⁵¹ Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC

⁵² Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC

⁵³ Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC

⁵⁴ Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC

⁵⁵ https://www.oecd.org/en/publications/latvia-country-health-profile-2023_bf2b15d6-en.html

⁵⁶ Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC

⁵⁷ OECD Latvia Health Profile 2023

⁵⁸ Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC

⁵⁹ https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/86_Atkaribas%20indentificesana%20unisa_intervence.pdf

⁶⁰ https://likumi.lv/ta/id/349329-grozijumi-tabakas-izstradajumu-augu-smekesanas-produktu-elektronisko-smekesanas-iericu-un-to-skidrumu-aprites-likuma.

⁶¹ https://www.cdc.gov/cancer/alcohol/

⁶² Health at Glance: 2023, OECD: https://www.oecd.org/en/publications/health-at-a-glance-2023_7a7afb35-en/full-report.html

⁶³ Pētījums "Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū", SPKC

⁶⁴ Health at Glance: 2023; OECD: https://www.oecd.org/en/publications/2023/11/health-at-a-glance-2023_e04f8239.html

⁶⁵ Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC

⁶⁶ Rumgay, H., Shield, K., Charvat, H., et al. 2021. Global burden of cancer in 2020 attributable to alcohol consumption: a population-based study. The Lancet. https://doi.org/10.1016/S1470-2045(21)00279-5

⁶⁷ https://bmcresnotes.biomedcentral.com/articles/10.1186/s13104-024-06707-w

⁶⁸ https://www.who.int/europe/event/redefining-alcohol-for-a-healthier--safer--and-happier-europe

⁶⁹ https://likumi.lv/ta/id/358206-grozijumi-alkoholisko-dzerienu-aprites-likuma

⁷⁰ https://www.vmnvd.gov.lv/lv/programmas-rezultati

⁷¹ SPKC, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums

⁷² Ķīvīte-Urtāne A., Lazdāne G., et al; Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, Rīga 2023, Veselības ministrija; https://www.esparveselibu.lv/petijums/petijums-par-latvijas-iedzivotaju-seksualas-un-reproduktivas-veselibas-ietekmejosiem

⁷³ https://www.ahrq.gov/cahps/about-cahps/patient-experience/index.html

⁷⁴ https://theberylinstitute.org/defining-patient-experience/

⁷⁵ PRM - Patient reported measure

⁷⁶ PREM - Patient reported experience measures

⁷⁷ PROM - Patient reported outcome measure

⁷⁸ https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cancer-in-children

⁷⁹ CureAll framework: WHO Global Initiative for Childhood Cancer; https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/347370/9789240025271-eng.pdf

⁸⁰ https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cancer-in-children

⁸¹ https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/cancer-in-children

⁸² Christian P Kratz, MD, Marjolijn C Jongmans, MD, et al., Predisposition to cancer in children and adolescents, The lancet, Volume 5, Issue 2, p142-154, February 2021.

⁸³ Doina Paula Pruteanu, Diana Elena Olteanu,et al., Genetic predisposition in pediatric oncology, Med Pharm Rep. 2020 Oct; 93(4): 323-334.

⁸⁴ Rare Cancer Agenda 2030: Ten Reccomendations from the EU Joint Action on Rare Cancers, https://siope.eu/media/documents/rare-cancer-agenda-2030.pdf

⁸⁵ WHO Model List of Essential Medicines for Children, 9th list, 2023; https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/371091/WHO-MHP-HPS-EML-2023.03-eng.pdf?sequence=1

⁸⁶ Overview of European standard clinical practice recommendations for multidisciplinary teams involved in the treatment of central nervous system tumours in children and adolescents - SIOPE Brain Tumour Group, EJC Paediatric Oncology, May 25, 2024, https://doi.org/10.1016/j.ejcped.2024.100166

⁸⁷ Proton therapy for paediatric CNS tumours - improving treatment-related outcomes; Vinai Gondi, Torunn I. Yock & Minesh P. Mehta; Nature Reviews Neurology; Published: 20 May 2016; Volume 12, pages 334-345, (2016)

⁸⁸ European Commission, Childhood cancers: Every child and adolescent deserves an equal chance, December 2023; https://cancer-inequalities.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/ECIR-inequalities-factsheet-childhood-cancer-Dec2023.pdf

⁸⁹ https://cancer-inequalities.jrc.ec.europa.eu/data-tool-by-country?ind=ONCTCHLD&ft=TOTAL

⁹⁰ World Health Organization Regional Office for Europe, Childhood Cancer inequalities in the WHO European Region, 9789289057615-eng.pdf (who.int)

⁹¹ Rare Cancer Agenda 2030: Ten Reccomendations from the EU Joint Action on Rare Cancers, https://siope.eu/media/documents/rare-cancer-agenda-2030.pdf

⁹² SIOPE, https://siope.eu/media/wp-content/uploads/2017/08/Latvian.pdf

⁹³ https://childrensoncologygroup.org/what-is-a-clinical-trial

⁹⁴https://www.gpoh.de/kinderkrebsinfo/content/health_professionals/clinical_trials/phase_i___ii_trials_in_the_gpoh/index_eng.html

⁹⁵ Bhakta N, Liu Q, Ness KK, et al. The Cumulative Burden of Surviving Childhood Cancer: An Initial Report from the St. Jude Lifetime Cohort Study; Lancet 2017; Dec 9 390(10112):2569-2582.

⁹⁶ Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē, https://siope.eu/media/wp-content/uploads/2017/08/Latvian.pdf

⁹⁷ Gisela Michel, PhDa, Renée L Mulder, PhD, et al. Evidence-based recommendations for the organisation of long-term follow-up care for childhood and adolescent cancer survivors: A report from the PanCareSurFup Guidelines Working Group; Journal of Cancer Survivorship, Volume 13, pages 759-772, (2019).

⁹⁸ The Baseline Nursing Standards for Paediatric Oncology in LMIC, https://siop-online.org/baseline-nursing-standards/

⁹⁹ European Training Programme in Paediatric Haematology and Oncology, SIOPE, https://siope.eu/media/documents/european-training-programme.pdf

¹⁰⁰ The Baseline Nursing Standards for Paediatric Oncology in LMIC, https://siop-online.org/baseline-nursing-standards/

Veselības ministrs H. Abu Meri

Pielikums

Tiesību akta pase

Nosaukums: Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 692Pieņemts: 22.10.2025.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 207, 27.10.2025. OP numurs:

Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Veids: plānsPolitikas joma: Veselības aprūpe Atbildīgā iestāde: Veselības ministrija

Saistītie dokumenti

Protokols
Tiesību akta projekts
Politikas plānošanas dokumenti
Citi saistītie dokumenti

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids