o Zaļā zona, rekreācija un atpūta

o Pilsētvides infrastruktūra

o Kultūrvides infrastruktūra

o Satiksmes infrastruktūra

o Cits____________________

¹ Vismaz 10 % no projekta īstenošanas izmaksām.

² Vismaz 3 % no projekta īstenošanas izmaksām.

 Nepiekrītu

(iesniedzēja vārds, uzvārds)

(paraksts)

1) Pašvaldības institūciju, kas nodrošina projektu atlasi un uzrauga līdzdalības budžeta izlietošanu;

2) projekta pieteikuma paraugu;

3) projektu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 dienām;

4) projektu atlases kritērijus;

5) balsošanas veidu un kārtību;

6) balsošanas termiņu;

balsu skaitīšanu un īstenojamo projektu noteikšanu.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā.

Saistošie noteikumi ir nepieciešami, lai atbilstoši Pašvaldību likuma deleģējumam noteiktu kārtību, kādā pašvaldība īsteno līdzdalības budžeta projektu konkursu (turpmāk – konkurss).

Pašvaldību likuma 59. panta otrā daļa nosaka, ka dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

Latvijas Republikas Saeima ar 2024. gada 6. decembra likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" ir pieņēmusi speciālu regulējumu attiecībā uz līdzdalības budžetam atvēlamo līdzekļu apjomu, kas noteic, ka pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2025. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1 procenta apmērā, 2026. gadā ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Savukārt pašvaldība apņemas kārtējā budžeta ietvaros paredzēt finansējumu līdzdalības budžetam 2025. gadā ne mazāk kā 0,1 procentu apmērā, 2026. gadā ne mazāk kā 0,2 procentu apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā, 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

Veiktās pārmaiņas pozitīvi ietekmēs cilvēku veselību un drošību, jo veiktās darbības tiks īstenotas atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un veicinās novada labiekārtošanu atbilstoši cilvēku vajadzībām un interesēm, ņemot vērā arī drošības aspektu.

Iesniedzamajiem projektiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām.

Ietekmes uz konkurenci nav, konkursa rezultātā apstiprinātos projektus īstenos pašvaldība, ievērojot visus normatīvos aktus attiecībā uz publiskā iepirkuma regulējumu.

Visas izmaksas, kas saistītas ar projekta pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, sedz iesniedzējs.

Saistošie noteikumi paredz, ka konkursā iesniegtos projektus izskata konkursa vērtēšanas komisija.

Konsultācijas par projektu iesniegšanu sniedz Ogres novada pašvaldība. Projektu īstenošanu veic Ogres novada pašvaldība.

Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

Konkursa rīkošanu, projektu pieteikumu pieņemšanu un konsultācijas projektu iesniedzējiem nodrošinās Ogres novada pašvaldība. Iesniegto projektu vērtēšanu veiks konkursa vērtēšanas komisija.

Apstiprināto projektu īstenošanu nodrošina Ogres novada pašvaldība.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākiem normatīviem aktiem.

Ogres novada pašvaldībā saņemti divi priekšlikumi par saistošo noteikumu projektu, kas pašvaldībā reģistrēti ar Nr. 2-4.1/4839 un Nr. 2-4.1/4844:

1. Ieteikums 18. punktu izteikt šādā redakcijā: "Iesniedzot projektu, iesniedzējs norāda, vai piekrīt, ka projekts var tikt īstenots nepilnā apjomā vai ar izmaiņām".

Pamatojums: 1. pielikuma veidlapa, kur projekta iesniedzējam ir jāatzīmē, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt projekta īstenošanai nepilnā apjomā. Veidojas pretruna starp noteikumiem, kas paredz projekta iesniedzēja piekrišanu, savukārt noteikumu 1. pielikums paredz projekta iesniedzēja.

Priekšlikums ņemts vērā, veicot precizējumu saistošo noteikumu 18. punktā.

2. Ieteikums 21. punktu izteikt šādā redakcijā: "Projekta pieteikuma iesniegšana ir 40 dienas no projektu konkursa izsludināšanas dienas".

Pamatojums: ņemot vērā prasības projekta pieteikuma sagatavošanai (projekta ideja, skice, izvietojums, vizualizācija, saskaņojums, izmaksu tāme, uzturēšanas izdevumi utt.), varētu būt nepieciešams ilgāks laika posms, lai projektu pienācīgi sagatavotu. Būtu jāņem vērā apstāklis, ka projekta iesniedzējam projekta sagatavošana nav pamatdarbs, var nebūt izstrādātas iemaņas projektu sagatavošanā, kā arī projekts, visticamāk, tiks sagatavots brīvajā laikā, ārpus darba laika.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Šobrīd nav objektīvu un faktisku apstākļu, kas būtu par pamatu tam, ka saistošo noteikumu projektā norādītais termiņš nav pietiekams. Līdzdalības budžetam iesniegtajiem projektu pieteikumiem paredzēts papildus laiks to izskatīšanai un apstiprināšanai publicēšanai komisijā, iedzīvotāju balsošanai, pēc balsošanas apstiprināto projektu dokumentācijas sagatavošanai projekta realizācijas uzsākšanai, kas papildus saistīts ar iepirkuma procedūru, tai skaitā iepirkuma dokumentācijas izstrādi, izsludināšanu, kā arī jāņem vērā, ka pastāv iespēja, ka iedzīvotāju atbalstītā projekta realizācija var būt atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, u.tml. Tad, lai paspētu īstenot projektu attiecīgajā kalendārajā gadā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no balsošanas brīža, šobrīd lietderīgi noteikt, ka projektu iesniegšanas termiņš ir 30 dienas (līdzīgi kā to noteikusi Rīgas valstspilsēta). Līdzīgu termiņu noteikušas arī citas pašvaldības – Jūrmalas valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Liepājas valstspilsēta, u.c., nosakot, ka projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks par 30 dienām no projektu konkursa izsludināšanas dienas.

Tā kā atbilstoši atbildīgās ministrijas ieteikumam ir jānosaka konkrēts termiņš, tad šobrīd, lai veicinātu pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas laiku, noteikts 30 dienu projektu iesniegšanas termiņš. Ja būs objektīva nepieciešamība, pašvaldībai ir tiesības veikt grozījumus saistošajos noteikumos un noteikt garāku projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu.

3. Ieteikums 31. punktu izteikt šādā redakcijā: "Balsošanas termiņš ir 14 dienas kopš paziņojuma par balsošanas uzsākšanu publicēšanas Pašvaldības informatīvajā izdevumā "Savietis" un paziņojuma publicēšanas Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ogresnovads.lv, vienlaikus Pašvaldība nosūta informāciju iedzīvotāju padomēm.

Pamatojums: "balsojums" ir gala rezultāts, bet pats process ir "balsošana". Neprecīzi izvēlēti termini. Lūgums pievērst tam uzmanību visā noteikumu tekstā, piemēram, 36. punktā, u.c. Lai sekmētu maksimālu iedzīvotāju iesaisti projektu izvēlē, tikai publikācija laikrakstā, kuru nesaņem visi novada iedzīvotāji, ir nepietiekams paziņošanas veids. Būtu jāizmanto papildus norādītie informācijas paziņošanas veidi.

Priekšlikums ņemts vērā, veicot 31., 36. un 37. precizējumu, vārdu "balsojums" aizstājot ar vārdu "balsošana", kā arī 31. punktu papildinot, nosakot, ka balsošanas termiņš ir 14 dienas kopš paziņojuma par balsošanas uzsākšanu publicēšanas Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ogresnovads.lv un Pašvaldības informatīvajā izdevumā "Savietis".

4. Ieteikums 37. punktu izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldības līdzdalības budžetā paredzēto finansējumu piešķir tiem budžeta plānošanas vienību projektiem, kas balsošanas rezultātā saņēmuši vislielāko balsu skaitu attiecīgajā vienībā".

Pamatojums: Rodas neskaidrība – vai tiks īstenoti projekti par kuriem tiks balsots visvairāk, tādā veidā, mazākie pagasti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un potenciālās balsis varētu palikt mazākumā ar saviem pieteiktajiem projektiem un tie netiktu īstenoti, vai tomēr tiks vērtētas balsis par projektiem attiecīgo vienību (pagastu, pilsētu) ietvaros? Lai nerastos neskaidrības un nevajadzīgas interpretācijas, šo punktu būtu nepieciešams precizēt.

Priekšlikums ņemts vērā un veikti precizējumi 37. punktā.

5. Ieteikums 27.7.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "projekta īstenošana nevar tikt uzsākta četru mēnešu laikā pēc projekta apstiprināšanas".

Pamatojums: Projekti var būt saistīti ar ceļu asfaltēšanu, būvi, āra remonta darbiem utt. Lai tos varētu kvalitatīvi veikt, ir nepieciešami noteikti laika apstākļi, noteikta gaisa temperatūra. Kā arī vērā ņemams faktors ir pēdējos gados novērotās dabas stihijas – plūdi, lietavas, vēja postījumi, kas var kavēt projekta uzsākšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt garāku termiņu projekta īstenošanas uzsākšanai.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Pašvaldību likuma 62. panta otrā daļa nosaka pienākumu pašvaldībai projektu uzsāk triju mēnešu laikā pēc projektu konkursa rezultātu paziņošanas.

6. SN projekta 9. punkta 9.2. apakšpunkts nosaka, ka nevar iesniegt projekta pieteikumu, ja paredzētā projekta īstenošanas vietā Pašvaldība nav uzsākusi darbus cita projekta īstenošanai. Pieņemot, ka iedzīvotāji, atbilstoši SN projekta 12.3. apakšpunktam un 14. punktā noteiktajai kārtībai pirms projekta idejas iesniegšanas uzzina vai konkrētajā vietā pašvaldība nav uzsākusi kāda sava projekta izstrādi, vienlaikus ir iespējams, ka tieši līdzdalības budžeta projekts var palīdzēt uzlabot kādu teritoriju, kur pašvaldība veic darbus, piemēram parka labiekārtošanā ar iedzīvotāju iniciatīvu var izveidot papildus apstādījumus vai labiekārtojumu, ko pašvaldība nav paredzējusi/tam nav līdzekļu pašvaldības projektā. Ņemot vērā iepriekšminēto aicinām pārskatīt un precizēt SN projekta 9.2. apakšpunkta nosacījumus.

Priekšlikums ņemts vērā, precizējot saostošo noteikumu 9.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "9.2. paredzētā projekta īstenošanas vietā Pašvaldība nav uzsākusi darbus cita projekta īstenošanai, izņemot, ja projekta pieteikums ir saistīts ar Pašvaldības uzsāktā projekta papildināšanu;"

7. Ņemot vērā, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 62. panta nosacījumiem projektus realizēs pašvaldība, pašvaldības iedzīvotājiem pirms projekta idejas iesniegšanas jāzina vai pašvaldībai būs resursi un tehniskās iespējas šāda projekta realizāciju uzsākt trīs mēnešu laikā un pabeigt divu gadu laikā, vai projekts atbilst pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem u. tml.. Šāda jautājumu noskaidrošana sarakstes veidā ir gara un neproduktīva. Bieži vien idejas autors pat nezina, kas viņam vēl būtu jājautā, kādas ir nianses attiecībā uz projekta ideju. Daudz lietderīgāk un efektīvāk ir organizēt projekta ideju darbnīcas, kā tas, piemēram, notiek Rīgā, kur periodā pirms projektu iesniegšanas pašvaldība organizē tikšanos starp projektu iesniedzējiem un pašvaldības dažādu jomu speciālistiem, kuri būs iesaistīti projektu vērtēšanā un realizācijā, lai jau projekta idejas stadijā varētu noskaidrot idejas atbilstību un citus jautājumus, kas jārisina, lai projekta ideja būtu veiksmīga. Mūsu ieskatā šādu kārtību nepieciešams paredzēt SN projektā, koriģējot noteikumu 14. punktu un paredzot, ka pirms projektu ideju iesniegšanas tiek organizētas informatīvas sanāksmes starp pašvaldība darbiniekiem un iedzīvotājiem, kurās tiek izskatītas projektu idejas un sniegtas konsultācijas par to realizēšanas iespējām. Papildus ir prognozējams, ka ideju autoriem var būt problemātiski izveidot pieteikuma paredzētā objekta vizuālo attēlojumu, projekta skici. Iespējams šo konsultāciju ietvaros pašvaldības pārstāvji var palīdzēt ar projekta ideju skiču sagatavošanu vai sniegt noderīgus ieteikumus to īstenošanai?

Priekšlikums ir ņemts vērā, neveicot precizējumu saistošajos noteikumu 14. punktā. Pašvaldībai, ievērojot labas pārvaldības principu, būtu saglabājama rīcības brīvība ne tikai pirms projektu iesniegšanas, bet regulāri sadarboties dažādos veidos ar iedzīvotājiem par projektu pieteikumu iesniegšanu līdzdalības budžetam (rīkot sanāksmes, ideju darbnīcas, seminārus, izstrādāt un izdot informatīvos materiālus, veidot video apmācības u.tml.).

8. Saistībā ar iepriekšminēto par projekta ideju sagatavošanu un iesniegšanu, SN projektā būtu jānosaka maksimālās viena projekta izmaksas, lai projekta iesniedzēji var rēķināties un plānot kāda mērogā projektus sagatavot. Iespējams, ka tās var būt dažāda mēroga – novada, pilsētas, vai ciema un lokālam projektam, ja šāda projektu gradācija tiek ieviesta SN projektā.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Izstrādājot saistošos noteikumus, Pašvaldība kritiski izvērtējusi to, ka katru gadu līdzdalības budžeta summa var mainīties (gan no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem, gan no iepriekšējā kalendārā gada līdzdalības budžeta līdzekļu apguves apjoma). Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstības plānošanā, maksimālās viena projekta izmaksas noteikšana varētu ierobežot kādas potenciālas idejas realizēšanu. Šobrīd, ar mērķi veicināt visa novada teritorijas attīstību, līdzdalības budžets ir sadalīts budžeta vienībās. Līdz ar to papildus noteikt maksimālās viena projekta izmaksas nebūtu lietderīgi.

9. Atbilstoši saistošo noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem (17. punkta saturs, 1. pielikuma saturs) ir saprotams, ka projekti ir vērsti tikai t.s. "infrastruktūras projektiem". Vienlaikus Pašvaldību likums neaizliedz realizēt arī citas iedzīvotāju iniciatīvas līdzdalības budžeta ietvaros, piemēram, ir iespējams, veikt pētījumu un izdot grāmatu vai uzņemt filmu par kādu vēstures tēmu vai ievērojamu cilvēku, kas dzīvojis vai darbojies pašvaldības teritorijā, izveidot spēli vai digitālu aplikāciju, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, izveidot ekskursiju maršrutu, sarīkot talku degradētu vietējo teritoriju sakopšanai vai svētkus vietējās kopienas stiprināšanai, u.tml. Šādas aktivitātes SN projekts šobrīd neparedz, nav arī norādīta to iesniegšanas kārtība. Līdz ar to aicinām koriģēt SN projektu, paredzot iespēju iesniegt un realizēt arī ne infrastruktūras projektus.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Pašvaldību likuma 59. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība līdzdalības budžetu izmanto, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, savukārt minētā likuma 60. panta pirmā daļa nosaka, ka līdzdalības budžeta finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem. No minētā izriet, ka līdzdalības budžets izmantojams ar teritorijas attīstību saistītu projektu īstenošanu. Nosakot līdzdalības budžetu, Pašvaldība vienlaikus ir saglabājusi vēl citus projektus iedzīvotāju un organizāciju iniciatīvām (projektu konkurss "Veidojam vidi ap mums Ogres novadā", kas saistīts ar dzīves vides kvalitātes uzlabošanu un sniedz labumu pēc iespējas plašākai sabiedrībai, projektu konkurss ""Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam" ("R.A.D.I. – Ogres novadam")", kura mērķis ir veicināt sabiedrības iniciatīvas neformālās izglītības, pilsoniskās aktivitātes, sporta, aktīva dzīvesveida un kultūras jomā Ogres novada administratīvajā teritorijā, u.c.).

10. Ņemot vērā, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 62. panta nosacījumiem projektus realizēs pašvaldība, lai unificētu plānots darbu izmaksas un atvieglotu aprēķinus, gan projektu iesniedzējiem, gan vērtēšanas komisijai, aicinām papildināt SN projektu ar nosacījumu, ka pašvaldību ik gadu sagatavo un līdz ar aicinājumu iesniegt projektu pieteikumus publicē orientējošo izmaksu tāmi tipveida darbiem – piemēram 1 m² bruģa vai asfalta ieklāšanā, 1 soliņa uzstādīšana, u.tml. tipveida būvniecības darbu izmaksas.

Priekšlikums nav ņemts vērā. Šādas informācijas apkopošana un publicēšana būtu papildus slogs pašvaldībai, turklāt pastāv risks, ka publicētās informācijas apjoms neaptvertu potenciālo ideju īstenošanai nepieciešamo izmaksu pozīcijas. Centrālā statistikas pārvalde ik gadu apkopo un publicē, tai skaitā Oficiālās statistikas portālā, informāciju par izmaksu indeksiem un pārmaiņām dažādās objektu grupās. Savukārt, lai Pašvaldība šādu informāciju publicētu no savas puses, tai būtu jāveic vismaz cenu aptauja, bet tās rezultātā iegūtā informācija varētu būtiski atšķirties no iedzīvotāju iniciatīvas konkrētā projekta realizācijai paredzētajiem darbiem.

11. SN projekta nav atrunāts, kas apmaksā un ir atbildīgs par projekta realizācijas rezultātā izbūvētās infrastruktūras uzturēšanu darba kārtībā, drošu lietošanu un pieejamību.

Nav nepieciešams saistošajos noteikumos noteikt šādu regulējumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau ir sniegusi skaidrojumu, ka līdzdalības budžeta nolikumā nevar regulēt jautājumus, kas skar turpmāko izveidoto infrastruktūras objektu vai uzlabojumu uzturēšanu. Ja objekts ir īstenots privātpersonai vai citai publiskai personai piederošā īpašumā, par minēto starp pašvaldību un attiecīgo personu ir nepieciešams vienoties atsevišķi, kas noteikts saistošo noteikumu 45. un 46. punktā.