Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 517/1-2

Rīgā 2025. gada 11. septembrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm baltija.site un baltija.eu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska un Padomes locekle Ilva Milzarāja -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 10. septembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/179/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2025. gada 29. augustā Padome ir saņēmusi 2025. gada 29. augusta vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu baltija.site un baltija.eu pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs baltija.site un baltija.eu ir uzskatāmas par Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas sastāvdaļu, kuru saturs ir orientēts uz Krievijai labvēlīgu vēstījumu izplatīšanu par Latviju, pārējām Baltijas valstīm, Ukrainu un Rietumvalstīm kopumā. Minētās tīmekļvietnes kalpo kā propagandas un sabiedriskās (pamatā krievvalodīgās auditorijas) domas un noskaņojuma ietekmēšanas platformas ar mērķi nostiprināt un pastiprināt Krievijai izdevīgu viedokli.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 10. septembra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/179/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 29. augusta vēstulē Nr. 21/2025/6304-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja, maldinoša un tendencioza informācija par notikumiem Latvijā, citās Baltijas valstīs, Ukrainā un Ritumiem kopumā, tiek nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Tāds saturs tīmekļvietnēs var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

[3.1] Padomes Monitoringa departaments tīmekļvietnē baltija.site cita starpā ir konstatējis šādu informāciju:

[3.1.1] Tīmekļvietne baltija.site ir Krievijas tīmekļvietne ar ziņu tematiku, kurā tiek izplatīts saturs krievu valodā. Tīmekļvietnes saturs galvenokārt ir saistīts ar negatīva viedokļa veidošanu un vairošanu par Latviju un pārējām Baltijas valstīm, Ukrainu, kā arī plašākā kontekstā - eiroatlantiskās kopienas valstīm. Tīmekļvietnē izplatītā satura naratīvs ir vērsts uz pozitīvu tēla veidošanu par Krieviju;

[3.1.2] Tīmekļvietnē izvietota sadaļa "Rusofobijas monotorings" (krievu: "Мониторинг русофобии"). Minētajā sadaļā tiek atspoguļota selektīva informācija, piemēram, par tiesvedību gaitu pret personām, kuras Baltijas valstīs apsūdzētas spiegošanā un atbalsta sniegšanā Krievijai, par prokremliskajiem aktīvistiem, par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu, par krievu valodas ierobežošanu publiskajā telpā, par Krievijas informācijas resursu pieejamības ierobežošanu Latvijā, par Baltijas valstu distancēšanos no sadarbības ar Krieviju un tamlīdzīgi;

[3.1.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Latvijas galvaspilsētā rīkots pikets pret krievu skolu likvidāciju" (krievu: "В столице Латвии состоялся пикет против ликвидации русских школ"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Rīgā noticis pikets pret krievu valodas izslēgšanu no Latvijas skolām. Pasākumu organizēja partija "Krievu savienība Latvijā". Dalībnieki pie Saeimas ēkas turēja plakātus ar prasībām pēc brīvas valodas izvēles izglītībā un saukļiem par tiesībām mācīties dzimtajā valodā. Rakstā uzsvērts, ka piketētāji krievu valodas izslēgšanu uzskata par uzspiestu darbību, kas neatbilst demokrātijas principiem. Tāpat rakstā atzīmēts, ka drošības dienestu darbinieki esot vērojuši un fotografējuši akcijas dalībniekus. Rakstā tiek izplatīts Krievijas naratīvs, ka krievvalodīgo sabiedrība Latvijā tiekot apspiesta;

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Latvijas robežsargi var zaudēt darbu par krievu valodas lietošanu" (krievu: "Латвийские пограничники могут лишиться работы за использование русского языка"). Rakstā minēts, ka Latvijas robežsargi var zaudēt darbu par krievu valodas lietošanu vai nelojalitāti. Par nelojalitāti tiek uzskatīta arī atbalsta izteikšana Krievijai sociālajos tīklos. Rakstā arī norāda, ka Latvijas Saeima pieņēma deklarāciju, kuras mērķis ir pilnībā izslēgt krievu valodas lietošanu valstī. Minēti arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktores Marijas Zaharovas izteikumi, ka visa Eiropa apzinās, cik ļoti Latvijas valdības politika atšķiras no Eiropas Savienības demokrātijas principiem. Šāds raksts veidots, lai radītu iespaidu par represijām pret krievvalodīgajiem Latvijā, diskreditētu valsts valodas politikas likumīgumu un nostiprinātu Krievijas propagandas naratīvu par tiesību pārkāpumiem Baltijā;

[3.1.5] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Latvijas varas iestādes pastiprina nosacījumus Krievijas pensionāriem, radot jaunus grūtības" (krievu: "Власти Латвии ужесточают условия для российских пенсионеров, создавая новые трудности"). Rakstā norāda, ka Latvijas iestādes apgrūtina Krievijas pensionāru dzīvi, pieprasot viņiem nomainīt esošās Krievijas ārvalstu pases pret biometrijas pasēm, lai varētu pagarināt uzturēšanās atļauju Latvijā. Kā piemērs minēta 76 gadus vecā Natālija Petrova no Daugavpils, kurai tiek sagādātas grūtības, prasot nokārtot latviešu valodas eksāmenu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Norāda, ka, slēdzot Krievijas konsulātu Daugavpilī, pensionāriem valdība radīja papildu būtiskus finansiālas un praktiskas problēmas, kas saistītas ar pases nomaiņu un jaunas uzturēšanās atļaujas kārtošanu. Rakstā piespiedu izraidīšana no valsts tiek saukta par deportāciju. Tāpat rakstā minēts: "Pēc neveiksmīga mēģinājuma nokārtot eksāmenu, viņa varēja panākt deportācijas termiņa pārlikšanu" (krievu: После неудачной попытки сдачи экзамена, она смогла добиться отсрочки депортации). Šāds vēstījums tiek izmantots, lai radītu naratīvu par Latvijas varas iestāžu nežēlīgu attieksmi pret vecāka gadagājuma krievvalodīgajiem un stiprinātu Krievijas propagandas tēlu par krievu minoritātes diskrimināciju Latvijā.

[3.2] Kompetentās valsts pārvaldes iestādes izvērtējums tīmekļvietnei baltija.site:

[3.2.1] Tīmekļvietne baltija.site ir reģistrēta 13.06.2023., izmantojot tīmekļa vietņu mitināšanas un domēnu reģistrācijas pakalpojumu uzņēmumu no Krievijas - "REG.RU" (krievu: "РЕГ.РУ");

[3.2.2] Tīmekļvietnes baltija.site izveides iniciators ir neformāla personu apvienība Krievijā, kas sevi dēvē par Baltijas iedzīvotāju biedrību / organizāciju "KOPĀ" (krievu: "Прибалтийского землячества "ВМЕСТЕ""). Šādas personu apvienības izveide tika ierosināta Baltijas valstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu foruma laikā, kas notika no 08.11.2023. līdz 11.11.2023. Sanktpēterburgā, Krievijā. Tās dalībnieku sastāvu veido uz Krieviju un Baltkrieviju pārbēgušie Baltijas valstu prokremliskie aktīvisti;

[3.2.3] Tīmekļvietnes baltija.site saturs galvenokārt ir pakārtots negatīva viedokļa veidošanai un vairošanai par Latviju un pārējām Baltijas valstīm, Ukrainu, kā arī plašākā kontekstā - eiroatlantiskās kopienas valstīm, un tam pretēji - pozitīvam Krievijas atspoguļojumam. Kā liecina baltija.site darbības Latvijas kontekstā izvērtējums, tajā ar tendenciozi atlasītu saturu tiek izplatīti Krievijas ierastie vēstījumi par Latviju kā neizdevušos un Krievijai naidīgu valsti, Latvijas sociālekonomisko pagrimumu, rusofobiju, nacisma un fašisma atdzimšanu, vēstures pārrakstīšanu, krievvalodīgo vajāšanu un apspiešanu, krievu valodas izspiešanu no publiskās telpas u. tml. Šādu vēstījumu pamatošanai, tīmekļa vietnē regulāri tiek publicēta informācija par Latvijas prokremliskajiem aktīvistiem (tiesvedības, līdzdalība Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņās, protesta pasākumi krievu valodas, kultūras un izglītības saglabāšanai Latvijā), to viedokļraksti par norisēm Latvijā un pasaulē, kā arī Krievijas valsts institūciju (piemēram, Krievijas Ārlietu ministrija) paziņojumi par Latviju.

[3.3] Padomes Monitoringa departaments tīmekļvietnē baltija.eu cita starpā ir konstatējis šādu informāciju:

[3.3.1] Tīmekļvietne baltija.eu ir Krievijas tīmekļvietne ar ziņu tematiku, kurā tiek izplatīts saturs krievu valodā. Tīmekļvietnes saturs ir vērsts uz negatīva viedokļa veidošanu un izplatīšanu par Baltijas valstīm un pozitīva Krievijas tēla veidošanu;

[3.3.2] Tīmekļvietnes saturs ir veidots kā selektīvi un tendenciozi atlasītu ziņu lenta par starptautiskajām norisēm, primāri koncentrējoties uz starptautiskās drošības jautājumiem Krievijas kara Ukrainā (atbilstoši Krievijas oficiālajai terminoloģijai dēvēts par "speciālo militāro operāciju") kontekstā un Eiropas - ASV - Krievijas attiecībām, un Baltijas valstu aktualitātēm;

[3.3.3] Tīmekļvietnē izvietota sadaļa "Tautiešu tiesību pārkāpumi dažādās pasaules valstīs" (krievu: "Нарушения прав соотечественников в разных странах мира"). Saturs šajā sadaļā dublējas ar tīmekļvietnes baltija.site sadaļas "Rusofobijas monitorings" saturu. Minētajā sadaļā tiek atzīmēta selektīva informācija, piemēram, par tiesvedību gaitu pret personām, kuras Baltijas valstīs apsūdzētas spiegošanā un atbalsta sniegšanā Krievijai, par prokremliskajiem aktīvistiem, par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu, par krievu valodas ierobežošanu publiskajā telpā, par Krievijas informācijas resursu pieejamības ierobežošanu Latvijā, par Baltijas valstu distancēšanos no sadarbības ar Krieviju un tamlīdzīgi;

[3.3.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Speciālā militārā operācija Ukrainā: galvenais uz 10. martu" (krievu: "Специальная военная операция на Украине: главное на 10 марта"). Rakstā norādīts, ka 2022. gada 10. martā Turcijā notikusi Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanās. Tiek pieminēts arī Sergeja Lavrova teiktais, ka Krievija nevēlas Ukrainas militarizāciju, bet gan vēlas redzēt to kā neitrālu un draudzīgu valsti, kur netiekot aizliegta krievu valoda, kultūra un pareizticīgā baznīca. Tiek apgalvots, ka Krievija līdz pēdējam centusies jautājumus atrisināt diplomātiski un paliekot atvērta "nopietnam dialogam". Kaut arī tīmekļvietne saturs koncentrējas uz ziņām par Baltijas valstīm, Krievija rakstā tiek saukta par "mūsu valsti" (krievu: "Наша страна"). Rakstā tiek apgalvots, ka Ukrainas bruņotie spēki apšaudīja Donbasu, kā rezultātā ir cietušie un bojājumi ēkām, jo apšaudīja mošeju Doņeckā, kā arī izšāva 80 raķetes pret ciematu Vasiļjevo. Rakstā arī norāda, ka krievu, it kā piedāvātais, "humanitārais koridors" neuzsāka darbību norādot, ka Ukraina ir pie tā vainīga. Rakstā arī norāda, ka Apvienoto Nāciju Organizācija publicēja nepatiesu informāciju par uzbrukumu dzemdību namam, jo, pēc autora norādēm, Ukrainas bruņotie spēki minēto ēku bija jau pārvērtuši par militāro objektu. Tāpat rakstā izvietots attēls, kurā parādīts krievu bruņu transports ar propagandas simboliku "z". Šādas informācijas izplatīšana tīmekļvietnes rakstā, cenšas attaisnot Krievijas militāro agresiju, dēmonizē Ukrainas bruņotos spēkus kā galvenos civiliedzīvotāju apdraudētājus un diskreditē starptautisko organizāciju sniegtos pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem;

[3.3.5] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Lietuvas Šauļos sperts vēl viens solis pret Apvienotās prethitleriskās koalīcijas karavīru kapu apgānīšanu" (krievu: "В литовском Шяуляй сделан еще один шаг к надругательству над могилами солдат антигитлеровской коалиции"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Lietuvā Šauļu pilsētas pašvaldības dome 2025. gada 4. septembrī nolēmusi pārapbedīt 52 padomju karavīrus, kas krituši Otrā pasaules kara laikā un līdz šim apglabāti memoriālā pilsētas centrā pie katedrāles. Raksts lēmumu interpretē kā svētuma zaimošanu un karavīru-atbrīvotāju piemiņas apgānīšanu, uzsverot, ka šāda darbība ir mēģinājums pārrakstīt vēsturi un aizmirst padomju karavīru upurēšanos Eiropas un Lietuvas labā. Rakstā mēģina norādīt uz Lietuvas gļēvumu, jo, raksta autoru skatījumā, tā noliedz tautas atmiņu un neizrāda pateicību Sarkanajai armijai par valsts glābšanu Otrajā pasaules karā. Rakstā tiek kritizēts arī tas, ka minēto padomju karavīru memoriālu dēvē par totalitārisma propagandu. Rakstā to pasniedz kā vēstures sagrozīšanu un nacisma glaimošanu. Pārapbedīšana rakstā tiek aprakstīta kā varoņu kapu apgānīšana un vispārpieņemto cilvēces principu pārkāpums, kas vēsturē paliks kā Lietuvas kauna brīdis. Rakstā tiek izmantota emocionāli piesātināta valoda, kas veido papildus efektu mēģinot dēmonizēt Lietuvas varas iestādes, vainojot tās vēstures pārrakstīšanā un svēto varoņu piemiņas vietu apgānīšanā, kas ir Krievijai raksturīgs propagandas naratīvs.

[3.4] Kompetentās valsts pārvaldes iestādes izvērtējums tīmekļvietnei baltija.eu:

[3.4.1] Kā tīmekļvietnes baltija.eu tehniskais reģistrētājs ir norādīts interneta domēnu vārdu reģistratora un tīmekļa mitināšanas pakalpojumu sniedzējs no Igaunijas - SIA "Zone Media". Vienlaikus tās uzturēšanas pakalpojumi tiek nodrošināti ar iepriekš minētā Krievijas uzņēmuma "REG.RU" starpniecību. Tīmekļvietnes baltija.eu patiesais izveidotājs tiek slēpts, taču saskaņā ar kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju tās redaktors ir zināms Igaunijas prokremliskais aktīvists;

[3.4.2] Līdzīgi kā tīmekļvietnes baltija.site, arī baltija.eu saturs ir vērsts uz negatīva viedokļa veidošanu un izplatīšanu par Baltijas valstīm un pozitīva Krievijas tēla veidošanu;

[3.4.3] Tīmekļvietnes baltija.eu saturs ir veidots kā selektīvi un tendenciozi atlasītu ziņu lenta par starptautiskajām norisēm, primāri koncentrējoties uz starptautiskās drošības jautājumiem Krievijas kara Ukrainā (atbilstoši Krievijas oficiālajai terminoloģijai dēvēts par "speciālo militāro operāciju") kontekstā un Eiropas - ASV - Krievijas attiecībām, un Baltijas valstu aktualitātēm.

[4] Padomes un kompetentās valsts pārvaldes iestādes vērtējumā tīmekļvietnes baltija.site un baltija.eu ir uzskatāmas par Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas sastāvdaļu, kuru saturs ir orientēts uz Krievijai labvēlīgu vēstījumu izplatīšanu par Latviju, pārējām Baltijas valstīm, Ukrainu un Rietumvalstīm kopumā. Minētās tīmekļvietnes kalpo kā propagandas un sabiedriskās (pamatā krievvalodīgās auditorijas) domas un noskaņojuma ietekmēšanas platformas ar mērķi nostiprināt un pastiprināt Krievijai izdevīgu viedokli.

Iepriekš minētajās tīmekļvietnēs kopumā tiek izplatīta vienpusēja, tendencioza un sagrozīta informācija par starptautiskās drošības jautājumiem, situāciju Latvijā un Baltijas valstīs, vairots informatīvais atbalsts Krievijai, kā arī kopumā veidota pozitīva attieksme pret Krieviju. Šāda satura izplatīšana var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2025. gada 11. septembra sēdes laikā ir pārliecinājusies par Lēmuma 3. punktā minēto tīmekļvietņu, izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Baltijas valstīm, Ukrainu un Rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] Administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.⁴ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs baltija.site un baltija.eu tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā (izvērstā veidā) un 9. punktā norādīto tīmekļvietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm baltija.site un baltija.eu, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļvietņu baltija.site un baltija.eu dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš