1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām;

1.2. centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. brīvkrānu izmantošanas kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par Noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp pakalpojumu lietotāju un pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

2.2. tīklu apkalpošanas robežu akts – pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

2.3. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam atbilstoši Noteikumu 3. pielikumam;

2.4. brīvkrāns – publiska dzeramā ūdens ņemšanas vieta, kas pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes sistēmai:

2.5. pakalpojumu sniedzējs – persona, kurai pašvaldība piešķir īpašas tiesības sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

2.6. pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.

3. Pārējie Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto Ministru kabineta noteikumu izpratnē.

4. Ja kanalizācijas notekūdeņi tiek novadīti centralizētajos kanalizācijas tīklos, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, notekūdeņu sastāvam jāatbilst konkrētās pašvaldības noteiktajām prasībām.

5. Lai pievienotu nekustamo īpašumu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, zemes vai būves īpašnieks vai Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā īpašnieka pilnvarota persona aizpilda iesniegumu būvniecības informācijas sistēmā www.bis.gov.lv (turpmāk – BIS) kā saņēmēju norādot pakalpojumu sniedzēju, kura īpašumā ir maģistrālā ūdenssaimniecības infrastruktūra un pieprasa tam izsniegt tehniskos noteikumus īpašuma pievienošanai centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem.

6. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) noteiktā laikā izskata iesniegumu un sagatavo tehniskos noteikumus īpašuma pievienošanai centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, ievietojot tos sistēmā.

7. Tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu pakalpojumu sniedzējs veic bez maksas.

8. Īpašnieks pilnībā par saviem līdzekļiem organizē un nodrošina būvniecības procesu īpašuma pieslēgumam centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību regulējošo normatīvu un pakalpojumu sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

9. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzraudzīt būvdarbus, ja izbūvētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pēc izbūves tiks nodotas pakalpojumu sniedzējam.

10. Ja ēkas ūdensapgādes tīkls ir pieslēgts centralizētās ūdensapgādes tīkliem, nekādu citu (vietējās akas, urbumi u.c.) ūdensapgādes sistēmu pieslēgumi šiem tīkliem nav pieļaujami.

11. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot, tad pakalpojumu lietotājs savstarpēji vienojoties ar citu pakalpojuma lietotāju ir tiesīgs pievienot ūdensvada ievadu un/vai kanalizācijas izvadu pie cita pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot trešās personas nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu lietotāju un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu lietotāju, kas tiek reģistrēts kā apgrūtinājums Zemesgrāmatā. Izpildmērījums pēc darbu pabeigšanas iesniedzams trešajai personai un pakalpojumu sniedzējam.

12. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu lietotāju, pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

13. Gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties atslēgt pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

14. Vietās, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt sistēmas apkopes profilaktiskos darbus.

15. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus:

15.1. kuri satur Noteikumu 1.pielikumā minētās vielas;

15.2. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas daudzums pārsniedz Noteikumu 2. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas normas.

16. Ja pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Noteikumu 2. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas normas, tad pakalpojumu lietotājs, pirms notekūdeņu novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, nodrošina to attīrīšanu vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, lai netiktu pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas normas.

17. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, ir jābūt ierīkotiem tauku uztvērējiem.

18. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir informēt pakalpojumu sniedzēju par tehnoloģiskajām avārijām, kuru rezultātā var rasties paaugstināts piesārņojums novadāmajos notekūdeņos.

19. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības, informējot un saskaņojot pārbaudes laiku/vietu ar pakalpojuma lietotāju, pārbaudīt jebkuru teritoriju, iekārtu vai citu objektu, neatkarīgi no īpašuma piederības, lai pārliecinātos par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.

20. Pieslēdzot objektu pie centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs ar atbildības robežu aktu komunikāciju uzturēšanas atbildības robežas nosaka šādi:

20.1. Ūdensapgādes tīkliem:

20.1.1. daudzdzīvokļu mājām – mājas ārējā siena;

20.1.2. pārējiem objektiem – ja maģistrālais ūdensvads iet caur pakalpojuma lietotāju īpašumu, tad atbildības robeža ir ūdensvada pievienojuma vieta, citos gadījumos pakalpojumu lietotāja īpašuma robeža;

20.2. Kanalizācijas tīkliem – notekūdeņu izvada pirmā skataka, skaitot no pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas tīkla. Gadījumos, ja vairāku īpašumu, to skaitā daudzdzīvokļu mājas, kanalizācijas izvadi ir saslēgti virknē, tad atbildības robeža ir pirmās mājas pirmā skataka, skaitot no pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas tīkla.

21. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve (ierīkošana) ārpus piederības robežas, ar pakalpojumu sniedzēju saskaņotā vietā, pieļaujama šādos gadījumos:

21.1. ja īpašums ir pieslēgts centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, savukārt ūdensapgāde tiek nodrošināta no lokālā ūdens ieguves avota (urbums, aka un tml.);

21.2. ja paaugstināts gruntsūdens līmenis uz piederības robežas var radīt bojājuma risku komercuzskaites mēraparātam, apgrūtināt vai padarīt neiespējamu tā rādījumu nolasīšanu vai nomaiņu;

21.3. ja komercaparāta mezgla izbūve uz piederības robežas ir saistītas ar nesamērīgām izmaksām vai tās izbūves rezultātā ir nepieciešams likvidēt esošos stādījumus (krūmus, kokus un tml.).

22. Izbūvējot (ierīkojot) komercuzskaites mēraparāta mezglu ārpus piederības robežas, īpašnieks nodrošina:

22.1. pakalpojumu sniedzēja netraucētu piekļuvi komercuzskaites mēraparātam pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma;

22.2. ka no piederības robežas līdz komercuzskaites mēraparātam netiek ierīkots neviens pieslēgums vai atzars.

23. Aizliegts:

23.1. būvēt būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, stādīt kokus un krūmus ūdensvada un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslās;

23.2. bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju veikt ūdensvada aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

23.3. izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla;

23.4. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

23.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un grunts ūdeņus, kā arī izmest atkritumus vai citus priekšmetus;

23.6. veikt jebkādas darbības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju.

24. Gadījumos, ja virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem augošie koki traucē sistēmas darbībai, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt virs tīkliem augošo koku un krūmu zāģēšanu, savlaicīgi, bet ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš informējot par to nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.

25. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst ierobežot plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norāžu izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem. Pirms plāksnīšu izvietošanas, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju to izvietošanas vietu.

26. Ja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sagatavo plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

27. Noteikumu 26. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst noņemt tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam ir pienākums 24 stundu laikā paziņot pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un izsaukt pakalpojumu sniedzēja pārstāvi aizbīdņa noplombēšanai.

28. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā vai pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

29. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir izveidots, vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

30. Ūdenssaimniecības pakalpojumu, izmantojot brīvkrānu, sniedz pakalpojuma lietotājam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu.

31. Pakalpojumu lietotāja patērēto ūdens daudzumu no ūdens brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem.

32. Ir aizliegts ūdens brīvkrānam pievienot cauruļvadus, tā tuvumā mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus un veikt citas darbības, kas ir pretrunā ar sanitārajām normām.

33. Ūdens brīvkrāna izveidošana ir jāsaskaņo ar pakalpojumu sniedzēju.

34. Ūdens brīvkrāns ir jāaprīko ar komercuzskaites mezglu.

35. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš brīdinot, likvidē ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

36. Pakalpojuma līgumā, papildus citos normatīvos aktos noteiktajam, iekļaujamas šādas sastāvdaļas un nosacījumi:

36.1. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids;

36.2. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

36.3. pakalpojuma sniegšanas sākuma datums;

36.4. ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (norādīta Noteikumu 3. pielikumā);

36.5. atsauce uz tīmekļa vietni, kurā ir publicēti aktuāli pakalpojumu tarifi;

36.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

36.7. līgumsods.

37. Pakalpojuma līguma sagatavošanai persona, kura vēlas saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus, iesniedz pakalpojumu sniedzējam pieteikumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas.

38. Ja pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk veikt ar pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

39. Mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pakalpojuma līgums tiek izbeigts.

40. Par Noteikumu neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

41. Noteikumu izpildi atbilstoši savai kompetencei kontrolē pakalpojumu sniedzējs un Jelgavas novada Pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jelgavas novada Pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvo pārkāpumu lietas par Noteikumu pārkāpšanu izskata Jelgavas novada pašvaldības Administratīvā komisija. 

42. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jelgavas novada pašvaldības 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 11 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jelgavas novadā" (protokols Nr. 27, lēmums Nr. 50).