1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.4. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.5. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.6. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), kuras uzturas Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas esošām personām un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Krāslavas novada administratīvā teritorija.

4. Pašvaldība ar lēmumu var noteikt līdzmaksājumu par sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un specializētā transporta pakalpojumiem.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. aprūpe mājās pilngadīgām personām;

5.1.3. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.4. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.5. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti un personām līdz 24 gadu vecumam;

5.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.1.7. sociālā rehabilitācija bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

5.1.8. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.9. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.10. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.11. atbalsta un izglītojošās grupas;

5.1.12. speciālistu pakalpojumi;

5.1.13. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.14. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.1.15. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem – Pašvaldības krīzes centra pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.2.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.4. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem.

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Krāslavas novada pašvaldības iestādes Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniedz iesniegumu.

9. Pakalpojuma sniegšana Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākta pēc informācijas saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un attiecīgas datu un informācijas pārbaudes.

10. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības līdzekļiem.

11. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi kādēļ sevi nevar aprūpēt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

12. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

12.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

12.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

13. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

14. Par sniedzamo Pakalpojumu tiek slēgta vienošanās starp klientu, Sociālo dienestu un aprūpētāju.

15. Pakalpojuma kompleksu un veicamo darbu sarakstu, savstarpēji vienojoties ar klientu, nosaka sociālais darbinieks, kurš koordinē Aprūpes mājās pakalpojuma darbu.

16. Pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

17. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

17.1. iesniegumu;

17.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

17.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei.

18. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās tā sniegšanas laikā, tad persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

19. Pakalpojums par Krāslavas novada pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināts personām:

19.1. kuras ir vientuļas, kurām nav maksātspējīgu likumīgo apgādnieku vai apgādnieks ar invaliditāti vai vecuma pensionārs;

19.2. personai, kurai ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

20. Lēmumu par Pakalpojumu apmaksas pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Sociālais dienests pieņem, ja persona pakalpojuma sniegšanas laikā ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta personas aprūpe.

21. Pakalpojuma sniedzējam – aprūpētājam ir nepieciešams apgūt teorētiskās zināšanas sociālās aprūpes jomā.

22. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk teksta – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

23. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

24. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

25. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

26. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

27. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

28. Pakalpojuma pieprasīšanai likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

30. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

31. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

32. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem no 5 līdz 24 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

33. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

33.1. kopā ar bērnu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

33.2. bērna likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

33.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

33.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

33.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

34. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene Sociālajā dienestā uzrāda personas apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

34.1. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/ vai e-pasta adresi;

34.2. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi;

34.3. Pakalpojuma pieprasīšanas iemeslus un vēlamo Pakalpojuma apjomu, Pakalpojuma sniegšanas faktisko adresi;

34.4. bērnam uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;

34.5. vēlamo Pakalpojuma sniedzēju, viņa kontaktinformāciju.

35. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

35.1. Par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

35.1.1. Pakalpojuma apjomu (t.i. stundas mēnesī), atbilstoši veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

35.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem, vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem.

35.2. Par pakalpojuma atteikšanu, ja:

35.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst Invaliditātes likuma noteiktajām prasībām;

35.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

36. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

37. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

37.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

37.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

37.3. beidzies šo noteikumu 35.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

37.4. mainījušies apstākļi, kas, atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam, pamato nepieciešamību bērnam saņemt Pakalpojumu.

38. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

39. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona, kura ir reģistrējusi aprūpes mājās pakalpojumu Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī fiziska persona (tostarp bērna pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, ja izņēmuma gadījumā atbilstošu aprūpes pakalpojuma sniedzēju trūkuma vai citu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ aprūpes pakalpojumu nav iespējams nodrošināt vispār), kam ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

41. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

42. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību un lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

43. Tiesības saņemt Pakalpojumu pilnu darbdienu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem:

43.1. personai ir funkcionāli traucējumi;

43.2. personai Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta I vai II grupas invaliditāte.

44. Personai atsaka Pakalpojumu, ja tai ir šādas kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai:

44.1. Tuberkuloze aktīvajā stadijā;

44.2. Lipīga ādas slimība;

44.3. Seksuāli transmisīva slimība;

44.4. Psihiska saslimšana akūtā fāzē;

44.5. Infekcijas slimības;

44.6. Persona ir guloša un/vai tai nav pašaprūpes prasmju.

45. Lai saņemtu Pakalpojumu pilnu darbdienu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā šādus dokumentus, ja informācija par personu nav pieejama valsts datu reģistros:

45.1. personas, ja viņa ir rīcībspējīga pieprasīt Pakalpojumu, vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Iesniegums);

45.2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem;

45.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesamību;

45.4. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju.

46. Pēc Iesnieguma saņemšanas Pakalpojumam sociālais darbinieks kopā ar personu vai viņas likumisko pārstāvi aizpilda "Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti".

47. Pakalpojuma sociālais darbinieks izskata saņemtos dokumentus un dod slēdzienu par Pakalpojumu atbilstību personas vajadzībām. Nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti citi speciālisti. Lēmumu par Pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumus pieņem Sociālais dienests.

48. Pakalpojuma piešķiršana tiek atteikta, ja:

48.1. Nav ievēroti Noteikumu 43. un 44. punktā minētie nosacījumi;

48.2. persona noklusē informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par savu veselības stāvokli, un šī informācija ir būtiska jautājuma izlemšanā par sniegtā Pakalpojuma piešķiršanu vai Pakalpojuma piešķiršanas atteikumu.

49. Pozitīva lēmuma gadījumā ar personu tiek noslēgts līgums par sniegtā Pakalpojuma saturu, apjomu kā arī pušu tiesībām un pienākumiem.

50. Pakalpojumu Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā apmaksā Pašvaldība pilnā apmērā Sociālā dienesta lēmumā norādītajā laika periodā, neizvērtējot Pakalpojuma saņēmēja ienākumus.

51. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver sevī pakalpojumu kompleksu, nodrošinot speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums):

51.1. Speciālistu (sociālā darbinieka, psihologa, sociālā pedagoga) konsultācijas un individuālo atbalstu atbilstoši personas vajadzībām;

51.2. fizioterapeita pakalpojums;

51.3. logopēda pakalpojums;

51.4. dienas aprūpes centra pakalpojums.

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem.

53. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

53.1. iesniegumu;

53.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli, rekomendētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

53.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

54. Lēmumu par tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

55. Pakalpojums Pašvaldības izveidotajā infrastruktūrā tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

56. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

57. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

58. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu.

59. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

60. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

61. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

62. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

63. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

64. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

65. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

66. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

67. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

68. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

69. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

70. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

71. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

72. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

74. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

75. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

76. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

77. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

78. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību, kura objektīvu apstākļu dēļ to nespēj pati sev nodrošināt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

79. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm (personām):

79.1. krīzes situācijās;

79.2. atkarības problēmu risināšanai;

79.3. bērna uzvedības problēmu gadījumos.

80. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu.

81. Lēmumu piešķirt vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

82. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

83. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī vai ratiņkrēslā uz/no ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

84.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

84.2. personām krīzes situācijā;

84.3. Pašvaldības sociālās aprūpes centru iemītniekiem;

84.4. personām ar 1. grupas invaliditāti.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darba dienas pirms plānotā brauciena.

86. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 5 (piecām) reizēm kalendārajā gadā.

87. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

88. Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

89. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir mērķgrupām, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, darbnespējas, invaliditātes, atkarības, vardarbības vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtinātas, un kuram saskaņā ar sociālā darba speciālista sniegto atzinumu nepieciešams Pakalpojums. Pakalpojumu var saņemt:

89.1. ģimenes ar bērniem, kurās konstatēti augsti riski bērnu drošībai un ir multiplas sociālās problēmas;

89.2. personas/ģimenes bez nepilngadīgiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem;

89.3. pilngadību sasnieguši jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam, kurām ir konstatēts sociālo prasmju trūkums mājsaimniecības un sadzīves organizēšanā.

90. Pakalpojuma apjoms:

90.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

90.2. personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā – līdz 10 stundām nedēļā;

90.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 10 stundām nedēļā.

91. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

92. Sociālais dienests 10 (desmit) darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

93. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

94. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts Pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par Pakalpojuma turpināšanu.

95. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc, pamatojoties uz klienta vai ģimenes asistenta iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu.

96. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

97. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem ar pašaprūpes prasmēm, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

98. Pakalpojumu piešķir:

98.1. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām vairs nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

98.2. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte ( I vai II invaliditātes grupa).

99. Pakalpojuma piešķiršanai klients vai tā likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz šādus dokumentus:

99.1. personas iesniegumu;

99.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, norādot tajā funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības) neesamību;

99.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesamību.

100. Papildus 99. punktā minētajam, gadījumā, kad Pakalpojumu vēlas saņemt 98.1. apakšpunktā minētās personas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs iesniedz šādus dokumentus:

100.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja izveidotas prasmju un spēju izvērtēšanas komisijas atzinumu, ka persona ir piemērota dzīvošanai Grupu dzīvokļos;

100.2. personas prasmju un spēju novērtējumu dinamikā dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kas veikts sociālās rehabilitācijas kursa laikā.

101. Pakalpojuma sociālais darbinieks 10 (desmit) darba dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas aizpilda personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti. Sociālais dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sniegt Pakalpojumu. Pēc lēmuma pieņemšanas Sociālais dienests rakstiski informē personu un/vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju (ja pakalpojumu vēlas saņemt 98.2. apakšpunktā minētā persona) par pieņemto lēmumu un tā apstrīdēšanas kārtību.

102. Pakalpojumu Grupu dzīvokļu klientam sāk sniegt pēc Pakalpojuma līguma noslēgšanas ar klientu, kurā nosaka sniedzamā Pakalpojuma saturu, apjomu, samaksas kārtību (ja attiecināms), kā arī pušu tiesības un pienākumus.

103. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem ir Pašvaldības Krīzes centra (turpmāk – Centrs) pakalpojums, kas nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

104. Pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

104.1. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

104.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

104.3. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem uz laiku, kamēr vecāki (likumiskie pārstāvji) veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

104.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa (turpmāk visi kopā šajā apakšnodaļā – Klients).

105. Pakalpojuma saņemšana tiek nodrošināta, pamatojoties uz:

105.1. policijas sastādīto aktu;

105.2. bāriņtiesas priekšsēdētāja/locekļa vienpersonisku lēmumu;

105.3. Sociālā dienesta atzinumu, ja persona vēršas sociālo apstākļu dēļ;

105.4. Personas iesniegumu;

105.5. gadījumiem, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi Centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

106. Sociālais dienests 1 (vienas) darba dienas laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī pārtraukšanu vai pagarināšanu, un informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu un sociālo dienestu, ja Pakalpojumu saņem bērns, kurš nav deklarēts Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.

107. Pakalpojumu piešķir līdz 3 (trim) mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, tas var tikt pagarināts.

108. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc, ja:

108.1. Bāriņtiesa vai Klienta deklarētās dzīvesvietas sociālais dienests sniedz atzinumu par bērna atgriešanu ģimenē;

108.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna nodošanu aizbildnībā, ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

108.3. saņemts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums par Pakalpojuma pārtraukšanu;

108.4. bērna likumiskais pārstāvis neievēro noslēgtā Centra iekšējās kārtības noteikumus.

109. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

110. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

111. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām vai ir aizdomas par iespējamo vardarbību.

112. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Iesniegumu.

113. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

114. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

115. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

116. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

116.1. pensijas vecuma personām;

116.2. personām ar invaliditāti;

116.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

117. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

117.1. iesniegumu;

117.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

117.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

117.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

118. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par saņemto Pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem Pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un/vai citiem ienākumiem.

119. Pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

119.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

119.2. Izvērtējot pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu maksātspēju, ienākumi nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto apmēru. Šajā gadījumā pilngadīgie bērni tiek atbrīvoti no maksas par Pakalpojumu uz laiku līdz gadam;

119.3. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

120. Ja pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz valstī noteiktās 5 minimālās darba algas apmēru, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

121. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja netiek veikts noteiktais līdzmaksājums.

122. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, vai saskaņā ar sociālās aprūpes iestādes vadītāja pamatotu lēmumu.

123. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu (turpmāk šajā apakšnodaļā – Pakalpojums).

124. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

125. Lēmumu par Noteikumos minētā pakalpojuma piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu pieņem Sociālais dienests 1 (viena) mēneša laikā no dienas, kad izvērtēšanai iesniegts iesniegums kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem par sociālā pakalpojuma saņemšanu.

126. Lēmumu par Noteikumos minētā Pakalpojuma piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu Sociālais dienests rakstiskā veidā nosūta uz e-adresi, elektronisko pastu, pa pastu vai izsniedz klientam pret parakstu.

127. Sociālā dienesta lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt Krāslavas novada Labklājības pārvaldē.

128. Labklājības pārvaldes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV-4601.

129. Noteikumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī.