Valkas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 8

2025. gada 29. maijā

Par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā

APSTIPRINĀTI
ar Valkas novada pašvaldības domes
2025. gada 29. maija sēdes lēmumu Nr. 113 (prot. Nr. 8, 3. §)

PRECIZĒTI
ar Valkas novada pašvaldības domes
2025. gada 31. jūlija sēdes lēmumu Nr. 176 (prot. Nr. 13, 3. §)

Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek
segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu,
Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316
"Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās
pakalpojumu personām ar invaliditāti" 44. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Valkas novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, apjomu, piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personai, kura savu pamata dzīvesvietu deklarējusi un faktiski dzīvo Valkas novada administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pieprasa pakalpojumu, iesniedzot Pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) iesniegumu un pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai nepieciešamos dokumentus, ja šāda informācija Sociālajam dienestam nav pieejama.

4. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

5. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

6. Sociālais dienests sniedz pakalpojumu vai organizē pakalpojuma sniegšanu, vai piesaista pakalpojuma sniegšanai atbilstošu pakalpojuma sniedzēju.

2. Pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu veidi

7. Sociālais dienests sniedz, organizē vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:

7.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

7.2. aprūpe mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam;

7.3. ģimenes asistenta pakalpojumu;

7.4. sociālā darba pakalpojumu;

7.5. transporta pakalpojumu;

7.6. zupas virtuves pakalpojumu;

7.7. ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām;

7.8. ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā bērniem;

7.9. psihologa pakalpojumu;

7.10. patversmes pakalpojumu;

7.11. grupu mājas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.12. dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.13. specializētās darbnīcas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;

7.14. krīzes centra pakalpojumu.

8. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot personas individuālu apstākļu un vajadzību novērtējumu un ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt citu, personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.

3. Pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu apjoms, piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtība

3.1. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

9. Aprūpes mājās pakalpojumu nodrošina dzīvesvietā pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanai.

10. Pakalpojumu ir tiesīga saņemt:

10.1. pensijas vecuma persona;

10.2. pilngadīga persona ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem vai garīga rakstura traucējumiem;

10.3. persona darbspējīgā vecumā, kura pēc traumas vai slimības laikā nespēj veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ (vecums, veselības stāvoklis, nodarbinātība) nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

11. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu;

11.2. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

11.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesamību, ja personai ir garīga rakstura traucējumi.

12. Pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam izvērtējumam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteikto kārtību šādā apjomā:

12.1. pirmais aprūpes līmenis līdz 16 (sešpadsmit) stundām mēnesī;

12.2. otrais aprūpes līmenis līdz 24 (divdesmit četrām) stundām mēnesī;

12.3. trešais aprūpes līmenis līdz 40 (četrdesmit) stundām mēnesī;

12.4. ceturtais aprūpes līmenis līdz 60 (sešdesmit) stundām mēnesī.

13. Gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ personai nevar nodrošināt pakalpojumu, tiek piešķirts pabalsts Pakalpojuma nodrošināšanai.

14. Pakalpojumu vai pabalstu pakalpojuma nodrošināšanai piešķir personai, ja tās ienākumi ir mazāki par 80 procentiem no valstī apstiprinātās minimālās darba algas, kurai nav likumīgo apgādnieku vai apgādnieki nav maksātspējīgi atbilstoši 2003. gada 27. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta":

14.1. pirmā un otrā aprūpes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanai pabalsts ir 5 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī;

14.2. trešā un ceturtā aprūpes līmeņa pakalpojuma nodrošināšanai pabalsts ir 15 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī.

15. Lēmumu par pakalpojuma vai pabalsta pakalpojuma saņemšanai piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu vai pabalstu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu atbilstoši 2019. gada 2. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu".

16. Pakalpojumu personai nepiešķir:

16.1. ja personai ir medicīniskās un speciālās kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

16.2. ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, izņemot gadījumus, ja apgādnieki vai ģimenes locekļi, vai citas atbalsta personas iesaistās personas aprūpē, kā arī, ja ir rinda uz vietu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

16.3. ja pārējās vienā mājsaimniecībā dzīvojošās personas var nodrošināt nepieciešamo aprūpi saviem spēkiem;

16.4. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama.

17. Pakalpojuma maksas apmērs un samaksas kārtība:

17.1. pakalpojuma maksas apmērs par vienu stundu ir vienāds ar pusotru valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi attiecīgajā kalendārajā gadā;

17.2. pakalpojumu apmaksā noteikumu 10. punktā minētās personas;

17.3. gadījumos, kad persona nespēj veikt maksu par pakalpojumu, to veic viņa apgādnieki saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta".

18. Nosakot maksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. Personas maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 31. martam.

19. No maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti apgādnieki, kuri atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

19.1. apgādnieks ir vecuma pensijas saņēmējs un nestrādā;

19.2. apgādnieks ir invaliditātes pensijas saņēmējs un nestrādā;

19.3. apgādniekam piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

19.4. apgādniekam piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

19.5. apgādnieks ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz bērna 1,5 gada vecumam;

19.6. apgādnieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

20. Pakalpojumu personai pārtrauc, ja:

20.1. persona atgūst pašaprūpes spējas;

20.2. persona izbrauc uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai uz ārzemēm;

20.3. iestājas personas nāve;

20.4. persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

20.5. persona rakstiski atsakās no pakalpojuma;

20.6. persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā jau ir paredzēta līdzvērtīga aprūpe;

20.7. persona atkārtoti necienīgi izturas pret aprūpētāju (fiziski aizskar viņu, morāli pazemo vai rupji lamājas, apzināti traucē sniegt pakalpojumu) un to apliecina Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu daļas vadītāja atzinums.

21. Ja personai ir piešķirts pakalpojums, bet nepieciešamība pēc pakalpojuma apjoma mainās, persona atkārtoti iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izziņu.

3.2. Aprūpe mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam

22. Aprūpe mājās pakalpojums ir pasākumu kopums personai no 1,5 līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā. Aprūpe mājās pakalpojums ir vērsts uz vecāku prombūtni vai citiem apstākļiem, kuras dēļ vecāki nevar aprūpēt savu bērnu.

23. Pakalpojumu ir tiesības pieprasīt:

23.1. par personu no 1,5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurai VDEĀVK izsniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;

23.2. pesonai no 18 līdz 24 gadu vecumam, kurai līdz 18 gadu vecumam bija piešķirts pakalpojums un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

24. Tiesības uz aprūpes pakalpojumu ir tad, ja personas likumiskais pārstāvis nodarbinātības vai citu objektīvuiemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

25. Pašvaldības piešķirtā aprūpe mājās pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 100 stundām mēnesī.

26. Noteikumu 23.1. apakšpunktā noteiktajai personai pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam bērna vajadzību izvērtējumam, aizpildot "Vajadzību izvērtējums aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti" karti (noteikumu pielikumā), ievērojot šādus nosacījumus:

26.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.3. pakalpojuma apjoms līdz 30 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

26.4. pakalpojuma apjoms līdz 100 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

27. Noteikumu 23.2. apakšpunktā noteiktajai personai pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

27.1. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai ir nodarbināta;

27.2. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai nav nodarbināta.

28. Pakalpojuma izmaksas stundā ir valstī noteiktā minimālā stundas tarifa likme attiecīgajā kalendārajā gadā, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

29. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz ar nodarbinātību apliecinošus dokumentus un iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu bērnam, kurā norāda:

29.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;

29.2. bērna likumiskā pārstāvja kontaktinformāciju;

29.3. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru (ja tas ir zināms).

30. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un pakalpojuma apjomu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu.

31. Izvērtējot pakalpojuma nepieciešamību, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

31.1. likumisko pārstāvju nodarbinātība un iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

31.2. izglītības iestāžu apmeklējumu dienas pārklājums;

31.3. iespējas aprūpējamai personai iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus (asistenta pakalpojums pašvaldībā, dienas aprūpes centra pakalpojums, specializēto darbnīcu pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums u.c.) un ārstniecības pakalpojumus;

31.4. mājsaimniecības sastāvs (kopā dzīvojošo ģimenes locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpē).

32. Pakalpojumu izbeidz, ja:

32.1. bērna likumiskais pārstāvis atsakās no pakalpojuma;

32.2. netiek pagarināta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība;

32.3. aprūpējamā persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

33. Aprūpe mājās pakalpojums netiek sniegts laikā, kad aprūpējamā persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē vai saņem rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā.

34. Pašvaldība pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu vai uz līguma pamata piesaistīt fizisku personu, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un kura ir reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

35. Pakalpojumu nevar sniegt vienā mājsaimniecībā dzīvojoši taisnās līnijas radinieki (likumiskie pārstāvji, vecmāmiņas, vectēvi, brāļi, māsas).

3.3. Ģimenes asistenta pakalpojums

36. Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei (personai), kurai ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka novērtējumu ir konstatēts sociālo prasmju trūkums bērnu audzināšanā un aprūpē, mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā.

37. Tiesības saņemt pakalpojumu līdz 10 (desmit) stundām nedēļā ir ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

38. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu un saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu.

39. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

40. Pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu un Sociālā dienesta lēmumu, pakalpojuma saņemšanas termiņu vai apjomu var palielināt.

41. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.4. Sociālā darba pakalpojums

42. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās, kā arī klientu iesaistīšanu sociālās rehabilitācijas/korekcijas programmās noteiktām klientu grupām.

43. Pakalpojums ietver:

43.1. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

43.2. sociālo gadījumu risināšanu;

43.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

43.4. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;

43.5. starpprofesionālo atbalstu gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.

44. Pakalpojumu sniedz Sociālais dienests un to var saņemt pilsētā Sociālajā dienestā un novada pagastu pārvaldēs pie sociālā darbinieka.

45. Pakalpojuma nodrošināšanai Sociālais dienests ir tiesīgs apsekot personu tās dzīvesvietā. Personas apsekošana dzīvesvietā var tikt veikta, Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam vienojoties par apsekošanas laiku, bet atsevišķos gadījumos Sociālajam dienestam ir tiesības apsekošanu veikt, iepriekš nebrīdinot personu.

46. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

47. Gadījumos, ja rodas interešu konflikts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju, Pašvaldība pērk ārpakalpojumu.

3.5. Transporta pakalpojums

48. Transporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, nokļūšanai uz un no ārstniecības un rehabilitācijas iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām.

49. Tiesības saņemt pakalpojumu ir Sociālā dienesta klientiem gadījumos, kad nepieciešami sociālie pakalpojumi, rehabilitācija vai veselības aprūpe un tos nevar nodrošināt dzīvesvietā.

50. Lai saņemtu pakalpojumu persona raksta iesniegumu Sociālajam dienestam, pamatojot savu vajadzību, norādot datumu un laiku, kad pakalpojums nepieciešams.

51. Pakalpojums ir maksas:

51.1. maksa tiek aprēķināta atbilstoši Pašvaldības domes apstiprinātajiem maksas pakalpojuma izcenojumiem;

51.2. pēc pakalpojuma saņemšanas persona paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu un saņem rēķinu.

52. Pakalpojumu var saņemt ne biežāk kā 4 (četras) reizes mēnesī.

53. Tiesības saņemt atlaidi par saņemto pakalpojumu ir:

53.1. 75 procenti personām, kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

53.2. 50 procenti personām, kurām piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, bērniem ar invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm;

53.3. 25 procenti personām, kuras saņem aprūpes mājās pakalpojumu un personām, kurām noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

54. Sociālajam dienestam ir tiesības atteikt sniegt pakalpojumu ja:

54.1. pakalpojuma saņemšanas dienā persona ir alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

54.2. dienā, kad nepieciešams pakalpojums Sociālajam dienestam transports nav pieejams.

3.6. Zupas virtuves pakalpojums

55. Zupas virtuves pakalpojums ir bezmaksas siltā ēdiena izsniegšana pamatvajadzību – ēdiena nodrošināšanai.

56. Pakalpojuma saņemšanai persona vēršas pie pakalpojuma sniedzēja.

57. Pakalpojumu sniedz biedrība ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu.

58. Pakalpojums tiek līdzfinansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.7. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

59. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā ir sociālais pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpi mājās pakalpojumu.

60. Pakalpojumu ir tiesīga saņemt pilngadīga persona, kurai tiek noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, un tā ir:

60.1. pensijas vecuma persona;

60.2. persona ar invaliditāti;

60.3. atsevišķos gadījumos persona, kurai tiek kārtota invaliditāte.

61. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

61.1. iesniegumu;

61.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

61.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

62. Sociālais dienests:

62.1. izvērtē personas vajadzības pēc pakalpojuma un nosaka aprūpes līmeni;

62.2. pieņem lēmumu piešķir vai atteikt piešķirt pakalpojumu;

62.3. nosūta lēmumu pakalpojuma sniedzējam un/ vai Pašvaldībai līguma slēgšanai;

62.4. uzņem personu pakalpojuma saņēmēju rindā, ja nav iespēja pakalpojumu nodrošināt uzreiz.

63. Pakalpojuma samaksas kārtība:

63.1. gadījumos, kad persona nespēj veikt samaksu par pakalpojumu – to veic viņa apgādnieki vai pašvaldība, saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta";

63.2. nosakot samaksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, īpašumu realizācijas un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu;

63.3. nosakot samaksu par pakalpojumu apgādniekam:

63.3.1. ja apgādnieks dzīvesvietu ir deklarējis Valkas novadā, Sociālais dienests novērtē maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, ņemot vērā apgādnieka apgādībā esošās personas, bet nevērtē apgādnieka dzīvesbiedra ienākumus;

63.3.2. ja apgādnieks dzīvesvietu nav deklarējis Valkas novadā, Sociālais dienests novērtē maksātspēju, pamatojoties uz apgādnieka piestādīto izziņu par ienākumiem no tās pašvaldības, kurā ir likumīgā apgādnieka deklarētā dzīvesvieta vai apgādnieka piestādītajām izziņām par vidējo darba algu no darba devēja.

64. No samaksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti apgādnieki, kuri atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

64.1. persona ir vecuma pensijas saņēmējs un nestrādā;

64.2. persona ir invaliditātes pensijas saņēmējs un nestrādā;

64.3. personai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

64.4. personai piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

64.5. persona bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 1,5 gadu vecumam;

64.6. personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

65. Apgādnieka maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 30. martam.

66. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

3.8. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

67. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā tiek sniegts, lai bērnam bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošinātu mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju bērnu aprūpes institūcijā, ja bērna aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

68. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pieņem Sociālais dienests pamatojoties uz Valkas novada bāriņtiesas lēmumu.

69. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

70. Bērna vecākiem ir pienākums norēķināties ar Pašvaldību par bērnam sniegto pakalpojumu atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumu Nr. 142 "Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru" 5. punktā noteiktajam.

71. Pašvaldība pamatojoties uz Valkas novada bāriņtiesas pieņemto lēmumu piestāda katram bērna vecākam rēķinu par iepriekšējā mēnesī sniegto pakalpojumu.

72. Samaksas apmērs katram bērna vecākam mēnesī par bērnam sniegto pakalpojumu ir naudas summa, kas vienāda ar Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam attiecīgajā gadā.

3.9. Psihologa pakalpojums

73. Psihologa pakalpojums nodrošina psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas vai sniegt psiholoģisko palīdzību atsevišķu situāciju risināšanā.

74. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina pakalpojuma nepieciešamību.

75. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists izvērtē pakalpojuma nepieciešamību un izsniedz nosūtījumu psihologam, kā arī organizē psihologa pakalpojuma saņemšanu.

76. Pakalpojums, līdz 300 euro gadā, tiek finansē no Pašvaldības budžeta līdzekļiem:

76.1. bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem;

76.2. personām, kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

77. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

3.10. Patversmes pakalpojums

78. Patversmes pakalpojums nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

79. Pakalpojuma saņemšanai persona vēršas Sociālajā dienestā.

80. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists izvērtē pakalpojuma nepieciešamību un izsniedz nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai.

81. Pakalpojums tiek pirkts no pakalpojuma sniedzēja.

82. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

83. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

3.11. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

84. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kurai ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa) un, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

85.1. iesniegumu;

85.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

85.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

86. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un pakalpojuma apjomu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu.

87. Nosakot maksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, īpašumu realizācijas un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. Pesonas maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 30. martam.

88. Pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī.

89. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Aprēķinot maksu par pakalpojumu, tiek ņemti vērā arī personas izdevumi par dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās sniegtajiem pakalpojumiem.

90. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

91. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pašvaldību un personu vai tās likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma nodrošināšanu.

92. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

93. Ar dzīvokļa īri un apsaimniekošanu saistītos izdevumus no Pašvaldības budžeta līdzekļiem personai sedz, pamatojoties uz materiālā stāvokļa novērtējumu, atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par mājokļa pabalsta piešķiršanu.

94. Klients pats sedz ar ēdināšanu saistītos izdevumus.

3.12. Dienas aprūpes centra pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem pakalpojums

95. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem dienas laikā sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

96. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

97. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

97.1. iesniegumu;

97.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

97.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

98. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un pakalpojuma apjomu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu.

99. Nosakot maksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. Pesonas maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 30. martam.

100. Pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī.

101. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Aprēķinot maksu par pakalpojumu, tiek ņemti vērā arī personas izdevumi par grupu mājā un specializētajās darbnīcās sniegtajiem pakalpojumiem.

102. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

103. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pašvaldību un personu vai tās likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma nodrošināšanu.

104. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

105. Ar ēdināšanu saistītos izdevumus no Pašvaldības budžeta līdzekļiem finansē personām, kuras pakalpojumu saņem vismaz 4 (četras) stundas dienā un:

105.1. kuras saņem grupu mājas sniegtos pakalpojumus 100 procentu apmērā;

105.2. kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss 100 procentu apmērā;

105.3. pārējiem 50 procentu apmērā.

3.13. Specializētās darbnīcas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem

106. Specializēto darbnīcu pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem dienas laikā sniedz pakalpojumu nodrošinot aroda prasmju un iemaņu attīstīšanu speciālistu uzraudzībā.

107. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

108. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

108.1. iesniegumu;

108.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

108.3. psihiatra atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību.

109. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un pakalpojuma apjomu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darba speciālista novērtējumu.

110. Nosakot maksu par pakalpojumu personai, Sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana un uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. Pesonas maksātspēja tiek izvērtēta no jauna katru gadu līdz kārtējā gada 30. martam.

111. Pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī.

112. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Aprēķinot maksu par pakalpojumu, tiek ņemti vērā arī personas izdevumi par grupu mājā un dienas aprūpes centrā sniegtajiem pakalpojumiem.

113. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz Pašvaldība.

114. Pakalpojumu var saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pašvaldību un personu vai tās likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma nodrošināšanu.

115. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

3.14. Krīzes centra pakalpojums

116. Krīzes centra pakalpojums nodrošina īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes centrā var saņemt ar vai bez izmitināšanas.

117. Tiesības pakalpojumu ir:

117.1. bērniem;

117.2. ģimenēm ar bērniem;

117.3. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.

118. Uzturēšanās laiks krīzes centrā ir līdz trīs mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

119. Maksa par pakalpojumu tiek noteikta saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojuma sniedzēju un Pašvaldību.

4. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

120. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā.

121. Pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

5. Noslēguma jautājums

122. Ar noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Valkas novada pašvaldības 2023. gada 26. oktobra saistošie noteikumi Nr. 15 "Par sociālajiem pakalpojumiem Valkas novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 11) un Valkas novada pašvaldības 2021. gada 26. augusta saistošie noteikumi Nr. 24 "Par aprūpes pakalpojumu nepilngadīgām personām ar invaliditāti Valkas novada pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 1).

Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis