1. Saistošie noteikumi, turpmāk – noteikumi, nosaka Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk – pašvaldība, kapsētu izmantošanas kārtības noteikumus, kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākumus un tiesības, kapavietas ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas noteikumus, apbedīšanas, kapliču izmantošanas, nekoptas kapavietas aktēšanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, akta par nekoptu kapavietu sastādīšana un brīdinājuma zīmes uzstādīšana;

2.2. apbedīšana – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana zemē;

2.3. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;

2.4. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.5. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona;

2.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.7. ģimenes kapavieta – iepriekš ierādīta un labiekārtota kapavieta, kurā ir veikti apbedījumi;

2.8. kapavieta – kapsētas teritorijas daļa, kurā apbedī mirušo vai urnu;

2.9. kapavietas turētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas izmantošanas tiesības;

2.10. kapliča – ēka mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.11. kapsēta – teritorija mirušo vai urnu apbedīšanai;

2.12. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.13. urna – trauks ar kremēta mirušā pelniem;

2.14. virsapbedījums – mirušā apbedīšana kapavietā, kurā jau iepriekš apbedīts cits mirušais.

3. Dienvidkurzemes novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi ir noteikti 1. pielikumā. Kapsētas statusu nosaka vai maina pašvaldības dome.

4. Kapsētu izveido, paplašina vai slēdz pašvaldības dome, pieņemot attiecīgu lēmumu.

5. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi attiecīgās pilsētas vai attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, izņemot:

5.1. iepriekš ierādītā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas, saskaņojot ar kapavietas turētāju;

5.2. ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vieta, tad mirušo personu var apglabāt arī pašvaldības administratīvās teritorijas vienības, kurā mirušā persona bija deklarēta pirms deklarēšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atrašanās vietā, kapsētā;

5.3. ja attiecīgajā pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā nav atvērtās kapsētas, tad mirušo personu var apglabāt tās Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā esošas pilsētas vai pagasta, kas robežojas ar pilsētas vai pagasta administratīvo teritoriju, kurā mirušā persona bija deklarēta, atvērtajā kapsētā.

6. Citas personas apbedīšana kapsētā jaunā kapavietā pieļaujama, pamatojoties uz motivētu iesniegumu.

7. Kapsēta ir atvērta apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojumiem.

8. Informāciju par kapsētas pārziņa kontaktinformāciju kapsētas apsaimniekotājs publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē https://www.dkn.lv.

9. Ikviena persona, uzturoties kapsētā, ievēro cieņpilnu attieksmi, izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro šo noteikumu prasības, kapsētas apsaimniekotāja, pārziņa norādījumus.

10. Kapsētas ir pieejamas kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai.

11. Kapsētā aizliegts:

11.1. veikt apbedījumu bez kapsētas pārziņa saskaņošanas;

11.2. patvaļīgi aizņemt kapavietu vai mainīt ierādītās kapavietas teritoriju un robežas vai reljefu;

11.3. ņemt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

11.4. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra glabātuves;

11.5. izmest kapavietas aprīkojumu pašvaldības kapsētu atkritumu savākšanas vietās;

11.6. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes;

11.7. ievest dzīvniekus un pieļaut to atrašanos kapsētā;

11.8. sniegt amatnieka pakalpojumus bez saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

11.9. pārvietoties ar slēpēm, braukt ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām u.tml.;

11.10. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

11.10.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa atļauja;

11.10.2. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

11.10.3. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību.

12. Kapsētas apsaimniekotājs ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras uz pašvaldības domes lēmuma vai līguma pamata veic kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu, pilda noteikumos paredzētos pienākumus, nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

13. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina:

13.1. kapsētas teritorijas, kas nav nodota kapavietas turētājiem, uzturēšanu un sakopšanu, tostarp labiekārtojuma elementu, kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu tehniskā kārtībā, apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, labiekārtošanu, atkritumu izvešanu un ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

13.2. kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu kapavietas turētājam;

13.3. kapavietu uzturēšanas kontroli un nekopto kapavietu uzskaiti;

13.4. kapavietu labiekārtošanas uzraudzību;

13.5. bezpiederīgo mirušo un nezināmu (neidentificētu) mirušo kapavietu, kā arī kapavietu, kuru izmantošanas tiesības kapavietas turētājam ir atņemtas sakarā ar kapavietas nekopšanu, kopšanu (zāles nopļaušana, lapu un zaru novākšana) un uzturēšanu elementārā kārtībā;

13.6. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātiem projektiem;

13.7. sanitāro normu un ugunsdrošības noteikumu ievērošanas kontroli kapsētā;

13.8. kapsētas sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

13.9. kapsētā esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

13.10. apbedījumu vietu uzskaiti un pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanu;

13.11. informācijas pieejamību un publiskošanu par apbedījumu vietām.

14. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem un kapavietas aprīkojuma.

15. Kapsētas apsaimniekošanas nodrošināšanai kapsētas apsaimniekotājs nozīmē kapsētas pārzini un nosaka viņa tiesības un pienākumus, t.sk. pienākumus nodrošināt:

15.1. kapsētas sektoru un rindu plānošanu, nospraušanu un ierādīšanu dabā. Izbūvējot celiņus kapsētas iekšienē, kapsētu pārzinis ir tiesīgs uzlikt par pienākumu kapavietas turētājam atbrīvot, sakarā ar agrāk labiekārtoto kapavietu, aizņemtos ceļus;

15.2. kapavietu / ģimenes kapavietu ierādīšanu, uzturēšanas kontroli, labiekārtošanas uzraudzību un nekopto kapavietu uzskaiti. Kapsētu pārzinis ir tiesīgs kontrolēt, lai kaps būtu izrakts pareizā vietā un saskaņā ar šiem noteikumiem, prasīt no kapavietu turētājiem kapavietu kopšanu un uzturēšanu kārtībā, kontrolēt šo noteikumu ievērošanu.

16. Kapsētu apbedījumu reģistrā norāda vismaz šādu informāciju:

16.1. ieraksta kārtas numuru;

16.2. apbedīšanas datumu;

16.3. mirušās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu);

16.4. miršanas datumu un miršanas apliecības datus (numuru, datumu, izdošanas vietu);

16.5. ziņas par apbedītāju (vārdu, uzvārdu, ziņu sniegšanas datumu, kontaktinformāciju);

16.6. vietu skaits.

17. Kapliču var izmantot mirušā novietošanai vai urnas ar kremēta mirušā pelniem pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei. Mirušā novietošanai kapličā uzrādāma miršanas apliecība.

18. Kapliču drīkst izmantot ar kapsētas pārziņa atļauju, saskaņojot atvadu ceremoniju laiku un ilgumu.

19. Kapavieta tiek ierādīta, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par kapavietas ierādīšanu vai apbedījuma veikšanu jau ierādītā kapavietā un kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kurš apliecina personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

20. Kapavietu ierāda ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no šo noteikumu 19. punktā norādīto dokumentu saņemšanas brīža.

21. Kapsētas pārzinis ierāda jaunu kapavietu mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš ierādīta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu.

22. Jauna ģimenes kapavieta līdz četrām kapavietām tiek ierādīta uz mirušā radinieka, kurš kļūst par kapavietas turētāju, iesnieguma pamata, līdz ar pirmo apbedījumu.

23. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja ierādītajā ģimenes kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

24. Kapavietas turētāja nāves gadījumā vienam no kapavietas turētāja piederīgajiem ir tiesības turpināt lietot kapavietu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.

25. Ja attiecīgu iesniegumu iesnieguši vairāki kapavietas turētāja piederīgie, priekšroka ir laulātajam, bet, ja tāda nav, – piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais.

26. Kapavietas turētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

27. Kapsētā jauna kapavieta apbedīšanai tiek ierādīta tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

28. Kapavietas izmantošanas tiesības izbeidzas:

28.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

28.2. ja trīs gadu laikā pēc kapavietas turētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas turētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

28.3. ja kapavieta vismaz trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu;

28.4. kapavietas turētājs rakstveidā atsakās no kapavietas izmantošanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma, un 60 dienu laikā nepiesakās neviens kapavietas turētāja saistību pārņēmējs.

29. Apbedīšanu var veikt, ja kapsētas pārzinis ir ierādījis kapavietas turētājam piešķirto kapavietu un kapavietas turētājs ir informējis kapsētas pārzini par apbedīšanas laiku.

30. Kapavietas turētājs informē kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 (četrdesmit astoņas) stundas pirms apbedīšanas. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

31. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā.

32. Mirušo apbedī atsevišķā kapā, tā garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt ne mazāk kā 1,4 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1,2 m līdz zārka vākam.

33. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 1 m.

34. Jaunizveidots kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka.

35. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā.

36. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas.

37. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne ātrāk kā 1 (vienu) gadu pēc apbedīšanas dienas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

38. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

39. Kapsētā var izveidot speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

40. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 (divdesmit) gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

41. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas pārapbedīt apbedīto mirušo:

41.1. pārapbedīšanu veic, ievērojot noteikumu 37. un 38. punkta prasības;

41.2. iesniedz iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, uzrādot radniecību apliecinošus dokumentus ar apbedīto mirušo bezpiederīgo.

42. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie vai cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt apbedītā mirušā kapavietu, kapsētas apsaimniekotājam jāiesniedz iesniegums par apbedītā mirušā kapavietu uzturēšanu bez tiesībām veikt tajā apbedījumus.

43. Neidentificēta mirušā kapavieta, ja neviens nav uzņēmies tās uzturēšanu, tiek saglabāta 20 (divdesmit) gadus.

44. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un kapavietas turētāju.

45. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

46. Ierādāmo kapavietu izmēri:
 

47. Kapavietas turētāja pienākumi:

47.1. sagatavot kapavietu apbedīšanai;

47.2. triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus;

47.3. regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus, uzturēt labiekārtojuma elementus, novākt vītušos ziedus, kritušās lapas un zarus, kā arī sveču izdedžus un nogādāt tos sadzīves atkritumu savākšanas punktā;

47.4. uzstādot kapavietas labiekārtojuma elementus un kopjot stādījumus, nodrošināt, ka tie neaizņem blakus esošās kapavietas un koplietošanas teritoriju;

47.5. informēt kapsētas pārzini par plānotajiem kapavietas labiekārtošanas darbiem un to veikšanas datumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms darbu veikšanas;

47.6. ievērot ierādītās kapavietas robežas, patvaļīgi nepārvietot grunti kapsētā, nemainīt kapavietas atrašanās reljefu;

47.7. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu.

48. Kapavietas turētāja tiesības:

48.1. veikt apbedīšanu;

48.2. labiekārtot kapavietu, tai skaitā veikt stādījumus, novietot pieminekli, soliņu un citus kapavietas labiekārtojuma elementus;

48.3. atbrīvot kapavietu no labiekārtojuma elementiem, ko turētājs nav novietojis, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju.

49. Ierīkojot kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, to augstums nepārsniedz 15 cm, izņemot nogāzes, kur pieļaujams augstāks kapavietu apmaļu augstums, ja iepriekš tas saskaņots ar kapu pārzini.

50. Kapavietā aizliegts stādīt kokus un kokkrūmus. Dekoratīvo apstādījumu augstums nepārsniedz 1 m.

51. Akmeņus, betona atlūzas, dzelzs priekšmetus un citus atkritumus, kurus ir aizliegts novietot kapsētas teritorijā ierīkotajā atkritumu savākšanas vietā vai konteineros, kapavietas turētājs utilizē par saviem līdzekļiem.

52. Veicot amatnieka pakalpojumus un kapsētas kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba un materiālu nokraušanas vieta jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapsētas pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

53. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu turētāji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kas atbilst transporta līdzekļu izmēriem, saskaņojot darbus ar kapsētas pārzini.

54. Kapsētas apsaimniekotājs nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma nolaupīšanu vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas vai tam par iemeslu ir bijuši nepārvaramas varas apstākļi. Par nepārvaramas varas apstākļiem uzskata, piemēram, dabas stihijas (vētras, zemestrīces, plūdi u.tml.), ugunsgrēkus, jebkāda veida karadarbību, epidēmiju, terora aktus, blokādes, embargo).

55. Kapsētas pārzinis ne retāk kā vienu reizi kalendāra gadā laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apseko kapavietas, sagatavo aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā. Aktētas nekoptas kapavietas brīdinājuma zīmes paraugs noteikumu 2. pielikumā.

56. Akta kopija ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu tiek nosūtīta kapavietas turētājam. Ja ir sagatavots noteikumu 55. punktā minētais akts un nav iespējams identificēt kapavietas turētāju, kapsētas apsaimniekotājs izvieto pie kapsētas informāciju par nekoptu kapavietu vai ievieto pašvaldības interneta vietnē informāciju par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā nekoptā kapavieta (sektoru, rindu, vietu), un uzaicinājumu kapavietas turētājam trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu.

57. Kapavieta, kas netiek kopta 3 (trīs) gadus pēc kārtas, tiek atzīta par nekoptu. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts trīs gadus pēc kārtas, tad kapsētas apsaimniekotājs tiesīgs nekoptas kapavietas kapa kopiņu nolīdzināt un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novietot kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

58. Kontroli par šo noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija.

59. Par 11.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz desmit naudas soda vienībām.

60. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija.

61. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dienvidkurzemes novada pašvaldības Administratīvā komisija.

62. Kapsētas apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektoram.

63. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

64. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

65. Līgumi par kapavietas uzturēšanu/rezervēšanu, kas noslēgti līdz šo noteikumu stāšanās dienai, paliek spēkā, līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības.