Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 425 Rīgā 2025. gada 8. jūlijā (prot. Nr. 27 23. §) Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"Izdoti saskaņā ar
Veselības aprūpes finansēšanas likuma Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 176., 251. nr.; 2019, 63., 96., 254. nr.; 2020, 110B., 134A., 248. nr.; 2021, 83., 105., 123A., 189., 195A., 214., 252A. nr.; 2022, 24., 106., 137., 224. nr.; 2023, 13., 26., 65., 71., 90., 175., 247. nr.; 2024, 13., 85A., 100., 119., 173., 227., 232., 241. nr.; 2025, 122. nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 4.11.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā: "4.11.1.2. medicīnisko papilduzturu, enterālās un parenterālās barošanas maisījumus un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces: 4.11.1.2.1. pieaugušiem pacientiem, kuri atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē; 4.11.1.2.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacientiem atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē;". 2. Papildināt ar 42.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "42.1.1 ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) var nodrošināt V līmeņa ārstniecības iestādē (izņemot specializētās ārstniecības iestādes) strādājošs dežūrārsts, kurš pieņem pacientus atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam;". 3. Svītrot 186. punktu. 4. Izteikt 200. punktu šādā redakcijā: "200. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī izmeklējumus ir veicis apjomā, kura apmaksai paredzētais līdzekļu apmērs ir lielāks par 7114,36 euro (aprēķinā neiekļaujot samaksu par histoloģisko izmeklējumu veikšanu, mutāciju noteikšanu audzēju šūnās, izmeklējumiem saistībā ar transplantācijas pakalpojumiem, reto slimību laboratorisko diagnostiku, Covid-19 laboratorijas pakalpojumiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju un laboratorisko pakalpojumu veikšanu uzņemšanas nodaļā), tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam." 5. Svītrot 201.8.2. apakšpunktu. 6. Svītrot 201.8.3. apakšpunktu. 7. Papildināt ar 285. punktu šādā redakcijā: "285. No 2025. gada 1. jūlija dienests veic šo noteikumu 42.1.1 apakšpunktā minētā veselības aprūpes pakalpojuma apmaksu, kā arī šo noteikumu 6. pielikuma 2.10.8. un 2.10.26. apakšpunktā un 10. pielikuma 2.9. apakšpunktā minēto maksājumu un šo noteikumu 11. pielikuma 29. punktā minēto maksājumu, ievērojot 11. pielikuma 29.1. apakšpunktā minēto nosacījumu." 8. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums). 9. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums). 10. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums). 11. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums). 12. Izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums). 13. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums). 14. Izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums). Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri
1. pielikums "1. pielikums Profilaktiskās apskates (izmeklējumi) un sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana1. Bērnu profilaktiskās apskates
2. Pieaugušo profilaktiskās apskates
3. Grūtnieces un nedēļnieces aprūpe notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanu. 4. Sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi sporta ārsta un ģimenes ārsta veiktās profilaktiskās un medicīniskās pārbaudes notiek atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību. 5. Profilaktiskās apskates ietvaros veiktajā ģimenes ārsta apskatē ģimenes ārsts izvērtē papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību. 6. Veselības aprūpes pakalpojumus sirds un asinsvadu slimību profilaksei īsteno ģimenes ārsta prakse vienu reizi konkrētā vecuma grupā. Pēc sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas ģimenes ārsts iesaka un nosaka pacientam turpmākos pasākumus, ievērojot līgumā ar dienestu noteikto kārtību. 7. Šajā pielikumā noteiktā kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei neattiecas uz augsta un ļoti augsta riska pacientiem, kuriem ir: 7.1. kardiovaskulāra slimība ar vienu no šādām pazīmēm: 7.1.1. bijis miokarda infarkts vai akūts koronārs sindroms; 7.1.2. bijusi koronārā revaskularizācija - perkutāna koronāra intervence vai koronāro artēriju šuntēšana; 7.1.3. bijusi citu (nevis koronāro) artēriju revaskularizācija; 7.1.4. bijis artēriju aterotrombotisks insults vai tranzitora išēmiska lēkme; 7.1.5. aortas aneirisma vai perifēro artēriju slimība; 7.1.6. nešaubīga aterosklerotiska panga koronārajā, miega vai citā artērijā, kas konstatēta angiogrāfijā vai ultrasonoskopijā, vai citā neinvazīvā attēldiagnostiskā izmeklējumā, izņemot gadījumu, ja asinsvadu sienas vidējā slāņa (intima media sabiezējums (IMT)) biezums ir līdz 1,5 mm; 7.2. 1. vai 2. tipa cukura diabēts ar mērķa orgānu bojājumu vai bez tā, ar vienu vai vairākiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem (smēķēšana, hiperholesterinēmija vai izteikta (otrās vai trešās pakāpes) arteriāla hipertensija) vai bez tiem; 7.3. smaga vai mērena hroniska nieru slimība ar glomerulu filtrācijas ātrumu, kas zemāks par 59 ml/min/1,73 m2; 7.4. smaga (trešās pakāpes) arteriāla hipertensija; 7.5. ģimenes jeb primāra hiperlipidēmija."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikums "4. pielikums Aprūpes epizodes un to tarifi1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi: 1.1. 1. veids - aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu; 1.2. 2. veids - aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu; 1.3. 3. veids - aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu; 1.4. 4. veids - aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju; 1.5. 5. veids - aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu; 1.6. 6. veids - aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem; 1.7. 7. veids - aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 2. 1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti. 3. Katra ārstniecības persona par veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu - ambulatorā pacienta talonu. 4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi. 5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:
6. 7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti: 6.1. primārajā veselības aprūpē:
6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
Piezīme. 1 Konsultējot pacientus pirms operācijām un izmeklējumiem. 2 Uzņemot iepriekš izmeklētu pacienti medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, kā arī konsultējot pacienti pirms un pēc pakalpojuma saņemšanas specializētā ārstniecības iestādē. 3 Sporta ārsts 7. veida aprūpes epizodi izmanto, ja veic papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 3. pielikums "6. pielikums Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi1. Dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpi ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, ievērojot šādus nosacījumus: 1.1. ārstniecības iestādēm noteiktie līmeņi, pakalpojumu profili un gultas dienas tarifs:
Piezīmes. 1 Profilu uzskata par nodrošinātu, ja ārstniecības iestāde par tā nodrošināšanu ir noslēgusi līgumu ar citu ārstniecības iestādi un informējusi par to dienestu. 2 IP - izvēles profils. Netiek piemērots nosacījums par obligātu profila nodrošināšanu vai diennakts dežūru, pakalpojumus sniedz atbilstoši nepieciešamībai. Ja ārstniecības iestāde vēlas uzsākt pakalpojumu sniegšanu kādā no izvēles profiliem, konkrēto pakalpojumu iekļaušana līgumā iespējama, ja dienestam ir papildu finanšu līdzekļi. 3 PAC - perinatālās aprūpes centrs. Ārstniecības iestādei ir līgums par perinatālās aprūpes nodrošināšanu. 4 AR - tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem. 1.2. neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā pieejamo ārstniecības personu skaits un fiksētās piemaksas apmērs:
Piezīmes. 1 Ja I, II vai III līmeņa ārstniecības iestāde nevar nodrošināt internista dežūras, tad internistu drīkst aizvietot ģimenes ārsts, neatliekamās medicīnas ārsts, anesteziologs, reanimatologs vai cits internā profila ārsts. Ja citu līmeņu vai specializētās ārstniecības iestādes nevar nodrošināt internista dežūras, tad internistu drīkst aizvietot ģimenes ārsts, neatliekamās medicīnas ārsts vai anesteziologs, reanimatologs. 2 Ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt neatliekamās medicīnas ārsta dežūras, tad neatliekamās medicīnas ārstu drīkst aizvietot internists vai anesteziologs, reanimatologs. 3 Ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt ķirurga dežūras, tad ķirurgu drīkst aizvietot bērnu ķirurgs vai traumatologs, ortopēds. I līmeņa ārstniecības iestādēs ķirurgu drīkst aizvietot arī neatliekamās medicīnas ārsts. 4 Ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt traumatologa, ortopēda dežūras, tad traumatologu, ortopēdu drīkst aizvietot bērnu ķirurgs. 5 Ja ārstniecības iestāde nevar nodrošināt pediatra dežūras, tad pediatru drīkst aizvietot ģimenes ārsts. 6 Netiek piemērots nosacījums par obligātu diennakts dežūru neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā, taču ārstniecības iestādei jānodrošina neonatologa diennakts dežūra perinatālās aprūpes centrā. 7 Māsas palīgi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, laboratorijas speciālisti, medicīnas asistenti. 8 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pēc izvēles nodrošina pediatra vai neatliekamās medicīnas ārsta diennakts dežūras. 9 Netiek piemērots nosacījums par obligātu diennakts dežūru, radiologs pakalpojumus sniedz atbilstoši nepieciešamībai. 10 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca" nodrošina kardiologa (un māsas un māsas palīga) darbu darbdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00. 11 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina internista, ķirurga, anesteziologa, reanimatologa, radiologa asistenta vai radiogrāfera un divu māsu diennakts dežūras Talsu filiālē. 12 Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļai ir jānodrošina anesteziologa, reanimatologa pieejamība visu diennakti, bet neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības maksājumā ir iekļauts anesteziologa, reanimatologa darba laiks darbdienās no plkst. 16.00 līdz plkst. 8.00 un brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. 13 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina oftalmologa diennakts dežūras. 14 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca" nodrošina viena internista darbu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00. 15 Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības maksājumā ir iekļauts ķirurga (un māsas un māsas palīga) darba laiks darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00. 16 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams" nodrošina ķirurga (proktologa) pakalpojumus, kas tiek sniegti atbilstoši nepieciešamībai, nepiemērojot nosacījumu par obligātu diennakts dežūru. 17 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs" nodrošina psihiatru attālināto konsultāciju sniegšanai darbdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00. 2. Ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus:
Piezīme. * Dienests papildus apmaksā manipulācijas, kas līgumā ar ārstniecības iestādi iekļautajos apmaksas nosacījumos norādītas kā programmai saistošās manipulācijas."
4. pielikums "8. pielikums Centralizēto iepirkumu nosacījumi1. Dienests veic centralizētos iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi: 1.1. iepirkuma konkursa rīkotāja - pasūtītāja pārstāvja - statusā par parenterāli ievadāmu zāļu piegādi, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk - parenterāli ievadāmās zāles), atbilstoši šā pielikuma 2. punktam; 1.2. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā par šādu zāļu, standarta tuberkulīna, medicīnisko ierīču un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi: 1.2.1. vakcīnas atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem; 1.2.2. šļirces vakcīnas pret tuberkulozi (BCG) ievadei; 1.2.3. standarta tuberkulīns; 1.2.4. fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produkti; 1.2.5. peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļi (šķīdumi un piederumi); 1.2.6. redzes korekcijas līdzekļi bērniem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem; 1.2.7. imūnserumi un specifiskie imūnglobulīni; 1.2.8. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm; 1.2.9. kolorektālā vēža skrīninga testa komplekti; 1.2.10. medicīniskais papilduzturs, enterālās un parenterālās barošanas maisījumi un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces pacientiem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, nodrošinot pakalpojuma apmaksu par ambulatoro pacientu ārstēšanu, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par stacionārā esošajiem pacientiem. 2. Dienests iepērk parenterāli ievadāmās zāles, ievērojot šādus nosacījumus: 2.1. dienests veido un uztur centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu un publicē to savā tīmekļvietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam, ņemot vērā šādus nosacījumus: 2.1.1. lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 2.1.2. lēmumu par zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanu parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā pieņem un zāles vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā; 2.1.3. parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību; 2.2. dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu. 3. Ārstniecības iestādes pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā tās uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc centralizētā iepirkuma veikšanas. 4. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas. 5. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs. 6. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spēju nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu."
5. pielikums "10. pielikums Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām1. Līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu dienests slēdz: 1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus: 1.1.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca"; 1.1.2. pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca"; 1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas: 1.2.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Gulbenes pilsēta); 1.2.2. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta - Valkas pilsēta); 1.3. ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm - sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca". 2. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē
Piezīmes. 1 Kopējo ikmēneša fiksēto maksājumu veido šādas summas: 1) darbības nodrošināšanai paredzētais ikmēneša fiksētais maksājums, kas ir 1/12 daļa no šajā pielikumā noteiktā gada apjoma par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību un kas tiek piemērots tikai par faktiski nodrošinātu telpu ārstniecības personu darba veikšanai; 2) ārstu un māsu darba samaksa, ko aprēķina atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un ārstniecības personu vidējai darba samaksai (šo noteikumu 153. punkts), ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto ārstu un māsu darba apjomu, kā arī aprēķinā iekļaujot samaksu par darbu brīvdienās, svētku dienās, nakts laikā un par virsstundu darbu. 2 Aprēķinot ikmēneša fiksēto maksājumu psihiatra kabinetam, psihologa/psihoterapeita kabinetam, māsas un funkcionālo speciālistu kabinetiem, kā arī garastāvokļa traucējumu kabinetam bērniem, darba samaksas aprēķinā papildus iekļauj: 1) maksu par sarežģītību (darbu ar pacientiem ar garīgiem un psihiskiem traucējumiem) 405,00 euro apmērā psihiatra kabinetam, psihologa/psihoterapeita kabinetam un funkcionālā speciālista kabinetam un 243,00 euro apmērā māsas psihiatrijā un narkoloģijā kabinetam; 2) maksu par pieejamības nodrošināšanu un darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos 540,00 euro apmērā psihiatra kabinetam un psihologa/psihoterapeita kabinetam; 3) maksu par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos 540,00 euro apmērā garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem nodarbinātam psihologam, psihoterapeitam un psihiatram. 3 Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs" psihiatra kabineta finansējuma ietvaros personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. 4 Ja ārstniecības iestāde psihiatra kabinetā nevar nodrošināt vismaz 0,5 psihiatra vai bērnu psihiatra slodzes, tad dienests psihiatra vai bērnu psihiatra sniegtos pakalpojumus apmaksā šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajā kārtībā. 5 Pneimonologu darba apjomu plāno, ievērojot, ka vienai pilnai slodzei atbilst 10 apmeklējumi dienā. 6 Dienests katru gadu līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) izvērtē to ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kuras saņem šajā pielikumā noteikto fiksēto maksājumu par pneimonologa darba nodrošināšanu vismaz sešus mēnešus pēc kārtas. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks nekā līgumā plānotais, dienests no 1. septembra līgumā izdara grozījumus atbilstoši veiktā darba apjomam. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks par 0,5 slodzēm, dienests izdara grozījumus līgumā, nosakot, ka no 1. septembra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus dienests apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstu. 7 Pirms līguma slēgšanas par pneimonologu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15-A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1) dienests izvērtē vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par ārstniecības iestādē sniegto attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu iepriekšējā periodā un, ja: 1) veiktā darba apjoms 12 mēnešos (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam) ir mazāks par 0,5 slodzēm, slēdz līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstā minētajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem; 2) ārstniecības iestādē iepriekšējā periodā nav sniegti šādi veselības aprūpes pakalpojumi, fiksētā maksājuma apjomu nosaka, ievērojot, ka vienam speciālistam tiek noteiktas ne vairāk kā 0,5 slodzes. 8 Dienestam ir tiesības izbeigt ar ārstniecības iestādi noslēgto līgumu par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ja dienests konstatē, ka: 1) ārstniecības iestādes, kas saņem fiksēto maksājumu par dežūrārsta kabinetu, dežūrārsta kabinetu nav apmeklējuši vismaz trīs pacienti dienā; 2) ārstniecības iestādes, kas saņem šajā pielikumā noteikto maksājumu par diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu vai par hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinetu, diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinetu nav apmeklējuši vismaz seši pacienti dienā. 9 Lai nodrošinātu metadona terapijas kabineta un paliatīvās aprūpes kabineta darbību, darba samaksas aprēķinā iekļauj arī psihologa darba samaksu (atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un funkcionālo speciālistu vidējai darba samaksai). 10 Aprēķinot atalgojumu veselības aprūpes pakalpojumu koordinatoriem reto slimību kabinetā, HIV līdzestības kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā un garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, tiek ņemta vērā šo noteikumu 153.2. apakšpunktā noteiktā vidējā darba samaksa. 11 Enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina māsa, uztura speciālists un dietologs. 12 Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, māsa, funkcionālie speciālisti, psihologs un psihoterapeits. 13 Garastāvokļa traucējumu kabineta bērniem darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu un pusaudžu resursu centrs". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, funkcionālais speciālists, psihologs, psihoterapeits, narkologs un psihiatrs. 14 Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir lielāks par vienu slodzi, tad, aprēķinot kabineta fiksēto maksājumu, tiek piemērots šā pielikuma 2.23. apakšpunktā minētais maksājums. Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir mazāks par vienu slodzi, tad šā pielikuma 2.23. apakšpunktā minēto maksājumu proporcionāli samazina. 15 Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē var atrasties bērni, kā arī personas līdz 24 gadu vecumam, ja tās kabineta uzskaitē iekļautas līdz 18 gadu vecumam, un šīm personām ir tiesības saņemt tādus veselības aprūpes pakalpojumus kā kabineta uzskaitē esošajiem bērniem."
Veselības ministrijas iesniegtajā redakcijā 6. pielikums "11. pielikums Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana1. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām: 1.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads); 1.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads); 1.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Augšdaugavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads); 1.4. Vidzeme (Alūksnes novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valmieras novads, Varakļānu novads); 1.5. Zemgale (Jelgava, Aizkraukles novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ogres novads). 2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 2,915427 euro. 3. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu, kas nepieciešams ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēra noteikšanai, dienests aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem par personu skaitu vecuma grupās, apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā un ģimenes ārsta sniegto attālināto konsultāciju skaitu katrā vecuma grupā 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ņemot vērā šādus nosacījumus: 3.1. personas iedala šādās vecuma grupās: 3.1.1. vecumā līdz 1 gadam; 3.1.2. 1 līdz 7 gadi; 3.1.3. 7 līdz 18 gadi; 3.1.4. 18 līdz 45 gadi; 3.1.5. 45 līdz 65 gadi; 3.1.6. 65 gadi un vecākas personas; 3.2. pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopumā; 3.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6) un valstī kopumā (N) nosaka atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra datiem; 3.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu; dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu; 3.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki1 līdz ki6). 4. Dienests aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru pēc šādiem kritērijiem: 4.1. lai aprēķinātu katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (Kp), summē katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficienta (ki1 līdz ki6) reizinājumu ar reģistrēto pacientu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6), iegūto kopsummu dala ar kopējo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu (N):
4.2. aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (KV) atbilstoši šā pielikuma 4.1. apakšpunktā norādītajai formulai, ņemot vērā visu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu valstī; 4.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu (Kp) ar valsts koeficientu (KV), iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd): Kd = Kp : KV 4.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd) ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu (N) un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī (LR), iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (LN), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12: LN = Kd x LR x N x 12 4.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1. decembri. 5. Dienests reizi gadā līdz kārtējā gada 1. maijam izmaksā ģimenes ārsta praksei maksājumu par praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanas nodrošināšanu attaisnotas prombūtnes laikā. Minētais maksājums ir 1/12 daļa no praksei plānotās kapitācijas naudas attiecīgajam gadam, izņemot šādus gadījumus: 5.1. ja prakse primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz pilnu kalendāra gadu, bet vismaz vienu mēnesi attiecīgajā gadā saņem fiksētu maksājumu kā jaunatvērta ģimenes ārsta prakse - maksājums par aizvietošanas nodrošināšanu ir 1/12 daļa no valsts plānotās kapitācijas naudas vidēji uz vienu praksi attiecīgajam gadam; 5.2. ja prakse primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mazāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā - maksājumu par aizvietošanas nodrošināšanu samazina un aprēķina proporcionāli mēnešu skaitam, kuros prakse sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus. 6. Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu praksēs veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (LM), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu praksēs iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot: LM(1…5) = S1(1…5) x TC1 + S2(1...5) x TC2 + Sn(1...5) x TCn 7. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot. 8. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 1 000,00 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu. 9. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 400,00 euro, ievērojot šādus nosacījumus: 9.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām; 9.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir: 9.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta); 9.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām; 9.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru; 9.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā; 9.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā; 9.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā. 10. Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 400,00 euro mēnesī. 11. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita: 11.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas nav; 11.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī; 11.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī; 11.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī; 11.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 25. punktam. 12. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu. 13. Dienests ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu: 13.1. ja tiek slēgts jauns līgums; 13.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta prakses pamatteritorija; 13.3. ja pie ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām. 14. Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam - ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita - 28,46 euro. 15. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:
16. Ģimenes ārsta prakse saņem šā pielikuma 15. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārsta praksi trīs vai vairāk reizes. 17. Ģimenes ārsts saņem maksājumu 250,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. septembrim, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju. 18. Ja ģimenes ārsta praksē dzemdes kakla skrīninga mērķa grupā vai krūts vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 sievietes, tā saņem maksājumu par: 18.1. sasniegtajiem dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 18.1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 50 līdz 70 % atsaucība; 18.1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība; 18.2. sasniegtajiem krūts vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 18.2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība; 18.2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība. 19. Šā pielikuma 18. punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā divas reizes gadā par sasniegtajiem atsaucības rādītājiem iepriekšējos sešos mēnešos (līdz 31. augustam - par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam; līdz 31. martam - par periodu no 1. jūlija līdz 31. decembrim), paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim). 20. Ja ģimenes ārsta praksē zarnu vēža skrīninga mērķa grupā vai prostatas vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 iedzīvotāji, tā saņem maksājumu par: 20.1. sasniegtajiem zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 20.1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 20 līdz 40 % atsaucība; 20.1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 41 % atsaucība; 20.2. sasniegtajiem prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītājiem: 20.2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība; 20.2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība. 21. Šā pielikuma 20. punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 30. septembrim, paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim). 22. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts): 22.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 22.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 22.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 22.1. un 22.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram. 23. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi: 23.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 22.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (Ap): Ap = N : 1800 x (D + S) 23.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (Nb) dala ar šā pielikuma 22.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (Ab) vecumā līdz 18 gadiem: Ab = Nb : 800 x (D + S) 23.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (Ap) un bērnu (Ab) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (Am): Am = Ap + Ab 24. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem: 24.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu; 24.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā; 24.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu: 24.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, - 0,5 slodzes; 24.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211-325, - 0,75 slodzes; 24.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326-420, - 1 slodze; 24.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421-525, - 1,25 slodzes; 24.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, - 1,5 slodzes; 24.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm, izņemot gadījumu, ja feldšerpunktu izveido teritorijā, kur ģimenes ārsts pārtraucis līgumattiecības ar dienestu un nav cita ģimenes ārsta, kurš pārņem šo teritoriju. Šādā gadījumā dienests darba samaksas apjomu nosaka par vienu slodzi. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam, pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem. 25. Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi: 25.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem; 25.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu; 25.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā. 26. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus. 27. Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam. 28. Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā. 29. Dienests veic maksājumu par papildu darbinieka nodarbināšanu ģimenes ārsta praksē, kuru veido šo noteikumu 153.3. apakšpunktā minētā vidējā darba samaksa mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma piešķiršanu un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 29.1. ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēts tāds pacientu skaits, kas atbilstoši šo noteikumu 25. punktam atbilst pilnas prakses nosacījumiem; 29.2. ģimenes ārsta prakse iesnieguma iesniegšanas brīdī saņem ikmēneša fiksēto piemaksu atbilstoši šī pielikuma 11.punktam un praksē ir reģistrēti vismaz 1500 pacientu; 29.3. iesnieguma iesniegšanas brīdī ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits ir no 1500 līdz 1800 un praksē nodarbināta viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris). 30. Ģimenes ārsta prakse nodrošina, ka šī pielikuma 29. punktā minētais papildu darbinieks ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no līguma ar dienestu noslēgšanas dienas ir reģistrēts ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kā ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistrators. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja kā papildu darbinieks tiek nodarbināta ārstniecības persona. 31. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā: 31.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu; 31.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 8. punktam. 32. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), - četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā. 33. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā. 34. Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) plāno šādi: 34.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Lib+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S1, S2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TC1, TC2 utt.) un reizinājumus summējot: Lib+š = S1 x TC1 + S2 x TC2 + … + Sn x TCn 34.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk - dalībnieki) (Lčzob) plāno šādi: 34.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčzzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz1, Sz2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz1, TCz2 utt.) un reizinājumus summējot. Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem: Lčzzob = (Sz1 x TCz1 + Sz2 x TCz2 + … + Szn x TCzn) x 50 % 34.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčpzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp1, Sp2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp1, TCp2 utt.) un reizinājumus summējot. Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem: Lčpzob = Sp1 x TCp1 + Sp2 x TCp2 + … + Spn x TCpn 34.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Lib+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčzzob un Lčpzob): Lizob = Lib+š + Lčzzob + Lčpzob 35. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lkzob) iegūst šādi: 35.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Ltzob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Lizob1, Lizob2 utt.): Ltzob = Lizob1 + Lizob2 + … + Lizobn 35.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Ltzob1 līdz Ltzob5): Lkzob = Ltzob1 + … + Ltzob5 36. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus. 37. Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs. 38. Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem. 39. Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu: 39.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem; 39.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā, ievērojot šādus nosacījumus: 39.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno - 4,44 euro vienai personai; 39.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno - 0,68 euro vienai personai; 39.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā; 39.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem. 40. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 39.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru. 41. Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus: 41.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam; 41.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra. 42. Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 41. punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi."
7. pielikums "16. pielikums Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksas apmēra noteikšana1. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru dienests plāno: 1.1. ambulatorajiem histoloģiskajiem izmeklējumiem; 1.2. grūtnieces un nedēļnieces aprūpes ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem; 1.3. valsts organizētā skrīninga ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem; 1.4. ļaundabīgo audzēju primāras un sekundāras diagnostikas ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem; 1.5. izmeklējumiem mutāciju noteikšanai audzēju šūnās; 1.6. izmeklējumiem saistībā ar transplantācijas pakalpojumiem; 1.7. reto slimību laboratoriskās diagnostikas izmeklējumiem; 1.8. laboratoriskajiem izmeklējumiem pacientiem ar ļaundabīgo audzēju; 1.9. laboratoriskajiem pakalpojumiem uzņemšanas nodaļā; 1.10. Covid-19 laboratorijas pakalpojumiem; 1.11. pārējiem ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem. 2. Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo laboratorisko līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz. 3. Pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos. 4. No pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, ko izmanto: 4.1. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar: 4.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta ģimenes ārsta prakse; 4.1.2. dežūrārsta nosūtījumu; 4.1.3. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta, kā arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta nosūtījumu; 4.2. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, ja dienests atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei ir palielinājis ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru; 4.3. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar tāda sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, kas līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas; 4.4. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, ja šā pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus. 5. Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00-D48 vai E10-E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu, salīdzinot ar pacientu, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par laboratoriskajiem pakalpojumiem, kas pirmajā pusgadā sniegti pacientiem ar pamata diagnozēm C00-D48 vai E10-E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu. 6. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi: 6.1. vispirms aprēķina kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, t. i., no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru; 6.2. tad, dalot kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas ar personu skaitu, kas reģistrētas pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas), iegūst laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai. 7. Katram ģimenes ārstam gada līdzekļu apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina šādi: 7.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai reizina ar vecumam atbilstošu koeficientu un ar atbilstošajā vecuma grupā pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas) vai, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, - ar reģistrēto pacientu skaitu atbilstošajā vecuma grupā kārtējā gada 1. decembrī: 7.1.1. līdz 1 gada vecumam - 0,49; 7.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem - 0,64; 7.1.3. no 7 līdz 17 gadiem - 0,58; 7.1.4. no 18 līdz 44 gadiem - 0,64; 7.1.5. no 45 līdz 64 gadiem - 1,25; 7.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, - 1,72; 7.2. summē iegūtās pacientu grupu izmaksas un tām pieskaita iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. 8. Ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājošam ārstam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbinātam ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, ņemot vērā to personu skaitu kārtējā gada 30. septembrī, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. 9. Ģimenes ārstam, kuram atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir noslēgts līgums par ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta aizvietošanu, ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nosaka proporcionāli aizvietošanas periodam, attiecīgi samazinot ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru. 10. Vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem iegūst šādi: 10.1. nosaka ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina nieru aizstājterapiju dienas stacionārā, t. i., reizina pacientu skaitu, kas saņēmuši nieru aizstājterapiju dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizina ar divi; 10.2. no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un aprēķinātās kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, iegūto skaitli dala ar kopējo epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē un iegūto skaitli reizina ar divi. 11. Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus: 11.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam - 0,03; 11.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam - 0,10; 11.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam - 0,23; 11.4. narkologam - 0,34; 11.5. ķirurgam, neirologam - 0,60; 11.6. kardiologam, urologam - 0,86; 11.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram - 1,18; 11.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam - 2,90; 11.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam - 3,97; 11.10. imunologam - 12,57; 11.11. ģenētiķim - 42,10; 11.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 4. pielikuma 5. punktā, - 1,89. 12. Katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina, reizinot vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas ar attiecīgā speciālista koeficientu un epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā, un iegūto skaitli reizina ar divi. 13. Līdzekļu gada apmēru ārstniecības iestādei, kuras speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu, summējot visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus, un pieskaita kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, ja ārstniecības iestāde nodrošina nieru aizstājterapijas pakalpojumus. 14. Reizi pusgadā - līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) un līdz 1. februārim (par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) - dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru. 15. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk kā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru samazina par 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra. 16. Ja dienests, veicot izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 %, ģimenes ārstam, kuram laboratoriskajiem nosūtījumiem plānoto līdzekļu apjoms līgumā ar dienestu bija noteikts pilnam kalendāra gadam, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru." |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu ..
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|