Preiļu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9

2025. gada 26. jūnijā

Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti
Preiļu novada domes
2025. gada 26. jūnija
sēdē ar lēmumu
(prot. Nr. 11, 20. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu, 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu
Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar saistošajiem noteikumiem "Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" apstiprina Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32162#nozoom izstrādātos Preiļu novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafiskās daļas kartes - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

2. Ar Preiļu novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:

2.1. Preiļu novada domes 2018. gada 1. augusta saistošos noteikumus Nr. 2018/09 "Preiļu novada teritorijas plānojuma 2016.-2031. gadam (ar 2018. gada grozījumiem) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

2.2. Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošos noteikumus Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa";

2.3. Riebiņu novada domes 2012. gada 14. augusta saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Riebiņu novada teritorijas plānojums 2012-2024. gadam";

2.4. Vārkavas novada domes 2015. gada 29. decembra saistošos noteikumus Nr. 107 "Vārkavas novada Teritorijas plānojums 2016.-2026. gadam II daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.5. Preiļu novada domes 2020. gada 3. jūlija saistošos noteikumus Nr. 2020/6 "Lokālplānojuma zemes vienībai A.Paulāna ielā 1A, Preiļos, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.6. Preiļu novada domes 2022. gada 30. augusta saistošos noteikumus Nr. 2022/37 "Zemes vienības īpašuma "Smilgas", Aglonas pagastā, Preiļu novadā (kadastra apzīmējums 7642 004 0125) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

2.7. Preiļu novada domes 2022. gada 30. novembra saistošos noteikumus Nr. 2022/49 "Par Preiļu novada domes 2022. gada 30. augusta saistošo noteikumu Nr. 2022/37 "Zemes vienības īpašuma "Smilgas", Aglonas pagastā, Preiļu novadā (kadastra apzīmējums 76420040125) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" atzīšanu par spēku zaudējušiem daļā";

2.8. Aglonas novada domes 2020. gada 6. novembra saistošos noteikumus Nr. 2020_15 "Grozījumi Aglonas novada domes 2013. gada 28. augusta saistošajos noteikumos Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa";

2.9. Aglonas novada domes 2010. gada 24. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi īpašumam "Mežrozītes" (kad. Nr. 76420020030)";

2.10. Aglonas pagasta padomes 2005. gada 24. augusta saistošos noteikumus Nr. 4 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Purenīte" (kad. Nr. 76420040189) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana";

2.11. Aglonas pagasta padomes 2004. gada 23. novembra saistošos noteikumus Nr. 4 "Zemes gabala ar kadastra numuru 76420040436 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.12. Aglonas pagasta padomes 2005. gada 27. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Ozolājs" (kad. Nr. 76420040596) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana";

2.13. Aglonas pagasta padomes 2009. gada 27. maija saistošos noteikumus Nr. 9 "Detālplānojuma īpašumam "Cakulu parks" (kadastra numurs 76420040321) saistošā daļa";

2.14. Aglonas pagasta padomes 2005. gada 27. jūlija saistošos noteikumus Nr. 3 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Pussala" (kad. Nr. 76420040192) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana";

2.15. Aglonas pagasta padomes 2006. gada 7. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 1 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Māra" kad. Nr. 76420040121) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana";

2.16. Aglonas pagasta padomes 2008. gada 18. jūnija saistošos noteikumus Nr. 4 "Detālplānojuma "Ābeles", kadastra Nr. 76420040103, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

3. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ā. Vucāns

 

1. pielikums
Preiļu novada domes 2025. gada 26. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 9
Apstiprināti Preiļu novada domes 2025. gada 26. jūnija sēdē ar lēmumu (prot. Nr. 11, 20. §)

Preiļu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000065720
Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301
dome@preili.lv http://www.preili.lv

Preiļu novada teritorijas plānojums

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai

3.7. Prasības kultūras mantojuma aizsardzībai

3.8. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

2. pielikums. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai

3. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm

4. pielikums. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Preiļu novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Preiļu novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32162

2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk - ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

3. Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem.

4. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, būvju būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.

1.2. Definīcijas

5. Apbūves noteikumos lietotie termini:

5.1. apbūves mērogs - apbūves apjomu izmēru (augstuma, garuma, platuma) un proporciju sistēma;

5.2. apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu;

5.3. apdobe - ap kokaugiem, atkarībā no to sugas, veidojama platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai;

5.4. apstādījumu josla gar ielu - teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Apstādījumu josla gar ielu paredzēta stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem; 

5.5. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija - objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi;

5.6. atklāta ārpustelpu uzglabāšana - preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;

5.7. brīvtelpa - teritorija, kurā nav šķēršļu, kas traucē pārvietošanos gājējiem, riteņkrēslu lietotājiem u.tml.);

5.8. ielas telpa - teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobiltātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;

5.9. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;

5.10. kūtsmēslu krātuve - dzīvnieku novietnēs īpaši aprīkota vieta kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;

5.11. lietišķais labiekārtojums - atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), tai skaitā sabiedriskā transporta pieturas;

5.12. kultūrvēsturiski vērtīga ēka - pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas vai novada teritorijas apbūves kontekstā;

5.13. metāllūžņi - lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;

5.14. mobilitātes infrastruktūra:

5.14.1. ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;

5.14.2. īpaši ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;

5.14.3. lēnā uzlādes iekārta - maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;

5.14.4. uzlādes pieslēgvieta - kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;

5.14.5. uzlādes stacija - uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā komunikāciju infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;

5.14.6. vidēji ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;

5.15. pagalms - apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:

5.15.1. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp tā aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;

5.15.2. iekšpagalms - ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums, kas paredzēta iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;

5.15.3. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;

5.15.4. sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai;

5.16. pašvaldība - Preiļu novada pašvaldība;

5.17. perimetrāla apbūve - zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;

5.18. piebrauktuve - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;

5.19. piebraucamais ceļš - ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav B, C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;

5.20. universālais dizains - ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;

5.21. zemes vienības fronte - zemes vienības robeža pret ielu, ceļu, upes krastu vai citu atskaites teritoriju.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

6. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.

7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:

7.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;

7.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;

7.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;

7.4. citās teritorijās, kur tas nepieciešams atļautās izmantošanas uzsākšanai.

8. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus pasākumus:

8.1. hidrotehnisku būvju izbūvi;

8.2. teritorijas uzbēršanu;

8.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;

8.4. piesārņotas grunts sanāciju;

8.5. ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi;

8.6. inženiertīklu izbūvi;

8.7. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;

8.8. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu. 

9. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā. Funkcionālajā zonā atļauto teritorijas papildizmantošanas veidu atļauts īstenot arī pirms galvenā teritorijas izmantošanas veida.

10. Ja detālplānojuma teritorijas robežās ir noteikti vairāki funkcionālo zonu veidi, izstrādājot detālplānojumu, pieļaujama funkcionālā zonu robežu precizēšana, atbilstoši mēroga noteiktībai, un šīs izmaiņas nav uzskatāmas par Teritorijas plānojuma grozījumiem. 

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

11. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

12. Visā Preiļu novada administratīvajā teritorijā aizliegts:

12.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota kā autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

12.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot, atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);

12.3. izmantot kā būves transportlīdzekļus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais un tehniskais risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;

12.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus;

12.5. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves vieta.

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

13. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

13.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 14. punktā noteikto izņēmumu;

13.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

13.3. kurai nodrošinātas, vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas;

13.4. sadalot pašvaldības īpašumā vai pārvaldībā esošas zemes vienības, atdalot daļu zemes vienības, kas nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, un tālāk tiek atsavināta normatīvos aktos noteiktā kārtībā kā zemes starpgabals, lai pēc atsavināšanas pievienotu zemes vienībām, kas robežojas ar atdalāmo zemes vienības daļu.

14. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10%.

15. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām atļauta, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri attiecīgajā funkcionālajā zonā.

16. Pieļaujams noteikt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemes vienību vai, lai izbeigtu dalītas īpašuma tiesības, nodalīt zemes vienību, kuras platība ir mazāka par daudzdzīvokļu mājai nepieciešamo minimālo platību, ja tajās ir iespējams ievērot Apbūves noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz apbūves blīvumu piesaistītajā zemes vienībā vai jaunveidojamajā zemes vienībā.

17. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte - 15 m, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai - 7,5 m, rindu mājas sekcijai - 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams inženierbūvēm. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt. 

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Ceļi un ielas

18. Ielas iedala B, C, D, E kategorijās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.

19. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

20. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

21. Minimālās prasības plānotajai galvenajai (B kategorijas) ielas telpai:

21.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

21.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

21.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;

21.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu - 2,5 m platumā;

21.2.3. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums - 1,6 m;

21.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības.

22. Minimālās prasības plānotajai maģistrālās nozīmes (C kategorijas) ielas telpai:

22.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

22.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

22.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;

22.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu - 2,5 m platumā;

22.2.3. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;

22.2.4. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums - 1,6 m.

22.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības;

22.4. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.

23. Minimālās prasības plānotajai pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielas telpai:

23.1. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums - 3 m;

23.2. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;

23.3. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;

23.4. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības.

24. Minimālās prasības plānotajai vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas telpai:

24.1. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;

24.2. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums 5,55 m vai 4 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;

24.3. ja iela nav aprīkota ceļa zīmi Nr.533 "Dzīvojamā zona", ierīko ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;

24.4. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr.533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam, ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;

24.5. paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu pēc nepieciešamības.

25. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku vai turētāju izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.

26. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietus ūdens atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.

27. Valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ĪADT atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus, bez papildus saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi

28. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.

29. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas.

30. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.

31. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.

32. Uz zemes vienību paredz vienu iebrauktuvi, izņemot, ja ar pašvaldību saskaņots cits risinājums. Iebrauktuvi izbūvē uz mazākas nozīmes ielas pusi.

3.1.3. Prasības autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam

33. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 2. pielikumā. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai Šī punkta prasības attiecas arī uz ēku galvenā lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

34. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.

35. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

36. Apbūves teritorijās atļauts ierīkot autostāvvietas blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.

37. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves lietošanas veida maiņu.

38. Autonovietnes, kas paredzētas vienai ēkai vai inženierbūvei, nevar uzskatīt par autonovietnēm citai ēkai vai inženierbūvei, izņemot, ja šai citai ēkai vaiinženierbūvei nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietas un autonovietnes lietošanas laiku iespējams savietot.

39. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

39.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;

39.2. ja vienlīmeņa autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m² - vismaz 10% no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija

40. Jaunbūvējamām vai pārbūvējamām ēkām zemes vienībā, kurām piegulošajā ielā vai ceļā ir izbūvēti centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, ierīko pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

41. Esošajās apbūves teritorijās Preiļu pilsētā un ciemos, vietās, kur nav izbūvēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu izbūvei vismaz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas pieļaujama:

41.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;

41.2. decentralizētā kanalizācija - hermētiski noslēgts krājrezervuārs - zemes vienībās ar platību līdz 2500 m²;

41.3. decentralizētā kanalizācija - bioloģiskās attīrīšanas iekārta - zemes vienībās ar platību lielāku par 2500 m².

42. Apdzīvotās vietās ar esošu centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredz atzarus pieslēgumam pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.

43. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības, atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

44. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta izstrādes, veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.

3.2.2. Alternatīvā energoapgāde

45. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:

45.1. pilsētas vai ciema teritorijā;

45.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem - Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība (TIN12); 

45.3. teritorijās ar īpašiem noteikumiem - Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4) un Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5);

45.4. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;

45.5. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar NKMP.

46. Preiļu pilsētā un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam nevis komercvajadzībām).

47. Preiļu pilsētā nav atļauta alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē, izņemot gadījumu, ja tiek arhitektoniski atrisināts un pašvaldībā saskaņots to novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.

48. Preiļu pilsētā un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

49. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. Minimālais attālums no pilsētas vai ciemu robežas no 2 līdz 5 km, ņemot vērā valdošo vēju virzienu un saskaņojot attālumu ar pašvaldību.

50. Brīvi stāvošu saules paneļu izvietošana nav atļauta tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass.

51. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4) un Ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5) atļauts izvietot saules paneļus tikai pašpatēriņam ar jaudu līdz 50 kW, novietojumu un platību saskaņojot ar pašvaldību.

3.2.3. Mobilitātes infrastruktūra

52. Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām būvēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.

53. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz četras pieslēgvietas.

54. Vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus.

55. Vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredz fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.

56. Dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports - autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.

57. Jaunbūvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.

3.2.4. Meliorācijas sistēmas un lietusūdeņu novadīšana

58. Pilsētā un ciemos plānojot būves, tās neizvieto tuvāk par:

58.1. 10 m no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);

58.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;

58.3. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas un citu ūdensnoteku un grāvju krotes (augšmalas), kas nav viena īpašuma ūdensnoteka.

59. Veicot būvdarbus un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.

60. Ja nepieciešams paaugstināt zemes virsmas līmeni (veikt grunts uzbēršanu), līdztekus izbūvē arī nepieciešamās meliorācijas būves, lai saglabātu apkārtējās neuzbērtajās teritorijās esošo gruntsūdens līmeni, savāktu un novadītu lietusūdeni.

61. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, izstrādā risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā noteču sistēmā. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar segto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

62. Ja plānotā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku izbūvē atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.

63. Ja būvniecība plānota teritorijā, kur izbūvētas drenu sistēmas, būvprojektā izstrādā to pārkārtošanas risinājumu.

64. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu. Pieslēgums lietusūdens kanalizācijas sistēmai iespējams tikai vietās, kur tāda ir izbūvēta un tikai ar pārplūdi pēc lietusūdens uzkrāšanas zemes vienības ietvaros. Lietusūdens pieslēguma apjomu pamato ar aprēķinu.

65. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām kā virszemes notece.

66. Mākslīgu ūdenstilpi ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

67. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt pašvaldības sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

3.2.5. Citas prasības

68. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1, P2, P3) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC, JC1), kur ir izbūvētas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku pārbūvi, tās pieslēdz centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.

69. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) savrupmāju apbūvei, Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) ir atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada būtisku gaisa piesārņojumu (neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, risku cilvēku veselībai vai citu vides risku).

70. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

71. Visās apbūves teritorijās, izbūvējot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, to trases iebūvē pazemes kabeļlīnijās, ja šāda izbūve tehnoloģiski ir iespējama.

72. Naftas produktu atdalītāju iekārtas aprīko ar automātisku izvada noslēgšanas mehānismu, izņemot, ja Valsts Vides dienests saskaņo izmantot iekārtas bez automātiskā izvada noslēgšanas mehānisma.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Vispārīgas prasības

73. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības saņem sugu un biotopu eksperta slēdzienu ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

74. Paredzot jaunas apbūves vai infrastruktūras izbūvi neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

3.3.2. Pagalmi

75. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai, kā arī priekšpagalmā izvietot palīgēkas.

76. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā var atrasties (izvirzīties vai projicēties ārpus sienas plaknes) šādas būvju daļas un detaļas:

76.1. arhitektoniskas detaļas, kā arī sliekšņi, dzegas, teknes un jumta balsti, kas projicējas ne vairāk par 0,5 m uz āru no ēkas sienas;

76.2. balkoni, terases un sliekšņi, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 2,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei; 

76.3. erkeri, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 1,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei.

77. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīkot apstādījumus, iesegtus celiņus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus.

78. Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

79. Komposta vietas atļauts ierīkot:

79.1. ne tuvāk kā 1,5 m attālumā no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;

79.2. ne tuvāk kā 6 m līdz blakus esošās zemes vienības dzīvojamās mājas logiem, izņemot, ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;

79.3. izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju.

3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām

80. Nav atļauta ēku vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:

80.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;

80.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām, bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.

3.3.4. Būvlaide

81. Pilsētas un ciema teritorijā minimālā būvlaide no sarkanās līnijas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus:

81.1. B, C un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus - 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;

81.2. E kategorijas ielai - 3 m;

81.3. gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam - 3 m.

82. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, autoceļa vai ceļa īpašnieka/tiesiskā valdītāja, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 81. punktā.

83. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.

3.3.5. Attālumi starp būvēm

84. Pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums atļauj savrupmājas, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu mājas būvniecību, maksimālais apbūves augstums nevienā daudzdzīvokļu mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību.

85. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām. 

86. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim.

87. Daudzdzīvokļu māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai:

87.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos - ne mazāk kā vienā istabā;

87.2. četru un vairāk istabu dzīvokļos - ne mazāk kā divās istabās.

88. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:

88.1. starp ēku garenfasādēm - ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m - četru stāvu un augstākām ēkām;

88.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, - ne mazāk par 10 m;

88.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi - ne mazāk par 10 m.

89. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves aizliegts pasliktināt apkārtējo ēku insolācijas apstākļus. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas slēgtas perimetrālās apbūves teritorijās un tās saskaņo pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju.

3.3.6. Žogi un dzīvžogi

90. Zemes vienības atļauts iežogot:

90.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu;

90.2. pilsētas un ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju vai pa iedibināto žogu līniju (gadījumā, ja tā atrodas aiz sarkanās līnijas);

90.3. lauku teritorijā ceļa pusē - ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;

90.4. gar valsts autoceļiem - ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;

90.5. stūra zemes vienībā - pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

90.6. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvi - 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētas un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;

90.7. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm - pa tauvas joslas robežu, neierobežojot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu;

90.8. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.

91. Žogu augstums un caurredzamība:

91.1. žogu būvē ne augstāku par 1,8 m ar minimālo frontālo caurredzamību 30%; 

91.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.), žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 92.1. apakšpunktā un necaurredzamu, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorija pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes;

91.3. rūpnieciskās apbūves teritorijās žoga maksimālais augstums - 2,2 m.

92. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni (vai brauktuves, ja ietves nav) ielas pusē un ņemot vērā zemes vienības reljefa īpatnības.

93. Žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.

94. Pilsētā un ciemos robežžogi starp kaimiņu zemes vienībām var būt līdz 2 m augsti un necaurredzami. Zemes vienību īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem savstarpēji rakstiski vienojoties robežžoga augstumu var palielināt līdz 3 m.

95. Žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā.

96. Zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu: 

96.1. ielas vai ceļa pusē - ne augstāku par 1,8 m;

96.2. pa zemes vienības robežu ne augstāku kā 2 m. Zemes vienību īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem, savstarpēji rakstiski vienojoties, dzīvžoga augstumu var palielināt līdz 3 m;

96.3. dzīvžoga ārējā mala ir vismaz 0,5 m attālumā līdz zemes robežai vai lielākā attālumā, atkarībā no dzīvžoga veida un augstuma, nepieļaujot dzīvžogu izplešanos ārpus zemes vienības robežas un nodrošinot pietiekamu vietu tā apsaimniekošanai.

97. Pilsētas un ciema teritorijā brīvi stāvošus saules paneļus nav atļauts veidot kā žogus.

98. Nav atļauts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.).

99. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P, P1, P3) nožogošana, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, atbilstoši funkcionālajai izmantošanai un maksimāli saglabājot publisko teritoriju un būvju pieejamību vai teritorijā izvietots militārs objekts.

3.3.7. Ēku fasādes, jumti un citi elementi

100. Preiļu pilsētā ēkas fasādes apdari veido atbilstoši ēkas arhitektūras stila īpatnībām un saskanīgi ar apkārtējās apbūves raksturu. Fasāžu apdarē izmanto ar apkārtējo apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus. 

101. Esošo ēku krāso atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar pašvaldību. 

102. Ēkām ar sākotnējo koka fasādi nodrošina fasādes apdari ar koku, saglabājot esošās detaļas, dekoratīvos elementus un oriģinālos logus, ja to stāvoklis to pieļauj. Restaurācijā izmanto materiālus un tehnoloģijas, kas aizsargā koku pret mitrumu, UV starojumu un kaitēkļiem.

103. Daudzdzīvokļu ēku siltināšanai izmanto tvaika caurlaidīgus materiālus un konstrukcijas, kas novērš mitruma uzkrāšanos un nodrošina ilgtspējīgu ekspluatāciju. Priekšroku dod materiāliem ar ilgtspējas sertifikātiem (piemēram, EPD).

104. Preiļu pilsētā (izņemot rūpnieciskās un tehniskās apbūves teritorijas) fasādēs aizliegts izmantot guļbūves imitāciju, plastmasas apdari un rūpnieciskos metāla materiālus (piemēram, trapecveida profilus, sendviča paneļus). Fasāžu apdarē izmanto augstvērtīgus un vietējai videi atbilstošus materiālus un krāsas.

105. Fasāžu renovācijas projektiem nodrošina ēkas estētisku un vēsturisku integrāciju pilsētvidē, kā arī energoefektivitāti. Būvprojektā iekļauj fasādes elementu saglabāšanas plānu.

106. Tehniskas iekārtas un konstrukcijas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas, dūmvadus, siltumsūkņus u.tml.) aizliegts izvietot uz būves fasādes ielas pusē, izņemot, ja tās izvietotas uz ēkas fasādes un uz ēkas jumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas (attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai), izņemot, ja saskaņots ar pašvaldību.

107. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas balkona pārbūvi veic atbilstoši risinājumam, kas izstrādāts visas ēkas (fasādes) pārbūves būvprojektā.

108. Ēku fasādes pārbūve vai atjaunošana, kas sevī ietver lodžiju un balkonu pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret atšķirīgām logu formām un dalījumu, arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu, atļauta tikai pēc vienota, visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas projekta akceptēšanas.

109. Sauljumus (markīzes) virs skatlogiem ielas pusē izvieto ne tuvāk kā 0,5 m līdz ielas brauktuvei un vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa.

110. Ugunsmūri, kas eksponējas ielas telpā vai citā publiskā ārtelpā, noformē arhitektoniski.

111. Jumtu segumos izmanto kvalitatīvu un ilgmūžīgu materiālu, kas sader ar ēkas arhitektūru un apkārtni.

112. Vēsturiskās un ainaviski nozīmīgās zonās jumtu formas un segumus pielāgo ēkas sākotnējam stilam.

113. Jumtu izbūvē nodrošina ūdens un sniega noteces kontroli, energoefektivitāti un vienkāršo apkopi.

114. Jumtu lietusūdens novadīšanas caurules fasādēs, kuras robežojas ar ielu, ierīko ar izvadu ne augstāk kā 15 cm no ietves līmeņa vai pievieno slēgtai lietusūdens novadīšanas sistēmai.

115. Jumtu izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.

3.3.8. Būves dzīvniekiem

116. Preiļu pilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves, izņemot būves mājputniem un trušiem, kas paredzētas ne vairāk kā 0,1 dzīvnieku vienībai, ievērojot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei. Būves mājputniem un trušiem atļauts izvietot funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS), Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Lauksaimniecības teritorija (L1) .

117. Ciemu teritorijās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves atļauts izvietot funkcionālajā zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1), Lauksaimniecības teritorija (L1) un Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ievērojot normatīvo aktu prasības un šādus noteikumus:

117.1. lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves jāizvieto tā, lai tā neatrastos tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu drīkst samazināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu;

117.2. tiek nodrošinātas veterinārās un higiēniskās prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem.

118. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu būvi nav atļauts būvēt tuvāk kā 50 m no funkcionālās zonas, kur lauksaimniecības dzīvnieku turēšana nav atļauta.

119. Vircas bedres, kūtsmēslu krātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumus iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem

120. Reklāmas stabus, bankomātus un citus ārtelpas elementus, kas atrodas vai izvirzās gājēju kustības telpā (ietvēs, gājēju ielās u.tml.) izvieto, nodrošinot vismaz 1,5 m platu brīvtelpu.

121. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.).

122. Pašvaldība, izskatot konkrētu gadījumu, var piemērot jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizācijas plāna - trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā. 

123. Ievēro minimālos attālumus no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem:

123.1. līdz teritorijai aktīvajai atpūtai - no 10 līdz 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida); 

123.2. līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem - 20 m; 

123.3. līdz teritorijai suņu pastaigām - 40 m.

124. Daudzdzīvokļu māju pagalmus atļauts izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas, vingrošanas un sporta laukumus, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus).

3.4.2. Apstādījumi un atsevišķi koki

125. Nav atļauts stādīt kokus un krūmus (turpmāk - kokaugi) tieši pa zemes vienības robežu. Minimālo stādīšanas attālumu nosaka atkarībā no kokauga augstuma:

125.1. līdz 1,5 m augstiem kokaugiem minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas - 1 m;

125.2. no 1,5 m līdz 6 m augstiem kokaugiem minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas - 3 m;

125.3. no 6 m un augstākiem kokiem un krūmiem, minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas - 6 m.

126. Ja būvniecība plānota pilsētas vai ciema teritorijā, kurā aug koks, kura stumbra diametrs 1,3 m augstumā ir 40 cm vai vairāk būvprojekta sastāvā, detālplānojumā vai lokālplānojumā, ja šo plānošanas dokumentu izstrāde ir nepieciešama, veic koka dendroloģisko novērtējumu.

127. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.

128. Attālums, kurā aizliegts būvēt ēku saglabājama koka tuvumā, ir vienāds ar 20 koka stumbra diametriem 1,3 m augstumā. Attālumu mēra no koka stumbra. Attālumu atļauts samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un atbilstošu augšanas apstākļu nodrošināšanai, ko apstiprina arborists.

129. Zemes līmeni aizliegts mainīt tuvāk nekā 1,5 m no koka stumbra un ne vairāk par 20 cm, saglabājot esošo zemes līmeni pie paša koka sakņu kakla.

130. Ja publiskos apstādījumos augošiem kokiem veido apdobi, minimālais apdobes malas attālums no koka stumbra - 1,5 m, no krūma vidus - 1 m. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts - kokiem līdz 0,75 m un krūmiem līdz 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem - upju priežu mizu mulču vai lapu koku šķeldu, granīta šķembām, sedzējaugiem u.c., kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē. 

131. Izbūvējot jaunu ielu, starp sarkanajām līnijām paredz atsevišķu ielas apstādījumu joslu, ja to pieļauj ielas profils. Būvprojektā pamato stādījumu veidu un izvietošanas principus.

132. Pārbūvējot vai ierīkojot jaunas ielas vai autostāvvietas, izmanto dižstādus, kā arī klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošas kokaugu sugas, nodrošinot tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai.

133. Pirms ielas pārbūves un ielas seguma atjaunošanas, ņemot vērā inženiertīklu izvietojumu un inženiertīklu īpašnieku/turētāju izsniegtos tehniskos noteikumus, būvniecības dokumentācijā pamato ielas stādījumu atjaunošanas vai jaunu stādījumu veidošanas iespējas visā ielā vai kādā tās posmā.

134. Ielā, kur starp kokiem ir atļauta vai plānota transportlīdzekļu iebraukšana vai stāvēšana, paredz risinājumus koku stumbru un sakņu aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem, piemēram, ierīkojot speciālas stumbra un sakņu aizsargierīces, riepu barjeras vai vertikālas apdobju apmales un slodzi izlīdzinošas konstrukcijas.

135. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:

135.1. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;

135.2. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);

135.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).

136. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni un gaisa piesārņojumu) veido:

136.1. izbūvējot daudzdzīvokļu māju pie B, C vai D kategorijas ielas, stādījumus ierīko ielas pusē;

136.2. gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m² un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai apbūves noteikumos atļauta dzīvojamā apbūve vai vispārējās izglītības iestāde. Joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai vispārējās izglītības iestādes virzienā. To ierīko ar vairākpakāpju stādījumiem un vismaz 4 m platumā.

137. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 3 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 2 m no ielas sarkanās līnijas. Prasības neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.

138. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:

138.1. no ēkas ārsienas līdz:

138.1.1. koka stumbram - 5 m;

138.1.2. krūma vidum - 1,5 m;

138.2. no ietves vai gājēju celiņa malas līdz koka stumbram - 0,7 m;

138.3. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas vai grāvja augšmalas līdz koka stumbram - 2 m;

138.4. no nogāzes - 1 m.

139. Nepieļauj apstādījumos esošo koku, krūmu un citu stādījumu, tai skaitā dzīvžogu vai to vainaga izplešanos ārpus apstādījumu īpašnieka zemes vienības robežas.

140. Lauku teritorijā kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m atļauts ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

3.4.3. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvju būvdarbu procesā

141. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu.

142. Būvdarbu laikā veic koku aizsardzības pasākumus:

142.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;

142.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;

142.3. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes.

143. Veicot būvdarbus un rakšanas darbus koku tuvumā ievēro minimālo attālumu no koka stumbra:

143.1. jaunstādītiem kokiem un kokiem ar stumbra diametru līdz 20 cm - ne tuvāk par 1 m;

143.2. kokiem ar stumbra diametru līdz 0,4 m - ne tuvāk par 2 m;

143.3. kokiem ar diametru vairāk kā 0,4 m - piecu koka stumbru diametru attālumā.

3.4.4. Atkritumu savākšanas vietas

144. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietnes laukumus atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.

145. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu, velosipēdu un gājēju ceļu plānojumu.

146. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:

146.1. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;

146.2. ne tuvāk par 10 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;

146.3. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem, ja izbūvējot laukumu tiek veikti zemes darbi;

146.4. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

147. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

148. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.

3.5.2. Aizsardzība pret troksni un citu piesārņojumu

149. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

150. Plānojot apbūves teritorijas izmantošanas funkciju, kur radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanu.

151. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, aizsargstādījumu joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.

152. Pirms tādas komercdarbības uzsākšanas vai iekārtas uzstādīšanas ārpus telpām, kur plānotās darbības vai iekārtas skaņas jaudas līmenis (LWA) pārsniedz 80 dB(A), aprēķina darbības veikšanas un iekārtas ekspluatācijas radīto trokšņa līmeni un novērtē tā ietekmi uz dzīvojamās apbūves, izglītības iestāžu, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijām. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, darbības veicējs vai iekārtas uzstādītājs īsteno prettrokšņa pasākumus.

153. A un B kategorijas piesārņojošo darbību (iekārtas, būves, procesi), kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku vai cita piesārņojuma robežlielumus nav atļauts izvietot tuvāk par 100 m no dzīvojamās un publiskās ēkas. 

154. Pašvaldība pie būvprojekta izstrādes piesārņojošas darbības objektam pieprasa 1.kārtā veikt nepieciešamo aizsardzības risinājumus (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits pēc nepieciešamības).

155. Jaunbūvējamu dzīvojamo vai publisko ēku nav atļauts izvietot tuvāk par 100 m no A un B kategorijas piesārņojošas darbības (iekārtas, būves, procesi), kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku vai cita piesārņojuma robežlielumus.

3.5.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei

156. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:

156.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1);

156.2. Lauksaimniecības teritorija (L);

156.3. Mežu teritorija (M);

156.4. Ūdeņu teritorija (Ū).

157. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:

157.1. tuvāk par 200 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums; 

157.2. tuvāk par 500 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, ja plānots veikt dolomīta ieguvi izmantojot spridzināšanas metodi, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums; 

157.3. tuvāk par 100 m no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

157.4. tuvāk par 300 m no kapsētas teritorijas (Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1)) zemes vienības robežas, izņemot, ja saskaņots ar pašvaldību; 

157.5. vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5), izņemot, ja saskaņots ar pašvaldību;

157.6. tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass.

158. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām gar transportēšanas ceļiem, saskaņojot ar pašvaldību un/vai VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

159. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamos ceļus, veic to atputekļošanu vai asfaltēšanu līdz valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam pirms izstrādes uzsākšanas un izstrādes laikā.

160. Gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguves teritorijā atrodas jebkādi inženiertīkli un objekti vai derīgo izrakteņu transportēšanai nepieciešama jaunu ceļu ierīkošana vai esošo ceļu pārbūve, šķērsojot inženiertīklus, karjera izstrādātājs savu darbību saskaņo ar attiecīgā inženiertīkla turētāju/iem.

3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai

161. Pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Bicānu ezers, Bieržgaļa ezers, Cirišs, Feimaņu ezers, Lielais Kolupa ezers, Pelēča ezers, Rušons) un citiem ezeriem un upēm, īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) nodrošina publisku piekļuvi gājējiem un riteņbraucējiem, atbilstoši Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, Apbūves noteikumu 3.pielikumā. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm un normatīvajos aktos noteiktajam.

162. Būves ūdensobjektu krastmalā un publiskajos ūdeņos izvieto tā, lai tiktu saglabāta gājēju pārvietošanās iespēja tauvas joslā.

163. Laivu piestātnes atļauts būvēt vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves.

164. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).

165. Slipa vai laipas izvietošanai, kas paredzētas publiskai izmantošanai, izstrādā būvprojektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

166. Publiskajos ūdeņos atļauta peldbūvju noenkurošana, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai.

167. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.

168. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

169. Publisko ūdeņu teritorijā atļauta peldbūvju ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu) izvietošana.

170. Prasības peldbūvju izvietošanai:

170.1. peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros - Bicānu ezerā, Bieržgaļa ezerā, Cirišā, Feimaņu ezerā, Lielajā Kolupa ezera, Pelēča ezerā, Rušonā, ja to neierobežo ĪADT aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Peldbūvei ir jābūt piesaistītai pie zemes vienības, kas tieši robežojas ar publiskā ūdensobjekta krasta līniju;

170.2. peldbūvei atkarībā no būves paredzētā lietošanas veida, ievēro šo noteikumu prasības attiecīgai sauszemes būvei ar tādu pašu funkciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams attiecībā uz peldošu būvi;

170.3. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;

170.4. peldbūves augstums nepārsniedz 6 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē;

170.5. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;

170.6. katrai peldbūvei krastā paredz autostāvvietas, ņemot vērā prasības autostāvvietu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (lietošanas veidam);

170.7. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;

170.8. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredz slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem.

171. Ūdensteču un ūdensobjektu krasta erozijas riska vietas un prasības erozijas riska novēršanai nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

3.7. Prasības kultūras mantojuma aizsardzībai

3.7.1. Prasības kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās

172. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - NKMP) noteikto uzturēšanas režīmu, kas atrodams vietnē: https://mantojums.lv/ (katra kultūras pieminekļa kartiņas sadaļā "Režīmi un ĢEO").

173. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.

174. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

175. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana, ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

176. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas: 

176.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;

176.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm;

176.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

177. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, ievēro šādus nosacījumus:

177.1. kā kultūrvēsturisku vērtību saglabā esošo un atjauno vēsturisko ielu tīklu, ielu telpas veidolu, ietverot ielu segumus un profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu, esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu atbilstoši vēsturiskās apbūves plānojumam, apbūves izvietojumu attiecībā pret ielu, atjauno zudušos būvapjomus;

177.2. teritorijās saglabā zemes vienību dalījuma vēsturisko struktūru. Jaunas zemes vienības atļauts veidot atbilstoši konkrētajā kvartālā vai ielas telpā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai, pamatojoties uz zemes ierīcības ierosinātāja vai pašvaldības veiktas situācijas izpētes rezultātiem;

177.3. ja no vairākām zemes vienībām veido jaunu apbūves gabalu, vai arī, ja apbūve aptver vairākas blakus esošas zemes vienības, tad jaunajā apbūvē atspoguļo vēsturisko zemes vienību un būvju dalījumu;

177.4. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu principu (priekšdārziņus, pagalmu apzaļumojumu, koku alejas u.tml.) un raksturu (izkārtojumu un kompozīcijas principus);

177.5. esošo ēku pārbūves, fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas risinājumus izstrādā saskanīgi ar vēsturiskās pilsētvides apbūves veidola koptēlu;

177.6. jaunbūves plāno un izbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā apbūves mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālās saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās pilsētbūvnieciskās struktūras evolūcijas likumsakarības. Jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;

177.7. maksimālo vai minimālo apbūves blīvumu zemes vienībā nosaka atbilstoši vēsturiski iedibinātajam apbūves blīvumam vismaz kvartāla mērogā;

177.8. jaunbūvējamu un pārbūvējami ēku apbūves augstumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un raksturam;

177.9. jaunbūvju fasāžu apdarē izmanto ar vēsturisko apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus - ķieģeli, apmetumu un koku. Pilsētā aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus, plastmasu, oriģinālo materiālu imitācijas un metālu.

178. Veicot ielu pārbūvi ievēro šādus nosacījumus: 

178.1. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni. Saskaņojot risinājumu pašvaldībā un gadījumos, kad tas noteikts normatīvajos aktos - arī ar NKMP, atļauts apaļo akmeņu bruģi aizstāt ar kalto akmeņu bruģi;

178.2. pārbūvējot ielu saglabā un atjauno vēsturisko ietvju segumu. Seguma atjaunošanā izmanto oriģinālos klājuma paņēmienus, piemēram, bruģa vai klinkera ķieģeļu starpu aizpildījumu ar sīkāku akmeņu piebruģējumu, oriģinālos apmaļu (bortakmeņu) un noteku risinājumus. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā, bet ja tas nav iespējams - vismaz vienas zemes vienības ielas frontes garumā;

178.3. izmaiņas ielu profilā un segumos ir atļautas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;

178.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu);

178.5. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina būvju tehnisko stāvokli;

178.6. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;

178.7. veicot inženiertehniskās apgādes tīklu izbūvi vai pārbūvi ietvē, kas ieklāta ar asfaltbetonu, pēc inženiertehniskās apgādes tīklu izbūves ietvi ieklāj ar bruģakmens segumu visā ietves platumā tā kvartāla vai kvartālu grupas garumā, kurā ir veikti būvdarbi. 

3.7.2. Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai

179. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas iekļautas Apbūves noteikumu 4.pielikumā. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas.

180. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas fasādes atjaunošanas un pārbūves darbus veic, saglabājot tās ārējo arhitektonisko veidolu, jumta formu, fasāžu elementus un apdari, saglabājot ēkas vēsturisko raksturu, taču ir pieļaujamas pielāgošanās iespējas, lai būtu iespējams nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu funkcionalitāti, nesamazinot ēkas vēsturisko vērtību.

181. Atļauts pielāgot ēkas funkciju, ja tā saglabā atbilstošu kultūrvēsturisko un arhitektonisko raksturu, pieļaujot mainīt ēkas iekšējo plānojumu, bet saglabājot ārējo izskatu, saskaņojot būtiskas izmaiņas ar pašvaldību, kas nodrošina, ka netiek pārkāpti vēsturiskās teritorijas saglabāšanas principi.

182. Atjaunojot un pārbūvējot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku fasādes ievēro šādus nosacījumus:

182.1. nav pieļaujama kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ielas fasādes apdares un arhitektoniskā risinājuma vienkāršošana, arhitektonisko elementu (verandu, balkonu, jumta logu, rustiku, logu apmaļu, portālu, karnīžu, dzegu u.c.) likvidācija, ja tās ir iespējams saglabāt;

182.2. apmestām mūra ēkām atjauno fasādes apmetumu un dekoratīvās detaļas;

182.3. aizliegts likvidēt, apmest vai aizkrāsot fasāžu pildrežģu konstrukcijas; ugunsmūriem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, saglabā orģinālo apdares veidu akmens mūra fasādēs ar sarkano ķieģeļu logailu un durvju ailu apdari atjauno bojātās akmens mūra daļas, attīra ķieģeļu mūra fasādes fragmentus un atjauno šuvojumu;

182.4. fasādes pilnrežģa konstrukcijas var tikt atjaunotas vai pielāgotas, saglabājot to pamatstruktūru, taču pieļaujot nelielas vizuālas izmaiņas vai materiālu nomaiņu, ja tas neietekmē ēkas vēsturisko vērtību;

182.5. koka konstrukciju ēkām ar apmestām fasādēm atjauno fasāžu apmetumu un dekoratīvās detaļas;

182.6. atjaunojot koka konstrukciju ēku fasādes ar dēļu apšuvumu, saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, to atjauno. Saglabā dekoratīvās apdares elementus, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga. Koka ēku fasāžu dēļu apšuvumu aizliegts mainīt ar citu apdares materiālu;

182.7. ēku siltināšanu veic no iekšpuses. Siltinājumu pieļaujams veikt no ārpuses, ja ir izstrādāts vēsturiskajam fasādes veidolam identisks risinājums;

182.8. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas ar vēsturiskajai apbūvei neatbilstoša materiāla fasādēm un to elementiem, pašvaldība var noteikt prasību neatbilstošos materiālus nomainīt ar vēsturiskai apbūvei atbilstošiem materiāliem.

183. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku logus un durvis, ievēro šādus nosacījumus:

183.1. ielas fasādēs nav pieļaujama sākotnējo logu un durvju nomaiņa ar vienkāršotiem un asimetriskiem logiem un durvīm, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Ja sākotnējie logi un durvis ir zuduši vai to tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka atjaunošana nav lietderīga, izgatavo to vēsturiskos analogus vai stilistiski iederīgus elementus;

183.2. virs ārdurvīm saglabā virsgaismas logus. Vārtu atjaunošanai izmanto koku vai metālu;

183.3. izgatavojot logus un durvis, to dalījumu veido atbilstoši vēsturisko logu un durvju dalījumam;

183.4. nav pieļaujamas neproporcionālas logailu konfigurācijas maiņas (logailu paplatināšana vai logailu izbūve līdz ēkas grīdas līmenim);

183.5. koka konstrukciju ēkās iebūvē koka logus un durvis. Esošos koka logus restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logus veido ar vēsturiskajiem logiem un durvīm atbilstošu profilējumu un loga bloka dalījumu. Pieļaujams iebūvēt stikla pakešu logus koka rāmī; 

183.6. vēsturisku ēku interjerus restaurē, ja saglabājas vismaz 20% no kultūrvēsturiskām liecībām. Vēsturiskās kāpnes restaurē vai izgatavo to kopiju atbilstoši attiecīgās ēkas arhitektūras stilam.

184. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku jumta segumu, ievēro šādus nosacījumus:

184.1. izmanto ar vēsturisko jumtu segumu saskanīgus materiālus - gludas skārda loksnes, māla kārniņus, koka skaidu, jumstiņu segumu. Nav atļauta dakstiņus imitējošu lokšņu materiālu izmantošana, bet pieļaujamas atkāpes, ja ēkas apjoma un jumta konstrukcijas dēļ - jumta segums nav redzams;

184.2. slīpo jumta plaknēs, kas vērstas uz ielu vai citu publisko ārtelpu, aizliegts iebūvēt jumta logus;

184.3. ūdens novadīšanai no jumtiem ierīko metāla notekrenes un notekcaurules.

3.8. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai

185. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja TIN5 teritorijās saskaņots ar pašvaldību. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) lauksaimniecības zemju apmežošanā ņem vērā ĪADT noteiktās prasības.

186. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:

186.1. lauksaimniecības zemes auglība ir 30 balles un augstāka;

186.2. vienlaidus lauksaimniecības zemju platība ir lielāka par 2 ha;

186.3. lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir meliorēta;

186.4. zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek izmantotas lauksaimniecībā (tīrumi, ganības);

186.5. 70% no visapkārt esošās lauksaimniecības zemes plānotajam apmežošanas nogabalam tiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā;

186.6. lauksaimniecības zemes, kuras atrodas blakus putnu mikroliegumiem (teritorijās, kurās barojas putni).

187. Kā izņēmums apmežošana atļauta 186. punktā minētajiem kritērijiem atbilstošās lauksaimniecības zemēs, gadījumā, ja lauksaimniecības teritorijai visapkārt atrodas mežs, tā ir grūti pieejama un nav piebraucamā ceļa.

188. Ja lauksaimniecības zemē ir reģistrēti bioloģiski vērtīgi zālāji (BVZ), nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu zālāja platības pārveidošanai jeb zemes lietošanas kategorijas maiņai.

189. Meža zemes atļauts atmežot, ja meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā nepieciešama, lai uzsāktu Teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

190. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētas un ciemu teritorijās, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

191. Savrupmāju apbūve (11001).

192. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

193. Dārza māju apbūve (11003).

194. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot restorāni, bāri, spēļu nami, kazino, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

195. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Izņemot viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

197. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Izņemot slimnīcas un veselības centri, sanatorijas.

198. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Izņemot krīzes centri, patversmes.

199. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, ciemos - dzīvnieku viesnīcas, saskaņojot ar robežojošos zemes vienību īpašniekiem/tiesiskajiem valdītājiem.

200. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).

201. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

202. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
203.	Savrupmāju apbūve	600 m2 1	40	2	līdz 12	līdz 3	2
204.	Vasarnīcu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 2	2
205.	Dārza māju apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 2	2
206.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
207.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
208.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
209.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
210.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
211.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	600 m2	40	2	līdz 12	līdz 3	2
212.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	2	2	2	2	2	2
213.	Labiekārtota ārtelpa	2	2	2	2	2	2
214.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2	2	2	2	2	2

4.1.1.5. Citi noteikumi

215. Atmežošana atļauta tikai zem ēkām un citām būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, bet ne vairāk kā 30% no zemes vienības kopējās platības. Izstrādājot un pamatojot ar detālplānojumu, atmežojamo platību var palielināt par 10%.

216. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas savrupmājas, ja zemes vienības platība nav mazāka par 1200 m².

217. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003), ja objekta apbūves platība ir lielāka par 100 m² vai plānotais apmeklētāju/viesu skaits ir lielāks par 20, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

218. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10%, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

219. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS1) ir funkcionālā zona vasarnīcu un dārza māju apbūves ciemos - Ozoli un Dzeņi, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet izpildot nosacījumus iespējama arī pastāvīga savrupmāju dzīvojamā apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

220. Savrupmāju apbūve (11001): Izņemot divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas.

221. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

222. Dārza māju apbūve (11003).

223. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).

224. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

225. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
226.	Savrupmāju apbūve	600 m2	40	3	līdz 10	līdz 2	3
227.	Vasarnīcu apbūve	600 m2	40	3	līdz 10	līdz 2	3
228.	Dārza māju apbūve	600 m2	40	3	līdz 10	līdz 2	3
229.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	3	3	3	3	3	3
230.	Labiekārtota ārtelpa	3	3	3	3	3	3
231.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	3	3	3	3	3	3

4.1.2.5. Citi noteikumi

232. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m².

233. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu vasarnīcu vai vienu savrupmāju.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

234. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

235. Savrupmāju apbūve (11001).

236. Rindu māju apbūve (11005).

237. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

238. Biroju ēku apbūve (12001).

239. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu nami, kazino, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

240. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

241. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri.

242. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

243. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Izņemot slimnīcas un veselības centri, sanatorijas.

244. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Izņemot krīzes centri, patversmes.

245. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

246. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām), izņemot Preiļu pilsētā.

247. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

248. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
249.	Savrupmāju apbūve	600 m2 4	40	6	līdz 12	līdz 3	6
250.	Rindu māju apbūve	400 m2 5	6	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
251.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
252.	Biroju ēku apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
253.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
254.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
255.	Kultūras iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
256.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20 7
257.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
258.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
259.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	6	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
260.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	6	6	6	6	6	6
261.	Labiekārtota ārtelpa	6	6	6	6	6	6
262.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	6	6	6	6	6	6

4.2.1.5. Citi noteikumi

263. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

264. Savrupmāju apbūvei ievēro Savrupmāju dzīvojamās apbūves (DzS) noteikumus (skatīt 4.1.apakšnodaļā).

265. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.

266. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10%, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

267. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

268. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

269. Rindu māju apbūve (11005).

270. Biroju ēku apbūve (12001).

271. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu nami, kazino, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

272. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

273. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri.

274. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

275. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Izņemot slimnīcas un veselības centri, sanatorijas.

276. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Izņemot krīzes centri, patversmes.

277. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

278. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām), izņemot Preiļu pilsētā.

279. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

280. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
281.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	9	10	līdz 110 11	līdz 20 12	līdz 5 12	20
282.	Rindu māju apbūve	400 m2 8	10	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
283.	Biroju ēku apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
284.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
285.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
286.	Kultūras iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
287.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20 13
288.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
289.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
290.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	9	10	līdz 110	līdz 20 12	līdz 5 12	20
291.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	10	10	10	10	10	10
292.	Labiekārtota ārtelpa	10	10	10	10	10	10
293.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	10	10	10	10	10	10

4.3.1.5. Citi noteikumi

294. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.

295. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

296. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

297. Biroju ēku apbūve (12001).

298. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu nami, kazino, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

299. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

300. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

301. Sporta būvju apbūve (12005).

302. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

303. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

304. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

305. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

306. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

307. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

308. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

309. Rindu māju apbūve (11005).

310. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
311.	Biroju ēku apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
312.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
313.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
314.	Kultūras iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
315.	Sporta būvju apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
316.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
317.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20 18
318.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
319.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
320.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
321.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20
322.	Labiekārtota ārtelpa	16	16	16	16	16	16
323.	Rindu māju apbūve	400 m2 15	16	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
324.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	14	16	līdz 110	līdz 20 17	līdz 5 17	20

4.4.1.5. Citi noteikumi

325. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi.

326. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei - 100 m.

327. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

328. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un transporta apkopes servisa objektus, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

329. Biroju ēku apbūve (12001).

330. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

331. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

332. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

333. Sporta būvju apbūve (12005).

334. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

335. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

336. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

337. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

338. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

339. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

340. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

341. Rindu māju apbūve (11005).

342. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

343. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, citi uzņēmumi, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumi, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
344.	Biroju ēku apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
345.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
346.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
347.	Kultūras iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
348.	Sporta būvju apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
349.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
350.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20 24
351.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
352.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
353.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
354.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
355.	Labiekārtota ārtelpa	21	21	21	21	21	21
356.	Rindu māju apbūve	400 m2 19	21	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
357.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	20	21	līdz 110	līdz 20 22	līdz 5 22	20
358.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	20	21	līdz 110	23	21	20

4.4.2.5. Citi noteikumi

359. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi.

360. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei - 100 m.

361. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.

362. Vieglās ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

363. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu reliģiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu arhitektūras pieminekļu - Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve (aizs. nr. 6490), Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve (aizs. nr. 6493), Aizkalnes pareizticīgo baznīca (aizs. nr. 8787), Vārkavas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (aizs. nr. 8593), Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams (aizs. nr. 9041), Rušonas katoļu baznīcas apbūve (aizs. nr. 6506) teritorijās un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu - Preiļu Romas katoļu baznīca, Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca, Riebiņu Svētas Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca, Pieniņu Jēzus Sirds katoļu baznīca, Vidsmuižas Romas katoļu baznīca, Svētā Nikolaja Riebiņu pareizticīgo baznīca, Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams, Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams, Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca, Tišinas vecticībnieku lūgšanu nams, Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams, Makarovkas vecticībnieku lūgšanas nams, Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams, Preiļu vecticībnieku lūgšanu nams, Arendoles Romas katoļu Svētās Dievmātes baznīca, Jasmuižas (Aizkalnes) Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca, Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca, Kalupes evanģēliski luteriskā baznīca un Preiļu vecticībnieku lūgšanu nams teritorijās, kā arī Lomu vecticībnieku lūgšanu nams teritorijā, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

364. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Veikali, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības objekti reliģiska rakstura preču tirdzniecībai.

365. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

366. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojums, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
367.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	25	25	līdz 60	līdz 9	līdz 1	40
368.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	25	25	līdz 60	līdz 9 26	līdz 1	40
369.	Labiekārtota ārtelpa	25	25	25	25	25	25

4.4.3.5. Citi noteikumi

370. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P2) sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai.

371. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai, veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).

4.4.4. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku un ainavisku vērtību (P3)

4.4.4.1. Pamatinformācija

372. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku un ainavisku vērtību (P3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu arhitektūras pieminekļu - Preiļu muižas apbūve (aizs. nr. 6498), Dzejnieka Raiņa dzīves vieta (aizs. nr. 49) (Jasmuiža), Arendoles muižas kungu māja (aizs.nr.8547), Vārkavas (Vecvārkavas) muižas pils (aizs. nr. 8594) teritorijās un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu un ainaviskās teritorijās - Galēnu muižas komplekss, Riebiņu muižas komplekss, Preiļu muižas parka kapellas un starp Cirīša ezeru un Aglonas baziliku teritorijās, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

373. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

374. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas.

375. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Koncertzāles, vasaras estrādes (kā vieglas konstrukcijas būves), muzeji, izstāžu zāles un citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

376. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Interešu izglītības, tajā skaitā pieaugušo interešu izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

377. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Veselības centri, sanatorijas un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

378. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

379. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojums, tai skaitā autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
380.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40
381.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40
382.	Kultūras iestāžu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40
383.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40 29
384.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40
385.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	27	27	līdz 60	līdz 8 28	27	40
386.	Labiekārtota ārtelpa	27	27	27	27	27	27

4.4.4.5. Citi noteikumi

387. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P3) sadalīšana atsevišķās zemes vienībās.

388. Esošo kultūrvēsturisko ēku un būvju pārbūve un atjaunošana atļauta tikai to vēsturiskajā arhitektoniskajā veidolā, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, apbūves un labiekārtojuma iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).

389. Prioritāri saglabā vēsturiskā plānojuma struktūru, vēsturiskos stādījumus (vietējos un citzemju sugu kokaugus), dārzu - parku arhitektūras elementus, esošo reljefu, dabīgas un vai mākslīgi veidotas ūdenstilpes un ūdensteces. Atļautas tikai tādas ēkas un inženierbūves, kuras paredzētas šo teritoriju funkcionēšanai un apsaimniekošanai, un neapdraud konkrētā kultūras pieminekļa vērtību saglabāšanu.

390. Būvju funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu (nav pieļaujamas rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņa līmeni vai piesārņojumu saistītas būves).

391. Kultūrvēsturiskās apbūves vizuālās ietekmes zonā nav atļauta jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu ēku un būvju, virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

392. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot kultūrvēsturiskās apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.

393. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis, nodrošinot piekļūšanu ar atsevišķu ieeju.

394. Dabas parka "Cirīšu ezers" dabas parka zonas teritorijas izmantošanā ievēro ĪADT aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktu un dabas aizsardzības plāna prasības.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija ar vēsturisku raksturu (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

395. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ar vēsturisku raksturu ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētas un ciemu teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

396. Savrupmāju apbūve (11001).

397. Rindu māju apbūve (11005).

398. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

399. Biroju ēku apbūve (12001).

400. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu nami, kazino, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

401. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

402. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

403. Sporta būvju apbūve (12005).

404. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

405. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

406. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

407. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

408. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

409. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

410. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

411. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumi, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

412. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
413.	Savrupmāju apbūve	600 m2	40	32	līdz 12	līdz 3	32
414.	Rindu māju apbūve	400 m2 30	32	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
415.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	31	32	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
416.	Biroju ēku apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
417.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
418.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
419.	Kultūras iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
420.	Sporta būvju apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
421.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
422.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	33
423.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
424.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
425.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
426.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
427.	Labiekārtota ārtelpa	32	32	32	32	32	32
428.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32
429.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	31	50	32	līdz 15	līdz 3	32

4.5.1.5. Citi noteikumi

430. Vieglās ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību, izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

431. Atļauts veikt teritorijā esošo dzīvojamo māju pārbūvi, ja nepieciešams, būvprojektā ietverot šādus risinājumus: prettrokšņu pasākumus, kas nodrošina trokšņa robežlielumu telpās ievērošanu, piespiedu ventilācijas ierīkošanas risinājumus gaisa piesārņojuma novēršanai telpās.

432. Nav atļauta tāda apbūve un saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem.

433. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

434. Jaunus automobiļu un motociklu apkopes un tirdzniecības uzņēmumus nav atļauts izvietot tieši robežojoties ar dzīvojamo funkciju un tie nevar tieši eksponēties publiskajā ārtelpā.

435. Nav atļauta lielgabarīta (būvmateriāli, kokmateriāli u.tml. materiāli) un daudzskaitlīga transporta tehnisko vienību uzglabāšana vai ilglaicīgā novietošana eksponējoties publiskajā ārtelpā.

436. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei - 100 m.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija Preiļu pilsētā (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

437. Jauktas centra apbūves teritorija Preiļu pilsētā (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētas teritorijā, kur veidojas jaukts izmantošanu spektrs un kur plānots arī turpmāk attīstīt ar jauktu izmantošanu dzīvojamajai, publiskajai un vieglās rūpniecības uzņēmumu ar nebūtisku ietekmi uz vidi apbūvei.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

438. Savrupmāju apbūve (11001).

439. Rindu māju apbūve (11005).

440. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

441. Biroju ēku apbūve (12001).

442. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

443. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

444. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

445. Sporta būvju apbūve (12005).

446. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

447. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

448. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

449. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

450. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

451. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

452. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

453. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, kuri veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumi, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

454. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

455. Noliktavu apbūve (14004).

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
456.	Savrupmāju apbūve	600 m2	40	36	līdz 12	līdz 3	36
457.	Rindu māju apbūve	400 m2 34	36	līdz 110	līdz 12	līdz 3	20
458.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	35	36	līdz 110	līdz 15	līdz 3	20
459.	Biroju ēku apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
460.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
461.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
462.	Kultūras iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
463.	Sporta būvju apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
464.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
465.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	39
466.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
467.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
468.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
469.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	35	50	36	līdz 15	līdz 3	36
470.	Labiekārtota ārtelpa	36	36	36	36	36	36
471.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	35	50	36	37	36	36
472.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	35	50	36	38	36	36
473.	Noliktavu apbūve	35	50	36	38	36	36

4.5.2.5. Citi noteikumi

474. Vieglās ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

475. Vieglās ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic B kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

476. Gar C un B kategorijas piesārņojošās darbības objekta zemes vienības robežu, ja tam blakus atrodas zemes vienība ar dzīvojamo, izglītības iestāžu, veselības aprūpes iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu apbūvi, veido divpakāpju stādījumu joslu. Konkrēto risinājumu nosaka būvprojektā.

477. Atļauts veikt teritorijā esošo dzīvojamo māju pārbūvi, ja nepieciešams, būvprojektā ietverot šādus risinājumus: prettrokšņu pasākumus, kas nodrošina trokšņa robežlielumu telpās ievērošanu, piespiedu ventilācijas ierīkošanas risinājumus gaisa piesārņojuma novēršanai telpās.

478. Nav atļauta tāda apbūve un saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem.

479. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

480. Jaunus automobiļu un motociklu apkopes un tirdzniecības uzņēmumus nav atļauts izvietot tieši robežojoties ar dzīvojamo funkciju un tie nevar tieši eksponēties publiskajā ārtelpā.

481. Nav pieļaujama lielgabarīta (būvmateriāli, kokmateriāli u.tml. materiāli) un daudzskaitlīga transporta tehnisko vienību uzglabāšana vai ilglaicīgā novietošana eksponējoties publiskajā ārtelpā.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

482. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu un industriālo parku ar nebūtisku ietekmi uz vidi darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

483. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, kuri veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību vai uzņēmumi, kuri neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

484. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

485. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

486. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

487. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

488. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

489. Noliktavu apbūve (14004).

490. Lidostu un ostu apbūve (14005): Apbūve, ko veido lidostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

491. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

492. Biroju ēku apbūve (12001).

493. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

494. Sporta būvju apbūve (12005).

495. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

496. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
497.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	40	41	līdz 110	42	41	10
498.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	40	41	līdz 110	42	41	10
499.	Derīgo izrakteņu ieguve	40	41	41	42	41	41
500.	Inženiertehniskā infrastruktūra	40	41	41	41	41	41
501.	Transporta lineārā infrastruktūra	40	41	41	41	41	41
502.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	40	41	līdz 110	40	41	41
503.	Noliktavu apbūve	40	41	līdz 110	40	41	10
504.	Lidostu un ostu apbūve	40	41	41	41	41	41
505.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	40	41	līdz 110	42	41	10
506.	Biroju ēku apbūve	40	41	līdz 110	40	41	10
507.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	40	41	līdz 110	40	41	10
508.	Sporta būvju apbūve	40	41	līdz 110	40	41	10
509.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	40	41	līdz 110	40	41	10
510.	Mežsaimnieciska izmantošana	40	41	41	41	41	41

4.6.1.5. Citi noteikumi

511. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu - prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.c. pēc nepieciešamības.

512. Operators var uzsākt jaunu piesārņojošu darbību vai veikt būtiskas izmaiņas esošā piesārņojošā darbībā, kuras paredzēts veikt vai kuras izvietotas 100 m (B kategorijas) vai 50 m (C kategorijas) attālumā no dzīvojamās apbūves teritorijām, ja tiek paredzēts lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi.

513. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus koku vai krūmu stādījumus vismaz 4 m platumā, paredzot vismaz 50% mūžzaļos stādījumus. Buferjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā, derīgo izrakteņu ieguves projektā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

514. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

515. Būves, kas nepieciešamas ražošanas materiālu apstrādei, nedrīkst būt īslaicīgas lietošanas būves.

516. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

517. Vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

518. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic B kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

519. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

520. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu un industriālo parku, tai skaitā smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

521. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.

522. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.

523. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

524. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

525. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

526. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

527. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

528. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

529. Noliktavu apbūve (14004).

530. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

531. Biroju ēku apbūve (12001).

532. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

533. Sporta būvju apbūve (12005).

534. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

535. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves.

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
536.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
537.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
538.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
539.	Derīgo izrakteņu ieguve	43	44	44	45	44	44
540.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
541.	Inženiertehniskā infrastruktūra	43	44	44	44	44	44
542.	Transporta lineārā infrastruktūra	43	44	44	44	44	44
543.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	43	44	līdz 150	43	44	44
544.	Noliktavu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
545.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	43	44	līdz 150	45	44	10
546.	Biroju ēku apbūve	43	44	līdz 150	43	44	10
547.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	43	44	līdz 150	43	44	10
548.	Sporta būvju apbūve	43	44	līdz 150	43	44	10
549.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	43	44	līdz 150	43	44	10
550.	Mežsaimnieciska izmantošana	43	44	44	44	44	44

4.6.2.5. Citi noteikumi

551. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

552. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus koku vai krūmu stādījumus vismaz 4 m platumā, paredzot vismaz 50% mūžzaļos stādījumus. Buferjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā, derīgo izrakteņu ieguves projektā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

553. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.

554. Būvēm, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienību robežām ar dzīvojamo vai publisko apbūvi nedrīkst būt mazāks par 100 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

555. Operators var uzsākt jaunu piesārņojošu darbību vai veikt būtiskas izmaiņas esošā piesārņojošā darbībā, kuras paredzēts veikt vai kuras izvietotas 100 m (A un B kategorijas) vai 50 m (C kategorijas) attālumā no dzīvojamās apbūves teritorijām, ja tiek lietoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi.

556. Ja plānotā darbība ir saistīta ar daļiņu (PM10 un PM2,5) veidošanos, būvprojektā paredz slēgtus uzglabāšanas un pārkraušanas tehniskus paņēmienus un tehnoloģiskos risinājumus izplūdes gāzu attīrīšanai no daļiņām (PM10 un PM2,5).

557. Lai mazinātu transporta radīto vides troksni, veic organizatoriskus prettrokšņa pasākumus, piemēram kravas transporta kustības ierobežošanu vakara un nakts periodā.

558. Būves, kas nepieciešamas ražošanas materiālu apstrādei, nedrīkst būt īslaicīgas lietošanas būves.

559. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

560. Vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

561. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic A un B kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

562. Ražošanas objektu vai iekārtu, kas veic C kategorijas piesārņojošo darbību izvieto ne mazāk kā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes, veselības aprūpes iestādes un sociālās aprūpes iestādes ēkas, izņemot, ja saņemts blakus esošās ēkas īpašnieka saskaņojums. Objekta vai iekārtas izvietojumu precizē būvprojektā vai detālplānojumā, ja tā izstrāde ir nepieciešama.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

563. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

564. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

565. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

566. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

567. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kas saistīta ar transporta pakalpojumu infrastruktūru.

568. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

569. Apbūves rādītājus nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

570. Nodrošina zemes vienību ārpus Transporta infrastruktūras teritorijām (TR) aizsardzību pret transporta infrastruktūras radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpniecības apbūves teritorija (R, R1), Tehniskās apbūves teritorija (TA), Transporta infrastruktūras teritorija (TR), Lauksaimniecības teritorija (L) vai Mežu teritorija (M).

571. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.).

572. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Pašvaldībā.

573. Papildus prasības transporta infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, ielu būvniecībai saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu "Prasības transporta infrastruktūrai".

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

574. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

575. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumi un punkti.

576. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

577. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

578. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

579. Noliktavu apbūve (14004).

580. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

581. Biroju ēku apbūve (12001).

582. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

583. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
584.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	46	47	līdz 110	līdz 12	47	47
585.	Inženiertehniskā infrastruktūra	46	47	47	47	47	47
586.	Transporta lineārā infrastruktūra	46	47	47	47	47	47
587.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	46	47	47	47	47	47
588.	Noliktavu apbūve	46	47	līdz 110	līdz 12	47	47
589.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	46	47	līdz 110	līdz 12	47	47
590.	Biroju ēku apbūve	46	47	līdz 110	līdz 12	47	3
591.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	46	47	līdz 110	līdz 12	47	3
592.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	46	47	līdz 110	47	47	47

4.8.1.5. Citi noteikumi

593. Nodrošina zemes vienību ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA), aizsardzību pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpniecības apbūves teritorija (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijas (TA), Transporta infrastruktūras teritorijas (TR), Lauksaimniecības teritorija (L) vai Mežu teritorija (M).

594. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklāta uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

595. Pasākumus, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus, veic Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās.

596. Papildus prasības inženiertīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļā "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem".

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

597. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

598. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

599. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

600. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

601. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kioski, segtie stendi, sezonāla rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

602. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).

603. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apjumtas vasaras estrādes.

604. Sporta būvju apbūve (12005): Sezonāla rakstura sporta un atpūtas laukumi un to funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra.

605. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

606. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
607.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	49	50	50	50	50	50
608.	Labiekārtota ārtelpa	50	50	50	50	50	50
609.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	50	50	50	50	50	50
610.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	48	10	50	līdz 6	līdz 1	50
611.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	48	10	50	līdz 6	līdz 1	50
612.	Kultūras iestāžu apbūve	48	10	50	līdz 6	līdz 1	50
613.	Sporta būvju apbūve	48	10	50	līdz 6	līdz 1	50
614.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	50	50	50	50	50	50
615.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	50	50	50	50	50	50

4.9.1.5. Citi noteikumi

616. Teritorijās atļauts ierīkot labiekārtojumu un apstādījumus atbilstoši konkrētās teritorijas specifikai. Apbūve parkos un skvēros pieļaujama tikai parku un skvēru funkciju nodrošināšanai. 

617. Atļautais teritorijas labiekārtojums - takas, celiņi, atpūtas vietas; tūrisma un dabas izziņas infrastruktūra, tostarp, būves, kas paredzētas dabas un apstādījumu teritorijas izmantošanas nodrošināšanai nepieciešamajām papildizmantošanām.

618. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu autostāvvietas.

619. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas pašvaldībā.

620. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un pārbūvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu vai detālplānojumu.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

621. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

622. Labiekārtota ārtelpa (24001): Kapsētas, dzīvnieku kapsētas, piemiņas vietas un brāļu kapi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās būves - kapličas, krematoriju ēkas u.c., kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu.

623. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

624. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sezonāla rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie objekti.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

625. Apbūves rādītājus nosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvprojektā, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10%.

626. Plāno apmeklētāju transportlīdzekļu stāvlaukumus, norādes un laukumus atkritumu konteineru izvietošanai.

627. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami kapsētas teritorijas uzturēšanai.

628. Kapsētas teritorijā līdz tās galvenās izmantošanas uzsākšanai atļauts saglabāt neatmežotu meža zemi.

629. Ievēro minimālos attālumu 150 m no kapsētu teritorijas robežas līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

630. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu arhitektūras pieminekļa - Preiļu muižas apbūves (aizs. Nr. 6498) parka teritorijā, dabas pieminekļa - Vārkavas parka teritorijā un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu - Galēnu muižas parka, Riebiņu muiža parka un Arendoles muiža parka teritorijās, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

631. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

632. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

633. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sezonāla rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

634. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).

635. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Vasaras estrādes kā vieglas konstrukcijas būves.

636. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

637. Jaunas apbūves veidošana un esošo būvju pārbūve atļauta tikai tāda, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu esošajai kultūrvēsturiskajai apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai.

638. Apbūves rādītājus nosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvprojektā, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 5%.

639. Nav atļauta jaunu zemes vienību veidošana.

640. Īpašnieks nodrošina esošo parku, skvēru, apstādījumu, mežaparku un citu kopto zaļumvietu uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī publisko pieejamību.

641. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.

642. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, DA2 teritoriju nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, saglabājot publisko teritoriju un ēku pieejamību un saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija mazdārziņiem (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

643. Dabas un apstādījumu teritorija mazdārziņiem (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ģimenes mazdārziņu un atpūtas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

644. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam.

645. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

646. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.4.5. Citi noteikumi

647. Atļautas tikai īslaicīgas siltumnīcas, darba rīku novietnes līdz 25 m² un maksimālo augstumu līdz 2 m, kas saistītas ar mazdārziņu teritoriju funkcionēšanu.

648. Teritoriju drīkst nožogot ar dzīvžogu vai zaļo stiepļu žogu.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

649. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

650. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

651. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

652. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

653. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

654. Viensētu apbūve (11004).

655. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

656. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

657. Sporta būvju apbūve (12005).

658. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

659. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

660. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

661. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu.

662. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

663. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
664.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	53	53	53	53	53
665.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	54	53	53	53	53	53
666.	Labiekārtota ārtelpa	53	53	53	53	53	53
667.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	53	53	53	53	53	53
668.	Viensētu apbūve	2 ha 51	10	53	līdz 10	līdz 2	53
669.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	52	10	53	līdz 10	līdz 2	53
670.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	52	10	53	līdz 10	līdz 2	53
671.	Sporta būvju apbūve	52	10	53	līdz 10	līdz 2	53
672.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	52	53	53	53	53	53
673.	Derīgo izrakteņu ieguve	52	53	53	53	53	53
674.	Inženiertehniskā infrastruktūra	53	53	53	53	53	53
675.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	52	10	53	55	53	53
676.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha	53	53	53	53	53
677.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	53	53	53	53	53	53

4.10.1.5. Citi noteikumi

678. Atļauta meža infrastruktūras, kas iekļauj meža ceļus un meža meliorācijas sistēmas uzturēšana, būvniecība, pārbūve un atjaunošana.

679. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā - dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.

680. Mežu teritorijā (M) atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.

681. Meža zemes vienības nav nožogojamas, izņemot ja tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai, jaunaudžu aizsardzībai pret pārnadžu postījumiem vai citu specifisku funkciju pildīšanai.

4.10.2. Mežu teritorija pilsētā un ciemos (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

682. Mežu teritorija pilsētā un ciemos (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētā un ciemos, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

683. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai, izmantošanai, aizsardzībai nepieciešamā meža infrastruktūra, ietverot rekreācijas objektus, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu.

684. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

685. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

686. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

687. Viensētu apbūve (11004).

688. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

689. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri.

690. Sporta būvju apbūve (12005): Atklāti sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu.

691. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

692. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
693.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	58	58	58	58	58
694.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	59	58	58	58	58	58
695.	Labiekārtota ārtelpa	58	58	58	58	58	58
696.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	58	58	58	58	58	58
697.	Viensētu apbūve	2 ha 56	10	58	līdz 10	līdz 2	58
698.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	57	10	58	līdz 10	līdz 2	58
699.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	57	10	58	līdz 10	līdz 2	58
700.	Sporta būvju apbūve	57	10	58	līdz 10	līdz 2	58
701.	Inženiertehniskā infrastruktūra	58	58	58	58	58	58
702.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	58	58	58	58	58	58

4.10.2.5. Citi noteikumi

703. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā - dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.

704. Rekreācijas objektu (skatu platformas, aktīvās atpūtas konstrukcijas u.c.), ceļu un labiekārtojuma elementu aizņemtās platības maksimālais īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5% no zemes vienības kopējās platības.

705. Dabas parka "Cirīša ezers" dabas parka zonas teritorijas izmantošanā ievēro ĪADT aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktu un dabas aizsardzības plāna prasības.

706. Meža zemes atmežošana atļauta tikai zem ēkām un būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem. Pārējā zemes vienības daļa saglabājama kā meža zeme.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

707. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem Preiļu novada lauku teritorijā.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

708. Viensētu apbūve (11004).

709. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

710. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

711. Labiekārtota ārtelpa (24001).

712. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

713. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

714. Vasarnīcu apbūve (11002).

715. Dārza māju apbūve (11003).

716. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

717. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

718. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

719. Sporta būvju apbūve (12005).

720. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

721. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

722. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

723. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

724. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

725. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

726. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.

727. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

728. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

729. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

730. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

731. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

732. Noliktavu apbūve (14004).

733. Lidostu un ostu apbūve (14005): Apbūve, ko veido lidostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā navigācijas iekārtas un ierīces lidostā.

734. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

735. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

736. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
737.	Viensētu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
738.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha 60	30	61	62	61	61
739.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha	61	61	61	61	61
740.	Labiekārtota ārtelpa	61	61	61	61	61	61
741.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	61	61	61	61	61	61
742.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	61	61	61	61	61	61
743.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 2	61
744.	Dārza māju apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 2	61
745.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
746.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
747.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
748.	Sporta būvju apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
749.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	61	61
750.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	65
751.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
752.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
753.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
754.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	līdz 3	61
755.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha 60	30	61	62	61	61
756.	Derīgo izrakteņu ieguve	61	61	61	63	61	61
757.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha 60	30	61	62	61	61
758.	Inženiertehniskā infrastruktūra	61	61	61	61	61	61
759.	Transporta lineārā infrastruktūra	61	61	61	61	61	61
760.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	61	61	61	61	61	61
761.	Noliktavu apbūve	2 ha 60	30	61	līdz 12	61	61
762.	Lidostu un ostu apbūve	61	61	61	64	61	61
763.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 60	30	61	63	61	61
764.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	61	61	61	61	61
765.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	61	61	61	61	61	61

4.11.1.5. Citi noteikumi

766. Lauksaimniecības teritorijā (L) atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.

767. Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā ievēro Mežu teritorijas (M) noteikumus (skatīt 4.10.apakšnodaļu).

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija pilsētā un ciemos (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

768. Lauksaimniecības teritorija pilsētā un ciemos (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētā un ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai pilsētās un ciemos.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

769. Viensētu apbūve (11004).

770. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

771. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

772. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

773. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

774. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

775. Vasarnīcu apbūve (11002).

776. Dārza māju apbūve (11003).

777. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

778. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

779. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

780. Sporta būvju apbūve (12005).

781. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

782. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

783. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

784. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

785. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

786. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

787. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, citi uzņēmumi, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošās darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

788. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumi un punkti.

789. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

790. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

791. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

792. Noliktavu apbūve (14004).

793. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

794. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Izņemot savvaļas dzīvnieku dārzus, malkas meža, celulozes meža un lietaskoku audzēšanu un ciršanu.

795. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
796.	Viensētu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
797.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
798.	Lauksaimnieciska izmantošana	66	66	66	66	66	66
799.	Labiekārtota ārtelpa	66	66	66	66	66	66
800.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	66	66	66	66	66	66
801.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	66	66	66	66	66	66
802.	Vasarnīcu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 2	66
803.	Dārza māju apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 2	66
804.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
805.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
806.	Kultūras iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
807.	Sporta būvju apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
808.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
809.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	67
810.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
811.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
812.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
813.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	līdz 3	66
814.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
815.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
816.	Inženiertehniskā infrastruktūra	66	66	66	66	66	66
817.	Transporta lineārā infrastruktūra	66	66	66	66	66	66
818.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	66	66	66	66	66	66
819.	Noliktavu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
820.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2500 m2	30	66	līdz 12	66	66
821.	Mežsaimnieciska izmantošana	66	66	66	66	66	66
822.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	66	66	66	66	66	66

4.11.2.5. Citi noteikumi

823. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija Aglonas ciemā (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

824. Lauksaimniecības teritorija Aglonas ciemā (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka Aglonas ciemā, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai pilsētās un ciemos, vienlaicīgi aizsargājot vietas dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

825. Viensētu apbūve (11004).

826. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

827. Labiekārtota ārtelpa (24001).

828. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

829. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

830. Vasarnīcu apbūve (11002).

831. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

832. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

833. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

834. Sporta būvju apbūve (12005).

835. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

836. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

837. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

838. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

839. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

840. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

841. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
842.	Viensētu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
843.	Lauksaimnieciska izmantošana	68	68	68	68	68	68
844.	Labiekārtota ārtelpa	68	68	68	68	68	68
845.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	68	68	68	68	68	68
846.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	68	68	68	68	68	68
847.	Vasarnīcu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 2	68
848.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
849.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
850.	Kultūras iestāžu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
851.	Sporta būvju apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
852.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	69
853.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
854.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
855.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2500 m2	30	68	līdz 12	līdz 3	68
856.	Inženiertehniskā infrastruktūra	68	68	68	68	68	68
857.	Transporta lineārā infrastruktūra	68	68	68	68	68	68
858.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	68	68	68	68	68	68

4.11.3.5. Citi noteikumi

859. Dabas parka "Cirīša ezers" dabas parka zonas teritorijas izmantošanā ievēro ĪADT aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktu un dabas aizsardzības plāna prasības.

860. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

861. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

862. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

863. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

864. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

865. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas) apbūve.

866. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

867. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

868. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): Sapropeļa un citu derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

869. Dabisku ūdensobjektu krasta līniju drīkst nebūtiski izmainīt krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju un piestātņu izbūves gadījumos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot būvprojektu krasta nostiprināšanai. Krasta nostiprināšanu drīkst veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā.

870. Peldbūvju pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem apbūves rādītājus un inženiertehnisko nodrošinājumu nosaka detālplānojumā un/vai būvprojektā. Detālplānojumu un/vai būvprojektu peldbūvju izvietojuma pamatojumam izstrādā teritorijai, kura aptver peldbūvju izvietojumam paredzēto ūdeņu platību un peldbūvju infrastruktūras izvietošanai nepieciešamo saistīto sauszemes teritoriju. Papildus ievēro apakšnodaļas 3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai noteikumus.

871. Krasta līnija ir brīvi pieejama, bez žogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m.

872. Publiskās atpūtas vietas pie ūdens norobežo ar bojām ūdenī, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas, ne tuvāk par 50 m no publiskās peldvietas, izņemot gadījumos, kad ūdenstransporta līdzeklis tiek nolaists ūdenī, izmantojot publiskās atpūtas vietas teritorijā speciāli tam izbūvētās vai iekārtotās vietas, ievērojot normatīvo aktu prasības.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

873. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1).

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

874. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

5.1.2. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

875. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN11).

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

876. Pilsētas un ciemu teritorijās būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 100 m attālumā no valsts galvenā autoceļa, 60 m attālumā no valsts reģionālā autoceļa un 30 m attālumā no valsts vietējā autoceļa ass. 

5.1.3. Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

877. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

878. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība 1,3 km attālumā no Preiļu pilsētas un ciemu teritoriju robežām.

5.1.4. Plūdu riska teritorija (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

879. Grafiskās daļas kartē attēlotas plūdu riska teritorijas, kas pakļautas potenciālai applūšanai.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

880. Pirms būvniecības nepieciešams veikt teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu un veikt applūšanas riska izvērtējumu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saņemt kompetentas iestādes atzinumu par applūšanas iespējamību. Pēc atzinuma saņemšanas, ja teritorija tiek noteikta kā applūstoša (ar 10% applūšanas varbūtību), tās turpmākā izmantošana veicama saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

881. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas (TIN4).

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

882. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas (TIN4):

882.1. Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca;

882.2. Aglonas katoļu ģimnāzija;

882.3. Aglonas katoļu ģimnāzijas vecā ēka;

882.4. Aglonas internātvidusskola;

882.5. Kameņecas muižas apbūve, parks;

882.6. Starodvorjes vecticībnieku lūgšanu nams;

882.7. Aizkalnes krogs;

882.8. Jasmuižas (Aizkalnes) Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca;

882.9. Aizkalnes pareizticīgo baznīca;

882.10. Vidsmuižas Romas katoļu baznīca;

882.11. Galēnu muižas komplekss, parks;

882.12. Makarovkas vecticībnieku lūgšanas nams;

882.13. Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca;

882.14. Jezufinovas muižas ēka (Ārdavā);

882.15. Pieniņu Jēzus Sirds katoļu baznīca;

882.16. Riebiņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca;

882.17. Riebiņu muižas komplekss, parks;

882.18. Sv. Nikolaja Riebiņu pareizticīgo baznīca;

882.19. Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams;

882.20. Arendoles Romas katoļu Svētās Dievmātes baznīca;

882.21. Arendoles muiža, parks;

882.22. Kalupes evaņģēliski luteriskā baznīca;

882.23. Rušonas muiža;

882.24. Tišinas vecticībnieku lūgšanu nams;

882.25. Gailīšu muižas kungu ēka;

882.26. Geļenovas muižas parks;

882.27. Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams;

882.28. Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams;

882.29. Polkoronas muižas saimniecības ēka, krogs;

882.30. Polkoronas muižas ēka;

882.31. Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca;

882.32. Tautskolas ēka, Vārkavas pagasta pārvaldes valdes māja (pagastmāja), Doktorāts;

882.33. Aloiza Broka dzīvojamā māja;

882.34. Igora Pliča senlietu kolekcija un fotogrāfijas muzejs.

883. Saglabā raksturīgo vidi - reljefu, vēsturisko apstādījumu apzaļumojuma struktūru, koku grupas un alejas, puķu audzes u.c., esošās kultūrvēsturiskās apbūves mērogu un raksturu, raksturīgos skatupunktus uz kultūrvēsturisko apbūvi.

884. Kultūrvēsturiskās apbūves atjaunošanu veic saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm. Pārbūvējot vai atjaunojot TIN4 teritorijās esošās pašvaldības noteiktās kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas (Apbūves noteikumu 4.pielikums) ievēro Apbūves noteikumu apakšnodaļas 3.7.2. "Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai noteikumus". 

885. Plānoto saimniecisko darbību saskaņo ar pašvaldību.

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

886. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5).

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

887. Ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5):

887.1. Latgales ezeraine Rušona apkārtnē;

887.2. Dubnas ielejas ainava;

887.3. Pelēču - Ārdavas pauguru ainava;

887.4. Stabulnieku agrārā ainava;

887.5. Kaučera, Salmeja un Stūponu ezeru ainava.

888. Liela apjoma objektu (telekomunikāciju torņi (virs 30 m), ražošanas vai noliktavu ēkas u.c.), tehniskās infrastruktūras un apbūves izvietošanai TIN5 teritorijās nepieciešams atbilstošās nozares speciālista vai eksperta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz ainavu un ieteikumi tās mazināšanai, izņemot militārajiem objektiem valsts aizsardzības funkciju veikšanai.

889. Ēku un inženierbūvju būvniecību, t.sk. pārbūvi, izņemot militārajiem objektiem valsts aizsardzības funkciju veikšanai, veic izvēloties ainavā iederīgu arhitektūras stilu un ēku apdares materiālus. Būvju novietojums un labiekārtojums nedrīkst aizsegt skatus uz ainavu vērtībām, pārvietojoties pa autoceļiem. Būvniecība, labiekārtojums un zemes lietošanas kategorijas maiņa vai atmežošana TIN5 teritorijās atļauta atbilstoši Teritorijas plānojumā, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvos aktos noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem.

890. Publiskos tūrisma un rekreācijas infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) atļauts izvietot tikai ar pašvaldības saskaņojumu.

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

Nenosaka

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

891. Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga 1:10 000 noteiktībai noteiktas un/vai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk.

892. Plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

893. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tā aizsargjosla.

Pielikumi

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums