1. pants. Šā likuma mērķis ir, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikai kā demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas to tiesības var tikt ierobežotas, paredzēt nepieciešamu, savlaicīgu, samērīgu un pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošu valsts rīcību, lai:

1) ikvienam liegtu iespēju vērsties pret Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās pastāvēšanas tiesības;

2) ikvienam liegtu iespēju veikt Latvijas Republikai naidīgas, kaitnieciskas un bīstamas aktivitātes;

3) nepieļautu Latvijas Republikas nacionālo un sabiedrības drošību apdraudošu valstu, to pilsoņu un tām lojālu personu uzkrātā kapitāla izmantošanu īpašuma tiesību realizēšanai Latvijas Republikā un attiecīgo līdzekļu novirzīšanai pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem;

4) nepieļautu nekontrolējamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību (ekonomiskajām interesēm), pie kā var novest Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai piederīgu personu un to kapitāla koncentrācija Latvijas Republikas teritorijā;

5) nepieļautu Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai noteikto starptautisko sankciju apiešanu.

2. pants. Ar šo likumu tiek noteikts, ka iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā ir aizliegts:

1) Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai;

2) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;

3) Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;

4) juridiskajām personām, kurās 25 procenti no attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;

5) juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25 procenti no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi;

6) juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.

3. pants. (1) Nekāda veida atsavināšanas darījumi un citi darījumi, kuri noslēgti pēc šā likuma stāšanās spēkā un ar kuriem šā likuma 2. pantā minētie subjekti ieguvuši nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā, nav spēkā un nav koroborējami.

(2) Šā likuma 2. pantā minētie subjekti nav tiesīgi piedalīties nekustamā īpašuma vai tā daļas izsolē, kā arī izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu.

4. pants. (1) Šā likuma 2. pantā noteiktais aizliegums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu iegūst:

1) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar ko izšķirts strīds par nekustamā īpašuma piederību;

2) mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei (ieskaitot);

3) piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu;

4) tāda darījuma rezultātā, kurš veikts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības;

5) kā vienīgo dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, ja tam Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punkta nosacījums nav attiecināms uz tiesas apstiprinātu izlīgumu, ar kuru strīds ir izbeigts, nododot nekustamo īpašumu vai tā daļu šā likuma 2. pantā minētajam subjektam.

(3) Ja mantinieks ir šā panta pirmās daļas 2. punktā neminēts cits mantot aicinātais un mantojums ir atklājies attiecībā uz nekustamo īpašumu, notārs ieceļ aizgādni, kurš pārdod šo nekustamo īpašumu, un mantot aicinātais kā mantinieks saņem iegūtos naudas līdzekļus.

1. Šā likuma 2. pantā minētajām personām, kas noslēgušas darījumus vai uzsākušas mantojuma lietu pirms šā likuma stāšanās spēkā, ir tiesības triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas vai mantojuma apliecības saņemšanas dienas iesniegt dokumentus tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanai zemesgrāmatā. Darījums, kas šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, nav spēkā.

2. Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā izvērtē šajā likumā noteikto tiesību ierobežojumu nepieciešamību.