1. pants. Tā kā Latvijas Republikai kā demokrātiskai, tiesiskai, sociāli atbildīgai un nacionālai valstij ir pienākums paredzēt un savlaicīgi īstenot pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus nepieciešamus, mērķtiecīgus un samērīgus pasākumus demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējuma nepieļaušanai vai novēršanai un personām jābūt gatavām tam, ka dažas to tiesības var tikt ierobežotas, šā likuma mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitniecisku un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu turpmāku iespējamību.

2. pants. (1) Lai novērstu vai mazinātu risku, ka Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas teritorijā ar Latvijas valstspiederīgajiem tiek dibināti un uzturēti kontakti nolūkā plānot un īstenot pret Latvijas nacionālo drošību vērstus kaitnieciskus pasākumus vai iegūt minētās valstis interesējošu informāciju par Latvijā notiekošiem procesiem, vai iesaistīt Latvijas valstspiederīgos pret Latvijas valsti vērstā sadarbībā, vai arī apdraudēt šo personu drošību un citas to likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt šīs personas ir ierobežotas, tiek noteikts aizliegums izbraukt uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku (turpmāk — izbraukšanas aizliegums) šā panta otrajā daļā minētajiem Latvijas valstspiederīgajiem (turpmāk — personas).

(2) Uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir aizliegts izbraukt:

1) personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam;

2) par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajām personām;

3) Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Nodokļu un muitas policijā nodarbinātajām personām, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajām muitas amatpersonām;

4) diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā nodarbinātajiem;

5) tiesu vai prokuratūras iestādēs nodarbinātajiem;

6) Saeimas deputātiem;

7) personām, ar kurām Saeima nodibinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku.

(3) Ar izbraukšanas aizliegumu šajā likumā saprot arī aizliegumu šķērsot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritoriju tranzītā.

3. pants. (1) Šā likuma 2. panta otrajā daļā minētā persona drīkst izbraukt uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai šķērsot šo valsti tranzītā, ja tās izbraukšana nepieciešama saistībā ar amata pienākumu pildīšanu vai humānu apsvērumu dēļ un tā ir saņēmusi atļauju uz laiku izbraukt no Latvijas Republikas (turpmāk — izbraukšanas atļauja).

(2) Institūciju, kura izsniedz izbraukšanas atļauju, izbraukšanas atļaujas izsniegšanas kārtību un termiņu, kā arī dokumentus, kas iesniedzami, un informāciju, kas norādāma izbraukšanas nepieciešamības pamatošanai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Institūcijas lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā rajona tiesā, kuras spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

4. pants. Ministru kabinets ne retāk kā reizi trijos gados izvērtē šā likuma noteikumu praktisko īstenošanu, rezultātus, kā arī atbilstību izvirzītajam mērķim un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.

5. pants. (1) Ja šā likuma 2. panta otrajā daļā minētā persona ir pārkāpusi izbraukšanas aizliegumu, šo pārkāpumu var uzskatīt par patstāvīgu pamatu nodarbinātības (dienesta) attiecību izbeigšanai ar šo personu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā darbinieks ir atbrīvojams no amata, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, bet ar personu, kura ir valsts civildienesta ierēdnis, dienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu. Nodarbinātības (dienesta) attiecības ar citām personām tiek izbeigtas vispārējā tām piemērojamā kārtībā.

Šā likuma 2. panta otrās daļas 3. punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz Nodokļu un muitas policiju piemēro no 2026. gada 1. janvāra. Līdz 2025. gada 31. decembrim minētais ierobežojums attiecināms uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju.