Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-25-345-sn

Rīgā 2025. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 148, 58. §)

Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu - funkcionālo zonējumu (2. pielikums) un sarkano līniju plānu (3. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32080 izstrādātie Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2025. gada 18. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-345-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv

Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā lokālplānojums

Redakcija 3.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

2.4. Zemes vienību veidošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma"

2. pielikums. "Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas"

3. pielikums. "Koeficienti brīvās zaļās teritorijas aprēķinam"

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa Ķīpsalā teritorijas starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Mazo Kaiju ielu, Balasta dambi un Zunda kanālu (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiska centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - RVC AZ teritorijas plānojums) prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

3. Apbūves parametri:

3.1. teritorijas apbūvē ievēro apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītājus (apbūves parametri), kādi šajos noteikumos noteikti attiecīgās teritorijas izmantošanas veidam, izmantojot Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktās aprēķina formulas;

3.2. brīvo zaļo teritoriju raksturo brīvās zaļās teritorijas rādītājs. Papildus var piemērot RVC AZ teritorijas plānojuma 253. punktā noteiktos koeficientus un teritorijas, kuras atļauts daļēji ieskaitīt brīvajā zaļajā teritorijā, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā "Koeficienti brīvās zaļās teritorijas aprēķinam" noteiktos koeficientus, kurus var daļēji ieskaitīt brīvajā zaļajā teritorijā.

1.2. Definīcijas

4. Ārējais sānpagalms - lokālplānojuma teritorijā esoša vai plānota stūra zemesgabala daļa starp ēkas sānu vai gala fasādi (kas nav ēkas galvenā fasāde) un stūra zemesgabalam piegulošās ielas sarkano līniju. Gadījumā, kad zemesgabals robežojas ar trim vai vairāk ielām, par ārējo sānpagalmu uzskatāma tikai tā pagalma daļa, kas vērsta pret vienu no ielām, kas izvietota perpendikulāri galvenajai vai augstākas kategorijas ielai.

5. Dižstāds - vismaz trīs vai četras reizes kokaudzētavā pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 20 cm, stumbrs taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

6. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus.

7. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

7.1. maģistrālo inženierkomunikāciju izbūvi sarkano līniju, piebrauktuvju un plānoto inženiertīklu koridoru robežās;

7.2. satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, nodrošinot publisku piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;

7.3. lai nodrošinātu nepieciešamo gruntsūdens līmeņa dziļumu, apbūves teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni paredz gruntsūdens līmeņa pazemināšanu;

7.4. pirms pazemes būves vai pazemes stāvu projektēšanas veic hidroloģisko izpēti un saņem dendrologa vai arborista atzinumu, lai noteiktu pazemes būves vai pazemes stāvu potenciālo ietekmi uz vidi, tuvāk par 10 m no vainaga projekcijas aizsargājamiem un saglabājamiem kokiem konkrētajā objektā un apkārtējās teritorijās, kā arī nodrošinot tiem atbilstošus augšanas apstākļus ilgtermiņā.

8. Lai nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas apbūves iespējas, nepieciešams veikt plānoto prettrokšņa pasākumu būvprojektēšanu, kas nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas ārtelpas prettrokšņa aizsardzību, ja tiek plānota no trokšņa aizsargājama apbūve.

2.4. Zemes vienību veidošana

9. Zemes vienību sadali un/vai robežu pārkārtošanu veic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas, funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", un šo noteikumu nosacījumus.

10. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

11. Aizliegts veidot jaunas zemes vienības funkcionālajās apakšzonās JC17 un DA6.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

12. Autotransporta piekļuvi lokālplānojuma teritorijai un plānotajai apbūvei primāri organizē no Āzenes ielas, Paula Valdena ielas un Zvejnieku ielas, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, atļauts ierīkot piekļuvi no Ķīpsalas ielas, Mazās Kaiju ielas vai Zunda krastmalas. Konkrētas iebrauktuves un iekšējo satiksmes organizāciju zemes vienībās un/vai transportlīdzekļu novietnēs nosaka būvprojektā.

13. Lokālplānojuma teritorijā esošo un plānoto ielu kategorijas un minimālie platumi starp ielu sarkanajām līnijām:

13.1. Ķīpsalas iela - E kategorijas iela, minimālais platums 24,8 m;

13.2. Āzenes iela - E kategorijas iela, minimālais platums 22 m;

13.3. Paula Valdena iela - E kategorijas iela, minimālais platums 20 m;

13.4. Zunda krastmala - D kategorijas iela, minimālais platums 36,5 m;

13.5. Mazā Kaiju iela - E kategorijas iela, minimālais platums 18 m.

14. Autostāvvietu skaitu ēkām nosaka būvprojekta izstrādes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

14.1. jauktas centra apbūves teritorijā (JC17, JC19, JC20 un JC21) nodrošina ne mazāk kā 30 % no RVC AZ teritorijas plānojumā noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita, vienlaikus nepārsniedzot augstākās izglītības iestādes teritorijā esošo autostāvvietu skaitu - 950 autostāvvietas;

14.2. jauktas centra apbūves teritorijā (JC17, JC19, JC20 un JC21) nepieciešamo autostāvvietu skaitu augstākās izglītības iestādei nodrošina kopumā. Atļauts ierīkot kopīgas daudzstāvu un/vai pazemes transportlīdzekļu novietnes augstākās izglītības iestādes vajadzībām;

14.3. jauktas centra apbūves teritorijā (JC18) autostāvvietu skaits nedrīkst pārsniegt 30 % no RVC AZ teritorijas plānojumā noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita;

14.4. jauktas centra apbūves teritorijā (JC22 un JC23) autostāvvietu skaits nedrīkst pārsniegt 30 % no RVC AZ teritorijas plānojumā noteiktā autostāvvietu normatīvā skaita. Nav atļauts veidot jaunas atklātas transportlīdzekļu novietnes. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu atļauts noteikt kopumā vai katrai funkcionālajai apakšzonai atsevišķi, summējot katrai izmantošanai un/vai objektam nepieciešamo skaitu.

15. Esošās autonovietnes likvidē, ja ir nodrošināts minimāli nepieciešamais autostāvvietu skaits atbilstošajā funkcionālajā apakšzonā vai kvartālā, izbūvējot jaunas autonovietnes ēkas cokolstāvā, pagrabā, pazemē vai daudzstāvu auto novietnē lokālplānojuma teritorijā.

16. Minimālo vietu skaitu velonovietnē paredz atbilstoši šo noteikumu prasībām atkarībā no ēkas platības un funkcijas, uz 100 m² (no būves kopējās stāvu platības (bruto)) paredzot:

16.1. dienesta viesnīca (jauniešu kopmītne) - 4 velosipēdu novietošanas vietas;

16.2. viesnīca - 0,2 velosipēdu novietošanas vietas;

16.3. augstskola - 1 velosipēdu novietošanas vieta;

16.4. sporta būve - 1 velosipēdu novietošanas vieta;

16.5. sporta laukums - 0,5 velosipēdu novietošanas vietas;

16.6. kultūras iestāžu apbūve - 0,5 velosipēdu novietošanas vietas;

16.7. sabiedriskas telpas ar lielu apmeklētāju skaitu - 0,5 velosipēdu novietošanas vietas.

17. Velonovietnes paredz pie ēkām, slēgtā daudzstāvu vai pazemes transportlīdzekļu novietnē vai ēkas pirmā stāva līmenī ierīkotā velonovietnē vai publiskajā ārtelpā izvietotā velonovietnē. Ne mazāk kā 30 % no iedzīvotāju, studentu, augstskolas darbinieku un pasniedzēju, kā arī biroju darbinieku vajadzībām nepieciešamās velosipēdu, motociklu, motorolleru, mopēdu u. tml. novietnes paredz kā segtas, slēgtas vai daļēji slēgta tipa novietnes.

18. Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru, motociklu, mopēdu u.c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo platību viena transportlīdzekļa novietošanai.

19. Projektējot un ierīkojot autostāvvietas ielas telpā paralēli brauktuvei, starp tām ierīko apstādījumus, paredzot viena koka un viena krūma stādījumus uz trim stāvvietām.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

20. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvprojektu.

21. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā paredz dalīto sistēmu - sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīklu, kas atdalīts no lietusūdens tīkla. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

22. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, paredz ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas, izmantošanas un novadīšanas risinājumus.

23. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izmantot un ierīkot alternatīvās enerģijas ieguves un izmantošanas iekārtas teritorijā esošo būvju elektroapgādes un/vai siltumapgādes nodrošināšanai, t. sk. zinātnisko pētījumu veikšanai.

3.3. Prasības apbūvei

24. Izstrādājot ēku un inženierbūvju būvniecības ieceres, ņem vērā šo noteikumu prasības, ievērojot RVC AZ teritorijas plānojumā noteiktās prasības brīvstāvošas apbūves teritorijai un šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" noteikto ieteicamo jaunās apbūves izvietojuma zonu, konkrētu ēku un inženierbūvju izvietojumu un konfigurāciju nosakot būvprojektā un veidojot brīvās zaļās teritorijas ar palielinātu stādījumu intensitāti, kompensējot un papildinot teritorijas apstādījumu īpatsvaru, ņemot vērā 3.4. un 3.6. apakšnodaļas prasības.

25. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijā, būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatpunktiem:

25.1. Krišjāņa Valdemāra ielas un Balasta dambja krustojums;

25.2. Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojums;

25.3. Krišjāņa Valdemāra ielas un Ķīpsalas ielas krustojums;

25.4. Āzenes ielas un Balasta dambja krustojums;

25.5. Balasta dambja un Mazā Balasta ielas krustojums;

25.6. Kaiju ielas un Ogļu ielas krustojums;

25.7. Ogļu iela pie īpašumiem Ogļu ielā 2A un Balasta dambī 58 un 60.

26. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli ievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standartus un ieteikumus, t. sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

26.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus;

26.2. projektē augstvērtīgu fasādes risinājumu, nodrošinot kvalitatīvu apdares materiālu pielietojumu gaišos krāsu toņos, izmantojot stiklojumu kā vienu no galvenajiem fasādi veidojošajiem elementiem, u. tml.;

26.3. jauktas centra apbūves teritorijā (JC21) fasādēm, kas vērstas pret Mazo Kaiju ielu un Zvejnieku ielu, papildus citiem materiāliem apdarē izmanto koka dēļu apšuvumu un koka arhitektūras detaļas, izmantojot mūsdienu arhitektūras stilistiku.

27. Pie ielas būve nedrīkst izvirzīties ārpus 45° leņķa veidotās telpas, mērot no ielas pretējās puses sarkanās līnijas. Šis nosacījums attiecas uz lokālplānojuma apbūves teritorijas daļu, kas piekļaujas Krišjāņa Valdemāra ielas, Ķīpsalas ielas, Mazās Kaiju ielas un Zvejnieku ielas sarkanajām līnijām.

28. Ja tiek paredzētas būves, kuru augstums metros plānots augstāks nekā pašreizējām augstākās mācību iestādes ēkām konkrētajā funkcionālajā zonā, būvprojekta ietvaros nepieciešams papildus izvērtēt ietekmi uz Ķīpsalas kultūrvēsturisko pilsētvides ainavu.

29. Projektējot publisko ēku apbūvi lokālplānojuma teritorijā, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

30. Apbūves izvietojums jāparedz, nodrošinot mainīgu skatu perspektīvi. Minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz būves fasādei (būvlaide) atkarībā no ielas kategorijas ir šāds:

30.1. 3 m no Āzenes ielas, Mazās Kaiju ielas, Paula Valdena ielas sarkanās līnijas;

30.2. 6 m no Ķīpsalas ielas, Zvejnieku ielas, Zunda krastmalas sarkanās līnijas;

30.3. iedibinātās būvlaides attālumā no Krišjāņa Valdemāra ielas sarkanās līnijas.

31. Nosacījumi ēku izvietojumam, atsevišķu ēku stāvu un ēku daļu konfigurācijai:

31.1. ieejas ēkās projektē atbilstošo ēku funkcijai un iekštelpu plānojumam, tās izvietojot fasādēs, kas vērstas pret ielu, teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Universitātes laukums un zaļais koridors" (TIN122) un "Galvenie publiskās ārtelpas savienojumi" (TIN128), vai citu publisko ārtelpu iekškvartālā. Ēku galveno ieeju izvietojumu nosaka un precizē būvniecības ieceres dokumentācijā;

31.2. funkcionālajās apakšzonās JC17, JC20 un JC23 veido caurstaigājamas ēkas pirmā stāva līmenī, nodrošinot nepieciešamos publiskās ārtelpas savienojumus;

31.3. projektējot jaunas ēkas, paredz iespēju izvietot minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu ēkas būvapjomā (pazemē, pagrabstāvā vai cokolstāvā);

31.4. projektējot jaunas augstākās izglītības iestādes izglītības un zinātnes ēkas, papildus ievēro stāvu augstuma nosacījumus, vienlaicīgi ievērojot katrā funkcionālajā apakšzonā noteikto maksimālo ēkas augstumu:

31.4.1. pirmā stāva maksimālais augstums līdz otrā stāva grīdas līmenim - 5 m;

31.4.2. otrā stāva un augstāko stāvu maksimālais augstums līdz nākamā stāva grīdai - 4 m;

31.5. pēdējā stāva līmenī vai virs tā pilnā apjomā vai daļēji atļauts ierīkot jumta terases vai ekstensīvi apzaļumotus jumtus vai arī izvietot saules paneļus (saules baterijas un/vai saules kolektorus) alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ēkās;

31.6. apbūves telpiskajam izkārtojumam un apjoma kompozīcijai gar Mazo Kaiju ielu jānodrošina jaunās apbūves harmoniska iekļaušanās pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, izslēdzot vienlaidu ielas fasādes frontes veidošanos.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

32. Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas struktūru veido skvēri, labiekārtotā iekškvartāla telpa starp publiskām ēkām, publiskās ārtelpas galvenie savienojumi, Zunda kanāla krastmala ar gājēju promenādi, ūdens telpa un ielu telpa saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma".

33. Labiekārtojot šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" noteikto publisko ārtelpu un tās galvenos savienojumus, ievēro šādus nosacījumus:

33.1. publiskās ārtelpas teritorijas savstarpēji savieno ar iekškvartāla gājēju ceļiem, nodrošinot to funkcionalitāti un publisko pieejamību;

33.2. teritorijā ierīko labiekārtotus laukumus un skvērus, ietverot apstādījumus, gājēju ceļus un mikromobilitātei piemērotu infrastruktūru, rekreācijas zonas, spēļu laukumus, velonovietnes, vides objektus u. tml. labiekārtojuma elementus;

33.3. pieļaujama operatīvo transportlīdzekļu un laikā ierobežota apkalpojošā transporta satiksme, saglabājot no labiekārtojuma elementiem brīvu gājēju, velosipēdu un operatīvo transportlīdzekļu satiksmes zonu ne mazāk kā 4 m platumā.

34. Šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" noteikto slēgtas ārtelpas teritoriju un daļējas publiskās ārtelpas teritoriju attīsta un labiekārto kā augstākās mācību iestādes iekšpagalmu vai ārtelpu konkrētās fakultātes studentu ikdienai.

35. Šo noteikumu 1. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" attēloto Zunda krastmalas publisko ārtelpu labiekārto, ierīkojot apstādījumus, laivu piestātnes, rekreācijas laukumus un gājēju ceļus, kā arī izvieto soliņus, skatu platformas u. tml. labiekārtojuma elementus.

36. Augstākās izglītības iestādes publiskās ārtelpas teritorijas labiekārtojumam funkcionālo apakšzonu JC17, JC18, JC19, JC20, JC21 un DA6 teritorijās izstrādā vienotu dizainu šādiem pilsētvides elementiem:

36.1. labiekārtojuma elementi: norāde, atkritumu tvertne, puķu kaste, atpūtas sols, saulessargs, kafejnīcas galds un krēsli, velostatīvs;

36.2. sezonas būves: sezonas terase, sezonas terase ar nojumi, sezonas paviljons/telts, sezonas atrakcijas, sezonas tirdzniecības vieta;

36.3. īslaicīgās lietošanas būves: kiosks, paviljons;

36.4. reklāma;

36.5. apgaismojums: ielas apgaismojums (augstās lampas), gājēju un velosipēdistu ceļa apgaismojums (vidējais un zemais), gājēju ceļa vai ietves apgaismojums (vidējais un zemais), ēkas fasādes apgaismojums, apstādījumu apgaismojums (zemais un "grīdas"), svētku apgaismojums, pēc iespējas izmantojot viedās tehnoloģijas;

36.6. iekškvartāla gājēju un velosipēdu ceļu iesegums: seguma materiālu izvēle vizuāli jāsaskaņo ar publiskās ārtelpas risinājumiem; pieļaujama ieseguma materiālu dažādība, ja tiek ņemts vērā kopējais teritorijas risinājums.

37. Augstākās izglītības iestādes funkcionālo apakšzonu JC17, JC18, JC19, JC20, JC21 un DA6 publiskās ārtelpas teritorijā un funkcionālajā apakšzonā Ū9 nodrošina ar mācībām un sadzīvi saistītu koprades procesu norisi, t. sk. atsevišķu objektu maketēšanu mērogā 1:1 un eksperimentālo objektu izvietošanu enerģētikas, transporta, arhitektūras, būvniecības u. tml. jomās.

38. Funkcionālo apakšzonu JC22 un JC23 teritorijas labiekārtojumu atļauts ierīkot jebkurā no pagalmiem, kā arī uz būvju jumtiem:

38.1. funkcionālajā apakšzonā JC22 esošā tirdzniecības centra "Olimpia" ēkas jumta slīpo plakni, kas vērsta pret Vecrīgu, veido kā labiekārtotu ārtelpu, ierīkojot ekstensīvus apstādījumus, kam nepieciešams minimāls augsnes daudzums un kopšana;

38.2. funkcionālajā apakšzonā JC23 atļauts izmantot ēkas vai inženierbūves jumtu labiekārtojuma ierīkošanai un apzaļumošanai, ietverot iedzīvotāju un studentu rekreācijas telpas (piemēram, bērnu rotaļlaukumus un/vai sporta laukumus).

39. Ja zemesgabals robežojas ar divām vai vairāk ielām, par priekšpagalmu uzskatāma tā pagalma daļa, kas vērsta pret galveno vai augstākas kategorijas ielu, bet par aizmugures pagalmu uzskatāma tā pagalma daļa, kas vērsta pret zemākās kategorijas ielu.

40. Vispārīgas prasības labiekārtojuma elementiem un to izvietošanai:

40.1. veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu, izmanto lietošanā drošus un pret vandālismu noturīgus, ilgtspējīgus materiālus un to iestrādes tehnoloģijas;

40.2. gājēju ceļu izvietojumu un kustības virzienus plāno, ievērojot sasaisti ar blakus esošajām teritorijām un ņemot vērā ieejas ēkās;

40.3. labiekārtojuma elementu izvietojuma galvenās zonas nosaka katras attiecīgās teritorijas (būves kārtai vai atsevišķai būvei) būvprojektā, ņemot vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu, kā arī izvērtējot valdošo vēju virzienus un nepieciešamību veidot vējlauzes, t. sk. vēja aizsargstādījumus. To vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido, lai harmoniski iekļaujotos apkārtējā vidē.

41. Pie jaunas būvniecības ārējā sānpagalmā atļauts izveidot tikai labiekārtojumu un piebraucamos ceļus, autonovietnes cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, kā arī transportlīdzekļu novietnes operatīvā transporta un apkalpes dienestu autotransporta novietošanai, nepārsniedzot 10 autostāvvietas vienā zemesgabalā.

42. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

42.1. izstrādājot būvprojektu, paredz zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus;

42.2. lietusūdens savākšanai un lietus kanalizācijas sistēmas atslogošanai papildus veido lietus dārzus, risinot ūdens savākšanu un infiltrāciju apstādījumu joslās;

42.3. vietās, kur nav iespējams savākt lietusūdeni apstādījumu joslās, paredz cietajā segumā ierīkotus lietusūdens noteces palēnināšanas elementus.

43. Vispārīgas prasības vides pieejamības nodrošināšanai lokālplānojuma ārtelpas teritorijā:

43.1. teritorijas iekārtošanas un labiekārtošanas un ielu iesegumu projektēšanā piemēro taktilās brīdināšanas zīmes un sistēmas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;

43.2. gājēju ceļus un ietves ierīko no neslīdoša un kvalitatīva seguma materiāliem, nodrošinot iespēju brīvi pārvietoties arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;

43.3. gājēju pārvietošanās galveno maršrutu zonās vismaz 2 m platās joslās nedrīkst būt izvirzīti nekādi šķēršļi;

43.4. iekškvartāla gājēju un piebraucamos ceļus iekļauj kopējā labiekārtojuma sistēmā, nodrošinot vides pieejamību un nepieciešamo piekļuvi pie visiem objektiem iekškvartālā;

43.5. projektējot krastmalas labiekārtojumu, paredz pandusa ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā, nodrošinot vides pieejamību līdz ūdensmalai, publiskajai peldbūvei, peldošiem labiekārtojuma elementiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātnei.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

44. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides troksni un tādām ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Krišjāņa Valdemāra ielu un Ķīpsalas ielu, pielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar skaņu slāpējošu efektu.

45. Ielu apstādījumu joslās starp sarkanajām līnijām un apstādījumu joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ierīko ainaviskus troksni un gaisa piesārņojumu samazinošus apstādījumus.

46. Projektējot dzīvojamās telpas (dienesta viesnīcā), kā arī tādas publiskās telpas kā mācību telpas, lasītavas un apspriežu telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa avotiem, iekštelpu izvietojumu rekomendējams plānot tā, lai guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota.

47. Plānojot ūdens kvalitātes uzlabošanas risinājumus, piemēram, Zunda kanāla krastmalas apstādījumos, izņemot mākslīgi stiprinātas krastmalas posmā, izmanto augus, kas labvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti, kā arī nepieļauj piesārņotu ūdeņu ieplūšanu kanālā.

48. Gadījumā, ja lokālplānojuma teritorijā vai uz ēku jumtiem ir konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieki, tai skaitā putni visās to attīstības stadijās, uz teritorijas labiekārtošanas vai ēku pārbūves darbiem attiecināmas Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktās prasības.

3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem

49. Apstādījumus veido stilistiski un kompozicionāli saskaņotus vienā publiskā ārtelpas daļā. Kompozicionālie risinājumi var atšķirties, ņemot vērā konkrētās publiskās ārtelpas daļas funkciju un novietojumu kopējā publiskajā ārtelpā.

50. Augu kompozīcijās pārvietojamos konteineros izmantot krūmus, ziemcietes, graudzāles. Ievēro augu ziemcietības spējas, ekoloģiskās īpašības un saderību, krāsu un formu saskanīgumu.

51. Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:

51.1. apstādījumos starp ēkām un teritorijā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ietver esošos saglabājamos un īpaši vērtīgos kokus un/vai izvieto jaunus kokaugus, kas veido teritorijas pamatstruktūru. Jaunus kokus stāda dabiskā gruntī, koku sugas un stādu lielumu izvēloties atbilstoši pilsētvidei raksturīgajam mikroklimatam un veidojamās ainavas uzdevumiem, tādējādi palielinot intensīvu apstādījumu īpatsvaru teritorijā;

51.2. saglabā skatu koridorus uz Mārtiņa baznīcu;

51.3. jaunu koku stādījumiem gar ielu izmanto dižstādus, stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumus nosaka ielas būvprojektā;

51.4. ielu apstādījumiem paredz un nodrošina tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai, lai panāktu ielu stādījumu ilgmūžību un noturīgu pilsētvides vizuālo kvalitāti;

51.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo, konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina koku sakņu sistēmai atvēlētajai augsnei gaisa apmaiņu un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām;

51.6. Zunda krastmalas, Mazās Kaiju ielas un pagalmu apstādījumos paredz krūmu un ziemciešu grupas, tās kombinējot.

52. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

52.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus atkārtoti izvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēti, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošanu, uzraudzību (monitoringu) vai izciršanu pirms būvniecības procesa uzsākšanas un būvniecības laikā veic arborists ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

52.2. aizsargā dabas pieminekļus - aizsargājamus kokus - vietējo un citzemju sugu dižkokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikumos un Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikto aizsargājamo koku (dižkoku) izmērus, un vietējās nozīmes aizsargājamo koku sarakstā iekļautos retos un savdabīgos kokus;

52.3. veicot teritorijas labiekārtošanu vai jaunu būvniecību, pēc iespējas saglabā dendroloģiski vērtīgu koku sugu eksemplārus;

52.4. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzību pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību;

52.5. gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi;

52.6. kokaugiem pie sakņu kakla saglabā esošo augsnes līmeni.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC17)

4.5.1.1. Pamatinformācija

53. Jauktas centra apbūves teritorija (JC17) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestādes darbību un attīstību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

54. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču un kongresu centri, valsts pārvaldes iestādes un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

55. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, bāri, kafejnīcas, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

56. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

57. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).

58. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido interešu izglītības, vidējās, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības­ vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

59. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

60. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās, daudzstāvu vai pazemes autonovietnes.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
61.	2		līdz 220	2	līdz 7 1	30

4.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC18)

4.5.2.1. Pamatinformācija

62. Jauktas centra apbūves teritorija (JC18) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestādes sporta un atpūtas kompleksa darbību un attīstību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

63. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

64. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi).

65. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības­, vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

66. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

67. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un tiem funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

68. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes.

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
69.	3		līdz 120	3	līdz 3	35

4.5.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC19)

4.5.3.1. Pamatinformācija

70. Jauktas centra apbūves teritorija (JC19) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestādes, tās dienesta viesnīcas un citu papildus funkciju darbību un attīstību.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

71. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve un telpas, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes augstākās izglītības funkciju nodrošināšanai un atbalstam, izņemot konferenču un kongresu centri, valsts pārvaldes iestādes.

72. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

73. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām, sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).

74. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības­ iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

75. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

76. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes, daudzstāvu autonovietnes.

4.5.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
77.	4		līdz 300	4	līdz 12	20

4.5.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC20)

4.5.4.1. Pamatinformācija

78. Jauktas centra apbūves teritorija (JC20) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestādes sporta, kultūras, atpūtas un izglītības objektu darbību un attīstību, paredzot nepieciešamo infrastruktūru.

4.5.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

79. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido valsts pārvaldes iestādes un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

80. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, izņemot zāles, kas tiek izmantotas gadatirgiem, izsolēm un izstādēm, apjumtie tirgi vai tirgus paviljoni u. tml. objekti, kas piesaista lielu vienlaicīgo apmeklētāju skaitu un būtiski palielina transporta novietošanas slodzi un pieplūdumu tajā.

81. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido telpas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, universālās zāles, kas tiek izmantotas plašizklaides pasākumiem un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

82. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

83. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido interešu izglītības, vidējās, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

84. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

85. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātas, daudzstāvu vai pazemes autonovietnes.

4.5.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
86.	6		līdz 220	6	līdz 6 5	20

4.5.4.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.5. Jauktas centra apbūves teritorija (JC21)

4.5.5.1. Pamatinformācija

87. Jauktas centra apbūves teritorija (JC21) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, ko plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, nodrošinot augstākās izglītības iestādes darbībai nepieciešamās papildus funkcijas.

4.5.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

88. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido valsts pārvaldes iestādes, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

89. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve vai telpas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, restorāniem, bāriem, kafejnīcām.

90. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes.

91. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve vai telpas sporta nodarbībām.

92. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, interešu izglītības, vidējās, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības¬ vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

93. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

94. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

95. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātas, daudzstāvu vai pazemes autonovietnes.

4.5.5.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
96.	2000 m2		līdz 220	8	līdz 5 7	35

4.5.5.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.6. Jauktas centra apbūves teritorija (JC22)

4.5.6.1. Pamatinformācija

97. Jauktas centra apbūves teritorija (JC22) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu tirdzniecības un pakalpojumu centra darbību un attīstību, ietverot darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.

4.5.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

98. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

99. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas).

100. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

101. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve vai telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

102. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

103. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās vai segtas autonovietnes.

4.5.6.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
104.	9		līdz 220	līdz 21	9	10

4.5.6.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5.7. Jauktas centra apbūves teritorija (JC23)

4.5.7.1. Pamatinformācija

105. Jauktas centra apbūves teritorija (JC23) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, ko plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju apkaimes centrā, papildus nodrošinot augstākās izglītības iestādes darbībai nepieciešamās papildus funkcijas.

4.5.7.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

106. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

107. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes

108. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

109. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.

110. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

111. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

112. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido telpas pirmsskolas aprūpes un izglītības, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības­ vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

113. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un veselības centri, un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

114. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.7.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

115. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas segtas autonovietnes, daudzstāvu autonovietnes.

4.5.7.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums ( %)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
116.	11		līdz 430	11	līdz 15 10	20

4.5.7.5. Citi noteikumi

117. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Krišjāņa Valdemāra ielu un Zunda krastmalu, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8)

4.7.1.1. Pamatinformācija

118. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu ūdenstransporta attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

119. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunik­ācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas­, elektroenerģija­s, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

120. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

121. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atklātās autostāvvietas.

122. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un upju kuģu piestātnes.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

123. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6)

4.9.1.1. Pamatinformācija

124. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu apkaimes centra un augstākās izglītības iestādes rekreācijas, reprezentatīvās, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu labiekārtotā dabas teritorijā.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

125. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

126. Labiekārtojot dabas un apstādījumu teritorijas (DA6), ievēro:

126.1. gājēju ceļu tīklu veido, izvērtējot galvenos gājēju satiksmes virzienus, mērķus un intensitāti. Ņem vērā arī ārpus lokālplānojuma teritorijas esošās publiskās ēkas, sabiedriskā transporta pieturvietas u.c. objektus;

126.2. skvērā ierīko gājēju celiņus, izvieto soliņus, apgaismes ķermeņus, citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus;

126.3. skvēra plānojumu, apstādījumu un vides dizaina kompozīciju un stādījumu sortimentu veido ar apkārtējo ēku arhitektūru saskanīgā stilā.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū9)

4.12.1.1. Pamatinformācija

127. Ūdeņu teritorija (Ū9) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu Zunda kanāla ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, ūdens transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

128. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrotehniskās būves.

129. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002): kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

130. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

131. Lai nodrošinātu nepieciešamo ūdens dziļumu laivošanai un kuģošanai, jāveic regulāra Zunda kanāla gultnes tīrīšana un padziļināšana, kā arī nepieciešamā kuģu ceļa un kuģu apgriešanās laukuma ierīkošana un uzturēšana.

132. Zunda kanāla akvatorijā:

132.1. ierīko, novieto vai pietauvo stacionāri vai īslaicīgi noenkurotus peldošus labiekārtojuma elementus, platformas u. tml.;

132.2. veic specializētas piestātnes izbūvi peldbūves ar publisku funkciju (vasaras kafejnīca, bārs u. tml. atpūtas un izklaides objekts; kultūras objekts; zinātniskās pētniecības iestāde un laboratorija) izvietošanai;

132.3. ierīko piestātnes mazizmēra kuģošanas līdzekļiem;

132.4. ierīko gājēju un velosipēdu tiltus, laipas vai citus objektus Zunda kanāla šķērsošanai.

133. Peldbūves atļauts izvietot funkcionālās apakšzonas Ū9 teritorijā uz ziemeļiem no plānotā Zunda kanāla šķērsojuma un Paula Valdena ielas sarkano līniju turpinājuma. Prasības peldbūvju izvietošanai:

133.1. peldbūves vizuālo izskatu un arhitektūru saskaņo ar Zunda krastmalas labiekārtojumu un izmantotajiem materiāliem, nodrošinot ērtu piekļuvi no lokālplānojuma teritorijas;

133.2. peldbūvi pieslēdz elektroapgādes tīklam;

133.3. ja peldbūves ekspluatācijas nodrošināšanai ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija un ja peldbūve funkcionāli nav saistīta ar objektu ūdensmalas tiešā tuvumā, peldbūve jāpieslēdz centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam;

133.4. gadījumā, ja tehniski nav iespējama peldbūves tieša pieslēgšana pie centralizētā kanalizācijas tīkla, jānodrošina lokāla saimniecisko notekūdeņu savākšana, regulāra to izvešana un novadīšana centralizētajā saimnieciskās kanalizācijas sistēmā;

133.5. peldbūvi nostiprina pie pāļiem vai atbilstošiem krasta balstiem.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Zunda kanāla krastmala (TIN121)

5.1.1.1. Pamatinformācija

134. Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, kas rezervēta lai nodrošinātu Zunda kanāla krastmalas labiekārtošanu un piekļuvi kanāla ūdensmalām.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

135. Zunda kanāla krastmalas teritorijā:

135.1. Zunda kanāla krastmalas teritoriju aizliegts nožogot vai ar labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai. Jānodrošina nepārtraukta/droša gājēju satiksme gar Zunda kanālu, t.sk. gājēju ceļu novirzīšanu zem autotransporta tiltiem. Krastmalā ierīko labiekārtotas noejas pie ūdens un tauvošanās vietas, nodrošinot iespējas pietauvot mazizmēra kuģošanas līdzekļus un izkāpt krastā;

135.2. Zunda kanāla krastmalu izbūvē kā mākslīgi stiprinātu krastmalu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

135.2.1. Zunda kanāla krastmalas posmā starp Krišjāņa Valdemāra ielu un plānoto kanāla šķērsojumu Paula Valdena ielas turpinājumā ierīko slīpi stiprinātu krastmalu ar cieto segumu, stiprinot nogāzi un tās apakšējo daļu;

135.2.2. Zunda kanāla krastmalas posmā no plānotā kanāla šķērsojuma Paula Valdena ielas turpinājumā līdz Mazās Kaiju ielas trases turpinājumam ierīko stiprinātu krastmalu ar apstādījumiem un labiekārto krastmalas posmu pret plānoto Ziemeļu laukumu, nodrošinot piekļuvi ūdensmalai;

135.3. teritorijas labiekārtojumam izstrādā vienotu dizainu šādiem pilsētvides elementiem, lai veidotu arhitektoniski un telpiski vienotu Zunda krastmalas telpu:

135.3.1. labiekārtojuma elementi: norāde, atkritumu tvertne, puķu kaste, atpūtas sols, velostatīvs;

135.3.2. Zunda krastmalas apgaismojums (augstās lampas), gājēju promenādes un velosipēdu ceļa apgaismojums (vidējais un zemais), krastmalas un apstādījumu apgaismojums (zemais un "grīdas").

136. Zunda kanāla krastmala - vienotas publiskās ārtelpas daļa - veidojama kā promenāde ar noejām līdz ūdensmalai un Zunda kanāla šķērsojumiem, ierīkojot gājējiem un mikromobilitātei nepieciešamo infrastruktūru.

5.1.2. Universitātes laukums un zaļais koridors (TIN122)

5.1.2.1. Pamatinformācija

137. Universitātes laukums ir publiskās ārtelpas teritorija iekškvartālā. Zaļais koridors ir augstākās mācību iestādes teritorijas galvenā iekškvartāla telpiskās kompozīcijas ass, publiskās ārtelpas un iekškvartālu gājēju kustības galvenais koridors ziemeļu / dienvidu virzienā.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

138. Universitātes laukuma un zaļā koridora teritorijā aizliegts būvēt ēkas. Universitātes laukumus (augstākās mācību iestādes Centrālais laukums un plānotais Ziemeļu laukums) veido kā apkārtējo publisko ēku priekšlaukumus.

139. Labiekārtojot teritoriju, ņem vērā:

139.1. izvietojumu attiecībā pret kvartālā esošajām un plānotajām ēkām un ieejām, galvenos gājēju plūsmu virzienus un teritorijas funkcionālo izmantošanu;

139.2. teritorijā ierīko gājēju celiņus, izvieto soliņus, apgaismes ķermeņus, citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus;

139.3. teritorijas plānojumu, apstādījumu un vides dizaina kompozīciju un stādījumu sortimentu veido ar apkārtējo ēku arhitektūru saskanīgā stilā;

139.4. gājēju un velosipēdu ceļus plāno, ņemot vērā esošo koku izvietojumu. Papildus esošajiem kokiem ierīko intensīvus vairākpakāpju apstādījumus un citu nepieciešamo labiekārtojumu, t.sk. teritorijā starp lokālplānojumā noteikto Universitātes laukuma un zaļā koridora teritoriju (TIN122) un piegulošo ēku fasādēm.

5.1.3. Īslandes skvērs (TIN123)

5.1.3.1. Pamatinformācija

140. Īslandes skvērs ir augstākās mācību iestādes publiskās ārtelpas reprezentatīvā daļa un attīstības teritorija.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

141. Īslandes skvērā veido un stilistiski iezīmē augstākās mācību iestādes un Ķīpsalas "Vārtu telpu", izmantojot dažādus labiekārtojuma elementus (vides mākslas objektus, apstādījumus, seguma rakstus, dekoratīvo apgaismojumu, navigācijas elementus u. c.).

142. Īslandes skvērā atļauts izvietot reklāmas stendus, organizēt publiskus pasākumus, akcijas, izstādes u. tml., lai veicinātu augstākās mācību iestādes atpazīstamību.

143. Teritoriju labiekārto, ņemot vērā tās izvietojumu augstākās mācību iestādes kompleksā, galvenos gājēju plūsmu virzienus, esošos vērtīgos kokus, skvērā esošo piemiņas zīmi un teritorijas funkcionālo izmantošanu.

5.1.4. Galvenie publiskās ārtelpas savienojumi (TIN128)

5.1.4.1. Pamatinformācija

144. Publiskās ārtelpas teritorija ar prioritāti gājējiem un velosipēdistiem, kas noteikta lai nodrošinātu augstākās mācību iestādes teritoriju un ēku nozīmīgākos publisko ārtelpu savienojumus ielas telpā.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

145. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem TIN128 gājēju pārejas un ielu krustojumu zonas veido vienā līmenī ar gājēju ietvi kā publiskus labiekārtotus laukumus ar prioritāti gājējiem un velobraucējiem, t. sk. izmantojot citu seguma materiālu un/vai krāsu toni.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

146. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem, īstenojot plānoto apbūvi un labiekārtojumu katrā no lokālplānojuma funkcionāli atšķirīgajām daļām atsevišķi un neatkarīgi no pārējām lokālplānojuma īstenošanas daļām un kārtām. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktajā secībā.

147. Lokālplānojuma risinājumi nosaka lokālplānojuma īstenošanas kārtas saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu "Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas", ievērojot šādus nosacījumus:

147.1. esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu veic neatkarīgi no lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtām, ņemot vērā noteiktos ēku kultūrvēsturiskos līmeņus un ēku kultūrvēsturisko vērtību veidojošos saglabājamos elementus;

147.2. plānotās būvniecības teritorijā (kvartālā vai atsevišķā zemes vienībā) veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu, ņemot vērā šo noteikumu 2.3. apakšnodaļas prasības;

147.3. plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas A, B, C, D, E, F, G, K, L apbūves kārtās realizē augstākā mācību iestāde atkarībā no pieejamā finansējuma un pēc nepieciešamības, primāri attīstot nepieciešamo izglītības un zinātnes iestāžu apbūvi funkcionālajā apakšzonā JC17 (lokālplānojuma īstenošanas A, C, E apbūves kārtas);

147.4. lokālplānojuma īstenošanas A apbūves kārtā veic teritorijas labiekārtojuma pārbūvi un apstādījumu ierīkošanu teritorijā ar īpašiem noteikumiem - Universitātes laukums un zaļais koridors (TIN122). Vienlaicīgi ar lokālplānojuma īstenošanas A apbūves kārtu izstrādā vienotu dizaina un apstādījumu koncepciju augstākās izglītības iestādes teritorijas pilsētvides elementiem un apstādījumiem, ņemot vērā šo noteikumu 36. punkta prasības, kā arī izstrādā vienotu gājēju ceļu tīklojuma un labiekārtojuma priekšlikumu funkcionālajās apakšzonās JC17 un JC19;

147.5. pirms esošo iekšpagalmu (slēgta ārtelpa vai daļēja publiskā ārelpa) pārbūves vai apbūves, t.sk. segta iekšpagalma izveides lokālplānojuma īstenošanas B un G apbūves kārtu ietvaros, jāveic esošo apstādījumu un koku inventarizācija, precizējot esošo dižkoku un dendroloģiski vērtīgu koku saglabāšanas un aizsardzības prasības;

147.6. pirms jaunas ēkas būvprojektēšanas augstākās mācību iestādes teritorijā organizē arhitektūras metu konkursu, plānojot vienotu apbūves izvietojuma un arhitektoniski telpisko kompozīciju, brīvās zaļās teritorijas struktūru ar saglabātu un palielinātu apstādījumu intensitāti, kā arī precizējot ēku funkcionālo pielietojumu kvartāla ietvaros;

147.7. plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas K un L apbūves kārtā realizē tikai pēc izstāžu kompleksa ēkas nojaukšanas vienlaicīgi ar lokālplānojuma īstenošanas K apbūves kārtu, īstenojot vienotu gājēju ceļu tīklojuma, labiekārtojuma, dizaina un apstādījumu koncepciju augstākās izglītības iestādes F, J, K un L apbūves kārtas teritorijas pilsētvides elementiem un apstādījumiem, paredzot jaunus publiskās ārtelpas savienojumus un ņemot vērā šo noteikumu 36. punkta prasības;

147.8. J apbūves kārtā plānoto apbūvi īsteno, ja ir nodrošināta piekļuve pie esošā sporta un izstāžu kompleksa vai ir veikta tā nojaukšana, kā arī ir nodrošināti plānotie publiskās ārtelpas savienojumi starp Ķīpsalas ielu un Zunda krastmalu. Plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas H apbūves kārtā realizē neatkarīgi no citām lokālplānojuma īstenošanas kārtām. Vienlaicīgi ar plānotās apbūves būvprojektēšanu pie Mazās Kaiju ielas vai pirms tās Mazās Kaiju ielas sarkanajās līnijās esošo zemesgabalu īpašnieki pēc vienota projekta izbūvē gājēju/velosipēdu ceļu (t. sk. tā apgaismojumu un nepieciešamos labiekārtojuma elementus) un ierīko jaunus apstādījumus papildus esošajiem kokiem ielas telpā. Gājēju/velosipēdu ceļu iekļauj ielas ainavā atbilstoši ielas šķērsprofilā attēlotajam principam lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā, nodrošinot Zvejnieku ielas un Zunda krastmalas publiskās ārtelpas savienojumu;

147.9. plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas I apbūves kārtā realizē neatkarīgi no citām lokālplānojuma īstenošanas kārtām, saglabājot piekļuvi tirdzniecības centram "Olimpia".

148. Lai izvērtētu potenciālās turpmākās izmantošanas iespējas teritorijā ar īpašiem noteikumiem - Īslandes skvērā (TIN123) vienotas augstākās mācību iestādes teritorijas attīstības vīzijas ietvaros un nodrošinātu kvalitatīvas kopējās attīstības koncepcijas izstrādi, augstākās izglītības iestāde organizē atklātu arhitektūras konkursu. Organizējot atklātu arhitektūras konkursu, ņem vērā šādus nosacījumus:

148.1. konkursa mērķis ir iegūt augstvērtīgu ideju priekšlikumu sabiedrībai nozīmīgas publiskās ēkas/ēku un labiekārtojuma elementu arhitektūras un teritorijas pilsētbūvnieciskās kompozīcijas risinājumam;

148.2. konkursa noteikumu un citu sagatavoto materiālu apstiprināšanai, konkursam iesniegto projektu izskatīšanai, vērtēšanai un godalgu piešķiršanai izveido žūrijas komisiju. Konkursa žūrijas komisijā iekļauj pārstāvjus no Latvijas Arhitektu savienības, pašvaldības, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas Tehniskās universitātes, sabiedrības un apkaimes. Pēc nepieciešamības piesaista arī papildu ekspertus specifisku uzdevumu risināšanai;

148.3. ja konkursa dalībnieki savos meta piedāvājumos paredz atkāpes no normatīvajiem aktiem, lokālplānojuma risinājumiem, programmas un pasūtītāja izvirzītajām prasībām un nosacījumiem vai risinājumus, kas prasa turpmāku saskaņošanu ar trešajām personām (blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem, valsts vai pašvaldības institūcijām u. c.), vai nepieciešami lokālplānojuma grozījumi, tad meta skaidrojošajā aprakstā ir jāiekļauj nepārprotami skaidra argumentācija ar pamatojumu šādām atkāpēm;

148.4. arhitektūras konkursa rezultātā iegūtie risinājumi ir pamats turpmākai attīstības plānošanai, t. sk. Īslandes skvēra attīstības koncepcijas un vienotas augstākās mācību iestādes attīstības vīzijas izstrādei, nodrošinot augstākās mācību iestādes apbūves kompleksa vienotu ilgtermiņa attīstību Ķīpsalā un, ja nepieciešams, funkcionālā zonējuma grozīšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

149. Pirms peldbūves izvietošanas un tās funkcionēšanai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanas funkcionālās apakšzonas Ū9 teritorijā uz ziemeļiem no plānotā Zunda kanāla šķērsojuma un Paula Valdena ielas sarkano līniju turpinājuma izstrādā teritorijas detālplānojumu.

150. Lokālplānojuma teritorijā uzlabo transporta infrastruktūru - sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, velo infrastruktūru un gājēju satiksmes savienojumus. Transporta infrastruktūras uzlabojumus realizē neatkarīgi no lokālplānojuma īstenošanas kārtām, ņemot vērā konkrētā (tā brīža) infrastruktūru, plānotos un realizētos objektus:

150.1. nodrošina iespēju gājējiem droši pārvietoties uz sabiedriskā transporta pieturvietām un citiem objektiem;

150.2. pilnveido esošo velosatiksmes un gājēju satiksmes infrastruktūru lokālplānojuma teritorijā un tai piegulošajās ielās:

150.2.1. izbūvē velosipēdu ceļu Zunda krastmalā, Paula Valdena ielā un Āzenes ielā;

150.2.2. izbūvē gājēju un velosipēdu tiltu pāri Zunda kanālam Paula Valdena ielas galā;

150.2.3. izbūvē gājēju un velosipēdu ceļu Mazās Kaiju ielas posmā starp Zvejnieku ielu un Zunda krastmalu. Gājēju un velosipēdu ceļu plāno ar nelieliem līkločiem ielas ziemeļu daļā, ņemot vērā esošo koku izvietojumu. Papildus esošajiem kokiem ierīko intensīvus divpakāpju apstādījumus, apgaismojumu un citu nepieciešamo labiekārtojumu;

150.3. ierīko jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas, organizē sabiedriskā transporta maršrutus:

150.3.1. ierīko jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Zunda krastmalā un Paula Valdena ielā;

150.3.2. īstermiņā organizē sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņas, nodrošinot sabiedriskā transporta satiksmi Paula Valdena ielā un Zunda krastmalā, t. sk. nodrošinot tiešu sabiedriskā transporta maršruta savienojumu ar centrālo dzelzceļa staciju un autoostu;

150.3.3. ilgtermiņā organizē sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņas, nodrošinot sabiedriskā transporta satiksmi pāri Zunda kanālam, savienojot Paula Valdena ielu ar Durbes ielu;

150.3.4. ilgtermiņā nodrošina tramvaja satiksmi Zunda krastmalā, Āzenes ielā un Ķīpsalas ielā.

151. Optimālas satiksmes plūsmas nodrošināšanai apkārtējā teritorijā realizē šādus pasākumus:

151.1. veic Paula Valdena ielas brauktuves paplašināšanu, nodrošinot tās parametrus atbilstoši sabiedriskā transporta vajadzībām;

151.2. realizē Durbes ielas savienojumu ar Paula Valdena ielu pāri Zunda kanālam:

151.2.1. īstermiņā nodrošina gājēju un velotransporta pārvietošanās iespējas;

151.2.2. ilgtermiņā nodrošina sabiedriskā un motorizētā transporta pārvietošanās iespējas;

151.3. realizē esošās satiksmes intensitātes samazinājumu atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (realizējamo pasākumu kopums), nodrošinot ~20 % fona plūsmas samazinājumu;

151.4. ilgtermiņā veic Mazās Kaiju ielas daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un izbūvē brauktuvi ielas dienvidu daļā, nodrošinot arī autotransporta satiksmi ielā, ja tas nepieciešams kopējai apkaimes transporta sistēmas uzlabošanai vai piekļuves nodrošināšanai;

151.5. ilgtermiņā nodrošina tramvaja satiksmi Ķīpsalā, izbūvējot jaunus sliežu ceļus Zunda krastmalā, Āzenes ielā, Ķīpsalas ielā un tunelī zem Krišjāņa Valdemāra ielas, lai nodrošinātu savienojumu ar Balasta dambi (ārpus lokālplānojuma teritorijas).

152. Plānotās tramvaja trases novietni Zunda krastmalas, Āzenes ielas un Ķīpsalas ielas šķērsprofilā un līnijas posma savienojumus ārpus lokālplānojuma teritorijas izvērtē, nosaka un precizē turpmākajā plānošanas posmā. Ja ir pieņemts pašvaldības lēmums plānoto tramvaja līniju lokālplānojuma teritorijā neīstenot, teritoriju atļauts izmantot atbilstoši funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai un apstādījumiem.

7. Citi nosacījumi/prasības

153. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma, Ministru kabineta noteikumu un RVC AZ teritorijas plānojuma prasībām. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānoto ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

154. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem.

Pielikumi

Pielikumi