Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 39

Rīgā 2025. gada 14. jūnijā

Par kandidātu saraksta ""SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI" kandidātes iesniegumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu un balsu pārskaitīšanu"

2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts Jūlijas Stepaņenko (turpmāk - iesniedzēja) iesniegums "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu un balsu pārskaitīšanu" (Reģistrēts CVK lietvedībā 11.06.2025. ar Nr. 02-01.7/680-S) un politiskās partijas "SUVERĒNĀ VARA", Reģ. Nr. 40008087873 iesniegums "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu un balsu pārskaitīšanu" (Reģistrēts CVK lietvedībā 11.06.2025. ar Nr. 02-01.7/681-S) (turpmāk - Iesniegumi).

Abi iesniegumi ir identiski, un tajos lūgts Centrālo vēlēšanu komisiju:

1) neiznīcināt vēlēšanu biļetenus līdz turpmāko lēmumu pieņemšanai;

2) pārskaitīt katrā iecirknī nodotos vēlēšanu biļetenus, kā arī pārskaitīt tajos izdarītās atzīmes, lai pārliecinātos, ka par sarakstiem un kandidātiem ir pareizi saskaitītas balsis;

3) nodrošināt partiju novērotāju klātbūtni balsu skaitīšanas procesā.

Lūgums pamatots, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, ka tehnisku iemeslu dēļ tika traucēta balsu skaitīšana, kas varēja ietekmēt Rīgas domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskām partijām un partiju apvienībām, kā arī ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, ka biļetenos izdarītās atzīmes ar skeneriem nolasītas kļūdaini, t.i. locījuma vietas nolasot kā atzīmes "par" vai "pret", kas varēja ietekmēt vietu sadalījumu katrā atsevišķajā sarakstā.

Iepazinusies ar lietas faktiskajiem apstākļiem, CVK konstatē sekojošo:

[1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pants noteic, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Iesniedzēja Jūlija Stepaņenko ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu kandidātu saraksta ""SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI" kandidāte, un atbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantā noteiktajam.

Otra iesniedzēja ir politisko partiju reģistrā reģistrēta politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA", Reģ. Nr. 40008087873, kura ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu kandidātu saraksta ""SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI" iesniedzēja Līdz ar to otra iesniedzēja atbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantā noteiktajam, un Jūlija Stepaņenko kā partijas valdes locekle ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi ir tiesīga to pārstāvēt.

[2] Atbilstīgi Iesniegumu likuma 6. panta otrajā daļai, ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija izskata abus iepriekš minētos iesniegumus kā kopīgu.

Par vēlēšanu zīmju iznīcināšanu

[3] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40.³ pants noteic, ka pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas un aizzīmogojamas. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 20. februāra instrukcijas Nr. 8 "Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija" (turpmāk - Instrukcija) 65. punkts noteic, ka ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nodrošina iesaiņoto vēlēšanu materiālu nogādāšanu pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pieņemšanas-nodošanas aktā norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri (kastes aizzīmogošanai, pāri palikušie), datums un laiks.

Atbilstīgi Instrukcijas 67. punktam pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, par to sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina šādus vēlēšanu materiālus:

1) vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu aploksnes;

3) izmantotās reģistrācijas aploksnes;

4) vēlētāju iesniegumus;

5) vēlētāju sūdzības.

Atbilstīgi Instrukcijas 68.3. apakšpunktam ne vēlāk kā desmit dienu pēc šīs instrukcijas 67. punktā minētā rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai vienu šīs instrukcijas 67. punktā minētā vēlēšanu materiālu iznīcināšanas akta eksemplāru.

Centrālā vēlēšanu komisija attiecībā uz 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu zīmju iznīcināšanu īstenos likumā noteikto pienākumu savas kompetences ietvaros.

Par balsu pārskaitīšanu

[4] Balsu skaitīšana notiek Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40. panta sestajā un septītajā daļā, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 20. februāra instrukcijā Nr. 8 "Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija" (turpmāk - Instrukcija) noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40. panta sestā un septītā daļa attiecīgi noteic, ka derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā.

Atbilstīgi Instrukcijas 36. punktam katra kandidātu saraksta grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes manuāli saskaita un veic piezīmes ārpus žurnāla.

Atbilstīgi instrukcijas 37. un 38. punktam vēlēšanu zīmes tiek ieskenētas. Ieskenē visu kandidātu sarakstu negrozītās vēlēšanu zīmes, skenējot secīgi pa kandidātu sarakstiem. Pārbauda, vai tiešām visas ieskenētās vēlēšanu zīmes ir negrozītas un lietojumprogrammā netiek atpazītas atzīmes vēlēšanu zīmēs, veic masveida apstiprināšanu lietojumprogrammā visu kandidātu sarakstu negrozīto vēlēšanu zīmju grupai. Pēc tam ieskenē kandidātu sarakstu grozītās vēlēšanu zīmes, skenējot secīgi pa kandidātu sarakstiem.

Atbilstīgi instrukcijas 42. punktam, skaitot kandidātu balsis, izskata un pieņem lēmumu par katras atzīmes līdzskaitāmību, apstiprinot kandidātu saraksta grozīto vēlēšanu zīmi lietojumprogrammā.

Līdz ar to iecirkņa komisija katru grozīto zīmi izskata arī skenēšanas gadījumā, tādejādi pārliecinoties, ka locījuma vieta nav atzīmēta kā atzīme "par" vai "pret".

Atbilstīgi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 4.¹ panta pirmajai daļai Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.

Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt derīgo vēlēšanu zīmju elektronisko skaitīšanu, izņēmuma gadījumā pašvaldības vēlēšanu komisija elektroniski saskaņo ar Centrālo vēlēšanu komisiju manuālu balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī atbilstīgi Instrukcijas VIII nodaļā noteiktajai kārtībai.

"… ar noteiktā secībā izpildāmām un nostiprināmām darbībām balsu skaitīšanā un šā procesa pārskatāmību maksimāli tiek nodrošināta pārkāpumu vai kļūdu nepieļaušana." (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 31. oktobra spriedums lietā SA-3/2018), 37. p.).

[5] Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem konkrētajā pašvaldībā.

Taču, lai to pārbaudītu un vērtētu, ir jābūt norādēm par konkrētiem pārkāpumiem. Iesniegumā nav minēti konkrēti pārkāpumi balsu skaitīšanas procesā Rīgā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārīga rakstura informāciju par balsu skaitīšanas procesu kopumā Latvijā. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iesniedzēja nav ievērojusi pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu un nav pamatojusi lūgumu veikt balsu pārskaitīšanu katrā iecirknī.

Par novērotāju klātbūtni

[6] Pašvaldības domes vēlēšanu likums paredz novērotāju klātbūtni virknē balsošanas un balsu skaitīšanas procesu.

Likuma 35. panta otrā daļa noteic, ka, netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 37. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē. Atbilstīgi minētā panta otrajai daļai, netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu.

Novērotāju tiesības un pienākumus paredz arī Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 10. februāra instrukcija Nr. 4 "Vēlēšanu un tautas nobalsošanas novērošanas instrukcija", kas noteic, ka vēlēšanu un tautas nobalsošanas norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot:

1) politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie novērotāji;

2) Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;

3) pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;

4) plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Iesniedzējam ir bijušas tiesības piedalīties balsu skaitīšanas procesā, lai pārliecinātos par balsu skaitīšanas caurspīdīgumu un atbilstību spēkā esošajām tiesību normām. Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka nodrošinājusi likumā noteikto vēlēšanu novērotāju tiesību ievērošanu pilnā apmērā.

[7] Administratīvā procesa likuma 14.¹ pants noteic, ka iestāde, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē piedalījās iesniedzēja Jūlija Stepaņenko un iesniedzējas pieaicināts vēlēšanu novērotājs Deniss Baraņņiks.

J. Stepaņenko informē, ka viņas rīcībā ir informācija par to, ka locītā vēlēšanu zīme, to ieskenējot, esot uzrādījusi atzīmi par vai pret kandidātu locījuma vietā, bet sistēma it kā neesot ļāvusi labojumu veikt manuāli. Tas liekot apšaubīt visu vēlēšanu iecirkņu veikto deputātu kandidātu izdarīto atzīmju ticamību, jo gandrīz visos iecirkņos esot skenētas vēlēšanu zīmes.

Papildina, lieta esot saistīta ar vēlētāju informēšanu saistībā ar atzīmju izdarīšanu vēlēšanu zīmēs. Iesniedzēja, citējot nenosauktu instrukciju, pauž, ka gadījumos, kad svītrots kandidāta uzvārds, un svītra iestiepusies "par" ovālā, ieskaitāma atzīme "par", jo "par" ovāla iekšpusē ir līnijveida atzīme. Iesniedzējas ieskatā minētā instrukcija pārvērš vēlētāja gribas izteikumu pretēji tam, ko viņš ir izdarījis. Vēlētājs to neesot zinājis.

Papildina, iesniedzēja ir pieaicinājusi novērotāju Denisu Baraņņiku, kurš novērojis vēlēšanas iecirknī Nr. 25 "Rīgas Valsts vācu ģimnāzija", pēc viņa vārdiem, visu vēlēšanu nakti. Novērotājs informē, ka sākumā esot skaitītas aploksnes pēc procedūras, un viss bijis kārtībā. Ap plkst. 22.00 vakarā, pēc vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājas vārdiem, esot sākušās problēmas ar vēlēšanu sistēmu, kad jāskenē rindas kārtībā. Tajā laikā vēl esot skaitītas aploksnes. Aptuveni vienos vai 12 naktī esot atnākusi īsziņa, ka esot jāgaida. Esot sēdējuši stundu vai 40 minūtes, un atnākusi īsziņa uz kādu "Whatsapp" grupu, un esot norādītas divas iespējas: ielikt zīmes urnās, aizvērt urnas ar plombām un braukt mājās, un gaidīt, kad varēs skenēt. Otra iespēja esot skaitīt visu manuāli, bet tā vai tā būšot viss jāieskenē. Komisija izvēlējusies aizvērt kastes ar plombām. Pēc tam esot saņemta ziņa no CVK, ka visiem esot jāskaita zīmes manuāli.

CVK locekle precizē, ka balsu skaitīšana jāveic atklātā sēdē uzreiz pēc iecirkņa slēgšanas un faktiski sanāk, ka sēde tiek pārtraukta vai esot bijis izsludināts sēdes pārtraukums - vai tas kur bijis fiksēts? Novērotājam šķiet, ka tas neesot bijis fiksēts, jo esot bijis kāds zvans ar it kā CVK pārstāvi. Nekāds akts parakstīts neesot. Rīgas vēlēšanu komisija, atbildot uz minēto, norāda, ka šīs darbības esot minētas vēlēšanu gaitas žurnālā.

CVK loceklis vaicā, vai mutvārdos teiktais esot iekļauts iesniedzējas iesniegumā. Iesniedzēja norāda, ka nav, bet papildina savu iesniegumu.

CVK lūdz precizēt, vai no teiktā izriet, ka runa ir par pārtraukumu vēlēšanu iecirkņa darbībās, nevis par tādu pārtraukumu, ka slēdz iecirkni, iesaiņo materiālus, dodas prom un no rīta turpina darbu. Novērotājs atkārto, ka, ņemot vērā, ka neviens negrib dubultu darbu, ticis pieņemts lēmums braukt mājās. Bijis gandrīz mājās, kad piezvanījusi iecirkņa priekšsēdētāja un pateikusi, ka brauksim visi atpakaļ.

CVK loceklis precizē, ka ziņas par iecirkņu iespējām izvēlēties darbu esot bijusi Rīgas komisijas sūtīta ziņa. Novērotājs precizē, ka ziņa esot bijusi sūtīta "Whatsapp" grupā, kur bijuši iecirkņu sekretāri. Uz to tiek sniegta atbilde, ka CVK nebija šādās grupās/sarakstēs, un tā bijusi saziņa starp Rīgas vēlēšanu komisiju un Rīgas vēlēšanu iecirkņiem.

CVK loceklis uzdod jautājumu, kā iesniedzēja vai cits cilvēks ir informējis par iesniedzējas minēto, ka locījumu vietas automātiski tiek atzītas par atzīmēm un iecirkņu vēlēšanu komisijai nav iespējas to novērst. J. Stepaņenko norāda, ka tas esot šajā iesniegumā. Uz to CVK loceklis precizē, ka par šo informāciju cilvēks nav vērsies ne iecirkņa vēlēšanu komisijā, ne Rīgas vēlēšanu komisijā, ne Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Iesniedzēja norāda, lai vēlētājiem palielinātu uzticību vēlēšanu sistēmai, Centrālās vēlēšanu komisijas interesēs būtu pārskatīt rezultātus, lai paši pārliecinātos, ka sistēma tiešām strādā labi. Tamdēļ esot lūgts vēlēšanu zīmes saglabāt, lai pārliecinātos, ka vēlēšanu sistēma strādā bez problēmām. Iesniedzējas rīcībā esot novērotāju ziņas, kas to apliecina, bet klātesošā pieaicinātā persona to nevarot apliecināt, jo viņa iecirknī netika skenētas zīmes. Attiecīgi tad jāpieaicina cits liecinieks.

Iesniedzēja apgalvo, ka nevar iesniegt pierādījumus, jo nevar pārskaitīt komisijas vietā balsis. Iesniedzēja apgalvo, ka ir fiksējusi, ka skeneris izdod kļūdu, bet nevar iedomāties, kādā veidā to varētu pierādīt. Informācija esot nākusi publiskajā telpā. Iesniedzējas ieskatā, pastāvot publiskai informācijai, esot pietiekams pamats, lai pārskaitītu balsis.

Iesniedzēja uztur prasību pārskaitīt balsis un pievērst uzmanību attiecībā uz novērotājiem.

[8] Centrālā vēlēšanu komisija, uzklausot iesniedzēju, sniedz sekojošu papildus skaidrojumu:

[8.1] Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis precizē, ka iesniedzējas iesniegumā minētie lūgumi neiznīcināt vēlēšanu zīmes līdz turpmākiem lēmumiem un nodrošināt novērotāju klātbūtni balsu skaitīšanas procesā jau ir izpildīti un tiktu izpildīti bez iesniedzēja iesnieguma. Ja Centrālā vēlēšanu komisija lemtu balsis pārskaitīt, tas notiktu likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības vēlēšanu gadījumā vēlēšanu materiālus neiznīcina tūlīt pēc vēlēšanām, bet tiek sagaidīts domju pirmās sēdes, pilnvaru apstiprināšana un visu sūdzību izskatīšana un iztiesāšana, ja lieta ir nonākusi tiesā. Līdz ar to minētajos divos punktos iesniedzēja prasījums ir izpildīts.

[8.2] Iesniedzēja mutvārdu paskaidrojumu laikā minēja instrukciju, kurā esot norādes par balsu skaitīšanu gadījumos, kad kandidāta vārds esot svītrots, bet svītra iestiepusies "par" ovālā.

Atbilstīgi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 29. panta pirmajai un otrajai daļai Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "par" vai "pret". Atzīmi "par" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Atzīmi "pret" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš neatbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 20. februāra instrukcijas Nr. 8 "Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija" 43.-45. punkts noteic:

43. Atzīme "par" vai "pret" līdzskaitāma, ja tā izdarīta tai paredzētajā vietā - ovāla iekšpusē pretī kandidāta uzvārdam. Atzīme var būt ovālā pilnīgi vai daļēji, arī pāri ovāla malām. Atzīmi var izdarīt, aizkrāsojot ovālu vai izmantojot jebkādu citu līnijas vai laukuma veida atzīmi (piemēram, "+", "x", "-", "v"). Atzīmi var izdarīt secīgi pretī vairāku kandidātu uzvārdiem, tādējādi to veicot gan ovālā, gan pāri ovāla malām (piemēram, stāvus svītra pāri visiem "par" vai "pret" ovāliem).

44. Atzīme "par" vai "pret" nav līdzskaitāma, ja tā veikta tikai ārpus ovāla, veikta punkta veidā vai atzīme ovālā ir daļa no lielākas atzīmes, ar ko pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksta, zīmējuma. Šādas atzīmes neietekmē vēlēšanu zīmes derīgumu.

45. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, vēlēšanu iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes līdzskaitāmību.

CVK precizē, ka iesniedzējas minētā "instrukcija" visticamāk, ir Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 22. maija sēdē apstiprinātās vadlīnijas "Atzīmes vēlēšanu zīmēs", kuras precizē iepriekš minēto likuma normu un balsu skaitīšanas kārtību, nosakot, ka gadījumos, kad svītrots kandidāta uzvārds un svītra iestiepusies "par" ovālā, ieskaitāma atzīme "par", jo "par" ovāla iekšpusē ir līnijveida atzīme.

Likums neparedz kandidātu vārdu svītrošanu, bet instrukcija skaidri noteic kārtību, kad ieskaitāmas vēlētāju atzīmes vēlēšanu zīmē.

[8.3] Iesnieguma daļā, ar kuru lūgts pārskaitīt katrā iecirknī nodotos vēlēšanu biļetenus, kā arī pārskaitīt tajos izdarītās atzīmes, iesniedzēja nav sniedzis konkrētus pierādījumus par pārkāpumiem, ko būtu iespējams pārbaudīt un pārliecināties.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ un 45.² pantu, Administratīvā procesa likuma 78. panta pirmo daļu un 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

noraidīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu kandidātu saraksta ""SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI" kandidātes Jūlijas Stepaņenko un Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu kandidātu saraksta ""SUVERĒNĀ VARA", APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI" iesniedzējas politiskās partijas SUVERĒNĀ VARA, reģ. Nr. 40008087873, iesniegumu daļā, ar kuru lūgts pārskaitīt katrā iecirknī nodotos vēlēšanu biļetenus, kā arī pārskaitīt tajos izdarītās atzīmes.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. R. Eglājs

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. A. Austers