Atbilstoši Konvencijas 20. panta 2. punktam Ārlietu ministrija izstāšanās dokumentā, kuru nosūta Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, iekļauj šādu informāciju:

"Latvijas Republika izstājas no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (turpmāk — Konvencija).

Latvijas Republika pievienojās Konvencijai 2005. gadā, un kopš tā laika Latvijas Republika ir pildījusi uzņemtās saistības un nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas, turklāt Latvijas Republika jau 2010. gadā bija pabeigusi visu krājumā esošo nevadāmo pretkājnieku mīnu iznīcināšanu.

20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās Konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālās drošības situācija. 2022. gada 24. februārī īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertos principus.

Ņemot vērā reģionālās drošības situācijas attīstības dinamiku, Latvijas Republikai ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību. Latvijas Republikas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem.

Latvijas Republika joprojām ir cieši apņēmusies līdz minimumam samazināt militāro operāciju ietekmi uz civiliedzīvotājiem un turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tai skaitā civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, nodrošinot civiliedzīvotāju dzīvību un īpašuma aizsardzību un veltot pūles tam, lai neitralizētu nesprāgušu munīciju, atbalstītu bruņotu konfliktu upurus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā."