1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku – turēšanas kārtību, klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu un agresīvu dzīvnieku izķeršanas kārtību, mājas dzīvnieku īpašnieka, valdītāja vai turētāja tiesības un pienākumus Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka Kuldīgas novada pašvaldības (turpmāk arī – Pašvaldība) institūciju, kas veic noteikumu par mājas dzīvnieka reģistrācijas kārtības izpildes uzraudzību un kontroli.

2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas dzīvo un uzturas Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā.

3. Normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa un kaķa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli pašvaldībā veic pašvaldības struktūrvienība "Kuldīgas novada pašvaldības policija" (turpmāk – Pašvaldības policija).

4. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam, valdītājam vai turētājam papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir pienākums:

4.1. nodrošināt iespēju Pašvaldības policijas amatpersonai veikt pārbaudi, vai mājas (istabas) dzīvniekam ir ievietota mikroshēma un tas ir reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē atbilstoši normatīvajiem aktiem;

4.2. pēc Pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt mājas dzīvnieka pasi un citus dokumentus, kas saistīti ar mājas dzīvnieku;

4.3. konstatējot mājas (istabas) dzīvnieka pazušanu, nekavējoties ziņot par to Pašvaldības policijai;

4.4. nepieļaut, ka mājas (istabas) dzīvnieki rada netīrību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un sabiedrisko ēku telpās, kā arī novada sabiedriskajās vietās, nekavējoties satīrīt mājdzīvnieku atstātos ekskrementus;

4.5. suņa īpašniekam pastaigas laikā pilsētas un ciema teritorijā – publiski pieejamā teritorijā neatkarīgi no īpašuma piederības veida, līdzi jābūt iepakojumam suņa ekskrementu savākšanai, kas pēc pieprasījuma jāuzrāda Pašvaldības policijas darbiniekam;

4.6. Aizliegts peldināt suni publiskās labiekārtotās peldvietās;

4.7. Nepieļaut mājas (istabas) dzīvnieku atrašanos publiskajās vietās, kurās uzstādītas speciālas zīmes (piktogrammas).

5. Ar suni bez pavadas īpašnieka (turētāja) uzraudzībā un redzeslokā, kādā īpašnieks (turētājs) spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību, var atrasties:

5.1. ārpus pilsētu un ciemu teritorijām;

5.2. Pilsētu un ciemu robežās – tikai mežu teritorijās un lauku zemes teritorijās.

6. Šo noteikumu 5. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar suņu apmācībā, paraugdemonstrējumiem, sacensībām vai izstādēm, ja tie saskaņoti ar teritorijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

7. Šo noteikumu 5. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz suni pavadoni, suni asistentu, suni terapeitu un dienesta suni (ja kopā ar amatpersonu pilda dienesta pienākumus). Šajā gadījumā suņa īpašniekam vai turētājam ir jābūt klāt attiecīgai suņa apliecībai.

8. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piegulošajā teritorijā atļauts turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi ar nosacījumu, ja ir saņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana.

9. Personām, kas baro mājas (istabas) dzīvnieku sabiedriskā vietā, jānodrošina barošanas vietas sakopšana.

10. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai vai epidēmijai, kompetentās valsts iestādes vai Kuldīgas novada pašvaldības vides speciālists var ierobežot vai aizliegt turēt konkrētajā apdzīvotajā vietā mājas (istabas) dzīvniekus.

11. Par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai agresīvu dzīvnieku jāziņo mutiski vai rakstiski Pašvaldības policijai vai Pašvaldības vides speciālistam norādot vārdu un uzvārdu, adresi un telefona numuru.

12. Pašvaldības amatpersona, izvērtējot situāciju par saņemto informāciju, var paziņot institūcijai, ar kuru Pašvaldībai ir noslēgts līgums un kura ir tiesīga veikt Pašvaldības teritorijā klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai agresīvu mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nogādāšanu veterinārajās praksē vai dzīvnieku patversmē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību un informācijas aktualizāciju par dzīvnieku izķeršanu vai veic citas nepieciešamās darbības.

13. Gadījumā, ja identificē noķerto dzīvnieku, Pašvaldības policija vai persona, kas pilnvarota veikt dzīvnieka identifikāciju (mikroshēmas nolasīšanu), informē īpašnieku par dzīvnieka atrašanās vietu.

14. Īpašnieks sedz visus ar izķeršanu, transportēšanu, dzīvnieka uzturēšanos patversmē un sniegtiem veterināriem pakalpojumiem saistītos izdevumus.

15. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs (ja īpašnieks to ir pilnvarojis) izņem mājas (istabas) dzīvnieku no dzīvnieku patversmes, uzrādot mājas dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, un sedz izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi, saskaņā ar dzīvnieku patversmes aktuālo cenrādi.

16. Atbildība par noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta Dzīvnieku aizsardzības likuma X nodaļā "Administratīvie pārkāpumi dzīvnieku aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā".

17. Noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija.

18. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

19. Pašvaldības policija pašvaldības vārdā ir tiesīga izdot administratīvos aktus par konstatētiem pārkāpumiem, kas saistīti ar mājdzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. Lēmums izpildāms ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža. Pašvaldības policijas izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Administratīvajā rajona tiesā.