Mārupes novada pašvaldībā ir spēkā esoši Mārupes novada pašvaldības domes 2021. gada 24. novembra saistošie noteikumi Nr. 24/2021 "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Mārupes novadā", kuru izdošanas pamatojums ir likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 10. punkts, Dzīvnieku aizsardzība likuma 8. panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai" 13. punktu, 2011. gada 11. jūnija noteikumu Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 3. punktu un 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" 16. punktu.

Likums "Par pašvaldībām" zaudējis spēku 2023. gada 1. janvārī, spēkā stājoties Pašvaldību likumam.

Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai" spēku zaudējušu 2024. gada 1. jūlijā, spēkā stājoties Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi".

Ministru kabineta 2011. gada 11. jūnija noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" spēku zaudējuši 2024. gada 1. jūlijā, spēkā stājoties Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats, tad spēku zaudē arī uz šī pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Ievērojot minēto, nepieciešams Saistošos noteikumus izdot jaunā redakcijā, atbilstoši likumā un Ministru kabineta noteikumos ietvertajam pilnvarojumam.

vides sakārtošanu Mārupes novada administratīvajā teritorijā.

Saistošajiem noteikumiem nav ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi vai konkurenci.

Mārupes novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Administratīvās izmaksas nav paredzētas.

Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem. 

Noteiktajā termiņā saņemti šādi iedzīvotāju viedokļi:

[1] Izteikts priekšlikums Saistošo noteikumu projekta 1. punktā svītrot ārdu "tiesības", jo saistošo noteikumu projekts neparedz mājdzīvnieku īpašnieku tiesības.

Viedoklis izskatīts Mārupes novada pašvaldības domes 2025. gada 19. marta Attīstības un vides jautājumu komitejā un atbalstīts.

[2] Saistošo noteikumu projekta 8.4. apakšpunkts paredz, ka Mājdzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, ka Mājdzīvnieki daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un Mārupes novada publiskajās vietās nenokārto savas dabiskajās vajadzības un nerada antisanitārus apstākļus. Var piekrist projekta 8.4. punkta redakcijai tiktāl, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, ka mājdzīvnieks savas dabiskās vajadzības nenokārto dzīvojamo māju koplietošanas telpās. Tā ir samērīga un reāli izpildāma norma. Turpretim pieprasīt no īpašnieka nodrošināt to, ka dzīvnieks savas dabiskās vajadzības nenokārto arī novada publiskajās vietās, nozīmē paredzēt neizpildāmu un neloģisku normu, jo jebkas, kas ir ārpus privātās teritorijas un koplietošanas telpas, ir "publiska vieta".

8.4. apakšpunkts būtu jāizteic citā redakcijā:

"8.4. nodrošināt, ka Mājdzīvnieki daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās nenokārto savas dabiskās vajadzības un nerada antisanitārus apstākļus. Gadījumā, ja tas tā notiek, dzīvnieka īpašnieks nekavējoties sakopj attiecīgo vietu, savācot Mājdzīvnieka ekskrementus;", kā arī papildināt 8. punktu ar vēl vienu apakšpunktu šādā redakcijā: "pēc Mājdzīvnieka dabisko vajadzību nokārtošanas publiskā vietā nekavējoties savākt Mājdzīvnieka ekskrementus;".

Viedoklis izskatīts Mārupes novada pašvaldības domes 2025. gada 19. marta Attīstības un vides jautājumu komitejā un atbalstīts, izsakot 8.4. apakšpunktu piedāvātajā redakcijā un papildināt 8. punktu ar jaunu apakšpunktu piedāvātajā redakcijā.

[3] Saistošo noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka gadījumā, ja dzīvnieku ķērājs identificē noķerto Mājdzīvnieku, tad informē īpašnieku par Mājdzīvnieka atrašanās vietu. Īpašnieks sedz visus ar izķeršanu un transportēšanu saistītos izdevumus. Šajā punktā būtu jāprecizē, ka īpašnieks sedz visus šos izdevumus, kas ir noteikti saskaņā ar kādu identificētu cenrādi vai cita veida dokumentu, kurā ir ietvertas šo izdevumu likmes, takses, apmērs u.c. Pretējā gadījumā šis punkts ļauj pieprasīt no īpašnieka "visus" izdevumus, tostarp tādus, kuri paši par sevi vai arī to apmērs kādā daļā nav pamatoti. Īpašniekam ir ne tikai pienākums segt izdevumus, bet arī tiesības zināt šo "cenrādi" un pārliecināties par apmaksājamo izdevumu pamatotību (līdzīga prasība būtu attiecināma uz Projekta 14. punktu daļā "Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi sedz Mājdzīvnieka īpašnieks." Arī šeit būtu veicams Projekta papildinājums, saskaņā ar kādiem dokumentiem šīs izmaksas tiek noteiktas.

Turklāt rosinu apsvērt projekta papildināšanu ar noteikumu, ka dzīvnieku ķērājam visupirms ir pienākums censties dzīvnieku identificēt noķeršanas vietā un censties noskaidrot tā īpašnieku un ar viņu sazināties. No Projekta redakcijas šāds pienākums skaidri neizriet. Un šis nav jautājums tikai par izmaksām, kas varētu nerasties, bet gan tas ir arī jautājums par dzīvnieka labbūtību.

Viedoklis izskatīts Mārupes novada pašvaldības domes 2025. gada 19. marta Attīstības un vides jautājumu komitejā un nolemts apvienot saistošo noteikumu projekta 14. un 15. punktu apvienojot vienā – 14. punktā, šādā redakcijā:

"14. Pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kakla siksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums), nosakot Mājdzīvnieka īpašnieku, dzīvnieku ķērājs rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi sedz Mājdzīvnieka īpašnieks, saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja un dzīvnieku patversmes cenrādi."

Savukārt kārtību, kādā rīkojas dzīvnieku ķērājs pēc Mājdzīvnieka identifikācijas datu nolasīšanas, nosaka Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" III nodaļa "Dzīvnieku ķērāja pienākumi un prasības dzīvnieku ķeršanai".

[4] Projekta divas normas regulē vienu un to pašu jautājumu, proti, uzliek personai paziņošanas pienākumu par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku:

"7. Jebkurai personai nekavējoties jāpaziņo Mārupes novada pašvaldības policijai par katru klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu Mājdzīvnieku."

"21. Par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai agresīvu dzīvnieku, kas izrāda agresivitātes pazīmes vai uzbrūk cilvēkam vai citam dzīvniekam, jāpaziņo Mārupes novada pašvaldības policijai."

Projekta 21. punkta tiesiskais sastāvs ir plašāks, jo ietver arī norādi uz agresīvu dzīvnieku. Domājams, ka, precizējot 21. punktu ar norādi "jebkurai personai nekavējoties", var atteikties no Projekta 7. punkta.

Viedoklis izskatīts Mārupes novada pašvaldības domes 2025. gada 19. marta Attīstības un vides jautājumu komitejā un nolemts atbalstīt, svītrojot 7. punktu, izsakot 21. punktu šādā redakcijā:

"Jebkurai personai nekavējoties jāpaziņo Mārupes novada pašvaldības policijai par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai agresīvu dzīvnieku, kas izrāda agresivitātes pazīmes vai uzbrūk cilvēkam vai citam dzīvniekam."