1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek uzsākts, uzraudzīts un izbeigts pašvaldību finanšu stabilizācijas process.

2. Lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību finanšu stabilizāciju, finanšu ministrs izveido Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgo komisiju (turpmāk – stabilizācijas komisija) un apstiprina tās reglamentu.

3. Stabilizācijas komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts kases, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

4. Stabilizācijas komisijai ir tiesības:

4.1. pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildinformāciju attiecīgā jautājuma izskatīšanai;

4.2. pieprasīt pašvaldības pārstāvja piedalīšanos sēdē, ja tas ir nepieciešams konkrētā jautājuma izskatīšanai;

4.3. pieaicināt ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjus, kuri ir saistīti ar izskatāmajiem jautājumiem;

4.4. rīkot ārkārtas izbraukuma sēdes konkrētā pašvaldībā, ja stabilizācijas komisija uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir iespējama, tikai iepazīstoties ar situāciju klātienē;

4.5. izvērtēt pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību iespējamos riska faktorus un to tiešo ietekmi uz pašvaldības budžetu.

5. Pašvaldība finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai iesniedz stabilizācijas komisijā šādus dokumentus:

5.1. pieteikumu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai;

5.2. pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas nepieciešamību, kurā norādīts pamatojums atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrajai daļai;

5.3. pašvaldības domē apstiprinātu izdevumu optimizācijas pasākumu plānu atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrās daļas 1. punktam;

5.4. informāciju par pašvaldības nokavētajiem maksājumiem sadalījumā pa kreditoriem un periodu (līdz 30 dienām un ilgāk par 30 dienām, sniedzot datus uz dokumentu iesniegšanas mēneša pirmo datumu);

5.5. informāciju par pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību) ikgadējo apmēru kopā ar nokavētajiem maksājumiem, kas ir ilgāki par 30 dienām, pret kreditoriem no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā;

5.6. informāciju par plānotajiem pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizācijai vidējā termiņā, norādot to izpildes termiņus un finanšu resursus, tajā skaitā nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu pašvaldības finanšu stabilizācijai;

5.7. kārtējā gada budžeta projektu vai budžeta grozījumu projektu, kurā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sedz no pašvaldības budžeta finansētus uzturēšanas izdevumus.

6. Stabilizācijas komisija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrās daļas un šo noteikumu prasībām.

7. Ja nepieciešams, stabilizācijas komisija var lūgt pašvaldību precizēt šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus, norādot precizējumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt mazāks par piecām darbdienām pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

8. Finanšu ministrija 10 darbdienu laikā pēc stabilizācijas komisijas lēmuma par pašvaldības finanšu situācijas atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrajā daļā noteiktajām pazīmēm iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un valsts budžeta aizdevuma piešķiršanu pašvaldības finanšu stabilizācijai.

9. Ja stabilizācijas komisija pieņem lēmumu par pašvaldības finanšu situācijas neatbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrajā daļā noteiktajām pazīmēm, Finanšu ministrija nosūta pašvaldībai atteikumu uzsākt pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu.

10. Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek uzsākts ar Ministru kabineta lēmumu.

11. Valsts budžeta aizdevums pašvaldības finanšu stabilizācijai tiek piešķirts ar finanšu ministra rīkojumu, pamatojoties uz šo noteikumu 10. punktā minēto Ministru kabineta lēmumu. Valsts budžeta aizdevuma apmēru, atmaksas un atliktā pamatsummas maksājuma termiņus nosaka ar Ministru kabineta lēmumu. Pārējos valsts budžeta aizdevuma izsniegšanas vispārīgos nosacījumus  nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu.

12. Finanšu ministrija atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta ceturtajai daļai nodrošina, ka jautājums par valsts budžeta aizdevumu pašvaldības finanšu stabilizācijai tiek virzīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojuma saņemšanai.

13. Pašvaldībai ir tiesības slēgt aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi par valsts budžeta aizdevumu pašvaldības finanšu stabilizācijai pēc šo noteikumu 11. punktā minētā rīkojuma saņemšanas, ievērojot rīkojumā noteiktos nosacījumus.

14. Stabilizācijas komisija nodrošina pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraudzību un nosaka, kādus pārskatus pašvaldība iesniedz, un to iesniegšanas termiņus. 

15. Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 11. punktā minētā rīkojuma:

15.1. atver attiecīgus kontus Valsts kasē pašvaldības un tās iestāžu izdevumu veikšanai, nosakot katram kontam piesaistītā resursu avota pazīmi – pamatdarbība, valsts budžeta mērķdotācijas, Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansējums, pārējais iezīmēta mērķa finansējums, ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi;

15.2. iesniedz stabilizācijas komisijā saskaņošanai apstiprināto finansēšanas plānu atbilstoši pašvaldības kārtējā gada budžetam. Ja pašvaldība veic grozījumus kārtējā gada budžetā, tā iesniedz stabilizācijas komisijā saskaņošanai grozījumus šajā punktā minētajā finansēšanas plānā.

16. Pašvaldība atbilstoši stabilizācijas komisijā saskaņotajam finansēšanas plānam iesniedz Valsts kasē mēneša izejošo maksājumu limitus sadalījumā pa Valsts kasē atvērtajiem pašvaldības kontiem.

17. Valsts kase:

17.1. nodrošina pašvaldības un tās padotības iestāžu izejošo maksājumu kontroli no Valsts kasē atvērtajiem kontiem atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajam sadalījumam;

17.2. kontrolē pašvaldības finanšu stabilizācijas aizdevuma līguma izpildi.

18. Pašvaldībai finanšu stabilizācijas procesa laikā ir tiesības saņemt jaunus aizņēmumus vai sniegt galvojumus savas kapitālsabiedrības aizņēmumam tikai Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktos pašvaldību aizņēmumu un galvojumu nosacījumus.

19. Pašvaldība šo noteikumu 18. punktā minēto aizņēmuma un galvojuma pieprasījumu iesniedz pēc stabilizācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.

20. Finanšu ministrijai ir tiesības informēt Ministru kabinetu par citiem faktoriem, kas atbilstoši stabilizācijas komisijas lēmumam ir konstatēti pašvaldības finanšu stabilizācijas procesā un ietekmē pašvaldības finanšu situāciju.

21. Pašvaldība finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai iesniedz stabilizācijas komisijā šādus dokumentus:

21.1. pieteikumu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai;

21.2. pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas izbeigšanu, norādot pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanas pamatojumu, tajā skaitā apliecinot, ka pašvaldībā ir veikta grāmatvedības funkcijas centralizācija un pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa laikā pilnveidoti budžeta un finanšu vadības un kontroles procesi, ka pašvaldība pēdējo 12 mēnešu laikā nav kavējusi maksājumus kreditoriem ilgāk par 30 dienām un ka pašvaldības dome nodrošinās pašvaldības autonomo funkciju izpildi un pašvaldības finanšu stabilitāti vidējā termiņā;

21.3. domē apstiprinātu kārtējā gada budžetu, kurā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sedz no pašvaldības budžeta finansētus uzturēšanas izdevumus;

21.4. neatkarīga zvērināta revidenta atzinumu bez iebildēm par iepriekšējā taksācijas gada pārskatu.

22. Stabilizācijas komisija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 21. punktā minēto dokumentu saņemšanas izskata tos stabilizācijas komisijas sēdē.

23. Ja nepieciešams, stabilizācijas komisija var lūgt pašvaldību precizēt pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanas pieteikumu, norādot precizējumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt īsāks par piecām darbdienām pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

24. Finanšu ministrija 10 darbdienu laikā pēc pozitīva stabilizācijas komisijas lēmuma pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu.

25. Ja stabilizācijas komisija konstatē, ka šo noteikumu 21.2. apakšpunktā  minētā informācija nesniedz pietiekamu pamatojumu pašvaldības finanšu stabilitātei vidējā termiņā, Finanšu ministrija nosūta pašvaldībai atteikumu izbeigt finanšu stabilizācijas procesu.

26. Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek izbeigts ar Ministru kabineta lēmumu.

27. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.