1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Jolantas Plūmes 2025. gada 7. februāra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma  4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma ​​​​​​​6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma  8.¹ panta trešo daļu personai, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniegt attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9. panta otro daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.4. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu;

1.5. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantā noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantu:

1.5.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.5.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.5.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.5.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.5.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.5.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.5.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.5.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.5.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.5.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.5.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.5.12. izlemj citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Ostu likumu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.5.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.6. ar Finanšu ministrijas 2014. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 332-p "Par J. Plūmes pārcelšanu valsts sekretāra vietnieka amatā" Jolanta Plūme ir iecelta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amatā;

1.7. atbilstoši valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata aprakstam (apstiprināts ar Finanšu ministrijas 2022. gada 10. augusta  rīkojumu Nr. 325)  Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata mērķis ir nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu, kā arī to paskaidrojumu sagatavošanu, valsts budžeta finanšu plānošanas un vadības metodoloģijas veidošanu saistībā ar budžeta stratēģijas jautājumiem, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa vadību, pašvaldību budžeta veidošanas un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, kā arī pašvaldību finanšu rādītāju analīzi. Valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos galvenie amata pienākumi ir:

1.7.1. Finanšu ministrijas funkciju un uzdevumu izpildes administrēšana atbilstoši kompetencei: koordinēt ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm atbilstoši kompetencei, nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, nodrošināt valsts budžeta izdevumu  finanšu  vadības  un  budžeta plānošanas metodoloģijas veidošanu, koordinēšanu  un  uzlabošanu, kā arī nodrošināt ikgadējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesu un tā rezultātu iekļaušanu budžeta procesā atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas principu un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzi, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un ar pašvaldībām saistīto likumprojekta paskaidrojumu izstrādāšanu, koordinēt ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;

1.7.2. sektora funkcionālā un administratīvā vadība: plānot, vadīt, organizēt, dot uzdevumus un koordinēt tieši pakļauto struktūrvienību  darbu, nodrošināt normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši kompetencei, noteikt tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniegt valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus, iesniegt valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;

1.7.3. atbilstoši kompetencei pārstāvēt ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām;

1.8. Jolanta Plūme pilda arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas locekles amatu.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumiem, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart Jolantas Plūmes kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Pildot Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus, Jolanta Plūme pieņem lēmumus, kas nav saistīti ar ostu darbību, un neveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt ostu politikas veidošanu un īstenošanu.

4. Ņemot vērā, ka Jolantas Plūmes veicamie pienākumi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta Jolantas Plūmes kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

5. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut Jolantai Plūmei savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu.

6. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, Jolantai Plūmei ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu vai Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, pastāv iespēja, ka Jolanta Plūme var nonākt interešu konflikta situācijā.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 747 "Par atļauju Jolantai Plūmei savienot amatus" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 205.nr.).

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.