Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2025/2

2025. gada 30. janvārī

Lokālplānojuma, kas precizē un groza Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam grozījumus, vēja parka "Audari Wind" teritorijai, Priekules pagastā, Dienvidkurzemes novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar
Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
30.01.2025. sēdes lēmumu Nr. 23 (prot. Nr. 1 23. §)

Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu un
Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, kas precizē un groza Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026. gadam grozījumus, vēja parka "Audari Wind" teritorijai, Priekules pagastā, Dienvidkurzemes novadā:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas pieejami Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_31277,

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kas pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_31277.

2. Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols

 

1. pielikums
Dienvidkurzemes novada pašvaldības
2025. gada 30. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/2

Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000058625
Grobiņa, Lielā iela 76, LV-3430
pasts@dkn.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma precizēšanai un grozīšanai vēja parkam "Audari Wind", Priekules pagastā, Dienvidkurzemes novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Kārtība, kādā aprēķina vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences troksni

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā, kuras robežas atbilst zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 64820010125, 64820010005, 64820010006, 64820010129, 64820010035, 64820040064, 64820040075, 64820040196, 64820010089, 64820010088, 64820010077, 64820040109, 64820010079, Priekules pagastā, Dienvidkurzemes novadā, robežām pilnā zemes vienību apmērā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums".

1.2. Definīcijas

3. Zemas frekvences troksnis - A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslu diapazonā no 10 līdz 160 Hz.

4. Mirgošana - vēja elektrostacijas rota lāpstiņu kustības radīts periodisks noēnojums uz zemes un dažādu objektu virsmas.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

5. Piekļuvi pie vēja elektrostaciju būvniecības vietām organizē izmantojot esošos ceļus un izbūvējot jaunus ceļus saskaņā ar vēja elektrostacijas būvprojektā noteikto.

6. Ceļiem, pa kuriem plānots transportēt vēja elektrostacijas, ceļa slodzes nestspēju nodrošina lielāku par 250 kN/m².

7. Vēja parka būvprojekta ietvaros novērtē esošo ceļu klātnes stiprību saskaņā ar būvniecības normatīvajiem aktiem. Ja ceļu klātnes stiprība neatbilst noteiktajām prasībām, projektē ceļa pastiprināšanas pasākumus un veic attiecīgā ceļa posma pārbūvi nestspējas apstākļu uzlabošanai, ievērojot normatīvos aktus un ceļu būves tehniskos standartus.

8. Vietās, kur esošie un plānotie ceļi šķērso atklātas ūdensnotekas, izbūvē jaunas caurtekas vai izvērtē nepieciešamību pārbūvēt esošās caurtekas.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

9. Lokālplānojuma teritorijā vēja elektrostaciju un to atbalstošās infrastruktūras vajadzībām izbūvē pazemes elektrokabeļus un sakaru komunikāciju kabeļus atbilstoši izstrādātam būvprojektam.

10. Inženiertīklu kabeļus pēc iespējas gulda zem ceļa klātnes vai ceļa nodalījuma joslā, risinājumu precizējot būvprojektā.

11. Plānoto piebraucamo ceļu, laukumu, ēku un citu būvju būvprojektēšanas stadijā veic esošās meliorācijas sistēmas tehnisko izpēti, ko pievieno būvprojektam.

12. Vēja elektrostaciju būvniecības ietekmē nav pieļaujama melioratīvā un hidroloģiskā stāvokļa pasliktināšana tai piegulošās platībās.

3.3. Prasības apbūvei

13. Vēja elektrostacijas izvieto ietekmes uz vidi novērtējuma "Vēja elektrostaciju parka "Audari Wind" būvniecība" ziņojumā noteikto nekustamo īpašumu zemes vienības robežās, atrašanās vietas precizējot būvprojektā.

14. Vēja elektrostaciju un to uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūras, labiekārtojuma un inženiertīklu elementu teritorijas atļauts iežogot.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

Nenosaka

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

15. Vides risku samazināšanas un dabas aizsardzības pasākumus īsteno atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā "Vēja parka "Audari Wind" būvniecība Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta teritorijā" ietvertajām prasībām attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu, kā arī ietekmes novēršanu, samazināšanu un monitoringu.

16. Izbūvē vēja elektrostacijas, kuru radītais ietekmes līmenis tuvumā esošajās dzīvojamās apbūves teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto trokšņa līmeni.

17. Vēja elektrostaciju būvprojekta izstrādes laikā atkārtoti veic zemas frekvences trokšņa aprēķinus, lai apliecinātu, ka plānotais vēja parks neradīs zemas frekvences trokšņa piesārņojumu, kas pārsniedz 20 dB (A) atzīmi dzīvojamajās vai publiskās ēkās. Vēja elektrostaciju radītā zemas frekvences trokšņa līmeņa prognozēšanai un novērtēšanai izmanto aprēķinu metodi, kas noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

18. Ja ēkas telpās zemas frekvences trokšņa piesārņojumu var radīt vairākas vēja elektrostacijas, tad, veicot aprēķinu, nosaka un vērtē summāro vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences trokšņa līmeni ēkas iekštelpās.

19. Projektējot un būvējot jaunas dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecībai teritorijā, kas atrodas mazāk nekā 1 km attālumā no izbūvētajām vēja elektrostacijām lokālplānojuma teritorijā, prognozē zemas frekvences trokšņa līmeni būves iekštelpās un, ja nepieciešams, izmanto būvmateriālus ar augstāku skaņas izolācijas līmeni.

20. Vēja parka būvniecības procesa laikā veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus, nosakot ietekmētās apbūves teritorijas un izstrādā vēja elektrostaciju darbības apturēšanas režīmus, lai nodrošinātu, ka parka ekspluatācijas laikā mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamās ēkās nepārsniedz:

20.1. 30 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai netiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

20.2. 8 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai tiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

20.3. 30 minūtes diennaktī.

21. Ja mirgošanas efektu var izraisīt vairākas vēja elektrostacijas, tiek aprēķināts summārais visu vēja elektrostaciju radītais mirgošanas efekta ietekmes laiks un vērtēta tā atbilstība 20. punktā noteiktajiem rādītājiem.

22. Vēja parka operators ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc vēja parka nodošanas ekspluatācijā iesniedz pašvaldībā pārskatu pa īstenotajiem mirgošanas efekta ietekmes laika ierobežošanas pasākumiem, apliecinot noteikto prasību izpildi.

23. Izsniedzot būvatļauju jaunas dzīvojamās ēkas būvniecībai teritorijā, kas atrodas mazāk nekā 3 km attālumā no izbūvētajām vēja elektrostacijām lokālplānojuma teritorijā, būvvalde informē par pieņemto lēmumu vēja parka operatoru, kas, veicot aprēķinus, nosaka mirgošanas efekta ietekmes laiku jaunbūvējamajai ēkai.

24. Ja aprēķinātais mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamās ēkās pārsniedz 8 mirgošanas stundas gadā vai 30 minūtes vienā dienā, vēja parka operators veic ietekmi radošo vēja elektrostaciju iestatījumu maiņu, nodrošinot, ka mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamās ēkās nepārsniedz 8 mirgošanas stundas gadā un 30 minūtes vienā dienā.

25. Mirgošanas efekta ietekmi mazinošo pasākumu īstenošana jāuzsāk no dienas, kad jaunizbūvētā dzīvojamā ēka tiek nodota ekspluatācijā, par ko būvvalde informē vēja parka operatoru.

26. Lai mazinātu ietekmi uz putnu ligzdošanu, atmežošanu vēja elektrostaciju un ceļu būvniecības vietās veic laika posmā no 1. augusta līdz 1. februārim.

27. Lai mazinātu vizuālo ietekmi uz ainavas uztveri, raksturu un ainavas kā resursa vērtību:

27.1. vēja elektrostaciju signālapgaismojumam izmanto vienas krāsas apgaismojumu;

27.2. nodrošina vērtīgo koku aizsardzību būvniecības laikā un veicot piegādes ceļu trasējuma sagatavošanu, konsultējoties ar sertificētu arboristu par būvniecības procesā veicamajiem aizsardzības pasākumiem;

27.3. nodrošina vēja elektrostaciju transporta piegādes ceļus, kas izslēdz vajadzību veikt apjomīgu ceļmalu tīrīšanu.

28. Būvprojektēšanas laikā vēja elektrostacijas būvniecības vietas apseko arheologs. Veicot vēja elektrostaciju un to darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, būvdarbu laikā pieaicina arheologu.

29. Ja vēja elektrostacija atradīsies tuvāk nekā 300 m no pašvaldības ceļa vai valsts autoceļa ass, tās aprīko ar pretapledošanas sistēmām un ledus detektēšanas sistēmām, kas nodrošina elektrostacijas darbības apturēšanu gadījumos, ja apledojums tiek konstatēts.

30. Ja nepieciešams, izstrādā Civilās aizsardzības plānu, ko saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Dienvidkurzemes novada pašvaldību. Pēc plāna apstiprināšanas to iesniedz Dienvidkurzemes novada pašvaldībai.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.1.1. Pamatinformācija

31. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu transportlīdzekļu satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un teritorijas inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

32. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

33. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M1)

4.10.1.1. Pamatinformācija

34. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai, vēja parka būvniecībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

35. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

36. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

37. Labiekārtota ārtelpa (24001).

38. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

39. Viensētu apbūve (11004).

40. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

41. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

42. Sporta būvju apbūve (12005).

43. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

44. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

45. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

46. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

47. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
48.	2 ha	30 1		līdz 12 1	līdz 2 1

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.1.1. Pamatinformācija

49. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, kas noteikta lai nodrošinātu vēja parka būvniecības iespējas, kā arī lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

50. Viensētu apbūve (11004).

51. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

52. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

53. Labiekārtota ārtelpa (24001).

54. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

55. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

56. Vasarnīcu apbūve (11002).

57. Dārza māju apbūve (11003).

58. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

59. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

60. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

61. Sporta būvju apbūve (12005).

62. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

63. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

64. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

65. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

66. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

67. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

68. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

69. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

70. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

71. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

72. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

73. Noliktavu apbūve (14004).

74. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

75. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

76. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
77.	2 ha	30 2		līdz 12 3	līdz 2 3

4.11.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

78. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

79. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

80. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

81. Vēja parka būvniecība un ekspluatāciju veic, īstenojot Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma "Vēja elektrostaciju parka "Audari Wind" būvniecība" noteiktos pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai.

82. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

83. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas. Vēja elektrostaciju un tām nepieciešamo transporta teritoriju un inženiertīklu būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

84. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem.

7. Citi nosacījumi/prasības

Nenosaka

Pielikumi

1. pielikums