Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 27/1-2

Rīgā 2025. gada 23. janvārī

Par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm sfr.gov.ru; 74.ru; mgimo.ru; www.dp.ru; don24.ru; krd.ru; artek.org

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 12.decembra pārbaudes ziņojumu Nr.P/2024/164/6-4, kā arī kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļa vietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļa vietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2025.gada 14.janvārī Padome ir saņēmusi vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu sfr.gov.ru; 74.ru; mgimo.ru; www.dp.ru; don24.ru; krd.ru; artek.org pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka ir ticis konstatēts, ka minētajās tīmekļa vietnēs publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai, atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas naratīvam un var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā.

[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 12.decembra pārbaudes ziņojumā Nr.P/2024/164/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025.gada 9.janvāra vēstulē Nr.21/2025/205-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.

[3.1] Tīmekļa vietnē sfr.gov.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tā ir Krievijas sociālā fonda (krievu: Социальный фонд России) mājas lapa, kurā ir izvietots informatīvs saturs par sociālajiem pakalpojumiem Krievijas armijas karavīriem un viņu ģimenēm. Tādējādi tīmekļa vietnē tiek izrādīts atbalsts Krievijas politiskajam režīmam un karam Ukrainā;

[3.1.2] Karš Ukrainā tiek dēvēts par specoperāciju, saīsinājumā "CBO" (latviešu valodā: "SMO" jeb "Speciālā militārā operācija");

[3.1.3] Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabali Ukrainā tiek dēvēti par Krievijas Federācijas atsevišķiem subjektiem (krievu: отдельных субъектов РФ), norādot uz piederību Krievijas Federācijai;

[3.1.4] Tīmekļa vietnē konstatēta sadaļa "SMO dalībniekiem un viņu ģimenēm" (krievu: "Участникам специальной военной операции и их семьям"), kurā izvietota informācija par iespējām saņemt dažādus atvieglojumus un atbalstu kara dalībniekiem un tiem, kuri ir piedalījušies SMO un SMO dalībnieku ģimenēm, tādējādi paužot atbalstu SMO - Krievijas karam pret Ukrainu.¹;

[3.1.4] Tīmekļa vietnē konstatēta sadaļa "Papildus garantijas brīvprātīgajiem darbiniekiem, personām, kuras nosūtītas uz Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, personām, kuras izpilda darbus atsevišķos Krievijas Federācijas subjektos, un viņu ģimenēm." (krievu: "Дополнительные гарантии волонтерам, лицам, направленным (командированным) на территории ДНР, ЛНР, Запорожской и Херсонской областей, лицам, выполняющим работы на территориях отдельных субъектов РФ, и членам их семей"), kurā izvietota informācija par iespējām saņemt pabalstus un informāciju personām (un viņu ģimenēm), kuri piedalās krievu pozīciju nostiprināšanas darbos Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, tādējādi paužot atbalstu SMO - Krievijas karam pret Ukrainu. Minētajā sadaļā Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabali tiek minēti kā Krievijas Federācijas teritorija.²;

[3.1.5] Tīmekļa vietnē konstatēta sadaļa "Karavīru un tiesība izsargājošo iestāžu darbinieku ģimenēm" (krievu: "Семьям военных и сотрудников силовых ведомств"), kurā izvietota informācija par iespējām saņemt dažādus atvieglojumus un pabalstus kara dalībnieku ģimenēm, tādējādi paužot atbalstu SMO - Krievijas karam pret Ukrainu. Sadaļā pieejama informācija, kā iegūt kompensāciju komunālajiem maksājumiem, kā saņemt vienreizēju pabalstu dzīvesvietas remontdarbiem, kā saņemt ikgadēju pabalstu bērna izveseļošanās atpūtai, kā saņemt ikmēneša pabalstu karavīru bērniem, kā saņemt ikmēneša pabalstu karavīriem, kas ieguvuši invaliditāti karadarbības rezultātā, vai arī karavīru ģimenēm, ja karavīrs mirst karadarbības rezultātā.³

[3.2] Tīmekļa vietnē 74.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Tas ir Krievijas Federācijas Čeļabinskas apgabala interneta laikraksts, kurā tiek izvietots saturs, ar kuru pauž atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas tīmekļa vietnē tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Tīmekļa vietnē izvietots arī saturs ar mērķi diskreditēt NATO dalībvalstis un Ukrainu;

[3.2.2] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "NATO vēlas sūtīt uz Ukrainu 100 tūkstošus karavīru, bet Krievija gatavo atbildi, kuru var salīdzināt ar kodoluzbrukumu - galvenais par SMO par nedēļu" (krievu: "НАТО хочет отправить на Украину 100 тысяч военных, а Россия готовит ответ, сравнимый с ядерным ударом: главное об СВО за неделю"). Rakstā tiek minēts, ka Ukraina uzbruka objektiem Krievijā ar tālās distances raķetēm (ASV - ATACMS, Lielbritānija - Storm Shadow), kuru pielietojumu Krievijas varas iestādes uzskata par norunas ar NATO pārkāpumu. Krievija apgalvo, ka līdz šim nav izmantojusi tālās distances raķetes Ukrainas teritorijā, kā rezultātā arī lēma izmantot Krievijā izgatavotas raķetes ar nosaukumu "Orešņik" (krievu: Орешник) pret objektiem Ukrainā. Rakstā tiek atskaņota arī Krievijas prezidenta V.Putina runa, kurā viņš attaisno šāda ieroča pielietojumu Ukrainas teritorijā, kā arī slavina Krievijā izstrādāto ieroču īpašības. Rakstā iekļauti arī video, kur Krievijas raķetes trāpa pa Ukrainas kareivju pozīcijām, iznīcinot NATO tehniku. Raksta naratīvs vēsta, ka Krievija aizsargājas no Ukrainas, kā rezultātā medijs vēlas attaisnot Krievijas iebrukumu Ukrainā, parādot NATO un Ukrainu kā ļaunumu.⁴;

[3.2.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Audzināšana vai izaicinājums? Magņitogorskas skolēnus aizveda uz kapiem, kur ir apglabāti SMO karavīri." (krievu: "Воспитание или испытание? Магнитогорских школьников свозили на кладбище, где похоронены бойцы СВО"). Rakstā tiek vēstīts, kā skolēni no Magņitogorskas apgabala apmeklē kapus, kuros ir apglabāti karavīri, kas piedalījās karā pret Ukrainu. Rakstā mirušie Krievijas karavīri tiek dēvēti par varoņiem. Raksta naratīvs ir veidots noteiktā manierē, lai lasītājam radītu sajūtu, ka visa sabiedrība Krievijā ir patriotiski noskaņota un vēlas cīnīties pret Ukrainu, kā arī ir gatava godināt katru kareivi individuāli arī pēc nāves. Rakstā karš Ukrainā arī tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju.⁵;

[3.2.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Tramps veicis pirmās darbības konflikta risināšanai, bet Ukraina gatavojas jauna prezidenta vēlēšanām - galvenie notikumi SMO par nedēļu" (krievu: "Трамп сделал первые шаги для решения конфликта, а Украина готовится к выборам президента: главные события СВО за неделю"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Tiek norādīts, ka Kurskas apgabalā Ukraiņu kareivji uzbrūk pa civiliedzīvotāju ēkām un šādā veidā ir ieņēmuši 28 apdzīvotas vietas. Rakstā Ukraiņu kareivji tiek parādīti kā ļaunie varoņi. Rakstā arī tiek paziņots, ka kareivji, kas piedalās cīņā pret Ukrainu, saņems papildus pabalstu dzīvesvietas iegādei, kas būs 30-35% no pirkuma vērtības, tādējādi reklamējot dienestu Krievijas armijā.⁶;

[3.2.5] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Vladimirs Putins aicina speciālās militārās operācijas dalībniekus izmācīties par vadītājiem" (krievu: "Владимир Путин пригласил участников спецоперации выучиться на руководителей"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju un Krievijas kareivji tiek dēvēti par varoņiem. Raksta vēstījumā tiek reklamēta palīdzības programma "Varoņu laiks" (krievu: "Время героев"), kuras mērķis ir palīdzēt kareivjiem būt noderīgiem sabiedrībai arī pēc dienesta, iegūstot kvalifikāciju, lai varētu strādāt varas iestādēs.⁷

[3.3] Tīmekļa vietnē mgimo.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.3.1] Tā ir Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta (krievu: Московский государственный институт международных отношений (университет) МИД Российской Федерации) tīmekļa vietne;

[3.3.2] Tīmekļa vietnē tiek sistemātiski izvietots Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošs un Eiropas savienību un NATO diskreditējošs saturs no Latvijas Republikas teritorijā ierobežotām tīmekļa vietnēm, piemēram, ria.ru, ura.ru un ukraina.ru;

[3.3.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Līdz kam novedīs Ukrainas demaršs pret Vāciju" (krievu: "К чему приведет демарш Украины против Германии"). Rakstā tiek mēģināts diskreditēt Ukrainas, ASV un Vācijas attiecības, norādot, ka, politikas ekspertu ieskatā, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atteikums tikties ar Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderi Franku Valteru Šteinmeieru provocēja ASV veikt iekšēju konfliktu Vācijā un rezultātā ieviest stingrāku attieksmi pret Krieviju. Ar šādu rakstu tiek mēģināts auditorijai nodot nepatiesu informāciju, ka ASV ir Eiropas valstu ienaidnieks, kas veido piespiedu ietekmi Eiropā. Raksta avots ir Latvijas teritorijā ierobežota tīmekļvietne "ura.news".⁸;

[3.3.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Nepieciešams labāk informēt par ukraiņu terorismu" (krievu: "Нужно системно работать по информированию об украинском терроризме"). Raksta nosaukumā tiek izplatīta nepatiesa informācija, ka Ukraina veic darbības, kas ir saistītas ar terorismu. Tīmekļa vietnes rakstā tiek minēts, ka Eiroparlaments atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti saistībā ar iebrukumu Ukrainā. Latvijas teritorijā ierobežotas tīmekļa vietnes "ura.ru" vadošais eksperts norāda, ka Krievijai ir nepieciešams savdabīgi atbildēt, jo Krievijai nav saistības ar terorismu. Šāda raksta mērķis ir nodot lasītājam ES un Ukrainu diskreditējošu informāciju.⁹;

[3.3.5] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Eksperti izceļ Eiropas Savienības vēlētāju nogurumu no Ukrainas" (krievu: "Эксперты отметили усталость от Украины у европейских избирателей"). Rakstā tiek minēts, ka Latvijas Republikas teritorijā ierobežotas tīmekļa vietnes "ria.ru" eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta vēlētāji ir noguruši no savu valstu politiskā kursa, kas ir saistīts ar palīdzības sniegšanu Ukrainai un sankciju ieviešanu pret Krieviju. Šāda raksta mērķis ir lasītājam parādīt nepatiesu informāciju par Eiropu, diskreditējot Eiropas Savienības politiku.¹⁰;

[3.3.6.] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Par Ukrainas un Rietumu plāniem Krievijas iznīcināšanā" (krievu: "О планах Украины и Запада по уничтожению России"). No raksta nosaukuma izriet, ka tīmekļa vietnē izvietotā informācija tiek izvietota ar mērķi izplatīt informāciju, ka Ukrainai un Rietumu valstīm ir plāns Krievijas iznīcināšanā. Šāds raksta nosaukums ir veidots ar mērķi parādīt ES un NATO valstis kā ļaunumu, kas ir vērsies pret Krieviju, kura, pēc krievu mediju apgalvojumiem, mēģina aizsargāties. Raksta saturs parāda informāciju, kurā tiek attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā, citējot universitātes lektora runu indiešu studentiem Krievijā. Lektora runā tika izteikts salīdzinājums, ka britu koloniju laikā indiešu teritorija tika sadalīta Indijā un Pakistānā, kā rezultātā valstīm ir strīds par Kašmiras teritoriju. Tā pat lektors salīdzināja arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, norādot, ka valstis tika netaisnīgi sadalītas un tām pastāv strīds par Luhanskas un Doņeckas teritorijām. Iebrukumu Ukrainā arī mēģināja attaisnot ar vārdiem, ka Krievijai nebija komfortabli dzīvot blakus valstij, kura kurina naidu un apbruņojas, lai sāktu uzbrukumu pret Krieviju. Šāds raksts kopumā mēģina izplatīt informāciju, ka Ukraina un rietumu valstis gatavojās uzbrukt Krievijai un tāpēc Krievija lēma uzbrukt Ukrainai.¹¹

[3.4] Tīmekļa vietnē www.dp.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.4.1] Tā ir Krievijas Federācijā reģistrētas akciju sabiedrības "DP Bizness Prese" krievu ("АО "ДП Бизнес Пресс"") interneta laikraksta "Biznesa Pēterburga" (krievu: "Деловой Петербург") tīmekļa vietne, kurā tiek sistemātiski izvietots Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošs, kā arī Eiropas savienību un NATO diskreditējošs saturs, kurš ir oriģināls šim interneta resursam;

[3.4.2] Tīmekļa vietnē ir izvietota sadaļa, kas ir veltīta saturam par Krievijas karu Ukrainā, kas tīmekļa vietnē tiek dēvēts par "kara operāciju" (krievu: "военная операция").¹²;

[3.4.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "TASS: krievu karavīri paziņo par 88 apdzīvoto punktu ieņemšanu 2024. gada rudenī" (krievu: "ТАСС: российские военные заявили о взятии 88 населённых пунктов осенью 2024 года"). Rakstā tiek izplatīta Krievijai piederošas ziņu aģentūras "TASS" ziņojums, ka Krievijas armijas karavīri ir ieņēmuši 88 apdzīvotus punktus Ukrainas teritorijā. Tīmekļa vietnē tiek izplatīts maldinošs apgalvojums, ka krievu karaspēks atbrīvo apdzīvotos punktus Ukrainā, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā tiek saukts par speciālo militāro operāciju. Tīmekļa vietnē tiek izplatīts naratīvs, ka Krievijas armijas karavīri Ukrainā ir atbrīvotāji nevis iebrucēji.¹³;

[3.4.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "SMO dalībnieks Nikolajs Koroļovs ieguvis amatu Sanktēterburgas pašvaldībā" (krievu: "Участник СВО Николай Королёв получил должность в правительстве Петербурга"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek saukts par speciālo militāro operāciju un Krievijas armijas karavīri tiek dēvēti par varoņiem. Raksta vēstījums ir par Krievijas iebrukuma Ukrainā dalībnieku, kurš pēc dienesta uzsāka darbību Sanktpēterburgas pašvaldībā, iegūstot augstu amatu, kā arī pieņēma dalību Krievijas prezidenta V.Putina organizētajā kampaņā "Varoņu laiks" (krievu "Время героев"). Kampaņas mērķis ir bijušos kareivjus iekārtot darbā, kas ir saistītas ar valsts pārvaldi. Šāds raksts ir veidots ar mērķi veidot lasītājam priekšstatu, ka Krievijas armijas karavīri ir pelnījuši augstus amatus valsts pārvaldē, jo ir piedalījušies Krievijas iebrukumā pret Ukrainu.¹⁴;

[3.4.5] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Peskovs: simtiem krievu katru dienu paraksta līgumus ar Aizsardzības ministriju un dodas uz SMO" (krievu: "Песков: сотни россиян ежедневно подписывают контракты с Минобороны и уходят на СВО"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Raksta vēstījumā tiek stāstīts, ka Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs vēstīja, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem katru dienu pievienojas simtiem dalībnieku. D.Peskovs arī norāda, ka Krievijas armijai nav problēmu ar personālu un netiks veikta mobilizācija. Šāda raksta mērķis ir parādīt lasītājam, ka Krievijai nav problēmu ar militāro personālu.¹⁵

[3.5] Tīmekļa vietnē don24.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.5.1] Tīmekļa vietne ir Krievijas Federācijas Rostovas pie Donas apgabalā reģistrēta informācijas holdinga "DON-MEDIA" (krievu: "ДОН-МЕДИА") interneta laikraksta "DON24.RU" tīmekļvietne, kurā tiek sistemātiski izvietots Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošs saturs;

[3.5.2] Tīmekļa vietnē ir izvietota sadaļa, kas ir veltīta saturam par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kuru tīmekļvietnē dēvē par speciālo operāciju Ukrainā (krievu: "Спецоперация на Украине").¹⁶;

[3.5.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Ukraiņi izmirst kā mamuti" (krievu: "Украинцы вымирают как мамонты"). Rakstā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiek saukts rupjās iesaukās: "pārturētais klauns-prezidents" (Krievu: "просроченный клоун-недопрезидент"), "netīrais punduris" (krievu: "грязного карлика"), "narko-fīrers" (krievu: "наркофюрер"). Rakstā tika minēts, ka Ukrainas varasiestādes paziņoja par 80 tūkst. karavīru zaudējumiem. Medijs izsaka šaubas un norāda, ka pēc Krievijas paziņojumiem zaudējumi Ukrainai ir krietni lielāki. Rakstā arī tiek norādīts, ka Ukrainas tauta, lemjot turpināt karu, izmirs 180 gadu laikā. Šāda raksta mērķis ir radīt lasītājam iespaidu, ka Ukraina zaudēs karu un tauta beigs eksistēt, ja turpinās cīnīties.¹⁷;

[3.5.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Viss kā ir. Ukraiņiem apnika karot." (krievu: "ВСЕ КАК ЕСТЬ. Украинцы устали воевать"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Pēc autora apgalvojumiem, 52% iedzīvotājiem Ukrainā ir apnicis karš un vēlas sākt pārrunas ar Krieviju, kā arī ceturtā daļa Ukraiņu apgalvo, ka ir gatavi zaudēt teritoriju, lai beigtos karš. Autors arī apgalvo, ka Krievijas karavīri veic lielus teritoriālus ieguvumus un ceturtā daļa Ukrainas bruņoto spēku ir jau dezertējusi. Šāda raksta mērķis ir radīt lasītājam iespaidu, ka Krievijas uzvara karā tuvojas un Ukrainas sabiedrība vēlas sākt pārrunas par kara izbeigšanu pat ja ir jāzaudē valsts teritorija.¹⁸;

[3.5.5] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Viss kā ir. Izvēle Ukrainas bruņotajiem spēkiem: gūsts, dezertēšana vai nāve." (krievu: "ВСЕ КАК ЕСТЬ. Выбор для ВСУ: плен, дезертирство или смерть"). Rakstā tiek minēts, ka laikraksts "The Wall Street Journal" paziņoja, ka Ukrainas valdība plāno paziņot par miera pārrunām. Ukraiņi rakstā tika saukti par "banderoviešiem" (krievu: "бандеровцев") un "ukro-fašistiem" (krievu: "укрофашист"). Krievu medijos šiem terminiem tiek piešķirta ukraiņu tautu noniecinoša nozīme. Rakstā Ukrainas karaspēks tiek parādīts kā augstākais ļaunums un norādīts, ka Ukrainas kareivjiem būs trīs izvēles - gūsts, dezertēšana vai nāve. Rakstā tiek rādīts vienpusējs naratīvs no Krievijas puses, kurā parāda krievu karavīru uzvaras, piesakot Ukrainas karaspēkam neizbēgamo sakāvi.¹⁹

[3.6] Tīmekļa vietnē kdr.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.6.1] Tīmekļa vietne ir Krievijas Federācijas Krasnodaras pilsētas domes tīmekļa vietne, kurā tiek izvietots Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstošs saturs. Tīmekļa vietnē Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju, kā arī krievu karavīri tiek dēvēti par varoņiem.

[3.6.2] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Šodien notika piemiņas plāksnītes atklāšana SMO dalībniekam Jurijam Borisovam" (krievu: "Сегодня состоялось открытие мемориальной доски участнику СВО Юрию Борисову"). Raksta saturā minēts, ka uz Krasnodaras skolas Nr.47 fasādes tika izvietota piemiņas plāksne tā sauktajam SMO varonim. Šāds vēstījums lēstajam parāda, ka Krasnodaras dome atbalsta krievu karavīrus un izvieto tiem piemiņas plāksnes, piesaucot lasītāju just līdzi.²⁰

[3.6.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Krasnodaras parkos izveidos alejas ar memoriālos kompeksus SMO varoņu piemiņai" (krievu: "В парках Краснодара создадут аллею и мемориальный комплекс памяти героев СВО"). Raksta saturā minēts, ka Krasnodaras parkos tiks veidoti krievu karavīru piemiņas objekti, kuru mērķis ir godināt tā sauktos speciālās militārās operācijas varoņus. Šāds raksts rosina lasītāju just līdzi kritušajiem, kas karoja Krievijas pusē.²¹

[3.6.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Skolā Nr.75 uzstādīja memoriālo plāksni SMO kritušā absolventa Gregorija Kotovceva piemiņai" (krievu: "В школе №75 установили мемориальную доску в память о погибшем на СВО выпускнике Георгии Котовце"). Rakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts kā SMO un krievu karavīri tiek saukti par varoņiem. Raksta saturā minēts, ka Krasnodaras skolā Nr.75 tika izvietota piemiņas plāksne tā sauktajam SMO varonim. Šāds vēstījums lēstajam parāda, ka Krasnodaras dome atbalsta krievu karavīri un izvieto tiem piemiņas plāksnes, tādējādi saucot lasītāju just līdzi.²²

[3.7] Tīmekļa vietnē artek.org cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.7.1] Tīmekļa vietne ir starptautiskā bērnu atpūtas centra "Artek" (krievu: "Aртек") informācijas resurss, kas atrodas Krimas pussalā. Atpūtas centrs "Artek" ir pakļauts Eiropas Savienības sankcijām, kas tika ieviestas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tīmekļa vietne savā ziņu sadaļā dalās ar ziņām no ierobežotām tīmekļa vietnēm kā, piemēram, ria.ru, tass.ru.²³

Tīmekļa vietnē tiek izvietotas attēlu galerijas, kurās nometnes dalībnieki piedalās aktivitātēs, kas ir saistītas ar Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

[3.7.2] Tīmekļa vietnē izvietota galerija ar virsrakstu "Tautas frontes pārstāvji nodos SMO dalībniekiem vēstules un dāvanas no "Arteka" apmeklētājiem" (krievu: "Представители Народного фронта передадут письма и подарки артековцев участникам СВО"). Galerijas virsrakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Izvietotajos attēlos var novērot Krievijas prezidentu V. Putinu atbalstošu simboliku.²⁴

[3.7.3] Tīmekļa vietnē izvietota galerija ar virsrakstu ""Viss priekš uzvaras": "Arteka" veterāni ziedoja vairāk par 57 tūkstošiem rubļu SMO dalībnieku atbalstam" (krievu: ""Все для победы": ветeраны "Артека" пожертвовали более 57 тысяч рублей на поддержку участников СВО"). Galerijas virsrakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Galerijā var novērot kā vietējie iedzīvotāji ziedo pārtikas preces krievu karavīriem, kas karo pret Ukrainu.²⁵

[3.7.4] Tīmekļa vietnē izvietota galerija ar virsrakstu ""Dievs ir ar mums, ar mums ir uzvara!": "Arteka" apmeklētāji tikās ar SMO dalībniekiem" (krievu: ""С нами Бог, за нами Победа!": артековцы встретились с участниками СВО"). Galerijas virsrakstā Krievijas iebrukums Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Galerijā var novērot kā nometnes dalībnieki tiekas ar kara dalībniekiem. Attēlos var arī novērot krievu kara propagandas simboliku ar burtu "Z".²⁶

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[4] Padomes 2025.gada 22.janvāra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļa vietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[5] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "specoperāciju" jeb "speciālo militāro operāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[6] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3.punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[7] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[7.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100.pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.²⁷ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.²⁸ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.²⁹ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[7.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[7.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[7.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.³⁰ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[8] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa vietnēs sfr.gov.ru; 74.ru; mgimo.ru; www.dp.ru; don24.ru; krd.ru; artek.org tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[9] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu un papildu 8.3.punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[10] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112.pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[11] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm "sfr.gov.ru; 74.ru; mgimo.ru; www.dp.ru; don24.ru; krd.ru; artek.org", liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu sfr.gov.ru; 74.ru; mgimo.ru; www.dp.ru; don24.ru; krd.ru; artek.org; dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš