Ministru kabineta noteikumi Nr. 17
Rīgā 2025. gada 7. janvārī (prot. Nr. 1 38.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2022.
gada 5. jūlija noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par publisko
būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to
saturu"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 14. punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija
noteikumos Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos
obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" (Latvijas
Vēstnesis, 2022, 131. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Noteikumus piemēro publiskam būvdarbu līgumam, kas paredz
otrās vai trešās grupas jaunu būvju būvniecību, būvju pārbūvi,
atjaunošanu vai restaurāciju, būvju novietošanu, inženiertīklu
ieguldīšanu zemē vai būvju nojaukšanu, ja būvdarbiem ir paredzēta
obligāta būvuzraudzība. Noteikumus nepiemēro publisko būvdarbu
līgumiem, kas paredz visu veidu būvdarbus Latvijas Republikas
diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kā arī
būvēm, kurām noteikts nacionālo interešu objekta statuss.";
1.2. izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Publiskajā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu veicējam
nodrošināt laicīgu samaksas veikšanu visiem publiskā būvdarbu
līguma izpildē iesaistītajiem apakšuzņēmējiem par faktiski
izpildītajiem un pasūtītāja apmaksātajiem būvdarbiem. Ar laicīgu
norēķināšanos saprot samaksu 10 darbdienu laikā no brīža, kad par
šiem darbiem ir saņemta pasūtītāja apmaksa un apakšuzņēmēja
sagatavots rēķins, kas atbilst līguma noteikumiem, bet ne vēlāk
kā 60 kalendāra dienas pēc veikto būvdarbu pabeigšanas un
apakšuzņēmēja rēķina saņemšanas par attiecīgo būvdarbu veikšanu.
Pasūtītājs publiskajā būvdarbu līgumā paredz pienākumu būvdarbu
veicējam līgumos ar apakšuzņēmējiem iekļaut izpildīto būvdarbu
pieņemšanas noteikumus, kas atbilst šajā punktā un šo noteikumu
6., 9. un 10. punktā iekļautajam regulējumam, izņemot prasību
veikt būves ekspertīzi, kā arī šo noteikumu 14. punktā
iekļautajam regulējumam, izņemot būvuzrauga pienākumu noteikt
defektu novēršanas termiņu. Pasūtītājam nav pienākuma kontrolēt
ar apakšuzņēmēju noslēgtā būvdarbu līguma atbilstību šā punkta
prasībām.";
1.3. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Ja pasūtītājs neparaksta būvdarbu izpildes aktu šo noteikumu
8. punktā minētajos termiņos, kā arī neiesniedz būvdarbu veicējam
šo noteikumu 10. punktā minēto pretenziju vai ar atbildīgo
būvuzraugu saskaņotu defektu aktu, uzskatāms, ka pasūtītājs
izpildītos būvdarbus ir pieņēmis šo noteikumu 8. punktā minētā
termiņa pēdējā dienā un būvdarbu izpildes akts stājās spēkā bez
pasūtītāja paraksta.";
1.4. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Ja pasūtītājs nepieņem būvdarbus, tas iesniedz būvdarbu
veicējam rakstveida pretenziju, norādot ar līguma noteikumiem
pamatotas nepilnības, kuru dēļ pasūtītājs nevar parakstīt
būvdarbu izpildes aktu, ja nepilnības nav saistītas ar būvdarbu
kvalitāti, vai ar atbildīgo būvuzraugu saskaņotu defektu aktu. Ja
būvdarbu veicējs nepiekrīt pasūtītāja norādītajiem defektiem vai
iebildumiem par faktiski izpildīto būvdarbu apjomiem, būvdarbu
veicējs 10 darbdienu laikā no defektu akta saņemšanas dienas
iesniedz pasūtītājam atbildīgā būvdarbu vadītāja parakstītus
pamatotus rakstiskus iebildumus pret defektu aktā norādītajām
nepilnībām.";
1.5. izteikt 14. punktu šādā redakcijā:
"14. Ja būvdarbu veicējs piekrīt defektu aktā pasūtītāja
norādītajām nepilnībām vai ekspertīze vai inženierkonsultanta
lēmums apstiprina defektu aktā pasūtītāja norādītās nepilnības
vai veikto būvdarbu neatbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja
prasībām, būvdarbu veicējs un pasūtītājs vienojas par saprātīgu
termiņu konstatēto defektu novēršanai, ņemot vērā defektu
novēršanai nepieciešamo darbu apjomu, specifiku, meteoroloģiskos
apstākļus, kā arī būvizstrādājumu piegādes termiņus. Ja puses
nevar vienoties, termiņu defektu novēršanai nosaka
būvuzraugs.";
1.6. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Ja defekti ir konstatēti daļā būvdarbu, tad pasūtītājs
pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti. Pēc
defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša
būvdarbu izpildes aktā. Pēc pasūtītāja pieprasījuma būvdarbu
veicējs iesniedz precizētu izpildes aktu, iekļaujot tajā darbus,
kuros defekti nav konstatēti.";
1.7. papildināt ar 15.1 punktu šādā
redakcijā:
"15.1 Ja būvdarbos ir konstatēti nebūtiski defekti,
pasūtītājam ir tiesības pieņemt būvdarbus un veikt par tiem
samaksu, ja puses ir vienojušās par trūkumu novēršanas termiņu.
Par nebūtiskiem defektiem ir uzskatāmi tādi defekti, kas
neietekmē būves konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām
un būvprojektam, netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu, neierobežo
būves lietošanu, kā arī neietekmē citu būvdarbu kvalitāti.";
1.8. papildināt ar 20.1 punktu šādā
redakcijā:
"20.1 Ja līgumā noteiktais būvdarbu termiņš ir viens
gads vai vairāk, būvdarbu veicējam ir tiesības vienu reizi
pusgadā ierosināt avansa nodrošinājuma samazināšanu par šo
noteikumu 22.4. apakšpunkta kārtībā dzēsto avansa summu.
Pasūtītājam ir pienākums saskaņot būvdarbu veicēja ierosināto
avansa nodrošinājuma samazinājumu. Pasūtītājs var paredzēt arī
biežāku avansa nodrošinājuma samazināšanu.";
1.9. izteikt 22.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.1. pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam par iepriekšējā mēnesī
faktiski izpildītajiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem 10
darbdienu laikā no būvdarbu veicēja sagatavota līguma noteikumiem
atbilstoša rēķina saņemšanas, izņemot šo noteikumu 22.2.
apakšpunktā minēto gadījumu. Ārstniecības likuma 81. pantā
noteiktajā gadījumā, kā arī tad, ja iepirkuma priekšmeta
īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta
īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas programmas ietvaros
vai ja speciāla mērķa sasniegšanai paredzēto finansējumu un tā
izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos
noteiktajām uzraudzības iestādēm, izpildīto darbu apmaksas
termiņu var noteikt līdz 60 kalendāra dienām, par to rakstveidā
paziņojot būvdarbu veicējam;";
1.10. izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz
vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus,
kuros cita starpā paredzēts, ka indeksācijas rezultātā radušās
līgumcenas izmaiņas vienmēr ir precīzi jāapzīmē par indeksācijas
izraisītām līgumcenas izmaiņām. Līgumcenas indeksācija neietekmē
līgumsaistību izpildes nodrošinājuma apmēru.";
1.11. izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Ja līgumu izbeidz pirms termiņa, līgumslēdzējpuses veic
galējo norēķinu par faktiski izpildītajiem un pasūtītāja
pieņemtajiem būvdarbiem 10 darbdienu laikā no dienas, kad
līgumslēdzējpuses ir parakstījušas aktu par faktiski
izpildītajiem būvdarbiem un būvdarbu veicējs ir iesniedzis līguma
noteikumiem un šajā punktā minētajam aktam atbilstošu rēķinu.
Rēķinam pievieno garantijas saistību nodrošinājumu par faktiski
izpildītiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem. Ja
līgumslēdzējpušu starpā līdz līguma izbeigšanas dienai pastāv
strīds par faktiski izpildītajiem būvdarbiem (tai skaitā to
apjomiem), šajā punktā minētajā aktā iekļauj tikai tos faktiski
izpildītos būvdarbus, par kuru izpildi līgumslēdzējpusēm nav
domstarpību. Līgumslēdzējpuses strīdu risina šo noteikumu 9.,
10., 11., 12. vai 13. punktā noteiktajā kārtībā.";
1.12. izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Garantijas saistību nodrošinājums, ja tāds ir paredzēts, ir
nosakāms līdz 5 % no līgumcenas par normatīvajos aktos
būvniecības jomā noteikto minimālo garantijas termiņu. Garantijas
saistību nodrošinājumu samazina minimālā garantijas termiņa trešā
gada pirmajā mēnesī uz atlikušo tā daļu, nosakot to līdz 2 % no
līgumcenas, ja garantijas termiņa pirmajos divos gados nav
konstatēti būvdarbu defekti vai būvdarbu veicējs un pasūtītājs ir
vienojušies par pieteikto būvdarbu defektu novēršanas
termiņu.";
1.13. papildināt ar 29.1 punktu šādā
redakcijā:
"29.1 Ja līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš
pārsniedz pusotru gadu, būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt
saistību izpildes nodrošinājuma samazinājumu proporcionāli
faktiski izpildīto un pasūtītāja apmaksāto būvdarbu vērtībai, ja
ir izpildīti visi šie nosacījumi - ir izpildīta vairāk nekā puse
līgumā paredzēto būvdarbu, būvdarbi ir pieņemti un pasūtītāja
apmaksāti, pasūtītājs nav konstatējis, ka būvdarbu veicējs būtu
pārkāpis līgumsaistības (neatkarīgi no tā, vai par pārkāpumu ir
vai nav piemērots līgumsods), kā arī nav konstatēts būvdarbu
termiņu kavējums. Pasūtītājam ir pienākums piekrist būvdarbu
veicēja ierosinātai saistību nodrošinājuma samazināšanai, ja ir
izpildīti visi šajā punktā ietvertie nosacījumi. Pasūtītājam ir
tiesības šajā punktā ietverto nosacījumu par līgumsaistību
pārkāpumu attiecināt tikai uz tādiem līgumsaistību pārkāpumiem,
par kuru pasūtītājs ir piemērojis līgumsodu.";
1.14. papildināt ar 29.2 punktu šādā
redakcijā:
"29.2 Šo noteikumu 29.1 punktu var
nepiemērot publiskiem būvdarbu līgumiem par otrās un trešās
grupas elektroapgādes būvju, otrās un trešās grupas
elektroenerģijas ražošanas būvju un elektroenerģijas uzkrāšanas
sistēmu (ieskaitot to saistīto infrastruktūru - pievedceļus,
apakšstacijas, sadales punktus, elektrolīnijas) būvniecību.";
1.15. papildināt ar 29.3 punktu šādā
redakcijā:
"29.3 Apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos
šo noteikumu 29.1 punktā minēto saistību nodrošinājuma
apmēra samazinājumu attiecina tikai uz būvdarbu posmu.";
1.16. papildināt ar 29.4 punktu šādā
redakcijā:
"29.4 Šo noteikumu 29.1 punktā paredzētais
līgumsaistību nodrošinājuma apmēra samazinājums nevar būt mazāks
par 50 % no sākotnējā nodrošinājuma apmēra. Pasūtītājam līgumā ir
tiesības paredzēt lielāku līgumsaistību apmēra samazinājumu,
nosakot samazinājuma piemērošanas kārtību un papildu
nosacījumus.";
1.17. papildināt ar 29.5 punktu šādā
redakcijā:
"29.5 Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma
gadījumā saistību izpildes nodrošinājumu par laiku līdz būvdarbu
uzsākšanas nosacījumu izpildei nosaka vienā no šādiem
veidiem:
29.51. līdz 2 % no kopējās līgumcenas, bet pēc
būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes - nepārsniedzot 10 % no
līgumcenas vērtības;
29.52. no 2 % līdz 10 % no kopējās līgumcenas,
paredzot pasūtītājam pienākumu kompensēt ar līgumsaistību
nodrošinājumu saistītās izmaksas, ja projektēšanas termiņš tiek
pagarināts pasūtītāja rīcības dēļ, par laika periodu, par kuru
tiek pagarināts projektēšanas termiņš."
2. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. martā.
Ministru prezidente E. Siliņa
Ekonomikas ministrs V.
Valainis