1. Saistošie noteikumi nosaka Saulkrastu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem, uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

3. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

4. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Saulkrastu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Saulkrastu novadā), kā arī citām personām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

5.2. aprūpe mājās pakalpojums personām ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam;

5.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā;

5.5. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.6. specializētā autotransporta pakalpojumi;

5.7. ģimenes asistenta pakalpojumi;

5.8. pakalpojums personiskās higiēnas nodrošināšanai;

5.9. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.10. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.11. specializētās darbnīcas pilngadīgām personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.12. atelpas brīža pakalpojums institūcijā bērniem ar invaliditāti;

5.13. atelpas brīža pakalpojums mājoklī bērniem ar invaliditāti.

6. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, Saulkrastu novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) iesniedz:

6.1. iesniegumu;

6.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas aprūpei un psihiatra atzinumu personām ar garīga rakstura traucējumiem (izņemot ģimenes asistenta pakalpojumu);

6.3. ienākumus apliecinošus dokumentus, ja personai jāveic līdzmaksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;

6.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma atbilstoši attiecīgā pakalpojuma veidam.

7. Dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

7.1. reģistrē personas iesniegumu;

7.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

7.3. novērtē personas vajadzības, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

7.4. pieprasa nepieciešamo informāciju no citiem speciālistiem;

7.5. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu;

7.6. nosaka samaksu par sociālo pakalpojumu;

7.7. viena mēneša laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu un rakstiski par to informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

8. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei) (turpmāk – klients).

9. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto sociālo pakalpojumu izpildes kārtību.

10. Klientam ir tiesības:

10.1. bez maksas saņemt informāciju par sociāliem pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un nosacījumiem;

10.2. iesniegt priekšlikumus un sūdzības par pakalpojuma kvalitāti.

11. Klientam ir pienākums:

11.1. sniegt patiesas ziņas par sevi un savu sociālo situāciju;

11.2. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

11.3. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.4. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā nebūt alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

12. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar pašvaldības noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

13. Pakalpojums ietver minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas un tiek piešķirts pakalpojuma līmeņos:

13.1. 1. aprūpes līmenis – pakalpojuma apjoms līdz 8 stundām mēnesī, piemērojot stundu tarifa likmi;

13.2. 2. aprūpes līmenis – pakalpojuma apjoms līdz 16 stundām mēnesī, piemērojot stundu tarifa likmi;

13.3. 3. un 4. aprūpes līmenis – pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām mēnesī, piemērojot kombinēto aprūpes pakalpojumu;

13.4. 4. aprūpes līmenis ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, ja personai noteikta pirmās grupas invaliditāte – pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām mēnesī, piemērojot kombinēto aprūpes pakalpojumu.

14. Aprūpe mājās pakalpojuma ietvaros, kam piemērota stundu tarifa likme, saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, persona papildus var tikt nodrošināta ar:

14.1. drošības pogas pakalpojumu (nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvs atbalsts un palīdzība 24 stundas diennaktī);

14.2. mobilo higiēnas pakalpojumu (aprūpes mājā pakalpojums ar specializētu un aprīkotu transportu higiēnas nodrošināšanai – reizi mēnesī, personām, kurām nav nepieciešamās infrastruktūras, lai nomazgātos mājas apstākļos);

14.3. specializētā transporta pakalpojumu (divas reizes gadā Pašvaldības teritorijā);

14.4. pēdu aprūpes pakalpojumu (vienu reizi trijos mēnešos).

15. Kombinētais aprūpes mājā pakalpojums ietver saistošo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. punktos noteiktos papildus pakalpojumus.

16. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus ir:

16.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

16.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

17. Aprūpe mājās pakalpojums personai tiek piešķirts uz noteiktu laiku – vienu gadu, atbilstoši klienta vajadzībām, situācijai un izvērtējot klienta apstākļus. Klientu izvērtēšana un aprūpes līmeņa noteikšana notiek Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktajā kārtībā.

18. Aprūpe mājās pakalpojuma samaksas kārtība:

18.1. nosakot aprūpe mājās pakalpojuma samaksu, tiek vērtēti aprūpējamās personas ienākumi (vecuma pensija, invaliditātes pensija, piemaksas pie pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vai citas valsts izmaksātā pensija). Pēc aprūpe mājās pakalpojuma samaksas noteikšanas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru:

18.2. ja personas ienākumi pārsniedz minimālās algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktās maksājuma daļas līdz pilnai pakalpojuma maksai;

18.3. ja personas ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru, tad pakalpojuma maksu sedz pašvaldība;

18.4. no samaksas par pakalpojumu atbrīvoti personas pilngadīgie bērni, kuri atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

18.4.1. persona pensijas vecumā;

18.4.2. persona ar invaliditāti;

18.4.3. persona, kurai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

18.4.4. persona, kurai piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

18.4.5. persona bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 1,5 gadu vecumam;

18.4.6. persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;

18.5. pārējos gadījumos tiek vērtēti pilngadīgā bērna ienākumi atsevišķi no mājsaimniecības (t.i., ienākumi no algota darba, saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības, bezdarbnieka pabalsts), piemērojot koeficientu 1,5 no minimālās darba algas valstī un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemērojot koeficientu 0,5;

18.6. ja pilngadīgā bērna ienākumi pārsniedz 18.5. punktā noteikto apmēru, persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz 18.5. punktā noteikto apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktās maksājuma daļas līdz pilnai pakalpojuma maksai;

18.7. ja pilngadīgā bērna ienākumi nepārsniedz 18.5. punktā noteikto ienākuma apmēru, tad pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

19. Pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc:

19.1. ja persona noslēgusi uztura vai cita veida līgumu par aprūpi, izņemot, ja pakalpojumu finansē pati persona vai tās apgādnieks;

19.2. ja persona vai personas pilngadīgais bērns nav veikuši maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk kā trīs mēnešus.

20. Nosakot samaksu par pakalpojumu, netiek vērtēts personas, kurai tiek piešķirts pakalpojums, īpašums.

21. Aprūpe mājās pakalpojums ir pasākumu kopums personai no 1,5 līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā. Aprūpe mājās pakalpojums ir vērsts uz vecāku prombūtni vai citiem apstākļiem, kuras dēļ vecāki nevar aprūpēt savu bērnu.

22. Aprūpe mājās pakalpojumu ir tiesības pieprasīt par personu no 1,5 līdz 24 gadu vecumam ar invaliditāti, kurai VDEĀVK izsniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

23. Tiesības uz aprūpes pakalpojumu ir tad, ja personas likumiskais pārstāvis nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

24. Pašvaldības piešķirtā aprūpe mājās pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 160 stundām mēnesī, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti".

25. Aprūpe mājās pakalpojuma izmaksas ir 1,5 % no minimālās mēneša algas stundā, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

26. Lai saņemtu aprūpe mājās pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz ar nodarbinātību apliecinošus dokumentus un iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpe mājās pakalpojumu, kurā norāda:

26.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;

26.2. bērna likumiskā pārstāvja kontaktinformāciju;

26.3. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms).

27. Dienests:

27.1. pārliecinās par bērna likumiskā pārstāvja tiesībām pārstāvēt bērnu;

27.2. pārliecinās, vai izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

27.3. novērtē aprūpes pakalpojuma nepieciešamību un apjomu;

27.4. viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.4.1. par aprūpe mājās pakalpojuma piešķiršanu, nosakot aprūpe mājās pakalpojuma apjomu (stundas kalendārā mēnesī);

27.4.2. par aprūpe mājās pakalpojuma atteikumu, ja aprūpējamā persona neatbilst šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētajām prasībām vai bērna likumiskā pārstāvja iesniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētajām prasībām.

28. Izvērtējot aprūpe mājās pakalpojuma nepieciešamību, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

28.1. likumisko pārstāvju nodarbinātība un iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

28.2. skolas dienas pārklājums;

28.3. iespējas aprūpējamai personai iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus (asistenta pakalpojums pašvaldībā, dienas aprūpes centra pakalpojums, specializēto darbnīcu pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums u.c.) un ārstniecības pakalpojumus;

28.4. mājsaimniecības sastāvs (kopā dzīvojošo ģimenes locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpē).

29. Aprūpe mājās pakalpojumu izbeidz, ja:

29.1. bērna likumiskais pārstāvis atsakās no pakalpojuma;

29.2. netiek pagarināta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība;

29.3. aprūpējamā persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.

30. Aprūpe mājās pakalpojums netiek sniegts:

30.1. uz laiku, kamēr aprūpējamā persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;

30.2. uz laiku, kamēr aprūpējamā persona saņem "atelpas brīža" pakalpojumu.

31. Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem:

31.1. Pašvaldība aprūpe mājās pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu;

31.2. uz līguma pamata var piesaistīt fizisku personu, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti;

31.3. Aprūpe mājās pakalpojumu nevar sniegt vienā mājsaimniecībā dzīvojoši taisnās līnijas radinieki (likumiskie pārstāvji, vecmāmiņas, vectēvi) vai citas pilngadīgās personas.

32. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir sociālais pakalpojums institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpi mājās pakalpojumu.

33. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

34. Pakalpojuma samaksas kārtība: persona sedz izdevumus par institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem no valsts pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

34.1. no samaksas par Pakalpojumu atbrīvoti personas pilngadīgie bērni, kuri atbilst kaut vienam no šādiem kritērijiem:

34.1.1. persona pensijas vecumā;

34.1.2. persona ar invaliditāti;

34.1.3. persona, kurai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

34.1.4. persona, kurai piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

34.1.5. persona bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 1,5 gadu vecumam;

34.1.6. persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;

34.2. ja personas pilngadīgais bērns neatbilst nevienam no 34.1. punktā minētajiem kritērijiem, nosakot samaksu par pakalpojumu, tiek vērtēti pilngadīgā bērna ienākumi atsevišķi no mājsaimniecības (t.i., ienākumi no algota darba, saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības, bezdarbnieka pabalsts), piemērojot koeficientu 1,5 no minimālās darba algas valstī un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemērojot koeficientu 0,5.

34.3. ja pilngadīgā bērna ienākumi nepārsniedz 34.2. punktā noteikto ienākuma apmēru, tad pārējo Pakalpojumu samaksas daļu līdz pilnai Pakalpojuma maksai sedz pašvaldība;

34.4. ja pilngadīgā bērna ienākumi pārsniedz 34.2. punktā noteikto apmēru, persona veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz 34.2. punktā noteikto apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

35. Uzturēšanās izdevumus par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem par tekošo mēnesi no personas ievietošanas brīža, apmaksā pašvaldība.

36. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā ir terminēts (uz laiku līdz trīs mēnešiem kalendārajā gadā) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām, kurām vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu.

37. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir personai:

37.1. kurai vecuma, funkcionālo traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu;

37.2. kurai nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojuma apjomu;

37.3. pēc operācijas atveseļošanās periodā.

38. Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu un sociālo rehabilitāciju institūcijā par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi atbilst trūcīgas personas ienākumu līmenim.

39. Ja personas ienākumi pārsniedz trūcīgas personas ienākumu līmeni, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz noteikto trūcīgas personas ienākumu apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Gadījumos, kad personas maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp personas maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

40. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi.

41. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi.

42. Grupu mājās (dzīvokļa) pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu mēnesī.

43. Ja personas ienākumi pārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

44. Specializētā autotransporta pakalpojums ir sociālais pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu uz/no ārstniecības vai rehabilitācijas iestādes, vai no stacionāra pēc ārstniecības kursa beigšanās.

45. Specializētā autotransporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

46. Specializētā autotransporta pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem var saņemt pilngadīga persona, kuras ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo darba algu valstī.

47. Ja personas ienākumi pārsniedz minimālo darba algu mēnesī, tad persona veic maksājumu par summu, kas pārsniedz minimālās darba algas apmēru, nepārsniedzot faktiskās pakalpojuma izmaksas. Gadījumos, kad klienta maksājums nenosedz pakalpojuma faktiskās izmaksas, starpību starp klienta maksājumu un pilnu pakalpojuma maksu sedz pašvaldība.

48. Specializētā autotransporta pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta, ja persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

49. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā.

50. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

51. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu:

51.1. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz 4 stundām nedēļā;

51.2. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 14 stundām nedēļā.

52. Dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma piešķiršanu personām, kuras nespēj pārvarēt īpašas dzīves grūtības sociālo funkcionēšanas prasmju atjaunošanai.

53. Tiesības sniegt ģimenes asistenta pakalpojumus ir personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā.

54. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem.

55. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta.

56. Pakalpojums personiskās higiēnas nodrošināšanai ir sociālais pakalpojums personām, kurām nav nepieciešamās infrastruktūras, lai nomazgātos un izmazgātu veļu mājas apstākļos.

57. Pakalpojumu personiskās higiēnas nodrošināšanai piešķir mājsaimniecībām krīzes situācijā un mājsaimniecībām, kas atzītas par trūcīgu vai maznodrošinātu.

58. Pirms lēmuma pieņemšanas Dienesta sociālā darba speciālists veic sociālās situācijas izvērtējumu un sagatavo atzinumu.

59. Pakalpojums personiskās higiēnas nodrošināšanai ietver: mazgāšanos dušā (siltā, aukstā ūdens padeve), veļas mazgāšanu.

60. Pakalpojumu personiskās higiēnas nodrošināšanai piešķir kopsummā līdz 20,00 euro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā.

61. Pakalpojums personiskās higiēnas nodrošināšanai tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

62. Lai Dienests apmaksātu saņemto pakalpojumu personiskās higiēnas nodrošināšanai, personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāiesniedz šādi dokumenti:

62.1. iesniegums;

62.2. maksājuma apliecinošs dokuments par mazgāšanos dušā vai veļas mazgāšanu, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods.

63. Pakalpojumu nepiešķir mājsaimniecībām, kuras saņem aprūpes mājās pakalpojumu.

64. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un nodrošinātu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izglītošanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

65. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

66. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus 6. punktā noteiktajam, Sociālajā dienestā iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālā pakalpojuma saņemšanai.

67. Lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Dienests.

68. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar pašvaldības noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

69. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

70. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un nodrošinātu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izglītošanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

71. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir nepilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta invaliditāte.

72. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis, papildus 6. punktā noteiktajam, Dienestā iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālā pakalpojuma saņemšanai.

73. Lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Dienests.

74. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar pašvaldības noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

75. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

76. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina personām aroda prasmju un iemaņu attīstīšanu speciālistu uzraudzībā, psihosociālo atbalstu, atslogojot personu piederīgos no uzraudzības pienākumu veikšanas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

77. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām darbspējīgā vecumā ar invaliditāti un personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem.

78. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus 6. punktā noteiktajam, Dienestā iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālā pakalpojuma saņemšanai.

79. Lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Dienests.

80. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar pašvaldības noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

81. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

82. Atelpas brīža pakalpojums institūcijā nodrošina bērniem ar invaliditāti īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Ja papildus Pakalpojumam tiek saņemts arī XVI nodaļā minētais pakalpojums, to kopsumma nevar pārsniegt 30 diennaktis gadā.

83. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

84. Atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts 83. punktā minētājām personām vecumā no 3 līdz 18 gadiem.

85. Atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne mazāk kā diennakti (24 stundas).

86. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus 6. punktā noteiktajam, Dienestā iesniedz psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālā pakalpojuma saņemšanai.

87. Lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Dienests.

88. Pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar pašvaldības noslēgto līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

89. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

90. Atelpas brīža pakalpojums mājoklī sniedz bērniem ar invaliditāti īslaicīgu sociālo aprūpi sev ierastajā vidē – dzīvesvietā, nodrošinot saturīgu laika pavadīšanu mājoklī un ārpus tā atbilstoši bērna funkcionēšanas spēju līmenim, atslogojot bērna vecākus no aprūpes un uzraudzības pienākumu veikšanas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

91. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem ir izsniegts VDEAK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

92. Atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts 91. punktā minētājām personām vecumā no 3 līdz 18 gadiem.

93. Pakalpojumu var izmantot, ja vecākiem/likumīgajiem apgādniekiem pakalpojums ir nepieciešams šādos apstākļos – plānots brauciens, veselības uzlabošana, pasākumu apmeklēšana, atvaļinājums, mācības, darba vietas apmeklēšana klātienē (attālinātā darba veicējiem), vides maiņa, u.c.

94. Pakalpojuma sniedzējam ir sociālā aprūpētāja, aprūpētāja, aukles un citas pielīdzināmas/līdzvērtīgas profesijas kvalifikācija vai personīga pieredze bērnu ar funkcionāliem traucējumiem aprūpē.

95. Pakalpojuma sniegšanas intensitāte un apjoms ar pakalpojuma sniedzēju:

95.1. pakalpojums ietver līdz 72 stundām kalendārajā gadā ilgu iepazīšanās periodu bērnam ar Pakalpojuma sniedzēju, ja ir pirmreizēja sadarbība ar pakalpojuma sniedzēju vai gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārtraukumiem un bērnam atkārtoti nepieciešams adaptācijas laiks);

95.2. līdz 30 diennaktīm atelpas brīža pakalpojumu mājoklī diennakts režīmā (ne mazāk kā 24 stundas vienā reizē). Ja papildus Pakalpojumam tiek saņemts arī XV nodaļā minētais pakalpojums, to kopsumma nevar pārsniegt 30 diennaktis gadā.

96. Pakalpojumu nevar sniegt bērna taisnās līnijas radinieki (likumiskie pārstāvji, vecmāmiņas, vectēvi) vai vienā mājsaimniecībā ar bērnu dzīvojošas pilngadīgās personas.

97. Pakalpojuma izmaksas:

97.1. cena par vienu Pakalpojuma sniedzēja iepazīšanās stundu ar bērnu ir 10,51 euro, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu;

97.2. cena par vienu Pakalpojuma sniegšanu ir 126,12 euro/diennaktī, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

98. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

99. Dienesta pieņemto lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu var apstrīdēt Saulkrastu novada domē.

100. Saulkrastu novada domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

101. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Saulkrastu novada domes 2021. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. SN 6/2021 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Saulkrastu novadā".