1. Noteikumi nosaka apdrošināšanas sabiedrībām un ārvalsts apdrošinātāju filiālēm (turpmāk – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām (turpmāk – pārapdrošinātājs), kas izstrādā un izmanto iekšējos modeļus maksātspējas kapitāla prasības noteikšanā:

1.1. prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu uz nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem;

1.2. prasības iekšējiem modeļiem, kas iegūti no trešās personas (turpmāk – ārējie modeļi), un ārējiem datiem, prasības iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai un prasības iekšējā modeļa izmantošanas pieteikuma un pirmspieteikuma procesā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. varbūtības sadalījuma prognoze – matemātiska funkcija, kas noteiktas grupas savstarpēji izslēdzošiem nākotnes notikumiem piešķir realizācijas iespējamību;

2.2. riska mērs – matemātiska funkcija, kas dotajai riska ekspozīcijas varbūtības sadalījuma prognozei piešķir tādu vērtību naudas izteiksmē, kas pieaug monotoni reizē ar riska apmēru;

2.3. iekšējā modeļa segums – iekšēja modeļa segums Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Regula Nr.  2015/35) 1. panta 17. punkta izpratnē;

2.4. iekšējā modeļa piemērošanas joma – iekšējā modeļa piemērošanas joma Regulas Nr.  2015/35 1. panta 18. punkta izpratnē.

3. Šo noteikumu prasības ir piemērojamas arī tādiem datiem un modeļiem, kuri iegūti no trešās personas, kā arī grupu iekšējiem modeļiem.

4. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējo modeli plaši izmanto un tam ir būtiska nozīme pārvaldības sistēmā atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 nosacījumiem, īpaši:

4.1. risku pārvaldības sistēmā un lēmumu pieņemšanas procesos;

4.2. maksātspējas kapitāla novērtēšanā un izvietošanā atbilstoši risku klasifikācijai, kā arī risku un maksātspējas pašu novērtējumā.

5. Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas biežums, izmantojot iekšējo modeli, atbilst biežumam, kādā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto iekšējo modeli citām šo noteikumu 4. punktā minētajām vajadzībām.

6. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja valde ir atbildīga par iekšējā modeļa uzbūves un darbības pastāvīgu atbilstību prasībām un par to, ka iekšējais modelis atbilstīgi atspoguļo attiecīgā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu.

7. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējais modelis, īpaši tā pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes aprēķins, atbilst šajā nodaļā noteiktajiem kritērijiem un Regulas Nr.  2015/35 prasībām.

8. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs pamato pieņēmumus, uz kuriem balstās tā iekšējais modelis. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz:

8.1. piemērotām, pielietojamām un atbilstīgām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves;

8.2. aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem.

9. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē iekšējā modelī izmantoto pieņēmumu un ekspertu atzinumu ietekmes būtiskumu, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus.

10. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka pieņēmumu noteikšana, īpaši eksperta atzinuma izmantošana, notiek saskaņā ar apstiprinātu un dokumentētu procesu.

11. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka procesi saistībā ar pieņēmumiem, īpaši saistībā ar eksperta atzinuma izmantošanu pieņēmumu izvēlē, ir vērsti uz to, lai mazinātu pārpratumu vai saziņas kļūdu risku starp visām ar šiem pieņēmumiem saistītajām personām vai komitejām.

12. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka pieņēmumu noteikšanas procesu, īpaši eksperta atzinuma izmantošanu, dokumentē tādā veidā, kas nodrošina procesa pārredzamību.

13. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina pieņēmumu izvēles un eksperta atzinuma izmantošanas procesa validāciju.

14. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina riska profila pārzināšanu, tai skaitā:

14.1. nodrošina to, ka iekšējā modeļa pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes notikumu uzskaitījums ir pilnīgs;

14.2. izveido procesu, lai nodrošinātu pietiekamas un aktuālas zināšanas par tā riska profilu;

14.3. uztur informāciju par risku noteicošajiem un citiem faktoriem, kas izskaidro varbūtības sadalījuma prognozes pamatā esošā mainīgā lieluma izmaiņas, tā, lai varbūtības sadalījuma prognoze varētu atspoguļot visas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profila būtiskās īpašības.

15. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina tā varbūtības sadalījuma prognozes pilnīgumu, tai skaitā:

15.1. novērtē varbūtības sadalījuma prognozes aprēķinā izmantoto aktuāro un statistikas metožu piemērotību, kā arī novērtē metožu spēju apstrādāt informāciju par riska profilu;

15.2. izvēlas metodes, kas sagatavo tādu varbūtības sadalījuma prognozi, kura ir pietiekami pilnīga, lai atspoguļotu visas apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profila būtiskās īpašības un palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā;

15.3. veicot šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto metodoloģisko novērtējumu, pamatojoties uz varbūtības sadalījuma prognozi, apsver, cik ticamas ir aplēstās negatīvās ietekmes kvantiles;

15.4. nodrošina to, ka centieni izstrādāt pilnīgu varbūtības sadalījuma prognozi nekaitē negatīvās ietekmes kvantiļu aplēses ticamībai.

16. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izstrādā metodoloģiju varbūtības sadalījuma prognozes papildināšanai, kas atbilst statistikas kvalitātes standartiem attiecībā uz metodēm, pieņēmumiem un datiem (atbilstoši šo noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15. punkta prasībām). Ja metodoloģija paredz eksperta atzinumu izmantošanu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro šo noteikumu 9. 10., 11., 12. un 13. punktā minētās prasības par pieņēmumu noteikšanu un eksperta atzinumu izmantošanu. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka varbūtības sadalījuma prognozi nepamatoti nepapildina, kā rezultātā tā neatspoguļotu patieso informāciju par sabiedrības riska profilu.

17. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstīgi. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vismaz reizi gadā atjaunina datu kopumu, kas izmantots varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai.

18. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka, neraugoties uz izvēlēto aprēķina metodi, iekšējā modeļa spēja novērtēt risku ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka to plaši izmanto un ka tam ir būtiska nozīme apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pārvaldības sistēmā, īpaši riska pārvaldības sistēmā, lēmumu pieņemšanas procesos un kapitāla izvietošanā atbilstoši risku klasifikācijai. Iekšējais modelis aptver vismaz nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku, dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku, veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku, tirgus risku, kredītrisku un operacionālo risku, kā arī visus citus būtiskos riskus, kam pakļauts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs.

19. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī var ņemt vērā diversifikācijas ietekmi riska moduļa ietvaros vai starp riska moduļiem, ja Latvijas Banka piekrīt, ka diversifikācijas ietekmes noteikšanas metodes ir atbilstīgas.

20. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī var pilnībā ņemt vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un citi riski, kas rodas, izmantojot riska mazināšanas metodes, ir attiecīgi atspoguļoti iekšējā modelī.

21. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iekšējā modelī aprēķina riskus, kas saistīti ar noslēgtajos līgumos ietvertajām finanšu garantijām un līgumiskajām iespējām, ja to ietekme ir būtiska. Iekšējā modelī novērtē riskus, kas saistīti gan ar apdrošinājuma ņēmēja iespējām, gan ar apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja līgumiskajām iespējām, ņemot vērā to, kā finanšu un citu nosacījumu izmaiņas var ietekmēt minēto iespēju izmantošanu.

22. Iekšējā modelī ir atļauts ņemt vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turpmākos pārvaldības pasākumus, kuru īstenošana būtu pamatota īpašos apstākļos, ja tie atbilst Regulas Nr.  2015/35 236. panta nosacījumiem. Ja turpmākie pārvaldības pasākumi tiek ņemti vērā, tad iekšējā modelī ņem vērā arī laika periodu, kas nepieciešams attiecīgo pasākumu īstenošanai.

23. Iekšējā modelī tiek ņemti vērā visi maksājumi apdrošinājuma ņēmējiem, labuma guvējiem un cedentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem.

24. Izstrādājot iekšējo modeli, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ievērojot Regulas Nr.  2015/35 prasības, var izmantot citādu laika posmu vai riska mēru, nekā norādīts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta ceturtajā daļā, ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs var izmantot iekšējā modeļa rezultātu, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, nodrošinot apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem aizsardzības līmeni, kas atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. pantā norādītajam.

25. Ja iespējams, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iegūst maksātspējas kapitāla prasību tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, izmantojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta ceturtajā daļā norādīto riskam pakļautās vērtības mēru.

26. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs maksātspējas kapitāla prasību nevar iegūt tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas procesā ir atļauts izmantot tuvinājumus. Tuvinājumu izmantošanas gadījumā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs sniedz Latvijas Bankai informāciju atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 238. panta prasībām, kas apliecina, ka apdrošinājuma ņēmējiem ir nodrošināts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta prasībām atbilstošs aizsardzības līmenis.

27. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izmanto analītiskas slēgtas formulas, lai pārkalibrētu tās kapitāla prasību no iekšējā riska mēra uz riskam pakļautās vērtības mēru ar 99.5 procentu ticamības līmeni viena gada laikā, tas nodrošina, ka formulas pamatā esošie pieņēmumi ir reālistiski un ir spēkā arī ārkārtējus zaudējumus izraisošos apstākļos atbilstoši sabiedrības riska profilam.

28. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir izmantojis vairākus tuvinājumus, tas novērtē iespējamo mijiedarbību starp šiem tuvinājumiem.

29. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vismaz reizi gadā pārskata katras nozīmīgas komercdarbības struktūrvienības peļņas vai zaudējumu iemeslus un avotus.

30. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 prasībām pamato, kā iekšējā modeļa vajadzībām izvēlētā riska klasificēšana izskaidro peļņas vai zaudējumu iemeslus un avotus. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka riska klasificēšana un peļņas vai zaudējumu attiecinājums atspoguļo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profilu.

31. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs regulāri veic iekšējā modeļa validāciju, kurā tiek ietverta iekšējā modeļa aprēķinu rezultātu pārbaude, tā specifikācijas pastāvīgas atbilstības pārbaude un rezultātu salīdzināšana ar pieredzi un kura atbilst Regulas Nr.  2015/35 prasībām.

32. Iekšējā modeļa validācija ietver iekšējā modeļa validācijas statistikas procesu, kas atbilst Regulas Nr.  2015/35 prasībām un kas uzskatāmi demonstrē, ka ar iekšējā modeļa palīdzību aprēķinātā kapitāla prasība ir atbilstīga.

33. Validācijas procesā izmanto statistikas metodes, ar kurām pārbauda varbūtības sadalījuma prognozes piemērotību, salīdzinot ar darbības rezultātā radušos zaudējumu pieredzi, kā arī visus ar to saistītos būtiskos jaunos datus un informāciju.

34. Validācijas process ietver:

34.1. iekšējā modeļa stabilitātes analīzi un īpaši iekšējā modeļa rezultātu jutības pārbaudi attiecībā uz izmaiņām galvenajos pamata pieņēmumos;

34.2. iekšējā modelī izmantoto datu precizitātes, pilnīguma un atbilstības novērtējumu.

35. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs validācijas procesā sagatavo validācijas ziņojumu, kurā tiek dokumentēti validācijas rezultāti, kā arī no validācijas analīzes izrietošie secinājumi un sekas un kurš ietver atsauci uz validācijas datu kopumu, kā arī validācijas procesa galveno dalībnieku apstiprinājumu.

36. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, nosakot validācijas mērķi un darbības jomu:

36.1. skaidri nosaka katras iekšējā modeļa sastāvdaļas validācijas mērķi;

36.2. validācijas darbības jomā iekļauj iekšējā modeļa kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.

37. Ja lēmums par validācijas darbību intensitāti pamatojas uz būtiskumu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs apsver validējamās iekšējā modeļa sastāvdaļas būtiskumu ne tikai izolēti, bet arī kombinēti. Nosakot būtiskumu, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ņem vērā jutīguma testus.

38. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē visus zināmos validācijas procesa ierobežojumus, kā arī nodrošina to, ka validācijas procesa kvalitātes novērtējums skaidri formulē apstākļus, kuros validācija ir neefektīva.

39. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido pārvaldības procesu, lai iekšēji komunicētu validācijas rezultātus, un tajā:

39.1. definē kritērijus un apstākļus, lai noteiktu, vai validācijas rezultātiem vai to daļai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība;

39.2. nosaka kārtību, kādā tiek komunicēta informācija pastiprinātas uzmanības gadījumā;

39.3. ziņo par dažādu validācijas instrumentu rezultātiem gan regulārā validācijā, gan īpašu apstākļu izraisītā papildu validācijā.

40. Ja validācijas procesa konkrētu uzdevumu veikšanā piedalās puses, kuras nav iesaistītas riska vadības funkcijā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina to, ka riska vadības funkcija ievēro savu vispārējo atbildību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 64. pantā noteiktajam, tostarp atbildību par dažādu uzdevumu veikšanas nodrošināšanu validācijas procesā.

41. Grupas iekšējā modeļa gadījumā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina vienotu validācijas politiku, kurā ietver gan iekšējā modeļa validācijas procesu saistībā ar grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, gan iekšējā modeļa validācijas procesu saistībā ar saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, izmantojot grupas iekšējo modeli.

42. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka tā lietotie kvalitatīvie vai kvantitatīvie validācijas līdzekļi ir atbilstīgi un droši, lai veiktu iekšējā modeļa validāciju iekšējā modeļa iekšējai lietošanai, kā arī maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai.

43. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievieš procesu atbilstīga validācijas līdzekļu kopuma izvēlei, lai nodrošinātu pilnvērtīgu validācijas procesu.

44. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē līdzekļu izvēles procesu un, izvēloties validācijas līdzekļus, apsver vismaz šo līdzekļu sarežģītības līmeni, raksturu, nepieciešamās zināšanas, neatkarību, informācijas vajadzības un validācijas ciklu.

45. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina izvēlētā validācijas līdzekļa piemērotību katras iekšējā modeļa sastāvdaļas validācijas mērķiem, ņemot vērā validācijā esošās modeļa sastāvdaļas būtiskumu, līdzekļu piemērošanas līmeni (sākot ar atsevišķiem riskiem, modelēšanas blokiem, portfeli, sabiedrības struktūrvienību, līdz pat apkopotajiem rezultātiem), kā arī validācijas paredzamo iznākumu.

46. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē sava iekšējā modeļa koncepciju un darbības aspektus atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 prasībām.

47. Iekšējā modeļa dokumentācija ietver pamatojumu, kas apliecina iekšējā modeļa atbilstību izmantošanas testa, statistiskās kvalitātes standartu, kalibrēšanas standartu, peļņas vai zaudējumu attiecinājuma un validācijas standartu prasībām.

48. Iekšējā modeļa dokumentācija ietver teorijas, pieņēmumu un iekšējā modeļa pamatā esošā matemātiskā un empīriskā pamatojuma detalizētu izklāstu. Dokumentācijas minimālo saturu nosaka Regula Nr.  2015/35.

49. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ņemot vērā Regulā Nr.  2015/35 noteiktos aspektus, izvērtē un dokumentācijā norāda visus apstākļus, kādos iekšējais modelis nefunkcionē efektīvi.

50. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs dokumentē visas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 123. panta otrajā daļā minētās iekšējā modeļa būtiskās izmaiņas, norādot informāciju atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 prasībām.

51. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido iekšējā modeļa dokumentācijas kontroles procedūru, kas nodrošina, ka iekšējā modeļa dokumentācija ir atjaunināta un regulāri pārskatīta.

52. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, ņemot vērā ārējo datu raksturu, izvērtē iekšējā modelī izmantoto ārējo datu īpatnības (to būtiskus pārveidojumus, pārrēķinu, sezonalitāti un ārējiem datiem raksturīgu cita veida apstrādi), tai skaitā:

52.1. izvērtē ārējo datu īpašības un ierobežojumus vai citas īpatnības;

52.2. izstrādā procesus trūkstošo ārējo datu un citu ierobežojumu konstatēšanai;

52.3. izprot tuvinājumus un datu apstrādi, kas veikta, lai novērstu ārējo datu iztrūkumu vai ticamības trūkumu;

52.4. izstrādā procesus savlaicīgu konsekvences pārbaužu veikšanai, tostarp salīdzināšanai ar citiem svarīgiem avotiem, ciktāl dati ir praktiski pieejami.

53. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina, ka visām ārējā modeļa lietošanā iesaistītajām pusēm ir pietiekami detalizēta izpratne par nozīmīgām ārējā modeļa sastāvdaļām, tostarp pieņēmumiem, tehniskajiem un operacionālajiem aspektiem, kas uz tām attiecas.

54. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs periodiski pārskata ārējā modeļa vai ārēju datu kopuma izvēles pamatojumu, izveido plānu pakalpojumu sniedzēja kļūdu ietekmes mazināšanai, kā arī pastāvīgi izvērtē ārējā modeļa vai tādu datu atjauninājumus, kuri ļauj apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam labāk novērtēt tā riskus.

55. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nolēmis iekšējā modeļa ietvaros integrēt ārējo modeli, tas nodrošina, ka izvēlētā pieeja ir atbilstīga.

56. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs:

56.1. veic to ārējā modeļa būtisko pieņēmumu validāciju, kuri ir svarīgi tā riska profilam;

56.2. veic procesu validāciju ārējā modeļa un datu integrācijai tā procesos un iekšējā modelī;

56.3. izvērtē ārējā modelī pieejamo īpašību vai opciju izvēles vai neizvēlēšanās atbilstību;

56.4. apsver atbilstīgu informāciju, īpaši piegādātāja vai citas trešās personas veikto analīzi.

57. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs sagatavo dokumentāciju, kurā ir iespējams izmantot arī piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju izstrādātu dokumentāciju, vismaz par:

57.1. tā riska profilam nozīmīgajiem ārējā modeļa un ārējo datu aspektiem;

57.2. ārējā modeļa vai ārējo datu integrāciju tā procesos un iekšējā modelī;

57.3. ārējā modeļa datu, īpaši ievades datu, vai ārējā modeļa darbības rezultātu integrāciju tā procesos un iekšējā modelī;

57.4. iekšējā modelī izmantotajiem ārējiem datiem, to avotu un lietojumu.

58. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs saglabā atbildību par pienākumu veikšanu, kuri saistīti ar iekšējo modeli, kā arī par ārējā modeļa vai datu lomu iekšējā modelī un par jebkuru citu prasību izpildi.

59. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izvēlas neizmantot ārējo modeli tiešā veidā un ir noslēdzis ārpakalpojuma līgumu vai ar ārpakalpojuma līguma palīdzību uzdod pakalpojumu sniedzējam veikt atsevišķus ar ārējiem datiem saistītus uzdevumus, tas nodrošina, ka visos ārpakalpojuma līgumos par iekšējā modeļa izmantošanu vai ar ārējiem datiem saistītu uzdevumu veikšanu ir noteikti pušu pienākumi atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma VIII nodaļā ārpakalpojumiem noteiktajām prasībām.

60. Iekšējo modeļu pirmspieteikuma procesā Latvijas Bankai ir jāgūst pārliecība par apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja gatavību iesniegt pieteikumu par iekšējā modeļa izmantošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 121. panta prasībām un par to, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs spēs izpildīt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, īpaši tā 121., 122., 123., 124., 206. un 207. pantā, šo noteikumu II, III, IV, V, VI, VII un VIII nodaļā un Regulā Nr.  2015/35 iekšējiem modeļiem izvirzītās prasības.

61. Apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja dalība pirmspieteikuma procesā ir brīvprātīga. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs var iesniegt Latvijas Bankai pieteikumu par iekšējā modeļa izmantošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai arī bez piedalīšanās pirmspieteikuma procesā.

62. Pirmspieteikuma procesā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nodrošina Latvijas Banku ar nepieciešamo informāciju, lai Latvijas Banka varētu izveidot viedokli par to, vai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir gatavs iesniegt pieteikumu iekšējā modeļa izmantošanai maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā un kā pirmspieteikuma procesā iesaistītais apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic atbilstošos pasākumus, lai:

62.1. veidotu iekšējā modeļa segumu veidā, kas nodrošina apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja gatavību lietot iekšējo modeli gan riska vadības mērķiem, gan pamatdarbības, tai skaitā stratēģisku, un citu būtisku lēmumu pieņemšanas mērķiem un maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanā;

62.2. sagatavotos iespējai, ka tā iekšējais modelis varētu netikt apstiprināts, un izveidotu procesus maksātspējas kapitāla aprēķināšanai ar standarta formulu, kā arī apsvērtu, kā tas ietekmēs kapitāla plānošanu.

63. Dalība pirmspieteikuma procesā negarantē iekšējā modeļa apstiprināšanu pēc tam, kad iesniegts pieteikums.

64. Lai paziņotu par savu dalību pirmspieteikuma procesā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai Regulas Nr.  2015/460 2. pantā minēto pieteikumu, kura pavadvēstulē norāda vismaz šādu informāciju:

64.1. paziņojumu, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vēlas iesniegt Latvijas Bankai pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeli;

64.2. datumu, kurā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs plāno iesniegt pieteikumu iekšējā modeļa apstiprināšanai;

64.3. plānoto iekšējā modeļa segumu un iekšējā modeļa piemērošanas jomu, norādot, kuras no apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja funkcijām plāno izmantot iekšējo modeli;

64.4. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja plānoto iekšējā modeļa izstrādes un ieviešanas procesa grafiku.

65. Katrā atsevišķā gadījumā apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs vienojas ar Latvijas Banku par iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesa grafiku, saskaņā ar kuru apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai viedokļa izveidošanai nepieciešamo informāciju un dokumentāros pierādījumus, kas norādīti Regulas Nr.  2015/460 2. pantā un šo noteikumu X nodaļā.

66. Pirmspieteikuma procesa ietvaros apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs paziņo Latvijas Bankai par visām pēc informācijas iesniegšanas veiktajām vai plānotajām iekšējā modeļa izmaiņām, kuras apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs uzskata par būtiskām.

67. Attiecībā uz izmaiņām, ko apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic iekšējā modelī pirmspieteikuma procesa laikā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz informāciju par:

67.1. pārvaldības sistēmas procesiem, ko apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs izveido saistībā ar šīm izmaiņām, tai skaitā informāciju par izmaiņu apstiprināšanas procedūru, iekšējo informēšanas procesu, izmaiņu dokumentēšanu un validāciju;

67.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja izveidoto izmaiņu klasifikāciju, kā arī kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus, kas objektīvi nosaka būtiskas izmaiņas.

68. Pieteikums par iekšējā modeļa izmantošanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, ko apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai, ietver dokumentārus pierādījumus, kas apliecina iekšējā modeļa prasību izpildi, kā noteikts Komisijas 2015. gada 19. marta īstenošanas regulas (ES) 2015/460, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūru iekšējā modeļa apstiprināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/138/EK (turpmāk – Regula Nr.  2015/460) 2. panta 4. punktā, kā arī Regulas Nr.  2015/35 343. panta 5. punktā un 347. panta 6. punktā.

69. Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā pavadvēstulē:

69.1. vispārēju paskaidrojumu par iekšējo modeli sniedz, izmantojot grafisku attēlojumu, kurā norādītas galvenās iekšējā modeļa sastāvdaļas ar īsu katra komponenta aprakstu, un aprakstot platformu, kas atbalsta katru komponentu;

69.2. iekšējā modeļa piemērošanas jomas aprakstu sniedz, izmantojot sarakstu vai tabulu, kurā norādītas iekļautās komercdarbības struktūrvienības un virzieni, kā arī iekšējā modelī modelētie riski. Veidojot sarakstu vai tabulu, piemēro būtiskuma principu. Attiecīgo būtiskumu piemēro, norādot arī no iekšējā modeļa izslēgtos riskus, komercdarbības struktūrvienības un virzienus;

69.3. sniedz papildu informāciju atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 343. pantam, ja pieteikums tiek iesniegts, pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 206. panta prasībām;

69.4. sniedz papildu informāciju atbilstoši Regulas Nr.  2015/35 347. pantam, ja pieteikums tiek iesniegts, pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 207. panta prasībām. Katra saistītā sabiedrība, kas plāno izmantot grupas iekšējo modeli savas individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, apstiprina, ka ir iesniegti visi paskaidrojumi un apliecinošā dokumentācija un ka pieteikumā ietverti visi būtiskie fakti, kas attiecas uz pieteikuma apstiprināšanu;

69.5. iekļauj paskaidrojumu par to, kā tiek veikta uzdevumu sadale grupas ietvaros, ja to grupas iekšējā modeļa komponentu izstrādi, ieviešanu vai validāciju, kuri ir nepieciešami kādas saistītās sabiedrības individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, veic cita saistītā sabiedrība.

70. Sniedzot paskaidrojumu par to, kā iekšējais modelis aptver visus apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja materiālos un kvantificējamos riskus atbilstoši Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktajam:

70.1. tiek ņemti vērā Regulas Nr.  2015/35 233. pantā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji;

70.2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 121. pantā minētā daļēja iekšējā modeļa gadījumā tiek sniegta informācija par iemesliem, kāpēc citu risku, komercdarbības struktūrvienību vai virzienu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai tiek izmantota standarta formula.

71. Sniedzot skaidrojumu par to, cik piemērota un efektīva ir iekšējā modeļa integrēšana riska pārvaldības sistēmā atbilstoši Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktajam, tiek sniegta informācija:

71.1. par to, kā iekšējais modelis ir integrēts riska pārvaldības sistēmā;

71.2. par to, cik lielā mērā riska pārvaldības funkcija ir iesaistīta iekšējā modeļa izstrādē, ieviešanā, testēšanā, veiktspējas analīzē, validācijā un dokumentēšanā;

71.3. par iekšējā modeļa lomu dažādās risku pārvaldības sistēmas jomās, tai skaitā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 65. pantā minētajā risku un maksātspējas pašu novērtējumā, nosakot pieļaujamos riska limitus risku identificēšanai, mērīšanai, uzraudzībai, pārvaldībai un ziņošanai. Šos dokumentāros pierādījumus iesniedz kopā ar attiecīgajiem risku pārvaldības politikas izrakstiem;

71.4. par ziņošanas un lēmumu pieņemšanas procesiem, risku komiteju struktūru un pienākumiem;

71.5. par identificēto risku būtību, to izcelsmi, iespēju vai nepieciešamību tos kontrolēt un to iestāšanās sekām.

72. Sniedzot apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja novērtējumu un pamatojumu par iekšējā modeļa būtiskajām priekšrocībām, trūkumiem un ierobežojumiem atbilstoši Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajam:

72.1. pieteikuma iesniedzējs sniedz atsevišķu vispārēju iekšējā modeļa būtisko priekšrocību un trūkumu novērtējumu, kā arī plānu turpmākiem uzlabojumiem, lai novērstu iekšējā modeļa trūkumus, ierobežojumus un nepilnības, norādot to sarežģītības pakāpi, kā arī laika grafiku un iespējamos šķēršļus to labošanai;

72.2. pieteikuma iesniedzējs apkopo normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz iekšējiem modeļiem, un sniedz pašnovērtējumu iekšējā modeļa atbilstībai normatīvo aktu prasībām, norādot attiecīgās iesniegtās dokumentācijas sadaļas. Pašnovērtējuma veikšanai un pieteikuma iesniegšanai Latvijas Bankā pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs izmantot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izstrādātu interaktīvu pašnovērtējuma rīku;

72.3. šo noteikumu IX nodaļā norādītā iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesa pašnovērtējuma izpildes gadījumā ir pieļaujams, ka atbilstību normatīvo aktu prasībām novērtē pakāpeniski saskaņā ar šo noteikumu 64.4. apakšpunktā noteikto iekšējā modeļa pirmspieteikuma procesa grafiku;

72.4. ja atsevišķas saistītās sabiedrības, kas plāno izmantot grupas iekšējo modeli, neievēro normatīvo aktu prasības, pieteikuma iesniedzējs to norāda pašnovērtējumā un pievieno skaidrojumu par daļēju atbilstību normatīvo aktu prasībām;

72.5. ja grupas iekšējā modeļa segumu plānots paplašināt, iekļaujot tajā citas komercdarbības struktūrvienības, pieteikuma iesniedzējs par to informē pieteikumā, norādot komercdarbības struktūrvienības nosaukumu un iekļaušanas termiņu.

73. Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta f) apakšpunktā noteiktās iekšējā modeļa tehniskās specifikācijas ietver šādus dokumentārus pierādījumus:

73.1. iekšējā modeļa struktūras aprakstu un diagrammu, kas ietver aprēķinu galvenos soļus;

73.2. informāciju par pieņēmumiem par šo noteikumu 22. punktā minētajiem turpmākajiem pārvaldības pasākumiem un apdrošinājuma ņēmēju darbībām, kā arī to īstenošanās pamatojumu;

73.3. izmantoto riska mazināšanas metožu modelēšanas aprakstu, izmantoto tehniku ietekmi uz maksātspējas kapitāla prasību un pierādījumus par to efektivitāti;

73.4. iekšējā modeļa pamatā esošo būtisko pieņēmumu sarakstu, informāciju, kā tie ir iegūti, un izmantotās pieejas pamatojumu;

73.5. grupas iekšējā modeļa izmantošanas pieteikuma gadījumā – detalizētu informāciju par grupas iekšējiem darījumiem un attiecīgā gadījumā to parametru sarakstu iekšējā modelī, kurus var iestatīt atšķirīgi, lai aprēķinātu grupas maksātspējas kapitāla prasību un individuālo maksātspējas kapitāla prasību;

73.6. dokumentāciju par iekšējā modelī izmantotajām summēšanas, savstarpējo atkarību un diversifikācijas komponentēm. Daļēja iekšējā modeļa gadījumā dokumentācijā ietver to izmantoto integrācijas metožu iespējamības un piemērotības pamatojumu, ar kurām daļēju iekšējo modeli pilnībā iekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā;

73.7. kalibrēšanas standartu dokumentāciju, īpaši, ja riska rādītājs atšķiras no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta ceturtajā daļā noteiktā vai ja maksātspējas kapitāla prasību nevar aprēķināt tieši no varbūtības sadalījuma prognozes;

73.8. pēc Latvijas Bankas pieprasījuma – citas tehnisko specifikāciju sastāvdaļas, kuras nav bijušas iekļautas pieteikumā.

74. Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta g) apakšpunktā noteiktais skaidrojums par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas piemērotību ietver šādus dokumentārus pierādījumus:

74.1. iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kas ietver detalizētu informāciju par iekšējiem pārskatiem, lēmumu pieņemšanas procesu un iekšējā modeļa izmaiņu apstiprināšanu, pamatojumu iekšējā modeļa kontroles mehānismu piemērotībai un samērīgumam ar darbības apjomu un īpašībām, kā arī ar riska būtībai un sarežģītībai;

74.2. informāciju, kas apliecina Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 124. panta un šo noteikumu 6. punkta prasību izpildi;

74.3. informāciju par dublēšanas procesiem, darbības nepārtrauktības plānošanu un incidentu seku novēršanas plānu.

75. Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta h) apakšpunktā noteiktais skaidrojums par personāla, kas ir atbildīgs par iekšējā modeļa izstrādi un apstiprināšanu, resursu, prasmju un objektivitātes atbilstību ietver šādus dokumentārus pierādījumus:

75.1. to darbinieku (tostarp ārējo konsultantu) sarakstu, kuri ir iesaistīti iekšējā modeļa izstrādē un validācijā, norādot šo darbinieku pienākumus;

75.2. informāciju par to darbinieku prasmju, kvalifikācijas, zināšanu un pieredzes atbilstību, kuru pienākumi ietver iekšējā modeļa izstrādi un validāciju;

75.3. iekšējās ziņošanas struktūru saistībā ar iekšējā modeļa izstrādes un validācijas procesiem.

76. Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta m) apakšpunktā minētais iekšējā modeļa neatkarīgās apstiprināšanas procedūras apraksts un ziņojums par iepriekšējā novērtējuma rezultātiem ietver šādus dokumentārus pierādījumus:

76.1. ziņojumu par iekšējā modeļa pēdējo apstiprinājumu. Šis ziņojums ir izstrādāts validācijas politikā aprakstītā procesa rezultātā, un tajā ir detalizēti aprakstīti validācijas darbības rezultāti, kas parāda, ka iekšējais modelis atbilst visām attiecīgajām prasībām, kā arī veiktās vai plānotās darbības, lai novērstu konstatētās nepilnības;

76.2. informāciju, kas apliecina, ka apstiprināšanas process ir neatkarīgs no iekšējā modeļa izstrādes un darbības un ka šajā procesā ir iesaistīta apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja padome, valde un vadība. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs konstatē interešu konfliktu, tas izskaidro plānus, kas izstrādāti šā interešu konflikta mazināšanai;

76.3. pierādījumus tam, ka validāciju veic katra iekšējā modeļa komponenta līmenī, kā arī kopumā.

77. Pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka visi Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta n) apakšpunktā minētie dokumentārie pierādījumi ir nekavējoties pieejami visa pieteikuma vai pirmspieteikuma procesa laikā.

78. Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto modeli vai datus, kas iegūti no trešās personas, Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta o) apakšpunktā minētie dokumentārie pierādījumi ietver:

78.1. skaidrojumu par ārējā modeļa lomu vai datu lomu iekšējā modelī un sniedz ārējā modeļa vai datu izmantošanas priekšrocību pamatojumu salīdzinājumā ar savu iekšējo modeli vai datiem;

78.2. skaidrojumu, kā ārējais modelis vai dati atbilst šo noteikumu un Regulas Nr.  2015/35 247. panta prasībām;

78.3. skaidrojumu par ārējā modeļa vai datu lomu un būtiskumu katrā gadījumā, kad tos izmanto, un kā ārējais modelis vai dati ir integrēti apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja vispārējā iekšējā modelī;

78.4. apsvērto alternatīvo iespēju ārējo modeļu vai datu izmantošanai uzskaitījumu.

79. Attiecībā uz daļējo iekšējo modeli Regulas Nr.  2015/460 2. panta 4. punkta r) apakšpunktā norādītie dokumentārie pierādījumi ietver:

79.1. paskaidrojumu, kā daļējā iekšējā modeļa rezultātus pilnībā integrēs standarta formulā, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 122. panta pirmās daļas prasībām. Paskaidrojumā ietver izmantoto integrēšanas metožu iespējamības un piemērotības pamatojumu;

79.2. pierādījumus par atbilstību Regulas Nr.  2015/35 239. panta prasībām.

80. Atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 123. panta prasībām apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Latvijas Bankai politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Politikā aptver visus būtiskos izmaiņu avotus, kas ietekmēs apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja maksātspējas kapitāla prasību, un vismaz informāciju par izmaiņām:

80.1. pārvaldības sistēmā;

80.2. iekšējā modeļa lietošanas prasībās;

80.3. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iekšējā modeļa tehnisko specifikāciju atbilstībā;

80.4. riska profilā.

81. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs novērtē katras izmaiņas ietekmi atsevišķi un visu izmaiņu kopējo ietekmi uz maksātspējas kapitāla prasību vai tās atsevišķiem komponentiem, kā arī novērtē atsevišķas savstarpēji kompensējošas ietekmes un vairāku izmaiņu kopējo ietekmi.

82. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 207. pantā noteiktā grupas iekšējā modeļa gadījumā, izstrādājot grupas iekšējā modeļa izmaiņu politiku, apdrošinātājs un pārapdrošinātājs ņem vērā šādus nosacījumus:

82.1. izstrādā vienotu grupas iekšējā modeļa izmaiņu politiku;

82.2. grupas iekšējā modeļa izmaiņu politikā ietver grupai, kā arī katrai saistītajai sabiedrībai, kas lietos grupas iekšējo modeli savas individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, būtisku un nebūtisku izmaiņu klasifikāciju;

82.3. atsevišķai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtiskas izmaiņas klasificē kā būtiskas izmaiņas arī grupas iekšējā modeļa izmaiņu politikā.

83. Atzīt par spēku zaudējušiem:

83.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra normatīvos noteikumus Nr. 249 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 6);

83.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015. gada 7. janvāra ieteikumus Nr. 1 "Ieteikumi iekšējo modeļu pirms-pieteikuma procesā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, Nr. 5).

84. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II);

2) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2013. gada 13. oktobra pamatnostādnēm EIOPA CP 13/011 LV "Iekšējo modeļu pirmspieteikuma procesa Vadlīnijas'';

3) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2015. gada 2. februāra pamatnostādnēm EIOPA-BoS-14/180 LV "Pamatnostādnes par iekšējo modeļu izmantošanu''.