Ministru kabineta noteikumi Nr. 881

Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 155. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" (turpmāk – 2.1.1.4. pasākums) un 2.1.1.7. pasākumu "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" (turpmāk – 2.1.1.7. pasākums) (turpmāk abi kopā – pasākumi);

1.2. pasākumu mērķi;

1.3. pasākumiem pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. pasākumos atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

2. 2.1.1.4. pasākuma mērķis ir šo noteikumu ​pielikumā minēto finansējuma saņēmēju īpašumā, lietošanā vai tiesiskajā valdījumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēku energosertifikāciju un būvdarbus energoefektivitātes palielināšanai, tai skaitā ieviešot viedās pārvaldības risinājumus un uzlabojot infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitāti (arī ar atjaunīgiem energoresursiem), lai sasniegtu ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā un veicinātu virzību uz nulles enerģijas ēkām.

3. 2.1.1.7. pasākuma mērķis ir energoefektivitātes uzlabošanas, viedās energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumi universitāšu īpašumā esošajās ēkās, veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām.

4. Pasākumu ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

6. 2.1.1.4. pasākuma pirmo atlases kārtu un 2.1.1.7. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. 2.1.1.4. pasākuma otro atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu.

7. Atbalsts pasākumu ietvaros tiek sniegts granta veidā.

8. Pasākumu ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2029. gada 31. decembrim pasākumu ietvaros sasniedzamais rezultāta nacionālais rādītājs:

8.1.1. vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;

8.1.2. kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

8.2. 2.1.1.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie rādītāji:

8.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 186 836 m²;

8.2.2. rezultāta rādītājs: primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 260 MWh/gadā;

8.3. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami rādītāji:

8.3.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 85 136 m²;

8.3.2. rezultāta rādītājs: primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 1 620 MWh/gadā.

9. Pasākumiem plānotais finansējums ir līdz 114 746 160 euro, tai skaitā:

9.1. 2.1.1.4. pasākumam – 101 696 160 euro (no tā elastības finansējums – 16 040 058 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 86 441 736 euro (no tā elastības finansējums – 13 634 050 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 12 350 931 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 903 493 euro (valsts budžeta un privātā līdzfinansējuma elastības finansējums – 2 406 008 euro);

9.2. 2.1.1.7. pasākumam – 13 050 000 euro (no tā elastības finansējums – 2 058 315 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 092 500 euro (no tā elastības finansējums – 1 749 568 euro) un valsts budžeta finansējums – 1 957 500 euro (no tā elastības finansējums – 308 747 euro).

10. Pasākumiem pieejamais finansējums ir līdz 97 105 741 euro, tai skaitā:

10.1. 2.1.1.4. pasākumam – 86 114 056 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 72 807 686 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –10 402 877 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 903 493 euro;

10.2. 2.1.1.7. pasākumam – 10 991 685 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 9 342 932 euro un valsts budžeta finansējums – 1 648 753 euro.

11. 2.1.1.4. pasākumam pieejamais publiskā finansējuma sadalījums, tā maksimālais apmērs attiecināmo izmaksu segšanai un projekta iesniedzējs ir noteikts šo noteikumu ​pielikumā. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte, un tai pieejamais publiskā finansējuma apmērs attiecināmo izdevumu segšanai ir noteikts šo noteikumu 9.2. apakšpunktā.

12. Ja 2.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu novirza 2.1.1.4. pasākuma otrajai kārtai atbilstoši šo noteikumu 41. punktam.

13. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

II. Projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un projekta iesniegumam noteiktās prasības

14. Projekta iesniedzējs pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju.

15. 2.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu vai atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam lieto, pārvalda vai apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai ministrijas padotības iestāde, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:

15.1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānošanā, izstrādē, ieviešanā vai uzraudzībā, lai veiktu šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētās darbības;

15.1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;

15.1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai;

15.2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav noslēgts sadarbības līgums, sadarbības līguma projektu iesniedz sadarbības iestādē līdz dienai, kad noslēgts sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;

15.3. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē šādos procesos:

15.3.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;

15.3.2. iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalības nodrošināšana iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);

15.3.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;

15.3.4. informācijas, dokumentu un pārskatu, tai skaitā papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības pārskatu, aprite;

15.3.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.

16. Sadarbības partneris var īstenot šādas darbības:

16.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;

16.2. projekta vadības nodrošināšana atbilstoši šo noteikumu un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem;

16.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

16.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

16.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

16.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

16.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

16.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

16.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

16.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;

16.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;

16.12. projekta iesniegumā plānoto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu veikšana;

16.13. projekta iesniedzēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

17. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku vai kopēju ēku grupu, uz kuru projekta iesniedzējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kura ir nodota projekta iesniedzēja lietošanā vai tiesiskajā valdījumā.

18. Vienu projekta iesniegumu projekta iesniedzējs var iesniegt par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, vai vienas iestādes vairākām filiālēm.

19. Projekta iesniedzēji, kas minēti šo noteikumu ​pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 8. un 11. punktā, saņem apliecinājumu no ministrijas vai attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:

19.1. projekta attiecināmās izmaksas un izmaksas, ko finansējuma saņēmējs sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem;

19.2. saskaņojums, ka izmaksas, ko finansējuma saņēmējs sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem, ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

19.3. attiecināmo izmaksu segšanas avoti un finansējuma saņēmēja rīcībā esošie līdzekļi;

19.4. ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 11. punktu vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu ​pielikumā minētā projekta iesniedzēja rīcībā esošajiem līdzekļiem (ja attiecināms).

20. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.

21. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

22. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

22.1. energosertifikācijas dokumentācijas un tehniskās apsekošanas atzinuma izstrāde;

22.2. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

22.3. ēku inženiertehnisko, tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas, sistēmu atjaunošana, ja to esošais stāvoklis neatbilst būvniecības vai energoefektivitātes jomas normatīvo aktu prasībām un atjaunošana nepieciešama ēku energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai;

22.4. atbilstoša ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēma, ja paredzēts ierīkot, pārbūvēt vai atjaunot ēku inženiertehnisko sistēmu, tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu;

22.5. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un ierīkošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, ievērojot, ka vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

22.6. aukstuma apgādes un ventilācijas sistēmas atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana;

22.7. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide, tai skaitā karstā ūdens apgādes sistēmas izbūve un pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

22.8. energoefektīva apgaismojuma ierīkošana vai esošā apgaismojuma pārbūve;

22.9. būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta izstrādāšana un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes veikšana;

22.10. būvdarbi ēkā (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

22.11. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

22.12. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

23. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas nav mazākas par 200 000 euro (ieskaitot), ir:

23.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikāciju, tehnisko apsekošanu (periodisko tehnisko apsekošanu, kas veicama atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā) un inženierkonsultanta pakalpojumiem, ar būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā un ēkas fasādes apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

23.2. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

23.3. personāla izmaksas šo noteikumu 22.11. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, kas radušās uz darba līguma, uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

23.3.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai līdz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta plānoto īstenošanas ilgumu gados, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot). Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

23.3.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai līdz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

23.4. būvdarbu izmaksas, kas paredzētas ēkas energosertifikātā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai:

23.4.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās (tai skaitā pārseguma pilna vai daļēja nomaiņa vai pastiprināšana, kas saistīta ar ēku konstruktīvo stiprību un stabilitāti);

23.4.2. pazemes stāva griestu un ēkas augstākā stāva pārseguma vai jumta siltināšana;

23.4.3. logu un ārdurvju nomaiņa, atjaunošana vai restaurācija;

23.4.4. vēdināšanas sistēmas ierīkošana;

23.4.5. tāda apgaismojuma ierīkošana, kas uzlabo ēkas energoefektivitāti, esošā apgaismojuma atjaunošana, tai skaitā apgaismojuma spuldžu nomaiņa uz LED spuldzēm;

23.4.6. ēkas iekšējo inženiertīklu (tai skaitā ēkas iekšējās elektroinstalācijas, apkures sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana;

23.4.7. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

23.5. vides piekļūstamības prasību nodrošināšana (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, kurai ir ietekme uz vides piekļūstamību);

23.6. izmaksas, kas saistītas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši ēku būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

23.7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, kas paredzēti ēkas energosertifikāta pielikumā;

23.8. ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošana, kas paredzēta ēkas energosertifikātā un kas nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

23.9. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;

23.10. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveides izmaksas;

23.11. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

23.12. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

23.13. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

23.14. siltumenerģijas ražošanas avotu izmantošanas prioritārās kārtības izvērtējums.

24. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja pievienotās vērtības nodokļa izmaksas tiešā veidā saistītas ar projektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. Šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta attiecināmo izmaksu summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja finansējuma saņēmējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un ir saņēmis šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minēto ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojumu.

26. Šo noteikumu 22.10. apakšpunktā minēto darbību izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

27. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.

28. Projekta ietvaros ir attiecināmas netiešās attiecināmās izmaksas 7 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

29. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem sedz:

29.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu ​pielikumā minēto publisko finansējumu;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu​ 26. punktā minētos ierobežojumus, ja tās netiek segtas no šo noteikumu ​pielikumā norādītā finansējuma;

29.3. nodokļu un nodevu maksājumus, izņemot šo noteikumu 24. punktā minēto gadījumu;

29.4. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 27. punktā minētā termiņa;

29.5. izmaksas, kas radušās šo noteikumu 64. punktā minētajā gadījumā;

29.6. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 23. punktā.

IV. Pasākumu īstenošanas nosacījumi

30. 2.1.1.4. pasākuma pirmās atlases ietvaros tiek atbalstīti ekonomiski pamatoti projekti, kurus īstenojot tiek uzlabota ēku energoefektivitāte, projektā kopumā sasniedzot kopējās primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 % apjomā, salīdzinot ar kopējās primārās enerģijas patēriņa gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas. 2.1.1.4. pasākuma otrās atlases ietvaros tiks piemērots mērķis sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisijas ēkas statusu.

31. 2.1.1.7. pasākuma atlases ietvaros tiek atbalstīts ekonomiski pamatots projekts, kuru īstenojot tiek uzlabota energoefektivitāte viedās energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumos, veicinot projekta virzību uz nulles enerģijas ēkām vai projektā kopumā sasniedzot kopējās primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 % apmērā, salīdzinot ar kopējās primārās enerģijas gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas.

32. Projektā plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju. Projektā norāda Latvijas valsts standarta numuru un redakciju, kas tika izmantota primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinā. Minēto Latvijas valsts standarta redakciju izmanto primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinam līdz projekta cikla beigām.

33. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā paredzētās investīcijas tiek fokusētas uz studiju un pētniecības konsolidāciju vienā akadēmiskajā apmetnē.

34. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām.

35. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot noteikto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.

36. Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

37. Finansējuma saņēmējam ir pienākums triju mēnešu laikā pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi spēkā stāšanās dienas izsludināt iepirkumu par būvprojekta izstrādi (arī tad, ja tiek plānots apvienotais projektēšanas un būvdarbu iepirkums).

38. Ja projekta iesniegumā ir paredzētas tādas atbalstāmās darbības, kuru īstenošanai projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir izstrādāts būvprojekts, vai ja plānoto būvdarbu veikšanai nav nepieciešams paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksta akcepts vai būvatļauja, finansējuma saņēmējam ir pienākums triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas izsludināt plānoto būvdarbu iepirkumu.

39. Šo noteikumu 37. un 38. punktā minēto nosacījumu izpilde nav jāpiemēro finansējuma saņēmējam 2.1.1.7. pasākuma ietvaros un finansējuma saņēmējam 2.1.1.4. pasākuma ietvaros šo noteikumu ​pielikuma 4. punktā norādītajām ēkām.

40. Ja finansējuma saņēmējs neizpilda šo noteikumu 37. vai 38. punktā noteiktās prasības attiecīgajā termiņā, sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā vienpusēji atkāpjas no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, izņemot šo noteikumu 39. punktā minētos finansējuma saņēmējus.

41. Sadarbības iestāde 12 mēnešu laikā pēc 2.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma izsludina otro atlases kārtu par 2.1.1.4. pasākuma ietvaros neizlietoto finansējumu.

42. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, izņemot finansējuma saņēmējus, kas ir valsts pārvaldes iestādes. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

43. Finansējuma saņēmējs ievēro principus "energoefektivitāte pirmajā vietā" un "klimatdrošināšana", kā arī principu "nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu par noturību pret risku, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma novērtējumu.

44. Finansējuma saņēmējs paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. panta prasībām.

45. Finansējuma saņēmējs ievēro horizontālo principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un īsteno vismaz vienu vispārīgo darbību attiecībā uz minētā horizontālā principa ieviešanu.

46. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

47. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot caurskatāmu, atklātu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Ieteicama ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), sociāli atbildīgs publiskais iepirkums un inovatīvs publiskais iepirkums.

48. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā.

49. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti. 

50. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem šo noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētajiem rādītājiem.

51. Finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu.

52. Projekta ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts atbilstoši turpmāk minētajai prioritārajai kārtībai:

52.1. pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;

52.2. efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas.

53. Vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

53.1. projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;

53.2. tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba kārtībā.

54. Ja finansējuma saņēmējs iegādājas un uzstāda sadedzināšanas iekārtas, tām jānodrošina gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību atbilstība normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām.

55. Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta dzīves ciklā. Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet sadarbības iestāde – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

56. Projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

V. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

57. Ja ēkā vai ēkas daļā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi vai valsts augstskolu pamatdarbība saskaņā ar Augstskolu likumu, atbalsts šo pasākumu ietvaros netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

58. Sadarbības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka šo noteikumu 57. punktā minētais nosacījums tiek izpildīts katrā projekta ietvaros pieteiktajā ēkā.

59. Šajos noteikumos minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītā projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas kopumā nepārsniedz 20 % no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu projekta īstenošanas laikā nemaina un aprēķinu veic atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.

60. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ēkā vai ēkas daļā, kura tiek izmantota pētniecības darbībām, ir projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

60.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 83. punktam (turpmāk – pētniecības organizācija);

60.2. projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kas neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:

60.2.1. publiska izglītība, lai vairotu un uzlabotu cilvēkresursu prasmes, kura tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;

60.2.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktam. Pētniecības un izstrādes pakalpojumu sniegšana, pētniecība un izstrāde, ko veic uzņēmumu uzdevumā, netiek uzskatīta par neatkarīgu pētniecību un izstrādi;

60.2.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

60.2.4. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:

60.2.4.1. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitasuzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātesuzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātesuzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 60.1. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

60.2.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībā.

61. 2.1.1.7. pasākuma ietvaros ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ēkā vai ēkas daļā, kura tiek izmantota izglītības jomā, ir projekts, kurā projekta iesniedzēja paša ieņēmumi no izglītības pakalpojuma sniegšanas nepārsniedz 50 % no kopējiem izglītības pakalpojuma izdevumiem gada ietvaros un kurā var tikt veikta tāda saimnieciskā darbība, kas atbilst šo noteikumu 63. punktā minētajai papildinošās saimnieciskās darbības definīcijai.

62. Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 % no tās kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) izmanto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai vai arī valsts augstskolu pamatdarbībai un līdz 20 % no kopējās gada jaudas – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai un kurā nenotiek nekāda cita saimnieciskā darbība. To ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.

63. Pasākuma ietvaros pieteiktās ēkās daļā, kur netiek veikta saimnieciskā darbība, ir iespējams sniegt papildpakalpojumus. Šo noteikumu izpratnē par papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem (darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās. Papildpakalpojumus sniedz infrastruktūrā, kas nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā. 

64. Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ēkā vai ēkas daļā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 62. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) daļai, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

65. Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 62. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā. Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai.

66. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 62. punktā minētais 20 % apjoms no infrastruktūras kopējās gada jaudas vai no infrastruktūras daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas vai ka minētā infrastruktūra tiek izmantota citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ievērojot noteikto termiņu, iesniedz sadarbības iestādei ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 62. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai no trešajām personām.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Ekonomikas ministrs V. Valainis