Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 807
Rīgā 2024. gada 10. decembrī (prot. Nr. 52 84. §) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.6 daļu
1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" (turpmāk – konkurss) nolikumu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, projektu pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. 2. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu. 3. Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ar līgumu deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) uzdevumu pieņemt, vērtēt un apstiprināt vai noraidīt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā. 5. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 20 000 000 euro: 5.1. Nodrošinājuma valsts aģentūrai – 10 000 000 euro; 5.2. pašvaldībām – 10 000 000 euro. 6. Ja šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, atlikušo finansējumu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem. 7. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, atlikušo finansējumu novirza šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajam projektu iesniedzējam. 8. Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt, ja: 8.1. projekta iesniegumā norādītais un pēc projekta pabeigšanas plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei – enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību – nepārsniedz 45 kWh/m2 gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu; 8.2. pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas ēka atbilst normatīvajos aktos par ēku energoefektivitāti noteiktajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkai un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai; 8.3. projekta īstenošanas laikā ēkā, ja tajā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai un tiek izmantotas fosilo energoresursu iekārtas, paredzēts uzstādīt un pēc projekta īstenošanas izmantot atjaunīgo energoresursu iekārtas un nodrošināt siltumenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem 100 % apmērā vai izveidot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai; 8.4. tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības prasības. Projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), nepieciešamos iepirkumus projekta ietvaros veic saskaņā ar iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. 9. Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods ir pieci gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā projekta pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats). 10. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, kā arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās un patērētās enerģijas daudzumu, ko plānots sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. CO2 emisijas samazinājuma apjomu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. 12. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas darbības. Ja ēkā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, šo ēkas platību neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. 14. Projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošu ēku, ēkas daļu vai ēku grupu. 15. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta šādu nosacījumu izpilde: 15.1. ēkas energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem; 15.2. pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) vairāk nekā 50 % no ēkas platības tiks izmantots Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas institūciju funkciju īstenošanai; 15.3. vismaz 80 % no gadā saražotās elektroenerģijas, īstenojot šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minēto aktivitāti, un 100 % apmērā uzstādītā elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, īstenojot šo noteikumu 22.12. apakšpunktā minēto aktivitāti, tiek izmantota pašpatēriņa vajadzībām, Vides investīciju fondam veicot šo nosacījumu uzraudzību projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā); 15.4. projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 15.4.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā; 15.4.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā; 15.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot uz zemes, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: 15.5.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā; 15.5.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā; 15.6. ēkas un zemes īpašuma, turējuma vai valdījuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa; 15.7. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 31. punktā noteiktajā termiņā. 16. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja: 16.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums; 16.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem; 16.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu; 16.4. atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību pašvaldībā ir uzsākts finanšu stabilizācijas process. 17. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 500 000 euro. 18. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 19. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 60. un 61. punktam. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums ir vismaz 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu. 21. Konkursa ietvaros atbalstāmā aktivitāte ir esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. 22. Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas ir: 22.1. esošas ēkas pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu izmaksas ēkas ārējās norobežojošajās konstrukcijās; 22.2. ēkas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pārbūves, atjaunošanas, iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.3. ēkas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbūves, atjaunošanas, iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, lai nodrošinātu būvniecības nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem atbilstošu iekštelpu mikroklimatu; 22.4. ēkas siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.5. ēkas apgaismojuma un līdzstrāvas un maiņstrāvas elektroapgādes sistēmas pārbūves, atjaunošanas, iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.6. ēku automatizētās vadības, enerģijas patēriņa samazinājuma un kontroles sistēmu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.7. citu iekšējo inženiersistēmu pārbūves, atjaunošanas, iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.8. atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un iekārtu būvniecības un uzstādīšanas materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas, tostarp, ja attiecināms, izmaksas par izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas iegādi, piegādi, uzstādīšanu, pieslēgšanu un ieregulēšanu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par gaisa piesārņojuma ierobežošanu noteikto emisijas robežvērtību ievērošanu; 22.9. pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksas; 22.10. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas; 22.11. enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas; 22.12. elektromobiļu uzlādes infrastruktūras iegādes, piegādes, uzstādīšanas un pieslēgšanas elektrotīklam izmaksas; 22.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas; 22.14. ēkas energosertifikāta un pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām sagatavošanas izmaksas; 22.15. būvprojekta ekspertīzes, būvprojektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas; 22.16. inženierkonsultantu pakalpojumu izmaksas; 22.17. projekta publicitātes pasākumu īstenošanas izmaksas, ja tās atbilst šo noteikumu 55. punktam; 22.18. izmaksas, kas saistītas ar būvniecības tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tostarp būvprojekta tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu; 22.19. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atgūstami no valsts budžeta. 23. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu, tai skaitā iegādāto iekārtu un tehnoloģiju, uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa. Nav pieļaujama uzstādītās iekārtas vai tehnoloģijas demontāža, bet pēc saskaņošanas ar Vides investīciju fondu ir atļauta tās uzlabošana, lai paaugstinātu iekārtu efektivitāti. 24. Projekta kopējā budžetā var iekļaut finanšu rezervi, kas nepārsniedz 3 % no šo noteikumu 22. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas. 25. Konkursa ietvaros kā attiecināmās izmaksas ir būvdarbu izmaksas ēkas iekštelpās, ja tās nepārsniedz 10 % no šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3. un 22.5. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas. 26. Konkursa ietvaros šo noteikumu 22.13., 22.14., 22.15., 22.16., 22.17. un 22.18. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 3 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot finanšu rezervi. 27. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās: 27.1. atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām izmaksām un šo noteikumu 24., 25. un 26. punktā minētajiem izmaksu ierobežojumiem; 27.2. ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā; 27.3. ir radušās pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa; 27.4. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgo attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai to atvasinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām; 27.5. ir norādītas projekta pārskatā par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats) vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteiktos attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas; 27.6. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi projekta iesniedzēja aktīvos, un projekta īstenošanas vieta vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas paliek projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā vai pašvaldības un valsts kopīpašumā; 27.7. ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, kā arī ilgtspējīgas būvniecības prasības. 28. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas projekta izmaksas: 28.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 17. punktā noteikto vienam projektam pieejamo finanšu instrumenta finansējumu, bet ir tieši saistītas ar 21. punktā noteiktās aktivitātes īstenošanu un nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai; 28.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 24., 25. un 26. punktā minētos izmaksu ierobežojumus, bet ir tieši saistītas ar 21. punktā noteiktās aktivitātes īstenošanu un nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai. 29. Konkursu izsludina 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finanšu instrumenta finansējumu. 30. Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi, kā arī papildinformāciju par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. 32. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs aizpilda projekta iesnieguma veidlapu un iesniedz to kopā ar papildus iesniedzamajiem dokumentiem Vides investīciju fondā elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 33. Projekta iesniegums ietver: 33.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums); 33.2. papildus iesniedzamos dokumentus: 33.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju; 33.2.2. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pēc kārtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu; 33.2.3. īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju; 33.2.4. pilnvaru, iestādes iekšējo normatīvo aktu vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms). 34. Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstveidā paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. 35. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām. 36. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts un Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma saņemšanu pēc termiņa beigām un atteikumu to vērtēt. VII. Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu
37. Projektu iesniegumu vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija). 38. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikumā. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina Vides investīciju fonds. 39. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi Vides investīciju fonda pārstāvji, viens ministrijas pārstāvis, viens Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis un viens Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds. 40. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem (3. pielikums). Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" (atbilst), "Nē" (neatbilst) vai "NA" (nav attiecināms) šādā secībā: 40.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu; 40.2. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem; 40.3. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tai skaitā arī aritmētiskas kļūdas, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina projekta iesniegumu precizēt atbilstoši šādiem nosacījumiem: 40.3.1. projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 20 darbdienas no dienas, kad saņemta šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētā informācija; 40.3.2. projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nepalielina finanšu instrumenta ietvaros pieprasītā finansējuma apmēru; 40.4. ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 40.3.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, to vērtē atkārtoti atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem; 40.5. ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 40.3.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu; 40.6. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem; 40.7. pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam; 40.8. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 4. punktā minētajām projektu iesniedzēju grupām veic atsevišķi; 40.9. ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku plānoto CO2 emisijas samazinājumu gadā saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (šo noteikumu 2. pielikuma 2.7. apakšpunkts) minēto rādītāju. 41. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu. 42. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. 43. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. 44. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. 45. Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 40.7. apakšpunktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam. 46. Projekta iesniedzējs 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu. 47. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu šo noteikumu 46. punktā minētajā termiņā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu. 48. Ja šo noteikumu 47. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam. 49. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver: 49.1. Vides investīciju fonda rekvizītus; 49.2. finansējuma saņēmēja rekvizītus; 49.3. līguma darbības termiņu; 49.4. finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus; 49.5. Vides investīciju fonda tiesības un pienākumus; 49.6. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus; 49.7. strīdu izskatīšanas kārtību; 49.8. pārskata un maksājuma pieprasījuma veidlapu paraugus. 51. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot to nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas sniedz atbildi. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā). 52. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato to nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam. 53. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 9. punktā norādīto termiņu, neveic. 54. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem. 55. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs: 55.1. projekta īstenošanas laikā un monitoringa periodā savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma avotu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu, plānoto un sasniegto enerģijas ietaupījumu, kā arī ar atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu saražoto enerģijas apjomu; 55.2. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti par projekta īstenošanu un finansējuma avotu; 55.3. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem. 56. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (ceturksni) līdz periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu. 57. Finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu. 58. Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidnei. 59. Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu, prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, izvērtētu projekta rezultātu monitoringa pārskatu un veiktu pārbaudes projekta īstenošanas vietā. Pārbaudi projekta īstenošanas vietā Vides investīciju fonds veic vismaz vienu reizi monitoringa periodā. 60. Ja finansējuma saņēmējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, līdzfinansējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti Iekšlietu ministrijas budžetā. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Iekšlietu ministrija saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem. 61. Ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, līdzfinansējumu nodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem. 62. Finansējuma saņēmējam, kas ir pašvaldība, ir pieejami šādi maksājumu veidi: 62.1. avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ievērojot, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros; 62.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu; 62.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu. 63. Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi: 63.1. avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam; 63.2. starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta periodu un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi ceturksnī; 63.3. noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu. 64. Ministrija maksājumu veic piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts Vides investīciju fonda pozitīvs atzinums par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms) un saņemts atzinums par projekta ietvaros noslēgto iepirkuma līgumu maksājumu dokumentiem (attiecināms uz Nodrošinājuma valsts aģentūru) vai atzinums par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājuma par finansējuma saņēmēja starpposma vai noslēguma pārskata apstiprināšanu. Ministrija minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām. 65. Finansējuma saņēmējs projekta pārskatu iesniedz elektroniski kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem. 66. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto projekta pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo vēstuli par projekta pārskata apstiprināšanu vai 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas rakstveidā pieprasa finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju vai precizēt projekta pārskatu. 67. Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā projekta pārskata saņemšanas rakstveidā informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu. 68. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētā termiņa beigām. 70. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim), izņemot pēdējo monitoringa gadu, konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, vai projekta līgumā noteiktais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata apstiprināšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. 71. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 70. punktā minētās informācijas saņemšanas par neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstību par pilnu attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. 72. Finansējuma saņēmējs plānā ietver: 72.1. organizatoriskos un tehniskos pasākumus, kas nepieciešami, lai samazinātu CO2 emisiju vai enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību; 72.2. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot pasākumus, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un uz zemes, kas atbilst šo noteikumu 15.1., 15.4., 15.5. un 15.6. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta rezultātu monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. 73. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 72. punktā minētajām prasībām un, ja plāns atbilst prasībām, apstiprina to un informē finansējuma saņēmēju. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 72. punktā minētajām prasībām, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas par to rakstiski informē finansējuma saņēmēju un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. 74. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un saskaņā ar plānu īstenotajiem pasākumiem. 75. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa pārskata saņemšanas par pēdējo monitoringa gadu konstatē, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar trim monitoringa perioda gadiem, kuros sasniegts lielākais CO2 emisijas samazinājums gadā, vidējo CO2 emisijas samazinājumu gadā, vai enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar trim monitoringa perioda gadiem, kuros sasniegts zemākais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, vidējo enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 77. un 78. punktu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 79. punktu pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu par enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas aprēķina platību neatbilstību aprēķina tikai tādā gadījumā, ja projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gada vidējo CO2 emisiju samazinājumu gadā, ir sasniegts. 76. Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO2 emisijas samazinājums, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus. 77. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz CO2 emisijas samazinājumu gadā nosaka, izmantojot šādu formulu: EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apmērs (euro, noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); CO2_Līgums – projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā (tonnas); CO2_1. gads; CO2_2. gads; CO2_3. gads – no kopējā monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir lielākais sasniegtais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas, noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); 3 – gadu skaits; EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro). 78. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai attiecībā uz enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību nosaka, izmantojot šādu formulu: EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro, noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata); QLīgums – projekta līgumā norādītais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā (kWh/m2); Q1. gads; Q2. gads; Q3. gads – no kopējā monitoringa perioda trīs monitoringa gadi (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kuros ir zemākais sasniegtais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā (kWh/m2, skaitli nedrīkst noapaļot uz leju); 3 – gadu skaits; EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro). 79. Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas samazinājuma neatbilstībai, ņem vērā CO2 emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti saskaņā ar plānu pēc projekta īstenošanas termiņa beigām. 80. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem un atgūstamiem saskaņā ar šo noteikumu 75. punktu, atmaksā ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai. 81. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaude) šo noteikumu izpratnē ir: 81.1. pārbaude par projekta īstenošanas progresu; 81.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību; 81.3. projekta īstenošanas pēcnovērtējums. 82. Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta pārskatos, monitoringa pārskatos un projekta līgumā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. 83. Vides investīciju fonds nodrošina projektu uzraudzību to dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kontrolējot, lai konkursa ietvaros īstenotie projekti saglabā savu nesaimniecisko raksturu, kā arī to atbilstību šo noteikumu 15.3. apakšpunktā noteiktajam. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā īstenošanas gaitā vai projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, tai skaitā neatbilst šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. 84. Finansējuma saņēmējs nodrošina ministrijai, Vides investīciju fondam un pilnvarotajiem auditoriem: 84.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un rakstveidā); 84.2. pieeju ar projektu saistītajai ēkai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo projekta pārbaudi; 84.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas. 85. Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods. Ministru prezidente E. Siliņa
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
Pārskata sagatavošanas gads SATURS 1. Vispārīgā informācija 2. Pamatinformācija par ēku 3. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā apkures energopakalpojumam 4. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā papildus apkurei un citiem energopakalpojumiem 5. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums 6. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi 7. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā apkures energopakalpojumam (prognoze) 8. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā papildus apkurei un citiem energopakalpojumiem (prognoze) 9. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumu īstenošanas 10. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m) 11. Ziņojums par kopējo ēkas energoefektivitāti 12. Papildu informācija 1. Vispārīgā informācija 1.1. Dati par pasūtītāju
1.2. Dati par ēku
1.3. Dati par izpildītāju
1.4. Dati par ēkas energoefektivitātes novērtēšanu
2. Pamatinformācija par ēku 2.1. Pamatinformācija par ēku
2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās
Piezīmes. 1. Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus. 2. Ēkām ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu parametrus dzesēšanas aprēķinam aizpilda atsevišķā energosertifikāta pielikumā. 3. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā apkures energopakalpojumam 3.1. Aprēķina informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu un siltuma pārnesi ar pārvadi
Piezīme. Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". 3.2. Aprēķina informācija par siltuma pārnesi ar ventilāciju un ventilācijas sistēmu parametriem ēku aprēķina zonās 3.2.1. Aprēķina parametri un siltuma pārnese ar ventilāciju Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.
Piezīme. 1. Gaisa tilpuma siltumietilpība 0,336 W/(m3K), LVS EN ISO 52016-1:2021 p. 6.3.6. 3.2.2. Cita informācija 3.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā aprēķina periodā 3.3.1. Saules siltuma ieguvumi
3.3.2. Iekšējie un kopējie siltuma ieguvumi
Piezīme. Atbilstoši LVS EN 16798-1:2021 C pielikumam vai pievieno detalizētu pārskatu par iekārtu raksturlielumiem un darbības ilgumu, cilvēku skaitu un uzturēšanās ilgumu, apgaismojuma raksturlielumiem un darbības ilgumu aprēķina periodā pa stundām. 4. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā papildus apkurei un citiem energopakalpojumiem 4.1. Siltumenerģijas zudumi ārpus aprēķina zonām un papildus elektroenerģija apkurei 4.1.1. Siltumenerģijas zudumi cauruļvados un uzglabāšanas tvertnē ārpus aprēķina zonas
Piezīme. Norāda tikai siltumenerģijas zudumus, kuri iekļauti piegādātās siltumenerģijas energoprasības novērtēšanā apkurei. 4.1.2. Papildu enerģija apkurei (elektroenerģija)
Piezīme. Jānorāda šī pārskata 11. sadaļā. 4.2. Sadzīves karstā ūdens (SKŪ) sagatavošana
Piezīme. Jānorāda detalizēts aprēķins (LVS EN 12831-3:2020 vai cits, norādot aprēķina metodes avotu), ja nav veikta SKŪ sagatavošanas siltumenerģijas uzskaite. 4.3. Ventilācijas energoefektivitātes rādītāji
4.4. Apgaismojuma energoefektivitātes rādītāji
Piezīme. Jānorāda detalizēts aprēķins (LVS EN 15193-1:2021 2. metode vai cita, norādot aprēķina metodes avotu), ja nav veikta apgaismojuma elektroenerģijas uzskaite. 4.5. Dzesēšanas energoefektivitātes rādītāji
Piezīme. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. 5. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums 5.1. Energoresursu patēriņa uzskaite 5.1.1. Siltumenerģija no siltumenerģijas piegādātāja, MWh
5.1.2. Energoresurss uzskaitītajās mērvienībās
Piezīme. Norāda energoresursa zemāko siltumspēju no LVS EN 52000-1, NA 13b.tabulas
5.1.3. Energoresurss, pārrēķināts siltumenerģijā, MWh
Piezīme. Norāda uzskaitītos energoresursu patēriņa datus par pēdējiem pieciem kalendāra gadiem bez korekcijas (no 2019. gada līdz 2023. gadam). Ja ēka no minētā piecu gadu perioda noteiktu periodu (kas, kopā summējot, ir īsāks nekā gads) nav bijusi apkurināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem, novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un tajā prognozējamo patēriņu. 5.1.4. Elektroenerģija, MWh
5.1.5. Cita atsevišķi uzskaitītā enerģija, t. sk. no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) saražotā enerģija, MWh
Paskaidrojums 5.1.6. Sadzīves karstais ūdens, m3
Piezīme. Ja nav uzskaites vai uzskaitīts tikai aukstā ūdens patēriņš, norāda vidējo gada patēriņu atbilstoši pārskata 4.2. sadaļas 4. ailei. 5.2. Enerģijas patēriņa sadalījums1
Piezīmes. 1. Norāda kopējo energopakalpojuma novērtējumu no šī pārskata 11.3. punkta. 2. Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2019. gada līdz 2023. gadam) no šī pārskata 5.1. sadaļas tabulām. Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojumus sniedzot šīs tabulas 8. punktā. 3. Uzskaitītās energoefektivitātes novērtējums un aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā). 4. Jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām (arī tad, ja nav dalītas uzskaites). 5.3. Cita informācija 6. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi
Piezīmes. 1. Detalizētu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu norāda ēkas energosertifikāta pielikuma "Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā". 2. Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma īstenošana. Atbilstoši, ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu, tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākuma īstenošana palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu. 3. Ja ēkā nav izveidots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, pēc projekta īstenošanas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijai jānodrošina siltumenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem 100 procentu apmērā. 4. Ja tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi un no centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas piegādātā vai no fosilajiem energoresursiem saražotā enerģija tiek aizstāta ar enerģiju, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem, aizvietoto enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas noteikts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas. 5. Vismaz 80 procenti no gadā saražotās elektroenerģijas tiek izmantots pašpatēriņa vajadzībām. 6. Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus šajā pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas). 7. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā apkures energopakalpojumam, prognoze 7.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
7.2. Aprēķina informācija par siltuma pārnesi ar ventilāciju un ventilācijas sistēmu parametriem ēku aprēķina zonās − sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas1 7.2.1. Aprēķina parametri un siltuma pārnese ar ventilāciju, prognoze Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.
Piezīmes. 1. Plānojot ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbus, situācijas novērtējumā izmantotajiem ievaddatiem jānodrošina iekštelpu mikroklimats atbilstoši būvniecības nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija") un pasūtītāja definētajām prasībām. 2. Gaisa tilpuma siltumietilpība 0,336 W/(m3K), LVS EN ISO 52016-1:2021 p. 6.3.6. 7.2.2. Cita informācija 7.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā aprēķina periodā (prognoze) 7.3.1. Saules siltuma ieguvumi
7.3.2. Iekšējie un kopējie siltuma ieguvumi
Piezīme. Atbilstoši LVS EN 16798-1:2021 C pielikumam vai pievieno detalizētu pārskatu par iekārtu raksturlielumiem un darbības ilgumu, cilvēku skaitu un uzturēšanās ilgumu, apgaismojuma raksturlielumiem un darbības ilgumu aprēķina periodā pa stundām. 8. Ēkas aprēķinātie energoefektivitātes rādītāji periodā papildus apkurei un citiem energopakalpojumiem, prognoze 8.1. Siltumenerģijas zudumi ārpus aprēķina zonām un papildu elektroenerģija apkurei 8.1.1. Siltumenerģijas zudumi cauruļvados un uzglabāšanas tvertnē ārpus aprēķina zonas
Piezīme. Norāda tikai siltumenerģijas zudumus, kuri iekļauti piegādātās siltumenerģijas energoprasības novērtēšanā apkurei. 8.1.2. Papildu enerģija apkurei (elektroenerģija)
Piezīme. Jānorāda šī pārskata 11. sadaļā. 8.2. Sadzīves karstā ūdens (SKŪ) sagatavošana
Piezīme. Jānorāda detalizēts aprēķins (LVS EN 12831-3:2020 vai cits, norādot aprēķina metodes avotu). 8.3. Ventilācijas energoefektivitātes rādītāji
8.4. Dzesēšanas energoefektivitātes rādītāji
Piezīme. Ja norāda noklusēto vērtību 20 kWh/m2 gadā, skaidrojumos norāda pamatojumu. 8.5. Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izmantotās metodes apraksts enerģijas patēriņa samazinājuma aprēķinam no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas 8.6. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš (prognoze)
Piezīme. Jānorāda detalizēts aprēķins (LVS EN 15193-1:2021 2. metode vai cita, norādot aprēķina metodes avotu), ja nav veikta apgaismojuma elektroenerģijas uzskaite. Ja projekta ietvaros tiek veiktas izmaiņas apgaismojuma sistēmā, nepieciešams iesniegt DIALUX vai analoģiskā programmā veiktu apgaismojuma novērtējumu situācijai pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Šis novērtējums jāpapildina ar šādu tabulu:
Apgaismojuma līmenim pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jāatbilst normatīvo aktu prasībām apgaismojuma jomā. 9. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumu īstenošanas
Piezīmes. 1.1 Datiem jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti citās šajā pārskatā iekļautajās nodaļās. 2. 2 Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu noteikšanas. 3. Norādītā energopakalpojumu papildu enerģijas kopsumma jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, norādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi. Papildu informācija 10. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m)
Apkures patēriņa korekcijas aprēķina secība: tabulas 1. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 2.2. sadaļai. tabulas 2. aile – aprēķina, dalot kopējo aprēķina tilpumu. (1. aile) ar 3,5 m. Tabulas 3. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 9. sadaļas 9.1. punkta 6. ailei. Tabulas 4. aile – aprēķina, tabulas 3. aili dalot ar tabulas 2. aili. 11. Ziņojums par kopējo ēkas energoefektivitāti 11.1. Projekta sasniedzamie rādītāji
11.2. Projekta īstenošanas rezultātā saražotās atjaunīgās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma rādītāji
Piezīmes. 1 Novērtējums atbilstoši LVS EN ISO 52000-1:2020. 2 Atbilstoši MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 6. pielikuma 15. punktam "Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja", kur primārās kopējās enerģijas novērtējumā izmanto konkrētā piegādātāja kurināmā patēriņa primārās enerģijas faktorus, CO2 emisiju novērtējumā izmanto konkrētā piegādātāja sniegto informāciju. 12. Papildu informācija 12.1. Ēkas skice/novietne dabā. 12.2. Ēkas apsekošanas fotofiksācija (visas ēkas fasādes, iekštelpas, jumts / bēniņi, pagrabs, dzesētāji, siltumavots, energonesēja skaitītājs u.c.). 12.3. Ēkas termogrāfijas 12.4. Cita informācija
Piezīme. Dokumenta rekvizītus paraksts un datums neaizpilda, ja dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana iekšlietu nozares dienestu ēkās" iesnieguma veidlapa
1.1. Projekta iesniedzējs
1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona
1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona
2.1. Projekta mērķis Formulēt projekta mērķi (līdz 500 rakstu zīmēm)
2.2. Projekta kopsavilkums Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, norādot ieguvumus oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai (līdz 2000 rakstu zīmēm)
2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitātes piemērotības pamatojums Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās iekārtas, tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus, kā arī pamatot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai un atbalstāmai aktivitātei (līdz 6000 rakstu zīmēm)
2.4. Projekta atbilstība pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam Aizpilda, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, norādot investīciju plāna konkrēto pasākumu/investīciju projektu (līdz 1000 rakstu zīmēm)
2.5. Projekta aktivitātes īstenošanai plānotie iepirkumi Norādīt un raksturot projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (zaļā publiskā iepirkuma kritērijs u. c.) (līdz 1000 rakstu zīmēm)
2.6. Projekta aktivitātes raksturojums
2.7. Projekta sasniedzamie rādītāji
2.8. Projekta ietvaros sasniedzamā potenciālā CO2 emisijas samazinājuma pamatojums un aprēķins Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo potenciālo CO2 emisijas samazinājumu (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes), t. sk. norādot atsauci uz papildus pievienoto pielikumu)
2.9. Projekta īstenošanas vieta
2.10. Projekta īstenošanas rezultātā saražotās atjaunīgās enerģijas daudzuma un patērētās enerģijas apjoma rādītāji
2.11. Ilgtspējīgas būvniecības prasību pielietošanas novērtējums Pamatot projekta atbilstību konkrētajam novērtējumam (līdz 2000 rakstu zīmēm)
3.1. Projekta ieviešanas riski Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (līdz 1000 rakstu zīmēm)
3.2. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (līdz 1000 rakstu zīmēm)
3.3. Projekta īstenošanas laika grafiks Norādīt projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laikus atbilstošajam ceturksnim (ar skaitļiem no 1 līdz 12 atzīmēt atbilstošo mēnesi)
3.4. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe Izvēlēties, kurš apgalvojums visprecīzāk raksturo projekta gatavības pakāpi
4.1. Publicitātes pasākumi 4.1.1. Atzīmēt publicitātes pasākumus, kas tiks veikti projekta īstenošanas laikā
4.1.2. Norādīt konkrētus plānotos pasākumus
4.2. Laika grafiks
Piezīme. 1 Norādīt numuru, kas atbilst šā iesnieguma 4.1.2. apakšpunktā norādītajiem pasākumiem.
5.1. Aktivitātes izmaksu tāme
Piezīmes. 1 Atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. 2 Nepārsniedzot 3 % no sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves.
5.2. Projekta finansēšanas plāns (euro)
Piezīmes. 1 Kopējās attiecināmās izmaksas norāda bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ja tas ir atgūstams. Ja PVN nav atgūstams, kopējās attiecināmās izmaksas norāda ar PVN. 2 Ne vairāk kā 80 % no kopējām attiecināmām izmaksām.
Es, projekta iesniedzēja _______________________________________ (projekta iesniedzēja nosaukums) atbildīgā amatpersona _________________________________________, (vārds, uzvārds, amats)
ar parakstu apliecinu, ka uz projekta iesniegšanas brīdi: 7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta īstenošanai pieprasītais finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu; 7.2. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta ietvaros un tās netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem; 7.3. projekta iesniegumam pievienotie dokumenti atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem; 7.4. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 7.5. atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldībā nav uzsākts finanšu stabilizācijas process (attiecināms uz pašvaldību).
Apliecinu, ka tad, ja projekts tiks apstiprināts: 7.6. sniegšu vai nodrošināšu līdzfinansējumu projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā; 7.7. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem; 7.8. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli; 7.9. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem; 7.10. projekta īstenošanas un pēcieviešanas (monitoringa periodā) laikā tiks īstenoti publicitātes pasākumi saskaņā ar noteikumu 55. punktā minētajām prasībām; 7.11. iepirkumu procedūras tiks veiktas godīgas konkurences apstākļos bez slepenām norunām; 7.12. projekta attiecināmās izmaksas par konkursa atbalstāmo aktivitāti būs radušās pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa.
Apliecinu, ka vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas: 7.13. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona katru gadu līdz 31. janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu; 7.14. projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitātes īstenošana, projekta pēcieviešanas (monitoringa) un projekta amortizācijas periodā netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas. Ja notiks iekārtu vai tehnoloģiju uzlabošana, tad tiks paaugstināta to efektivitāte, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda emisiju.
Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.
Apzinos, ka apliecinājumā sniegtas nepatiesas informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.
Piekrītu, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja nepieciešams) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Piezīmes. 1 NA – nav attiecināms. 2 P – administratīvās vērtēšanas kritērijs ir precizējams; N – administratīvās vērtēšanas kritērijs nav precizējams.
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|