1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izveidotas un darbojas nozaru ekspertu padomes (turpmāk – padome), kā arī kārtību, kādā tiek koordinēta padomju darbība. 

2. Padomes sastāvā iekļauj nozaru darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrību vai darbinieku un valsts institūciju deleģētus pārstāvjus. Atbilstoši attiecīgās padomes kompetencē esošo jautājumu specifikai padomes darbā bez balsstiesībām var pieaicināt izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjus un citus nozares ekspertus.

3. Nozares darba devēju organizāciju un nozares profesionālo organizāciju pārstāvji veido vismaz pusi no attiecīgās padomes sastāva.

4. Lēmumu par padomes izveidošanu pieņem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – sadarbības apakšpadome).

5. Padomes izveidošanu ir tiesīgi ierosināt nozares darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrības vai darbinieku pārstāvji, attiecīgās ministrijas un Profesionālās izglītības likumā noteiktā institūcija, kuras kompetencē ir padomes darbības koordinēšana (turpmāk – koordinācijas institūcija).

6. Nozares darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrības vai darbinieku pārstāvju vai attiecīgās ministrijas ierosinājumu un pamatojumu par padomes izveidošanu iesniedz koordinācijas institūcijai.

7. Koordinācijas institūcija izvērtē iesniegto ierosinājumu par padomes izveidošanu un kopā ar veikto padomes izveidošanas ierosinājuma izvērtējumu to iesniedz sadarbības apakšpadomei. 

8. Lai šo noteikumu 2. punktā minētās institūcijas pārstāvjus deleģētu darbam padomē, iesniedz attiecīgu iesniegumu koordinācijas institūcijai. Iesniegumā norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un pamato pārstāvja atbilstību darbam attiecīgajā padomē, norādot atbilstošo izglītību un pieredzi.

9. Padomes institucionālo pārstāvniecību pēc koordinācijas institūcijas priekšlikuma apstiprina sadarbības apakšpadome.

10. Padome veic Profesionālās izglītības likumā noteiktās funkcijas, ievērojot Profesionālās izglītības likumā noteiktās padomes tiesības.

11. Padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Padomes nolikumu apstiprina sadarbības apakšpadome, un nolikumā norāda:

11.1. padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas termiņu un pārvēlēšanas kārtību;

11.2. padomes priekšsēdētāja vietnieku skaitu, viņu pilnvaras, ievēlēšanas termiņu un kārtību;

11.3. padomes pārstāvētās profesionālās izglītības programmas saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju un saimnieciskās darbības veidus saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju;

11.4. padomes struktūru, tās ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 23. un 25. punktu izveidotās apakšpadomes, to kompetencē esošās apakšnozares, jautājumus, kuros apakšpadomes lēmumi ir autonomi, apakšpadomes vadītāja ievēlēšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī apakšpadomes darbības kārtību;

11.5.  padomi veidojošo organizāciju pārstāvju (ekspertu) deleģēšanas, atsaukšanas un izslēgšanas kārtību;

11.6.  padomes sēžu protokola parakstīšanas kārtību padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā;

11.7.  padomes lēmumu pieņemšanas kārtību iespējama interešu konflikta gadījumā;

11.8. citus būtiskus nosacījumus, kas nav pretrunā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

12. Padomes darbu vada un padomi pārstāv padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāju padome ievēlē no nozari pārstāvošo darba devēju padomes locekļu vidus. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks vai padomes priekšsēdētāja pilnvarots padomes loceklis. 

13. Padomes sēdes notiek saskaņā ar padomes sēžu grafiku, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes sēžu grafiku apstiprina padome un par to informē koordinācijas institūciju. Padomes sēdes var organizēt arī attālināti, izmantojot koordinācijas institūcijas videokonferences platformu.

14. Padomes sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs. 

15. Padomes sēdes darba kārtību apstiprina padome.

16. Padomes loceklis ir tiesīgs ierosināt sasaukt padomes ārkārtas sēdi, iesniedzot iesniegumu padomes priekšsēdētājam. Par ārkārtas sēdes sasaukšanu informē koordinācijas institūciju.

17. Padomes locekļus par kārtējo padomes sēdi informē vismaz septiņas darbdienas iepriekš, bet par padomes ārkārtas sēdi – vismaz vienu darbdienu iepriekš, nosūtot uzaicinājumu uz padomes locekļa norādīto elektroniskā pasta adresi. Uzaicinājumā norāda informāciju par sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību.

18. Padomes sēdes tiek protokolētas. Koordinācijas institūcija 10 darbdienu laikā pēc padomes sēdes sagatavo padomes sēdes protokolu un saskaņo to ar padomes locekļiem.

19. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs. Parakstīto protokolu koordinācijas institūcija triju darbdienu laikā nosūta visiem padomes locekļiem.

20. Padome par tās kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumu pieņem ar padomes locekļu balsu vairākumu. Padomes nolikumā var paredzēt lielāku nepieciešamo balsu pārsvaru, ievērojot attiecīgās padomes darbības specifiku, institucionālo pārstāvniecību vai skaitlisko sastāvu.

21. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, izskatot jautājumus rakstveida procedūrā (elektroniski) un nesasaucot padomes sēdi.

22. Izskatot jautājumu rakstveida procedūrā (elektroniski), piemēro šādu kārtību:

22.1. koordinācijas institūcija sagatavo un, izmantojot elektronisko pastu, nosūta padomes locekļiem lēmumprojektu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus;

22.2. padomes locekļi piecu darbdienu laikā sagatavo viedokli par lēmumprojektu un, izmantojot elektronisko pastu, nosūta to koordinācijas institūcijai;

22.3. elektroniski saņemtos viedokļus pievieno elektroniskās saskaņošanas protokolam. Elektroniskās saskaņošanas protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai padomes priekšsēdētāja pilnvarots padomes loceklis;

22.4. koordinācijas institūcija piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to informē padomes locekļus;

22.5. ja lēmums rakstveida procedūrā (elektroniski) netiek pieņemts, jautājumu virza izskatīšanai padomes sēdē.

23. Atbilstoši attiecīgās padomes kompetencē esošajiem jautājumiem vai darbības specifikai padomei ir tiesības izveidot apakšpadomes vai darba grupas konkrētu padomes kompetencē esošu jautājumu risināšanai. 

24. Padomes izveidotās darba grupas darbojas atbilstoši lēmumam par to izveidošanu un sniedz padomei priekšlikumus par to kompetencē esošajiem jautājumiem. Darba grupās var iesaistīt ekspertus, kas nav padomes locekļi.

25. Padomes izveidotā apakšpadome ir patstāvīga padomes struktūrvienība, kuras kompetencē ir daļa no padomes kompetencē esošajiem jautājumiem un kuras darbā piedalās daļa no padomes locekļiem ar atbilstošu kompetenci. Apakšpadome darbojas atbilstoši šādai kārtībai:

25.1. apakšpadome ir tiesīga pieņemt lēmumus ar apakšpadomes locekļu balsu vairākumu;

25.2. apakšpadomes darbu vada apakšpadomes priekšsēdētājs, kuru ievēlē no apakšpadomes locekļu vidus;

25.3. apakšpadomes vadītāja prombūtnes laikā apakšpadomes vadītāja pienākumus pilda viņa pilnvarots apakšpadomes loceklis;

25.4. apakšpadomes sēdes tiek protokolētas atbilstoši padomes darbības nolikumā noteiktajai kārtībai.

26. Padomes reorganizāciju vai likvidāciju ir tiesīgi ierosināt nozares darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrības vai darbinieku pārstāvji, attiecīgās ministrijas un pati padome, iesniedzot iesniegumu koordinācijas institūcijai, kā arī koordinācijas institūcija un Profesionālās izglītības likumā noteiktā institūcija, kas ir nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators (turpmāk – nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators) pēc savas iniciatīvas. Koordinācijas institūcija un nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators sagatavo priekšlikumu par padomes likvidāciju un iesniedz to sadarbības apakšpadomei, kura pieņem lēmumu par padomes reorganizāciju vai likvidāciju.

27. Koordinācijas institūcija nodrošina šajos noteikumos noteikto uzdevumu izpildi, tai skaitā:

27.1. izskata iesniegumus par padomes izveidošanu, koordinācijas institūcijas tīmekļvietnē nodrošina informācijas pieejamību par saņemtajiem ierosinājumiem jaunas padomes izveidošanai, sagatavo un iesniedz sadarbības apakšpadomei attiecīgus priekšlikumus lēmuma pieņemšanai;

27.2. izvērtējot attiecīgās nozares specifiku, sagatavo priekšlikumus par padomes institucionālo pārstāvniecību un iesniedz tos apstiprināšanai sadarbības apakšpadomē;

27.3. sagatavo un iesniedz sadarbības apakšpadomei priekšlikumus par padomes nolikumu;

27.4. materiāli un tehniski nodrošina padomes sēžu norisi;

27.5. nodrošina informācijas apriti starp padomes locekļiem, tai skaitā padomes sēžu protokolu sagatavošanu, saskaņošanu un parakstīšanu;

27.6. nodrošina dokumentu un informācijas apriti starp padomi un citām institūcijām padomes kompetences jautājumos;

27.7. glabā padomes sēžu protokolus un informāciju par padomes darbību, kā arī nodrošina informācijas pieejamību koordinācijas institūcijas tīmekļvietnē;

27.8. izskata padomes iesniegto padomes darbības pārskatu, sagatavo un iesniedz priekšlikumus par tā apstiprināšanu sadarbības apakšpadomei;

27.9. izstrādā kritērijus ierosinājuma izvērtēšanai par nozares ekspertu padomes izveidi;

27.10. izskata iesniegtos ierosinājumus par padomes reorganizāciju vai likvidāciju, sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus sadarbības apakšpadomei.

28. Nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators sadarbojas ar koordinācijas institūcijām, nodrošina to savstarpējo informācijas apmaiņu, risina jautājumus, kas attiecas uz visām padomēm. 

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumus Nr. 485 "Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 141. nr.).