1. Noteikumi nosaka kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk kopā – iestāde), uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums (turpmāk – Likums), prasības:

1.1. iestādes un grupas noregulējamības novērtējumam, tai skaitā minimālo no iestādēm pieprasāmo informāciju noregulējuma plāna izstrādei un aktualizēšanai;

1.2. noregulējamības uzlabošanai saistībā ar noregulējamības novērtējumu.

2. Šo noteikumu III nodaļas prasības piemēro iestādēm, kurām noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība.

3. Ja noregulējuma plānā paredzētā noregulējuma stratēģija tiek mainīta no likvidācijas uz noregulējuma darbību vai noregulējuma stratēģijā tiek iekļauts uzņēmuma pārdošanas instruments, aktīvu nodalīšanas instruments vai pagaidu iestādes instruments, iestāde:

3.1. šo noteikumu III nodaļas, izņemot 11. punktu, prasību izpildi nodrošina pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad apstiprināts noregulējuma plāns un jaunā noregulējuma stratēģija;

3.2. šo noteikumu 11. punkta prasības izpildi nodrošina ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kad apstiprināts noregulējuma plāns un jaunā noregulējuma stratēģija.

4. Noregulējuma plāna izstrādei un aktualizēšanai Latvijas Banka var pieprasīt iestādei sniegt detalizētu informāciju, kuru Latvijas Banka izmanto arī noregulējamības novērtējumam, kas ir noregulējuma plānošanas neatņemama sastāvdaļa.

5. Lai izstrādātu un aktualizētu noregulējuma plānu, Latvijas Banka var pieprasīt vismaz šādu informāciju:

5.1. iestādes organizatoriskās struktūras detalizētu aprakstu, kā arī visu tās grupas sabiedrību sarakstu;

5.2. akcionāru (īpašnieku) un visu grupas sabiedrību sarakstu, kurā norādīts katra akcionāra (īpašnieka) akciju balsstiesību (tas ir, akciju ar balsstiesībām un bez balsstiesībām) skaits procentos;

5.3. par katru grupas sabiedrību – informāciju par juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsti (teritoriju), licenci vai atļauju un amatpersonu vai personām, kuras pilda pamatfunkcijas;

5.4. informāciju par iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu sasaisti, tai skaitā ar šādām funkcijām un darbības jomām saistītajiem būtisko aktīvu turējumiem un saistībām attiecībā uz katru grupas sabiedrību;

5.5. detalizētu aprakstu par iestādes un visu tās grupas sabiedrību saistībām, kas ir sadalītas vismaz pēc īstermiņa un ilgtermiņa parāda un nodrošināto, nenodrošināto un pakārtoto saistību veida un daudzuma;

5.6. informāciju par iestādes iekšēji rekapitalizējamām saistībām;

5.7. to procesu aprakstu, kas nepieciešami, lai noteiktu, kam iestāde ir ieķīlājusi nodrošinājumu, un informāciju par personu, kura tur nodrošinājumu, un reģistrācijas valsti (teritoriju), kurā atrodas nodrošinājums;

5.8. iestādes un tās grupas sabiedrību ārpusbilances riska darījumu sarakstu, tai skaitā informāciju par to sasaisti ar kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

5.9. informāciju par iestādes būtiskajiem darījumiem riska ierobežošanas nolūkā (hedge), tai skaitā to sasaisti ar grupas sabiedrībām;

5.10. iestādes nozīmīgāko vai kritiski svarīgāko darījumu partneru sarakstu, kā arī analīzi par nozīmīgāko darījumu partneru maksātnespējas ietekmi uz iestādes finansiālo situāciju;

5.11. to sistēmu sarakstu, kurās iestāde veic ievērojamu tirdzniecības darījumu skaitu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tai skaitā informāciju par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

5.12. to maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmu sarakstu, kuru dalībniece tieši vai netieši ir iestāde, tai skaitā informāciju par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

5.13. detalizētu galveno informācijas sistēmu sarakstu un aprakstu, tai skaitā par sistēmām, ko iestāde izmanto attiecībā uz riska pārvaldību un grāmatvedību, kā arī finanšu, uzraudzības un noregulējuma pārskatu sagatavošanu, tostarp informāciju par to sasaisti ar iestādes grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

5.14. šo noteikumu 5.13. apakšpunktā minēto sistēmu īpašnieku sarakstu, informāciju par pakalpojuma līmeņa līgumiem (service level agreement) un visām programmatūrām un sistēmām vai licencēm, kas ar šīm sistēmām saistītas, tai skaitā par to sasaisti ar grupas sabiedrībām, kritiski svarīgajām funkcijām un galvenajām darbības jomām;

5.15. informāciju par grupas sabiedrību sasaisti un par atsevišķu grupas sabiedrību savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību, tai skaitā par:

5.15.1. kopīgu vai vienotu personālu, iekārtām un sistēmām;

5.15.2. kapitāla, finansēšanas vai likviditātes mehānismiem;

5.15.3. esošiem vai iespējamiem kredītriskiem;

5.15.4. savstarpēju garantiju līgumiem (cross guarantee agreements), savstarpēja nodrošinājuma līgumiem (cross-collateral arrangements), savstarpēju saistību nepildīšanas noteikumiem (cross-default provisions) un savstarpēji saistītiem izslēdzošā ieskaita mehānismiem (cross-affiliate netting arrangements);

5.15.5. risku nodošanu (risks transfers) un kompensējošās tirdzniecības mehānismiem (back-to-back trading arrangements);

5.15.6. pakalpojuma līmeņa līgumiem;

5.16. informāciju par katras grupas sabiedrības uzraudzības un noregulējuma iestādi;

5.17. informāciju par valdes locekli, kas atbild par iestādes noregulējuma plāna izstrādei nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī personu (ja atšķiras), kura ir atbildīga par atsevišķo grupas sabiedrību, kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu informācijas nodrošināšanu;

5.18. procesu aprakstu par to, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa tās noteiktā nepieciešamā informācija noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai;

5.19. to līgumu aprakstu, kurus iestāde un tās grupas sabiedrības ir noslēgušas ar trešajām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar noregulējuma iestādes lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu, un informāciju par izbeigšanas sekām attiecībā uz noregulējuma instrumenta piemērošanu;

5.20. informāciju par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

5.21. informāciju par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, ārpus iestādes bilances veiktajām darbībām, riska ierobežošanas stratēģijām un iegrāmatošanas praksi.

6. Lai uzlabotu noregulējamību, iestāde ievēro Eiropas Banku iestādes 2022. gada 13. janvāra pamatnostādnes EBA/GL/2022/01 "Pamatnostādnes par noregulējamības uzlabošanu iestādēm un noregulējuma iestādēm" un Eiropas Banku iestādes 2023. gada 13. jūnija pamatnostādnes EBA/GL/2023/05 "Pamatnostādnes, ar ko groza Pamatnostādnes EBA/GL/2022/01 par noregulējamības uzlabošanu iestādēm un noregulējuma iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 15. un 16. pantu (Noregulējamības pamatnostādnes), lai ieviestu jaunu sadaļu par noregulējamības testēšanu".

7. Ja iestādes pamata vai alternatīvajā noregulējuma stratēģijā ir paredzēts uzņēmuma pārdošanas instruments, aktīvu nodalīšanas instruments vai pagaidu iestādes instruments, tad iestāde ievēro arī Eiropas Banku iestādes 2022. gada 26. septembra pamatnostādnes EBA/GL/2022/11 "Pamatnostādnes par nododamību, lai papildinātu noregulējamības novērtējumu attiecībā uz nodošanas stratēģijām".

8. Iestāde, kas neietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ievēro šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktās prasības individuāli.

9. Iestāde, kas ietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ievēro šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktās prasības katras noregulējuma grupas līmenī, kā arī individuāli.

10. Iestāde, kura ir noregulējamās vienības vai ārvalsts vienības meitas sabiedrība, bet pati nav noregulējamā vienība un kurai noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība pārsniedz zaudējumu absorbcijas summu, ievēro Eiropas Banku iestādes 2022. gada 13. janvāra pamatnostādņu EBA/GL/2022/01 "Pamatnostādnes par noregulējamības uzlabošanu iestādēm un noregulējuma iestādēm" 4.6. un 4.7. sadaļas prasības individuāli.

11. Iestāde sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tā novērtē, vai un kādā mērā tā atbilst šo noteikumu 6. un 7. punktā minētajās Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs noteiktajām prasībām. Pašnovērtējuma ziņojumu iestāde iesniedz Latvijas Bankai ne retāk kā reizi divos gados līdz otrā kalendārā gada 31. martam.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 29. marta normatīvos noteikumus Nr. 37 "Normatīvie noteikumi par iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma plāna izstrādei un iestādes vai grupas noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 67).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK;

3) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 13. janvāra pamatnostādnēm EBA/GL/2022/01 "Pamatnostādnes par noregulējamības uzlabošanu iestādēm un noregulējuma iestādēm";

4) Eiropas Banku iestādes 2022. gada 26. septembra pamatnostādnēm EBA/GL/2022/11 "Pamatnostādnes par nododamību, lai papildinātu noregulējamības novērtējumu attiecībā uz nodošanas stratēģijām";

5) Eiropas Banku iestādes 2023. gada 13. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2023/05 "Pamatnostādnes, ar ko groza Pamatnostādnes EBA/GL/2022/01 par noregulējamības uzlabošanu iestādēm un noregulējuma iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 15. un 16. pantu (Noregulējamības pamatnostādnes), lai ieviestu jaunu sadaļu par noregulējamības testēšanu".