1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka sadzīves atkritumu, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra atkritumu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā, prasības sadzīves atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, uzglabāšanai un apglabāšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību, kā arī apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un tiesības, atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu, teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās.

2. Noteikumu mērķi ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – iedzīvotājiem organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kādā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2.2. samazināt jebkura veida atkritumu rašanos to izcelsmes vietās un nodrošināt vides sanitāro tīrību, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvību un mantu;

2.3. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tostarp novērst atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto atkritumu daudzumu un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pienācīgu pārstrādi un reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.

3. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktos, to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.

4. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, noteikumos lietotie termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

4.2. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

4.3. liela izmēra atkritumi – mājsaimniecībā radušies atkritumi, kurus to izmēra un svara dēļ nevar vai nedrīkst ievietot atkritumu konteineros (mēbeles – galdi, krēsli, gultas, dīvāni, skapji, visa veida kumodes un plaukti; matrači; lielas lustras (bez spuldzēm); lieli paklāji; liela izmēra sadzīves priekšmeti un citi līdzīgi atkritumi).

5. Visa Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona. Rēzeknes valstspilsētas administratīvā teritorija ietilpst kopīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona ar Rēzeknes novada un Ludzas novada: Kārsavas pilsētas, Mērdzenes, Malnavas, Salnavas, Mežvidu, Goliševas, Ciblas, Blontu, Pušmucovas, Zvirgzdenes, Līdumnieku pagastu administratīvajām teritorijām.

6. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība):

6.1. organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistošajiem noteikumiem, ievērojot valsts un Latgales reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānus, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

6.2. nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību un informē par to atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu radītājus un valdītājus;

6.3. ik gadu līdz 30. jūnijam izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

7. Pašvaldībai papildus normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem ir šādi uzdevumi:

7.1. informēt atkritumu radītājus un valdītājus par apsaimniekotāju, ar kuru noslēgts līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu;

7.2. veicināt sadarbību starp atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām – atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu radītājiem un valdītājiem, kā arī personu grupām, to pārstāvjiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un apsaimniekotājiem;

7.3. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informēt atkritumu radītājus un valdītājus par izmaiņām un aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā;

7.4. plānot, organizēt un kontrolēt ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā;

7.5. izskatīt un, iespēju robežās savas kompetences ietvaros, risināt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanu un apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti;

7.6. nodrošināt, ka atkritumu radītāji un valdītāji tiek informēti par administratīvajā teritorijā esošajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem, šķirošanas un pārkraušanas stacijām (ja šķirošanas un pārkraušanas stacijā atkritumus šķiro vai pieņem no apmeklētājiem), būvniecības, tajā skaitā mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas rezultātā radīto) atkritumu savākšanas laukumiem, metāllūžņu noliktavām, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumiem un parka un dārza atkritumu kompostēšanas vietām saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

7.7. nodrošināt atkritumu konteineru uzstādīšanu publiskās vietās.

8. Atkritumu savākšana Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

8.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

8.2. atkritumu dalītās savākšanas punktus;

8.3. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru laukumus;

8.4. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktos paņēmienus dalīti savākto atkritumu uzkrāšanai, kā, piemēram, mājkompostēšanai paredzētās komposta kastes vai sezonālas akcijas, nosakot laiku un vietu, kur iedzīvotāji var nodot konkrētus atkritumu veidus (nokritušas koku lapas, elektroniku, lielgabarīta atkritumus u.tml., kas neiekļaujas ikdienas savākšanas procesā).

9. Pašvaldībā atkritumu savākšanas un izvešanas sistēma tiek organizēta atkritumu konteineros. Atkritumu konteiners var būt pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāja vai arī atkritumu radītāja īpašums. Drīkst lietot tikai ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņota tipa atkritumu konteinerus.

10. Atkritumu savākšanas veidu un savākšanā izmantoto infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.

11. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus vai nodrošinot šo atkritumu izvešanu bez uzglabāšanas, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

12. Noteikumu 11. punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību noteikumu 11. punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.

13. Mājsaimniecībās radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kurā notiek būvdarbi.

14. Privātmājās dzīvojošiem atkritumu radītājiem ir atļauts ierīkot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

15. Noteikumu 14. punktā norādītās personas paziņo pašvaldības izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam par bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu (nekustamā īpašuma adresi), kuru fiziska persona ir ierīkojusi uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai.

16. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir pienākums kompostēt mājsaimniecībā radītos bioloģiski noārdāmos atkritumus uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes.

17. Publiskā ārtelpā, neatkarīgi no īpašuma publiskas vai privātas piederības, sabiedrībai pieejamā teritorijā radušos un savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu vai parku atkritumus (puķes, novītušus ziedus, augus, lapas, zāli, mulču, zariņus, augu saknes un tiem pielīdzināmus atkritumus) ir atļauts kompostēt speciāli ierīkotās vietās vai pārstrādāt citā veidā, tikai ar pašvaldību saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo parka un dārza atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.

18. Atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem – primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem, putniem un kaitēkļiem.

19. Dzīvojamo māju, sabiedrisko objektu, darījumu (komerciālās), jauktas dzīvojamās un darījumu (komerciālās), ražošanas, mazdārziņu teritorijās bioloģiski noārdāmos dārzu vai parku atkritumus, kurus nav iespējams kompostēt un dalīti vākt, tādus kā zarus, koku un krūmu atgriezumus, drīkst dedzināt nelielos daudzumos ugunskuros vai māju un āra kurtuvēs tikai to rašanās vietās, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un personu mantai, kā arī nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Šāda dedzināšana ir pieļaujama vienīgi pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un gadījumos, kad tas nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību.

20. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros, ja šādi konteineri ir izvietoti. Dalīti vāktus bioloģiski noārdāmus atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā atkritumu poligonā vai speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots pašvaldības teritorijā.

21. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, šķiroto atkritumu savākšanas laukumus vai bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, kā arī iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotajās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

22. Atkritumu apsaimniekotājs nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai un informē par tām atkritumu radītājus un valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

23. Atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītās savākšanas punktos vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu.

24. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.

25. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar pašvaldību, 1 (vienu) mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē, kā arī iespēju robežās izvietojot informāciju citos atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai pieejamos komunikāciju kanālos.

26. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir:

26.1. piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju (izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašuma īpašnieks noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu) par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

26.1.1. vienu reizi mēnesī privātmājā un juridiskām personām;

26.1.2. vienu reizi nedēļā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kur ir līdz 12 dzīvokļiem;

26.1.3. divas reizes nedēļā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kur ir vairāk par 12 dzīvokļiem;

26.1.4. vienu reizi mēnesī periodā no 1. maija līdz 30. septembrim un vienu reizi trijos mēnešos periodā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim dārza māju (vasarnīcu), vasaras mītņu (tostarp dārzkopības kooperatīvu teritorijā esošo vasarnīcu vai dārza māju) vai citu īslaicīgas apmešanās ēku īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem vai viņu pilnvarotām personām par laika periodu, kurā uzturas dārza mājā (vasarnīcā).

26.2. nepieciešamības gadījumā, ierosināt izmaiņas šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētajā līgumā, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot sistemātisku sadzīves atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidotos atkritumu kaudzes, vai ņemot vērā faktiski radīto atkritumu daudzumu, samazināt minimālo atkritumu izvešanas biežumu, bet ne vairāk par 50 % no 26.1.1. līdz 26.1.4. apakšpunktos noteikto minimālo izvešanas reižu skaita;

26.3. ja tiek noslēgts līgums par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, nodrošināt, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāls, stiklu saturoši atkritumi, tekstilmateriāli un bīstamie sadzīves atkritumi) saskaņā ar šo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti; atkritumu apsaimniekotājs var samazināt šo noteikumu 26.1.1. līdz 26.1.4. apakšpunktos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret minētajos apakšpunktos norādīto, par to vienojoties ar atkritumu radītāju;

26.4. savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus un nogādāt tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja norādītajā vietā un ievietot tos atkritumu konteinerā;

26.5. nešķirotos sadzīves atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

26.6. iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu savākšanas pasākumos un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur ir izvietoti konteineri dalīti savāktiem atkritumiem – atkritumu dalītās savākšanas punktos vai nogādāt atkritumus uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu;

26.7. pie sabiedriski nozīmīgām būvēm uzstādīt atkritumu urnas un to dizainu (formu) saskaņot ar pašvaldību;

26.8. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, atbilstoši kārtībai, kāda noteikta līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kuru klients noslēdzis ar atkritumu apsaimniekotāju;

26.9. pēc pašvaldības vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju pieprasījuma nedēļas laikā sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, komersantiem un citām personām, kuras veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

26.10. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

26.11. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu piekļuvi tai un uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā. Šīs vietas un konteineru izvietojumam ir jāatbilst normatīvajiem aktiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas apbūvi. Savukārt atkritumu savākšanas laukumiem ir jānodrošina prasībām atbilstošs infrastruktūras aprīkojums, kā noteikts normatīvajos aktos par atkritumu savākšanu un uzglabāšanu (piemēram, ūdensnecaurlaidīgs segums, lietus notekūdeņu sistēma, apgaismojums, dažādu dalīti savākto atkritumu konteineri un cits aprīkojums);

26.12. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļuvi atkritumu konteineru novietnes laukumiem vai vietām, novietojot atkritumu konteinerus piebraucamā ceļa vai ielas malā, to iztukšošanas dienās līdz plkst. 7.00. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteinerus no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

26.13. nodrošināt atkritumu savākšanas laukuma (atkritumu konteineru izvešanas vietas) sakopšanu pēc konteineru iztukšošanas;

26.14. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi pirms ievietošanas atkritumu konteineros ir iesaiņoti atkritumu maisos un atkritumu maisi ir aizsieti. Asie priekšmeti atkritumu konteineros jāievieto tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt atkritumu konteinera vāku;

26.15. sadzīves atkritumu uzkrāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumu konteinerus;

26.16. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantoto atkritumu konteineru saglabāšanu, kā arī uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā;

26.17. ja nekustamā īpašuma teritorijā atkritumu konteineru novietošana nav iespējama, par atkritumu konteineru novietošanu jāvienojas ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju. Šādos gadījumos abu nekustamo īpašumu īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai pilnvarotām personām jānoslēdz savstarpēja vienošanās par to, kā tiks veikta katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšana un apsaimniekošana (atkritumu konteineru lietošana, norēķini);

26.18. nodrošināt konkrētajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, dalītu savākšanu un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura iztukšošanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;

26.19. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumu, būvniecības atkritumu, koku nobiru, lapu un zāles savākšanu (ja netiek veidots komposts)) nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, sedzot attiecīgi radītās izmaksas;

26.20. veikt maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu ar nekustamā īpašuma īpašumtiesību, valdījuma vai lietošanas tiesību iegūšanas brīdi, un šis pienākums izbeidzas ar minēto tiesību izbeigšanos;

26.21. neatkarīgi no rakstveida līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas fakta un tā spēkā esamības norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par faktiski sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši pašvaldībā noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu.

27. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju.

28. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums ievērot prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.

29. Par sīko sadzīves atkritumu, nokritušo koku, zaru, lapu un nopļautās zāles nenovākšanu no īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošā zemesgabala, kā arī no īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas (piemēram, gājēju ietvēm un zālājiem līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), ja faktisko piesārņotāju noteikt ir sarežģīti vai neiespējami, ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks.

30. Par būvniecības un liela izmēra atkritumu savākšanu un izvešanu ir atbildīga persona, kas veic būvniecības vai remonta darbus. Personai ir pienākums noslēgt atsevišķu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš normatīvo aktu noteiktā kārtībā ieguvis atļauju šos atkritumus apsaimniekot.

31. Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tostarp dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu. Līgumā tiek noteikta atkritumu izvešanas kārtība, kā arī iespējams izvēlēties atbilstošu konteineru tilpumu, vai teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana, priekšapmaksas atkritumu maisus.

32. Privātmāju īpašnieki saskaņo konteineru atrašanās vietu (adresi) ar atkritumu apsaimniekotāju līguma noslēgšanas brīdī.

33. Sadzīves atkritumu savākšanai pie tirdzniecības vietām, sabiedriskā transporta pieturu vietām, publiskās atpūtas vietām un pie publiskas lietošanas ēkām īpašnieki izvieto atkritumu urnas un nodrošina to regulāru iztukšošanu.

34. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji, garāžu vai dārzkopības kooperatīvu sabiedrības ir atbildīgas par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu no to apsaimniekošanā nodotajiem īpašumiem.

35. Dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašnieki, kas nav dārzkopības kooperatīvu sabiedrības biedri, savstarpēji vienojas par sadzīves atkritumu savākšanu no to īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem ar noteikumu, ka maksājumus atkritumu apsaimniekotājam par sadzīves atkritumu savākšanu no minētajiem īpašumiem veic viena persona, ar kuru atkritumu apsaimniekotājs slēdz līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu, un pārējie īpašnieki norēķinās ar šo personu.

36. Dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, noslēdzot ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, var deleģēt savu atbildību par radīto sadzīves atkritumu savākšanu nekustamā īpašuma (tā daļas, dzīvojamās telpas) apsaimniekotājam. Šādos gadījumos par sadzīves atkritumu savākšanas pasākumu īstenošanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.

37. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki vai pārvaldnieki:

37.1. mājas īpašumā, valdījumā vai lietojamā esošā zemesgabalā izveido mājas iedzīvotājiem pieejamā vietā vides prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu konteineru laukumu un nodrošina tajā kārtību. Atkritumu izvešanas specializētajiem transportlīdzekļiem nodrošina ērtu piekļuvi atkritumu konteineriem;

37.2. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu stāvvadi, nodrošina šo stāvvadu regulāru apkopi, obligāto dezinfekciju vienu reizi gadā un atkritumu konteineru telpu tīrību un pieejamību;

37.3. izvērtējot situāciju atkritumu konteineru laukumā, ņemot vērā faktisko atkritumu daudzumu (konkrētā laika periodā), slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, nosakot konteineru daudzumu un atkritumu izvešanas biežumu, nodrošinot, lai netiktu pieļauta atkritumu uzkrāšanās ārpus atkritumu konteineriem;

37.4. kontrolē situāciju atkritumu konteineru laukumos. Ja tiek konstatēts konteineru pārpildījums un atkritumu uzkrāšanās ārpus atkritumu konteineriem, maina atkritumu konteineru skaitu vai atkritumu izvešanas biežumu, kas noteikts līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā faktisko atkritumu daudzumu.

38. Publisko pasākumu organizētājam pirms pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas ir pienākums noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par publiskā pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tostarp par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu (nepieciešamības gadījumā arī dalīti savākto) savākšanu no izvietotajiem atkritumu konteineriem, kā arī nodrošināt:

38.1. atkritumu konteineru pasūtīšanu no atkritumu apsaimniekotāja pietiekamā daudzumā, nodrošinot, lai tie tiktu savlaicīgi iztukšoti un nebūtu pārpildīti;

38.2. attiecīgās teritorijas sakopšanu piecu stundu laikā pēc pasākuma noslēguma; vietās, kur notiek intensīva gājēju un satiksmes kustība, tas jāveic vienas stundas laikā pēc pasākuma noslēguma.

39. Atkritumu konteineru uzstādīšanas un noņemšanas izmaksas sedz pasākuma organizators, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

40. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:

40.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās, tajā skaitā novietot pie konteineriem un publiskās ārtelpās (piemēram, uz ielām, skvēros, parkos un mežos);

40.2. novietot sadzīves atkritumus atkritumu konteineros, kas nav norādīti līgumā par atkritumu apsaimniekošanu;

40.3. ierīkot izgāztuves un aprakt atkritumus pagalmos, tranšejās, būvbedrēs, piegružot un aizbērt grāvjus; iznest no pagalmiem un novietot ielu braucamās daļas malās visāda veida atkritumus, tajā skaitā lapas, zāli, zarus; izmest dubļus, izdedžus un gružus uz lietus ūdens noteku restēm un vākiem, uz ielas braucamās daļas un apstādījumiem, kā arī ēku pagrabu logu ailēs, kanalizācijas tīkla apskates akās un kontrolakās, grāvjos, upēs un citās ūdenstilpēs, kā arī uz to malām un nogāzēm un tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

40.4. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

40.5. ievietot bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros atkritumus neatbilstoša materiāla iepakojumos;

40.6. novietot dažādu veidu bīstamos un videi kaitīgos vai ražošanas atkritumus sadzīves atkritumu konteineros vai blakus tiem;

40.7. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros;

40.8. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

40.9. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);

40.10. novietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus un cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamus atkritumus, ielu smiltis, zarus, koku un krūmu atgriezumus;

40.11. novietot būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus namu piegulošajās teritorijās, zaļajās zonās, sadzīves atkritumu konteineros vai blakus tiem bez saskaņošanas ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju un atkritumu apsaimniekotāju;

40.12. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;

40.13. veikt darbības, kas ir pretrunā ar šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.

41. Atkritumu apsaimniekotājs koordinē un savas kompetences ietvaros uzrauga atkritumu apsaimniekošanu Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un Latgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, kā arī šiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, par konstatētajiem pārkāpumiem informējot pašvaldību un Valsts vides dienestu.

42. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

42.1. saņemt Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk – AAL) 12. panta pirmajā daļā noteiktās atļaujas no Valsts vides dienesta un pirms savas darbības uzsākšanas noslēgt līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

42.2. saskaņā ar iepriekš saskaņotu sadzīves atkritumu izvešanas grafiku, ievērojot radīto sadzīves atkritumu daudzumu, nodrošināt atkritumu radītājus ar atbilstošu sadzīves atkritumu konteineru veidu un skaitu, kā arī nodrošināt regulāru sadzīves atkritumu (tostarp dalīti savākto sadzīves atkritumu) savākšanu no atkritumu radītājiem un valdītājiem, nodrošināt atkritumu konteineru iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu konteineru novietnes laukumiem;

42.3. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot pašvaldības apstiprināto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos;

42.4. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ja publiskā pasākuma organizētājam nav parādu pret atkritumu apsaimniekotāju;

42.5. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvarotu personu;

42.6. nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma atkritumu konteineriem nepieciešamā daudzumā, kā arī pēc klienta lūguma – ar citiem atkritumu apsaimniekotāja noteiktiem paņēmieniem dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai;

42.7. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;

42.8. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu konteinera bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;

42.9. Iespēju robežās un, ņemot vērā noslēgto līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu, nodrošināt dalīti savāktu atkritumu savākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu (tostarp tekstilmateriālu un bīstamajiem sadzīves atkritumu savākšanu), kā arī ņemot vērā šo noteikumu 26.3. punktā izvirzītās prasības;

42.10. nogādāt savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus atkritumu poligonā ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transportlīdzekļiem;

42.11. nodrošināt noteikta veida sadzīves atkritumu (piemēram, liela izmēra atkritumi, būvniecības atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi, parku un dārzu atkritumi) izvešanu atbilstoši ar pašvaldību un klientu noslēgtā līguma noteikumiem;

42.12. sniegt pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma par atkritumu apsaimniekošanu prasībām;

42.13. izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti;

42.14. ziņot attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm par konstatētajiem atkritumu radītāju vai valdītāju pārkāpumiem;

42.15. veikt iedzīvotāju informēšanu un apmācību, nodrošinot informatīvos materiālus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

42.16. periodiski informēt pašvaldību par dalīti savākto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas darbību un attīstību, tajā skaitā dalīti savākto atkritumu konteineru novietošanas vietām;

42.17. lai sekmētu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību, sadarbībā ar pašvaldību izglītot sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu savākšanu.

43. Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu apsaimniekotājam pāriet atkritumu apsaimniekotāja īpašumā, un atkritumu apsaimniekotājam pieder tiesības brīvi rīkoties ar savāktajiem atkritumiem.

44. Par sadzīves atkritumu izvešanu tiek piemērota maksāšanas un aprēķināšanas kārtība, ņemot vērā faktiski izvesto atkritumu daudzumu.

45. Atkritumu apsaimniekotājs veic izvesto atkritumu uzskaiti no konteineru laukumiem, ņemot vērā konteineru piepildījumu (pilns, pustukšs, tukšs).

46. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības par sadzīves atkritumiem, kas ir novietoti ārpus atkritumu konteinera, piemērot maksas palielināšanas koeficientu, bet ne vairāk kā 1,5 no noteiktās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.

47. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos sadzīves atkritumus, par to informējot klientu un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja:

47.1. klients nav veicis samaksu par atkritumu apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un par samaksas kavējumu atkritumu radītājs ir brīdināts līgumā noteiktajā kārtībā;

47.2. atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk nekā divas reizes pēc kārtas sadzīves atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz atkritumu konteineru tilpumu. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem sadzīves atkritumiem un turpmāk savācamo sadzīves atkritumu apjoma palielināšanu (papildu atkritumu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana atkritumu konteineru iztukšošanas grafikā);

47.3. atkritumu konteineros ievietoti konkrētajam atkritumu konteineram neatbilstoši atkritumi. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu atkritumu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;

47.4. nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

47.5. ceļa seguma stāvokļa vai transporta kustības ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamajā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.

48. Sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī par šo noteikumu prasību neievērošanu, izskata pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde un Rēzeknes valstspilsētas Pašvaldības policija.

49. Kontrolēt šo noteikumu izpildi, uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu un veikt normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās procesuālās darbības par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas normatīvajos aktos par administratīvo atbildību norādītās personas.

50. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu un administratīvo atbildību noteiktajā kārtībā.

51. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ar atkritumu radītājiem un valdītājiem noslēgtie līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ir spēkā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Pretrunu gadījumā pusēm ir pienākums nodrošināt līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā 6 (sešu) mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

52. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2020. gada 5. novembra saistošie noteikumi Nr. 27 (prot. Nr. 108, 8. punkts, lēmums Nr. 1384) "Rēzeknes pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi".