1. Noteikumi nosaka kritērijus, kuri alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam ir jāņem vērā, izvērtējot, vai kopējo ieguldījumu uzņēmums ir atzīstams par alternatīvo ieguldījumu fondu Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. galvenokārt ar tirdzniecību vai ražošanu saistīts mērķis – mērķis, kas saistīts ar komercdarbības stratēģijas īstenošanu, pamatā ietverot kādu no šādām aktivitātēm:

2.1.1. komercdarbību, kas saistīta ar pirkšanu, pārdošanu, preču apmaiņu vai nefinanšu pakalpojumu sniegšanu;

2.1.2. ražošanu, kas ietver preču ražošanu vai būvniecību;

2.1.3. šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minēto darbību apvienojumu;

2.2. apvienotais ienesīgums – apvienota riska rezultātā gūtais ienesīgums no ieguldījumu aktīvu pirkšanas, turēšanas vai pārdošanas, tai skaitā darbības, kuras optimizē vai palielina šo aktīvu vērtību, lai gan ieguldītājiem var veidoties atšķirīgi ienesīgumi, piemēram, saskaņā ar pielāgotu dividenžu politiku;

2.3. esoša grupa – ģimenes locekļu grupa neatkarīgi no šīs ģimenes locekļu grupas juridiskā statusa, kas izveidota, lai veiktu ieguldījumu kopējo ieguldījumu uzņēmumā, ar nosacījumu, ka vienīgie šādas grupas patiesie labuma guvēji ir ģimenes locekļi un šāda grupa ir izveidota pirms kopējo ieguldījumu uzņēmuma izveides. Tas neliedz ģimenes locekļiem pievienoties šādai grupai pēc uzņēmuma izveidošanas. Šo noteikumu izpratnē par ģimenes locekļiem uzskata laulāto, personu, kas dzīvo kopā ar esošā grupā ietilpstošu personu, ar kuru tai ir noturīgas, ciešas attiecības, kopīga mājsaimniecība un stabila, ilgstoša kopdzīve, radiniekus tiešā līnijā, brāļus un māsas, māsīcas, tēva brāļus un māsas, mātes brāļus un māsas, brālēnus un personas, kuras ir esošā grupā ietilpstošas personas apgādībā vai aizbildnībā;

2.4. ikdienas lēmumu pieņemšana vai kontrole – veids, kādā tiek īstenota tieša un pastāvīga lēmumu pieņemšana jautājumos, kas ikdienā saistīti ar kopējo ieguldījumu uzņēmuma aktīvu pārvaldi, ietverot gan tādu lēmumu īstenošanu vai kontroli, kas ir pieņemti akcionāru vai dalībnieku sapulcē, piemēram, par kopējo ieguldījumu uzņēmumu apvienošanos vai likvidāciju, akcionāru vai dalībnieku pārstāvju ievēlēšanu, izpildinstitūciju amatpersonu vai revidentu iecelšanu vai gada pārskatu apstiprināšanu, gan arī citu tādu būtisku jautājumu risināšanu, kas parasti nav akcionāru vai dalībnieku sapulces kompetencē;

2.5. pārējo terminu lietojums šajos noteikumos atbilst Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību, minēto terminu lietojumam.

3. Lai uzņēmumu atzītu par alternatīvo ieguldījumu fondu, tam jāatbilst visiem šādiem kritērijiem:

3.1. tas ir kopējo ieguldījumu uzņēmums;

3.2. kapitāls tam tiek piesaistīts no vairākiem ieguldītājiem;

3.3. tam piesaistītais kapitāls tiek ieguldīts šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto ieguldītāju labā;

3.4. tam ir noteikta ieguldījumu politika.

4. Kopējo ieguldījumu uzņēmumā apvieno no ieguldītājiem saņemto kapitālu, lai to ieguldītu, radot apvienoto ienesīgumu šiem ieguldītājiem. Šāda kopējo ieguldījumu uzņēmuma mērķis nav galvenokārt ar tirdzniecību vai ražošanu saistīts mērķis.

5. Ieguldītāji, kuriem pieder kopējo ieguldījumu uzņēmuma daļas, kā kolektīva grupa nepiedalās ikdienas lēmumu pieņemšanā vai kontrolē. Uzņēmums ir atzīstams par kopējo ieguldījumu uzņēmumu arī tad, ja vienam vai vairākiem, bet ne visiem ieguldītājiem, kuriem pieder kopējo ieguldījumu uzņēmuma daļas, tiek piešķirtas ikdienas lēmumu pieņemšanas vai kontroles tiesības.

6. Kapitāla piesaiste ir komercdarbība, kas ietver ikvienu pasākumu, ko veic kopējo ieguldījumu uzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura rīkojas šā kopējo ieguldījumu uzņēmuma vārdā (parasti fonda pārvaldnieks), lai no viena vai vairākiem ieguldītājiem saņemto kapitālu vai iemaksājamo kapitālu nodotu šim kopējo ieguldījumu uzņēmumam ar mērķi to ieguldīt saskaņā ar noteikto ieguldījumu politiku.

7. Kapitāla piesaisti var īstenot vienreiz, vairākkārt vai pastāvīgi, piesaistot līdzekļus vai iemaksājamo kapitālu naudā vai ar mantisko ieguldījumu.

8. Ja kopējo ieguldījumu uzņēmumā kapitālu iegulda esošas grupas locekļi un ja tas izveidots vienīgi šīs grupas locekļu finanšu līdzekļu ieguldīšanai un personīgā labuma gūšanai, šāds ieguldījums netiek uzskatīts par kapitāla piesaisti.

9. Ja esošas grupas loceklis veic ieguldījumu kopējo ieguldījumu uzņēmumā kopā ar tādiem ieguldītājiem, kuri nav esošas grupas locekļi, šāds ieguldījums ir uzskatāms par kapitāla piesaisti.

10. Ja normatīvie akti vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma darbības noteikumi vai dibināšanas dokumenti neaizliedz veikt kapitāla piesaisti no vairāk nekā viena ieguldītāja, šādu kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzskata par kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, arī tad, ja tam faktiski ir tikai viens ieguldītājs.

11. Ja normatīvie akti vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma darbības noteikumi vai dibināšanas dokumenti aizliedz veikt kapitāla piesaisti no vairāk nekā viena ieguldītāja, šādu kopējo ieguldījumu uzņēmumu tomēr uzskata par kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kas piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, ja:

11.1. vienīgais ieguldītājs iegulda kapitālu, kas piesaistīts no vairāk nekā vienas juridiskas vai fiziskas personas, lai piesaistīto kapitālu ieguldītu šo personu labā;

11.2. fonda struktūra nodrošina, ka tam ir vairāk nekā viens ieguldītājs, piemēram, tiek veikti galvenās un pakārtotās struktūras darījumi, kuros galvenā fonda vienīgais ieguldītājs ir pakārtotais fonds, izmantojot fondu fonda struktūru, ja fondu fonds ir vienīgais ieguldītājs uzņēmumā;

11.3. darījuma rezultātā vienīgais ieguldītājs ir pilnvarotā persona (pārstāvis), kuru vairāk nekā viena persona ir pilnvarojusi veikt ieguldījumu tās labā.

12. Kopējo ieguldījumu uzņēmumam ir noteikta ieguldījumu politika, ja tā nosaka, kā kopējo ieguldījumu uzņēmums pārvalda no ieguldītājiem saņemto (piesaistīto) kapitālu, lai gūtu apvienoto ienesīgumu.

13. Ieguldījumu politika atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

13.1. ieguldījumu politika ir noteikta un to nedrīkst mainīt līdz brīdim, kad ieguldītājs sāk pildīt saistības, ko tas uzņēmies pret kopējo ieguldījumu uzņēmumu;

13.2. ieguldījumu politika ir aprakstīta kopējo ieguldījumu uzņēmuma darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā vai arī tā ir šo dokumentu sastāvdaļa;

13.3. kopējo ieguldījumu uzņēmums vai juridiska persona, kas pārvalda kopējo ieguldījumu uzņēmumu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, ir atbildīga par ieguldījumu politikas īstenošanu;

13.4. ieguldījumu politika nosaka ieguldīšanas pamatprincipus, kas ietver vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

13.4.1. ieguldīt konkrētos aktīvu veidos vai ieguldīt saskaņā ar noteiktiem aktīvu ieguldījumu ierobežojumiem;

13.4.2. īstenot noteiktas stratēģijas;

13.4.3. ieguldīt noteiktos ģeogrāfiskajos reģionos;

13.4.4. ievērot sviras finansējuma ierobežojumu;

13.4.5. ievērot noteiktos minimālos ieguldījumu turēšanas periodus;

13.4.6. ievērot citus ierobežojumus, kas paredzēti riska diversifikācijas nodrošināšanai.

14. Ikviens ieguldījumu politikas ieguldījumu pamatprincips, kas ietver vismaz vienu no šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētajiem kritērijiem kopējo ieguldījumu uzņēmuma darbībai, kurai nav galvenokārt ar tirdzniecību vai ražošanu saistīts mērķis, ir uzskatāms par ieguldīšanas pamatprincipu.

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 18. augusta normatīvos noteikumus Nr. 134 "Normatīvie noteikumi par kritērijiem kopējo ieguldījumu uzņēmuma atzīšanai par alternatīvo ieguldījumu fondu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 160).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2013. gada 13. augusta pamatnostādnēm Nr. ESMA/2013/611 "Pamatnostādnes par galvenajiem jēdzieniem direktīvā par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem".