1. Plāna kopsavilkums

Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Eiropas aprūpes stratēģiju¹ un Eiropas Komisijas Padomes ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei² (turpmāk – EK Padomes ieteikums). Vienlaikus plāns ir izstrādāts gan saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) apstiprinātajām "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"³ (turpmāk – Pamatnostādnes), gan ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022.–2024. gadam iekļauto⁴, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībā un pieejamībā.

Gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, palielinās iedzīvotāju dzīvildze, taču gadījumos, kad fiziskā un garīgā veselība ir būtiski pasliktinājusies, personas kļūst atkarīgas no līdzcilvēku palīdzības. Līdz ar to sociālās aizsardzības sistēmās arvien lielākam cilvēku skaitam un ilgstošākā posmā ir nepieciešama ilgtermiņa aprūpe.

Eiropas sociālo tiesību 18. pīlārā⁵ ir uzsvērtas tiesības uz kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, jo īpaši aprūpei mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību piekļuvei, pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai.

EK Eiropas aprūpes stratēģija un EK Padomes ieteikums nosaka nepieciešamību ES dalībvalstīm uzlabot ilgtermiņa aprūpes sociālās aizsardzības piemērotību, lai veicinātu, ka šie pakalpojumi ir savlaicīgi, visaptveroši un cenu ziņā pieejami. EK Padomes ieteikums paredz ES dalībvalstīm sagatavot un iesniegt EK valsts rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi šā ieteikuma īstenošanai, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus, kā arī turpmāk paredzēts iesniegt regulārus progresa ziņojumus EK.

Tā kā Latvijas likumdošanā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojums vēl nav reglamentēts, tad Plāna izstrādē Labklājības ministrija ir vadījusies pēc ekspertu darba grupā⁶ saskaņotā termina skaidrojuma - "Ilgtermiņa aprūpe ir pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošs vai pastāvīgs atbalsts pašaprūpes un ikdienas darbībās vai darbībās, kas saistītas ar neatkarīgu dzīvi. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi var tik sniegti institūcijā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pansijās) vai personas dzīvesvietā (aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums)".

Ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs ir detalizēti analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, Plānā netiek iekļauta minētā informācija. Esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā ir analizēta arī "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas gala ietekmes novērtējumā"⁷. Tāpat Plānā netiek atsevišķi izvirzīti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, jo tie ir norādīti Pamatnostādņu 3. sadaļā "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" rādītājos "2. Politikas rezultāts: Nodrošināti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši, kvalitatīvi un efektīvi sociālie pakalpojumi" un "5. Politikas rezultāts: Nodrošināta efektīva sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldība".

Lai arī lielāka uzmanība Latvijā tiek pievērsta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai, nevar noliegt, ka nepieciešama arī kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kuru pilnvērtīga aprūpe mājās ir neefektīva un apgrūtinoša. Tādējādi Plānā tiek ietverti gan pasākumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai, gan pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši integrēto (sociālās aprūpes un veselības aprūpes) pakalpojumu attīstībai. Tāpat Plānā ir ietverti pasākumi gan formālo, gan neformālo aprūpētāju kapacitātes stiprināšanai un digitālo rīku izmantojamības palielināšanai ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pārvaldībā, uzraudzībā.

Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās valsts budžeta iestādes amatalgas/administratīvās kapacitātes ietvaros. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029. gadam). Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā un ir norādīts indikatīvi.

Labklājības ministrija 2024. gada 26. jūlijā iesniedza Plānu izskatīšanai Ministru kabinetā, un tajā bija norādīts pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums arī 2025. gadā. 2024. gada 25. septembrī saņemts Ministru prezidentes uzdevums, ņemot vērā Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" (24-TA-226) un saistībā ar to pieņemtos lēmumus (Ministru kabineta 19.09.2024. ārkārtas sēdes protokols Nr. 38 2. §), aktualizēt Plāna projektu attiecībā uz tajā ietvertajiem pasākumiem un tiem nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un iesniegt precizēto plāna projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna ieviešanai kopā 2026. un 2027. gadā būtu nepieciešami papildus līdzekļi 77 938 427 euro apmērā un turpmāk ik gadu 39 652 797 euro apmērā, t.sk.:

1) 2026. gadā – 10 832 630 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);

2) 2027. gadā – 13 933 131 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);

3) 2028. gadā un turpmāk ik gadu 13 066 464 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets).

Daļu no pasākumiem iespējams finansēt esošo finanšu līdzekļu ietvaros 2024. gadā – 236 183 391 euro, 2025. gadā 281 254 746 euro, 2026. gadā 262 827 288 euro, t.sk. valsts budžets:

1) 2024. gadā – 46 871 196 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 28 837 782 euro);

2) 2025. gadā – 78 892 774 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 60 864 360 euro);

3) 2026. gadā – 40 216 600 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 22 084 766 euro). Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK⁸, pirmo progresa ziņojumu iesniedzot jau 2024. gada jūnijā.

Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK⁹, pirmais progresa ziņojums par plāna virzību tika sniegts jau 2024. gada jūnijā.

2. Situācijas apraksts

Sociālās aizsardzības sistēma Eiropā ir izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret riskiem un vajadzībām, kas saistītas ar bezdarbu, slimībām un veselības aprūpi, invaliditāti, vecumu, sociālo atstumtību u.c. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, arvien vairāk cilvēku sasniedz vecumu, kad fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanās padara viņus atkarīgus no citu palīdzības. Sociālās aizsardzības sistēmām arvien lielākam cilvēku skaitam un ilgstošākā posmā ir jānodrošina ilgtermiņa aprūpe. Tas ietekmē ilgtermiņa aprūpes izdevumus, kas pieaug straujāk nekā veselības aprūpei un pensijām novirzītais finansējums. Tiek prognozēts, ka to cilvēku skaits Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, pieaugs no 30,8 miljoniem 2019. gadā līdz 38,1 miljonam 2050. gadā¹⁰.

Ilgtermiņa aprūpei ir būtiska sociāla un ekonomiska nozīme. Tā palīdz ne tikai nodrošināt cienīgu dzīvi un labbūtību tiem, kam vajadzīga aprūpe, un aizsargāt viņu pamattiesības, bet arī samazina nevienlīdzību, tādējādi uzlabojot sociālo taisnīgumu un paaudžu solidaritāti. Ieguldījumiem ilgtermiņa aprūpē ir ekonomiska atdeve, jo rada jaunas darbvietas un atslogo cilvēkus, kuri aprūpē ģimenes locekļus.

Tādēļ Eiropas sociālā politika ir mērķtiecīgi vērsta uz ieguldījumu cilvēkos, lai stiprinātu cilvēku prasmes un spējas un atbalstītu viņus pilnvērtīgi piedalīties nodarbinātībā un sociālajā dzīvē. Eiropas sociālās politikas vispārējie mērķi atspoguļoti stratēģijā "Eiropa 2020"¹¹ un nodrošina iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi nosaka virzību uz spēcīgu sociālo Eiropu un pauž principus un tiesības, kam ir būtiska nozīme taisnīgas un labi funkcionējošas labklājības sistēmas nodrošināšanā, īstenojot taisnīgumu, iekļautību un vienlīdzīgas iespējas¹². Eiropas sociālo tiesību 18. pīlārā⁵ ir uzsvērtas tiesības uz kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, jo īpaši aprūpei mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību piekļuvei, pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai.

Savukārt, EK Eiropas aprūpes stratēģija un EK Padomes ieteikums nosaka pasākumus kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamībai visā ES un situācijas uzlabošanai gan aprūpes saņēmējiem, gan aprūpes sniedzējiem.

Eiropas aprūpes stratēģija vērsta uz kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību ES dalībvalstīs un situācijas uzlabošanu gan aprūpes saņēmējiem, gan aprūpes sniedzējiem, paredzot šādus principus:

• aprūpes pakalpojumi ir jāpaplašina, lai apmierinātu gan esošās, gan nākotnes vajadzības pēc aprūpes, vienlaikus uzlabojot arī aprūpes kvalitāti un cenas pieņemamību;

• uz konkrētu cilvēku vērsta pieeja nozīmē piedāvāt dažādu pakalpojumu izvēli atbilstoši cilvēku vajadzībām un uzlabot pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem;

• ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, kas ir sekmīgi integrēti veselības aprūpē un nodrošina labus aprūpes risinājumus, tajā skaitā cilvēkiem, kam ir vajadzīga paliatīvā aprūpe, uzlabo dzīves kvalitāti un veselības rezultātus, un var veicināt izmaksu lietderību, palīdzot samazināt slogu slimnīcām un citām veselības aprūpes iestādēm;

• inovatīvi digitāli risinājumi, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, palīgtehnoloģijas, tele-aprūpe, mākslīgais intelekts un robotika var uzlabot kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu aprūpes pakalpojumu pieejamību un veicināt neatkarīgu dzīvi.

EK Padomes ieteikums nosaka nepieciešamību ES dalībvalstīm uzlabot ilgtermiņa aprūpes piemērotību, lai veicinātu, ka šie pakalpojumi ir savlaicīgi, visaptveroši un cenu ziņā pieejami, tai skaitā:

• paplašināt ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piedāvājumu, tostarp attīstot un uzlabojot aprūpi mājās un kopienā balstītu aprūpi;

• mazināt teritoriālās atšķirības, tostarp izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un digitālos risinājumus;

• izstrādāt ilgtermiņa aprūpes kvalitātes sistēmu, lai veicinātu pakalpojumu kvalitāti;

• nodrošināt taisnīgus darba apstākļus un prasmju pilnveidi aprūpes darbiniekiem;

vatbalstīt neformālos aprūpētājus, nodrošinot mācības, konsultācijas, psiholoģisku un cita veida atbalstu;

• palielināt saskaņotību ar citām politikas jomām, uzlabot datu vākšanu un ilgtermiņa aprūpes vajadzību prognozēšanu.

EK Padomes ieteikums paredz ES dalībvalstīm sagatavot un iesniegt EK valsts rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi šā ieteikuma īstenošanai, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus, kā arī turpmāk paredzēts iesniegt regulārus progresa ziņojumus EK.

Tādēļ Plāns ir izstrādāts saskaņā ar EK Eiropas aprūpes stratēģiju un EK Padomes ieteikumu. Vienlaikus plāns ir izstrādāts gan saskaņā ar pamatnostādnēm, gan ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022.–2024. gadam iekļauto¹³, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībā un pieejamībā.

EK Padomes ieteikums kā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojumu nosaka - "ilgtermiņa aprūpe ir pakalpojumu un palīdzības klāsts cilvēkiem, kuri ilgstošas garīgas un/vai fiziskas nespējas un/vai invaliditātes dēļ ir atkarīgi no palīdzības ikdienas darbībās un/vai kuriem ir vajadzīga pastāvīga aprūpe". Tā kā Latvijas likumdošanā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojums vēl nav reglamentēts, tad Plāna izstrādē Labklājības ministrija ir vadījusies pēc ekspertu darba grupā¹⁴ saskaņotā termina skaidrojuma – "Ilgtermiņa aprūpe ir pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošs vai pastāvīgs atbalsts pašaprūpes un ikdienas darbībās vai darbībās, kas saistītas ar neatkarīgu dzīvi. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi var tik sniegti institūcijā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pansijās) vai personas dzīvesvietā (aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums)".

Latvijas sociālās politikas mērķis¹⁵ ir palielināt sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību, veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās sniegto pakalpojumu kvalitāti atbilstoši personas individuālajām vajadzībām un pašaprūpes spējām.

Pamatnostādnes paredz sekmēt iedzīvotāju sociālo aizsardzību, mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstīt pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un juridiskā atbalsta sistēmu un tajās iekļautie pasākumi sekmē modernas un pieejamas sociālo pakalpojumu sistēmas izveidi, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā. Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.–2024. gadam nosaka īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu vienmērīgu, personu vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstību.

Ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs ir detalizēti analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, Plānā netiek iekļauta minētā informācija. Esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā ir analizēta arī "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas gala ietekmes novērtējumā"¹⁶. Tāpat Plānā netiek atsevišķi izvirzīti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, jo tie ir norādīti Pamatnostādņu 3. sadaļā "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" rādītājos "2. Politikas rezultāts: Nodrošināti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši, kvalitatīvi un efektīvi sociālie pakalpojumi" un "5. Politikas rezultāts: Nodrošināta efektīva sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldība".

Plāns tika prezentēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 2024. gada 24. janvārī, kur tika konceptuāli atbalstīta tā tālākā virzība.

Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir vērojamas būtiskas sabiedrības novecošanās pazīmes, rezultātā pieaug arī pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes. Mazinoties neformālo aprūpētāju ieguldījumam piederīgo aprūpē demogrāfisko tendenču un migrācijas pieauguma dēļ, pieaug pieprasījums pēc profesionālas ilgtermiņa aprūpes. Taču sociālo pakalpojumu pārklājums valstī ir nevienmērīgs un, pagarinoties dzīvildzei, t.sk. personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, pieaug pieprasījums pēc ar veselības aprūpi integrētiem sociālajiem pakalpojumiem. Pieaugot vispārējam labklājības līmenim, pieaug arī prasības sociālās aprūpes pakalpojumam un klienta dzīves kvalitātei. Tādējādi sociālas aprūpes pakalpojuma sniedzējs ir spiests veikt dažādus pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, veidot plašāku pasākumu apjomu, taču tas noved pie pakalpojuma cenas palielināšanās. Tāpat attīstās arī dažādu digitālo risinājumu pielietojums gan sociālo pakalpojuma organizēšanas, gan pakalpojumu sniegšanas procesos. Digitālie risinājumi samazina personāla patērēto laiku klienta vajadzību izvērtēšanā, nepieciešamo pasākumu plānošanā, informācijas apritē gan starp vienas institūcijas darbiniekiem, gan starpinstitucionālajā sadarbībā.

Ievērojot ilgtermiņa aprūpes klientu vajadzības, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpinstitucionālajai sadarbībai un integrētu (sociālo un veselības aprūpes) pakalpojumu veidošanai. Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pacientiem pieejamu, uz vajadzībām orientētu aprūpi, Veselības ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenoja pasākumus jauna valsts apmaksāta pakalpojuma - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā - ieviešanai, izstrādājot ne tikai pakalpojuma saturu, kā arī organizēšanas un finansēšanas kārtību, bet arī pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus. Jaunais pakalpojums ir līdzvērtīgs hospisa tipa aprūpei pacientiem ar ierobežoti dzīvildzi, integrēti un starpsektorāli nodrošinot gan nepieciešamo aprūpi, gan arī nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu, cieņpilnu attieksmi un rūpes pacienta dzīvesvietā. 2023. gadā izstrādāts un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums par pakalpojuma attīstību un ieviešanu ("Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā attīstību", izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdē prot. Nr. 38/96. §, 23-TA-1434)), savukārt pakalpojuma sniegšana uzsākta ar 2024. gada 1. janvāri, vienlaikus arī Ministru kabineta noteikumu līmenī nosakot pakalpojuma apjomu, saturu, finansēšanas un organizēšanas kārtību¹⁷.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – SAC), kurā ir 49 un vairāk pilngadīgo klientu vietas, ir jāveido struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punkts). Minētais nosacījums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu normas izpildi, no valsts budžeta līdzekļiem bija plānots līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldībām plānots izmaksāt vienreizējas mērķdotācijas veselības punktu izveidei Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajās valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un tajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras nodrošina šādus pakalpojumus uz tāda līguma pamata, kas noslēgts ar valsti vai pašvaldību. Tomēr ņemot vērā ekonomisko situāciju, minētā mēŗkdotācija netika piešķirta, līdz ar to tiek risināts jautājums par grozījumu veikšanu un minētā termiņa pagarināšanu uz vienu gadu. Tādējādi tiek plānots būtiski uzlabot veselības aprūpes pieejamību, samazinot nepieciešamību uzturēties stacionārā. Līdz ar veselības punktu izveidi plānots uzsākt sadarbību ar veselības aprūpes jomu integratīvas darba organizācijas un finansēšanas modeļa izstrādē, paredzot arī minētā finansēšanas modeļa aprobēšanu SAC klientiem. Atkarībā no aprobēšanas rezultātiem, tiks izvērtēts esošais normatīvo aktu regulējums un pilnveidots atbilstoši gūtajiem secinājumiem.

Ar ES fondu atbalstu attīstās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība pensijas vecuma personām, t.sk. personām ar demenci, personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem. Nevalstiskajām organizācijām un citu organizāciju veidotajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir iespējas attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, personu vajadzībām piemērotu pakalpojumu veidošanu, kā arī nodrošināt saviem speciālistiem mācības un supervīzijas.

Lai arī lielāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai, nevar noliegt, ka nepieciešama arī kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kuru pilnvērtīga aprūpe mājās ir neefektīva un apgrūtinoša. Tādējādi, piemēram, Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros tiek plānota SAC pakalpojumu pensijas vecuma personām (t.sk. ar demenci) modernizācija, dodot iespēju veidot ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vietas¹⁸. Minētā pasākuma ietvaros ir izstrādāts tipveida būvprojekts kotedžas tipa ēkām, sagatavota būvprojekta tehniskā dokumentācija, lai veiktu nepieciešamos būvdarbus, aprīkotu ēkas un uzsāktu pakalpojumu sniegšanu komfortablos apstākļos gan senioriem, gan darbiniekiem.

Ja vien ir iespējams, klients ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (t.sk. ar demenci) cenšas palikt savā ierastajā dzīvesvietā, kur nereti viss piederīgā aprūpes slogs gulstas uz ģimenes locekļiem, pamatā uz sievietes pleciem. Taču neformālajiem aprūpētājiem bieži trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Tādējādi tiek plānots nodrošināt mācības un veidot atbalsta sistēmu neformālajiem aprūpētājiem, lai uzlabotu viņu sniegtās aprūpes kvalitāti, paplašinātu zināšanas par slimību ietekmi uz personu un mazinātu neformālo aprūpētāju izdegšanu.

Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem sociālo pakalpojumu jomā klients un viņa apgādnieki maksā par sociālās aprūpes pakalpojumiem. No samaksas par sociālās aprūpes pakalpojumu ir atbrīvotas trūcīgas personas. Ja klients un viņa apgādnieki nespēj samaksāt par sociālās aprūpes pakalpojumu, trūkstošo summu piemaksā pašvaldība, kuras teritorijā ir reģistrēta klienta dzīvesvieta. Pašvaldības ir tiesīgas noteikt klientam labvēlīgākus nosacījumus, taču tikai atsevišķas pašvaldības izmanto šo iespēju. Piemēram, Rīgas valstspilsēta savos saistošajos noteikumos ir noteikusi, ka klienta apgādniekam nav jāmaksā par sociālās aprūpes pakalpojumu SAC. Problēmas rada tas, ka arī pašvaldībām budžetu ietvaros ir ierobežotas iespējas atbalstīt visus iedzīvotājus, kuriem tas būtu nepieciešams. Līdz ar to jau tuvākajā laikā ir plānots veikt izvērtējumu par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem, izanalizēt priekšlikumus ilgtspējīga finansēšanas modeļa ieviešanai un veidot jaunu sociālo pakalpojumu apmaksas modeļus¹⁹.

Plāna izstrādei ar labklājības ministra 24.02.2023. rīkojumu Nr. 26 "Par darba grupas izveidi" tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, Veselības ministrijas pārstāvji, lai uzklausītu iesaistīto pušu viedokli un apkopotu priekšlikumus par Plānā iekļaujamajiem pasākumiem.

Plāna ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai pasākumi

Pasākumu tabulā lietotie saīsinājumi

Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Plāna pasākumu ieviešana ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kad publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiks piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas, un veikts arī plānotās finanšu instrumentu programmas ietekmes izvērtējums.

Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās valsts budžeta iestādes amatalgas/administratīvās kapacitātes ietvaros.

Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029. gadam). Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties un ir norādīts indikatīvi. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna ieviešanai kopā 2026. un 2027. gadā būtu nepieciešami papildus līdzekļi 77 938 427 euro apmērā un turpmāk ik gadu 39 652 797 euro apmērā, t.sk.:

1) 2026. gadā – 10 832 630 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);

2) 2027. gadā – 13 933 131 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);

3) 2028. gadā un turpmāk ik gadu 13 066 464 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets).

Daļu no pasākumiem iespējams finansēt esošo finanšu līdzekļu ietvaros 2024. gadā – 236 183 391 euro, 2025. gadā 281 254 746 euro, 2026. gadā 262 827 288 euro, t.sk. valsts budžets:

1) 2024. gadā – 46 871 196 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 28 837 782 euro);

2) 2025. gadā – 78 892 774 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 60 864 360 euro);

3) 2026. gadā – 40 216 600 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 22 084 766 euro). Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK³³, pirmo progresa ziņojumu iesniedzot jau 2024. gada jūnijā.

Pielikumā: Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamais valsts un pašvaldību budžeta finansējums (euro).