Saeimas paziņojums

Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 17. oktobra sēdē,

atzīmējot to, ka 2024. gada 23. un 24. oktobrī Latvijā notiks Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits;

atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2008. gada 13. marta Deklarāciju par 1932. un 1933. gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu, 2014. gada 6. marta paziņojumu "Par Krievijas agresiju Ukrainā", 2018. gada 13. decembra paziņojumu "Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā", 2019. gada 9. maija paziņojumu "Par Krimas tatāru deportāciju 75. gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai", 2019. gada 21. novembra paziņojumu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē", 2022. gada 24. februāra paziņojumu "Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti", 2022. gada 21. aprīļa paziņojumu "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā", 2022. gada 8. decembra paziņojumu "Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības", 2023. gada 23. februāra paziņojumu "Par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu", 2023. gada 21. decembra paziņojumu "Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā", 2024. gada 22. februāra paziņojumu "Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai" un 2024. gada 20. jūnija paziņojumu "Par NATO samitu Vašingtonā";

norādot, ka Krimā līdz 2024. gada oktobrim etnisku, reliģisku un politisku iemeslu dēļ nelikumīgi ieslodzīti vairāk nekā 200 cilvēki un vairāk nekā 900 cilvēki tiesāti par to, ka izrādījuši solidaritāti Ukrainai. Krievijas okupētajās teritorijās cilvēktiesību aktīvisti tiek vajāti, arestēti, spīdzināti un izturēšanās pret viņiem ir necilvēcīga. Tiek veiktas nelikumīgas deportācijas no okupētajām teritorijām un it īpaši bērni tiek piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju. Tāpat turpinās Krievijas pilsoņu masveidīga pārvietošana uz Krimu nolūkā mainīt tās iedzīvotāju etnisko sastāvu. Tie visi ir klaji starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi;

uzsverot, ka Krimas pussala ik dienu tiek izmantota kā placdarms Krievijas lidmašīnu, raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas teritorijai un Krimas pussalas militarizēšana apdraud Melnās jūras reģiona drošību un stabilitāti, kā arī pārkāpj kuģošanas brīvību,

atkārtoti apliecina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka Krievijas pagaidām okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas - Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem - ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij;

norāda, ka Krimas pussalas deokupācija ir kara izbeigšanas un miera nodrošināšanas procesa neatņemama sastāvdaļa;

uzsver, ka Starptautiskā Krimas platforma ir svarīgs instruments starptautiskās sadarbības veicināšanai nolūkā pretoties Krievijas agresijai kā globālam apdraudējumam un nodrošināt neatzīšanas politikas nepārtrauktību attiecībā uz Krievijas nelikumīgi anektētajām Ukrainas teritorijām;

apņemas aktīvi piedalīties Starptautiskās Krimas platformas mērķu īstenošanā, veicinot pēc iespējas plašāku starptautisko pārstāvību tajā, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību, demokrātiju un valsts teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un,

turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju un aicinot citas valstis pievienoties pastāvīgam Ukrainas atbalstam;

apstiprinot Latvijas apņemšanos ievērot un sargāt starptautiskās tiesības, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertos principus;

uzsverot, ka pastāvīgie starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi Ukrainā, tostarp regulārie uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, ir Krievijā pie varas esošā režīma apzināta politika;

norādot, ka Krievija ar savu agresīvo politiku un valstis, kuras to atklāti vai slēpti atbalsta, joprojām apdraud globālo drošību un stabilitāti,

atbalsta Ukrainas stratēģisko mērķi pievienoties NATO un Eiropas Savienībai un tās centienus turpināt nepieciešamo demokrātisko, ekonomisko un drošības reformu procesu, lai sagatavotos nākotnē iespējamai dalībai šajās organizācijās, turklāt Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO;

iestājas par tāda īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu, kurš būtu leģitīms, baudītu plašu starpreģionālo atbalstu un tādējādi nodrošinātu Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības;

aicina sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējas un tālas darbības raķetēm, un ļaut Ukrainai tos izmantot, kā un kur tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tajā skaitā izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem militārajiem mērķiem;

iestājas par sankciju stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, tālāku precīzi mērķētu un efektīvu ierobežojošu pasākumu ieviešanu, kā arī stingru un aktīvu vēršanos pret sankciju apiešanu. Valstis, kuras ar savu pasīvo rīcību pieļauj sankciju apiešanu, ir līdzatbildīgas par Krievijas agresiju, asinsizliešanu un Ukrainas iznīcināšanu;

aicina visas valstis panākt skaidru vienošanos un īstenot turpmākus praktiskos pasākumus, lai atbilstoši Reikjavīkas deklarācijā paustajam rīcības plānam izveidotu kompensācijas mehānismu, kas papildinātu jau funkcionējošo Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu radīto zaudējumu reģistru un tādējādi nodrošinātu virzību uz reālu atlīdzības izmaksāšanu;

aicina valstis, īstenojot pretpasākumus agresijai, nodrošināt iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai saskaņā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju Nr. 2539 (2024);

atbalsta Ukrainas Miera iniciatīvas ietvaros izvirzītos mērķus - apstādināt Krievijas agresiju un panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, ievērojot starptautiskās tiesības un Ukrainas teritoriālās vienotības principu;

aicina starptautisko sabiedrību atzīt par genocīdu padomju varas pastrādātos noziegumus pret ukraiņu tautu un Krimas tatāriem, kā arī pievienoties Starptautiskajā Krimas platformā deklarētajiem mērķiem un Ukrainas Miera iniciatīvai, pastiprināt visu veidu atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un cīņā par deokupāciju, lai atjaunotu un stiprinātu drošību un stabilitāti Ukrainā un visā reģionā;

aicina Ukrainas sabiedrotos atbalstīt tādu nostāju, ka Krievijas agresīvā politika ir apstādināma un miers Ukrainā un reģionā ir panākams tikai līdz ar Krievijas sakāvi.

Saeimas priekšsēdētājas vietā
Saeimas priekšsēdētājas biedre Z. Kalniņa-Lukaševica

Rīgā 2024. gada 17. oktobrī